svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

Dažas atbildes uz dažiem jautājumiem :)

1. Kur var dabūt/uzzināt Sievišķības Mistēriju programmu?

Nevar uzzināt :) Lai atgrieztos pie savas sievišķības, iemācītos paļauties, ļauties un atļauties, kaut kad
ir jāsper pirmais solis... Un varbūt šī būs pirmā reize? :)
Daudzas sievietes no pagājušājām Mistērijām tieši šo braukšanu nezināmajā sauc par savu brīnumaināko pieredzi- kad viss ir pārsteigums, kad Tu iemācies pieņemt visu, kas nāk priekšā, ļauties tam un caur to piedzīvot savas esamības brīnumu- būt šeit un tagad, starp 100 Savējām...
Pasaku vien, ka Sievišķības Mistērija ir daudz vairāk svētki, būšana, svinēšana, ļaušanās, savibrēšana, sadejošana, nekā informācijas uzņemšana...
Dažas baidās no liela bara, šķiet 100- tas ir tik daudz! Tomēr, mēs- kas zin, kā ir savibrēt vienā kopīgā Sievišķīgā Mistērijas skaņā, zinām, ka tas rada tāaaaadu enerģijas apjomu, kas paceļ spārnos un tur tā vēl ilgi, ilgi....
Vēl tagad, atceroties vai paskatoties iepriekšējās vasaras bildes, šī enerģija ieplūst manī- tā nekur nav zudusi...
Un tieši tāpat kā mūsu kopradītajā Saulgriežu Spēka dienā, kur es ļāvu Debesīm pieņemt lēmumu, cik mums ir jābūt, un Debesis lēma, ka, ka 93-ām :), arī tagad, kad rakstu, Jūs jau uz Sievišķības Mistērijām, esiet ap 190... 
Un Jūs jau ziniet Dievišķo enerģijas progresijas likumu: kad viens lūdzās, tad tas ir viens, kad to dara divi, tad tas ir jau četru spēks... un, ja 190? :):)
Tā kā tiekamies 24.jūlijā, Labragā, Imantas/Sīļi viesu namā, lai kopradītu šo Mistēriju! :)

2. Kādēļ Meiteņu Dienas ir darba dienās, kad tik grūti tikt/atprasīties no darba? 
Pirmkārt, cenšos pieskaņoties Mēness ritmam, ieliekot MD Pilnmēnesī un Jaunā Mēnesī, kad rituāli un meditācijas darbojas spēcīgāk.
Otrkārt, un galvenokārt, arī te ir apakšā tā doma, ka, lai spertu soli tuvāk sev, mums jāiemācās Sevi (savu Dvēseli) nolikt pirmajā vietā. Pirms darba devēja. :)...un visa pārējā...
Atceros, agrāk tik daudzas teica: ''es netieku no darba'', ''mani nelaiž'', ''esmu neaizvietojama'', ''tas nav iespējams''... Un bezgala priecājos, ka izrādās, ja pacenšas, tad visas var!!!! Un visām viss ir sakārtojies vislabākajā veidā. Gan šefi novērtējuši pārmaiņas, gan apkārtējie! Un ziniet, kas visvairāk? No sākuma aizdomīgie vīri!!! Meitenēm enerģijas tā sagriezušās un pārmaiņas tik jūtamas, ka ir daži vīrieši, kuri pajautājuši vēlāk: ''kad atkal brauksi?'':):):)

3. Kā vienoties ar mani par izbraukuma semināriem uz reģioniem un tikt uz individuālo pieņemšanu?

Pašlaik individuāli nepieņemu, jo pirmkārt, vasarā dzīvoju tālu no Rīgas, bet otrkārt, individuālā konsultācija pie manis ir vismaz 2 stundas, kas patlaban fiziski nav visiem izdarāms. Principā, tā ir gan enerģētikas diagnostika, gan individuāls seminārs, gan dziedinošs process... Es nevaru pieņemt izlases kārtā- kādu ņemt un kādu nē, tādēļ ir radītas šīs tikšanās ''Sarunas Par un Ap Sievišķību'' Omnias telpās Rīgā, kur es visām dalībniecēm veicu enerģētisko diagnostiku un visām reizēm izskaidroju to būtību un atbildu uz aktuālajiem jautājumiem. Gaisotne ir brīnišķīga, es ļaujos, lai jautājumi mūs ved.. Man pašai ļoti patīk šis formāts. Nākamā reize būs 3. septembrī. 

Patlaban, domājams grāmatas popularitātes rezultātā, ir ļoti daudz uzaicinājumu vadīt seminārus ārpus Rīgasvai nelielā interesentu lokā. Augstākminēto iemeslu dēļ, patlaban esmu satiekama vai nu sevis pašas organizētajos semināros, Mistērijās, skolā, vai vietās, kas nodrošina manu tikšanos ar lasītājām, bez materiālas ieinteresētības. Ar to vēlos teikt, ka man ir iespēja reizi vai divas mēnesī braukt (darba dienu vakaros) uz kādu reģionu un tikties ar lasītājām un es ar lielāko prieku to daru. 
Pēdējās trīs reizes bija brīnišķīgas- Jēkabpils novada Kūku pagastā- gandrīz 50 dalībnieces, Iecavā- 67, bet Tukums pārsteidza ar vairāk kā 100 sieviešu dalību!!!
Šie pasākumi/tikšanās/seminārs/saruna ir vai nu par velti vai par ziedojumu, ar domu, lai mani varētu satikt  (un es varētu satikt savas lasītājas) visas tās, kas varbūt nevar atļauties nākt uz maksas semināriem... Parasti to organizē kāda biedrība, kultūras nams vai bibliotēka, kam ir pieejamas lielākas telpas un nav nekādas materiālas ieinteresētības. Nākamā šāda tikšanās notiks 17. septembrī Brocēnos.
Priekš manis šīs tikšanās ir iespēja Jūs satikt un sajust brīnišķīgo latviešu Sievietes Dvēseli, tās ilgas, ceļu un skaistumu..  Tā ir liela svētība un pagodinājums man satikt Jūs un dalīties ar Jums!

Lai mums visām brīnumaina vasara un uz tikšanos!











sestdiena, 2015. gada 27. jūnijs

''Enkuru'' rašanās cēloņi



Dažreiz interneta mēdiji pārsteidz ar kādu īstu pērli... Tēma, kas sasaucas ļoti ar grāmatas ''Latvietes karma'' tematiku, skatot to tieši no mūsu nacionālās piederības skatu punkta...
Pārpublicēju, jo ir vērts par to aizdomāties...



Profesore Ancāne: latvieši savos bērnos izkopj bailes, kaunu, vainas sajūtu un bezierunu paklausību 

Kāpēc latvieši biežāk netic saviem spēkiem, nekā tic? Kāpēc latviešiem ir tik daudz kompleksu? Kāpēc mēs tik bieži kaunāmies izpaust sevi un tik daudz vainojam citus..? Izklāsta asoc. profesore dr. Gunta Ancāne, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja.
Mūsu senči savus bērnus audzināja kā kalpus sev un citiem cilvēkiem, un labam kalpam, kā zināms, paklausīgums ir vērtība. Un mēs šo audzināšanas veidu esam paņēmuši līdzi uz mūsdienām.
Foto: mammamuntetiem.lv

Latvieši ir tauta, kura ilgāku vēstures periodu ir vairāk nopūlējusies ar izdzīvošanas jautājumiem nekā veltījusi uzmanību dzīvošanas un dzīves kvalitātes aspektiem. Tam ir gan emocionāli, gan fiziski, gan sociāli, gan emocionāli, gan politiski, gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski cēloņi un tādas pat arī konsekvences. 
 
No ārsta pozīcijas raugoties, gribētu uzsvērt psihiskās veselības nozīmi, kuras viena no pamatiezīmēm ir personības pašcieņas un pašvērtības izjūtas esamība (Ancāne, 2011). Pašcieņas traucējumu pamatā ir  drošas, emocionāli un sociāli atbalstošas vides trūkums personības attīstības sākuma posmā. Pārāk bieži atkārtojošamies nedrošības, apdraudētības, pāridarījuma emocijas šai periodā ir attīstību deformējošas. 
 
Apdraudējums ir pastāvējis kā plašākā, sabiedrības norišu, tā šaurākā, emocionālā gaisotnes ģimenē nozīmē. Šīs jūtas uztur gan paaudžu vēsturiskā atmiņa, gan indivīda augšanas un personības attīstības vides īpatnības. 
 
Plašākā nozīmē indivīda apdraudējums latviešiem ir bijis saistīts ar tēvu un iepriekšējo paaudžu tēvu nespēju nosargāt neatkarību un brīvību, svešā valodā runājošu iekarotāju varu pār pašu cilvēkiem. Tas ir nozīmīgs fakts – izjūta, ka „mans tēvs nav pietiekoši spēcīgs un  potents, lai mani aizsargātu, lai būtu „karalis”,  kādi citām tautām ir.” Neapšaubāmi personības identitātes veidošanās procesā tas atstāj būtiskus traucējumus, jo objekts, ar kuru nākas identificēties,  ir salīdzinoši vājš un nespēcīgs. Vēsturiskā realitāte tāda bija - reāls spēcīga un gudra „tēva” jeb  „karaļa” trūkums, pie kā vajadzības gadījumā iet meklēt izpratni, palīdzību, un taisnību. Tās reālās vēsturiskās personas, pie kurām latviešu cilvēki gāja, runāja citā mēlē, jo bija citas tautas pārstāvji un ar tām runāt un izklāstīt faktus dzimtajā valodā bija neiespējami. Tie nebija savējie”. Tādejādi zemapziņas līmenī tika ielikts psihisko funkcionēšanu bojājošs mazvērtības izjūtas komponents – citas tautas spēj jeb var, mēs paši nespējam jeb nevaram. 
Vecāki, kuri paši nav  kungi un valdnieki pār savu dzīvi un valsti, nav spējīgi par tādiem izaudzināt savus bērnus. 
 
Tā veidojas cilvēku personības, kuri augstu nevērtē ne sevi, ne piederību savai tautai. Tas izskaidro vēsturisko faktu, ka  19.gadsimtā, uzlabojoties materiālajam stāvoklim, iegūstot labāku izglītību un uzlabojot dzīves kvalitāti, daudzi pārtikuši latvieši pārveidoja savus uzvārdus  vāciskā formā - piemēram, Stabiņš kļuva par Stabingi, Kārkliņš – par Karklingu u.tml. Tādejādi tika izteikts noliegums  savai izcelsmei un vēlme piederēt pie citas tautas piederīgajiem. Ieguvums – drošības, pašcieņas un pašvērtības izjūtas pieaugums.
 
