otrdiena, 2021. gada 26. janvāris

Mājdzemdības. Kādas ģimenes laimīgais stāsts

Mūsu mājdzemdības- maģiskais piedzīvojums!



Šodien ir 5ā diena, kad bučoju savu bēbīti, kurš piedzima 25.06. 1:25 no rīta 1:49 laikā, (kaut dzemdību datums sākotnēji bija 15.07, tad pārrēķināja uz 8.07.) Šis man ir trešais bērniņš. Esmu trīs dēlu mamma.

Pirmie dēli dzimuši stacionārā, maksas dzemdībās ar dzemdību speciālisti, kura bija arī mana ginekoloģe. Abas pirmās grūtniecības likās grūtas ar nelabām dūšām, bezmiegu, konstantu nogurumu, depresiju, tūsku, krampjiem, aizcietējumiem, hemoroīdiem, galvas sāpēm un muguras sāpēm. Pirmais bērniņš piedzima priekšlaikus 36 nedēļā ar sejiņu uz augšu, saspiestu galviņu un zilumu, ar nabassaiti ap kaklu. 
Dzemdības bija 4 stundas ar ārstes nozīmētu epidurālo atsāpināšanu, lai, kā viņa teica man, mazinātu dzemdību tempu, jo bērniņam pārāk liels stress. Pēc tam tabletīte zem mēles. Tikai nesen uzzināju, ka tas nozīmē, ka tiku stimulēta. Atceros, ka bija ļoti bail, sāpīgi un grūti. Gribējās ļoti dzert, ko nevarēja nezin kāpēc. Kājas rāva sāpīgā krampī, kad lūdzu atļaut izstiept starp kontrakcijām neļāva. Kad bija jāguļ stundu uz dzemdību galda, kratīja drebuļi un bija auksti un vientuļi. Gribējās dzert. Mazulīti man iedeva tikai pēc 36 stundām un arī tikai tad, ka mana dzemdību speciāliste aizgāja ievest kārtību, jo tika solīts atnest uzreiz. Viņš jau bija paēdis maisījumu un īsti krūti negribēja ņemt, nezināju, ko iesākt. Viņš arī bija tik maziņš 2690g un likās tik nevarīgs. 
Nebiju īpaši iepriekš gatavojusies. Man likās, ka dzemdību kursi un handlinga kursi tolaik pirms 13 gadiem bija pietiekoši un neko vairāk nevajag, lai būtu sagatavota dzemdībām (Pēc trešās grūtniecības un dzemdībām saprotu, ka tā ir lielākā kļūda un bezatbildība no manas puses). Pēc tam sekoja pēcdzemdību depresija un negulētas naktis gandrīz 3 gadus. Likās, ka vairāk bērnus negribas. Pirms 9 gadiem 3. jūlijā nolēmu, ka ja šodien mēģinot palikšu stāvoklī tad 2 bērnam lemts būt, tā arī notika. 
Otra grūtniecība bija nedaudz vieglāka. Dzemdības sākās strauji, tāpat kā ar pirmo bērnu, noejot ūdeņiem un pēc 20 min. kontrakcijas ar 2min starpību gandrīz 1min. garas. Knapi paspēju līdz stacionāram. Ātrie tik satraucās vai tik paspēs, visi piesprādzēti es guļus mētājos sāpēs un tiku nenormāli kratīta, jo ātrie brauca kā traki, lika kājas turēt kopā, lai tik nepiedzimst pa ceļam. No ātrajiem uzreiz liftā un uzreiz uz zāli un jāspiež ārā! Neaprakstāms stress, neizpratne. Atceros, ka uz beigām atkal bija tabletīte. Kaut dzemdības tā jau bija straujas. Nepilnas 2 stundas. Pieredze bija nepatīkama, starp kontrakcijām sev galvā skandināju, nekad vairs nekad vairs. Zināju, ka viss aizmirsīsies līdz ko ieraudzīšu savu bēbīti. Tā arī bija, turpat dzemdību zālē pieliku pie krūts un jutos laimīga. Nedomāju, ka salst, gribas dzert un ēst. Paldies speciālistiem, kuri palīdzēja man un maniem dēliem tādai nesagatavotai, nezinošai un nesaprotošai. Skaidrs, ka dzemdības nav aizbraukt un viss kaut kā notiks. Žēl,ka to saprotu tikai tagad cik citādi varētu būt bijis.

Pagāja 8 gadi un ar šaubām mēģināju noskaņoties trešajam bērnam, kaut atmiņas traucēja un brīdināja , ka būs atkal grūti un smagi tomēr apņēmos to izciest. Vīrs iedrošināja un solīja palīdzēt un atbalstīt. Ko arī darīja, pārņēma visus mājas darbus uz sevi un rūpes par vecākiem bērniem. Jutos mīlēta, aprūpēta un saudzēta.

Trešā grūtniecība likās tik skaista un viegla, ka brīžiem pat nešķita, ka esmu stāvoklī. Pozitīvo noskaņu nomāca tikai tas, ka nevarēju saprast, kur un ar ko lai dzemdē. Zināju, ka vēlreiz negribu neko tādu piedzīvot. Runāju ar savu ginekoloģi, viņa teica, ka jā trešais var dzimt vēl ātrāk un var sanāk , ka piedzimst pa ceļam. To nu nevarēju pieļaut. Mana draudzene vecmāte Aiga Zakevica stāstīja daudz pozitīvu dzemdību stāstu. Daudz runājām un pārrunājām, sapratu, ka gribu dzemdēt ar Aigu, lai kur tas būtu. Runājām par stacionāra dzemdībām. Aiga daudz stāstīja par mājdzemdībām, arī par savu pieredzi. Sāku interesēties un lasīt par mājdzemdībām. Runājām ar Aigu. Aiga teica ieklausies sevī savā bērniņā. Runāju ar vīru. Lasīju un domāju un atkal lasīju, runāju un domāju. 
Ar vīru kādus 30 mājdzmedību video noskatījāmies, neskaitāmus rakstus izlasījām. Es skatījos ar pozitīvus stacionāra dzemdību video, lai saprastu savas sajūtas. Visbeidzot izlēmu, ka gribu mājās. Vīrs atbalstīja, tad sajutu, ka iestājas tā pareizā sajūta. Miers un pārliecība par pareizo lēmumu. Sāku vēl detalizētāk studēt informāciju pārrunāt ar Aigu un sapratu , ka ir vajadzīgs liels darbs, sagatavošanās un treniņi, ja vēlos mājdzemdības skaistas un vieglas. Labi, ka Aiga bija stingra un prasīga. Sāku plānot gatavošanos. Staigāju pa māju un domāju, kur un kā es to redzu un jūtu, izmēģināju dažādās vietās dažādas pozas līdz sapratu, ka to darīšu vannā. Sāku iet uz ūdens aerobiku GM baseinā pie Guntiņas. Fantastiska vieta un superīga trenere. Gāju 2x nedēļā un jutu, ka kļūstu spēcīgāka un lunkanāka. Jutu, ka katrs uzdevums man palīdz sevi sagatavot lielajam notikumam. Paralēli gāju uz Elpas kursiem pie Zīles Dāvidsones. Kaut būtu šādus kursus izgājusi ar abiem iepriekšējiem bērniem. Katra reize, treniņi un mājasdarbi noderēja dzemdībās. Katrai dzemdību fāzei jāzina kā elpot, lai palīdzētu sev piedzemdēt un palīdzētu bērniņam dzimt skaisti un viegli. Trenējos elpai visur, baseinā, ofisā, staigājot pa mežu, braucot ar auto un ejot uz tualeti. Ejot vannā vizualizēju katru dzemdību posmu un noskaņojos un ieklausījos sevī un mazulītī. Turpināju skatīties video, lai labāk atcerētos un izjustu gaidāmo procesu.

Tā nu bija laiks tikties visai komandai kopā un izrunāt mājdzemdības. Aigai bija izdevies sarunāt tikšanos ar Dinu Cepli. Aiga brīdināja, ka svarīga saprast vai būs saikne mums abām vai ne. Jo tas arī ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem. Satikāmies visi Stārķa ligzdā. Es un bēbīts puncī, mans vīrs, Dina un Aiga. Jau mūsu pirmā tikšanās bija maģiska. Bija skaidrs, ka esam īstā komanda.

Nākošais uzdevums bija dzemdību plāns. Likās, ka būs grūti to uzrakstīt. No iepriekšējās pieredzes likās, ka visu man pateiks, kas jādara. Tai pat laikā atcerējos, ko Aiga bija teikusi, ka dabiskas dzemdības ar to arī atšķiras, ka dzemdē pati sieviete (katrai dzemdības ir individuālas) ieklausoties savā bērniņā un savā ķermenī. Ilgi man vajadzēja, lai sevi noskaņotu un atvērtu apziņu, ka varu pati izlemt kā dzemdēt un ka tā arī notiks. Likās, ka tas nav reāli, ka var taču viss notikt savādāk un kāpēc tomēr man nevar visu pateikt priekšā. Tad nu sāku rakstīt, labi, ka Elpas kursos dod iedvesmu un palīdz sevī ieklausīties rakstot dzemdību plānu. Rakstīju un lidoju. Zināju, ka tā būs un ka varu. Turpināju rakstīt un asaras lija aiz laimīgas priekšsajūtas Zināju, ka gatavojos neticamam piedzīvojumam.

Izgājām cauri uzrakstītam dzemdību plānam ar vīru ar visām pozām un elpām, uzmundrinājuma vārdiem. Zināju, ka esmu gatava un varu pati dzemdēt savu puisīti. Atbrauca Aiga un mēs vēlreiz arī visu izrunājām un izgājām soli pa solim plānam cauri. Aiga atveda ežbumbiņas, kas man palīdzēja vakaros pamasēt stilbus un robozo lakatus , lai varētu atslābināties un starpenes masāžas eļļu.

Tad pienāca diena, kad vajadzēja veikt “izmēģinājuma dzemdības” . Tā It kā sāktos dzemdības un atbrauc gan Aiga gan Dina, ko katrs dara, kāda katram loma, kā tas notiek pa soļiem. Aiga atbrauca ātrāk izgājām cauri dzemdību somas sarakstam un likām visu kopā. Šo darbiņu vajag uztvert atbildīgi, ļoti pozitīvi izjutu, ka katra lieta bija svarīga un labi, ka bija salikts viss vienuviet koferī. Kad visu pēc kārtas vajadzēja nebija nekur jāskrien meklēt, nebija nevajadzīga stresa. Atbrauca Dina un izgājām vēlreiz visam cauri. Bija sajūta, ka pilnībā visi visam esam gatavi. Arī vīrs teica, ka beidzot ir iestājies miers un viņš arī ir gatavs.

16.Jūnijs iznāca gļotu korķis, es sabijos, jo bija jānoturas līdz 17.06. Savādāk nevarētu dzemdēt mājās. Zināju, ka var būt dažu stundu vai pat 2 nedēļu jautājums. Rakstīju Aigai un Dinai par korķi un sajutām- jutu vilkšanu un kaulu plēšanos starpenē. Visu vakaru līdz 00:00 satraucos par to, ka tik nesākas. Tad nomierinājos un runājos ar savu bēbīti, ka pagaidām vēl nekur nav jāsteidzas. Jāpaaugas, lai ir spēki zīst pieniņu un skaisti mājās piedzimt. Aiga arī mani mierināja un Viss arī nomierinājās. Laimīga aizmigu.

