trešdiena, 2020. gada 11. novembris

Pārcēlāja dienasgrāmata. Jauns sākums




Notiekošais pasaulē atspoguļojas visās sfērās un līmeņos. Vai tā būtu Lielā Pāreja un


Galaktiskais cikls, vai izmaiņas pasaules ģeopolitikā, sabiedrībā, vai cilvēka iekšpasaulē. Viss ir saistīts vairāk nekā varam iedomāties.
Man kaut kā ir sanācis ne tikai iet līdzi pārmaiņām, bet pat iemanīties iet pa priekšu lielajam vilnim. Es, protams neesmu vienīgā, ir pietiekami daudz to, kas jau šo taku ir gājuši pirms manis, jau pirms simts gadiem vēstot un gatavojot mūs Lielajai Pārbīdei, garīgajai atmodai. Neesmu arī vienīgā, kas nonāk līdz atziņai un brīdim dzīvē, ko dēvē par dzīvi pēc ezotērikas.
Tas ir moments dzīvē, kad tu atrodi sevi un pats savas atbildes. Kad izzūd jautājumi un pazūd interese par svešiem viedokļiem, teorijām un metodēm. Ir pastāvīga saikne ar sevi, ir sava patiesība, sava zināšana un izpratne, ka viss, kas ir, ir tava paša dzīve. Tava dzīve, tava ikdiena, tavas attiecības, kur tavs iekšējais stāvoklis ir vienīgais rādītājs un rezultāts tam, ko es paveicis.
Divpadsmit gadi ceļā pie sevis ir pietiekami ilgs laiks, lai piedzīvotu visdažādākās pieredzes, gan atklāsmju un atziņu, gan vilšanās un sagrautu ilūziju izskatā.
Visu šo laiku esmu jutusies neiederīga, nomaļus no visa, kas notiek un griežas Latvijas pašattīstības un ezotērikas lauciņā, tomēr jāatzīst, ka sākotnēji sevi un savu vietu tur meklēju. Neatrodot, vienkārši gāju savu ceļu, līdz sajutu, sapratu, ka es nekad neesmu bijusi un nebūšu daļa no šī visa.
Koncepti, mācības, pieejas, metodes, filozofijas- visi šie noteikumi un nosacījumi, kā ir pareizi un, kas ir jādara, lai sasniegtu kaut kādu mistisku apgaismību, vai vismaz tiesības saukties par garīgu cilvēku, mani ir atgrūdušas ar uzmācīgo vajadzību visus iebāzt kaut kādās kastītēs, rāmīšos, noteikumos, kas agri vai vēlu tomēr ierobežo.
Cilvēki no sākuma meklē kastīti, kurā iekāpt, vēlāk aicinot tur iekāpt arī citus, vai veidojot paši savu kastīti, kuru piedāvāt citiem kastīšu meklētājiem. Cilvēki ir tā pieraduši pie noteikumiem un vadlīnijām, ka nevar iedomāties sākt meklēt paši savas iekšējās vadlīnijas un tām sekot.
Es vienmēr esmu jutusi, ka ir iespējams dzīvot ārpus kastītēm, pat apzinoties, ka šī matrica arī ir kāda radīta Kaste. Pat, ja es, kā cilvēks, nevaru izplesties ārpus matricas robežām un noteikumiem, es to varu, apzinoties sevi kā daudzdimensionālu būtni. Šī mana iekšējā vajadzība pēc Brīvības, bez svešiem nosacījumiem, ir likuši man meklēt savu ceļu un būt nostāk no visiem, kas ir pieslējušies kādam virzienam, filozofijai vai mācībai.
Pavasarī, kad parādījās brīvs laiks, sāku vairāk un aktīvāk rakstīt savā dienasgrāmatā, ko vienā brīdī izlēmu publicēt, jo sajūta, cik ļoti man reiz, daudzus gadus atpakaļ, būtu noderējusi šāda informācija, mudināja mani to darīt.
Taču ir arī vēl kāds iemesls, kādēļ es izlēmu publicēt. Jo, atnākot pie sevis, pārstāj uztraukt tas, ko par tevi domā vai runā cilvēki, kuri lielākoties pat tevi nepazīst. Un, šis iemesls ir garīgi -ezotēriskajā sfērā valdošā divkosība un liekulība, lietas vai īpašības, kas ir dziļā pretrunā ar manu iekšējo būtību.
Katram cilvēkam ir skaidrs, ka ikvienā jomā ir augstā virtuve un fāstfūds, augstas kvalitātes autordarbs, vai ķīniešu pakaļdarinājums, Cilvēki rēķinās ar sekām, ja izvēlas pirkt un patērēt tirgū pirktu belasi, ar reiz ņaudējušu pildījumu. 
Tikai ezotēriski-garīgajā sfērā jebko piedāvā iepakotu spīdīgos laimes, bagātības un beznosacījumu mīlestības solījumu papīrīšos un nonākot ezotēriskajā tirgū, cilvēks nezina, kāds būs saturs tam, ko viņš iegādāsies un sāks lietot, jo runāt par šī ezotirgus virtuvi, nozīmē vērtēt un nosodīt citus un tas ir negarīgi! Garīgi ir visus mīlēt un pieņemt bez nosacījumiem, pat redzot, cik veikli tiek cilvēkiem iebarots sū*s uz kociņa par lielu naudu. 
Apēdot belasi, sliktākajā gadījumā izvemsies, pamocīsies ar vēdergraizēm, izdarīsi secinājumus un dzīvosi tālāk. Taču šeit tiksi gadiem barots ar ilūzijām, ka vēdergraizes un slikta dūša ir izaugsmes un transformācijas sekas, – tas ir viss sliktais, kas tevī ir un, kas traucē būt bagātam un laimīgam. Ja nav labāk, tātad esi slikti strādājis ar sevi- še, tev nākamais belasis!
Ja tava dzīve, reālā faktiskā dzīve būtiski mainās uz labo pusi visās jomās, tad tev ir paveicies, tu esi atradis to vērtīgo saturu, kas palīdz atrast pašam savu dzīves pildījumu. Līdzīgi kā citās jomās arī šeit darbojas plaši pazīstamais Pareto princips- 80/20,- tikai 20% no piedāvājuma būs jēgpilni un labumu nesoši. Tikai nezin kāpēc tieši šeit visi izliekas, ka viss ir skaisti un rožaini…
Vēl viena sfēras īpatnība ir tā, ka, pretēji belaša tirgotājam, kas zina, ko tajā iepildījis un piedāvā, šeit gan tirgotājs, gan patērētājs bieži vien ir absolūtā ilūzijā par to, ko piedāvā un patērē, jo ne viens ne otrs vēl nepazīst īstu drēbi. Baigi daudz un ilgi jāstrādā ar sevi un jāaug, lai spētu pēc garšas atpazīt saturu, lai iemācītos tādu arī radīt. Tas ir labākajā gadījumā. Sliktākajā, jau sākotnējais nodoms ir pelnīt naudu perspektīvā un aktīvā segmentā…
Lai to visu saprastu un apjēgtu man pašai bija jānoiet ceļš, savulaik gan pagaršojot, gan piedāvājot ne to augstāko virtuvi  Pat, ja man, līdzīgi kā daudziem, bija vislabākie un tīrākie nodomi, es spēju izvērtēt, atzīt un pieņemt arī šo savas dzīves pieredzi, ko patlaban varētu saukt par maldiem. Mana iekšējā balss un intuīcija samērā ātri mani izveda ārpus ilūziju labirintiem, tomēr, man jāatzīst, ka liekulības tirgus manu ceļu pagarināja un ietekmēja. 
Garīgie teorētiķi, kādu ir daudz, te teiktu: viss ir tikai pieredze un arī tāda ir vajadzīga. Jā, un tieši šo pieredzi es nododu tālāk, pat labi apzinoties, ar kādiem epitetiem tie paši garīgie teorētiķi mani apveltīs pēc grāmatas iznākšanas. Pat varu pateikt priekšā:
”Cik skumji, ka viņa pa tiem 12 gadiem tā arī neko nav sapratusi!”
”Jā, lepnība un ego te sit augstu vilni!” 
“ Te nav nekā no garīguma, beznosacījuma un mīlestības”utml 
Taču tikai es pati zinu, kur esmu nonākusi un, ko, neskatoties uz visu pagaršoto spektru, esmu sev atklājusi un kādas izmaiņas ir notikušas. Kur es esmu. Man ļoti patīk tā vieta, kur esmu un kāda esmu. Ceļš bija tā vērts. Tomēr es zinu, ka daudz vairāk, nekā garīgo teorētiķu, būs to, kam noderēs mans skatupunkts, redzējums un pieredze. 
Kā vienmēr, es uzsveru, ka es neko nemācu, nekur nevedu un neko nesludinu. Ja nu vienīgi to, ka katram ir savs ceļš, sava brīvība un savi spārni! Un savs spēka avots sevī iekšā.
Viss, ar ko es dalos ir tikai viens leņķis, skatu punkts, kas var atšķirties (un bieži atšķiras) no vispārpieņemtā, bet nebūt neatspoguļo kopējo bildi. Tomēr palīdz ieraudzīt vairāk no šīs lielās bildes. 
Manas grāmatas, kura pavisam drīz ieraudzīs dienasgaismu, nosaukums ir Pārcēlāja Dienasgrāmata: ceļā pie sevis.
Pārcēlāja jēdziens ir saistīts ar dvēseles uzdevumu, kuru šo gadu laikā veicu, bet Nellija, mana redzošā Gruzijas dvēseles māsa, šo uzdevumu ieraudzīja vīzijā un pastāstīja man un visai klātesošajai grupai. Stāsts par to grāmatā.
Manas pirmās grāmatas vizuālais simbols, kas raksturoja noskaņu un jēgu, bija taureņi, otrās- pieneņpūkas, bet šai – sapņu kērājs, jo man šī tēma kaut kā asociējas ar ilūzijām un sapņiem. 
Dzīve neapstājās. Attīstība un ceļš nebeidzas. Lai arī šajā video (un arī grāmatā) es paziņoju par ”Laulības ar garīguma sfēru beigām”, ir laiks ienirt jaunajā un piedzīvot attiecības ar Sevi, caur šīs pasaules dotajām iespējām. Es turpinu rakstīt savu dienasgrāmatu, un, kas to zina, iespējams tā sauksies ”Dzīve pēc ezotērikas”:) 
Dzīve ir kā upe. Tā plūst un mainās. Šajā grāmatā esmu es- tāda, kāda esmu bijusi dažādos dzīves brīžos. Arī tad, kad dusmojusies un cepusies. Tā taču ir dienasgrāmata. Ir tādi ieraksti, kuri vairs nav par manu šodienas es, bet tāda ir dzīve- mēs maināmies, – es tos atstāju, kā liecību visa mainīgajai dabai.
Arī šo grāmatu piedāvāju pasūtīt par iepriekšpārdošanas cenu (cena, līdz iznākšanai, saņemšana uzreiz pēc), ar saņemšanu uzreiz no tipogrāfijas, vairākas vietās Latvijā un ar Omnivu. Pašlaik drukājās, pirms Latvijas dzimšanas dienas plānojas dzimt.
Pasūtīšana šeit (Links zem šī teksta)!
Pēc tam jau būs arī grāmatnīcās! 
Draugi! Esmu ļoti pateicīga visiem, kas bijuši mani skolotāji, ceļabiedri, tālāk un tuvāk blakus ejošie šajos gados! Satiksimies otrā krastā! Esam! 
Inta
Pievienotajā galerijā (zemāk) grāmatas satura rādītājs.
https://taplink.cc/intabluma