Vārda šaurākā nozīmē indivīdu bieži vien ir apdraudējušas pašu latviešu audzināšanas tradīcijas. Ilgu laiku latvieši ir centušies izkopt savos bērnos tādas jūtas kā bailes, kauns un vaina. Gan apzināti – audzināja taču kalpus sev un citiem cilvēkiem un labam kalpam, kā zināms, paklausīgums ir vērtība. Gan neapzināti – komunicējot uz bērniem pašos sakrājušās smagās jūtas, un attaisnojuma,  pasludinot noteiktas paklausīgas uzvedības formas kā ētiskas vērtības. Es gribētu apgalvot, ka vecāki, kuri paši nav  kungi un valdnieki pār savu dzīvi un valsti, nav spējīgi par tādiem izaudzināt savus bērnus. Īpaši, ja sabiedrībā šādas personības ir noteiktā pārsvarā.
 
Latvijā vecākus caurmērā maz interesējis, vai bērns jūtas pietiekami priecīgs, bet daudz vairāk, vai viņš/a būs „kādu labumu dodošs”, viegli vadāms un kontrolējams, t.i. vai gatavs pietiekami nobīties, nokaunēties, justies vainīgs, līdz ar to - paklausīgs. Tas, ko vecāki vienlaicīgi gan izprata, gan neizprata, ka, panākot bērnu bezierunu paklausību attiecībā pret sevi, viņi izveido personību, kura ir gatava bezierunu paklausībai arī pret citiem. 
Latvijā vecākus caurmērā maz interesējis, vai bērns jūtas pietiekami priecīgs, bet daudz vairāk, vai viņš/a būs „kādu labumu dodošs”, viegli vadāms un kontrolējams, t.i. vai gatavs pietiekami nobīties, nokaunēties, justies vainīgs, līdz ar to - paklausīgs. 
 
Cilvēks dabiskā veidā ir orientēts uz sadarbību, uz attiecībām, tomēr, ja tajās ir saņemts pārāk liels sāpīgu jūtu apjoms (kā, piemēram, notiek patstāvīgi vainojošu un kritizējošu un atstumjošu vecāku gadījumā), sekas var būt psihiskās vai fiziskās veselības bojājums, kuru izsauc hroniska pārāk smagu emociju virkne. Bez jau minētajām bailēm, kauna un vainas izjūtām, jāmin arī bezpalīdzība un dusmas, arī  naids. Šo pēdējo jūtu kombinācija - bezspēcīgas dusmas - ir viena no personību postošākajām un ārdošākajām emociju kombinācijām, jo dusmas bezpalīdzības  gadījumā cilvēks neapzināti „pagriež” pats pret sevi, kas klīniski var izpausties bezgala plašā amplitūdā. Vienā nogriežņa galā var būt klīniska depresija ar grūti koriģējamu sava sliktuma un nevērtības pārliecību, trauksmes un panikas lēkmes, ar raksturīgo  somatisku simptomu pavadošo virkni, otrā galā – hroniskas, ārējā izpausmē galvenokārt  somatiskas, slimības. Tālākā psihodinamika – hronisku nedrošības, baiļu, apdraudējuma izjūtu veidošanās.
Viena no apdraudējuma izpausmēm ir – bailes, ka pēkšņi atklāsies kas tāds par cilvēka personību, kas liks izjust vainu un/vai kaunu. Bailes no vainas izjūtas pārdzīvošanas vai no nonākšanas situācijā, kur pārdzīvojams kauns par sevi, ir bieži novērojamas gan klīniskajā praksē, gan ikdienas dzīvē.
 
Ārēji bailes no kauna vai vainas izjūtas ikdienas dzīvē mēdz izpausties kā nedrošība. Nedrošība izteikt sevi, savu personību, uzsvērt savu atšķirību no citiem. Tie ir cilvēki, kuri izvairās ieskatīties otram acīs, izteikt savu viedokli, nejūtas droši par to, ka viņiem vispār drīkst viedoklis būt.
 
Nesens piemērs, māte lielveikalā jautā savam apmēram gadu vecajam bērnam: „pirksim desiņu, vai ne”? Racionāli vērtējot, bērns ir pārāk mazs, lai spētu dot mātei ieteikumus un palīdzētu izšķirties, ko iegādāties; tātad tas ir tikai atspoguļojums mātes emocionālajai nepieciešamībai iegūt atļauju nodomātajai darbībai no otra cilvēka. 
 
Cits piemērs: runātājs radio raidījumā devalvē savu teikto ar vārdiem „tas ir tikai mans personīgais jeb subjektīvais viedoklis”. Racionāli analizējot – cilvēka izteikts viedoklis, saprotams, ir viņa personīgais viedoklis, bet nekādā gadījumā nepelna partikulu „tikai”. No kā cilvēks baidās, cenšas izvairīties, savu viedokli nodevalvējot ar vārda „tikai” palīdzību? 
 
Joprojām pārāk bieži ikdienā dzirdams, „ko citi teiks, ja es darīšu, kā vēlos”? Racionāli vērtējot – „citu” teiktais nevar būt izšķirošs arguments personas izvēlē. Neapšaubāmi, katram ir emocionāli nozīmīgi cilvēki, kuri var ietekmēt lēmuma pieņemšanu, tomēr „citu teiktais” nevar spēlēt darbības noteicēja lomu. Biežs piemērs mūsu klīnikas praksē ir sekojošais: es taču nevaru darīt tā, kā vēlos un plānot savu nedēļu (dzīvi) kā vēlos, man taču jārēķinās ar to, kā jutīsies citi cilvēki, piemēram, mani vecāki, ja es, piemēram, atraidīšu viņu kārtējo ielūgumu uz sestdienas pusdienām, priekšroku dodot paredzētajam jautrajam draugu tusiņam! Veselīgas psihiskās funkcionēšanas gadījumā, cilvēkam ar labu pašcieņu, vecāku izjūtas liksies nozīmīgas, tieši tikpat nozīmīgas, kā paša izjūtas un vēlmes. Pataloģijas gadījumā cilvēks tik ļoti baidās kārtējo reizi tikt kauninātas un vainots, t.n.  just kaunu un vainu, ka, neanalizējot savas izjūtas un vēlmes, un, patiesībā negribot, piekrīt vecāku ielūgumam un tādējādi izvairās no vecāku pārmetumiem par viņu vēlmju neievērošanu. Cena, ko cilvēks par to maksā, ir augsta. Pirmkārt – savas brīvības zaudēšana.
 
Šajā piemērā, patoloģiski liela kauna un/vai vainas izjūta liek cilvēkam atkāpties no saviem mērķiem un uzskatiem, liek tos slēpt. Lai kā to noracionalizētu, cilvēks ir kļuvis nespējīgs aktīvi rīkoties un darboties. Tai skaitā nespējīgs sevi aizstāvēt. Šādam cilvēkam nav iespējams aizsargāt ne sevi, ne citus cilvēkus sev apkārt. Ārēji šie cilvēki mēdz izskatīties gan klusi un nomaļus stāvoši, gan arī diezgan aktīvi un enerģiski, tomēr tā ir destruktīva aktivitāte, kura izpaužas trauksmainā bažīgumā. 
 
Šai pataloģijai psihodinamiski seko divas būtiskas problēmas cilvēku dzīvē: atteikšanās (nespēja)  uzņemties atbildību par savu dzīvi, domām, lēmumiem, izvēlēm u.tml. un nemitīga vainošana – gan sevis, gan citu vainošana.
Cilvēks pats atzīst „man ir kompleksi, bet visiem jau ir” un mēģina turpmākā dzīvē ar tiem sadzīvot. Samērā nedaudzi uzdod jautājumu, kā no šiem personības traucējumiem atbrīvoties.
 
Atteikšanās uzņemties atbildību ir raksturīga iekšējai nebrīvībai. Tās abas atrodas savstarpējā cēloņsakarībā. Šajā gadījumā, nebrīvības būtība ir atkarība no otra cilvēka dotā novērtējuma. Tā kā pašcieņa ir hroniski zema un paša novērtējums par sevi nav vērtība, tad visiem spēkiem jācenšas labu novērtējumu (atzīmi) saņemt no cita. Atsakoties uzņemties atbildību, tiek samazināta iespēja saņemt sliktu novērtējumu, tikt vainotam/ai un kritizētam/ai. Cilvēks kļūst par ideālu otra vēlmju nolasītāju, gribas izpildītāju, kalpu. Tāds cilvēks dzīvo pēc principa „pasakiet, ko lai es daru, un es izdarīšu.” Lielisks kalps un atbilstoši nevarīgs savas dzīves noteicējs un valdnieks. Ilgstošā laika periodā, nemitīgi darot, kā citi liek, šāds cilvēks nonāk situācijā, kad ir sakrājušies iemesli vainot tos citus – pavēles, kuras viņš/a tika saņēmis un izpildījis nav bijušas perfektas – nepārdomātas, nepilnīgas, neizsvērtas, vai pat neizpildāmas. Katrā ziņā, par visām viņa/as paša dzīves problēmām vainojami ir citi,  tie, kuri deva pavēles. Cilvēks pārvēršas par citu vainotāju, kas no malas lūkojoties parādās kā cilvēks ar pastāvīgi īgnu, neapmierinātu ar visu un visiem, garastāvokli.
 
Tādas svārstības šo personības traucējumu gadījumā arī novērojamas – no vienas puses nemitīga trauksmaina attaisnošanās, paskaidrojumu sniegšana, no otras puses - citu vainošana. Cilvēks ir tā pārņemts ar savām vētrainajām iekšējās pasaules izjūtām, kuru centrā ir bailes no kauna un vainas, ka nav spējīgs  adekvāti un veselīgi dzīvot dzīvi, adaptējoties jauniem un jauniem izaicinājumiem un tos atrisinot. Faktiski cilvēka kā personības attīstība apstājas, cilvēks pats atzīst „man ir kompleksi, bet visiem jau ir” un mēģina turpmākā dzīvē ar tiem sadzīvot.
Samērā nedaudzi uzdod jautājumu, kā no šiem personības traucējumiem atbrīvoties. Viens no veidiem – saslimstot ar somatisku slimību, par to aizdomāties aicina ģimenes ārsts.
 