17.jūnijs priecīgs rīts, jo nu var dzemdēt , jo tagad drīkst mājās. Aizbraucu vēl uz darbu, ražīgi pastrādāju un vakarā uz Ūdens aerobiku. Kārtīgi izvingrojos. Jutu, ka starpenē kauli plašāk papletušies.

18. jūnijs enerģijas pilna diena, likās, ka kalnus var gāzt.

19. jūnijs ļoti ļoti , karsts. Vēlu pamodos un jau bija jābrauc bija plānota vizīte pie ginekoloģes bija jāpaņem analīzes uz streptokoku. Izstāstīju par korķi un sajūtām. Viņa izlēma paskatīties atvērumu 2,5 cm. Varot būt, ka 3h laikā sāksies dzemdības. Tad lika toņus klausīties. Toņi viņai nepatika, bērniņš neelpojot, jautāja vai esmu dzērusi pietiekoši ūdeni. Atcerējos , ka biju maz dzērusi steigā. Tiku steidzami nosūtīta uz stacionāru. Abi ar vīru bijām sabijušies. Zvanīju Aigai un Dinai (Dina bija mājdzemdībās). Izstāstīju situāciju. Aiga mani mierināja, ka ja bērniņš kustas tad viss ir kārtībā un noteikti gulējis iepriekš. Braucām kaut man viss likās dīvaini, jo teicu dakterei, ka laikam Mazais gulēja, jo pēc toņiem kļuva ļoti aktīvs , arī aparāts mums ar vīru šķita pasens (2009 gads), visu laiku pazuda signāls man vajadzēja pašai regulēt. Bet nu labi Es biju paspējusi labi padzert ūdeni. Aizbraucām uz stacionāru , dīvaini likās, ka vīru nelaida ar mani. Lika sēdēt ārā, kā padomju laikos. Tas protams radīja nevajadzīgu satraukumu. Mēģināju nomierināties runāju ar bēbīti, ka jānomierinās un mēs negribam taču palikt, gribam mājās. Toņus man uzlika telpā, kur nebija ūdens un atstāja mani vienu. Bez tā, attieksme bija laipna un iejūtīga.

Toņi bija ļoti labi, spiediens man labs. Dežūrārsts bija neizpratnē, kāpēc daktere bija likusi nosūtījumā obligāti stacionēt. Zvanīja otrai kolēģei. Izstāstīja situāciju. Kolēģe pajautāja manas ārstes uzvārdu. Dzirdēju, ka viņa saka ai nu neņemies ieliec nodaļā, lai tur tad tiek galā paši. Sapratu ka nedrīkstu palikt, bija nojauta, ka pat ar 2,5cm izdomās stimulēt. Pateicu, ka man un bērnam šādi stresi par labu nenāks un Uzrakstīju atteikumu.
Laimīga iznācu ārā. Zvanīju Aigai Un priecīgi paziņoju , ka nepaliku vienojamies rīt ligzdā tonīšus klausīties. Braucām atviegloti mājās. Uzrakstīju arī savai dakterei un nosūtīju foto no toņiem, arī viņa apliecināja, ka viss labi. Gulēju saldi un gaidīju rītdienu.


20. jūnijs Stārķa ligzda toņi. Tik labi bija būt ligzdā. Miers un mīlestība virmoja gaisā un arī no tur strādājošiem cilvēkiem. Aiga mani sagaidīja. Tonīši un spiediens bija ideāli. Atnāca Dina un apspriedām vakardienas notikumus. Dina tik lieliski māk atnest mieru un harmoniju tikai ienākot telpā.

Parunājāmies un Bija skaidrs, ka esmu izbēgusi no stimulētām stacionāra dzemdībām. Izrādās, ka ir bijušas jau iepriekš šādas situācijas ar citām grūtniecēm. Ginekoloģes, kuras ir pret mājdzemdībām visādi cenšas grūtnieces iedabūt stacionārā, lai izpaliktu mājdzemdības. Ja nonāktu stacionārā tad āra tiktu tikai tik pēc dzemdībām. Protams saprotams, ka tāda ir sistēma un speciālistiem tajā esot viņa ir jāievēro.
Dina teica, droši vari staigāt un izbaudīt Līgo vakaru, lasīt Jāņu zāles un domāt par skaistām mājdzemdibām. Man arī pašai bija tādas sajūtas.

23. Jūnijs Lasīju Jāņa zāles un domāju par savu bēbīti Kristoferu. Ar vīru svinējām Līgo divatā runājam par gaidāmi notikumu. Ar Kristoferu , kurš aktīvi vingroja puncī sagaidījām rītu. Likās tik maģiska nakts. Miegs nenāca kaut Pēdējās 4 dienas daudz gulēju, gan dienu gan nakti.

24. Jūnijs. Ekskursija pa tuvējiem ciemiem ar bedrainiem ceļiem noēdu kaudzi saldējuma . Kopīga vakariņu gatavošana un kopīga vanna un vīrs saldajā. Sanāk 3 V tikai vīna vietā vakariņas.;)

20:00 jau bijām gultā, pašiem prieks , ka beidzot ātrāk par 22 IeM 23 IeM esam gultā. Ap 22 IeM drusku pavilka līdzīgi kā pēdējos mēnešus šad un tad, bet ar vīra apskāvieniem un piparmētru tēju viss nomierinājās. Mēģināju gulēt tomēr sajūta bija , ka šodien! Bija stipra pārliecība, ka esmu gatava un Kristofers arī. Jutos viegli pacilāta.
23:45 likās, ka ir īstās kontrakcijas ( spiedoša sajūta uz iegurni, to sajūtu atpazinu no abām iepriekšējam dzemdībām) un jau ar 1-2min starpību gandrīz minūti ilgas.
23:50 zvanīju vecmātei Aigai, lai pārspriestu sajūtas pa vidu sarunai bija kontrakcijas Aiga vēl teica , ka garas un bija skaidrs ka jāzvana Dinai 23:58 zvanīju Dinai izstāstīju sajūtas un Dina teica Tu dzemdēsi es braucu! Zvanīju Aigai, ka Dina brauc , lai viņa arī brauc.
00:10 pamodināju vīru. Teicu mīļais celies, būs šodien.
Vīrs bija augšā uzreiz un sāka aktīvi gatavoties.
Es turpināju izelpot kontrakcijas ieelpa caur degunu un gara izelpa vienlaicīgi apļoju gurnus, lai labāk atvērtos. Starplaikos centos atelpoties, elpas kursos apgūtais ļoti noderēja, palīdzēja viegli izelpot kontrakciju bez īpašām sāpēm, jutu tikai spiedienu. Elpoju un koncentrējos uz atvēršanos un izelpas virzīšanu uz starpeni, to atslābinot. Jutu, ka atveros. Kā baltā orhideja, kas plaukst mums uz galda.

Pārvietojos pa māju un turpināju savu elpošanu. Līdz kontrakcijas ap 00:25 kļuva spēcīgākas un apturēja mani pie veļas mašīnas, kur arī paliku. Vairs jau nebija iespējams vienkārši izelpot un es ķēros hūūū izelpas un gurnu apļošanas. Sekoju līdz kontrakcijām aplikācijā. Tas palīdzēja pārciest, zināju, ka garākas par 1 minūti Nebūs! Ar katru kontrakciju nāca klāt sāpes. Hūū kļuva skaļāks. Teicu vīram ļoti sāp. Vīrs glāstījis mani kontrakcijas laikā, tas deva atsāpinošu sajūtu. Pa brīdim iedomājos, ka drīz turēšu savu bērniņu savās rokās un apraudājos aiz laimes. Tas protams izsita mani no fokusa uz elpu un sapratu, ka jāturpina koncentrēties un tā ātrāk mīļošu savu mīļumiņu. Tā izelpoju līdz atbrauca Dina 00:40 un tūlīt arī Aiga. Tad jau likās, ka nav pat minūte starpā, kontrakcijas nāca kā viļņi. Likās neko vairs neredzu, kas notiek apkārt! Dina teica, ka nu varam kāpt vannā. Likās, ka vanna mazina sāpju izjūtu. Dina paskatījās atvērumu 7cm paklausījās tonīšus viss bija labi un teica Tev tur ir daudz vietas virzi savu bēbīti. Dina atgādināja par manu plānoto sss skaņu. Iekārtojos, kā biju plānojusi savā dzemdību plānā, plati uz ceļiem un ar galvu uz spilventiņa , zem ceļiem bija vannas pretslīdēšanas paklājiņš. (Biju atradusi tādu tirkīzzilu komplektu, lai būtu skaisti. ) Un pārgāju uz sss skaņu virzot bēbīti. Drīz vien jau parādījās pūslītis. Iedrošināta aptaustīju sapratu , ka nu jau vairs maz atlicis.

Sāpes likās neizturamas. Centos turpināt ar ssss. Teicu, ka vairs nevaru. Aiga saņēma manas rokas un teica vari. Skatījos viņai acīs turējos pie rokām un centos cik spēka. Ļoti palīdzēja, ka Aiga teica Tu vari, tās nav sāpes tas ir spēks. Domā par Kristoferu. ( to biju arī ierakstījusi dzemdību plānā) Tas man Uzreiz lika saņemties un aktīvi turpināt. Aiga ik pa laikam atvēsināja ar mitru dvieli, vīrs lēja ūdeni uz muguras. Visi ļoti palīdzēja. Kā perfekta komanda, kā viens organisms.
Dina teica nu Tev jāpacenšas pārspridzināt pūslīti. Centos cik spēka. Dina teica mēģini nākošā kontrakcijā neko nedarīt, teicu ka nevarēšu. Dina teica jāsaprot , kam esi gatava. Paklausīju un uzreiz sāku pati no sevis neplānoti spiest. Dina teica Skaidrs, tad Tev gribas spiest. Dina paklausījās tonīšus, uzreiz nevarēja atrast. Atrada, tonīši bija labi (vīrs teica, ka tajā brīdī ļoti sabijies, kad Dina atradusi tonīšus ļoti atvieglots sajuties, ka viss labi)
Vajadzēja pamainīt pozu un sāk izstumt. Dina ierosināja vīram iekāpt aiz muguras vannā un apsēsties. Es iekārtojos vīram starp kājām un ar abām rokām atspiedos pret vīra ceļiem un satvēru viņa plaukstas. Neticami bet sajutu jaunus spēkus ieplūstam, likās, ka no vīra ieplūst papildus spēki. Paraudzīju pūslītis bija jau ārā un aiz viņa galviņa. Dina teica nu jau tikai vairs minūtes palikušas. Spiedu un pūslītis bija pušu.
Galviņa iespiedās starpenē. (vīrs iečukstēja, ka vannas hromētā apaļajā daļā var visu redzēt, pēc tam stāstīja, ka gribējis palūgt, lai notīra aizsvīdušo daļu, lai labāka redzamība) lai Dina teica tagad apstājies, mēs palīdzēsim galviņai. Jutu, ka starpene tiek paplesta un galviņa uzreiz labāk iekārtojās. Gribējās spiest. Dina atļāva un mazulītis bija ārā kā korķis un uzreiz Aiga veikli viņu noķēra un 1 sekunde un viņš bija man uz krūtīm. (vīrs teica, ka uztraucies bijis, ka tikai bērns pret vannas malu neatsitas) Smuki rozā ar skaļu pieteikumu. 

Tik skaists , maģisks un svētlaimīgu notikums. Mans dēls Kristofers. Pateicos Dieviņam par to. Par skaistu veselu un dzīvu bērniņu. Augstākais no sapņiem !