piektdiena, 2020. gada 30. oktobris

Enerģētiskie aspekti darbā ar grupām

Ir dvēseles, kuru karmiskās iestrādes un dvēseles šī iemiesojuma uzdevumi paredz palīdzēt augt un attīstīties citiem, gan daloties savās zināšanās un pieredzē, gan esot tam kanālam, caur kuru uz zemi pie citiem nāk augtāku plānu enerģijas. 

Katram, kurš uzsāk darboties ar citiem, ir kāda Kurējošā (pavadošā) sistēma, '' tur Augšā''. Jo lielāks projekts, -vairāk cilvēku pievelkās, jo lielāks atbalsts un lielāka Kurējošās Sistēmas iesaistīšanās un interese. 

Absolūtais vairākums nav lietas kursā par savu vadību, - darbība notiek intuitīvi, it īpaši iesākumā. Ar laiku cilvēks sāk sajust, ka viņa stāvoklis mainās, sāk sajust, ka caur viņu strādā enerģijas, notiek zināmi procesi, kur viņa paša, kā personības iesaiste, ir sekundāra. 

Vairākumam nemaz arī nav paredzēts nodibināt apzinātu kontaktu ar Kurējošo Sistēmu, jo vadība tāpat notiks neapzinātajā līmenī. Tāda ir visiem lielajiem projektiem pašizaugsmes jomā. Pat tiem, kas šķietami nav ar garīgo tēmu saistīti- tīri psiholoģiski vai pat biznesa orientēti.


Cilvēks var no sākuma vienkārši būt labs skolotājs, talantīgs informācijas pasniedzējs un izskaidrotājs. Pat, ja viņam piemīt harizma (personības starojums, enerģija), - tas nenozīmē, enerģija no augstākiem plāniem var nenākt vai nākt pavisam minimāli. 

Pamazām, ejot pareizajā virzienā (t.sk.nopietni strādājot ar sevi), enerģētiskais kanāls un enerģiju caurvadīšanas potenciāls palielinās- personības paliek mazāk, Augstāko plānu enerģiju apjoms palielinās. Par to liecina arī tas, kā pievelkas uz šo enerģiju citi. 

Var cilvēkus piesaistīt ar dažādiem mārketinga paņēmieniem, reklāmu, taču tas ilgtermiņā nedarbojas. Dvēseles pievelkas pēc rezonances principā un tiek pievestas pie tā kanāla, kurš tieši viņām palīdzēs augt. Pat, ja vispār nebūs reklāmas- šī pievilkšanās notiks, ja cilvēks translēs otram vajadzīgās enerģijas.

Nevienā grupā nav nejaušu garāmgājēju. Cilvēki saņem pēc tā, pēc kā nākuši, pat, ja tā ir tikai pieredze neuzķerties uz reklāmām.


