svētdiena, 2018. gada 16. septembris

Otra puse garīgajām praksēm

Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka vismaz gadu nevaru saņemties rakstīt par šo tēmu, jo spēju iedomāties

reakciju, ne tikai mentālo, bet arī enerģētisko. Tomēr pēdējā mēneša sarunas ar daudziem cilvēkiem un vēstules manā epastā pa pilienam vien pilina, mudina mani uzrakstīt. Vismaz pieskarties, liekot aizdomāties, uzdot jautājumus un pašiem meklēt atbildes.

Vairāk kā desmit gadus ejot savu pašas meklējumu ceļu, tāpat kā daudzi, esmu meklējusi dažādos virzienos, praksēs, metodēs. Ir bijušas tādas, kurās neko sev neesmu atradusi, vien atziņu, ka tas nav priekš manis. Dažās kaut kas ir aizķēries vai licis aizdomāties kādā virzienā, dažas esmu atzinusi sev par labu esam, kādu laiku praktizējusi, tad gājusi tālāk, ar dažām esmu kopā līdz šai dienai... 
Protams, ka metodes un prakses ir ļoti individuāla lieta katram, un tieši tas ir iemesls, kādēļ līdz šim esmu savu pārdomas pārsvarā paudusi vien atbildot uz konkrētiem jautājumiem individuālās sarunās.

Tomēr nupat šī tēma ir ārkārtīgi samilzusi, jo visa vasara ar bērnu tēmu, vēstules manā epastā ar jautājumiem, kāpēc pēc gongu seansiem, sistēmiskajiem sakārtojumiem, tantriskajiem semināriem, dinamiskajām meditācijām, reinkarnācijas seansiem, daudzām šamaniskajām praksēm un rituāliem, ugunstaigāšanas cilvēkiem ir reāli slikti. Dažos gadījumos tas ir normāls transformācijas process, pēc kura notiek pāreja uz augstāku vibrāciju līmeni, tomēr ļoti bieži cilvēki saskaras ar astrālā plāna ieteikmes sekām.  Labākajā gadījumā tās ir dažas dienas, kurās notiek enerģijas dabiska atjaunošanās, sliktākajā cilvēks jūtas vēl ilgi izsists no ierindas, nomākts, ''ne savā ādā'', tuvinieki novēro uzvedības izmaiņas. Bieži paši to ilgstoši neredz, ir kā apmāti, no labājām sajūtām, ko radījis kāds konkrēts pasākums, prakse...

Uzreiz pieminēšu prakses, par kurām jūtos droša (vismaz uz šo brīdi), neesmu saņēmusi nevienu negatīvu signālu un man pašai nav bijusi negatīva pieredze: Cigun, tai-dzi, joga un elpošanas prakses, holotropā elpošana un rebēfings, visu veidu meditācijas, kurās vadītajs veido slēgtu enerģētisko lauku, dziedināšana ar laika līnijām (S.Reičels) Protams, ka visas es neesmu izmēģinājusi, un līdz ar to, nosaukusi.

Pirms es ķeros pie konkrētiem piemēriem, ir jāsaprot, kas ir par iemeslu šim rakstam un iepriekšminētajām negatīvajām sekām, jo pašas par sevi šīs metodes var būt arī pavisam nekaitīgas vai noderīgas.
Un, kādēļ tieši šajā laikā tēma ir aktivizējusies un sūdzības par slikto pašsajūtu un problēmām pēc dažādām praksēm birst kā no pārpilnības raga? 

Pirmkārt, tas ir šis laiks. Ar katru dienu abas pasaules- redzamā un neredzamā satuvinās arvien vairāk. Astrālā plāna klātbūtni pamanīt ikdienā var jau ikviens, kam ir kaut neliela izpratne par to. 
Protams, ka smalkajā plānā ir viss enerģiju spektrs, - sākot no mūsu pašu Augstākā Es, augšāmceltajiem Skolotājiem līdz zemajiem astrāļiem un dēmoniskām būtnēm. Jo augstākas mūsu vibrācijas, jo lielākas iespējas mums ir nodibināt kontaktu ar šīs pasaules gaišo galu.

Taču bieži vien mēs vēlamies strādāt, sadarboties, mijiedarboties ar pasauli, kuru vispār nepazīstam, par kuru zinam ļoti maz un neizprotam tajā valdošos spēkus un pamatprincipus. Mēs čamdamies pa tumsu, kaut ko piesaucam, kaut ko aicinām, paši nesaprotot ko, un nespējot izvērtēt, kas tad ir beigu beigās atnācis un mijiedarbojas ar mums. 

Kamēr mums nav atvēries šis uztveres diapazons, līdz kuram lielākajai daļai no mums vēl ir jāaug un jāaug vibrācijās, tikmēr ir ir jālieto aizsarglīdzekļi dažādu tehniku izskatā. Tāpat kā ir normāli lietot skafandru vai aizsargtērpu, dodoties ķermenim bīstamā vidē, tāpat tāds ir obligāti jālieto mijiedarbojoties ar astrālo plānu.

Neaizmirsti, ka, lai nonāktu kontaktā ar savu Augstāko Es, Skolotāju Sistēmu utt., ir ''jāiziet'' cauri zemākajam astrālam. Un, ja tavs kanāls nav pasargāts, pie tā pieslēgties var ikviens, kam nav slinkums. 
Kad cilvēki pulcējās jebkurām garīgajām praksēm, viņi aktivizē savu kanālu un šāds pulciņš rada astrālajā plānā spēcīgu gaismas avotu, uz kuru saskrien tūkstošiem dažādu rangu būtnes. Vienkāršāk ir domāt, ka tās visas ir muļķības (arī es esmu šaubījusies), līdz, vai nu caur konkrētām situācijām un pieredzēm tevi izmāca, vai arī tu nonāc tajā frekvencē, kur tu jūti šo pasauli un tās izpausmes jau ļoti konkrēti.
Tātad, galvenais iemesls dažādu prakšu sekām ir tas, ka to vadītāji neredz, nesaprot, kas notiek viņu vadīto pasākumu laikā tieši smalkajā plānā. Viņi ir apmācīti kādā metodē, ir izmēģinājuši uz sevi metodi, kas psiholoģiskajā plānā var dot arī labus un redzamus rezultātus, kamēr enerģētiskajā plānā situācija izskatās pavisam savādāk. 
Protams, ka arī tie, kas iet uz šiem visiem pasākumiem neredz un nesaprot, jo pretējā gadījumā, viņi paši varētu parūpēties par savu (savas enerģijas) drošību ar elementārām tehnikām. Dažas no tām jau iedevu, runājot par bērnu tēmu.
Svešus pieslēgumus var dabūt arī praktizējot individuāli  vai vienkārši ejot uz garīga rakstura semināriem, koncertiem, mantru dziedāšanām, meditācijām... 

Dabā viss ir iekārtots, lai jebkas tiktu pārstrādāts. Lapas nobirst, tās apēd sliekas, pārvērš par trūdiem, kas baro nākamos augus. Tāpat mūsu ķermenī dzīvo vairāki kilogrami citu organismu,- baktēriju un parazītu, kam ir savi uzdevumi mūsu iekšējā mikrokosmā. Tas pats ir ar mūsu mentālo un emocionālo enerģiju, jo enerģijas nezūdamības likumu neviens nav atcēlis,- katra mūsu doma un emocija, kas no mums izdalās astrālajā plānā, piesaista tās struktūras, kas šo enerģiju ''lieto uzturā'', kam tā garšo. Un ļoti bieži tas ir svētīgs darbs, jo citādi mēs paši nogrimtu savos sū***...

Ir tādas astrālās būtnes (krievu valodā ir divi termini, kas raksturo dažāda līmeņa būtnes:  сущности и существа), kam garšo dusmas, ir tādas, kas ir iecienījušas naidu, greizsirdību, skaudību, seksuālo enerģiju utt. Ir tādas, kas barojas no alkoholiķiem, spēlmaņiem, šausmu filmām, azartiskā sporta.

Nekas nav tikai labi vai slikti, melns vair balts, - visām šīm būtnēm ir sava misija šajā zemes Sistēmā. Un enerģijai, ko izmet, piemēram, futbola līdzjutēji, ir kaut kur jāpaliek. Protams, nav nekāds noslēpums, ka Sistēma uz Zemes ir destruktīvu spēku radīta, tādēļ arī tieši destruktīvās enerģijas tiek no cilvēkiem izspiestas un attiecīgās būtnes vairojas proporcionāli šim enerģijas daudzumam. Kas arī ir loģiski- jo vairāk barības, jo lielāka invāzija.  Sistēma popularizē un atbalsta visu, kas darbina cilvēku instinktus, jo hormonu klātbūtne šo enerģiju vēl pastiprina.

Katram cilvēka apziņas līmenim ir sagādātas  attiecīgas ''rotaļlietas'', kas izkačā enerģiju, baro to radītājus cilvēku pasaulē, baro būtnes, to veidojošos egregorus, bet no egregoriem nonākt pie ''investoriem''-šīs Sistēmas radītājiem. Protams, hierahijā ietilpst arī cilvēki, kas smeļ naudas izteiksmē savus procentus (korporācijas, valdības).

Zemākajam apziņas līmenim ir alkohols, narkotikas, azartspēles un šo sfēru apkalpojošās būtnes.

Cilvēkam parastajam - filmas (trilleri, šausmenes, porno), seriāli, sporta spēļu skatīšanas (arī sportošana, kas iziet ārpus veselīga dzīvesveida rāmjiem savā motivācijā), sekss. Visa informatīvā vide ir pilna ar reklāmām un šo nodarbju popularizēšanu, lai cilvēki neiedomātos ''nokāpt no attiecīgās adatas'', bet tieši otrādi, domātu, ka viss, ko popularizē popkultūra ir pareizi, labi, stilīgi un padarīs tevi laimīgu.

Cilvēkam, kurš sāk domāt, meklēt garīgo komponenti savā dzīvē, uzreiz nāk piedāvājums iestāties kādā reliģiskā sektā vai vismaz tirgot uztura bagātinātājus. Jo šiem cilvēkiem, lai tos ''uzsēdinātu uz adatas'', ir vajadzība pēc cēla mērķa. Lai ir šī doma, ka tu tirgo vai popularizē kaut ko labu un vajadzīgu.

Nākamais līmenis jau ir tas, ko mēs dēvējam par garīgo sfēru un, par kuru es šeit runāju. Arī šeit ir virkne instrumentu, kā Tumsa tin ap pirkstu garīguma meklētājus. Daudzi ''skolotāji''paši apzinās, ka ir tumsas vai vismaz pelēkajā zonā, tomēr es vēlos domāt, ka vairākumā ir tādi, kas ir pārliecināti par savu gaismas nesēja misiju. Ir arī ļoti daudzas ziņkārīgas dvēseles, kas vēlas izmēģināt šo sfēru, darboties, bet tikai vēl pēc vecās pasaules noteikumiem...Nesaprotot spēles noteikumus un nepazīstot patiesos spēlētājus.
Ir tādi, kuri paši maldās, meklē ceļu tumsā, kļūdās, meklē tālāk. Pati sevi arī pieskaitu šai kategorijai. Katra kļūda ir man palīdzējusi izprast un virzījusi manu uz to vietu, kur esmu patlaban. Arī es, uzsākot šo ceļu nemācēju tikt galā ar enerģijām, izmēģinot dažādas metodes, bet tas bija kā ar pirkstu ūdenī zīmēt... Pēc praksēm gan piedaloties pašai, gan vadot, varēju vairākas dienas būt gar zemi... Sapratu, ka lielā mērā laižu visas enerģijas caur sevi, paņemu uz sevi, transformēju caur sevi... Ir bijušas daudz kļūdas un daudz maldu. Bet, jau vismaz gadi pieci neviena manis vadītā prakse nav bez slēgta lauka veidošanas sākumā. Bet arī es esmu tikai ceļā un vēl ir kur augt...

Bet, atgriežoties pie zemākā astrāla būtnēm, man ienāca prātā, kāda situācija no manas dzīves, kas derēs kā piemērs, ko biju domājusi likt rakstā par sapņiem. Sapņos notiek dažādi procesi un visbiežāk vienkārši tīrās mūsu cietais disks, zemapziņa mēž ārā visu lieko, ko mūsu uztvere ir dienas laikā savākusi. Tīrās arī emocionālais plāns.
Piemērs skar laiku, kad pēc kāda emocionāla pārdzīvojuma mēnesi sapņos redzēju cilvēku, ar kuru šī situācija bija saistīta. Tā kā tīrījas emocionālais plāns, tad, kā mēs visi zinam, sapņos mēs strīdamies, risinam konfliktu situācijas, jūtam naidu utt... Tas ir normāls attīrīšanās process, ko, domājams, pazīst visi. Protams, ka šīs ir mūsu destruktīvās enerģijas, kas no mums nāk ārā un uz šo pasākumu ierodas attiecīgās būtnes, lai palīdzētu visu to pārstrādāt. Tik tāl,-pateicība viņiem.