Autors: mammamuntetiem.lv
Raksts publicēts 6. Jul 2013 23:30

ceturtdiena, 2015. gada 11. jūnijs

Es izvēlos ticēt...

.. Protams, ka es arī pati strādāju ar saviem enkuriem...pastāvīgi... Un, jo apzinātāk tas notiek, jo retāk
''iekrītu''... Un dzīve, situācijas nebeidz mūs mācīt... atliek vien iemācīties saskatīt, pieņemt, izprast un integrēt savā apziņā šīs mācības...

Lielākajai daļai no mums mēdz ik palaikam uzrasties lietas vai situācijas, kas kaitina vai izsit no līdzsvara... Esmu ievērojusi, ka tad, kad ar mani kaut kas tāds notiek, tad tas it kā virmo gaisā- līdzīga tēma ''virmo gaisā''...
Atzīšos, ka par šo konkrēto tēmu ''cepos'' ne pa jokam vismaz pēdējo pusgadu (centos gan neizrādīt :):), tas pats notika arī manā tuvajā lokā.

Tēma: solījumu nepildīšana, ''uzmešana'', nerēķināšanās utml...
Cilvēki pierakstās uz nodarbībām, semināriem, pasākumiem. Un neatnāk. Citreiz paziņo, citreiz nē, citreiz pēdējā brīdī... Agrāk tie bija 10%, tagad šis cipars aug pa mēnešiem...
Pēdējās Mistērijās, kur jau 3 mēnešus pirms slēdzām pieteikšanos, jo bija pārpilns, bet atjaunojām, kad sāka masveidā pieteikties pārdomātāji, man arī uznāca lielais ''cepiens'':):):)
Pirms tam mierināju pārējos un pati pie sevis skaitīju mantru par pieņemšanu...situācijas un cilvēku...
Un nav jau bēda par to, ka maz cilvēku- viņu jau tāpat ir ļoooti daudz, bet gan par tiem, kuri netika, jo it kā nebija vietu...
Tas(pēdējais piliens) notika svētdienas rītā, kad es vācu nost neapēsto ēdienu, ko biju pasūtījusi tiem, kas bija pieteikušies un neatbrauca... Tie bija kādi 30 cilvēki... Visvairāk bija to, kas bija pieteikušies uz sestdienu un viņu 3 ēdienreizes bija pasūtītas par velti...
Pirms tam bija n-tās Meiteņu dienas, kur gandrīz katrās bija vairākas tādas sievietes, kas pēdējā brīdī/nedēļā pārdomāja, liedzot iespēju citām, kas gaida pa pusgadam, kam varbūt tas ir daudz vairāk nepieciešams.. :(
Es meklēju priekš sevis atbildes: kas gan notiek ar cilvēkiem? Vai tiešām vārda došana un turēšana ir pilnīgi sveša lieta šajā laikā? Un nerēķināšanās ir norma? Līdz galam jau neesmu atbildējusi sev, bet tā kā no līdzsvara beidzot izsista tiku, tad lielākai skadrībai tūlīt pēc tam nāca pēdējais ''mājiens no Augšas''.
Un, proti, pagājušosestdien,  tieši tādā pat veidā saņēmu paraugstundu no tuvākajiem. Sarunājuši braukt ciemos (palielā bariņā), pusceļā (bet ceļš pāris 100us km) saņēmām zvanu, ka viņiem ir mainījušies plāni un viņi atrodas citā Latvijas daļā!!! :):):):)
Tagad jau palika pavisam skaidrs, ka tā ir mācība man pašai! Un secinājumi ir vairāki, kamēr mācība ir PIEŅEMŠANA...
Atzīšos, ka iekšēji nosodīju šos ''uzmetējus'', biju sašutusi, izviedoju ''melno sarakstu'', kur tos ierakstīt, lai vairāk tie pie manis netiktu... Bet pateicoties pēdējam gadījumam, kas uzlika treknu un nepārprotam punktu uz i, es sapratu, ka man tiek norādīts uz mani pašu: NEVĒRTĒ, NENOSODI, PIEŅEM CITUS UN SITUĀCIJU... UN GALVENAIS, TURPINI TICĒT...
Ticēt labajam, ticēt cilvēkiem, ticēt sev un tam, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek... Ka atnāks tie cilvēki, kam jāatnāk un neatnāks tiem, kam jābūt citā vietā...
Un, lai kā arī būtu, būs tā kā vislabāk.
Un tieši tā pagājušā sestdiena, kad nesanāca nonākt tur, kur biju plānojusi (ciemos pie radiem), izvērtās par vienu no skaistākajām dienām pēdējā laikā: neplānota, improvizēta, mazliet dīvaina, bet ļoti piesātināta un skaista... Kā Dāvana.
Tāda lūk mācība un tādi secinājumi... :)

ceturtdiena, 2015. gada 21. maijs

Ļauties straumei...

Zini, vakar Tukumā, kur biju uz tikšanos ar lasītājām, bija atnākušas vairāk kā 100 sievietes.. Pirms
tam Iecavā - 65, Jēkabpils novadā - virs 40... Pilnīgi noteikti kaut kas notiek...

Vakar, sarunu vakara nobeigumā, es  novēlēju, vai pareizāk sakot uzdevu mājasdarbu, meitenēm, lai pamēģina kādu laiku palaist atvaļinājumā savu prātu, ļauties, lai Debesis vada un ved, vērojot sevi un Zīmes ceļā... Lai dod iespēju Debesīm iedot nevis to, ko tev gribās, bet gan to, ko Tev ir vajadzīgs...
Un tieši tad sākas brīnumi...

Šorīt saņēmu šādu vēstulīti:

Vakardienas tikšanās laikā uzdotais mājasdarbs ir izveidojis tādu rezultātu, kas mani izbrīnīja un priecīgi pārsteidza reizē.
Pēc Tavas grāmatas izlasīšanas ( un arī pirms ar to iepazinos) jau laiku palaikam šo paļaušanos Debesīm praktizēju, tomēr reizēm ļaujot izslīdēt no apziņas.
Vakar pēc tikšanās ar Tevi nolēmu tam pievērst uzmanību regulāri un, pateicu to sev jau ejot no kultūras nama.

Piedzīvotais ir pārspējis jebko, ko es būtu varējusi iedomāties un praktizēt ar prātu, lai atrastu tik lielu pašas uzliktu nastu.
Vakar pēc pasākuma,kamēr vīrs atbrauca līdz mums, abas ar paziņu aizgājām uz RIMI. Ieraudzījām tur kasti ar sēklu paciņām ar atlaidi 60%. Sākām pētīt, ko atradīsim un, 
pēkšņi vienā kastes stūrī ieraugu kāda iemestu šokolādi. Ar šokolādi jau labu laiku mielojos reti un ja izvēlos, tad melno. Ieraudzītā bija parasta, bet ar lazdu riekstiem,
kuri vienīgie no riekstiem garšo. Ar prieku pieņēmu, ka būs īpašā svētku reize un šokolādi paņēmu. Vakarā vēlreiz uz to paskatoties, ievēroju interesantu zīmējumu.
Tāfelītes apakšpusē (ievietots taisnstūrī) imperatora kronis, kuram taisnstūra augšpusē pretī trīs tādas kā apaļas emblēmiņas cieši blakus. Pēkšņi atnāk sajūta,
ka priekš manis tas varētu nozīmēt apmēram lūk ko. Kad Gars, Dvēsele un Ķermenis kļūst vienoti, spēj pārvaldīt savu dzīvi. Nu tā es to uztvēru tajā brīdī :))
Pēkšņi sāku just lielas sāpes uz spranda un smagumu. Un momentā bija atbilde, ka es tur esmu uzkrāvusi - atbildību par sava vīra garīgo izaugsmi
(kaut arī pēc viņa lūguma pirms pāris gadiem, tomēr uzkrāvu pati:)) Un pateicu sev, ka to ņemu nost un nododu viņa paša ziņā,ja viņa Dvēselei to vajag, tad izaugs. Sev atstājot izvēli atļaut būt sev pašai un mācīties pieņemt, ar laiku arī nonākšu pie tā, kur šī izvēle aizvedīs.... Ar prieku- M.

Mums, sievietēm ir tik svarīgi iemācīties plūst pa straumi, ļauties, lai tā mūs aiznes uz to vietu, kur mūsu Dvēsele spēj dejot un lidot...
Lielāka daļa no mums mēģina cīnīties ar straumi, airēties pret, domās, prātā būvē konstrukcijas, kā piespiest upei tecēt pretējā virzienā.... :)
Vēl daļa domā, ka plūst pa straumi-tas ir neko nedarīt. Iedomājies, kas notiks, ja Tu laidīsies ar laiviņu pa upi, bet tev nebūs airu vai tu tos neliksi lietā... Labākajā gadījumā tu aizķersies aiz pirmā zara, kur vari  pavadīt daudzus savas dzīves gadus, sliktājajā- tava laiva var apmest kūleni vai sasisties pret dzīves akmeņiem...
Ir jāairē un jāļaujas straumei. Abas lietas vienlaicīgi. 
Tikai tad tu nokļūsi tajā vietā, kur tev jānokļūst ar minimālām pūlēm. Un iemācīsies gūt baudu no paša laivošanas procesa! :)
To arī no sirds novēlu!!! :)

svētdiena, 2015. gada 10. maijs

Kas ir laime?

Kas ir laime? Man reiz jautāja kāda žurnāliste...
Kas ir Mīlestība? Kas ir beznosacījuma Mīlestība... 
Ir jēdzieni, kurus cenšās izskaidrot gan filozofi, gan dzejnieki...tomēr tā pa īstam klāt šī jedziena sakrālajam centram, būtībai netiek... It kā ir tuvu, tuvu, bet ne līdz galam...
Pie tam šī atbilde ir tik individuāla katram atsevišķam cilvēkam :)

Arī es aizdomājos, ko atbildēt... Kas priekš manis ir Laime?
Daudzi saka, ka Laime tie ir brīži- brīži, kad Tevi paceļ augšā sajūtās, piepildījumā, mīlestībā, priekā, sajūsmā, pateicībā, kad tas viss tevī savijās, savirpuļo un piepilda katru šūnu...