Grupu darbam ir lauka daba. Tas ir no Augšas iniciēts process, kurā grupas vadītajam ir divi galvenie uzdevumi- 1) būt grupas organizatoram fiziskajā plānā (vieta, laiks, informācija); 2) Būt kanālam, caur kuru var ienākt augstāku plānu enerģijas, un palīdzēt noturēt kopējo enerģētisko lauku, lai šīs enerģijas var maksimāli efektīvi darīt savu darāmo. 

Pašai informācijai, grupas tematikai, nodomam ir svarīga, tomēr sekundāra nozīme. Vienlīdz spēcīgs dziedinošais process var notikt augsta līmeņa speciālista vadītos kursos un pašu iniciētā sadziedāšanās vakarā.


Šo 12 gadus garumā esmu vadījusi vairāk kā 500 klātienes, braucienu un onlaina grupas, no neapzinātā līmeņa, tīri intuīcijas vadītas darbošanās, izejot uz apzinātu un pastāvīgu kontaktu ar Augšām, pamazām izprotot visas tās grupas darba smalkā plāna nianses, kurām patiesībā ir galvenā nozīme vislabākā rezultāta sasniegšanai.

Esmu novērojusi, ka ir tikai daži grupu vadītāji, kuri pārzina šīs nianses un ņem vērā. Ir tādi, kas to dara vairāk vai mazāk intuitīvi, taču lielākā daļa vispār nezina, ka pastāv smalkā plāna procesi, lauka līmenis, kopējā grupas enerģētika. Nezina, kā to vadīt, kā ar to mijiedarboties, lai izvairītos no veselas virknes sarežģījumiem, kas var notikt nesakārtotā laukā.

Taču iepazīstot šo plānu, pat, ja vēl nav atvērusies smalkā redzēšana un jušana, pat, ja vēl nav apzināta kontakta ar kurējošo sistēmu, liekot lietā pamatzināšanas, savu intuīciju un sirds jušanu pašu vienkāršāko kopā sanākšanu var radīt kā tramplīnu dalībnieku kvantu lēcienam. Vai viņi to izdarīs, - tā, protams, ir viņu darīšana un lēmums, bet no savas puses viss nepieciešamais tam būs radīts.


Tādejādi, mudinājumi novadīt semināru par meditāciju vadīšanu, ir izvērtušies par veselu meistarklašu kursu, jo nevar šo vienu aspektu izraut no kopējā.

Es dalīšos savā pieredzē un zināšanās par šo tēmu, praktiski izskaidrojot visus enerģētiskos grupu veidošanas un vadīšanas aspektus.

Šis kurss noderēs ikvienam, kurš vada jebkādas nodarbības grupās, vai, kuram šī tēma interesē kā nākotnes darbošanās iecere. Tāpat būs daudz noderīgas informācijas tiem, kas parasti ir grupu dalībnieku lomā, jo ļaus no procesa gūt maksimālo labumu, iemācoties izprast notiekošo visos līmeņos un izvairīties no blakusfaktoriem, kas var ietekmēt rezultātu un pašsajūtu.



  1. Grupas vadītājs, tā loma kā konkrētu enerģiju translētājam un struktūru pārstāvim.

Kā saprast, vai es vadu kādas enerģijas caur sevi? Kas tās par enerģijām? Kā saprast, vai tās ir harmoniskas pārējiem?  

Kas ir enerģētiskais kanāls, kādi ir tā veidi? Kas ir inkarnāciju iestrādes un dvēseles enerģētiskā struktūra? Kas ir priesterības kanāls (жрический канал)? Kādas Smalkā plāna struktūras kurē un vada pašattīstības sfēru uz zemes? Kas ir Skolotāju Sistēma, Eņģeļu Sistēma, Dziednieku Sistēma, Karmas padome, Civilizāciju sistēmas,utml?

Kā saprast, kura struktūra kurē mani un nodibināt ar to apzinātu vai neapzinātu kontaktu?

Grupas vadītāja kvalitātes- sirds atvērtība, spēja un kapacitāte translēt enerģijas, spēja atslēgt ego programmu dominanci procesa laikā.


  1. Sagatavošanās process

Saskaņošanā ar savu vadošo struktūru, attīrīšanās un aizsardzības tehikas, kalpošanas un tīra nolūka manifestācija. Telpas sagatavošana. Dažādas noskaņošanās tehnikas.

 

  1. Lauka veidošana

Enerģētiskā vide kā procesa kvalitātesgalvenā atslēga. Kas ir enerģētiskā lauka veidošana, kā tā notiek? Lauka veidošanas paņēmieni, atšķirības klātienes un onlain vidē.


  1. Procesa vadība

Telpas turēšana, ''caurumu''atpazīšana un lāpīšana, viļņošanās stabilizācija. Sava empātijas, sirds atvērtības un caurspīdības (Ego minimizācija) pastāvīgs monitorings. 

Izpratne par enerģētiskajiem procesiem. Tranformācijas simptomi dalībieku vidū un darbs ar tiem.

Meditāciju un enerģētisko prakšu vadīšana, drošības tehnikas.


  1. Procesa noslēguma fāze

Lauka aizvēršana, sazemēšana un atgriezeniskā saite no dalībniekiem. Telpas enerģētiskā sakārtošana pēc darba beigām.


  1. Darbs ar sevi pēc grupas vadīšanas

Atslēgšanās no kanāla un svešu enerģiju klātbūtnes, sava lauka savākšana un attīrīšana. Dažādi enerģētisko traucējumu simptomi un risinājumi to novēršanai. Sazemēšanās un pateicības prakses.


  1. Izaugsme caur kalpošanu

Dvēseles uzdevumi un misija. Priekšrocības un ierobežojumi. Atbildība. Karmiskās dispensācijas un atbalsts no Augšas. Līdzsvars un robežas starp zemes dzīvi un kalpošanu. 



Trīs meistarklašu cikls 1,5-2h garumā vakaros 18:00-20:00, 3.,10., un 17.decembrī. Dalības maksa 45 eur, ar apmaksu līdz 11.novembrim, 55 eur  12.novembra.


Pieteikšanās: 

https://www.cognitoforms.com/SirdsCels1/EnerģētiskieAspektiGrupuVadīšanāMeistarklašuCikls



BLOGS IR PĀRCĒLIES UZ VIETNI: SIRDSCELS.LV
ĀTRĀ NAVIGĀCIJA ŠEIT!
VISI JAUNUMI TELEGRAM KANĀLĀ ŠEIT!

pirmdiena, 2020. gada 24. februāris

Nebaidies mainīties


BLOGS IR PĀRCĒLIES UZ VIETNI: SIRDSCELS.LV
ĀTRĀ NAVIGĀCIJA ŠEIT!
VISI JAUNUMI TELEGRAM KANĀLĀ ŠEIT!




Arī par precēšanos, biznesu un pūļa histēriju...

Vai Tu atceries kur biji, kā domāji un juti 10 gadus atpakaļ? Ir teiciens, ka cilvēki nemainās… Jā, varbūt ir tādi, kas nemainās, tomēr lielākā daļa mainās. Jo tādēļ viņi šeit ir atnākuši. Lai izejot savas mācībstundas, mainītos. 

Liela daļa pa šo dzīvi iet aizmiguši matricas iluzorajā miegā, taču arī viņi mainās un attīstās, kaut arī to var saukt par horizontālo attīstību.

Garīgā attīstība ir tikai viens no attīstības virzieniem. Virziens, kurš ved uz paplašināšanos, ved pa vertikāli un atver citu uztveres, izpratnes un perspektīvas diapazonu. 