Kā tas notiek ar visiem parazītiem, kurus pievelk atbilstoša vide, viņi nav tik apzināti, lai ievērotu brīvās gribas likumu, un labprātīgi prom doties nevēlas. Tādēļ mēģina paši provocēt apstākļus, lai viņiem atbilstošā barošanās vide saglabātos.
Pagāja mēnesis un manas emocijas norima, viss tika saprasts, pieņemts, integrēts un šis cilvēks manās ikdienas domās vairs neparādījās vai parādījās reti un bez kāda negatīva klātbūtnes. Kamēr katru nakti man rādījās burtiski murgi ar šo cilvēku galvenajā lomā. Tādi, kādi pirmajā laikā nemaz tuvu nebija! Es modos nogurusi un nevarēju uzreiz saprast, kas notiek. Tad es jautāju saviem Skolotājiem un, jā - manas aizdomas apstiprinājās. Būtnes, kas bija pievilkušās uz pirmā posma enerģiju pārstrādi, prom iet netaisījas un provocēja sapņus, lai varētu pašas turpināt baroties... Šajā gadījumā var efektīvi palīdzēt ar ikvakara konkrētām aizsardzības tehnikām, ko SCK dalībnieki jau ir saņēmuši... Vairāk par to, kas notiek miega laikā un sapņiem vēl vēlos uzrakstīt...

Atgriežoties pie praksēm, atsevišķi rakstīšu par šamaniskajām praksēm (tai skaitā arī halucigēnu lietošanu), reinkarnācijas konkrētām metodēm, tantriskajām praksēm, sistēmiskajiem sakārtojumiem un gongu (nevis tikai skaņu bļodu) pasākumiem. Protams, ka šeit ir uzsvars nevis uz pašas prakses izvērtējumu (es to nevaru darīt, jo neuzskatu sevi par kompetentu), bet, gan uz sekām vai efektu, ko šīs prakses atstāj uz konkrētu cilvēku enerģētiku. Tas ir gan mans personīgais redzējums, jo spēju diagnosticēt (redzēt, sajust) dažādu enerģiju klātbūtni cilvēku laukā, gan man ir domubiedri, kas ar to strādā daudz pamatīgākā līmenī nekā es. Šī informācija gan būs slēgtajam SCK loka, bet brīvi mēs par to runāsim Sirds Ceļa Pieturas satikšanās reizē  (nākamā 13.un 14.oktobrī). Ne tikai es dalīšos savā un citu pieredzē, bet došu efektīvus un visiem pieejamus instrumentus, kuru izmantošanas pamatā ir zināšanas, izpratne un nodoms.

Pēdējā laikā visvairāk bēdīgo pieredžu stāstu ir no tiem, kas iet uz sistēmiskajiem sakārtojumiem un gongiem. Es pieļauju, ka tas ir nevis dēļ pašas prakses, bet gan dēļ tā, ka tie ir ļoti populāri pašlaik un tāpēc vienkārši šo cilvēku ir vairāk. Pietam, abos gadījumus ir meistari, no kuriem nāk pilnīgi tīri cilvēki. Tātad tie ir tādi meistari (vadītāji), kas intuitīvi vai apzināti izprot procesa enerģētisko pusi un nodrošina slēgtu enerģētisko lauku un tā aizsardzību, ievēro elementāru šīs sfēras drošības tehniku.

Abos gadījumos ir pilnīgi atšķirīga astrālā plāna ietekme. Gongu seansa laikā, tiek pilnīgi atvērta aura, aktivizētas pirmo čakru enerģijas, daudziem cilvēkiem aura pēc tam ir driskās un paiet laiks, kamēr tā atjaunojās. Ļoti bieži šie cilvēki ir pilni ar zemāka ranga astrāļiem, ko mēs savā lokā saucam par mošķiem :) Ir bijuši pāris smagāki gadījumi, kad šāda seansa laikā ir tikušas klāt jau dēmoniskas struktūras (spēcīgas negatīvas būtnes ar savu apziņu) un ir vajadzīga speciālistu palīdzība. Bet lielākoties, var viegli tikt galā noberžoties ar sāli, lūgšanām, gaismas dušu, attīrošo meditāciju vai kādu citu metodi katrs pats... 
Sistēmisko sakārtojumu gadījumā ir cits stāsts. Man sūdzās par zemu enerģijas līmeni, depresīviem stāvokļiem, it kā ne savām domām, ne savām emocijām un reakcijām...
Pārrunājot šo tēmu ar tiem speciālistiem, kas ikdienā strādā ar enerģētisko tīrīšanu, atklājās baisa aina. Cilvēka laukā ir klātesošas neskaitāmas dvēseļu daļas, gan dzīvu, gan mirušu cilvēku, kuras turpina mijiedarboties ar cilvēka lauku, arī pēc nodarbības beigām. Šajā gadījumā bez speciālista, kas veic enerģētisko tīrīšanu neiztikt. Principā, ja sakārtojuma vadītājs nezina, neprot, neredz kā pārtraukt šo procesu, dalībnieka ķermenī piesauktā dvēseles daļa arī paliek. P.s. Tie, kas nezina par sistēmiskajiem sakārtojumiem, risinot dažādas dzimtas un psiholoģiskās lietas, dalībnieki pieņem citu cilvēku lomas, kas no malas izskatās, kā lomu spēle, teātris, bet jau dziļā emocionālā iedzīvošanās lomā norāda uz to, ka tiek iesaukta, piesaistīta konkrētā svešā dvēseles enerģija. Jo smagāks tai ir bijis liktenis un arī tad, ja tā ir aizgājēja dvēsele, jo nopietnākas sekas.
Lai nebūtu tā, ka es kritizēju visu metodi, tad vēlreiz uzsveru, ka es nevērtēju metodi, jo ir daudz sajūsminātu atsauksmju par rezultātiem. Pietam, ir vadītāji, no kuriem nav nākuši ''inficēti'' cilvēki. Bet ir gana daudz, no kuriem, diemžēl nāk...

Par pārējām metodēm un praksēm, kuru pašā pamatā ir darbošanās astrālajā plānā (šamaniskās prakses, jeb viss, kur ir saistība nevis ar Garu, bet gariem, daudzas reinkarnācijas metodes, u.c.), un garīgajām praksēm (meditācijas, tantra, skaņas, aromāti (dūmi), kuras spēcīgi piesaista astrālo plānu), rakstīšu un runāšu citā reizē.
Es domāju, ka ar šo informāciju pietiks, lai tu aizdomātos un izvērtētu savas sajūtas pēc ikvienas prakses vai nodarbības. Jā, transformācijas procesi var būt smagi un nepatīkami, bet tie nekad nav ilgi. Parasti ilgst līdz trīs dienām. Un pēc tam ir jābūt pacēlumam, kā galvenajam rādītājam, ka prakse ir efektīva.
Bet, kā es parasti saku, vislabāk priekšā pasaka sajūtas. Daudz kur esmu bijusi pati, ziņkārības un meklējumu vadīta, bet ļoti daudz, kur neesmu, jo iekšējā balss saka, ka man nevajaga tur līst. 
Kā jau es teicu, viss ir arī individuāli, kas der vienam, tas neder kādam citam. Un nekas nav par 100% balts, vai melns... 
Šīs pārdomas ir vairāk vērstas nevis uz to, lai brīdinātu vai ''noliktu'' kādu praksi, bet gan, lai mudinātu tevi pašu izzināt, izprast un pielietot konkrētas šim laikam nepieciešamas metodes...
Jo nezināšana neatbrīvo no atbildības. Nevis kāda prakse vai tās vadītājs ir vainīgs,vai atrālais plāns, - viņi vien nodrošina Tev attiecīgas pieredzes gūšanas iespēju. Tātad, tikai mēs paši nesam atbildību par savām izvēlēm :)
Nobeigumā vēl viens svarīgs aspekts. Bija laikmets, kurā sadarbošanos ar gariem bija daļa no cilvēka sadzīves, daļa arī no garīgā ceļa, pasaules izpratnes. Turpretī šis ir laiks, kad mums ir jāmaina pati paradigma, meklējot ceļu pa taisno pie sava Gara, savienojoties ar to, sadzirdot un sekojot Tam...

Mēs varam izvēlēties paspēlēties, gūt pieredzi, atkal paņemt rokās tos instrumentus, ko esam apguvuši iepriekšējās dzīvēs, taču ir vērts paturēt prātā, ka var braukt ar pajūgu, bet var lidot arī ar lidmašīnu... :) Un laikmets, kas nāk nesīs pavisam jaunus instrumentus.
Sargā sevi pats un Dievs tevi sargās! Sirsnīgi-
Inta
P.s. Lūdzu raksti man par savu pieredzi, dalies sajūtās par izlasīto, tas palīdz daudziem! :) Paldies, ka esi un lasi!





svētdiena, 2018. gada 9. septembris

Sirds Ceļa Kopiena- jauns satikšanās formāts



Šis ir laiks, kad nav viegli orientēties plašajā garīgo un pašattīstības virzienu piedāvājumā, ir viegli
apjukt un visu piedāvājumu izvērtēšana atņem daudz laika un enerģijas.

Pasaule mainās un gan man, gan Tev ir jāspēj mainīties tai līdzi. Cilvēki sāk arvien vairāk novērtēt savu laiku un resursus, jo bez darba un pašattīstības, svarīgāk ir atrast laiku pašai dzīves dzīvošanai. Pilnvērtīgai un krāsainai dzīvošanai. Ar garšu.

Un vēl šis laiks pieprasa sajust Savējos, kaut šad tad satikties un bagātināties no vienotības sajūtas, ko spēj radīt tikai domubiedri, līdzīgi domājoši, vienu ceļu ejoši cilvēki.

Esmu laimīga, ka uz šī ceļa- savas Sirds ceļa, neesmu viena, ka Jūs esiet man blakus. Brīžam tuvāk, brīžam tālāk, bet tomēr ik palaikam satiekoties kādā Pieturā uz šī Ceļa.


Jau vairāk kā gadu es esmu domājusi tajā virzienā, kā sakārtot to zināma veida haosu, kas neviļus rodas, izmēģinot dažādus instrumentus saiknes uzturēšanai ar Tevi laikā, kad sociālo tīklu moduļi sāk piedāvāt arvien vairāk neatbilstošas informācijas, lai piesaistītu mūs pie ekrāniem, meklējot sev atbilstošo, ko atrast kļūst arvien grūtāk. Videoplatformas, pieraksta formas, FB pasākumi, e-pastu izsūtīšana un administrēšana paņem to laiku, ko varētu veltīt jēgpilnām diskusijām, enerģētisko prognožu rakstīšanai, pārgājienu un dziesmu vakaru organizēšanai, saulrieta meditācijām... 

Ai, ja Tu zinātu, cik ir daudz fantastisku ideju par lietām, ko mēs varētu darīt kopā! Jo tieši kopā būšana- gan virtuālajā telpā, gan klātienē rada visefektīvāko enerģētisko telpu katra dalībnieka paātrinājumam- svaiga enerģija, domubiedru atbalsts, iedvesma un jauni kontakti- tas dod daudz vairāk, kā jebkurš kārtējais teorētiskais seminārs.

Izvērtējot visus šos argumentus, es sapratu, ka ieguvēji no šādas jaunas pieejas būsim mēs visi. Tas būs solītis pretī jauna veida mijiedarbībai, solītis ceļā uz to laiku, kura virzienā ejam- vienotības laikmetu. Pasaulē jau šāds modelis ir nopietni izkonkurējis sociālos tīklus. Tas brīdis kaut kad pienāks, kad cilvēki sāks pievilkties kā dzīvsudraba lodītes viens pie otra pēc interesēm, enerģijām, savējo sajūtām. Šī būs iespēja mums visiem patrenēties un sajust nākotnes vēsmas.. Ko saki?

Tāpēc ar jauno sezonu (septembri), es plānoju izmēģināt šo jauno modeli ar tiem, kam rezonē manas enerģijas, tas, ko es daru, kā redzu pasauli un procesus tajā. Vēlos, lai mana pieredze, izpratne, zināšanās un praktiskie instrumenti ir Tavā rīcībā.

Kopienas biedru sistēma (membership, сообщество) būtiski ietaupīs abu pušu laiku un arī naudiņu un dos virkni papildus iespēju un instrumentu. Patlaban esmu izvērtējusi savas iespējas, veidus, kā varu un vēlos ar Jums dalīties un piedāvāju to darīt četros iespējamajos veidos.

Sirds Ceļa blogs tādā veidā, kā pašlaik, pārstās pastāvēt, bet turpināsies jaunā mājaslapā, kurā varēs pierakstīties tie, kam interesē un sasaucās tas, ko daru es un mani domubiedri.

Tur arī būs iespējas diskutēt forumā, jautāt un saņemt atbildes, meklēt domubiedrus, organizēt pasākumus, utml.

Atsevišķa mājaslapas daļa- BLOGS, kas ietvers sevī iepriekšējo informāciju, daļu jauno rakstu un desmito tiesu bezmaksas meditāciju ierakstu, kā arī iepriekš, būs brīvi pieejami bez maksas. Lai varētu uzturēt šo platformu un, lai es varētu daudz vairāk laika veltīt tam, ko mīlu un, ar ko vēlos dalīties, par atsevišķu mēneša maksu būs pieejams daudz lielāks saturs un iespējas.