Aiga teica Tu biji tik skaista, kad dzemdēji. Dina teica Tu skaisti piedzemdēji, malacis.
Turēju Kristoferu uz krūtīm vēl joprojām esot vīra klēpī un slīgu neizsakāmas laimes un eiforijas vatē. Skatījos platām acīm uz savu mazo dzīvībiņu un likās, ka mīlestība plūst no manis un apņem visu, kā vasaras nakts migla. Kristofers turpināja skaļi pieteikt sevi, lai visi zina, ka viņš ir klāt ( vēlāk Whatsap lasīju kaimiņienes apsveikumu, kura dēļ visā mājā atvērtiem logiem bija varējusi sekot līdzi notikumiem un skaidri dzirdēja dēla pieteikumu ) pēkšņi atcerējos , ka jāapskata vai ir patiešām puika. Pacēlu dvielīti un pārliecinājos, jā ir. Cik labi. Trešais dēls. Tik labi būt dēlu mammai. Vīrs glāstīja manu un dēla galvu. Man ne mirkli nebija auksti. Siltums plūda caur mani no vīra būdīgā ķermeņa.

Negribējās kustēties , tikai saplūst ar šo brīdi un iespiest to sev atmiņā, lai pēc laika varētu atkal un atkal atgriezties un izgaršot ! Nedomāju, ka jebkad varētu ticēt , izjust un teikt, ka dzemdības ir maģisks un svētlaimīgs notikums. Saplūstu ar šo eiforisko sajūtu un laiks apstājas.
Kristoferam ir gara nabas saite, veselu metru. Dina iedod mums abiem aptaustīt nabas saiti. Tā jau beigusi pulsēt. Vīrs pārgriež to. Nemaz neesot bijis tik viegli uzreiz pārgriezt viņš man vēlāk stāstīja.

Tagad dosim bēbīti tētim Dina saka, mums vēl mazs darbiņš. Jāpiedzemdē placenta. Saprotu , ka tas jādara. Bet negribas atrauties un izkāpt no šīm sajutām . Pie kam saprotu, ka īsti nebiju sagatavojusies šim procesa turpinājumam. (stacionārā placentu man izspieda no vēdera, kas gan nebija patīkami cik atceros ) Ūdens no vannas tiek laists ārā, vīrs jautā kāpēc tā, tā vajag, lai redzams cik daudz asinis nāk. Ūdenī to nevar noteikt. Dina saka. Man jāpieceļas. Stāvu un redzu kā no manis sāk tecēt asinis. Uz mirkli apjūku. Nezinu, ko darīt. Dina saka, tā viegli pavilkšu aiz nabas saites, bet nekā. Tā notrūkst, placenta paliek iekšā. Asinis turpina tecēt. Dina jautā par iepriekšējam dzemdībām, vai man tika, kas dots , ievadīts. Saku, ka tabletītes zem mēles. Ak tad tomēr tiki stimulēta Dina saka. Tā kā nevar kavēties , Dina ātri iepotē man kājā oksitocīnu. Man jāmēģina dzemdēt placenta. Stāvu un nevaru atjēgties. Saprotu, ka nebūs labi, ja kavēšos. Saņēmu domu spēku un vizualizēju, placentu sevī un kā viņu izvadu ārā. Mazs spiediens un ir, izdevās. Aiga un Dina atvieglotas un priecīgas , es arī. Placenta skaista un vesela. Nebūtu gribējies sarežģījumus, kuru dēļ būtu jābrauc uz stacionāru. Paldies Dievam viss labi!

Paskatāmies vai nav plīsumu. Maza mikroskrambiņa Dina saka. Plīsumu nav. Nopriecājos. (Atceros, ka 1 dzemdībās DzN mani sagrieza un tad šuva. 2 nedēļas normāli nevarēju ne sēdēt ne uz tualeti aiziet)
Tieku noslaucīta un saģērbta tīrā krekliņā un pamperbiksēs;). Ejam uz gultu, kuru Dina un Vīrs saklājuši mums trijiem. Vīrs jau gaida ar Kristoferu uz rokām.
Apsēžos uz maliņas. Dina saka droši sēdi virsū, ātrāk savilksies. Brīnos, ka sēžu un nekas nesāp. (2 dzemdībās arī bez plīsumiem. 5 dienas nevarēju pasēdēt. Braukšana mājas no DzN ar Taxi bija neticami sāpīga.)

Iekārtojos ar spilveniem aiz muguras, sākās drebuļi. Aiga ātri man iedeva Plūmes šokolādē un sagatavoja man īpašu tēju Raspodiņu &kliņģerīšu. Pavisam drīz palika labi un silti. Esmu gatava barošanai. Vīrs iedod Kristoferu. Izkūstu svētlaimē atkal turot savu dēlu. Pielieku viņu pie krūts. Tik laba sajūta, kad bērns ēd pieniņu. To nevar aprakstīt, neredzama mīlestības un sirdsaite starp māti un bērnu. Vienmēr patikusi šī sajūta un saikne ar bērniņu (šo sirdsaitīti var izmantot veidojot ar vecākajiem puikām jaunu mīlestības saikni, sūtīt arī viņiem šo mīlestības sajūtu)
Dina atnesa placentu. Apskatījām likās skaista ( iepriekš biju nolēmusi neskatīties, likās, ka nepatiks) . Dina parādīja , asinsvadi izskatās kā koks. Mums abām likās kā ābele. Tas nozīmējot mierīgu un nosvērtu raksturu, vairāk pie mājām , pie ģimenes. Dina parādīja , ka placenta jau rāda pazīmes, ka bērniņam bijis laiks dzimt, to pašu norāda arī zaļie ūdeņi. Piedzimis tieši laikā, kaut sanāca 38+2. Dažam sievietēm izdodoties bērnus ātrāk iznēsāt.
Ielikām placentu saldētavā, lai izlemtu ko darīt tālāk.

Kristofers ēda vairāk kā stundu. Vīrs pa to laiku aizgāja uz dārzu pēc svaigām piparmētrām un uztaisīja Aigai un Dinai tēju, kamēr abas rakstīja papīrus. ( papīru rakstīšana aizņēma vairāk laika kā dzemdības ;)) Bija tik jauka atmosfēra , dzērām tēju, ēdām siermaizes un runājāmies.
Kad Kristofers bija paēdis, laiks pārbaudēm, svēršanas, mērīšanas, ģērbšanās procesam.Pirms tam gan nācās nomazgāt, ēdot mazais viss bija ar mekoniju ;).Dina ar Aigu aiznesa Kristoferu nomazgāt. Varēja dzirdēt , ka sajūsmā viņš par to nebija;) Skaļi informēja , ka grib atpakaļ pie pupa. Svēršana 3330g, mērīšana 51cm. Pēc pārbaudēm Apgara skala 9/10/10. Kas ir ļoti labi. Tik labi zināt, ka bērns ir tik veselīgs. Nekas nav svarīgāks kā Tavu bērnu veselība. Vīrs paņēma Kristoferu sev uz krūtīm.Es devos uz pirmo tualetes apmeklējumu. Aiga mani pavadīja, ja nu sagriežas galva. Aizgāju. Nolēmu nomazgāt un pačamdīt kā tur starpene jūtas. Biju pārsteigta, ka nesāp un nav pat nekāds īpašs pampums. Cik labi, ka dzemdības noris dabiski. Mamma vesela . Bērns vesels , bez saspiestas galviņas, asinsizplūdumiem , pampumiem, tonusiem. Rociņas brīvas, pirkstiņi atvērti. Loceklīši nav savilkti. Neticami. Viņš pat dzima ar pūslīti pa priekšu, lai mammu saudzētu un pats sevi pasargātu. ( dienu iepriekš man analīzes uzrādīja streptokoku). Pirmā ģērbšana. Tētis ar Aigas palīdzību un padomiem pirmo reizi ģērba savu dēlu. Process bija pakārtots mazulīša labsajūtai. Lēni, maigi un liegām kustībām. Kristofers redzami bija apmierināts un mierīgs visu ģērbšanas laiku.

Mana kārta bija rakstīt. Iepriekš ar vīru tikām izrunājuši, ka no potēm atsakāmies. Ne K vitamīnu, ne antibiotikas streptokokam. Tā kā mums viss bija abiem labi arī uzrakstīju atteikumu par došanos uz stacionāru dēļ zaļiem ūdeņiem. Un arī tuberkulozes poti atlikām.
Vēlamies kārtīgi apsvērt vakcīnu jautājumu. Izlasīt pēdējos starptautiskos pētījumus , ietekmi , plusus un mīnusus. Šis ir svarīgs un atbildīgs lēmums. Ne vienā ne otrā gadījumā atbildību nevar prasīt ne no viena cita kā vien sevis paša. Tāpēc , lai ko izlemtu jābūt pārliecinātam un atbildīgam.
Nu jau papīri sarakstīti Kristofers saldi guļ tētim uz krūtīm. Saņemam vēstuli no Dinas un skaistu apsveikumu ( kāda mājdzemdību mamma pati gleznojusi un pārvērtusi kartiņā) Aiga dod mums pēdējos padomus un norādījumus, kurus pēc tam arī Dinas vēstulē varēšu pārlasīt. Tā no šodien viss. Šķiramies ar Aigu un Dinu ap 4 no rīta, lai atkal tiktos pēc vienas dienas. Neticami, ka tikko šis viss piedzīvots. Neticami, ka tik ātri un vienlaicīgi skaisti ! Gribas iekapsulēt šīs sajūtas.
Mani mīļie vīrieši guļ es nevaru aizmigt , izdzīvoju atkal un atkal katru brīnišķīgo dzemdību brīdi , zinu ka laimīgāka nevarētu būt kā šobrīd!
Kristofers noguļ 8 stundas. Liels darbs viņam aiz muguras , treknais pirmpiens puncī un kopā ar neizsūknēto augļūdeni ēdiens pietiek , lai izgulētos kārtīgi ( stacionāros parasti jaundzimušajiem izsūknē augļūdeni, tādi nu tie noteikumi un viņiem tos nākas pildīt ).

Pamostamies visi, pirmā diena mums visiem kopā ir sākusies. Skatāmies uz mūsu dēlu svētlaimīgām acīm un mīlestības pilnām sirdīm, nespēdami tik lielam brīnumam noticēt.
Dina pirms prombraukšanas vīram bija noteikusi. Pirmās 3 dienas mamma ar bēbīti pavada gultā un tētis lutina, gatavo ēst un pasniedz gultā. Tā arī pavadījām beigās nevis 3, bet 5 dienas tēta lutināti pa gultu baudot katru mirkli kopā ar dēlu.
Pirmajā dienā pēc dzimšanas mūs apciemo Stārķu ligzdas neonataloģe, pārbauda mūsu bēbīti un nopriecājās , ka esam tik veselīgi. Tas ir tik forši , ka nekur nav jādodas un ir tik jauka daktere. Viņa arī labprāt atbild uz jautājumiem un sniedz noderīgus padomus. Katra kustība apskatot Kristoferu ir liega un rimta ( diemžēl bieži vien stacionāros mazulīši tiek tik strauji grozīti un cilāti, ka sirds stājas redzot cik viņi nobijušies mētā rociņas un jau pirmos mirkļos spiesti izjust nevajadzīgu stresu. Protams saprotams, ka parasti ārsts ir viens un viņam daudz vēl jāpaspēj, tur neko nevar darīt )

Otro nakti arī Kristofers noguļ 8 stundas, pieceļamies visi labi izgulējušies un vēl joprojām lidināmies pus metru no zemes.Šodien ierodas Aiga ar Dinu pēcdzemdību aprūpes vizītē apraudzīt gan mani gan Kristoferu.