Taču visās dzīves jomās var attīstīties. Viss, kur nav absolūta harmonija ir poligons izaugsmei. Vai tā būtu attiecību, vai pašrealizācijas, vai naudas tēma. Attīstīties var intelektuāli, profesionāli un radoši. Kur ir attīstība, tur ir izmaiņas un evolūcija.

Kur reālu izmaiņu nav, ir vai nu degradācija, vai ilūzija par attīstīšanos.

Daži piemēri no mana pārmaiņu ceļa.

Par precēšanos

Kad es aptuveni 14 gadus atpakaļ (pēc 14 gadu ilgas neveiksmīgas laulības) apzināti sāku iet vertikālo attīstības ceļu, es nonācu pie secinājuma, ka laulības institūts ir cilvēku izdomāta formalitāte, kas konkrētā laikmeta, sabiedrības un kultūras ietvaros, kaut ko garantē un nozīmē, taču, patiesībā negarantē pašu augstāko dievišķo likumu- Mīlestības klātesamību attiecībās. 

Es patiešām ticēju (un turpinu ticēt), ka Mīlestība ir visaugstākais likums un tajā brīdī, kad tā beidzas vai pārstāj būt attiecību centrā, godīgi ir iet katram savu ceļu. Uzskatīju, ka Dievam zīmogi pasē neinteresē un ir smieklīgi to ņemt vērā jautājumos, kur tas neskar sadzīviski materiālo pusi.

Pagāja daži gadi un es sāku sajust enerģētisko plānu un to, kā cilvēka psiholoģija ietekmē viņa enerģētiku. Mani ieinteresēja dzimumu enerģētiskās īpatnības, enerģiju mijiedarbība, sieviešu un vīriešu sākotnēji radītais etalonmodelis un mijiedarbības pamatprincipi. 

Izpratu un ieraudzīju, ka sievietes enerģētika ir lauka struktūra, kas vislabāk jūtas, kad atslābst un var mierīgi izstaroties, savukārt, vīrieša enerģētiskā struktūra ir kā serdenis vai vektors, kam svarīgs ir virziens un savāktība gribā un mērķī.

Kad abi pārī ir visvairāk pietuvināti savam etalonstāvoklim (sākotnēji iecerētajam), tad mijiedarbība kļūst maksimāli efektīva, energoapmaiņa kvalitatīva un abus piepildoša, pastiprinoša. Veidojas spēcīgs kopējais lauks, kurā labi jūtas visi, kas tajā atrodas. 

No tā izriet, ka precoties- nav svarīgi, vai tas ir baznīcā, ”zagsā” vai latviskā garā, neanalizējot paša rituāla nozīmi, kas katrā tradīcijā un katram cilvēkam (egregoriala iesaiste, ticība utml.) atšķiras, psiholoģiskajā plānā notiek tāda kā atslēgas pagriešana: vīrietim laulības ir atbildības uzņemšanās, viņš saspringst, tādejādi nonākot tuvāk savai etalonerģijai, jeb kļūst vīrišķīgāks. Sieviete, savukārt, atslābst, jo nu ir kāds, kas viņu aizstāvēs, par viņu parūpēsies, – šīs sajūtas viņu ieved vairāk sievišķīgajās enerģijās. Tātad viedojas jauna enerģētiskā struktūra, kura ir daudz vairāk piemērota visu, t.sk.bērnu enerģētiskajam komfortam, harmonijai un spēkam.

Ar šo pārliecību kopā es arī pavadīju vairākus gadus.

Pašlaik es atkal domāju savādāk. 

Pirmais aprakstītais modelis ir vispārīgs un nav attiecināms uz visiem. Otrais ir vispiemērotākais tiem, kas iziet bāzes programmas.

Atgādinu, ko es saucu par bāzes programmām. Bāzes programmas ir dzīves notikumi, scenāriji, kam iziet cauri lielākā daļa iemiesoto dvēseļu, neatkarīgi no pašas dvēseles attīstības vektora. Lielākā daļa cilvēku uz zemes iziet savas mācībstundas 1. meklējot savu pašrealizāciju, apgūstot profesiju un atrodot savu vietu sabiedrībā, 2. meklējot pāri un viedojot partnerattiecības, 3. dzemdējot un audzinot bērnus. Tātad šīs ir trīs bāzes pamatprogrammas.

Vēl pavisam nesen par garīgajām tēmām un dvēseles lietām vairāk interesējās tie, kam tuvojās 40, kad bāzes programmas kļuva mazāk aktīvas un cilvēks sāka domāt, ko darīt ar savu dzīves atlikumu. 

Pēdējo desmit gadu laikā arvien vairāk atmošanās notiek jauniešu vidū (25-35g) un šai paaudzei tas ir liels izaicinājums, jo ir jau daudz aktīvāki dvēseles impulsi, nekā tie bija mums, bet vēl arī gana stipri ieaudzinātie un ieliktie stereotipi, domāšanas programmas.

Bērniem un arī daļēji 20gadniekiem vairs nebūs šo problēmu, viņi citām acīm redz pasauli un viņiem pie kājas novecojušās pasaules pārpalikumi… Viņi būvēs katrs savu pasauli, savu realitāti, nevadoties pēc standartizētajām dogmām par to, kas ir un nav pareizi.

Tātad otrais manis aprakstītais modelis ir piemērots tiem, kas apgūst/iziet bāzes programmas, kuras jau pēc savas būtības ir vecā laikmeta palieka. 

Nākotnē pašrealizācija būs individuālā talanta un spēju radošas izpaušanas nepieciešamība, bērnu radīšana būs apzināts un mīlestības piepildīs akts, partnerattiecības būs divu enerģētisko potenciālu apvienojums Mīlestības un Kopradīšanas zīmē. Bet līdz tam vēl jānoiet tāls ceļš gan katram individuāli, gan visai mūsu civilizācijai kopumā.

Tiem, kas izgājuši bāzes programmas (runājot par 40gadnieku paaudzi) un atrodas uz attīstības ceļa, precēšanās nozīme zūd. Protams, ir arī dvēseles, kurām ir mazs karmas apjoms un Ego programmas nav īpaši izteiktas, tāpat arī spēcīga saite ar Dvēseli,- viņi jau agri izvēlas iet paši savu ceļu. Izņēmumi pastāv vienmēr un visur. Šeit ir viens raksts par precēšanās tēmu, kas mani reiz uzrunāja.

Attīstības ceļā, ja mēs patiešām to darām, nevis spēlejamies modernajās ezotēriskajās spēlītēs, mēs agri vai vēlu nonākam vietā, kur visām duālā laikmeta koncepcijām, uzskatiem, teorijām un doktrīnām pienāk loģisks gals. Tāpat kā Ego spēlītēm, labais- sliktais, garīgais-materiālais, tumsa-gaisma, sievišķais- vīrišķais… Dualitāte, kurā divi pretpoli cīnijās, pārtop par pretpolu tuvināšanos un sākas jaunu sadarbības modeļu veidošanās. 