Mani plāni jaunajai sezonai

Esmu sākusi rakstīt ''slepeno blogu'', kurā brīvi dalos savās domās par notiekošo redzamajā un neredzamajā pasaulē. Šajos rakstos, kas domāti krietni šaurākam lokam un jaunajā vietnē būs pieejami atsevišķā sadaļā (abonentiem), es runāju bez bremzēm, izskaistinājumiem un augstām frāzēm. Varu lietot žargonu un neiespringt ar gramatiku. Tur es esmu tāda, kāda esmu,- ar saviem ''cepieniem'', redzējumu un šodienas pārliecību. Bez maskām. Runājot tādā valodā, kādā runāju tikai savējo lokā, kas saprot un pieņem šo valodu. Saprot, kas ir cipīši, astrāļi, Sistēma utml. Pašlaik tur ir tikai daži raksti, bet man tādu ir daudz. Parasti tie ir vēstuļu formā domubiedriem. Bet, ir tikai dabiski, ka katrs no mums vēlās būs pats un runāt ar tiem, kas dzird, saprot par ko ir runa, ka ir viegli tā- būt pašam. Tas ir vēl viens būtisks iemesls, kādēļ es attālinos no sociālo tīklu vides un mainu formātu. Šo savstarpēju uzticēšanos un vēlmi, lai viss būtu pa īstam jau atskaņoju iepriekšējā Sirds Ceļa Pieturā. Ceru, ka tādas tās būs visas...

Sirds Ceļa Pietura. Tā būs divu dienu kopā būšana reizi 1-2 mēnešos tiem, ar ko ejam vienu ceļu. Katrai pieturai (SCP) es ieskicēšu tēmu loku, kurās iedziļināsimies un atšķirībā no mums pierastajiem Domubiedru Saietiem, šeit klāt nāks aktuālo tēmu apskati un enerģētiskās prakses.

Kā piemērs 13. un 14.oktobra Sirds Ceļa Pieturas plāns:


Sestdiena
11:00-12:00 Sabraukšana
12:00-14:00 Intas īss kopsavilkums ''par to, kas gaisā'', dalībnieku aplis, diskusijas.
15:00-19:00 Astrālā plāna ietekme uz fizisko realitāti, vai, kas notiek otrā pusē. Jaunie bērni un, kas mums ir jāzina par viņu dvēselēm šajā laikā. Tehnikas un prakses. Jautājumi un atbildes.
20:00-21:30 Vakara sadziedāšanās
22:00- sarunas bez robežām vai nakts pārgājiens, vai kino vakars...

Svētdiena
8:30 Rīta enerģētiskā prakse
10:00- 14:00 Kas mēs esam, kurp ejam un kādēļ? Matrica un Sistēma, kā ar to harmoniski mijiedarboties. Kāda aktuāla meditācija.
15:00 Noslēguma aplis un izbraukšana

Enerģētiskie kursi. 

Tā ir manā praksē jauna pieeja, ko vēlos realizēt ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Principā, enerģētiskais kurss ir meditāciju cikls, par kādu konkrētu tēmu, ar aktivizācijas kodiem ( enerģētisks process, kas tiek palaists pateicoties Tavam nolūkam). Šie kursi būs par dažādām tēmām, sastāvēs no 4-8 nodarbībām un būs pieejami lejuplādei audio formātā no mājaslapas. Kā piemēram: ''Iekšējā bērna dziedināšana'', ''Baiļu transformēšana'', ''Sevis un pasaules pieņemšana'', ''Iekšējā harmonija'', utml. Katram kursam klāt nāks teorētiskais instruktāžas audio fails. Pašlaik šie kursi ir ierakstu gatavošanas stadijā.

Retrīti

Pieturēšos arī turpmāk pie pārbaudītām vērtībām- klusēšanas praksēm un terapeitiskajām meditācijām. Tas ir mans lauciņš, kurā jūtu vislielāko Augstāko Spēku atbalstu un klātbūtni. Tagad, kad jau ''infa'' nāk pa tiešo, prakses ne tikai pamainās, bet nāk spēcīgāka enerģija un notiek dziļāki transformācijas procesi.

Sakrālo ceļojumu grafiks paliek arvien blīvāks, jo šo spēku, ko koprada ilgstošā grupas kopā būšana, grupas vadītāju darbs un Spēka vietu ietekme, nevar pārspēt nekas. Nākamie ceļojumi ir plānoti tandēmā ar Andžeju Reiteru (Kaukāzs, Indonēzija, Taizeme, Baikāls) un Lindu Vītoliņu (Kaukāzs, Sicīlija- info vēl tikai būs). Pagaidām informācija par ceļojumu tēmu tiek apkopota ŠEIT.

Vidzemes Retrītu Centrs ir ļoti aktīvs pašlaik, gan ar manu kolēģu darbošanos, gan īpašajām bērnu nometnēm, gan manu īpašo mīlestību- Mūziku. Esmu laimīga, ka Jānis Lūsēns ir izrādījis gatavību regulāri braukt pie mums ar savu Aizmūziku, kas ved katru tuvāk pašam Sev, gan arī man ir virkne ideju, kādus mūziķus vēl tuvākā laikā aicināt pie mums ciemos omulīgiem koncertiem sveču gaismā… Es darīšu visu iespējamo, lai šie koncerti paliktu par simbolisku ziedojumu...

Šos koncertus man ir doma papildināt ar Iedvesmas vakariem , uz kuriem aicināšu iedvesmojušos cilvēkus - Personības. Tieši iedvesmojošas, nevis populāras, ezotēriskas vtml. Kuri dalīsies savos stāstos un atziņās par to, kā ar garšu dzīvot šo dzīvi! Jo diena bez prieka, tak esot velti nodzīvota diena, kā ir izteicies kāds Viedais :) Mani dzīve ir svētījusi ar daudzu šādu cilvēku pazīšanu, bet vēl ir daudzi, ko es nepazīstu, bet būtu laimīga iepazīt! Tu droši arī vari kādu ieteikt!

Tātad Sirds Ceļa Kopienas dalības varianti ir aprakstīti zemāk. Iepazīsties, izvēlies un pat, ja Tevi nekas neuzrunā, lūdzu aizpildi ŠO formu... Tur būs vieta arī Taviem ieteikumiem un vēlējumiem. Tā neuzliek nekādus pienākumus un tālāk jau pats/i varēsi lemt, vai vēlies būtu daļa no SCK (Sirds Ceļa Kopienas)

Varianti ir četri -brīvā piekļuve daļai resursu un vēl trīs:

''Vara'' programmas biedrs ir tāds, kam ir ierobežotas iespējas tikt klātienē, bet ir vēlme izmantot visu, ko piedāvā modernās tehnoloģijas. Piesakoties par ''vara'' biedru, tu saņemsi:
  •  Divus terapeitisko meditāciju vebinārus ‘’Dvēseles stundas’’ mēnesī, jeb 16 vebinārus gadā (septembris- aprīlis).
  • Ik mēneša izsūtni (vai piekļuvi pilnam vietnes sirdscels.lv saturam) no manis ar interesantu un aktuālu informāciju, kā arī šī laika enerģētisko prognozi, ieteikumus, afirmācijas, lūgšanas, prakšu ieteikumus ikdienas izmantošanai un citu pēc maniem ieskatiem noderīgu informāciju.
  • 10% atlaidi no standartcenas uz manis vadītajiem semināriem un praksēm
  • 10% atlaidi grāmatām, enerģētiskajiem kursiem un meditāciju diskiem
  • 10% atlaide citiem Sirds Ceļa pasākumiem Vidzemes Retrītu centrā (bērnu nometnēm, detox kūrēm, koncertiem)

''Sudraba'' programmas biedrs ir tāds, kam ir vēlme un iespēja izmantot vēl arī papildus iespējas- sadarboties ciešāk un aktīvāk. Piesakoties par sudraba biedru, tu saņemsi:

  • Divus terapeitisko meditāciju vebinārus ‘’Dvēseles stundas’’ mēnesī, jeb 16 vebinārus gadā (septembris- aprīlis)
  • Ik mēneša izsūtni no manis ar interesantu un aktuālu informāciju, kā arī šī laika enerģētisko prognozi, ieteikumus, afirmācijas, lūgšanas, prakšu ieteikumus ikdienas izmantošanai un citu pēc maniem ieskatiem noderīgu informāciju
  • 25% atlaidi no standartcenas uz manis vadītajiem semināriem un praksēm
  • ‘’Sirds Ceļa Pietura’’ – kopienas biedru satikšanās Vidzemes Retrītu Centrā, sarunas un diskusijas par aktuālo, dziednieciskās un enerģētiskās prakses, spēka meditācijas, bungu un dziesmu apļi, sadziedāšanās vakari, pastaigu meditācijas mežā, kino vakari, utml. vismaz 4 reizes gadā bez maksas (iespējams simbolisks ziedojums telpām)
  • 15% atlaidi grāmatām, enerģētiskajiem kursiem un meditāciju diskiem
  • 10% atlaide citiem Sirds Ceļa pasākumiem Vidzemes Retrītu centrā (bērnu nometnēm, detox kūrēm, koncertiem)


''Zelta'' biedrs ir tāds, kas vēlas šo nākamo gadu noiet pavisam tuvu blakus un atbalsta to, ko es daru. Piesakoties par Zelta biedru, tu saņemsi:

  • Divus terapeitisko meditāciju vebinārus ‘’Dvēseles stundas’’ mēnesī, jeb 16 vebinārus gadā (septembris- aprīlis)
  • Ik mēneša izsūtni no manis ar interesantu un aktuālu informāciju, kā arī šī laika enerģētisko prognozi, ieteikumus, afirmācijas, lūgšanas, prakšu ieteikumus ikdienas izmantošanai un citu pēc maniem ieskatiem noderīgu informāciju;
  • ‘’Sirds Ceļa Pietura’’ – kopienas biedru satikšanās Vidzemes Retrītu Centrā, sarunas un diskusijas par aktuālo, dziednieciskās un enerģētiskās prakses, spēka meditācijas, bungu un dziesmu apļi, sadziedāšanās vakari, pastaigu meditācijas mežā, kino vakari, utml. vismaz 4 reizes sezonā.
  • Individuālā stundas saruna/konsultācija klātienē vai skaipā sākumā un pavadīšana (dvēseles koučings) -6x gadā(klātienē vai skaipā
  • 30% atlaidi no standartcenas uz manis vadītajiem semināriem un praksēm
  • 20% atlaidi grāmatām, enerģētiskajiem kursiem un meditāciju diskiem
  • Prioritāra iespēja nokļūt sakrālo ceļojumu grupās
  • Iespēja izmantot par brīvu Vidzemes Retrītu centra telpas individuālam darbam ar sevi 2 x gadā (līdz 5 dienām), saskaņojot datumus.
  • Daļa biedra naudas tiek novirzīta labiem darbiem un labdarības projektiem
  • 10% atlaide citiem Sirds Ceļa pasākumiem Vidzemes Retrītu centrā (bērnu nometnēm, detox kūrēm, koncertiem)


''Vara'' biedra dalība – 9 eur/mēnesī (no 2018. gada septembra), jeb 99,00 eur maksājot uzreiz (mēnesis par brīvu)


''Sudraba'' biedra dalība – 18 eur/mēnesī (no 2018. gada septembra), jeb 199,00 eur maksājot uzreiz


''Zelta''biedra dalība -36 eur/mēnesī (no 2018. gada septembra), jeb 396,00 eur maksājot uzreiz


Finansiālo ieguvumu variet parēķināt paši- retrīti, prakšu dienas izmaksas ir 70eur, semināri 20-30 eur, vebināri 10-15eur, utt.

Piemērs. Ja Zelta biedrs apmeklē tikai klātienes prakšu dienas reizi mēnesī ar 30% atlaidi, viņš jau ietaupa 190 eur.


! Sudraba un Zelta biedru skaits ir ierobežots manas un telpu kapacitātes dēļ.


!! Sirds Ceļa Pietura pieejama ikvienam (kas nav Sudraba un Zelta programmu biedrs) par konkrētu dalības maksu (50-75eur/divas dienas)


P.s. Vebināri notiks gan tiešraidē, gan būs pieejami ierakstos. Parasti tie būs trešdienu vakari 20:00. Bet tā kā es daudz ceļoju, tad iespējamas citas dienas un laiki. Jebkurā gadījumā garantēti ir vismaz divi ieraksti mēnesī.

P.s.s Atteikties/atrakstīties no ''vara''programmas Tu varēsi jebkurā brīdī, no ''sudraba''pēc pusgada, no ''zelta''pēc sezonas beigšanās (maija beigās).


SIRDS CEĻA KOPIENAS TEHNISKĀ PLATFORMA VĒL TOP UN PLĀNOJAM, CERAM TO PALAIST SEPTEMBRA VIDŪ/BEIGĀS! BET, JAU TAGAD TU VARI PIEKĻŪT VISAM SATURAM, PAUŽOT SAVU GATAVĪBU BŪT SCK!