Man pārbaudīja cik augstu ir dzemde maigi taustot punci ( jauki ka neviens sāpīgi nespiež kā iepriekš gadījies stacionārā), pēc tam apskatīja starpeni ( neviens neaiztika un nelēja virsū spirtu kā pieredzēts un noteikts stacionāros ), viss smuki, ne pampumu, ne hemoroīdu. Lūk ko nozīmē dabiskas dzemdības, kad ļauj atvērties dabiski līdz vajadzīgam atvērumam bez stimulēšanas, ūdeņu pārduršanas, dzemdes kakla pavēršanas ar pirkstiem un kur nu vēl citas iejaukšanās , jo tādi nu noteikumi ir stacionāros un ārstiem acīmredzot tā jādara diemžēl) mjā mājās savā gultā forši veikt apskati, ka nav jākāpj uz galda zālē zem lampām, kur apskatē bieži vien piedalās vēl arī kāds praktikants. Nākošās tiek apskatītas krūtis, neviens ar aukstām rokām nespaida un pienu man ārā nespiež , kā biju iepriekš pieredzējusi. Tādas apskates varētu vienmēr būt. Jau Iepriekš biju nolēmusi nomainīt ginekologu no iepriekšējās uz Dinu. Priecājos, ka tā izlēmu, noteikti turpmāk apmeklējumi un apskates būs nesalīdzināmi patīkamākas.
Kristoferam šodien veica dzirdes pārbaudi, lieki teikt, ka katru vecāku uztrauc viss, kas saistīts ar bērna Veselību. Ļoti priecājamies , ka abām austiņām uzrādīja ideālus rezultātus. Svēršanās- pieņemamies svarā 60g dienā, tā turpināt. Dzimšanas dienā noņemtās analīzes labas. Asins grupa kā mammai 0 rēzus negatīvs.

Dina parāda kā labāk barot gan guļus un arī sēdus. Kādai jābūt mammas un bērna pozai. Arī kā mazgāt un kā tīrīt nabiņu, kamēr nokrīt ( klemmīte tiek noņemta, lai nespiež). Viss lēnam un maigām kustībām. Kristofers jūtas aprūpēts un apmīļots. Saņem kāroto pieniņu.
Iekārtojamies gultā un runājamies , Dina jautā kā mums ir gājis. Runājāmies par piedzīvoto, emocijām. Man runājot birst asaras , saņemu dubultos apskāvienus un izraudos, tās ir prieka un saviļņojuma asaras, dziedinošas un atsvaidzinošas īpaši kopā ar Dinas un Aigas apskāvieniem. Saņemam arī daudz vērtīgu padomu. Un 5 superīgus uzdevumus saistībā ar bērniņa piedzimšanu, kas man ļoti patika ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā jāuzraksta dzemdību stāsts, kamēr vēl atmiņas nav pabalējušas, lai būtu ko pārlasīt un atcerēties, padalīties
Jānopērk tētim dzimšanas dienas laikraksti un citas liecības, kuras būtu interesanti dēlam lielam izaugot pārskatīt , piemēram koka grabulītis ar iegravētiem dzimšanas dienas zīmīgiem notikumiem. Jāizdomā sev dēla piedzimšanas dāvana , tai jābūt lielai un nozīmīgai. Jānoorganizē fotosesija visai ģimenei kopā, kurā redzama tā brīža iedzīve , laika liecības bērnam lielam pieaugot, brāļu un vecāku mīļbildes. Jāveic Pirtīžas rituāls , lai noslēgtu lielo piedzīvojumu

Tā nu atpakaļ viena lieliska diena pavadīta. Aiga ar Dinu dodas, lai atkal atbrauktu pēc 2 dienām. Cenšos baudīt katru dienu ik mirkli ar savu bērniņu un vīru. Darām visu kopā. Šīs ir tik laimīgas dienas. Gribētos, lai šis sajūtas un kopīgais laiks ir cik vien ilgi iespējams .
Runājam ar manu mammu. Stāstīju viņai par mājdzemdību pieredzi soli pa solim. Mamma ļoti priecājās, ka man ir tā laimējies gūt tādu dzemdību pieredzi. Pirmo reizi mamma izstāstīja savu stāstu, par to domājot sirds lūzt. Mammai dzemdības bija 15 stundas. Sākumā stimulētas ar hinīnu pēc tam uz nakti apturētas. Mammai , ko iepotēja. Viņa nevarēja ne pakustēties ne parunāt. Mamma stāstīja , ka jutusies šausmīgi. Domājusi , ka mirst. Pēc laika viņai izdevies izspiest vaidus un tādejādi piesaistīt uzmanību. Kad izcietusi šo, tad atkal tikusi stimulēta. Dzemdības bijušas grūtas. Mani viņai nedeva. Iedeva tikai pēc vairākām stundām.
Kaut vairāk sieviešu spētu izbēgt no kā tik traumatiska. Mūsdienās arī lasu sistēmas stacionāru dzemdību stāstus , lielākā daļa stimulētas dzemdības ar pārdurtiem augļūdeņiem, kas nereti beidzas ar ķeizaru. Protams ir arī skaistas stacionāra dzemdības ieklausoties sevī un bēbītī meklējot var atrast un piepildīt dabisku skaistu dzemdību sapni ar savu “Žvaigžņu” komandu”.
28.06. Pēdējā diena, kas mūs apciemo Aiga un Dina. Aiga atbrauc ātrāk, teicu, ka tik forši, ka viņas brauc un žēl, ka tas beigsies. Aiga teica, ka nekur jau nepazudīs (esam draudzenes jau 17 gadus). Runājām, ka šīs pēc vizītes ir kas īpašs un ka Dina ir ne tikai ārste, vecmāte, dzemdību speciāliste, ginekoloģe, pediatre, bet nāk pie ģimenes kā Mīļā Māra, izstarodama siltumu, vieglumu, mīlestību, rūpes un viedumu.
Kristoferam jānoņem analīzes. Arī šī procedūra tiek veikta pilnīgi atšķirīgi. Bērniņš ēd pieniņu, kamēr kājas pirkstiņam tiek noņemtas analīzes. Tas tāpēc, lai viņam nebūtu stress un maksimāli nejustu dūrienu. Procedūra izdevās lieliska, kaut bija divi dūrieni, Kristofers mierīgi turpināja ēst pieniņu. Pēc pārbaudēm un procedūrām atkal iekārtojāmies gultā, iemūžinājām mūs foto par piemiņu un nodevāmies sirsnīgām sarunām.
Dina vēl pastāstīja par izsargāšanos un seksu. Izrādās, ka ja viss ir labi ar seksu var nodarboties kaut 5 dienas pēc dzemdībām. Tā patiešām bija lieliska dāvana man un vīram .

Izrunājām arī , ko var darīt ar placentu. Biju arī palasījusi starptautiskus pētījumus un izlēmām pārstrādāt placentu homeopātijā.
Dina arī parādīja lieliskus vingrinājumus, kurus drīkst darīt un kas ātrāk palīdz savilkties vēderam un uzlabo fizisko formu, tai pat laikā saudzējot sievietes ķermeni. Tik forši, ka Dina ir ne tikai lieliska savas jomas speciāliste, bet gan arī sievietei un mazulītim neatsverams atbalsts un labākais padomdevējs pēcdzemdību periodā.Apzinos, ka pēdējā diena un paliek skumji, ka šis kopīgais piedzīvojums ir noslēdzies un sāksies jauna fāze. Apņemos katru mirkli ar savu bēbīti izbaudīt un iesūkt katrā šūniņā. Tā arī daru un jūtos neticami laimīga un svētīta!

Novēlu katrai sievietei ieklausīties sevī un savā bērniņā. Uzticēties sev, saviem spēkiem un augstākiem spēkiem izdarot izvēli par dabiskām dzemdībām dzemdējot mājās vai arī stacionārā ar vecmāti, kura atbalsta dabiskas dzemdības, kas sieviete dzemdē savu bēbīti pati. Kaut jums izdotos dzemdēt pēc sava dzemdību plāna saskaņā ar sevi un savu bērniņu. Tas dod iespēju piedzīvot maģisku un svētlaimīgu notikumu padarot dzemdības par kopīgu ģimenes piedzīvojumu, kuru gribētos izdzīvot atkal un atkal! Paldies manam mīļotajam vīram, Dinai un Aigai, kas palīdzēja sagaidīt Kristoferu un piepildīt šo augstāko no sapņiem!

Pēcvārds.

Nu jau rakstu 1,6 gadus vēlāk un šo savu stāstu izlasot šodien (18.01.2021) saprotu, ka tas man bijis brīdis pirms pamošanās. Pamošanās sev. Lai ietu savu ceļu, lai piepildītu sevi, lai būtu laimīga katru dienu. Kopā ar trešā dēla ienākšanu mūsu dzīvē gan man, gan manai ģimenei dzīve mainījusies tik ļoti, ka sirds no priekiem palecas par šo iespēju šādi spēt dzīvi piedzīvot katru mīļu dienu. Zinu, ka priekšā vēl daudz burvīgu brīžu un skaistu mirkļu. Cik labi spēt dzīvot tik dzīvi, ka sajūti katru šūnu vibrējam un apziņu, ka esi laimīga cik vien spēj panest.

K.

svētdiena, 2021. gada 10. janvāris

Jaunās Zemes bērni



Tēma manā dzīvē aktuālizējās un sāka interesēt drīz pēc jaunākās meitas piedzimšanas. Tagad viņai jau ir 18 gadu. Iesākumā vairāk interesēja veselības jautājumi un izvēle ģimenē nelietot nekādus medikamentus. Toreiz manām meitām bija 4 un 11 gadi.

Šī apņemšanās tika konsekventi īstenota tieši 10 gadus, kas pavēra pavisam citu izpratni par jēdzienu veselība un veselums. Nekādu sīrupu, antibiotiku, vakcīnu… un, aptuveni gada laikā bērnu imunitāte sāka visu darīt pati (kas ir normāli), viņi pārstāja slimot. Reizi vienā vai divos gados saķerot nelielas iesnas vai klepu, kas pārgāja pats no sevis (imūnsistēma izdarīja to, kas tai jādara).

Protams, ka šāda izvēle un intereses ir saistītas ar manis pašas interesi un vēlmi izprast pasauli aiz redzami novilktajām robežām. 

Vērojot jaunāko meitu, kura jutās neiederīga bērnu dārzā, skolā, atcerējos sevi. Līdz gandrīz 40 gadu vecuma es jutos netīšām izkāpusi uz nepareizās planētas, ko apdzīvo lādzīgas, taču grūti saprotamas būtnes. Atceroties savu baltā zvirbuļa stāvokli un pārdzīvojumus, es vēlējos savu bērnu cik iespējams pasargāt, taču ne visu es redzēju, un ne visu es izpratu.

Līdz solim, kad sadūšajāmies abas izkāpt no izglītības sistēmas un pāriet uz tālmācību, bija jānoiet garš kļūdu, izglītošanās, iespēju apzināšanas un baiļu pārvarēšanas ceļš.

Taču šis laiks deva iespēju izzināt un saprast tik daudz par to, kādas dvēseles nāk pašlaik uz Zemi. Kādēļ viņi ir tik dažādi, ar kādiem uzdevumiem un mērķi viņi ir šeit? Kā palīdzēt vai vismaz kā netraucēt viņiem izaugt un vislabāk realizēt to, kādēļ viņi ir nākuši. 