Katrs dzimums atzīst un pieņem savu animu vai animusu (pretējā dzimuma aspektu) un kļūst mierā ar to. Izvēloties gaismu, pieņem un integrē sevī arī savu tumsu. Kļūst par veselumu. Pāriet no patērējošā ego modeļa, kad no otra pieprasa un gaida, uz beznosacījuma dalīšanās un došanas modeli. Kad abi dod labāko, ko var iedot, tad pagājušo gadsimtu vēdiskie (un ne tikai) koncepti par vīriešu un sieviešu atbildības zonām un pienākumiem, vienkārši pazūd…

Visas šīs mācības par sievišķību un vīrišķību, kurām arī pati esmu gājusi cauri, daļēji pieņemot, daļēji apstrīdot, ir par aizejošo laikmetu. Tās der un ir pielietojamas tikai tām dvēselēm, kam vēl ir paredzēts (un, ja ir paredzēts, izmukt nevarēsi! Atgriezīs!) iziet savas mācībstundas bāzes programmu ietvaros. Maksimums 20 gados tas beigsies. Senās autoritātīvās mācības, kuras bija aktuālas patriarhālajā laikmetā, pazudīs kā nebijušas…

Ārpus bāzes programmām attiecību sfēra parī ir pavisam kaut kas cits. Tā ir sirds saikne, tā ir pārpasaulīga tuvība un saplūsme, tā ir kopīga vertikāle, vienlaicīgi respektējot un saglabājot savu individualitāti. Jau tikai pieskārusies šai pasaulei, es sapratu, ka mani vairs standartattiecības neinteresē. Pamatskolā atgriezties nav jēgas pat, ja augstskolā vēl netiec… 

Par biznesu

Manas bakalaura un maģistratūras studijas bija saistītas ir biznesu un organizāciju pārvaldi, tieši tāpat, kā mana karjera līdz 36 gadu vecumam, kad izlēmu no tā izkāpt nekurienē (kā man likās toreiz).

Mārketinga, pārdošanas, finansu un biznesa jomā jutos kā zivs ūdenī un biju ļoti pārliecināta, ka labi pārzinu gan tirdzniecības, gan vairākas ražošanas sfēras, kā arī orientējos mikro un makroekonomikā.

Nonākot attīstības sfērā, ātri man dzīve parādīja, ka šeit sāk darboties citi likumi. Pārdošana vecajā pasaulē un pārdošana jaunajā ir divas ļoti atšķirīgas lietas, kaut arī, abās pasaulēs tavs enerģijas līmenis, apjoms un mērķtiecība, ir galvenais rezultāta pamats. 

Neizvēršot plašumā šo tēmu, jo jau izrakstījos, rakstot iepriekšējo, mana izpratne par biznesa jomu, naudas un pārpilnības plūsmas likumiem, ir mainījusies vairākkārt. 

Tad, kad es skatos no sava šodienas skatupunkta uz dažiem biznesa un pārdošanas veidiem, redzu to enerģētisko komponenti un potenciālu, es redzu arī to, ka tas joprojām ir tāds ”apdeitots”vecās pasaules instruments, ko mēdz pasniegt kā kaut ko modernu un mūsdienīgu. Es redzu, ka šīs apdeitotās metodes (ne tikai biznesā) vieš cerības un ievelk dvēseles, kuras mostās un mēģina doties pa vertikāli. Un šo veco vēžu bāšana jaunās kulītēs nu jau ir burtiski pārņēmusi visas jomas un sfēras. Konceptuāli pavisam jaunu lietu ir ļoti maz vai tās neļauj laist apritē,- vecā sistēma turēsies, cik vien spēs…

Par pūļa paniku un histēriju

Kamēr tu atrodies duālajā pasaules uztverē līdz ausīm, tu pavelcies pūlim, ļaujies vispārejam informatīvajam fonam un ļauj no sevis izkāst enerģiju emociju veidā.

Šodien gandrīz neviens vairs nerunā par Grētu, Austrāljas degšanu, vēl pēc divi mēneši koronovīrusu vai nu aizmirsīs, vai arī tas beigsies. Tas pats ar Misānes lietu. Maz ir tādu, kas rok dziļumā, lai saprastu, kas notiek īstenībā, lai ieraudzītu, kādi spēki stāv aiz visa tā. Un vai tas visiem ir vispār vajadzīgs? Labāk roc un izzini visu pirms pieņem lēmumu vai vakcinēt savu bērnu…Aiz katra skaļā gadījuma stāv gan šīs pasaules pelēkie kardināli, gan ar aci neredzamās pasaules spēki. Mums parāda tikai mazu aisberga virsotnīti, pietam tādā gaismā, lai maksimāli aktivizētu emociju izsviešanu.

Kad tu paliec savā centrā, savā gaismā, sūtot to uz cilvēku sirdīm, kurām grūti, vai vietām, kur notiek viļņošanās, tu ienes mieru un harmoniju visā apkārnē. Kad tu pavelcies uz emocijām, tu lej eļļu ugunī, tu pievelc vēl vairāk cilvēku, kas sāk viļņoties, atdodot savu emocionālo enerģiju astrālajam plānam, kur uz bagātīgi saklātu galdu pulcējas tie, kas no šīs enerģijas barojas… 

Protams, netrūkst arī tādu, kas šādas situācijas izmanto, lai vairotu savu publicitāti un popularitāti- apzināti vai neapzināti. Kaut vai tāpēc, es aktīvajā fāzē vai nu klusēju, vai arī runāju tikai SCK ietvaros, ja man jautā. Bet tas, ka klusēju, nenozīmē, ka man ir vienalga, ka es neredzu vai nesaprotu, kas notiek. Es redzu un saprotu no tā sava līmeņa, kurā atrodos patlaban.

Publicitāte un pūļa histērija nerodas tāpat vien. Par to derētu aizdomāties: kur katram skaļajam gadījuma aug kājas. Ir simtiem gadījumu visā pasaulē, kas pārsniedz gan svarīguma, gan intensitātes ziņā katru no manis pieminētajiem, taču tādas rezonanses mēdijos nav.

Un neviens šis gadījums nav tikai melns, vai tikai ”tumsas spēku”radīts. Mēs dzīvojam duālajā pasaulē un šeit ir klātesoši visi toņi un pustoņi. Katrā gadījumā ir arī kaut kas vērtīgs. Iespējams, Misānes lieta deva cerību, ka varbūt latvieši reiz varēs tāpat celties par saviem mežiem.

Tiem, kas iet vertikālo ceļu un plāno kādreiz atkabināties no duālās pasaules uztveres, es atgādināšu, ka ļoti daudzas dvēseles šajā dzīvē un šajā laikā ir izvēlējušās pabeigt savas karmiskās mācībstundas. Šis uzdevums viņām ir ļoti svarīgs. Un neviens mēs nezinam, cik liels ir viņu karmas apjoms un, vai mēs ar savu iejaukšanos, vēlmi glābt, nečakarējam šo plānu.

Dvēseles izvēle un brīvā griba ir svēta un augstāka par cilvēka brīvo gribu.

Līdzcietība un pieņemšana, tolerance pret dvēseles izvēlēm, klusa apbrīna par drosmi un lūgšana, ir tas, ko mēs varam no sevis dot un, kas ir visvērtīgākais.

Iedomājies, ugunsdzēsēju, kurš skrien degošā un brūkošā ēkā, lai glābtu bērnu. Ko mēs darīsim? Mēs taču neskriesim glābt ugunsdzēsēju vai nevāksim pūli un necelsim tajā histēriju, bet būsim klātesoši lūgšanā un laba vēlējumos, apbrīnā par drosmi un uzdrīkstēšanos iziet cauri šai pieredzei.