Mīļie draugi! Paldies, ka esi izlasījis tik tālu! :) Pašlaik aktuālā informācija par notiekošo ir tikai manās FB lapās- Sirds Ceļa lapā un Vidzemes Retrītu Centra lapās.


Sirdscels.blogspot.com ir godam nokalpojis šos septiņus gadus, es vēl tur ielieku kādu rakstu pa laikam, bet informācija par notikumiem aktualizēta tur vairs netiek, jo pamazām tā tiek pārlikta uz jauno vietni.


Es no sirds vēlos, lai šis jaunais projekts aizietu, lai patiešām uz to pievilktos tie cilvēki, kas rezonē ar mani, manām enerģijām, manu ceļu un maniem domubiedriem. Lai mēs varam izmantot visus modernos instrumentus gan savai izaugsmei un attīstībai, gan kopābūšanai, gan arī ģenerētu visādas jaunas idejas, ko darīt klātienē…

Esmu atvērta visādiem projektiem un idejām. Tā pasaule, kas tagad mainās ir tik interesanta, ir tik daudz jaunu ideju, apvāršņu un iespēju! Jāņem tik ciet, vai ne?


Vēl joprojām es esmu kopā ar saviem ceļabiedriem- Kristu un Kristapu, Lindu Vītoliņu, Sarmīti Eiduku, Inesi Roznieci, Daci Ločmeli, Andžeju Reiteru, Inesi Gulbi, Sarmīti Ausekli u.c.


Jā, šis ir jauns koncepts- nevis es eju pie Tevis, mēģinot Tevi noķert sociālajos tīklos un epastā, bet Tu nāc pie manis :) Pieļauju, ka daudziem no Jums arī, tāpat kā man, sociālo tīklu dzīvē ir stipri par dauz! :) Un mēs ejam šo ceļu kopā.. :) Esam!!!


Patiesā siltumā-


Inta




Informācija par SCK maksājumiem:


Tātad, kad būsi samaksājusi savu Kopienas Biedra maksu, epastā saņemsi pieeju visam šī mēneša saturam: pieejas saitei uz nākamajiem vebināriem, enerģētiskajai prognozei, audiopraksēm, utt.


SCK biedri septembrī saņem:


  • Septembra enerģētisko prognozi/analīzi (par procesiem šajā laikā), 
  • Vēstījumu no Debesīm (augstu vibrāciju teksts)
  • Audioprakses ''Atjaunošanās'' un ''Savienošanās ar savu Augstāko Es'' ikdienas praktizēšanai.
  • Divu vebinārus un meditācijas (ar ierakstiem)


Lūdzu, veicot pārskaitījumu, obligāti norādi programmu un savu epastu. Pārliecinies, ka tas ir norādīts pareizi. Piemēram: ''Vara'' ...tavs epasts





Bloomhause, SIA


Reģ.nr. 44103117981


a/s Swedbank


LV63HABA0551045458030


Lai skaistas šīs septembra dienas!


Sirsnīgi-


Inta

sestdiena, 2018. gada 25. augusts

Pārdomas par sievišķību. Atkal...

Kad pabeidzu rakstīt Latvietes karmu tieši četrus gadus atpakaļ, tajā ieliku visu to savu un citu
pieredzi, ko biju izdzīvojusi līdz tam laikam. Sapratu, ka tas nav viss, ka man vēl pašai priekšā stāv jauns cēliens, kurā iet dziļumā. Gan atklājot arvien vairāk šķautnes tam, ko dēvējam par sievišķību, gan vienkārši turpinot strādāt ar sevi: sevis iemīlēšanu, pieņemšanu un visām tām mācībstundām, ko Augšas liek priekšā, lai kārtējo niansi atklātu un integrētu sevī.
Jā, bija posms pēc pirmās grāmatas iznākšanas, kad likās, ka informatīvajā telpā nav cita apzēlētāka un vietā un nevietā lietotāka jēdziena par ''sievišķību'', tādēļ pati uz kādu laiku šai tēmai pieliku punktu (nerunāju publiski, bet turpināju ar sevi), pievēršoties tam līmenim, kurā dzimumu vairs nav- Dvēseles līmenim.
Pa šo laiku esmu sapratusi, cik grūti ir izpratni un zināšanu par to, kā ir pareizi, ienest sevī līdz iekšējam stāvoklim. 
Sievišķība nav uzvedības modelis, izskats, rūpes par sevi, savas lomas/vietas zināšana un attiecīga izturēšanās.
Jā, protams, -pucēšanās, garas kleitas, sevis lutināšana, sievišķības prakses,- tas viss palīdz ceļā uz šo iekšējo stāvokli. Tomēr tas nav pats esības stāvoklis.
Lielākai daļai no mums vēl tāls ceļš ejams, lai iemācītos radīt ap sevi un sevī šo enerģētiko lauku (sievišķā enerģija ir lauka struktūra) un nekādi ārēji atribūti to nenodrošina.

Vai esi aizdomājusies, kādēļ tieši sievietes tik ļoti ir pārsvarā, kuras mostas un sāk iet savu Dvēseles ceļu? Kolektīvajā zemapziņā ir ielikta programma, ka vīrietis ir Gara enerģiju nesējs, ka mums, kā sievietēm ir jāiet aiz viņa. Un, iekšēji mūsos šī programma strādā,- mēs vēlamies, lai mums būtu kāds, vai dzīvesbiedra, vai Guru lomā, aiz kura varētu iet, paļauties, uzticēties...Mēs mēdzam izjust nostaļģiju, kad dzirdam informāciju no Vēdām par vīriešu un sieviešu lomām, jo jūtamies nogurušas no atbildības.
Taču patriarhālajā laikmetā gan no sievišķās, gan no vīrišķās enerģijas izpaudās tikai daļa no visa  patiesā šo enerģiju spektra.
Tagad, kad Visumā tik ļoti ir aktivizējusies  Lielās Mātes enerģija, kas nāk pastiprinātā plūsmā, lai palīdzētu dziedināt šo pasauli, modina sievietes. Tas liek sievietēm atmosties un augt, ar savu paraugu, sievišķā veidā aktivizējot vīrieti šim pašam procesam. Tā ir šī laikmeta iezīme.

Ar jēdzienu Lielā Māte un Lielais Tēvs- Dievišķās enerģijas sievišķo un vīrišķo enerģiju kopumu. Lielās Mātes enerģija ir visu pasaules vēsturē zināmo dieviešu enerģiju kopsumma. Katra dieviete, vai psiholoģijā- arhetipiskā enerģija, pārstāv kādu Lielās Mātes (Lielā Tēva- attiecīgi vīrišķās enerģijas izpausmēm) aspektu vai staru. 
Neviena dieviete (tās īpašību, enerģiju kopums), neviens arhetips nav pilnība,- pilnība ir šī Lielā Māte.

Lai varētu noiet šo savas šīs dzīves izvēlēto ceļu, ir jāizdziedina visas savas daļas:

Savs iekšējais bērns, piedodot saviem vecākiem un pieņemot tos.
Sevis nemīlēšana un nepieņemšana visās tās formās un izpausmēs, tai skaitā arī visu to, ko uzskati par neglītu, nepareizu utt.
Visas vardarbības sekas, tai skaitā arī nemitīgo vardarbību pret sevi. Katru reizi, kad tu dari, to ko nevēlies, tas ir vardarbības akts pret sevi, kas graujoši ietekmē tavu enerģētiku. Arī katra reize, kad tev ir sekss, bez iekāres no tavas puses: pienākuma, mīļā miera utt.labad. Un, tikai mēs sievietes, zinām, cik bieži tas notiek... :(
Es neturpināšu par nemīlamu darbu, vai pārslodzi visās jomās, par audzināšanas un sabiedrības uzliktajiem rāmīšiem un standartiem, kas liek, spiež mums rīkoties atbilstīgi kaut kādiem izdomājumiem.

Un, vēl nedaudz par karmiskajām attiecībām vai attiecībām vispār. Mums ir blakus tieši tas partneris, kas mums vislabākajā veidā palīdz iet cauri šim dzīves posmam un tājā paredzētajām mācībām. Kad mēs tās būsim sekmīgi pabeigušās, mūsu vibrācijas pacelsies jaunā līmenī, mainīsies arī mūsu partneris. Vai arī nemainīsies, ja tas nebūs saskaņā ar viņa Dvēseles plānu, bet mums tiks dots nākamais. Mūsu Augstākais Es pastāvīgi formē notikumus mūsu dzīvē atbilstīgi mūsu noietajam ceļam un sasniegtajam līmenim.
Starp citu, kad mēs strādājam ar sevi un mainamies, tad bieži vien vīrieši to uztver bez entuziasma, ar lielu piesardzību labākajā, vai skepsi, aizdomām un pretestību- sliktākajā gadījumā. Tas ir normāli. Jo mums visiem patīk stabilitāte un jebkuras izmaiņas otrā cilvēkā, rada trauksmes sajūtu. Lai paliktu kopā, vīrietim ir, vai nu jāpieņem sava jaunā sieviete, jādodas viņai līdzi pa vibrāciju kāpnītēm, vai ...attiecībām agri, vai vēlu pienāks gals- vibrāciju atšķirības radīs enerģētisku bezdibeni abu starpā.

Tātad, ja mums šķiet, ka dzīvē nekas nenotiek, nemainās, tad tā ir pazīme, ka neesam vēl izgājuši esošo spirāles apli. Tikko kā izejam uz nākamo, tā arī mums tiek dotas jaunas situācijās, tajā skaitā arī karmiskās. Labā ziņa ir, ka, jo augstākās vibrācijās esam, jo interesantāki uzdevumi un apzinātāk, vieglāk tos izejam.
Nav jēgas šķirties, ja neesi izmainījusi sevi, jo tev tiks atkal iedots partneris ar to pašu uzdevumu.
Tava izpratne par garīgajiem jēdzieniem, plašās ezotēriskās zināšanas nav rādītājs, vai esi sekmīgi tikusi galā ar šo uzdevumu. 
Rādītājs esi tu pati. Ja tu esi kardināli mainījusi savu iekšējo pasauli, tas vienmēr parādās, izpaužās ārēji, kā realitātes maiņa. Jo ārējā pasaule tikai spoguļo iekšējo.
Ja ārēji tev vēl joprojām ir draņķīgs darbs, nepareizs vīrs, neklausīgi vai slimīgi bērni, stulbas draudzenes, idioti un stulbeņi visapkārt, tad.... :) Secinājumus izdaram pašas :)

Virsrakstā es rakstu pārdomas. Kas nozīmē, ka arī manī pašā, iespējams, vēl jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ar šo pārdomu stadiju arī dalos! Lai jaukas brīvdienas!

P.s. Šis blogs tuvākajā laikā pārstās darboties,- pārbrauks uz citu adresi un, ceru, pārdzims citā kvalitātē. 
Ja Tu jūti rezonansi ar manām enerģijām, domām, tad izlasi par jauno formātu ŠEIT, vai piesakies informācijas saņemšanai ŠEIT!
ESAM!
Inta

trešdiena, 2018. gada 1. augusts

Nedaudz par Sistēmu un to, kas notiek pasaules politiskā arēnā


Ļoti bieži tie, kas man uzraksta vissaturīgākās un skaistākās vēstules, tās sāk ar tekstu: laikam jau
jums daudzi raksta, bet nu tomēr... ''

Jā, man daudzi raksta ar jautājumiem, lūgumiem pēc palīdzības, ar saviem dzīvesstāstiem...Kas arī mēdz būt ļoti interesanti, bet šādu vēstuļu, kas ir atgriezeniskā saite uz kādu manu rakstu vai grāmatu, vai notikumu, ir maz.

Un esmu ļoti priecīga, kad šādas vēstules saņemu, jo tad otrs dalās ar kādu gabaliņu no sevis, reaģējot uz to, ar ko dalījos es... Uz šādām vēstulēm es vēlos iespēju robežās atbildēt, jo tas bagātina mūs abus un varbūt vēl daudzus...

Paldies visiem, kas pajautāja pēc ''slepenā bloga''rakstiem un atsūtīja man savas sajūtas.. Šeit atbildēšu kādas sievietes rakstītai vēstulei, kuras pārdomas, manuprāt ir ļoti vērtīgas, un šis raksts būs arī kā turpinājums maniem rakstiem par līdzdalību sabiedriskajos procesos


Liels paldies par iespēju lasīt Jūsu vēstījumus un pārdomas. Droši vien, es neesmu vienīgā, kas jums raksta saistībā ar jūsu piedāvāto iespēju izteikt savu viedokli, taču šoreiz saņēmos un uzrakstīju, jo jūsu aizskartās tēmas izteikti rezonē ar manām šīs vasaras pārdomām. Paradoksāli ir tas, ka nekad dzīvē Jūs neesmu satikusi, neesmu piedalījusies nevienā pasākumā, pat nevienu Jūsu sarakstīto grāmatu neesmu lasījusi ( kaut gan zinu, ka būs brīdis, kad izlasīšu Dvēseles Mājas), tomēr visu laiku esmu sekojusi Jūsu darbībai, izteiktajiem viedokļiem, konferencēm, kas saistījās ar Baltu sakrālo mantojumu. Tomēr, ja mēs pieņemam, ka viss ir Enerģija, tad, būtībā, arī virtuālās tikšanās ir tikšanās.