Šo tēmu esmu izzinājusi, pētījusi, izpratni un zināšanās lietā likusi jau daudzus gadus, ne tikai savus bērnus audzinot, bet arī vadot seminārus, rīkojot forumus jauno bērnu vajdzību un alternatīvās izglītības piedāvājumu apzināšanai, veidojot diskusijas un diskusiju platformas savos kanālos.

Tāpat esmu izdevusi meditāciju grāmatu bērniem un viņu vecākiem, kas nes sevī spēcīgu enerģētisko un dziedinošo komponenti gan vecākiem, gan viņu bērniem.


Iespējams, ka šis projekts, ko šobrīd jums prezentēju ir mans mūža nozīmīgākais projekts, jo, neredzu neko svarīgāku par bērniem. Jo tieši viņu radīs nākotni uz šīs planētas. 

Arī paša projekta apjomu un virzību es pati vēl nespēju līdz galam aptvert, taču aicinu jūs sajust ar sirdi un sekot tai…

Projektu, šeit uz Zemes, vadīšu es- Inta Blūma un Valentīna Pavļenko (Ukraina), kura vadīs enerģiju un informāciju no Skolotāju Sistēmas un bērnu dvēseļu civilizācijām.

Šis projekts ir piemērots tiem, kas apjauš, ka viņu bērni, līdzīgi kā viņi paši, nāk no tālām Zvaigznēm un zināmā mērā, ir ciemiņi uz Zemes. 

Tiem, kuri apzinās, ka mēs esam nemirstīgas dvēseles, kas pieredz materiālās pasaules dotās iespējas, un, ka šī ir tikai viena no daudzskaitlīgajām mūsu dvēseles inkarnācijām.

Tiem, kuriem kaut nedaudz ir izpratne par smalko plānu, par cilvēces kurējošajām sistēmām (Skolotāji, Eņģeļi, Civilizācijas, utml).

Tiem, kuri no sirds vēlas to labāko saviem bērniem un jūt, ka vecās metodes un teorijas nestrādā, ka pietrūkst izpratnes par to, kur mēs dodamies un kādai pasaulei gatavot savus bērnus, kādas ir viņu, kā kosmisku dvēseļu vajadzības, grūtības un, kādi ir šo dvēseļu uzdevumi uz zemes.


Pirmā daļa būs divi mani (Intas) ēteri, kurā es dalīšos ar savu redzējumu un izpratni, kura man ir izveidojusies šo 15 gadu laikā ne tikai ar savām meitām, bet arī ar mazbērniem, kas atkal jau ir pavisam savādāki.

Šie ēteri/tiešraides notiks 12. un 18.janvārī, plkst. 11:00 un ilgs aptuveni 1,5 h. Latviešu valodā. Papildus informācija un linki uz ēteru būs Telegram grupā un Instagram kanālā.

 Tēmas:

  • Jēdziens Jaunie Bērni un Jaunā Zeme. Kas ir Star Seeds?
  • Ar kādiem uzdevumiem un Misiju nāk Dvēseles tieši šajā laikā?
  • Kādus spēkus, civilizācijas un struktūras pārstāv jaunie bērni un, kādas ir viņu, kā šo struktūru pārstāvju intereses un uzdevumi šeit.
  • Ar kādām grūtībām enerģētiskajā plānā saskaras bērni un kā viņus atbalstīt šajā ceļā?
  • Bērnu psiholoģiskās, enerģētiskās un fizioloģiskās īpatnības.
  • Piemēri un pieredzes stāsti. Atbildes uz jautājumiem.
  • Ieskats enerģētiskajā kursā '' Jaunās Zemes Bērni''.


Otrā daļa ir divi atvērtie (bezmaksas, visiem interesentiem) ēteri 29.janvārī un 5.februārī kopā ar Valentīnu AS (Augstāko Spēku) kanālā, kuros tiks dotas atbildes un redzējums par to, kā attīstīsties cilvēce un pa mūsu bērnu lomu tajā. Atbildes tieši uz jūsu jautājumiem par jauno bērnu tēmu. Uzdot savu jautājumu vari ŠEIT.


Trešā daļa ir Enerģētiskais Kurss ''Jaunās Zemes Bērni'', kurš notiks no 18.februāra līdz 1.aprīlim un ietvers sevī 10 nodarbības, prakses- 7 prakses AS kanālā caur Valentīnu Pavļenko un 3 Plūsmas ēterus ar Intu Blūmu. 

Kurss ietvers sevī šādus aspektus:

  1. Informatīvais un izglītojošais. Jēdziens Jaunie bērni. Izpratne, kā ar šīm dvēselēm mijiedarboties. 
  2. Enerģētiskais un dziedinošais. Darbs ar bērnu, vecāku un dzimtas enerģētiskajiem laukiem.
  3. Praktiskais. Tiks dots instrumentārijs un padomi, kā arī reāli uzdevumi kādas darbības veicamas, lai enerģētiski palīdzētu un atbalstītu savus bērnus.


Kursā papildus notiks enerģētiskais darbs bērnu dvēseļu adaptācijai un sinhronizēšanai ar Gaijas laukiem (Zemes enerģētisko režģi), enerģētiskās sistēmas stabilizācija, attīrīšana gan fiziskā, gan enerģētiskā līmenī, tai skaitā arī no destruktīviem (spēļu, atkarības izraisošu vielu egregoriem, ietekmēm), un dzīvības enerģijas plūsmas optimāla atjaunošana.

Kurss ir domāts gan vecākiem un vecvecākiem, gan tiem, kas gaida, vai tikai plāno un vēlas bērnus un izprot, ko nozīmē jēdziens apzināts vecāks un apzināta bērnu audzināšana.

Precīza informācija par kursa maksu, laiku un pieteikšanās būs 21.janvārī.


Ceturtā projekta daļa/posms- kopējs Intas un Valentīnas darbs pie grāmatas krievu un latviešu valodās ar tādu pašu nosaukumu, kurā tēma tiks vēl vairāk izvērsta un saturēs jaudīgu enerģētisko komponenti plašākam interesentu lokam.

Šo projekta daļu plānots pabeigt ir līdz 2021.gada beigām.


Viss par un ap šo tēmu, galvenokārt, Telegram grupā, kurā aicinu pievienoties visus, kam aktuāla šī tēma- informācijai, izzināšanai un diskusijām. Pievienojies ŠEIT!

🍓LŪDZU uzdod savu jautājumu par tēmu pirmajiem 4 ēteriem ŠEIT!
🍓Viss aktuālais Sirds Ceļš kanālā ŠEIT un Sirdscels.lv


Esam! 

 

trešdiena, 2020. gada 11. novembris

Pārcēlāja dienasgrāmata. Jauns sākums




Notiekošais pasaulē atspoguļojas visās sfērās un līmeņos. Vai tā būtu Lielā Pāreja un