Šādi ugunsdzēsēji ir dvēseles, kuras izvēlas iziet cauri lielām ciešanām un pārdzīvojumiem, lai izmantotu šī laikmeta doto iespēju pabeigt/atrisināt lielu daudzumu savas karmas, lai dvēsele varētu pāriet jaunā līmenī. 

Arī šajā tēmā/piemērā ir vairāki līmeņi- totāls Ego, kad mums galvenais ir, lai pašiem labi, un citu dzīves interesē tikai ziņkārības un ”fū, labi, ka ar mani tas nenotiek!” līmenī. Tad nākamais līmenis, kad sāk atvērties sirds un līdzcietība, kad mēs emocionāli ļoti iesaistāmies un vēlamies glābt, palīdzēt, ietekmēt, karot, cīnīties. Abi šie līmeņi ir dažādi poli duālās pasaules izpratnes un uztveres diapazonā. Mēs visi to izejam, pirms sākam sevi asociēt ar dvēseli. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Ir starpība starp zināt, ka ir čakras un redzēt/sajust čakras (un citu smalko plānu).

Kad mēs sākam arī sadzirdēt citas dvēseles, mēs sākam redzēt/just smalko plānu, plašāku ainu aiz dualitātes spektra robežām. Tad, kad tu redzi, ne tikai pasaules pelēkos kardinālus, kas stāv aiz Grētas (piemēram), bet arī astrālā plāna mošķus, tad tu vienkārši vēro un ar izpratni pieņem visu iesaistīto dvēseļu pieredzes, ar savu mieru, gaismu un pieņemšanu līdzsvarojot masu histērijas izraisīto enerģētiskā lauka šūpošanos un tā izraisītās dzīres zemākā astrāla aizkadrā.

Visa ņemšanās internetā (es nerunāju par konstruktīvām diskusijām), dažādie viedokļi, negatīvie komentāri par visādām tēmām, tie ir tikai un vienīgi absolūti neauglīgi emociju uzplaiksnījumi no dažādos līmeņos esošām dvēselēm. Tie, kas ir zemāk, nekad nepieņems un nesapratīs tos, kas ir augstāk, kamēr paši tur nenonāks. Tas, kurš ir augstāk, tas var labāk saprast un pieņemt tos, kas atrodas zemāk. Taču vidusposmā vēl ļoti aktīva ir vēlme mācīt, glābt, vest uz pareizā ceļa, nosodīt un vērtēt. 

Arī es esmu izgājusi Revolucionāra posmu un tagad pamazām atvados arī no Glābēja sevī, vietā ielaižot Visu Pieņemošo un Mīlošo Vērotāju…

Kur ir vēlme pēc cīņas, kur ir nosodījums pret citiem, tur Mīlestībai jāatkāpjas. 

Visi mēs izejam mācībstundas, kas saucās Līdzcietība, Pieņemšana un Mīlestība, lai kurā līmenī arī atrastos…

Visi, pilnīgi visi mēs esam ceļā un pēc gadiem pieciem es varēšu šo rakstu aktualizēt ar vārdiem: ”bet tagad es pasauli redzu šādi…” 

Nebaidies mainīties!

Esam!


Inta
2020.gada 22.februāris


svētdiena, 2020. gada 9. februāris

Lielās Krustceles


Laikā, kad šķiet, 90% cilvēku meklē savu pašrealizāciju, savu īsto vietu dzīvē, savu sirdslietu, ir kāda
daļa, kas to ir atradusi. Tikko noskatījos Maijas Rozītes videointerviju ar izcilo pavāru Lauri Aleksejevu, kura profesionālās prasmes neatpaliek no cilvēcīguma un senās dvēseles starojums nav noslēpjams. Šī intervija man salikās ar kādu manu neseno pieredzi ar līdzīgu dvēseli.

Man ir bijusi iespēja dzīvē arī personīgi satikt gana daudz šādus cilvēkus un pavērot kā notiek dvēseles attīstība un pieredzes gūšana, realizējot un attīstot savu potenciālu izpaustās (3D) realitātes matricā. 

Tas ir īpašs ceļš, scenārijs, kurš paredz kādā dzīves momentā pašam piebremzēt un izvērtēt savu iekšpasauli, un izvēlēties kādu no iespējamajiem dvēseles attīstības vektoriem. Šajā ceļā, kur pēc pieņemtajiem standartiem viss ir labi, tieši tas ir izaicinājums, jo ārēju stimulu nav. Pārmaiņām jāsākās no iekšienes.

Tiem, kam visur ir nosacīti bardaks- neizdevušās vai neapmierinošas attiecības, grūti atrast savu sirdslietu, savu pašizpausmi, tie ātrāk sāk meklēt atbildes savā iekšienē un aizdomājas par savu dvēseles ceļu, dzīves uzdevumiem, jo ārēji faktori spiež. Jā, arī šeit, protams, daudzi iekrīt mūžīgā ezotēriskā bezfināla masturbācijā (atvainojos) un dzīves realitāte neatspoguļo nekādus manāmus rezultātus- bildīte apkārt ir viena un tā pati. Taču, ir tādi, kas izdara secinājumus un visā savā transformācijas periodā, mainot visas savas sfēras pat daudzkārtēji (kas no apkārtējiem bieži tiek nosodīts), ar katrām šīm izmaiņām arvien vairāk sajūt iekšējo brīvības un prieka sajūtu, vienlaicīgi atbrīvojoties no problēmām (attiecībās, profesionālajā sfērā, veselībā, utt.) Ne par viņiem šoreiz būs stāsts.

Mans darba instruments ir mans intuitīvi informatīvais kanāls, kuru esmu gan mērķtiecīgi attīstījusi daudzu gadu garumā, gan arī inkarnāciju iestrāžu rezultāts, gan arī mans uzdevums. Mana energostruktūra ļauj translēt manā laukā enerģijas, kuras ir vajadzīgas cilvēkiem, kuri pēc rezonances principa pievelkas. Pie tam katrs saņem to, kas tieši viņam ir vajadzīgs. 

Vērojot sevi, es jūtu, caur kuru manu enerģētisko centru/iem sākās aktīvākā kustība un saprotu, kurā sfērā cilvēkam ir nepieciešama enerģija un dziedināšana,- vai tas ir atbalsts, sirsnība un mīlestība (sirds centrs) vai informācija (5. un 6. c.) vai sievišķā enerģija (2.centrs), vai iedvesma (2.un 3.c)... 

Taču ļoti bieži cilvēkus ''pieved' 'pie manis, lai es atskaņotu/ translētu tādu kā energoinformatīvo paketi- tā ir informācija no viņu Dvēseles plāna, kas nāk kopā ar enerģiju, kura ļauj šo informāciju pilnvērtīgāk izmantot. 

Šodien es mēģināšu uzrakstīt kādu vēstījumu, pamainot tā formu, pielāgojot saturu plašākam lokam un neiekļaujot to, kas, manuprāt, ir samērā personīgi.