Man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga atgriezeniskā saite, domāju, kā ik vienam cilvēkam, kas ar kaut ko dalās. Un nemaz nav tik daudz to cilvēku, kas vēlas mijiedarboties, jo tad ir jāatdod gabaliņš no sevis pretī... 

Mani uzrunāja jūsu pārdomas par Sistēmu, par to, kā mēs tajā dzīvojam, pieņemot visus tās uzspiestos Spēles noteikumus, jo citādi nosacītais parastais cilvēks vispār savādāk šajā pasaulē nespēj izdzīvot, ja vien neiemācās apiet šos spēles noteikumus ( tieši kā to var mēģināt – labprāt palasītu turpinājumu šai tēmai par Sistēmu). Šovasar, kad vārās pirmsvēlēšanu elles ķēķis un ļaudis plēšas savā starpā kā nemetas, radot augsni tam, ka nākamās vēlēšanas būs robeža tam, ka nākamo gadu notikumi izvērtīsies tā, ka Sistēma tikai pieņemsies spēkā, bet cilvēki būs neizpratnē pie sasitas siles, jo , viņuprāt, taču ir bijuši politiski aktīvi un pildījuši pilsoņa pienākumu, izdarot pareizās izvēles ( tomēr, neapzinoties, ka veicinājuši tikai Sistēmas spēka pieaugumu). Šogad vispār tādas dīvainas sajūtas, - jā bija Dziesmu svētki –skaisti, bet kaut kā ne tā, jā, vēlēšanas – bet sajūta - neiešu, neiesaistīšos, šī nav mana realitāte, notiks lietas, ar kurām nevēlos būt saistīta, kaut gan apkārt to vien dzirdu – tieši tādu kā es dēļ, kas nebalsos par pārējiem, lai Saskaņa netiek pie varas, viņi tiks. Gribas teikt – mīļie cilvēki, viņi tiks neatkarīgi no tā, ko jūs svītrosiet vai plusosiet un pēc tam visi kopīgi pildīs savu uzdevumu, par kuru jums pat jausmas nav, - jo, vairums, jau pat nepadomā- kāpēc pasaulē globālā mērogā notiek absurdas lietas, kurām nav loģiska izskaidrojuma. Par aizkadra leļļu meistariem īpaši neviens pat necenšas domāt. 

Es gadiem esmu mēģinājusi ''izkost'' Sistēmu, gan kaļot plānos, kā no tās atkratīties, gan kā apmānīt :) Esmu mēģinājusi ar rituālu palīdzību atkratīties no reliģiskajiem egregoriem un smagi dabūjusi pa biksēm. Tas laikam būtu pat atsevišķš stāsts... 

Sistēma nav tikai mūsu sabiedrības pārvalde, oligarhi, bankas, ES, pasaules valdības, arī astrālajā plānā tā pastāv, un mēs vēlamies vai nē, tas ietekmē. Un jābūt ļoti apzinātam, lai spētu vērot sevi, savas domas un reakcijas, atsijājot to, kas īstenībā nemaz nav mans, nav saskaņā ar manu patieso Es... Aiz astrāla stāv Arhitektori, vai civilizāciju pārstāvji, kas īstenībā Spēlē šo Spēli sauktu par Zemes civilizāciju. 

Tādēļ man gatavas receptes nav, vismaz pašlaik es esmu sapratusi, ka, ja es kādu savas dzīves daļu esmu kaut kā izmantojusi Sistēmu, lietojusi, tad es jau pēc fakta tai esmu parādā un man neļaus tā vienkārši ''nokāpt''.  Piemēram, ja es kaut vienreiz esmu bijusi baznīcā un likusi svecīti kaut ko lūdzot un tas man ir iedots caur reliģisko egregoru, tad es jau esmu parādnieku sarakstā. 

Mana lepnība un pārliecība, ka man ir brīvā griba un es tagad darīšu, ko un kā gribēšu, samērā ātri tika sagrauta caur situācijām, kas ļoti spēcīgi iesita pa finansēm un enerģētiku...Un lika pazemībā atzīt to, ka Sistēma ir spēcīgāka par mani. Lika man meklēt ceļus un veidus, kā tai atdot savu tiesu, pašai cenšoties iet uz arvien lielāku brīvību un neatkarību... Tas, ka pagaidām izdodās, nenozīmē, ka varu zaudēt modrību. 

Jums ir taisnība. Ir naivi iedomāties, ka Pasaules Lielie nav jau visu sadalījuši- Tuvos austrumus, Ukrainu, Baltijas Valstis... Tāpat, kā, savulaik, Molotovs ar Rībetropu sēdēja pie viena galda un vilka līnijas kartē, tāpat jau tas notiek arī šodien... 

Protams, Nato mācības tikko Latvijā, un tagad Gruzijā, ir riktīga sarkanās lupatas vicināšana pie Austrumu Lāča deguna...Pie tam no visām pusēm. Krievija nav savilkusi savus spēkus ap kādu valsti... Bet ideoloģiskais hibrīdkaršs notiek pilnā sparā, smadzenes tiek skalotas uz vella paraušanu un Latvijas rējieni austrumu virzienā, domājot, ka tai aiz muguras stāv kāds, kam ļoti svarīgas ir tās intereses, man izskatās kā čihuahua spalgie vaukšķi rotveilera virzienā... 

Vai pie esošās sistēmas ir iespējama Latvijas suverinitāte? Diemžēl, neizskatās. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilūzijā par savu valsti. Zeme un meži, kas ir galvenais resurss ir izpārdoti ārzemniekiem, uzņēmumi arī. Mums ir tikai neatkarīgas valsts politiskais statuss. Lemtspēja par savas zemes un tautas likteni ir ļoti nosacīta. Tikai tik, lai tauta turētu muti... Pa lielam- teātris. Pārējais ir ES direktīvas un intereses... 

Ja es paskatos uz pašreizējo labvēlīgāko Latvijai enerģētisko potenciālu, tad tas ir kāds nopietns incidents, notikums kaut kur citur...pašlaik nevaru pateikt īsti, kur tas ir, bet nešķiet, ka tie ir Tuvie austrumi... Drīzāk Eiropa un ES...Notikums, kas pilnībā kancelē esošo NATO ekspansiju Krievijas robežu virzienā, mainot viņu stratēģiju (ko mums nav lemts saprast)... Situācija, kad jukas ir tik lielas, ka ES vairs ne līdz sīkajām dalībvalstīm... Tad gan, ja atrastos iekšējais resurss no jauno cilvēku puses (ar jauno domāšanu), tad Latvija varētu fiksi uztaisīt savu breksitu/ lateksitu...Un sāktu ar visiem no visām pusēm draudzēties un tirgoties... Bet nekādā izaugsme (kas nāktu par labu tautai) nav iespējama ar vecajiem vēžiem... 

No bēdīgajiem potenciāliem arvien lielāku spēku iegūst tas, kuru es laikam pat nevēlos pētīt, bet domājošie saprot, ka Austrumu Lāča pacietība var vienā dienā izbeigties. Ir interesanti, kā NATO lēkā ar sarkano lupatu pa teju visām postsocvalstīm, mēģinot izprovicēt Krieviju būt sliktajiem un sākt kara darbību: https://www.facebook.com/zvezdaweekly/posts/286935248525900 

Interesanti, ka līdz šim tas nav izdevies, ..ir kāds iemesls, iejaukšānās no kādiem citiem spēkiem... Bet, tā ir tikai sākotnējā info, kas nolasās uzdodot šo jautājumu. Dziļāk līst patiešām negribas.. 

Galu galā, mēs - tie, kas ejam šo ceļu, spējam apskatīties uz situācijām no dažādiem apzināšanās stāvokļiem. Jo mēs esam daudzdimensionāli. Daļa no mums ir cilvēks- parastais, daļa- tāds, kurš mostās, daļa - skatās uz pasauli ar Dvēseles acīm, bet ir daļiņa, kas ir saplūdusi ar Dievu, vienota ar visu esošo. 

Jo apzinātāki esam, jo lielākas izvēles iespējas, no kura stāvokļa skatīties uz situāciju, cik šķautnes tam visa redzēt... Un no redzētā, izdarīt izvēli, kā rīkoties... 


Man jau šķiet, ka lāča pakalpojumu izdara pārāk lielas ilūzijas, sapņi, cerības, kurām faktiski nav reāla pamatojuma – vismaz manā gadījumā tas tā ir bijis. Mana cīņa ar Sistēmu ir bijusi neveiksmīga visās tās izpratnes, un, jā iespējams, ka tā ir mana Dvēseles izvēle , bet.....mani ,tomēr, nomoka jautājums – cik liela tomēr ir tā Dvēseles brīvā griba, cik , tomēr, nespēja sevi aizstāvēt, jo Sistēma ir spēcīgāka. Kaut vai naivais mēģinājums iet pret Sistēmu caur tiesu varu( kas pati ir Sistēmas auglis) – taisnīgums un likumīgums ir divas dažādas lietas. Man jau šķiet, ka manai paaudzei mazliet naivumu deva mūsu vecāku un vecvecāku paaudze, kuru sapņos eksistēja taisnīgā, latviskā Ulmaņlaiku Latvija, un tad, kad Sistēma savā spēlē mums piedāvāja iespēju – atjaunotā neatkarība – daudzi uz šī āķa ( arī es) uzķērās, domājot, ka tagad pats par sevi viss sāks sakārtoties harmoniski un taisnīgi, bet, patiesībā, tas bija tās pašās spēles turpinājums, tikai ar citiem varoņiem un daudz skarbākām un sāpīgākām dzīves mācībām. Tad nāca nākamais ilūziju vilnis caur garīgumu – reliģiskā sistēmas mani vienmēr ir atgrūdušas, taču esmu gājusi caur dziednieku skolām, baltu zīmju skolām, dažādiem sieviešu iniciācijas stāstiem un tamlīdzīgi, rezultātā sausais atlikums, kas der tieši man – garīgums - tā ir spēja dzīvot šeit un tagad, materializējot lietas( nopelnīt, lai tavi bērni spētu dzīvot sakārtotā vidē, spēt baudīt visu to skaisto, ko šī pasaule mums sniedz), kaislīgi neiesaistoties visos konfliktos un ķīviņos, bet, ja vien tāda iespēja pastāv, distancējoties iespēju robežās. Tas, ka ar to materializāciju gan iet grūti, jo pašas kļūdas, kas noved pie pieredzes, un zaudēti Spēles līmeņi Sistēmai, kaut kā šo manu garīguma izpratni nevēlas atbalstīt J. Tāpēc , labprāt, palasītu arī tēmas, kas saistās ar šo naudas un materializācijas enerģiju tādā aspektā, kā apiet Sistēmu un dzīvot iespēju robežās harmonisku dzīvi pat tad, ja tas jāsāk vecumā pēc 50 plus. 
*

Daudzi lasa Anastasijas grāmatas, sapņo vai mēģina veidot kopienas, vai dodas uz laukiem, lai veidotu savu, alternatīvo realitāti. Jā, šī viennozīmīg ir man tuva tēma, kam veltīju samēra daudz vietas savā otrajā grāmatā Ardievu, Karma!

Katra spējas tādu radīt ir atkarības no enerģijas daudzuma un kvalitātes. Ja cilvēks cīnās ar saviem iekšējiem dēmoniem, bērnības traumām, domāšanas rāmīšiem, ego, tad viņš nav spējīgs radīt nosacīti pozitīvu realitāti, jo, kāds Radītājs, tāds rezultāts. 

Es pati, lai arī varu būt ļoti apmierināta ar sevis radīto mazo pasaulīti, neesmu atbrīvojusies no sava Ego tik lielā mērā, lai varētu apvienoties ar citiem, sapludinot līdzīgi domājošo realitātes un tādejādi, radot to spēku, kas būtu pamatā Zelta laikmetam. To redzu arī citos. Katram ir sava vienīgā taisnība un pārliecība par to, ka viņa taisnība ir vienīgā patiesība pēdējā instancē. 

Lai arī saprotu, ka ceļs ir vienotības, sirds ceļš, kurā tiek pieņemta katra individualitāte un akceptētas tās izpausmes, vienlaikus saslēdzoties kopējiem mērķiem, tomēr redzu, cik mēs esam no tā vēl tālu. Cik no mums ir gatavi upurēt savas intereses, otra, citu labā? 

Tāda teorētiski ir atšķirība starp sektviedīgu organizāciju, kur viens līderis nosaka, definē skaistus un cēlus mērķus un visi iesaistās, kalpo šī mērķa vārdā, un Jaunā laikmeta Vienotības principu, kurā katrs indivīds, kas piedalās kādā konkrētā projektā, vienlaikus sasniedz savus individuālos pašrealizācijas mērķus. Viņš nekalpo, neizšķīst, nekļūst par skrūvīti kāda cita plānos, pazaudējot savu Radītāja potenciālu, bet pieliek savu īpašo, indivuālo spēku un spējas kopējam mērķim... 