Galaktiskais cikls, vai izmaiņas pasaules ģeopolitikā, sabiedrībā, vai cilvēka iekšpasaulē. Viss ir saistīts vairāk nekā varam iedomāties.
Man kaut kā ir sanācis ne tikai iet līdzi pārmaiņām, bet pat iemanīties iet pa priekšu lielajam vilnim. Es, protams neesmu vienīgā, ir pietiekami daudz to, kas jau šo taku ir gājuši pirms manis, jau pirms simts gadiem vēstot un gatavojot mūs Lielajai Pārbīdei, garīgajai atmodai. Neesmu arī vienīgā, kas nonāk līdz atziņai un brīdim dzīvē, ko dēvē par dzīvi pēc ezotērikas.
Tas ir moments dzīvē, kad tu atrodi sevi un pats savas atbildes. Kad izzūd jautājumi un pazūd interese par svešiem viedokļiem, teorijām un metodēm. Ir pastāvīga saikne ar sevi, ir sava patiesība, sava zināšana un izpratne, ka viss, kas ir, ir tava paša dzīve. Tava dzīve, tava ikdiena, tavas attiecības, kur tavs iekšējais stāvoklis ir vienīgais rādītājs un rezultāts tam, ko es paveicis.
Divpadsmit gadi ceļā pie sevis ir pietiekami ilgs laiks, lai piedzīvotu visdažādākās pieredzes, gan atklāsmju un atziņu, gan vilšanās un sagrautu ilūziju izskatā.
Visu šo laiku esmu jutusies neiederīga, nomaļus no visa, kas notiek un griežas Latvijas pašattīstības un ezotērikas lauciņā, tomēr jāatzīst, ka sākotnēji sevi un savu vietu tur meklēju. Neatrodot, vienkārši gāju savu ceļu, līdz sajutu, sapratu, ka es nekad neesmu bijusi un nebūšu daļa no šī visa.
Koncepti, mācības, pieejas, metodes, filozofijas- visi šie noteikumi un nosacījumi, kā ir pareizi un, kas ir jādara, lai sasniegtu kaut kādu mistisku apgaismību, vai vismaz tiesības saukties par garīgu cilvēku, mani ir atgrūdušas ar uzmācīgo vajadzību visus iebāzt kaut kādās kastītēs, rāmīšos, noteikumos, kas agri vai vēlu tomēr ierobežo.
Cilvēki no sākuma meklē kastīti, kurā iekāpt, vēlāk aicinot tur iekāpt arī citus, vai veidojot paši savu kastīti, kuru piedāvāt citiem kastīšu meklētājiem. Cilvēki ir tā pieraduši pie noteikumiem un vadlīnijām, ka nevar iedomāties sākt meklēt paši savas iekšējās vadlīnijas un tām sekot.
Es vienmēr esmu jutusi, ka ir iespējams dzīvot ārpus kastītēm, pat apzinoties, ka šī matrica arī ir kāda radīta Kaste. Pat, ja es, kā cilvēks, nevaru izplesties ārpus matricas robežām un noteikumiem, es to varu, apzinoties sevi kā daudzdimensionālu būtni. Šī mana iekšējā vajadzība pēc Brīvības, bez svešiem nosacījumiem, ir likuši man meklēt savu ceļu un būt nostāk no visiem, kas ir pieslējušies kādam virzienam, filozofijai vai mācībai.
Pavasarī, kad parādījās brīvs laiks, sāku vairāk un aktīvāk rakstīt savā dienasgrāmatā, ko vienā brīdī izlēmu publicēt, jo sajūta, cik ļoti man reiz, daudzus gadus atpakaļ, būtu noderējusi šāda informācija, mudināja mani to darīt.
Taču ir arī vēl kāds iemesls, kādēļ es izlēmu publicēt. Jo, atnākot pie sevis, pārstāj uztraukt tas, ko par tevi domā vai runā cilvēki, kuri lielākoties pat tevi nepazīst. Un, šis iemesls ir garīgi -ezotēriskajā sfērā valdošā divkosība un liekulība, lietas vai īpašības, kas ir dziļā pretrunā ar manu iekšējo būtību.
Katram cilvēkam ir skaidrs, ka ikvienā jomā ir augstā virtuve un fāstfūds, augstas kvalitātes autordarbs, vai ķīniešu pakaļdarinājums, Cilvēki rēķinās ar sekām, ja izvēlas pirkt un patērēt tirgū pirktu belasi, ar reiz ņaudējušu pildījumu. 
Tikai ezotēriski-garīgajā sfērā jebko piedāvā iepakotu spīdīgos laimes, bagātības un beznosacījumu mīlestības solījumu papīrīšos un nonākot ezotēriskajā tirgū, cilvēks nezina, kāds būs saturs tam, ko viņš iegādāsies un sāks lietot, jo runāt par šī ezotirgus virtuvi, nozīmē vērtēt un nosodīt citus un tas ir negarīgi! Garīgi ir visus mīlēt un pieņemt bez nosacījumiem, pat redzot, cik veikli tiek cilvēkiem iebarots sū*s uz kociņa par lielu naudu. 
Apēdot belasi, sliktākajā gadījumā izvemsies, pamocīsies ar vēdergraizēm, izdarīsi secinājumus un dzīvosi tālāk. Taču šeit tiksi gadiem barots ar ilūzijām, ka vēdergraizes un slikta dūša ir izaugsmes un transformācijas sekas, – tas ir viss sliktais, kas tevī ir un, kas traucē būt bagātam un laimīgam. Ja nav labāk, tātad esi slikti strādājis ar sevi- še, tev nākamais belasis!
Ja tava dzīve, reālā faktiskā dzīve būtiski mainās uz labo pusi visās jomās, tad tev ir paveicies, tu esi atradis to vērtīgo saturu, kas palīdz atrast pašam savu dzīves pildījumu. Līdzīgi kā citās jomās arī šeit darbojas plaši pazīstamais Pareto princips- 80/20,- tikai 20% no piedāvājuma būs jēgpilni un labumu nesoši. Tikai nezin kāpēc tieši šeit visi izliekas, ka viss ir skaisti un rožaini…
Vēl viena sfēras īpatnība ir tā, ka, pretēji belaša tirgotājam, kas zina, ko tajā iepildījis un piedāvā, šeit gan tirgotājs, gan patērētājs bieži vien ir absolūtā ilūzijā par to, ko piedāvā un patērē, jo ne viens ne otrs vēl nepazīst īstu drēbi. Baigi daudz un ilgi jāstrādā ar sevi un jāaug, lai spētu pēc garšas atpazīt saturu, lai iemācītos tādu arī radīt. Tas ir labākajā gadījumā. Sliktākajā, jau sākotnējais nodoms ir pelnīt naudu perspektīvā un aktīvā segmentā…
Lai to visu saprastu un apjēgtu man pašai bija jānoiet ceļš, savulaik gan pagaršojot, gan piedāvājot ne to augstāko virtuvi  Pat, ja man, līdzīgi kā daudziem, bija vislabākie un tīrākie nodomi, es spēju izvērtēt, atzīt un pieņemt arī šo savas dzīves pieredzi, ko patlaban varētu saukt par maldiem. Mana iekšējā balss un intuīcija samērā ātri mani izveda ārpus ilūziju labirintiem, tomēr, man jāatzīst, ka liekulības tirgus manu ceļu pagarināja un ietekmēja. 
Garīgie teorētiķi, kādu ir daudz, te teiktu: viss ir tikai pieredze un arī tāda ir vajadzīga. Jā, un tieši šo pieredzi es nododu tālāk, pat labi apzinoties, ar kādiem epitetiem tie paši garīgie teorētiķi mani apveltīs pēc grāmatas iznākšanas. Pat varu pateikt priekšā:
”Cik skumji, ka viņa pa tiem 12 gadiem tā arī neko nav sapratusi!”
”Jā, lepnība un ego te sit augstu vilni!” 
“ Te nav nekā no garīguma, beznosacījuma un mīlestības”utml 
Taču tikai es pati zinu, kur esmu nonākusi un, ko, neskatoties uz visu pagaršoto spektru, esmu sev atklājusi un kādas izmaiņas ir notikušas. Kur es esmu. Man ļoti patīk tā vieta, kur esmu un kāda esmu. Ceļš bija tā vērts. Tomēr es zinu, ka daudz vairāk, nekā garīgo teorētiķu, būs to, kam noderēs mans skatupunkts, redzējums un pieredze. 
Kā vienmēr, es uzsveru, ka es neko nemācu, nekur nevedu un neko nesludinu. Ja nu vienīgi to, ka katram ir savs ceļš, sava brīvība un savi spārni! Un savs spēka avots sevī iekšā.
Viss, ar ko es dalos ir tikai viens leņķis, skatu punkts, kas var atšķirties (un bieži atšķiras) no vispārpieņemtā, bet nebūt neatspoguļo kopējo bildi. Tomēr palīdz ieraudzīt vairāk no šīs lielās bildes. 
Manas grāmatas, kura pavisam drīz ieraudzīs dienasgaismu, nosaukums ir Pārcēlāja Dienasgrāmata: ceļā pie sevis.
Pārcēlāja jēdziens ir saistīts ar dvēseles uzdevumu, kuru šo gadu laikā veicu, bet Nellija, mana redzošā Gruzijas dvēseles māsa, šo uzdevumu ieraudzīja vīzijā un pastāstīja man un visai klātesošajai grupai. Stāsts par to grāmatā.
Manas pirmās grāmatas vizuālais simbols, kas raksturoja noskaņu un jēgu, bija taureņi, otrās- pieneņpūkas, bet šai – sapņu kērājs, jo man šī tēma kaut kā asociējas ar ilūzijām un sapņiem. 
Dzīve neapstājās. Attīstība un ceļš nebeidzas. Lai arī šajā video (un arī grāmatā) es paziņoju par ”Laulības ar garīguma sfēru beigām”, ir laiks ienirt jaunajā un piedzīvot attiecības ar Sevi, caur šīs pasaules dotajām iespējām. Es turpinu rakstīt savu dienasgrāmatu, un, kas to zina, iespējams tā sauksies ”Dzīve pēc ezotērikas”:) 
Dzīve ir kā upe. Tā plūst un mainās. Šajā grāmatā esmu es- tāda, kāda esmu bijusi dažādos dzīves brīžos. Arī tad, kad dusmojusies un cepusies. Tā taču ir dienasgrāmata. Ir tādi ieraksti, kuri vairs nav par manu šodienas es, bet tāda ir dzīve- mēs maināmies, – es tos atstāju, kā liecību visa mainīgajai dabai.
Arī šo grāmatu piedāvāju pasūtīt par iepriekšpārdošanas cenu (cena, līdz iznākšanai, saņemšana uzreiz pēc), ar saņemšanu uzreiz no tipogrāfijas, vairākas vietās Latvijā un ar Omnivu. Pašlaik drukājās, pirms Latvijas dzimšanas dienas plānojas dzimt.
Pasūtīšana šeit (Links zem šī teksta)!
Pēc tam jau būs arī grāmatnīcās! 
Draugi! Esmu ļoti pateicīga visiem, kas bijuši mani skolotāji, ceļabiedri, tālāk un tuvāk blakus ejošie šajos gados! Satiksimies otrā krastā! Esam! 
Inta
Pievienotajā galerijā (zemāk) grāmatas satura rādītājs.
https://taplink.cc/intabluma







piektdiena, 2020. gada 30. oktobris

Enerģētiskie aspekti darbā ar grupām

Ir dvēseles, kuru karmiskās iestrādes un dvēseles šī iemiesojuma uzdevumi paredz palīdzēt augt un attīstīties citiem, gan daloties savās zināšanās un pieredzē, gan esot tam kanālam, caur kuru uz zemi pie citiem nāk augtāku plānu enerģijas. 

Katram, kurš uzsāk darboties ar citiem, ir kāda Kurējošā (pavadošā) sistēma, '' tur Augšā''. Jo lielāks projekts, -vairāk cilvēku pievelkās, jo lielāks atbalsts un lielāka Kurējošās Sistēmas iesaistīšanās un interese. 

Absolūtais vairākums nav lietas kursā par savu vadību, - darbība notiek intuitīvi, it īpaši iesākumā. Ar laiku cilvēks sāk sajust, ka viņa stāvoklis mainās, sāk sajust, ka caur viņu strādā enerģijas, notiek zināmi procesi, kur viņa paša, kā personības iesaiste, ir sekundāra. 

Vairākumam nemaz arī nav paredzēts nodibināt apzinātu kontaktu ar Kurējošo Sistēmu, jo vadība tāpat notiks neapzinātajā līmenī. Tāda ir visiem lielajiem projektiem pašizaugsmes jomā. Pat tiem, kas šķietami nav ar garīgo tēmu saistīti- tīri psiholoģiski vai pat biznesa orientēti.


Cilvēks var no sākuma vienkārši būt labs skolotājs, talantīgs informācijas pasniedzējs un izskaidrotājs. Pat, ja viņam piemīt harizma (personības starojums, enerģija), - tas nenozīmē, enerģija no augstākiem plāniem var nenākt vai nākt pavisam minimāli. 

Pamazām, ejot pareizajā virzienā (t.sk.nopietni strādājot ar sevi), enerģētiskais kanāls un enerģiju caurvadīšanas potenciāls palielinās- personības paliek mazāk, Augstāko plānu enerģiju apjoms palielinās. Par to liecina arī tas, kā pievelkas uz šo enerģiju citi. 

Var cilvēkus piesaistīt ar dažādiem mārketinga paņēmieniem, reklāmu, taču tas ilgtermiņā nedarbojas. Dvēseles pievelkas pēc rezonances principā un tiek pievestas pie tā kanāla, kurš tieši viņām palīdzēs augt. Pat, ja vispār nebūs reklāmas- šī pievilkšanās notiks, ja cilvēks translēs otram vajadzīgās enerģijas.

Nevienā grupā nav nejaušu garāmgājēju. Cilvēki saņem pēc tā, pēc kā nākuši, pat, ja tā ir tikai pieredze neuzķerties uz reklāmām.


Grupu darbam ir lauka daba. Tas ir no Augšas iniciēts process, kurā grupas vadītajam ir divi galvenie uzdevumi- 1) būt grupas organizatoram fiziskajā plānā (vieta, laiks, informācija); 2) Būt kanālam, caur kuru var ienākt augstāku plānu enerģijas, un palīdzēt noturēt kopējo enerģētisko lauku, lai šīs enerģijas var maksimāli efektīvi darīt savu darāmo. 

Pašai informācijai, grupas tematikai, nodomam ir svarīga, tomēr sekundāra nozīme. Vienlīdz spēcīgs dziedinošais process var notikt augsta līmeņa speciālista vadītos kursos un pašu iniciētā sadziedāšanās vakarā.


Šo 12 gadus garumā esmu vadījusi vairāk kā 500 klātienes, braucienu un onlaina grupas, no neapzinātā līmeņa, tīri intuīcijas vadītas darbošanās, izejot uz apzinātu un pastāvīgu kontaktu ar Augšām, pamazām izprotot visas tās grupas darba smalkā plāna nianses, kurām patiesībā ir galvenā nozīme vislabākā rezultāta sasniegšanai.

Esmu novērojusi, ka ir tikai daži grupu vadītāji, kuri pārzina šīs nianses un ņem vērā. Ir tādi, kas to dara vairāk vai mazāk intuitīvi, taču lielākā daļa vispār nezina, ka pastāv smalkā plāna procesi, lauka līmenis, kopējā grupas enerģētika. Nezina, kā to vadīt, kā ar to mijiedarboties, lai izvairītos no veselas virknes sarežģījumiem, kas var notikt nesakārtotā laukā.

Taču iepazīstot šo plānu, pat, ja vēl nav atvērusies smalkā redzēšana un jušana, pat, ja vēl nav apzināta kontakta ar kurējošo sistēmu, liekot lietā pamatzināšanas, savu intuīciju un sirds jušanu pašu vienkāršāko kopā sanākšanu var radīt kā tramplīnu dalībnieku kvantu lēcienam. Vai viņi to izdarīs, - tā, protams, ir viņu darīšana un lēmums, bet no savas puses viss nepieciešamais tam būs radīts.