Tās bija pāris satikšanās pavisam citā sfērā, kura laikā šī informācijas plūsma ieslēdzās un, man patiešām bija jāpieliek pūles, lai to apslāpētu un runātu par kaut ko citu. Šoreiz tas bija grūtāk nekā citkārt, jo ar šo cilvēku bija arī tas, ko mūsu jomā dēvē par ''atpazīšanu''. Lai nu kā, - tās bija pāris pavisam neilgas satikšanās, es par šī cilvēka privāto un citām dzīves sfērām neko nezinu. Šķiet, ka šis cilvēks arī galīgi nav tēmā un, pat, ja es sāktu kaut ko teikt, smalkjūtīgi klusētu vai ieteiktu man griezties pie attiecīgā speciālista :) Tāpēc droši vien arī informācija ir samērā vienkārša un, iespējams, manam lokam vispārzināma. Tomēr arī atgādinājums var noderēt :)

Lielās Krustceles

Pašlaik cilvēku mošanās vertikālei notiek visās vecuma grupās to dvēseļu vidū, kurām šāds scenārijs ir paredzēts. Kā mēs zinām, lielākajai sabiedrības daļai dvēseles attīstība pa vertikāli nav paredzēta/izvēlēta. Viņi turpinās savu ceļu vecā scenārija ietvaros, turpinot attīstīt savu pieņemšanu, līdzcietību, spēju mīlēt utt.

Ir kāda cilvēku grupa, kuriem tuvojas vai ir nedaudz virs 40 gadiem, kuri patlaban tuvojas Lielajām Dzīves Krustcelēm. Te var runāt par astroloģiskajiem un bioloģiskajiem cikliem, kad jaunībā mēs metamies iekšā savā pašrealizācijas un attīstības jomā, veidojam ģimeni, radam bērnus un būvējam to pamatu savai dzīvei, uz kuru, mūsuprāt, balstās šī sabiedrība, bet pienāk brīdis, kad sākas iekšējas un ārejas pārmaiņas.

Kas notiek ar tiem, kam ir mūsu sabiedrības izpratnē veiksmīga karjera, ilgstoša laulība un bērni, kuri pārsnieguši 14 gadu vecumu (enerģētiski jau atdalīti no vecākiem), taču dvēselei ir vēlme mosties un iet pa vertikāli?

Daudziem līdz 42 gadu vecumam ļauj izspēlēties 3D spēlītēs un pabeigt bāzes programmas. Par bāzes programmām es saucu tos dzīves uzdevumus, kurus vairāk vai mazāk iziet visi savā dzīvē. 1. Apgūt profesiju un sasniegt tajā kaut kādus rezultātus. 2. Izveidot pāra attiecības, radīt un izaudzināt bērnus. 3. Atrast savu vietu sabiedrībā, veidot ar apkārtējiem attiecības. Cik lielā mērā katram izdodas veiksmīgi un harmoniski iziet šīs bāzes programmas, tas ir ļoti individuāli.

Jāpiebilst, ka ir arī ļoti daudz t.s.garīgā ceļa gājēju, kas savas bāzes programmas nav izgājuši/pabeiguši. Alegorijās runājot, nepabeidzot pamatskolu, mēģina tik augstskolā. Par to gan esmu jau daudz rakstījusi. Viņi mēdz iestrēgt pārejas posmā, jo atgriezties un nokārtot ieskaites nemaz negribās...

Taču atgriežoties pie šodienas tēmas, ja galvenās bāzes programmas tiek daudz maz realizētas, tad, ar prātu var likties, ka nu gan visam jāsāk būt forši, labi un nu tik sākšu dzīvot un baudīt dzīvi! Taču te jau klāt ir kārtējais dzīves attīstības cikls, kas pieprasa/piedāvā pāreju uz jaunu līmeni, iekšējas izmaiņas, savu prioritāšu, mērķu, vērtību pārvērtēšanu, kam seko ārējās izmaiņas.

Līdz 45 gadu vecumam (4+5=9-cikla noslēgums) ir lēmumu pieņemšanas laiks, atvadīšanas no vecā Es laiks. Cipari un gadi ir nosacīti, bet tomēr manā pieredzē tieši manai paaudzei vēl diezgan izteikti var redzēt šīs kopsakarības.

Ne tikai tiem cilvēkiem, kuru Dvēseles ieplānojušas mosties, arī visiem pārējiem šis ir pārmaiņu laiks, jo attīstībai ir vajadzīga virzība, pārmaiņas, kaut kas jauns. Kur nav pārmaiņu, tur sākas stagnācija un degradācija. Ja tev ir stabila karjera, sieva/vīrs un bērni, māja, kāds hobijs un ikgadējais atvaļinājums, - tā, lai arī skaitās sociāli un tavam prātam teicami realizētas dzīves modelis, attīstības potenciāla šajā, jau gadiem rutīnas vairāk vai mazāk skartajā bildītē, ir maz.

Lielākā daļa cilvēku jūt šo iekšējo kņudināšanu, vēlmi pēc pārmaiņām, periodisku dzīves apnikumu un, lielākajai daļai arī šīs pārmaiņas notiek- tiek mainītas profesijas, partneri, dzīvesvietas, utml.

Iekšējais mudinājums, sajūta, ka ''vecā kurpe spiež'', vēlme pēc kaut kā tāla, nezināma, liek rosīties, meklēt izeju un risinājumu.

Tiem, kam nav paredzēts/izvēlēts/neizdodas iet dvēseles atmošanās ceļu (vertikālo attīstības ceļu), tie mēģina kaut kā ''apdeitot'' savas bāzes programmas. Kaut ko nedaudz pamaina savā profesionālajā jomā, ar partneri aiziet uz pāru terapiju, cenšoties atgriezt dzirkstelīti, ievieš mīļāko un/vai jaunus hobijus. Tie ir tādi plāksterīši, kas ļauj ilgāk eksistēt vecajam modelim, turoties pie savas pamatīgās mentālās programmas ''man taču viss ir kārtībā!'' Taču tā ir īslaicīga anestēzija, jo attīstības potenciāla tajā visā nav vai ir ļoti maz. Nav, jo mērķis ir saglabāt esošo status que.

Piebildīšu, ka ir virkne iemeslu, kādēļ manas (40+) paaudzes cilvēkiem ir grūti iziet uz nākamo līmeni ar esošo darbu, esošo partneri un tā ir atsevišķa plašāka tēma. Taču ir pāri (manā pieredzē max 1%), kam izdodas iziet ārpus bāzes programmām un attīstīties kopā.

Atgriežoties pie tēmas, ir cilvēki, kas šo status que arī kaut kā novelk līdz mūža galam, barojot sevi ar paša ieprogrammēto ''man taču viss ir lieliski!'' Dvēseles skumst, pašam ir vēlme visu pamest uz braukt uz kalniem ganīt aitas, taču mēs tik lieliski protam norakties darbā, apkrauties ar visādiem pienākumiem, seriāliem un vēl visu ko, lai tikai nebūtu jādomā. Lai tikai nebūtu jājūt.

Tomēr, tomēr lielāko daļu no mums pie tām Lielajām Krustcelēm pieved. Un, šis moments ir viens no pašiem svarīgākajiem dzīvē. Ko mēs izvēlēsimies?

Liela daļa nesaprot, ka izvēle ir starp veco un jauno, starp sirdi un prātu, starp stagnāciju un evolūciju. Viņi nesaprot, ka, ja pamatskola ir pabeigta, tad nav vajadzība visu to stiept līdzi vai vēlreiz sākt pamatskolas programmu tikai citā skolā...