Man Laime tomēr ir stāvoklis, nevis pārpasaulīga prieka mirkļi...
Mana Laime ir stāvoklis, kas ir tieši proporcionāls tam, cik lielā mērā es eju saskaņā ar savu Dvēseli, ar tās uzdevumiem un vēlmēm.
Mans Sirds Ceļš nav bijis ātrs un viegls- daudz gadu esmu to klupdama krizdama gājusi, jo esmu racionāla prāta īpašniece, kas pat domājot par Laimes jēdzienu, mēģināja izskaitļot: ''par cik procentiem es esmu laimīga? Par cik procentiem es eju savas Dvēseles ceļu? Un, cik vēl tomēr esmu sava Ego, cilvēciskā Es emociju un prāta ierobežojumu varā?'' :):):)
Atnāca skaitlis 65-70% esmu saskaņā ar savu Dvēseli, kas izskaidro to, ka apzinos sevi kā laimīgu cilvēku. Laimīgu un ļoti pateicīgu par to, kas notiek manā dzīvē...

Īstenībā, šoreiz pierakstu šo, lai pēc laika pārlasītu un varbūt pat pasmaidītu par savu pašreizējo Laimes definīciju... Bet varbūt arī nē...

Šodien jau manī mīt pārliecība, ka laimi nedod materiālas lietas, mājas, nauda, vara, slava pat ne ģimene, ceļojumi un citi labumi...
Laime kā stāvoklis ir atkarīga no tā, vai Tu ej pa SAVU CEĻU. SAVAS DVĒSELES CEĻU.
Ejot šo ceļu, Laime nāk komplektā.
Lai izdodas sadzirdēt savas Dvēseles čukstus un doties savā īstajā virzienā! 
Inta

ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

SAULGRIEŽU SPĒKA DIENA

Aizparīt dodos uz brīnišķīgajiem Kaukāza kalniem, no kuriem strāvo spēks, seno civilizāciju enerģija un pavasara pilnbrieds! Un grupa - 30 cilvēki, ar kuriem kopā to visu piedzīvošu, ir tik brīnišķīga!

Pirms brauciena paspēju būt divās Latvijas vietās, lai tiktos ar lasītājām- Jēkabpils pusē, Kūku pagastā- Jūs zinājāt, ka ir tāds garšīgs pagasts? :), un - Iecavā. Godīgi, biju pārsteigta par tām pāri par 40 sievietēm, kas bija Kūkās, un pāri 50, kas bija Iecavā!!! 
Visas tik skaistas, atvērtas, sirsnīgas... Dvēseles bija vaļā un es to visu sajutu... Šeit vien gribēju pateikties gan Debesīm, kas man ļauj to piedzīvot, gan Dacei no Kūkām un Beātei no Iecavas (un visām Liepiņām), kas uzņēmās organizatorisko pusi! Paldies, Mīļās!!!Maijā vēl tiksimies Tukumā...




Šīs pāris nedēļas esmu pavadījusi pārdomās. Lai gan atsaku visas intervijas, lai nevairotu publicitāti, jo ticu, ka grāmata pati atradīs ceļu pie tām lasītājām, kam tā noderēs, tomēr, tomēr....Pēc Lieldienām iestājās tas brīdis, no kā nedaudz baidījos, - brīdis, kad nekur uz nevienu manu pasākumu vai nodarbību vairs nav brīvu vietu...Un gaidītāju saraksts palielinās ar katru dienu! 
Domāju, plānoju, pētīju savu kalendāru līdz nelabumam, kamēr pie manis atnāca šī vīzija: apvienot nedaudz no Sarunu vakara, nedaudz no Meiteņu dienām... pielikt klāt Saulgriežu un dabas stihiju meditācijas, Sievišķā Spēka apli ...un radīt Saulgriežu Sievišķības Mistēriju... Ugunskurs, dziesmas, 3-deviņu zālīšu lasīšana, sarunas, meditācijas, pelde ezerā... Tāda vīzija... Pabūt kopā, pavadīt šo dienu kopā ar Jums...
Vairāk informācijas FB: https://www.facebook.com/events/969190573093515/ un nodarbību sadaļā...

Gaidu vasaru, kad došos prom no pilsētas, lai savienotos ar Māti Dabu, rakstītu, radītu un dalītos tajā visā ar Jums...
Mīlestībā- 
Inta


trešdiena, 2015. gada 15. aprīlis

Aprīļa pilieni



Mīļie mani!

Šis pavasaris ir mani pārsteidzis ar neparedzēti lielu aktivitāti, kura radusies pēc grāmatas
iznākšanas. Mācos pārplānot un sakārtot savu laiku un darbus.. Un gaidu mūsu tikšanos... Pavasara Mistērijās, Sievišķības Mistērijā pie jūras un citur...

Uz Sievišķības Mistēriju var vēl pieteikties teltsvietās, tāpat uz Sirds Ceļa skolas svētdienas un piektdienas grupām vēl ir vietas.

Esmu pateicīga par to, ka Debesis mani ved un ļauj man radīt pašai savu dzīvi! Arī šoreiz esmu rezervējusi divas vietas Pavasara Mistērijās kādam/kādai, kam šis notikums būtu ļoti vajadzīgs un svētīgs, bet šobrīd viņš/ņa nevar to atļauties. Ja Tu zini kādu, kam mēs kopā varētu uzdāvināt Pavasara Mistērijas, tad spied ''dalīties'' facebookā ŠEIT vai arī, ja nav FB, raksti savu ieteikumu uz sirdscels@sirdscels.lv un pēc nedēļas mēs vilksim lozes :)

Aicinu pieteikties tos, kas plāno man doties līdzi mūsu ''ĒD, LŪDZIES, MĪLI KAUKĀZĀ'' oktobra tūri... Jo jau jūnijā, jūlijā mums jābūt gataviem pirkt biļetes- tiem, kas būs pieteikušies ''došu startu'':) 

Vairāk informācijas par ceļojumiem un Sirds Ceļa skolu atradīsi manā blogā.


Vēlos no sirds novēlēt Tev iedvesmu: iedvesmu rīkoties, mainīties, DARĪT! SĀKT! UZDROŠINĀTIES! Lai pavasara enerģijas paceļ spārnos visu, kam pieķeries! Un, kad spersi pirmo soli, redzēsi: visa Pasaule sadosies rokās, lai Tev palīdzētu!
Sirsnībā- Inta




AKTUĀLIE NOTIKUMI




  • SARUNAS AR INTU PAR SIEVIŠĶĪBU ārpus Rīgas dzīvojošajiem: Jēkabpils pusē- 16. aprīlī, Iecavā- 22.aprīlī, Tukumā- 20.maijā!
















  • Vēl vari pievienoties uz VASARAS SAULGRIEŽU TŪRI KAUKĀZĀ, kur dosies kopā ar
    armēņu mākslinieku, brīnišķīgo mandalu albūmu radītāju Vazgenu Stepanjanu no 17. līdz
    24.jūnijam. Brīnišķīga iespēja Vasaras Saulgriežus sajust un piedzīvot Kaukāza kalnos GRUZIJĀ un ARMĒNIJĀ, kur ziediem rotātas pļavas, kur kalnos un ielejās var ieelpot dzestro rīta gaisu, kur cilvēki dzīvi svin..... Šajā ceļojumā būs iespēja izbaudīt ziedu festivālu kalnos, sajust šo īpaši seno kultūras un tradīciju dvesmu, meditēt un dziedināt sevi caur mākslas terapiju. Ļauties kalnu varenībai un raudzīties uz pasauli no kalnu grēdas un apjaust mirkli, kad atverot sirdi, vari sajust Dieva pieskārienu savam vaigam... Ja esi sajutis vēlmi pievienoties šim brīnišķīgajam mākslas, dabas un sirds ceļojumam, tad sūti savu pieteikumu uz sirdscels@sirdscels.lv, vai sūti sms uz 26862697
Izmaksas 400 Eur + lidojums Rīga- Tbilisi. Plašāka programma krievu valodā ŠEIT: https://docs.google.com/document/d/1DR36C940kTXPEbVOwhrmvAqyCP1nRuRADdqA1u5DaHM/edit    VĒL nepilnu diennakti Airbaltic lētais piedāvājums uz šo reisu!!!


  • 24.aprīlī notiks SARUNAS PAR UN AP SIEVIŠĶĪBU KOPĀ AR INTU

Šajā vakarā vairs NAV brīvu vietiņu. Nākamais sarunu vakars būs pašā pavasara plaukumā 21.maija vakarā. Ja vēlies pievienoties šajā burvīgajā sievišķības piepildītajā telpā, tad nekavējies un piesakies. Arī maija vakars ļoti ātri piepildās. 

Šajā brīnišķīgajā vakarā būs iespēja individuāli diagnosticēt savu enerģētiku, jautāt un sadzirdēt atbildes uz noklusētiem jautājumiem, ļauties un atļauties, iedvesmoties un dalīties, apjaust savu burvīgo sievišķo esību. Ziedojums no 20 EUR. Sarunu vakari notiek pašizaugsmes centrā „Omnia”, Vecpilsētas ielā 19, Vecrīgā. Pieteikties, sūtot e-pastu uz sirdscels@sirdscels.lv, vai sms uz telefona numuru 26862697, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pastu un telefona numuru. 

  • Uz PAVASARA MISTĒRIJĀM pašlaik brīvu vietiņu nav! Bet mēs dosim ziņu, ja kāda vietiņa
    atbrīvosies! PAVASARA MISTĒRIJAS 2015 notiks no 29. līdz 31.maijam, brīnišķīgā vietā pie Daugavas - Ķeguma „Puduros”, lai satiktu Savējos, dalītos pieredzē, smieklos un sarunās, lai bagātinātos un iedvesmotos!




  • Kā jau katru Mistēriju reizi, silti aicinām visus uz lielo SPĒKA DZIESMU SADZIEDĀŠANU DAUGAVAS KRASTĀkopā ar Vītolu ģimeni, kura notiks sestdienasvakarā (sākums 19.00). Pēc tam tējojam un ļaujamies dziesmām un sarunām pie ugusnkura... Ieeja brīva visiem (var paņemt kaut ko pie tējas līdzi). Brauciet kopā ar ģimeni un kopradam šo brīnišķo vienotības sajūtu!!!