Ļoti interesē arī jūsu viedoklis, kas skar zatlerisko jautājumu – kas es esmu? Ja vien kāds iedotu špikeri kaut ar dažiem fragmentiem, no kuriem varētu sākties meklējumi – kur ir manas mājas, mana civilizācija, mani uzdevumi...

Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka ar šo jautājumu es savu garīgo ceļu sāku, bet atbildes ieguvu pēc teju 12 gadiem... Tagad zinu savu galaktiku, izcelsmes civilizāciju un nodzīvoto dzīvju skaitu šeit uz Zemes. Taču, kā man teica mani Skolotāji, tad pati par sevi šī informācija neko nedod, kā tikai apmierina ziņkārību un kādam viņa garīgo Ego- ''redz, tāpēc es te jūtos tāds citādāks, savādāks, nepieņemts, ka esmu no citas planētas''. Jā, daudziem, tajā skaitā arī man, šī absolūtās citādības sajūta, kad es par cilvēkiem bieži vien domāju trešajā personā, ir arī dēļ tā, ka esmu no ļoti lielas tālienes. Tomēr ir arī virkne citu faktoru, kādēļ mēs tā jūtamies. Viens no mūsu uzdevumiem ir atvērties šai pasaulei un pieņemt to. Jo mēs labi zinājām, kur nākam - gan par apstākļiem, gan par Sistēmu... Mēs nenācām mukt no tās vai meditēt alā, mēs nācām pieredzēt to, mijiedarboties ar to un pārveidot to... 


Pirmajā brīdī, izlasot stāstu, ja jūs ejat prom no soctīkliem un ierastā bloga , pārņēma nedaudz tā kā vilšanās – kā tā – kur tagad pasmelties iedvesmas stāstus, bet tad, padomājot, sapratu, varbūt, ka tā arī vajag – savējie sapratīs, kam vajadzēs, atradīs. Gribam to vai nē, bet dzīvojam mēs interneta laikos un kurš ir teicis, ka virtuālas tikšanās domubiedru vidū ir sliktākas kā klātienē, jo ne vienmēr tas fiziski ir iespējams. 

:) Jebkuras tehnoloģijas ir šīs pasaules evolūcijas sastāvdaļa un nekad neesmu uzskatījusi, ka jābrauc ar zirgu, ja var lidot ar lidmašīnu :) Viss ir labs ar mēru un, kamēr es lietoju interneta vidi, nevis tā lieto mani, tikmēr viss ir kārtībā. Bet, cik no mums var lepoties, ka viņi pilnīgi to kontrolē? Viss, kas mums rādās acu priekšā, mēģina saistīt mūsu uzmanību, laiku un enerģiju, lai to dabūtu sev...
Ja vēlies atbrīvoties no kaitīgā ieraduma ēst daudz bulciņu, nu nevajag līst vairākas reizes dienā konditorejā... :D Tas ir iemesls, kādēļ mainu mijiedarbības veidu ar savu lasītāju/domubiedru loku. Un arī tas, ka pasaulē jau ir plaši izmantoti šādi, alternatīvi virtuālo kopienu varianti... Nekur nav rakstīts, ka sociālo tīklu modelis ir mūžīgs... :) No septembra es Jūs gaidīšu pie sevis jaunā vietnē..un tur mēs arī tiksimies, kad jūs paši izvēlēsieties... 

Inta


-->

piektdiena, 2018. gada 27. jūlijs

Pārdomas par līdzdalību sabiedriskajos procesos

PAR IEŠANU POLITIKĀ, LĪDZDALĪBU SABIEDRISKAJOS PROCESOS
Aizdomājos jau kuro reizi, pēc kāda principa darbojas tie sociālie tīkli, pēc kāda algoritma? 
Kāpēc man telefona joslā rādās sunīši, kaķīši un kulinārās receptes, ja es tās nekad nelaikoju un nešārēju..?
Bet datorā ar sīkdatnēm ir skaidrs: pietiek man kaut ko pajautāt Gūglei, kā reklāmas man to sāk uzstājīgi piedāvāt.. :) Bet, tomēr es vairs neredzu daudz man vērtīgas info un cilvēkus,- manu joslu pārvalda kādi citi spēki, kas Peoniju ēru nomanīja, ar Dziesmu Svētkiem, un tagad laiks ir pienācis politiskajai arēnai...
Šorīt ieraudzīju uz joslas kādas partijas reklāmas rullīti ar meiteni, ļoti skaistu un gaišu... Nolasījās viņas enerģijas un es ieslēdzu video uzpāris minūtēm... Uzreiz sajutu viņas Dvēseles skaisto enerģiju.  Tas lika aizdomāties par šodienas tēmu, ko pavisam mazā ierakstā pieminēju savā FB joslā...
Pēc piedzīvotā Armēnijā, kurā notiekošais šogad politikā mani ļoti pārsteidza. Jo šķita, ka Armēnija ir daudz lielākā ''pa****'', nekā mēs šajā ziņā. Tauta bija iedzīta stūrī. Tik ļoti iedzīta, ka vairs nebija nekādu iespēju to noslaukt vēl vairāk, ignorēt vēl vairāk. Viens pats cilvēks no tautas, izgāja no sava ciema ar saukli ''Sper soli!''. Valdošā kliķe smējās un neticēja, ka kāds klausīs viņu... Bet tauta cēlās un gāja... Galvaspilsētā tie jau bija vairāki simti tūkstošu... Pašlaik bijušais žurnālists- Nikola Pašiņjans, ko kliķe iebāza cietumā uz 5 gadiem, cilvēks ar lauvas sirdi, ir Armēnijas premjers... Un ir sākusies lielā attīrīšanās... Tikko izlasīju ziņās, ka ir aizturēts galvaspilsētas mērs, kam savā valdīšanas laikā ''sastrādājis'' sev fantastiskus īpašumus...
KĀPĒC ES NEIESAISTOS POLITISKAJOS PROCESOS ŠAJĀ LAIKĀ?
Tad, kad kāds skaļi sauc, ka viņš arī ir valsts. Tad tajā gan ir, gan nav taisnība. Priekš viņa ir, priekš manis nav...
Mēs katrs ar savām domām, savu rīcību un iekšējo stāvokli radam savu realitāti. Visu Latvijas iedzīvotāju kopradītā, jeb vidējā realitāte ir redzama TVnetā, uz politikas skatuves un aizskatuves. Tā ir pat redzama uz kultūrā, uz teātru skatuvēm, kur dominē plikumi, rupjības un graujošas emocijas. Lielai daļai varoņu būtu vajadzīga nopietna psihiatru palīdzība, ja viņi būtu reāli... Ja tādas izrādes tiek apmeklētas, tātad ir pieprasījums. Man jau sen nav ko redzēt teātrī, vai ir ļoti, ļoti reti.. Īstu patiesu vērtību un gaišuma mūsu teātros ir maz... Nesaku, ka nemaz, jo visu vienkārši neesmu redzējusi. Aleluja, ka ir mūzika!!! Un tās kvalitatīvais piedāvājums Latvijā ir brīnišķīgs!
Pamazām cilvēku skaits, kas strādājot ar sevi, vairojot sevī labo, pieaug. Un nu jau tas tuvojas 25-30%. Tomēr ar to ir par maz, lai mainītu to realitāti, ko ir radījis vairākums.
NEIESAISTOS POLITIKĀ, JO ESOŠĀ REALITĀTE NAV MANA REALITĀTE!!!
Ja es iesaistīšos, kaut vai domās, emocijās, runās, diskusijās,- es savu enerģiju virzīšu tās, sev neatbilstošās realitātes virzienā, to pastiprinot.
Tā vietā es vēroju no malas, bet savu enerģiju virzu gan darbam ar sevi (lai negatīvais neaizietu tālāk par mani- ne pašas, ne svešais), gan savai apkārtnei, sakartojot to, ko sakārtot ir manos spēkos. Kaut vai paceļot tukšu pudeli mežā un palīdzot kamenei izkļūt no ūdens spaiņa...
NEIESAISTOS ARĪ TĀDĒĻ, KA SAVU PASAULI REDZU SAVĀDĀKU. 
Lai arī savulaik, samērā sen, bakalaura grādu ieguvu tieši reģionālajā attīstībā un pārvaldē, maģistratūrā studējot sabiedrības un organizāciju pārvaldi, ar domu, ka reiz iešu politikā un izmainīšu pastāvošu iekārtu. Jo toreiz zem 30gadu vecuma man likās, ka es zinu kā... :) Toreiz man ne prātā nenāca, ka mani gaida nedaudz cits veids, vai pat kardināli cits veids, kā padarīt kaut nedaudz labāku šo pasauli... :)
KĀ TAS NĀKĀS, KA ESOŠĀ REALITĀTE ATSPOGUĻO VAIRĀKUMA IEKŠĒJO STĀVOKLI, BET NEAPMIERINĀTI IR TEJU VISI!??
Kāda tad ir tā mūsu valdība? Korumpēta? Savtīga? Birokrātiska? Vai teju visās sfērās valda bardaks un katrs domā tikai par savu krēslu, ādu?
Tieši tā, vai ne? 
Tas pats notiek tajos cilvēkos, kas ir šo realitāti kopradījuši? Bardaks visās sfērās, kredītu jūgs, egoisms, dubulta morāle, materiālisms... Viss tas pats, kas valdībā. 
Pie manis nāk simtiem cilvēku. Ļoti dažādu. Priecīgu, laimīgu un apmierinātu ir ļoti maz. Mēs varam radīt uz āru tikai to, kas ir mūsos pašos... Stress, vāveres ritenis, depresijas, veģetatīvās distonijas, dusmas un neapmierinātība - tas ir lielākajā daļā cilvēku...
Man pašai nešķiet, ka es stāvu malā no procesiem, kas notiek pasaulē... Es katru mirkli esmu atbildīga par to, ko izstaroju uz āru un pielieku pa pilienam, lai tā realitāte, kas pašlaik ir mazākuma realitāte un nespēj vēl manifestēties kopējā realitātē, palielinātos ar katru dienu.
ES PATIEŠĀM APBRĪNOJU PAR DROSMI TO MEITENI (Māra, šķiet sauca), KO REDZĒJU ŠODIEN PAZIŅOJAM PAR SAVU IEŠANU POLITIKĀ... Un vēl daudzus citus, kas ceļās, jo ļoti daudzi no viņiem ir pavisam citu vibrāciju Dvēseles. Viņi ceļās un iet čūsku midzenī laikā, kad vēl nav tautas vairākumam modusies apziņa tik daudz, lai iedotu viņiem spēku...
Tomēr enerģijas ir kardināli atšķirīgas no iepriekšējām vēlēšanām. Pat no nesen notikušajām pašvaldības vēlēšanām... 
Māra runāja par sadarbību starp latviešiem un krieviem, par kopēju darbošanos, nevis šķelšanos... Tās ir tās jaunās vēsmas... Vēsture rāda, ka tad, kad pienāk laiks, priekšplānā iznāk kāds līderis, cilvēks, dvēsele, kuram tiek iedots milzu spēks, citi notic, ceļās un iet līdzi...
Kā teica mūsu armēņu šoferis: jā, ir bijuši mītiņi, ir bijušas demostrācijas, ir bijuši dažādi līderi, bet tikai šim es noticēju.
Un arī rakstu es tāpēc, ka man nav vienalga, kas notiek ar tām gaišajām, ļoti, ļoti drosmīgajām dvēselēm, kas pašlaik iziet uz politiskās skatuves...

TURPINĀJUMS 
...
Mēs dzīvojam Matricā. Mūsu dvēseles ir šeit apmācībā.  
 UNIVERSĀLĀ VALŪTA IR ENERĢIJA...
( turpinājums tiek izsūtīts privātā vēstulē no FB vai sirdscels@sirdscels.lv) tiem, kas saprot, par ko ir runa un ir gatavi to dzirdēt...

Inta
P.s. Šis blogs ar septembri tiks slēgts, tāpat kā lielākā daļa sociālo tīklu aktivitāšu. Tie, kas rezonē ar manu enerģiju, saņems ziņas jauna formātā, jauna tipa vietnē :) Informācija būs jūsu epastos.
Ja neesi epastu listē, bet vēlies saņem ziņas, tad ŠEIT ir reģistrācijas forma.

trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Savā vietā būt

Vai Tu daudz zini cilvēkus, par kuriem vari apgalvot, ka viņi ir savā vietā? Šis būs mans stāsts par
kādu īpašu pazīšanos. Ar profesoru Ivaru Strautnieku.

Es sajūsminos par cilvēkiem, kas dara ar aizrautību, interesi, iedvesmu, padarot savu profesiju par mākslu. Pieļauju, ka arī Tu vari nosaukt šādus cilvēkus, - tādiem vajadzētu būt mums visiem, taču šie šķiet savā ziņā Izredzēti. 
Bet, varbūt vienkārši drosmīgi? Drosmīgi sekot savai sirdij un savu kaisli, savu talantu, savu enerģiju vairot, starot, atdot katram savā, ļoti īpašā veidā.