Tādejādi, mudinājumi novadīt semināru par meditāciju vadīšanu, ir izvērtušies par veselu meistarklašu kursu, jo nevar šo vienu aspektu izraut no kopējā.

Es dalīšos savā pieredzē un zināšanās par šo tēmu, praktiski izskaidrojot visus enerģētiskos grupu veidošanas un vadīšanas aspektus.

Šis kurss noderēs ikvienam, kurš vada jebkādas nodarbības grupās, vai, kuram šī tēma interesē kā nākotnes darbošanās iecere. Tāpat būs daudz noderīgas informācijas tiem, kas parasti ir grupu dalībnieku lomā, jo ļaus no procesa gūt maksimālo labumu, iemācoties izprast notiekošo visos līmeņos un izvairīties no blakusfaktoriem, kas var ietekmēt rezultātu un pašsajūtu.



  1. Grupas vadītājs, tā loma kā konkrētu enerģiju translētājam un struktūru pārstāvim.

Kā saprast, vai es vadu kādas enerģijas caur sevi? Kas tās par enerģijām? Kā saprast, vai tās ir harmoniskas pārējiem?  

Kas ir enerģētiskais kanāls, kādi ir tā veidi? Kas ir inkarnāciju iestrādes un dvēseles enerģētiskā struktūra? Kas ir priesterības kanāls (жрический канал)? Kādas Smalkā plāna struktūras kurē un vada pašattīstības sfēru uz zemes? Kas ir Skolotāju Sistēma, Eņģeļu Sistēma, Dziednieku Sistēma, Karmas padome, Civilizāciju sistēmas,utml?

Kā saprast, kura struktūra kurē mani un nodibināt ar to apzinātu vai neapzinātu kontaktu?

Grupas vadītāja kvalitātes- sirds atvērtība, spēja un kapacitāte translēt enerģijas, spēja atslēgt ego programmu dominanci procesa laikā.


  1. Sagatavošanās process

Saskaņošanā ar savu vadošo struktūru, attīrīšanās un aizsardzības tehikas, kalpošanas un tīra nolūka manifestācija. Telpas sagatavošana. Dažādas noskaņošanās tehnikas.

 

  1. Lauka veidošana

Enerģētiskā vide kā procesa kvalitātesgalvenā atslēga. Kas ir enerģētiskā lauka veidošana, kā tā notiek? Lauka veidošanas paņēmieni, atšķirības klātienes un onlain vidē.


  1. Procesa vadība

Telpas turēšana, ''caurumu''atpazīšana un lāpīšana, viļņošanās stabilizācija. Sava empātijas, sirds atvērtības un caurspīdības (Ego minimizācija) pastāvīgs monitorings. 

Izpratne par enerģētiskajiem procesiem. Tranformācijas simptomi dalībieku vidū un darbs ar tiem.

Meditāciju un enerģētisko prakšu vadīšana, drošības tehnikas.


  1. Procesa noslēguma fāze

Lauka aizvēršana, sazemēšana un atgriezeniskā saite no dalībniekiem. Telpas enerģētiskā sakārtošana pēc darba beigām.


  1. Darbs ar sevi pēc grupas vadīšanas

Atslēgšanās no kanāla un svešu enerģiju klātbūtnes, sava lauka savākšana un attīrīšana. Dažādi enerģētisko traucējumu simptomi un risinājumi to novēršanai. Sazemēšanās un pateicības prakses.


  1. Izaugsme caur kalpošanu

Dvēseles uzdevumi un misija. Priekšrocības un ierobežojumi. Atbildība. Karmiskās dispensācijas un atbalsts no Augšas. Līdzsvars un robežas starp zemes dzīvi un kalpošanu. 



Trīs meistarklašu cikls 1,5-2h garumā vakaros 18:00-20:00, 3.,10., un 17.decembrī. Dalības maksa 45 eur, ar apmaksu līdz 11.novembrim, 55 eur  12.novembra.


Pieteikšanās: 

https://www.cognitoforms.com/SirdsCels1/EnerģētiskieAspektiGrupuVadīšanāMeistarklašuCikls



BLOGS IR PĀRCĒLIES UZ VIETNI: SIRDSCELS.LV
ĀTRĀ NAVIGĀCIJA ŠEIT!
VISI JAUNUMI TELEGRAM KANĀLĀ ŠEIT!

pirmdiena, 2020. gada 24. februāris

Nebaidies mainīties


BLOGS IR PĀRCĒLIES UZ VIETNI: SIRDSCELS.LV
ĀTRĀ NAVIGĀCIJA ŠEIT!
VISI JAUNUMI TELEGRAM KANĀLĀ ŠEIT!




Arī par precēšanos, biznesu un pūļa histēriju...

Vai Tu atceries kur biji, kā domāji un juti 10 gadus atpakaļ? Ir teiciens, ka cilvēki nemainās… Jā, varbūt ir tādi, kas nemainās, tomēr lielākā daļa mainās. Jo tādēļ viņi šeit ir atnākuši. Lai izejot savas mācībstundas, mainītos. 

Liela daļa pa šo dzīvi iet aizmiguši matricas iluzorajā miegā, taču arī viņi mainās un attīstās, kaut arī to var saukt par horizontālo attīstību.

Garīgā attīstība ir tikai viens no attīstības virzieniem. Virziens, kurš ved uz paplašināšanos, ved pa vertikāli un atver citu uztveres, izpratnes un perspektīvas diapazonu. 

Taču visās dzīves jomās var attīstīties. Viss, kur nav absolūta harmonija ir poligons izaugsmei. Vai tā būtu attiecību, vai pašrealizācijas, vai naudas tēma. Attīstīties var intelektuāli, profesionāli un radoši. Kur ir attīstība, tur ir izmaiņas un evolūcija.

Kur reālu izmaiņu nav, ir vai nu degradācija, vai ilūzija par attīstīšanos.

Daži piemēri no mana pārmaiņu ceļa.

Par precēšanos

Kad es aptuveni 14 gadus atpakaļ (pēc 14 gadu ilgas neveiksmīgas laulības) apzināti sāku iet vertikālo attīstības ceļu, es nonācu pie secinājuma, ka laulības institūts ir cilvēku izdomāta formalitāte, kas konkrētā laikmeta, sabiedrības un kultūras ietvaros, kaut ko garantē un nozīmē, taču, patiesībā negarantē pašu augstāko dievišķo likumu- Mīlestības klātesamību attiecībās. 

Es patiešām ticēju (un turpinu ticēt), ka Mīlestība ir visaugstākais likums un tajā brīdī, kad tā beidzas vai pārstāj būt attiecību centrā, godīgi ir iet katram savu ceļu. Uzskatīju, ka Dievam zīmogi pasē neinteresē un ir smieklīgi to ņemt vērā jautājumos, kur tas neskar sadzīviski materiālo pusi.

Pagāja daži gadi un es sāku sajust enerģētisko plānu un to, kā cilvēka psiholoģija ietekmē viņa enerģētiku. Mani ieinteresēja dzimumu enerģētiskās īpatnības, enerģiju mijiedarbība, sieviešu un vīriešu sākotnēji radītais etalonmodelis un mijiedarbības pamatprincipi. 

Izpratu un ieraudzīju, ka sievietes enerģētika ir lauka struktūra, kas vislabāk jūtas, kad atslābst un var mierīgi izstaroties, savukārt, vīrieša enerģētiskā struktūra ir kā serdenis vai vektors, kam svarīgs ir virziens un savāktība gribā un mērķī.

Kad abi pārī ir visvairāk pietuvināti savam etalonstāvoklim (sākotnēji iecerētajam), tad mijiedarbība kļūst maksimāli efektīva, energoapmaiņa kvalitatīva un abus piepildoša, pastiprinoša. Veidojas spēcīgs kopējais lauks, kurā labi jūtas visi, kas tajā atrodas. 

No tā izriet, ka precoties- nav svarīgi, vai tas ir baznīcā, ”zagsā” vai latviskā garā, neanalizējot paša rituāla nozīmi, kas katrā tradīcijā un katram cilvēkam (egregoriala iesaiste, ticība utml.) atšķiras, psiholoģiskajā plānā notiek tāda kā atslēgas pagriešana: vīrietim laulības ir atbildības uzņemšanās, viņš saspringst, tādejādi nonākot tuvāk savai etalonerģijai, jeb kļūst vīrišķīgāks. Sieviete, savukārt, atslābst, jo nu ir kāds, kas viņu aizstāvēs, par viņu parūpēsies, – šīs sajūtas viņu ieved vairāk sievišķīgajās enerģijās. Tātad viedojas jauna enerģētiskā struktūra, kura ir daudz vairāk piemērota visu, t.sk.bērnu enerģētiskajam komfortam, harmonijai un spēkam.

Ar šo pārliecību kopā es arī pavadīju vairākus gadus.

Pašlaik es atkal domāju savādāk. 

Pirmais aprakstītais modelis ir vispārīgs un nav attiecināms uz visiem. Otrais ir vispiemērotākais tiem, kas iziet bāzes programmas.

Atgādinu, ko es saucu par bāzes programmām. Bāzes programmas ir dzīves notikumi, scenāriji, kam iziet cauri lielākā daļa iemiesoto dvēseļu, neatkarīgi no pašas dvēseles attīstības vektora. Lielākā daļa cilvēku uz zemes iziet savas mācībstundas 1. meklējot savu pašrealizāciju, apgūstot profesiju un atrodot savu vietu sabiedrībā, 2. meklējot pāri un viedojot partnerattiecības, 3. dzemdējot un audzinot bērnus. Tātad šīs ir trīs bāzes pamatprogrammas.

Vēl pavisam nesen par garīgajām tēmām un dvēseles lietām vairāk interesējās tie, kam tuvojās 40, kad bāzes programmas kļuva mazāk aktīvas un cilvēks sāka domāt, ko darīt ar savu dzīves atlikumu. 

Pēdējo desmit gadu laikā arvien vairāk atmošanās notiek jauniešu vidū (25-35g) un šai paaudzei tas ir liels izaicinājums, jo ir jau daudz aktīvāki dvēseles impulsi, nekā tie bija mums, bet vēl arī gana stipri ieaudzinātie un ieliktie stereotipi, domāšanas programmas.

Bērniem un arī daļēji 20gadniekiem vairs nebūs šo problēmu, viņi citām acīm redz pasauli un viņiem pie kājas novecojušās pasaules pārpalikumi… Viņi būvēs katrs savu pasauli, savu realitāti, nevadoties pēc standartizētajām dogmām par to, kas ir un nav pareizi.

Tātad otrais manis aprakstītais modelis ir piemērots tiem, kas apgūst/iziet bāzes programmas, kuras jau pēc savas būtības ir vecā laikmeta palieka. 

Nākotnē pašrealizācija būs individuālā talanta un spēju radošas izpaušanas nepieciešamība, bērnu radīšana būs apzināts un mīlestības piepildīs akts, partnerattiecības būs divu enerģētisko potenciālu apvienojums Mīlestības un Kopradīšanas zīmē. Bet līdz tam vēl jānoiet tāls ceļš gan katram individuāli, gan visai mūsu civilizācijai kopumā.

Tiem, kas izgājuši bāzes programmas (runājot par 40gadnieku paaudzi) un atrodas uz attīstības ceļa, precēšanās nozīme zūd. Protams, ir arī dvēseles, kurām ir mazs karmas apjoms un Ego programmas nav īpaši izteiktas, tāpat arī spēcīga saite ar Dvēseli,- viņi jau agri izvēlas iet paši savu ceļu. Izņēmumi pastāv vienmēr un visur. Šeit ir viens raksts par precēšanās tēmu, kas mani reiz uzrunāja.