  • Mani jaunieši- KRISTA un KRISTAPS ir radījuši trīs brīnišķīgus bērnu seminārus, kuri
    notiks Apšuciemā pie pašas jūras jūnijā un jūlijā. Joga un meditācija bērniem, Capoeira, mālu terapija un savas mandalas radīšana, spēles, peldēšanās un daudz dažādu citu aktivitāšu - saraksti jau pildās :) 

Visa informācija un pieteikšanās šeit: kkstudija.lv,  krista.kkstudija@gmail.com

Seko līdzu Kristas un Kristapa aktivitātēm feisbukā: https://www.facebook.com/kkstudija?fref=ts



Ļauj sev izbaudīt Pavasari - iekrist zaļā sūnu paklājā un lūkoties priežu galotnēs, kuras iestiepjas zilajās debesīs, kā milzīgi debesskrāpji un apjaut, cik Daba ir liela, cik ļoti tā piepilda sirdi un ļaujies mirklim, kad pazūd Laiks...un noreibsti no meža smaržas un pumpuru sprakšķēšanas...un, atļauj Pavasarim sajaukt savus matus un galvu...

Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar’s pasmaida mums!


Sirds ceļš






ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

Radām svētkus!

Vēl pavisam nedaudz par šo laiku. 
Pēdējās dienas aiz loga var vērot kā Ziema cīnās ar Pavasari.. :) Brīžiem sniegs ar lietu mijas, ik pa
laikam pavīd saulīte un pa retam aplaimo varavīksne...

Bija spēcīgi Saulgrieži, kuri parasti noslēdz ''iekšējā Ziemas miega'' periodu, bet tieši tāpat kā Ziema nevēlas atkāpties, tā arī aptumsumu koridors mūs ir ievilcis, lai vēlreiz caur centrifūgu izgrieztu visu mūsu zemapziņu, izceltu visus blokus, sārņus, izdzenātu tarakānus.... :)
Pati brīnos, kas tik neceļās no manis ārā! Un, apkārtējā pasaule, dažādi notikumi tam tikai palīdz visdažādākajos veidos!

Arī es to izjūtu un ļoti gaidu šo Pilnmēnesi, lai izietu caur šiem vārtiem ar pavisam citu tīrības sajūtu... Un tas noteikti ir iemesls svinēšanai!
Cik labi, ka kristiešu Lieldienas sakrīt ar šo laiku, un mums tiek dotas 4 dienas, lai NOSVINĒTU JAUNU SĀKUMU!

Bija laiks pārdomām, sevis kārtošanai, transformācijas procesiem, zināšanu apguvei- iekšējam darbam, tagad ir pienācis laiks to visu likt lietā un RADĪT SAVU JAUNO!

Es bieži braucu uz Kaukāzu, lai sakārtotos, apmeklētu Spēka vietas, meditētu, dziedātu, baudītu kalnus un dzīvi!
Parasti no sākuma braucam uz Noasa zemi - Armēniju, kur tūkstošiem gadu senas Spēka vietas ir burtiski blakus viena otrai, bet vēlāk, kad iekšējais darbiņš padarīts, dodamies uz Gruziju, kur jau ir cita enerģija... No abām valstīm, kultūrām un cilvēkiem mums ir daudz ko mācīties un smelties, bet par Gruziju man vienmēr gribās teikt:
Latvieši, brauciet uz Gruziju, lai iemācītos dzīvot šeit un tagad, lai iemācītos baudīt katru sev atvēlēto brīdi, priecāties un pateikties par to, kas jums ir dots un SVINĒT DZĪVI!!!
Dzīve kalnu ciematos mēdz būt krietni skarbāka nekā vistālākajā Latgales sādžā, tomēr katru vakaru saime sanāk kopā, sēžās pie galda un saka pateicības vārdus Dievam par piedzīvojiem mirkļiem, par to, ka visi veseli un var sēdēt pie šī galda, par to, ka uz galda ir ko uzlikt un, ka Dievs ir ļāvis nodzīvot vēl vienu brīnišķīgu dienu!Katram gruzīnam būs 100iem lietu, par ko pateikties un ko nosvinēt un 1000iem skaistu vārdu, ko pateikt citiem, tādejādi daloties ar to mīlestību, kas ir sirdī...

Ar šo stāstu es vēlējos atgādināt, cik svarīgi ir nosvinēt, jo svinēšanas būtība ir Pateicība...
Pie šīs nots būtu pareizi beigt savu vēstījumu un novēlēt katram meklēt Lieldienu receptes, plānot svētkus un domāt, kā iepriecināt savus mīļos, ielaist savā sirdī Līksmību, Prieku un Mīlestību!

Un, laikam tā arī darīšu, to tēmu, kas urdījās iekšā atstāšu uz citu reizi! :)
Lai izdodas piedzīvot brīnišķīgas dienas!!!
Inta

pirmdiena, 2015. gada 30. marts

Par zīlniekiem, gaišreģiem, ''dziedniekiem''...

Šodien Simonas ziņa Feisbukā man lika beidzot piesēsties un uzrakstīt to, kas atkal virmo gaisā...
Sākšu ar dažiem stāstiem ''iz dzīves'':

Kad notika visiem zināmais 2012.gada Pārejas brīdis, ļoti daudzi avoti runāja par to, ka lielākajam vairumam 3D (trešajā dimensijā vibrējošiem) cilvēkiem, tiks atslēgta pieeja vertikālajai (lasi Visuma/Dievišķajai) enerģijai, un turpmāk tiem būs tikai divas izvēles: ielēkt pēdējā vagonā, mosties un mēģināt ''noķert'' augšāmceļošos Zemi, vai arī pāriet uz pilnīgu enerģijas saņemšanu horizontālā veidā. Tautas valodā runājot uz vampirēšanu, enerģijas zagšanu utml...

Es pati saskāros ar šo fenomenu un izbaudīju uz savas ādas, jau 2013.gada sākumā, kad netālu no manas toreizējās dzīves vietas, ar semināru viesojās kāds Latvijā labi zināms ''dziednieks'', ezotēriķis... 
Savulaik, kādus gadus 10 atpakaļ biju ar interesei sekojusi līdzi viņa darbībai, lasījusi rakstus, un man tiešām bija interese ieraudzīt viņu klātienē, tādēļ uz šo semināru aizbraucu..
Sajūtas manas, kad apsēdos savā vietā, bija tik līdzīgas Simonas aprakstītajām ( https://www.facebook.com/simona.karklina/posts/938056686225496?fref=nf&pnref=story ), sēžot tur, es pamazām vēroju, kā pārējie cilvēki paliek kā nozombēti, pat sejas krāsa palika tāda pelēcīgi zaļgana... Kaut arī liku sev apkārt gaismas sfēru utt., pēc apmēram divām stundām sajutu neparvaramu vēlmi telpu pamest. Brīdī, kad par to klusām pateicu blakus sēdošajai semināra organizatorei, cienījamais Lektors man uzbruka ar vārdiem, ka es ar savu uzmanības novēršanu, esmu radījusi telpā enerģētisko caurumu, pa kuru enerģija tagad aizplūst... Viņš bija ļoti agresīvs, jo tikai pārrauta tā enerģijas straume, kas plūda viņa virzienā, kamēr viņš ar savu monotono stāstījumu ''kačāja''arā no klausītājiem dzīvības spēkus...
Pa ceļam uz mājām pārdomāju, vai šis cilvēks apzinās, ka ir aizbraucis ''uzpildīties''ar enerģiju- dzīvības spēku un naudu? Vai tomēr atrodas pārliecībā, ka kalpo, daloties ar zināšanām? Jo zināšanas, kā tādas, informācija, ko viņš sniedza bija laba un noderīga, to es atzīstu. Laikam atliek cerēt, ka neapzinās...
Nākamais gadījums bija neilgu laiku pēc tam ar manu manikīri- fantastisku savu aroda pratēju, īstu mākslinieci, pie kuras vairākus gadus braucu arī ļoti tālus attālumus... Pēc 2,5 stundām, ko pavadīju pie viņas, jau 11.00 no rīta sajutos reāli slima, iztukšota, ar sāpošu galvu un bez spēka...
Turpmāk sāku saņemt no semināru apmeklētājiem, draugiem un paziņām līdzīgu informāciju- ka pēkšņi ir grūti palicis komunicēt ar ģimenes ārstu, ka pēc friziera gribās gulēt, ka masieris atņem spēkus, utt...
Un, tad sapratu, ka laikam šis atslēgums ir noticis... Un cilvēkiem, pašiem to neapzinoties, tagad nākās cīnīties par dienišķo enerģiju, atņemot to citiem! Un visiekārojamākie ir tie nedaudzie, kam ir palicis vertikālais pieslēgums!
Ar katru negāciju Jūsu virzienā, kas izsauc satraukumu, stresu, bailes, kaunu, vainas izjūtu..., kāds mēģina tikt pie savas ''dienišķās devas''... 

Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās un vienīgā izeja ir pašam pacelt savas vibrācijas, nostiprināt saiti ar Avotu un pastāvīgi sekot līdzi šīs enerģijas tīrībai...

Ir posmi, un arī man tādi bija 2011 -2012 gadi, kad vibrācijas ļoti ''šūpojās'' un nav noturīgas, kad ir nepieciešams pašam par sevi rūpēties un pasargāt. Gan ar dažādām tehnikām, gan gluži vienkārši pēc iespējas izvairoties komunicēt ar tiem, kas pazemina vibrācijas un zog enerģiju.
Augstākminētais attiecas uz visu sfēru ļaudīm- jo gan starp ārstiem, gan māksliniekiem, gan strādniekiem ir gan šie, kas paliek 3D un šajā dzīvē tā arī eksistēs uz svešu, horizontāli iegūtu enerģija, gan gaišie, Sirds ceļu ejošie, kas strādā ar sevi un dalās ar savu Gaismu.
Tomēr viens ir dalīties ar savu Gaismu, iet savu kalpošanas ceļu, palīdzēt citiem arī šo Gaismu ieraudzīt un parādīt ceļu, kā... Bet tam ir arī otra puse, ka šie Gaismas cilvēki šajā laikā top īpaši pieprasīti un viņus burtiski cenšas ''izsūkt''līdz pēdējam...

Otra stāsta daļa vedīs vēl tālāk pagātnē, un šis stāsts vairāk attieksies uz virsrakstu...
Kādu laiku atpakaļ runājos ar dr. J.Ozolu (Jāni, -zinu, ka lasi un, cerams neiebilsti :) par dažādām lekciju tēmām un visa cita starpā, aizrunājāmies par astrālo plānu, no kura tad arī vairums ''gaišreģu''ņem informāciju. 
Es runāju par to, ka dažādos avotos tiek minēts, ka 70-80 % informācijas nāk no astrālā plāna, uz ko J.Ozols teica, ka šis cipars patiesībā ir vēl lielāks...