Man ir paveicies šajā ziņā, jo esmu svētīta ar daudzām iespējām satikt šādus cilvēkus, varbūt tikai ieraudzīt un apbrīnot, varbūt kaut ko kopā paveikt, vai vienkārši saskarties ar Dvēseles stīgām, kuras norezonē kādā draudzībai līdzīgā frekvencē...
Un nav svarīga joma, -es apbrīnoju savu auto elektriķi Raivo, kas sēž auto forumos, jo viņu interesē ''izkost'' to mikroshēmu līdz galam, pie kura rindas ir mēnešiem uz priekšu un, kuram nauda ir sekundāra. Jo pat nav laika to tērēt- ir taču jādara tas, ko mīli... Kad nokļuvu pie viņa pēc daudzu servisu neveiksmīgas izbraukāšanas un visādu uz dullo detaļu nomainīšanas, vairāku simtu samaksāšanas, viņš atrada vainu uzreiz. Paprasīja 20Ls un, kad jautāju, kas bija par vainu, atbildēja: ''5 min. ar lodāmuru''...  Viņš ir cilvēks savā vietā... Par šādiem es vēlētos rakstīt un rakstīt... Viņi mani sajūsmina un viņus palielam reti redzēsi kādos žurnālos. Kaut tieši viņi ir tie, kas iedvesmo!

Šoreiz es vēlos padalīties ar savu stāstu par Ivaru, ko bezgalīgi cienu, apbrīnoju un varēt klausīties nedēļām...gan stāstos, gan mūzikā...
Profesors Ivars Strautnieks (šeit ir viņa oficiālais CV)

Kādus 6 gadus atpakaļ mani paaicināja uz vienu prezentāciju Jelgavā. Bija tāda saviesīga pasēdēšana, sarunas un mūzikālā daļa. Kad apsēdāmies pie galda, sarunas raisījās dažādos virzienos un kaut kā nonāca līdz kristāliem un minerāliem. Tā kā tā ir mana aizraušanās un kaislība, tad es aizrautīgi sāku dalīties, bet pretī sēdošais mūziķis, kas bija uzstājies un spēlējis saksofonu, ar dažiem teikumiem, lika man apklust un izbrīnā manis acis sāka plesties arvien platākas.... Laikam uz brīdi zaudēju runas spējas, jo sapratu, ka šis cilvēks par akmeņiem zina visu! Sastāvu, izcelsmes valstis, ģeogrāfiju... 
Neatceros, cik ilgi mums bija ļauts runāties tajā vakarā, bet es biju stāstījuma noburta...
Varu apgalvot, ka Ivars ir pats interesantākais un aizraujošākais stāstnieks, ko man nācies dzīvē satikt! Jo tam pamatā ir ne tikai zināšanas un spējas izteikt savas domas tēlani un saistoši, tam pamatā ir patiesā mīlestība un aizrautība par visu, ko dari! 
Protams, ka toreiz man bija pirmais jautājums: ''No kurienes Jūs to zināt?'' 
Un izrādījās, ka nelielā auguma vīrs ar saksofonu ir Latvijas Universitātes Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultātes profesors!!! Tas patiešām man šķita pārsteidzoši! :)

Tā kā tajā laikā es organizēju konferenču ciklu ''Baltu sakrālais mantojums'', tad man nebija šaubu, ka vēlos Ivaru uzaicināt ar viņa tēmām. Un viņā spēja pastāstīt sarežģītas lietas viegli, saistoši, ar humoru un smaidu ir tā, kas nodrošinājusi jau vairākus gadus viņam mīlētākā pasniedzēja titulu (no studentiem) universitātē.

Pa šiem gadiem, ik pa laikiem sazinamies, šad tad kādā koncertā saskrienamies un tā ideja par sarunu un mūzikas vakaru Vidzemes Retrītu Centrā lido gaisā jau kopš esmu šeit. 
Visu šo laiku es gaidīju, kad Ivaram būs laiks no sava darbu un pienākumu cēliena un nu šis brīdis ir pienācis!Ļoti vēlos, lai arī Tev būtu iespēju satikt šo daudzpusīgo, aizrautīgo Cilvēku. Cilvēku savā vietā.
25. un 26.augustā Ivars būs pie mums, lai stāstītu aizraujošus stāstus par šo pasauli, aizvestu mūs saksafona skaņās, bet nākamajā rīta palīdzētu atdoties Latvijas dabas noslēpumainajai burvībai!


Viņš pats par sevi ir ļoti īss:

''Ivars Strautnieks – dabas pētnieks (ģeogrāfs un ģeologs). Akadēmiskais un pētnieciskais
darbs ietver vienu no vaļaspriekiem – ceļošanu. Ceļošana nav tikai pašam priekš sevis,
gandarījumu sagādā dalīšanās pieredzē par redzēto un izpratne par dabā notiekošo. Par
ceļojumiem ir bijušas daudzas publiskas lekcijas dažādai auditorijai. Otrs vaļasprieks ir
muzicēšana, būt ar saksafonu mūzikas pasaulē. Būt dabā un mūzikā, tā, iespējams, ir
harmonijas, līdzsvara un stabilitātes atslēga.''

Pieteikšanās ŠEIT! (Par ziedojumu)

25.07.2018
INTA

pirmdiena, 2018. gada 11. jūnijs

Skaņas un Noskaņas Vidzemes Retrītu Centrā


Mūzikas dimensijas. Satikšanās ar Jāni Lūsēnu

Kur beidzās vārdi, tur sākās mūzika- tā esot teicis L.v.Bēthovens un viņam, neapšaubāmi ir bijusi taisnība. Mūzika var daudz precīzāk attēlot jebkuras sajūtas, jūtas, notikumus, nekā ierobežotais vārdu un izteiksmes līdzekļu klāsts...
Dzeju lasa, saprot un tā patīk noteiktai cilvēku grupai, tāpat ar citiem mākslu veidiem. Kamēr es nezinu nevienu, ko mūzika atstātu vienaldzīgu! 
Ir grūti pat aptvert visus mūzikas žanrus, izpausmes un iespējas.
***

Es esot dziedāt sākusi agrāk nekā runāt. Otrajā klasē, kad skolotāja vaicāja, par ko katrs vēlās kļūt, es atbildēju, ka par operdziedātāju. Visa klase sāka par mani smieties un mana operdziedātājas karjera beidzās pat nesākusies :). Tā kā dzīvoju laukos un nebija, kas mani izvadā uz mūzikas skolu, muzikālā izglītība man izpalika, bet milzīga mīlestība uz mūziku un vēlme dziedāt vienmēr ir bijusi liela daļa no manas dzīves, ko esmu realizējusi gan dibinot ansambli, kori, lai pašai būtu kur dziedāt, organizējot gan labdarības koncertus, gan mūzikas un sadziedāšanās vakarus utt.
Nekāda profesionālā dziedātāja no manis nav sanākusi, bet tomēr mana balss ir kļuvusi par instrumentu meditācijās. Es jūtos pavisam savādāk, kad dziedu un vēl savādāk, kad vadu meditācijas. Tā sajūta, kad kļūsti par instrumentu kādu Augstāku Spēku rokās, kad ļauj plūst caur sevi vārdiem, kuri vairs nav tikai vārdi, tie vien palīdz virzīt enerģiju, -ir pieredze dēļ kuras ir vērts dzīvot.

Katram cilvēkam rezonē kāds konkrēts žanrs un arī katrā dzīves posmā mēs klausamies savādāku mūziku. Katram noskaņojumam, katrai sajūtai, katrai situācijai varam atrast savu dziesmu. Tāpat gandrīz katram ir kāds mīļākais latviešu komponists.
Kad es sapulcinu domubiedrus uz ansambli, kori vai vienkāršu sadziedāšanos, protams, arī pievelkās līdzīgi cilvēki, ar līdzīgu muzikālo izjūtu. 
Tie, kas ir nākuši uz šīm sadziedāšanām neļaus samelot, ka mans pienesums repertuāram vienmēr ir bijušas Jāņa Lūsēna komponētās dziesmas. 
Protams, ne jau viss repertuārs, jo tas ir ļoti plašs un dažāds, lielu daļu es nemaz neesmu dzirdējusi, bet ir kāda daļa viņa mūzikas, kura man ir ļoti, ļoti tuva...
Tas vienmēr tā ir bijis un nekad nav mainījies. Tā ir kāda rezonance, kura notiek citā līmenī- tā nav jāsaprot un loģiski jāizskaidro. Es ticu, ka katram no mums ir saikne ar Dievišķo, kas var kā iedvesma ienākt un izpausties katram raksturīgā veidā, talantā... 

Bet dzīvē mēs abi satikāmies gadu atpakaļ, kad ar koncertprogrammu ''AIZ'' un citiem projektiem Jānis, pamazām tuvojās tam formātam un veidam, kāds ir vistuvāk tam, kā viņš pats šodien jūtas un ko vēlas darīt.
Varu tikai teikt, ka cilvēki nekad nesatiekās tāpat vien. Vismaz manā pieredzē ir daudz šādu stāstu, kuros kāda šķietami mirklīga satikšanās, turpinājumā ir radījusi kaut ko, ar ko dalīties, nest citiem...

Es laikam nemaz nemēģināšu aprakstīt, kāda ir šī mūzika (neliels ieskats pievienotajos video zemāk), jo vārdu pilnīgi noteikti ir par maz. Varu vien teikt, ka tā ir sava veida mistērija, kurā Jānis vairs nav skatuves mākslinieks, kas atbraucis nodemonstrēt savu talantu un spējas, bet gan pats kļūst par vienu no intrumentiem, citu starpā, uz brīdi atverot durvis, kas atrodas starp Debesīm un Zemi. Durvis pa kurām var ienākt tas, kas katram ir vajadzīgs un ko katrs spēj paņemt.

Esmu patiešām ļoti priecīga un laimīga, ka Vidzemes Retrītu Centrā mēs varēsim piedzīvot šādas satikšanās ar sevi mūzikā! Un cerēsim, ka tādas reizes būs regulāras, jo tik ļoti nepieciešamas katram no mums!

Aicinu Tevi uzdāvināt vakaru savai Dvēselei piektdien, 13.jūlijā, plkst. 20:00!

PIETEIKŠANĀS ŠEIT!


Jānis:


Es savā radošajā dzīvē esmu darījis dažādas lietas..Sešpadsmit, septiņpadsmit gados man patika iet ļoti agri uz mūzikas skolu, kad tajā vēl nebija cilvēku, un ar lielā koncertflīģela skaņām pamazām piepildīt klusumu... Jau tad es sajutu skaņu vibrāciju, kombināciju un dinamikas milzīgās iespējas. Tas likās kā maģisks process sev, - sevis izzināšana, brīvība, spontanitāte, ļaušanās nezināmam spēkam, kas vada pirkstus pa klavieru taustiņiem. 
Pa šiem 40 gadiem ir piedzīvots gandrīz viss, par ko komponists un koncertējošs mūziķis var sapņot. Tomēr tās īpašās izjūtas mūzikā, kas tika piedzīvotas agrā jaunībā, ir joprojām dzīvas, un alkas pie tām atkal atgriezties - neremdināmas. 
Svarīgākais ir skaņas, to kombināciju, tembru saspēles vienotība, klātesamība, kad esi klātesošs katrai smalkākai vibrācijai.
Gadu gaitā esmu ticis pie brīnišķīgiem instrumentiem. Kā centrs, - unikālās vienstīgu klavieres Una Corda, kuras ir pavisam maz pasaulē, un kuras radījis klavierizgudrotājs Dāvids Kļaviņš(Vācija/Ungārija). Tad vēl, - vibrafons, harmonijs, dažādu zvanu un vēja gongu paveidi. Ar to palīdzību var radīt īpašu skaņu un tembru pasauli, kas palīdz atvērt mums uztveramas asociācijas, kuras kļūst par sava veida valodu, komunikācijas veidu...

Vislabāk to piedzīvot ir nelielā auditorijā, atslābušā stāvoklī, nevērojot un neuztverot to kā priekšnesumu, bet vienkārši ļaujoties tanī mirklī topošajām Skaņām un noskaņām.


Vakara Programma

Iebraukšana no plkst. 18:00 Tēja un sarunas

19:00 Intas Blūmas vadīta meditācija (30-40 min)
20:00 Jānis Lūsēns Skaņas un Noskaņas mūzikā

Ir iespēja palikt Vidzemes Retrītu Centrā, izbaudīt rāmu rītu un brīnišķīgo apkaimi līdz svētdienas  plkst. 12:00 (par papildus ziedojumu)

PIETEIKŠANĀS ŠEIT!

Ieskaties un ieklausies:



Mans mīļākais darbs no koncertprogrammas AIZ:



Pēteris Kļava par šo Jāņa Lūsēna mūziku:



Tiekamies ''Skaņās un Noskaņās'' Vidzemes Retrītu Centrā!

trešdiena, 2018. gada 6. jūnijs

Bēgšana garīgumā

Savā blociņā rakstu tēmas, kuras kādu laiku jau prasās laukā tapt izrakstītas... Ir apjomīgas un mazāk
apjomīgas, ir tādas, kas zaudējušas aktualitāti manās acīs, ir tādas, kā lampiņa deg un atgādina par sevi ikdienā iezogoties domās un bikstot mani ar atgādinājumiem par sevi :)...