Attīstības ceļā, ja mēs patiešām to darām, nevis spēlejamies modernajās ezotēriskajās spēlītēs, mēs agri vai vēlu nonākam vietā, kur visām duālā laikmeta koncepcijām, uzskatiem, teorijām un doktrīnām pienāk loģisks gals. Tāpat kā Ego spēlītēm, labais- sliktais, garīgais-materiālais, tumsa-gaisma, sievišķais- vīrišķais… Dualitāte, kurā divi pretpoli cīnijās, pārtop par pretpolu tuvināšanos un sākas jaunu sadarbības modeļu veidošanās. 

Katrs dzimums atzīst un pieņem savu animu vai animusu (pretējā dzimuma aspektu) un kļūst mierā ar to. Izvēloties gaismu, pieņem un integrē sevī arī savu tumsu. Kļūst par veselumu. Pāriet no patērējošā ego modeļa, kad no otra pieprasa un gaida, uz beznosacījuma dalīšanās un došanas modeli. Kad abi dod labāko, ko var iedot, tad pagājušo gadsimtu vēdiskie (un ne tikai) koncepti par vīriešu un sieviešu atbildības zonām un pienākumiem, vienkārši pazūd…

Visas šīs mācības par sievišķību un vīrišķību, kurām arī pati esmu gājusi cauri, daļēji pieņemot, daļēji apstrīdot, ir par aizejošo laikmetu. Tās der un ir pielietojamas tikai tām dvēselēm, kam vēl ir paredzēts (un, ja ir paredzēts, izmukt nevarēsi! Atgriezīs!) iziet savas mācībstundas bāzes programmu ietvaros. Maksimums 20 gados tas beigsies. Senās autoritātīvās mācības, kuras bija aktuālas patriarhālajā laikmetā, pazudīs kā nebijušas…

Ārpus bāzes programmām attiecību sfēra parī ir pavisam kaut kas cits. Tā ir sirds saikne, tā ir pārpasaulīga tuvība un saplūsme, tā ir kopīga vertikāle, vienlaicīgi respektējot un saglabājot savu individualitāti. Jau tikai pieskārusies šai pasaulei, es sapratu, ka mani vairs standartattiecības neinteresē. Pamatskolā atgriezties nav jēgas pat, ja augstskolā vēl netiec… 

Par biznesu

Manas bakalaura un maģistratūras studijas bija saistītas ir biznesu un organizāciju pārvaldi, tieši tāpat, kā mana karjera līdz 36 gadu vecumam, kad izlēmu no tā izkāpt nekurienē (kā man likās toreiz).

Mārketinga, pārdošanas, finansu un biznesa jomā jutos kā zivs ūdenī un biju ļoti pārliecināta, ka labi pārzinu gan tirdzniecības, gan vairākas ražošanas sfēras, kā arī orientējos mikro un makroekonomikā.

Nonākot attīstības sfērā, ātri man dzīve parādīja, ka šeit sāk darboties citi likumi. Pārdošana vecajā pasaulē un pārdošana jaunajā ir divas ļoti atšķirīgas lietas, kaut arī, abās pasaulēs tavs enerģijas līmenis, apjoms un mērķtiecība, ir galvenais rezultāta pamats. 

Neizvēršot plašumā šo tēmu, jo jau izrakstījos, rakstot iepriekšējo, mana izpratne par biznesa jomu, naudas un pārpilnības plūsmas likumiem, ir mainījusies vairākkārt. 

Tad, kad es skatos no sava šodienas skatupunkta uz dažiem biznesa un pārdošanas veidiem, redzu to enerģētisko komponenti un potenciālu, es redzu arī to, ka tas joprojām ir tāds ”apdeitots”vecās pasaules instruments, ko mēdz pasniegt kā kaut ko modernu un mūsdienīgu. Es redzu, ka šīs apdeitotās metodes (ne tikai biznesā) vieš cerības un ievelk dvēseles, kuras mostās un mēģina doties pa vertikāli. Un šo veco vēžu bāšana jaunās kulītēs nu jau ir burtiski pārņēmusi visas jomas un sfēras. Konceptuāli pavisam jaunu lietu ir ļoti maz vai tās neļauj laist apritē,- vecā sistēma turēsies, cik vien spēs…

Par pūļa paniku un histēriju

Kamēr tu atrodies duālajā pasaules uztverē līdz ausīm, tu pavelcies pūlim, ļaujies vispārejam informatīvajam fonam un ļauj no sevis izkāst enerģiju emociju veidā.

Šodien gandrīz neviens vairs nerunā par Grētu, Austrāljas degšanu, vēl pēc divi mēneši koronovīrusu vai nu aizmirsīs, vai arī tas beigsies. Tas pats ar Misānes lietu. Maz ir tādu, kas rok dziļumā, lai saprastu, kas notiek īstenībā, lai ieraudzītu, kādi spēki stāv aiz visa tā. Un vai tas visiem ir vispār vajadzīgs? Labāk roc un izzini visu pirms pieņem lēmumu vai vakcinēt savu bērnu…Aiz katra skaļā gadījuma stāv gan šīs pasaules pelēkie kardināli, gan ar aci neredzamās pasaules spēki. Mums parāda tikai mazu aisberga virsotnīti, pietam tādā gaismā, lai maksimāli aktivizētu emociju izsviešanu.

Kad tu paliec savā centrā, savā gaismā, sūtot to uz cilvēku sirdīm, kurām grūti, vai vietām, kur notiek viļņošanās, tu ienes mieru un harmoniju visā apkārnē. Kad tu pavelcies uz emocijām, tu lej eļļu ugunī, tu pievelc vēl vairāk cilvēku, kas sāk viļņoties, atdodot savu emocionālo enerģiju astrālajam plānam, kur uz bagātīgi saklātu galdu pulcējas tie, kas no šīs enerģijas barojas… 

Protams, netrūkst arī tādu, kas šādas situācijas izmanto, lai vairotu savu publicitāti un popularitāti- apzināti vai neapzināti. Kaut vai tāpēc, es aktīvajā fāzē vai nu klusēju, vai arī runāju tikai SCK ietvaros, ja man jautā. Bet tas, ka klusēju, nenozīmē, ka man ir vienalga, ka es neredzu vai nesaprotu, kas notiek. Es redzu un saprotu no tā sava līmeņa, kurā atrodos patlaban.

Publicitāte un pūļa histērija nerodas tāpat vien. Par to derētu aizdomāties: kur katram skaļajam gadījuma aug kājas. Ir simtiem gadījumu visā pasaulē, kas pārsniedz gan svarīguma, gan intensitātes ziņā katru no manis pieminētajiem, taču tādas rezonanses mēdijos nav.

Un neviens šis gadījums nav tikai melns, vai tikai ”tumsas spēku”radīts. Mēs dzīvojam duālajā pasaulē un šeit ir klātesoši visi toņi un pustoņi. Katrā gadījumā ir arī kaut kas vērtīgs. Iespējams, Misānes lieta deva cerību, ka varbūt latvieši reiz varēs tāpat celties par saviem mežiem.

Tiem, kas iet vertikālo ceļu un plāno kādreiz atkabināties no duālās pasaules uztveres, es atgādināšu, ka ļoti daudzas dvēseles šajā dzīvē un šajā laikā ir izvēlējušās pabeigt savas karmiskās mācībstundas. Šis uzdevums viņām ir ļoti svarīgs. Un neviens mēs nezinam, cik liels ir viņu karmas apjoms un, vai mēs ar savu iejaukšanos, vēlmi glābt, nečakarējam šo plānu.

Dvēseles izvēle un brīvā griba ir svēta un augstāka par cilvēka brīvo gribu.

Līdzcietība un pieņemšana, tolerance pret dvēseles izvēlēm, klusa apbrīna par drosmi un lūgšana, ir tas, ko mēs varam no sevis dot un, kas ir visvērtīgākais.

Iedomājies, ugunsdzēsēju, kurš skrien degošā un brūkošā ēkā, lai glābtu bērnu. Ko mēs darīsim? Mēs taču neskriesim glābt ugunsdzēsēju vai nevāksim pūli un necelsim tajā histēriju, bet būsim klātesoši lūgšanā un laba vēlējumos, apbrīnā par drosmi un uzdrīkstēšanos iziet cauri šai pieredzei.

Šādi ugunsdzēsēji ir dvēseles, kuras izvēlas iziet cauri lielām ciešanām un pārdzīvojumiem, lai izmantotu šī laikmeta doto iespēju pabeigt/atrisināt lielu daudzumu savas karmas, lai dvēsele varētu pāriet jaunā līmenī. 

Arī šajā tēmā/piemērā ir vairāki līmeņi- totāls Ego, kad mums galvenais ir, lai pašiem labi, un citu dzīves interesē tikai ziņkārības un ”fū, labi, ka ar mani tas nenotiek!” līmenī. Tad nākamais līmenis, kad sāk atvērties sirds un līdzcietība, kad mēs emocionāli ļoti iesaistāmies un vēlamies glābt, palīdzēt, ietekmēt, karot, cīnīties. Abi šie līmeņi ir dažādi poli duālās pasaules izpratnes un uztveres diapazonā. Mēs visi to izejam, pirms sākam sevi asociēt ar dvēseli. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Ir starpība starp zināt, ka ir čakras un redzēt/sajust čakras (un citu smalko plānu).

Kad mēs sākam arī sadzirdēt citas dvēseles, mēs sākam redzēt/just smalko plānu, plašāku ainu aiz dualitātes spektra robežām. Tad, kad tu redzi, ne tikai pasaules pelēkos kardinālus, kas stāv aiz Grētas (piemēram), bet arī astrālā plāna mošķus, tad tu vienkārši vēro un ar izpratni pieņem visu iesaistīto dvēseļu pieredzes, ar savu mieru, gaismu un pieņemšanu līdzsvarojot masu histērijas izraisīto enerģētiskā lauka šūpošanos un tā izraisītās dzīres zemākā astrāla aizkadrā.

Visa ņemšanās internetā (es nerunāju par konstruktīvām diskusijām), dažādie viedokļi, negatīvie komentāri par visādām tēmām, tie ir tikai un vienīgi absolūti neauglīgi emociju uzplaiksnījumi no dažādos līmeņos esošām dvēselēm. Tie, kas ir zemāk, nekad nepieņems un nesapratīs tos, kas ir augstāk, kamēr paši tur nenonāks. Tas, kurš ir augstāk, tas var labāk saprast un pieņemt tos, kas atrodas zemāk. Taču vidusposmā vēl ļoti aktīva ir vēlme mācīt, glābt, vest uz pareizā ceļa, nosodīt un vērtēt. 

Arī es esmu izgājusi Revolucionāra posmu un tagad pamazām atvados arī no Glābēja sevī, vietā ielaižot Visu Pieņemošo un Mīlošo Vērotāju…

Kur ir vēlme pēc cīņas, kur ir nosodījums pret citiem, tur Mīlestībai jāatkāpjas. 

Visi mēs izejam mācībstundas, kas saucās Līdzcietība, Pieņemšana un Mīlestība, lai kurā līmenī arī atrastos…

Visi, pilnīgi visi mēs esam ceļā un pēc gadiem pieciem es varēšu šo rakstu aktualizēt ar vārdiem: ”bet tagad es pasauli redzu šādi…” 

Nebaidies mainīties!

Esam!


Inta
2020.gada 22.februāris