Šī stāsta ietvaros nevaru Jums izstāstīt, kas ir astrālais plāns- noteikti painteresējietes paši, bet īsumā- informāciju var saņemt no sava 6-7D esošā Augstākā Es, vai no 5-6D esošā astrālā plāna būtnēm.
Lai varētu informāciju saņemt no Augstākā es un vēl augtākiem plāniem, pašam ir jābūt ļoti gaišam, apzinātam un tīram no Ego apziņas. Kamēr, lai saņemtu info no astrālā, ir jābūt vien cilvēkam ar paaugstinātu jūtīgumu. Daudzi ezotēriski darboņi, kam piemīt gan zināšanās, gan pieredze, gan arī šis paaugstinātais jūtīgums, ko mēs saucam par Spējām, ar sevi strādā minimāli, vai nemaz, uzskatot, ka caur šīm spējām (sazina'ties ar astrālu :D) viņi ir Dieva apdāvināti, izredzēti, īpaši utt...

Esmu jau rakstījusi, ka ir čeneleri, kas saņem informāciju no Augšāmceltajiem SKolotājiem, bet tie patiešām ir šie Skolotāji, ja informācija nāk CAUR Augstāko Es. Lielākā daļa šo vēstījumu nāk no astrālā plāna, kur tie, ko krievu valodā sauc par '' астральные диктовщики'' izklaidējās, uzdodoties par jeb ko, no kā mēs vēlētos iegūt informāciju. 
Jāpiebilst, ka cilvēks ir patiešām pārliecīnāts, ka ar viņu runā pats Jēzus Kristus :) , piemēram :)
No astrāla nāk visāda informācija, un šie astrālie diktētāji ļoti bieži iebaro cilvēkiem patiesības druskas, lai vairotu ticību, bet paši tikmēr caur šo ''gaišreģi''pumpē enerģiju no tiem, kas nāk pie viņiem...un tic...

Bet stāsts ir par kādu gaišreģi, kurai ir šāds ''astrālais saimnieks'', un ar kuru man kādu laiku atpakaļ ceļi krustojās...

Viņa varēja bez noguruma pieņemt dienā 10 cilvēkus, visiem stāstot savu vīziju. Un vīzijā viņa redzēja šī cilvēka (klienta) sapņus, vēlmes, ilūzijas...
Piemeram, atnāk tāda nošļukusi sieviete, bez izglītības, bet viņai ir sapnis apprecēt bagātu vīrieti, kurš viņu apgādā un apber ar dāvanām. Gara acīm viņa redz, kā viņi abi sēž pie kamīna un dzer šampanieti... Un, aizejot pie 'ģaišreģes''viņai pēkšņi atskaņo šo viņas vīziju pat pastāstot par to, kādā krāsā ir kamīns! Protams, ka ticība šādai gaišreģei ir ļoti liela, cilvēki ir gatavi maksāt visu savu naudiņu un regulāri iet pie viņas, lai saņemtu apliecinājumu tam, ka viņa vēlmes ir reālas un drīz piepildīsies... Un turpina gaidīt, kad Debesu Manna līs pār viņiem! :)
Pa šiem gadiem gan neviens vēl man neviens nav pastāstījis par to, ka pēkšņi kaut kas no gaišreģes teiktā būtu piepildījies... Bet pieļauju, ka kaut kādi 20% varētu piepildīties... Tas ir tas daudzums, kas vajadzīgs, lai cilvēki turpinātu nākt, un ''astrālais saimnieks''varētu turpināt saņemt savus procentus...
Kaut gan skaidri jau nevar zināt, kurš ir tas, kas šajā tandēmā saņem procentus... :)
Šeit ir divi aspekti. No vienas puses, cilvēki no viņas kabineta iznāk laimīgi, apgaroti, atguvuši cerību... Kaut gan fiziski viņi izskatās ne visai labi- brīžam ir vai stunda jānosēž, jāatgūst fiziskie spēki, galva griežās un ir totāls izsīkums (!)
Bet, no otras puses, tas ir tāds īslaicīgs plāksterītis, jo šāda prognoze ļauj pašam neko tālāk nedarīt, vien gaidīt, kad nu sāks visas materiāli- egoistiskās vēlmes piepildīsies.. :)
No šiem solījumiem un pašas ''gaišreģes'' psihiskajām spējām cilvēki kļuva atkarīgi un turpina iet, barot savas ilūzijas, kamēr pēkšņi, kā priekškars no acīm nokrīt un sāk lietas redzēt citā gaismā... Un ir kauns atzīties, ka esi tā ''iekritis''. Arī es, jāātzīst uz dažiem mēnešiem, iekritu... Regulāri satieku tos, kam atvērušās acis un dzirdu, ka viņa vēl joprojām darbojas :)
Šis ir viens stāsts, kaut šo gadu laikā esmu saskārusies ar vairākiem šādiem darboņiem, par kuriem šodien varu teikt skaidri- viņi strādā tandēmā ar ''astrālo saimnieku''.
Kā atšķirt? Ir daudz informācijas internetā- pameklējiet. Un visur būs rakstīts, ka galvenais veids, kā to izdarīt, ir izvērtējot ar Sirdi! Ja Tu jūties stiprināts, iedvesmots, apgarots, ja pēc vizītes, konsultācijas, semināra Tev parādās vēlme iet un kaut ko reāli mainīt savā dzīvē pašam, tad Tu esi bijis pie cilvēka, kas ir dalījies savā Gaismā. Ja nav šo sajūtu, tad vienkārši apdomājies :)

Un pēdējais stāsts. Iepriekšējās Meiteņu dienās sarunu vakarā divas sievietes dalījās savā ļoti skumjā, pat šokējošā pieredzē, kur Latvijā ļoti labi pazīstami cilvēki prognozēja viņām bērnu nāves un citas skumjas lietas...pat nedodot cerību, ka var kaut ko labot... Lieki teikt, ka šīs ''prognozes'' ir radījušās viņās ļoti lielu baiļu ''enkuru'', kas, ja to nelikvidē var pat šādu situāciju piesaistīt.
Es atcerējos, ka arī man pašai ir gadījies, ka astroloģe, skatoties uz manu 8.māju horoskopā, kurā ļoti daudz, kas darās, visa cita starpā teica, ka kaut kas tur norādot uz bērna nāvi. Bet es to atcērējos tikai šajās Meiteņu dienās, jo vienkārši neielaidu šo informāciju sevī...
Es nevērtēju, vai kādam speciālistam ir tiesības izpaust šādu informāciju, pat ja viņš to redz, vai nē, bet ticu, ka nekas nav iepriekšnolemts par 100%, un katru brīdi mēs varam mainīt savu realitāti, mainoties pašiem! Bet šāda informācija mūs stipri grauj un pazemina vibrācijas, nevis ceļ un iedvesmo...
Tāpat es pazīstu daudz dziedniekus, kas palīdz ar dažādām tautas metodēm, fitoterapiju, sniedz padomus, kā alternatīvā veidā palīdzēt jau pie reālām fiziskām kaitēm. Visu cieņu tiem, kas kalpo cilvēkiem šādā veidā, un ne par viņiem ir šis stāsts!

Ar visu šeit uzrakstīto, es ļoti vēlos Jums likt pie sirds- neklausietes NEVIENĀ. Vai arī klausieties visos, bet paņemiet tikai to, kas rezonē ar Jūsu sirdi un aizmirstiet visu pārējo!
Ja arī jūtiet vajadzību pēc informācijas, stiprinājuma, padoma, un izvēlaties iet pie zīlnieces, gaišreģes vai pie kādā dziednieka- sajūtiet, kas ir jūsu, kas nav. Varbūt bija tikai viens teikums visā sacītajā, kas Jums bija jāsadzird šajā vizītē, ja jau Jūs tur nokļuvāt.. bet viss pārējais ir tikai nekam nederīga informatīvā plūsma...

Ir gaiši cilvēki Latvijā, kas tādēļ ir iemiesojušies, lai palīdzētu mums iet uz priekšu, lai rādītu ceļu un iedvesmotu paši ar savu pieredzi, savu varēšanu, savu pašradīto dzīvi un savu atvērto sirdi!
Ja dotajai informācijai nav paša pieredzes seguma apakšā, tad tā ir tukša loze, tikai plika informācija bez pievienotās vērtības!
Un, jau tagad paredzu, ka visiem darboņiem, kas nestrādā caur Sirdi un nesaņem informāciju no Augstākā es, šis mans raksts nepatiks :) un viedoklis atšķirsies :)

Jā, šis ir laiks, kad cīņa par dienišķo enerģiju saasinās un notiek visos līmeņos!
Arī vara, nauda, slava, resursi- viss ir enerģija, tāpat kā dzīvības spēks. 
Jūs redzat, kā pasaulē palielinās spriedze- tā visa ir cīņa par enerģiju, cīņa par izdzīvošanu!
Tādēļ esiet apzināti, turpiniet iet Sirds Ceļu un palīdzēt visiem caur savu pieslēgumu, dalieties un dodiet, tomēr arī sargājiet sevi, jo arī Jums ir vajadzīgs laiks sev, lai turētu savu kanālu tīru, lai sajustu Zemes, Mātes Dabas spēku, lai pabūtu vienatnē ar savu Dvēseli...
Jo mums pašiem arī vajag šo spēku, lai turpinātu strādāt ar sevi , transformēt pagātni, dziedināties un augt...
Jo veselāki, tīrāki, enerģētiskāki un spēcīgāki mēs būsim paši, jo vairāk spēsim palīdzēt tiem, kas izvēlās iet ar mums vienu ceļu...
Inta

2015.gada, marts

Šeit zemāk iekopēju Ješua vēstījuma  caur P. Kribbi fragmentus, kas sasaucas ar manis pašas šī brīža uzskatiem:



...Jūs bieži brīnāties, kas īsti ir gaismas darbs. Ko tas nozīmē – izplatīt gaismu vai piedāvāt izdziedināšanu citiem cilvēkiem? Tas ir jautājums, kuram es gribētu pievērsties šodien. Pirmām kārtām, mums ir nepieciešams tuvāk paskatīties uz cilvēku attiecībām, kad viens palīdz otram. Es gribētu norādīt, ka kaut kādas dīvainas ir atšķirības starp veselu un slimu vai veselu un salauztu, kā tās tiek lietotas jūsu sabiedrībā. Kad jūs apmeklējat ārstu ar veselības problēmu, jūs esat “slims cilvēks, kuram nepieciešama ārstēšana”. Ārsti ir domāti tam, lai zinātu, ka kaut kas ar jums nav tā. Viņi ir eksperti, un jūs viegli iegūstat sajūtu, ka jūsu veselība ir viņu rokās. Tas nav daudz atšķirīgāk, kad jūs ciešat no garīgām vai emocionālām problēmām. Ja cilvēki redz terapeitu psihologu vai dziednieku, viņi klusi paredz, ka šiem ekspertiem ir kādas pārākas zināšanas vai prasmes, kuras var palīdzēt viņiem atrisināt viņu problēmas. Tieši tādā pat veidā, kādā tiek izteiktas attiecības starp pacientu un ārstu vai klientu un terapeitu, tas notiek ar abu iesaistīto pušu pašuztveri.