Šodien aktualizētā tēma ir no tām, kas ir jau sen manā sarakstā pie tam zem dažādiem nosaukumiem, jo ir skatāma no dažādiem aspektiem. Tagad, kad domāju ar ko sākt, atceros, ka atnāca šī tēma tad, kad mani personīgi vēl tik ļoti nebija skārusi. Un re, atkal tas pats! Tikko kāda tēma sāk manī ''cilāties'', tā pieredze savā personīgajā dzīvē neliek ilgi uz sevi gaidīt! 

Sakūla šīs visas domas virpulī sarunas ar draudzenēm, kas pēdējā mēneša laikā grozās ap vienu tēmu. Mūžīgu kā pati pasaule :) Par ko tad runā draudzenes, kad satiekās? Par visu ko, bet, protams, ka arī par attiecībām un vīriešiem.

Tātad šodienas apakšvirsraksts- Vīrieši, pašrealizācija, nauda, garīgums...

Uzreiz gan piebildīšu, ka šī tēma attiecas uz abiem dzimumiem, bet kaut kā ļoti daudz piemēru sanāca tieši ar vīriešiem. 
Ja esi mana bloga lasītāja, tad būsi ievērojusi, ka vīriešu garīgās mošanās tēma manā blogā ir aizskarta vairākkārt, gan pašas pārdomās, gan intervijās ar pašiem vīriešiem (Vents Sīlis, Edijs Spāre). 
Vīriešu dvēseles arī mostās. Varbūt vīriešu psiholoģija grūtāk ļaujas šim procesam, vairāk analizē, noliedz, vērtē un šaubās, taču šodien reti vairs kāds noliegs, ka vīriešu garīgo meklējumu ēra ir sākusies.
Atceros vēl pavisam nesen gan es pati, gan sievietes man apkārt runāja par to, cik ļoti pietrūkst vīriešu ar iekšēju garīgo vektoru. Ka mājas nav ar ko parunāties, bet sliktākajā gadījumā ir tikai noliegums un nav atbalsta no otra pašas ceļam. Tad šodien ir interesanti vērot, kā notiek šūpošanās gan pašā, gan citās sievietēs, saprotot, ka ne viss ir tā, kā tas izskatās.

Lai būtu interesantāk, tad īsi ieskicēšu, ko tad mēs draudzeņu pulciņā šajās dienās apspriedām :). Te ir gan personīgi piedzīvotie, gan dzirdētie vai no malas novērotie stāsti...

Pirmais, sauksim viņu par X. Izsķīrās ar pirmo sievu, pārcēlās uz citu Latvijas pusi, sāka nodarboties un vēlāk pasniegt kādu garīgo praksi. Iepazinās ar jaunu meiteni, kas drīz piedzemdēja viņam divus bērnus. Pēc dažiem gadiem viņa ar bērniem aizmuka atpakaļ uz pilsētu, jo meža būdā bez naudas tikai ar mīlestību vairs nespēja iztikt... Viņš turpina iet savu izvēlēto ceļu piedāvājot savas atziņas, pieredzi, izpratni par dzīvi citiem. 
Starp citu atziņas ir patiešām vērtīgas... 

Otrais, sauksim viņu par Y, pēc izšķiršanās ar 3. sievu izlēma iet klosterī, bet dzīve nedaudz atlika šo pasākumu. Izmeklējies dažādās garīgās praksēs, skolās, attiecībās, atrada savu ceļu un cēlu mērķi reliģiskā kopienā.

Trešais- Z. Kā stāsta, tad otrā sieva, kas aizraujās ar vēdisko pasaules priekštatu par attiecībām, saņemot pūrā no pirmās vāju vīrieti, esot tik noteikusi: ''sieviete ir tā, kas vīrieti vai nu ceļ, vai izkastrē''. Rezultāts ir tāds, ka tagad, pēc vairākiem gadiem šis vīrietis ir aizgājis no laicīgā darba, laikam ir vai nu masieris, vai pirtnieks...kamēr rēķinu maksāšana ir nokļuvusi sievas pienākumu pusē.

Ceturtais, tik koklē un atdod visu naudu labdarībai, pat nepaprasot, vai bērniem pulciņi nomaksāti...
Piektais, aizgājis no trešās sievas taisa savu retrītu centru...
Sestais, skrien pa pasauli, mācās tantru un jogu, pasniedz to te, bet vairs nevienai neko nesola...
Septītais aktīvi darbojās mācot, kamēr sieva maksā rēķinus...
Astotais ceļ kopienu, pīpē zāli ar domubiedriem un...šad tad atceras, ka ir sieva un bērns
Devītais sēž datorā un mēģina neveiksmīgi no tā uztaisīt naudas drukāšanas mašīnu. To, ka viņam ir attiecības, atceras reizi vai divas nedēļā.

Domāju pietiks, šie piemēri tikai pārdomām...

Visi šie vīrieši ir dažādās garīguma stadijās, divus no viņiem es personīgi nepazīstu, viens ir netipisks.
 Netipisks tādēļ, ka, lai arī viņam nav pēc mūsu- sieviešu uzskatiem, izveidotas normālas attiecības, viņā ir daudz vīrišķās enerģijas, kas gandrīz vienmēr nozīmē arī nauda, pārticība...

Pārējos vieno tas, ka ir viena vai vairākas šķirtas laulības, lielākai daļa nekas nepieder, daudzi audzē garus matus, aizraujas ar kādu no garīgajām praksēm, veido savu filozofisko platormu, meklē/aicina sekotājus, rīko pasākumus, un....absolūtajam vairākumam ir problēmas ar finansēm un sieviešu atbildībā atstāti pēcnācēji un pirmais vārds, ar kuru ir vēlme viņus raksturot- nevīrišķība.

Tā laikam bija centrālā mūsu sarunu tēma, apspriežot šo mums zināmo vīriešu pulciņu.
Vai var būt gan garīgs, gan vīrišķīgs vīrietis?

Es noteikti neturpināšu vērtēt un nosodīt šo vīriešu izvēlēto ceļu - katrai Dvēselei savs ceļš un veids kā šo ceļu iziet. Vēlos domāt, ka viņi mēģina radīt kaut ko savādāku, pieļauju, pašuprāt, skaistāku, vērtīgāku, labāku...Bet...

Tikko sarunā ar draudzeni, kad šo tēmu cilājām, atcerējāmies, cik reizes mums pašām ir bijusi vēlēšanās aiziet, pazust, bet bērni ir bijušie tie, kas nekad nav ļāvuši atrauties no šīs pasaules reālijām., neskatoties, ka Dvēsele neatlaidīgi lika, pat piespieda iet šo garīgo ceļu.
Ir bērni, un viņu dēļ tu nevari aiziet mežā, tu nevari atļauties nepelnīt un nemaksāt rēķinus. 
Sieviete, kurai ir bērni, nevarēs atļauties atrauties no realitātes, viņai nākas abus šos dzīves aspektus iemācīties savienot...

Un arī ne dēļ salīdzināšanas es tagad rakstu.


Rakstu tādēļ, ka es patiešām dziļi sirdī ticu, ka mana Dvēseles zināja, uz kurieni viņa nāk. Kāda ir šī realitāte, ar kuru nāksies mijiedarboties, sadzīvot, mēģināt padarīt harmoniskāku.

Esmu pārliecināta, ka tikai tad, kad šī realitāte ir apgūta pilnībā, kad to esi iemācījies pielāgot atbilstoši sev, tikai tad vari doties tālāk...

Citēšu savu autoritāti Selu Reičelu (no grāmatas''Dvēseles integrācija'')

Dzen filozofijā ir šāds teiciens: ''Pirms mācīt cilvēkam apgaismību, pabaro to!''. Ja viss, par ko cilvēks var domāt ir vēders un ikdienas problēmas, tad viņam nav iespējams sasniegt tādu uzmanības, atslābuma un disciplīnas stāvokli, kuri ir nepieciešami, lai sasniegtu augstāku apzināšanās līmeni.

Tādēļ jums ir jāiedziļinās šīs pasaules niansēs un jāparūpējās par savām pamatvajadzībām, pirms jūs dodaties savā garīguma ceļā.
Ja jūs jūtiet finansiālu spiedienu vai jums grūti uzturēt ģimeni, pirmais, ko ir jāizdara, ir jāapsēžās un jāizvērtē savu vēlmju un iespēju attiecība...
... Tikko kā jūs būsiet spējuši saorganizēt savu dzīvi tā, lai jums paliek laiks pārdomām, tikai tad jūs variet nopietnāk pievērties savam garīgajam ceļam... Tālāk, ja jūs variet sākt kaut vai 15 minūtes dienā atvēlēt meditācijai, tas jau ir labs sākums.''



Esmu pārliecināta, ka vispirms ir jāsakārto bāze, jāparūpējās par savējiem un tikai tad, kad šajā jomā ir viss kārtībā, var doties tālāk.

Vīrietim ir jāparūpējās par savas ģimenes drošību (lai sieva un bērni justos paspārnē) un nav svarīgi, kā viņs to panāk, ar cik daudz līdzekļiem, ar lielu māju vai īrētu dzīvoklīti.

Ja sieviete jutīsies drošībā, viņa spēs parūpēties par bērnu, mājām un vīrieti.

Neatkarīgi no tā, vai Tu esi ģimenes cilvēks vai nē, ir šī realitāte, un -jā, tā var nepatikt, tā var nešķist pareiza, jā- var būt vēlēšanās radīt sev atbilstošāku, bet tieši šo realitāti Dvēsele ir reiz uzskatījusi par atbilstošāko sev ieplānotajām mācībstundām.

Lielākā daļa mācībstundu ir saistītas ar attiecībām ar citiem cilvēkiem- vecākiem, partneriem, kolēģiem un, kamēr šīs jomas nav sakārtotas fiziskajā (sakārtotu sadzīvi, atbilstošu nodarbošanos) un emocionālajā līmenī (ieskaitot piedošanu, pieņemšanu utt), no tām nevar aizbēgt.

Nevar aizbēgt no savām mācībstundām. Tās agri vai vēlu tevi panāks.


Nevar aizbēgt no liela un nozīmīga pieredzes posma, aizbēgt uz izlaiduma klasi, ja kādas 3-4 neesi izgājis...
Var mēģināt ielēkt kāda cita radītā realitātē- alkoholā, kopienā, sektā, organizācijā, foreksos un datorspēlēs... Var galvā izdomāt un realitātē uzcelt mežā salmu māju. Var skaļi runāt par pūstošo materiālo pasauli, lielāko dienas daļu pavadīt meditācijā un cēli pārtikt no nezālēm pļavā, bet agri vai vēlu nāksies atgriezties tur, kur palika nepadarītie darbiņi.

Ja pats nesapratīsi un nepieķersies klāt vecajām lietām, tad bliezīs pa veselību. Un, lai cik meditētu, lai cik apzināts būtu, lai cik skasti prastu runāt, laimes sajūtu noķert aiz astes būs ļoti grūti...


Jā, Dvēsele velk, mudina, aicina... Jā, ir jāiet tās virzienā. Vispirms sakārto visu, lai aiz Tevis nepaliek salauztas sirdis, pamesti bērni, kādam uzkrautas parādsaistības. Pat, ja ir jāšķirās no partnera, uzņemies atbildību par visām savām reiz izdarītajām izvēlēm un solījumiem. Pabeidz ne tikai fiziskajā un materiālajā, bet arī emocionālajā. Piedod, saņem piedošanu un izlīgsti:  ar saviem vecākiem, saviem bijušajiem partneriem, pāridarītājiem...

Soli pa solim kārto savu dzīvi, kur mazāk ir vajadzīgas lietas, statuss un birkas, bet vairāk ir prieka, iedvesmas un gandarījuma no tā, ko tu dari. Kad tiek izdarītas šīs izvēles, vienmēr sakārtojas tā, ka laika priekš sevis, savas dvēseles atliek arvien vairāk un atveras gan ideju, gan pārpilnības plūsma dzīvē...

Bieži vien finansiālās problēmas ir vienkārši enkurs un rādītājs tam, ka neesi vēl gatavs mesties garīgajā ceļā. Paspēsi visu, kad pienāks laiks. Arī tad, ja veltīsi apzinātu pusstundu sev, atgriežoties no darba mājas, arī tas jau būs ļoti daudz.

Lielākā daļa no rakstītā attiecas uz abiem dzimumiem. Gandrīz visi mēs esam domājuši un vēlējušies aizmukt no šīs realitātes, radīt kādu citu. Iebāzt galvu smiltīs un norobežoties no visa, kas nepatīk šajā pasaulē.

Jauna realitāte īstenībā iestājas pati, tajā brīdī, kad es pats esmu kļuvis cits cilvēks- pieņēmis šo pasauli tādu, kāda tā ir. Pieņēmis cilvēkus tādi kā viņi ir. Un pieņēmis pats sevi...


Un nobeigumā vārdi, kas saliek punktus uz '' i'', iesaku noskatīties šo video vismaz divreiz :)



Turpinājums par tēmu sekos.

2018.gada 6.jūnijā
Inta Blūma