Strukturējot šīs attiecības tādejādi, ka vienam ir vairāk zināšanu un izpratnes spēju kā otram, tas uzvedina uz domām, ka klientam ir vajadzīgs terapeits/dziednieks/ārsts, lai saņemtu kaut ko, kas viņam pašam trūkst un ko viņš pats sev nevar sniegt. Tiek pieņemts, ka terapeits ir vesels un veselīgs, piedāvā gaismu un dziedināšanu kādam, kurš ir slims un/vai salauzts. No šī viedokļa terapeits vai dziednieks ir priekšā pacientam, un viņu rīcībā ir kaut kas, ko tie pasniedz kādam, kuram trūkst šo zināšanu vai spēju.

No garīgās perspektīvas šis viedoklis ir aplams un izkropļots. Tas uzreiz aizved jūs nepareizās pēdās. Tomēr tas ir dziļi iesakņojies jūsu sabiedrībā, gan fiziskajā, gan garīgajā aprūpē. Ievērojiet, cik viegli ir justies mazākam par cilvēku, kuru jūs redzat medicīniskam vai garīgam padomam. Jūs esat kāds ar problēmu, un ir kāds ar risinājumu. Tās ir kopējas lamatas cilvēkiem, kuri palīdz citiem cilvēkiem ikdienā, ka viņi tik ļoti identificējas ar savu palīga lomu, ka nevar no tās iziet. Viņi definē sevi ar to, un tā padara viņus atkarīgus no saviem klientiem vai pacientiem, tikpat lielā mērā kā arī pretējā virzienā. Klienti var just, ka viņiem vajag palīgu, lai viņus ārstētu vai dziedinātu, bet palīgam vajag klientu kā arī, lai uzturētu savas palīga esamības tēlu: zinošs, liels cilvēks, kurš ir gatavs dalīties savos sasniegumos ar citiem, kuriem ir vajadzība. Tagad viegli var rasties nelīdzsvarotas attiecības, kuras centrējas ap varu un atkarību.

Gaismas darbs ir kaut pavisam atšķirīgs. Lai saprastu, kas patiesībā ir gaismas darbs vai garīgā dziedināšana, jums ir jāatlaiž tradicionālais “terapeits palīdz klientam” vai “ārsts dziedina pacientu” tēls. Jums ir jāatlaiž pati ideja, ka palīdzība ir kaut ko dot kādam citam. Pats priekšstats, ka otram cilvēkam kaut kas trūkst, ir kaitīgs dziedināšanas procesam. Patiesība ir tāda, ka vienīgais veids, kā palīdzēt kādam, ir likt viņam apzināties savu paša spēku un spēju izdziedināt sevi. Tā ir laba skolotāja pazīme, ka viņš padara sevi mazāku, nevis lielāku. Patiesi skolotāji aicina jūs saņemt atpakaļ jūsu iekšējo spēku, un viņi nav nopērkami ar iebildi, ka jūs esat mazs, trūcīgs un atkarīgs no kāda cita. Patiesi skolotāji nekad neapliecina sevi kā autoritātes. To darīt ir muļķīga lieta. Skolotāja patiesā velte ir likt otram cilvēkam apzināties viņa paša iekšējo autoritāti, kas faktiski ir Dieva dzirksts, un tai ir pieejamas visas zināšanas, kas tai nepieciešamas.

Patiesa dziedināšana ir ļoti vienkārša. Tā neprasa sīki izstrādātas metodes vai zināšanas. Es šeit runāju par dvēseles dziedināšanu. Protams, fiziskas problēmas var prasīt apmeklēt medicīnas ekspertus, kuriem ir ļoti specifiskas zināšanas un prasmes. Dziedināšana, kura ietekmē dvēseli, tomēr ir ļoti vienkārša. Ja jūs nonākt pie galvenās saknes garīgajām, tikpat labi arī fiziskajām problēmām cilvēkos, jums kaut kā radīsies pārliecība, ka viņi ir bezspēcīgi, nicināmi, nemīlami, vientuļi un nosodīti.

Galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki jūtas atvienoti no savas patiesās būtības, dievišķās gaismas dzirksts, kas viņi patiesi ir. Sniegt dziedināšanu cilvēkiem nozīmē atvērt viņu atmiņu par Mājām, lai atgādinātu viņiem viņu brīnišķīgo skaistumu, spēku un nevainību....

...Visa garīgā dziedināšana nāk no iekšienes. Jūs nevienu neārstējat kā Gaismas Darbinieks. Jūs radāt atvērtības, esības bez nosodījuma telpu, kura aicina otru cilvēku paskatīties uz sevi ar atvērtību un līdzjūtību. Tā vietā, lai mēģinātu atrisināt jebkādas problēmas ārpusē, jūs savienojaties ar otra cilvēka dvēseli un uzturat viņam uzticēšanās un skaidrības vīziju. Tas ir Gaismas Darbinieka ceļš. Jūs mēģināt atgriezt otram cilvēkam viņa diženumu, tā vietā, lai fokusētos uz viņa mazumu. Strādāt ar kādu dvēseles līmenī nozīmē, ka jūs parādāt viņam atbildību par viņa paša dzīvi. Tā kā jūs to darāt ar mīlestību un bez nosodījuma, šī atbildība netiks izjusta kā apgrūtinājums. Tas tiks sajusts kā spēka iegūšana un atbrīvotība, lai atbildību uzņemtos. Patiesi ticot otra cilvēka radošajiem spēkiem, jūs atstarojat viņa paša spēku viņam atpakaļ caur jūsu acīm un vārdiem. Fokusējoties uz to, kas ir vesels un nebojāts, jūs pastiprināt to.

Jūs to varat darīt vienīgi, ja patiesi tam ticat. Ja jūs kādā līmenī šaubāties, ka viņi to var izdarīt, jūs apliecināt viņu vājuma sajūtu, tā vietā, lai piesauktu viņu spēku. Jūs esat spēcīgāks kā dziednieks, ja jūs pilnībā ticat otra cilvēka spējai atrisināt problēmas un atlaižat jebkuru priekšstatu par viņa atkarību no jums. Daudziem no jums ir sajūta, ka atbildības atgriešana cilvēkiem šādā veidā nozīmē pamest viņus vai pateikt, lai risina visas problēmas paši. Tomēr, visu atkarības saišu atbrīvošana nenozīmē, ka jūs viņiem vairs šeit neesat. Jūs joprojām esat šeit, uzturot ticību viņu patiesajam un iekšējam spēkam, mudinot viņus iziet ārpus viņu pašu noteiktajiem ierobežojumiem un būt visam, kas viņi var būt. Tā būs viņu izvēle, ko darīt ar jūsu piedāvāto dziedināšanas telpu....

Būt Gaismas Darbiniekam vai garīgam dziedniekam nozīmē, ka jūs meklējat kontaktu ar kādu no dvēseles uz dvēseli. Dvēseles līmenī visas būtības ir vienādas un neviena nav priekšā kādai citai. Jūs visi esat dzirkstis no dievišķās esamības, kuru jūs saucat par Dievu. Tas var likties no cilvēka līmeņa, ka viens cilvēks ir zinošāks, attīstītāks vai gudrāks par citu cilvēku. Tomēr, ja jūs uz to paskatāties no dvēseles viedokļa, šāda veida spriedums kļūst novecojis. Visas dvēseles ceļo pa bezgalīgo visumu un iziet dažādus pieredzes un attīstības ciklus. Var būt, ka jūs palīdzat kādam, kurš cieš no smagas emocionālas nelīdzsvarotības ļoti grūtu apstākļu dēļ, kurus viņš ir sastapis savā dzīvē. Jūs varat būt tas, kurš piedāvā palīdzību šajā brīdī. Bet vēlāk, kad cietējs ir atguvis savu spēku, viņš var kļūt par jūsu skolotāju un parādīt jums gudrības un līdzjūtības dziļumu, kas jūs satrieks.

Lai piedāvātu dziedināšanu vai būtu Gaismas Darbinieks, ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka jūs esat vienāds ar otru cilvēku dvēseles līmenī. Ir nepieciešams, ka jūs atpazīstat savu paša cilvēcību un ka jūs patiešām esat tajā pašā “laivā” kā otrs cilvēks. Jūs varat turēt gaismas un līdzjūtības telpu kādam, bet tas neapdara jūs atšķirīgu no viņa “būt augstāk” vai “būt zemāk” nozīmē. Neidentificējiet sevi ar Gaismas Darbinieku. Ja jūs jūtaties gatavs palīdzēt cilvēkiem atklāt viņu patieso iekšējo spēku, sekojiet savai vēlmei un dariet jeb ko, ko jūs mīlat darīt. Gaismas darbs var pieņemt visu formu veidus, tas noteikti nav ierobežots ar terapijas piedāvāšanu. Vispār, ja jūs darāt to, ko patiesi mīlat darīt, jūs redzēsiet, ka jūs iedvesmojat citus darīt to pašu. Esot vienotam ar Dieva dzirksti jūsu sirdī, tas jūs dabiski aizvadīs pie īstā darba veida vai attiecībām, vai dzīves vietas. Dzīvot no sirds ir patiešām ļoti vienkārši. Runa ir par saikni ar jūsu sirds vēlmēm, jūsu patieso prieku, un drosmi tā rīkoties. Tas padarīs jūs par Gaismas Darbinieku, un ne noteikti tādēļ, ka jūs “palīdzat citiem cilvēkiem”. Tas ir tādēļ, ka jūs ienesat jūsu dvēseles unikālo dziesmu pasaulē, ka jūs iedvesmojat citus cilvēkus arī paļauties uz sevi un izcelt labāko no viņiem. Gaisma dabiski izstarojas uz āru. Jums nav jākoncentrējas uz jautājumu par to, kā izplatīt gaismu pasaulē. Nemēģiniet būt labi un izpalīdzīgi. Mēģiniet dzīvot saskaņā ar jūsu pašu unikālo un dievišķo dabu, un pasaule tādēļ būs labākā vieta.

© Pamela Kribbe 2011


piektdiena, 2015. gada 27. marts

Skaistās

Šodien, Meiteņu dienu noslēguma aplī, arī man no aizkustinājuma bija asaras acīs.. No padarītā,
piedzīvotā, sajustā... No paļaušanās, ļaušanās un uzticēšanās, no atklātības, sirsnības un godīguma...

Viņas, mana šī gada Marta meitenes, bija TIK SKAISTAS! Ik vienu no viņām varētu likt uz kāda žurnāla vāka kaut tūlīt! Skaistas ārēji un skaistas iekšēji!

No visiem nosaukumiem, kurus domājām Jūsu grupai, braucot mājup, mans skanēja šis viens: Jūs mana Skaistā marta grupa! :)

Divas stundas mājupceļam, ļāva pārdomāt, kā mainās sievietes.... Rit jau trešais gads, kad notiek Meiteņu Dienas un šodien bija tāda ļoti laba sajūta. 

Pastāv teorija (simtā pērtiķa :)): ja kāds noteikts skaits indivīdu izmainās, šīs viņu pārmaiņas iniciē visa indivīdu kopuma pārmaiņas...

Un tieši 2015.gada grupas to parāda! Tas ir noticis!!!
Nav vairs tradicionālo čakru bloku, kas bija teju visām dalībniecēm vienāds, nav vairs tās dziļās tumsas, kas jādabū laukā... Ir vēl enkuri un bloki, bet asaras ir tādas gaišas...

Viena no Jums teica, ka no rītiem pie kafijas tases atver manu blogu, lai paskatītos, vai nav kaut kas jauns uzrakstīts...
Kāda cita teica, ka tad, kad ir ''sūdīgi'', tad atver un kaut 100-o reizi lasa jebko no manis uzrakstītā, tādejādi saņemot Mīlestības plūsmu... 

Tik silti palika...Un arī mani pārpildīja Mīlestība, pārklāja kā ar lielu vilni...

Verās Sirdis, verās...
Sievietes mostās un dziedinās pašas. Lai dotos pasaulē un izdziedinātu to!

Pietiek tik ļoti ieciklēties uz transformācijas procesiem! Vienkārši pieņem lēmumu atstāt pagātni pagātnē! Nestiep to līdzi!
Šodien ir jauna diena. Diena, lai sāktu radīt un piedzīvot, izbaudīt un svinēt Savu Dzīvi!
Zemāk fragments no D.M. Rīza...





Aizmirsti visu, ko tu līdz šim esi mācījies. Šodien tu vari sākt raudzīties uz pasauli

pavisam savādāk. Šodien var dzimt jauns sapnis.

Tu pats esi radījis sapni, kurā dzīvo. Tu jebkurā brīdī vari sākt raudzīties ar pavisam

citām acīm. Tu vari radīt elli, tu vari radīt debesu valstību. Kāpēc gan nesākt sapņot citu

sapni? Kāpēc neizmantot prātu, iztēli un emocijas, lai radītu debesu sapni?

Izmanto savu iztēli pareizi, un notiks brīnums. Iztēlojies, ka tu spēj redzēt pasauli

savādāku, kad vien pats to vēlies. Iztēlojies, ka, ikreiz atverot acis, tu redzi pasauli

savādāku.

Tagad aizver acis, atver tās un paraugies apkārt.

Tu redzēsi, kā no kokiem, debesīm un gaismas staro mīlestība. Viss, kas ir ap tevi,

izstaros mīlestību. Tu būsi laimīgs. Tu spēsi pavisam savādāk uztvert mīlestību - arī to

mīlestību, kas plūst no tevis un citiem cilvēkiem. Pat tad, ja kāds būs dusmīgs vai

noskumis, tu pamanīsi, ka no viņa tik un tā strāvo mīlestība.

Es gribu, lai tu ar savām jaunajām gara acīm un iztēles palīdzību redzētu sevi dzīvojam

citu dzīvi citā sapnī — dzīvi, kurā tev nav jātaisnojas un tu vari būt tu pats. Iztēlojies, ka

tu esi saņēmis atļauju būt laimīgs un priecāties par dzīvi. Tu vairs neesi konfliktā nedz ar

sevi, nedz citiem.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail paust savus sapņus. Tu zini, ko tu gribi un ko negribi. Tu

vari veidot savu dzīvi tādu, kādu tu to vēlies. Tev vairs nav bail prasīt pēc tā, ko tu gribi,

un teikt jā, kad gribi teikt jā, un nē, kad kaut kam nepiekrīti.

Iztēlojies, ka tev vairs nerūp tas, ka tevi vērtē citi. Kaut ko darot, tu vairs nedomā par to,

ko teiks citi. Tu vairs neesi atbildīgs par citu cilvēku viedokļiem. Tev vairs negribas

nevienu kontrolēt, un neviens vairs nekontrolē tevi.

Iztēlojies, ka tu vairs nevienu netiesā. Tu viegli piedod un esi atbrīvojies no saviem

vecajiem spriedumiem. Tev vairs negribas, lai tev būtu taisnība, un tu vairs nedomā, ka

citiem nav taisnība. Tu cieni sevi un pārējos, un citi cilvēki savukārt ciena tevi.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail mīlēt. Iztēlojies, ka tev vairs nav bail no tā, ka tevi neviens

nemīlēs. Tu vairs nebaidies no tā, ka kāds varētu tevi atraidīt, jo tu neizjūti vajadzību pēc

tā, lai tevi pieņemtu. Nekautrējoties un nemeklējot pamatojumu tu spēj izrunāt vārdus es

tevi mīlu. Tu vari doties pasaulē ar atvērtu sirdi, un tev vairs nebūs bail, ka kāds tevi

varētu ievainot.

Iztēlojies, ka tu vairs nebaidies uzņemties risku un atklāt sev dzīvi. Tev nav bail, ka

varētu kaut ko zaudēt. Tev nav bail nedz dzīvot, nedz mirt.

Iztēlojies, ka tu mīli sevi tādu, kāds tu esi. Tu mīli savu ķermeni, tu mīli savas emocijas.

Tu sevi uzskati par pilnību.

Es tev lieku iztēloties šādu dzīvi, lai tu saprastu, ka tas viss ir iespējams. Tu vari dzīvot

žēlsirdībā, svētlaimē un debesu valstībā. Bet vispirms tev jāiepazīst šis debesu sapnis.

Tikai mīlestība var dāvāt svētlaimi. Mīlestība ir svētlaime. Kad tu esi iemīlējies, tu dzīvo

svētlaimē. Tu lidinies pa mākoņiem un it visā redzi mīlestību. Bet tā var dzīvot visu

mūžu. Ir cilvēki, kam izdevies tā nodzīvot visu mūžu, un viņi ne ar ko nav labāki par tevi.

Viņi dzīvo svētlaimē, jo viņi ir lauzuši savās vecās vienošanās, to vietā noslēguši jaunas

un sapņo jaunu sapni.

Pamēģini dzīvot svētlaimē, un tev iepatiksies. Tu sapratīsi, ka debesu valstība zemes

virsū nav nekas neiespējams. Ja esi sapratis, ka debesu valstība pastāv un ka tu vari tajā

dzīvot, tev atliek tikai censties tajā nokļūt un palikt. Pirms diviem gadu tūkstošiem Jēzus

sludināja par debesu un mīlestības valstību, bet bija maz tādu cilvēku, kas viņam ticēja.

Viņi teica: "Ko tu runā? Manā sirdī ir tukšums, es nejūtu mīlestību, par kuru tu runā. Es

nepazīstu mieru, par kuru tu stāsti." Nedari tā. Iztēlojies, ka šī mīlestība ir iespējama, un

drīz tev tā būs.

Pasaule ir ļoti skaista. Ja tu iesi pa mīlestības ceļu, dzīve tev vairs nešķitīs grūta. Tu spēj

mīlēt bez apstājas. Tev tikai jāgrib. Ja tev nav iemesla mīlēt, tu vari mīlēt tikai tāpēc, ka

mīlestība sniedz tev laimi. Mīlestība dāvā laimi un mieru. Mīlestība ļaus tev visu

ieraudzīt pavisam savādāku.

Ar mīlestības acīm tu spēj saskatīt pilnīgi visu. Tu pamanīsi, ka mīlestība ir tev visapkārt.

Ja tu dzīvosi mīlestībā, tavā prātā vairs nebūs miglas. Mitote būs devusies atvaļinājumā,

kas nekad nebeigsies. Cilvēki pēc tā tiekušies gadsimtiem ilgi. Tūkstošiem gadu mēs

esam tiekušies pēc zaudētās paradīzes, ko dēvē par laimi. Cilvēki visiem spēkiem

centušies sasniegt šo prāta attīstības stāvokli. Viņiem tas viss vēl ir priekšā.

Tu vari sasniegt to, ko Mozus sauca par apsolīto zemi, Buda par nirvānu, Jēzus par

debesu valstību, bet tolteki — par jauno sapni. Tev tikai jāgrib. Diemžēl tevi saista arī

planētas sapnis. Šajā miglā vēl aizvien ir tavi uzskati un tavas vienošanās. Tu jūti

parazītu, kas tevī iekūņojies, un domā, ka tas esi tu pats, tāpēc tev ir tik grūti atbrīvoties

no šī parazīta un izbrīvēt vietu mīlestībai. Tu esi pieķēries savam soģim un savam

upurim. Ciešanas tev rada drošības sajūtu, jo tu tās pazīsti.

Taču nav nekādas vajadzības ciest. Tu ciet tikai tādēļ, ka pats to gribi. Parakņājoties savā

dzīvē, tu atradīsi daudz iemeslu tam, kādēļ tu ciet. Bet neviens no tiem nav īsts. Līdzīgi ir

ar laimi. Vienīgais iemesls, kādēļ tu esi laimīgs, ir tas, ka tu pats gribi būt laimīgs. Tu

pats izvēlies kā laimi tā ciešanas.

Iespējams, mēs nevaram aizbēgt no sava likteņa, bet mēs varam izvēlēties — ciest no tā

vai mīlēt to, dzīvot ciešanās vai mīlestībā un laimē, ellē vai debesu valstībā. Es esmu

izvēlējies debesu valstību. Un ko esi izvēlējies tu?''


/ D.M. Rīzs JAUNAIS SAPNIS
Debesu valstība zemes virsū/