To neizprotot, vēloties mainīt savu dzīvi, vīrs, piemēram, aiziet pie jaunas meitenes, kā rezultātā iegūst abas sievietes,- jaunā sāk savas bāzes programmas, bet vecajai pēc dziļās ''sasistās siles'' krīzes sākas jauna dzīve jau sev, jaunas attiecības, pašrealizācija, kamēr vīrietis, kam tuvojas 50 atkal jau maina pamperus... Vīrieša dvēselei šis ir viens no skumjākajiem scenārijiem.

Otrs variants ir vēlais bērns, kur pāris nespēdams iziet uz jaunu attiecību līmeni, izlemj saglābt savas attiecības (savu status que) šādā veidā- vēlreiz izejot pamatskolas programmu un attālinot stāšanos augstskolā. Modifikāciju ir daudz, bet galvenā kopējā iezīme ir tajā, ka tā vietā, lai mainītu sevi, lai piedzīvotu jauna līmeņa attiecības, tiek mainīti apstākļi, kuros atkārtot bāzes programmas.

Protams, visur ir izņēmumi, tomēr daudzus gadus pētot cilvēku dzīves scenārijus, kas ir dvēseļu izvēlētas programmas, ir kādas 20 izplatītākās modifikācijas, pēc kurām iet teju visi cilvēki.

Kas tad notiek ar tiem, kas izvēlas vertikāli? Kam tas izdodas?

Tā ir pavisam cita realitāte, cits lidojums, cita brīvības sajūta, cits fokuss un citas vērtības. Tas ir absolūti cits iekšējais stāvoklis un pasaules redzējums. Tās ir arī citas vajadzības un prasības pret dzīvi un sevi pašu.

Tu saproti, ka tava dzīve notiek tieši šodien un, tā nav bezgalīga, un, tu vēlies katru dienu izbaudīt labāko, ko šī pasaule var sniegt.

Lai līdz šai realitātei nonāktu, ir jāatbrīvojas no ārkārtīgi daudz, pārsvarā iekšējiem uzstādījumiem un aizspriedumiem, būtiski izmainot sevi. Pat ne tik daudz izmainot, cik paplašinot sevi.

Tu saproti, ka ne tavs darbs, ne tava ģimene, ne bērni, ne statuss sabiedrībā, nav pats būtiskākais, bet būtskākais esi Tu pats un tas, ko Tu vari šai pasaulei dot.

Tu sāc nojaust, ka attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem var kļūt par skaistu pieredzi, tikai pašam tās ir jāsakārto un jāizveido. Tu sāc apjaust, ka partnerattiecības var būt brīnišķīgs dvēseļu duets un, ka tas, ko tu uzskatīji par labu seksu ir tikai 5% no tā, ko ir iespējams šajās jaunā līmeņa attiecībās piedzīvot un pieredzēt! 

Tu apjēdz, ka bāzes programmas ir izietas un tajās nav visu mūžu jamaļās vai pie tām jāturas. Ka attiecības, kuras sevi izsmēlušas ir jāpabeidz, partneri un bērni jāpalaiž un jāļauj tiem celties un iet uz priekšu. Tāpat tu apjēdz, ka darbs un sociālais statuss nav svarīgākais dzīvē, tāpat tava mašīnas marka un collu skaits tavam TV. 

Svarīgākais ir tas, kā tu jūties. Jo to, kā tu jūties, tu izstaro pasaulē. Uz šo starojumu pievelkas tie, kas ir uz viena viļņa ar tevi, ar kuriem kopā ir forši pastrādāt, forši aiziet kalnos un forši brokastot gultā.

Iekšējā jušanās, šis prieka stāvoklis, esības prieks, laime- nav svarīgi, kā mēs to nosaucam, ir tikai un vienīgi atkarīga no tā, vai tu ej savu ceļu saskaņā ar savu iekšējo sirds balsi, saskaņā ar savu Dvēseli. Nevis ar prātu. Iet kopā ar Dvēseli, nozīmē palielināt Dvēseles klātbūtni sevī arvien vairāk un vairāk, līdz līmenim, kad jau vari sākt radīt savu realitāti tādu, kādu vēlies. Tas ir stāsts par vertikāli. 

Tas ir stāsts par attīstību un evolūciju, tas ir stāsts par cita līmeņa dzīves piedzīvošanu, par kuru pašlaik tev var nebūt nekādas nojausmas, ka tāda ir iespējama. Tas nav stāsts par ezotēriskām zināšanām, par meditēšanu un filozofēšanu par augstām matērijām. Tā ir pavisam cita pasaule, kurā tu vari nonākt.

Lielās Krustceles ir par to, ko tu izvēlēsies: atmest veco un piedzīvot jaunu realitāti visās savas dzīves jomās, iepazīt arī sevi pašu pavisam citā līmenī, vai arī turpināsi mainīt darbus, partnerus bāzes programmu ietvaros vai lāpīt un uzturēt esošo situāciju?

Abas izvēles ir pieejamas dažādās modifikācijās un ir vērts atcerēties, ka tev tā ir. Izvēle.

Esam, Inta

svētdiena, 2020. gada 19. janvāris

Ilūzija par brīvību un kalpošanu

Šorīt ieraudzīju FB lentē vienu pētījuma rakstu par piramīdbiznesu un aizdomājos. Esmu par šo
fenomenu rakstījusi arī agrāk un pēdējā laikā vēlme paust publiski savas sajūtas un domas iet mazumā, jo arvien vairāk pati nokļūstu tajā pusē, kur nevērtē un pieņem katras dvēseles izvēles gūt savas pieredzes.
Tā es svārstos starp vēlmi rakstīt un iekšējo vajadzību izgaismot un parādīt cilvēkiem kādas lietas, parādības citus aspektus, un starp vēlmi ļaut visam notikt un cienīt katru pieredzi uz šīs zemes.
Manā joslā arvien vairāk parādās to, kas piedāvā, tirgo un reklamē gan dažādus uztura bagātinātājus, gan mazgājamos līdzekļus, gan citus unikālus līdzekļus, kas ļauj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un ietaupīt…
Es neko neteikšu par šiem produktiem, jo neesmu ķīmiķis, lai izpētītu to patieso saturu un zinātnieks, lai kompetenti un objektīvi spriestu par šī līdzekļa patieso ietekmi. Lielākā daļa izvēlas produktus plauktos, internetā, pie izplatītājiem savu ļoti subjektīvu motīvu vadīti.
Arī par piramīdveida mārketingu esmu izteikusies gan rakstos, gan video, gan grāmatā Ardievu, Karma! nodaļā par biznesu jaunajās enerģijās…
Šeit padalīšos tīri ar sajūtām par enerģijām, kuras nolasās, redzot, sajūtot šīs aktivitātes informatīvajā telpā un pārdomām šo sajūtu rezultātā. Kā parasti nepretendēju būt par universālās patiesības nesēju :), vien dalos savās pārdomās.
  • Izmisums. Pieļauju, ka liksies dīvaini, bet zem šīm aktīvitātēm ir sajūtama izmisuma enerģija. 
  • Cerību un skumju sajaukums, kad dvēseli mēģina no dabiskās vēlmes radīt, nolikt uz kādas sistēmas ideoloģiskām sliedēm.
  • Hiperaktivitāte, kā pēc kāda stimulējoša preparāta lietošanas. Pavērojiet kādu video, kurā prezentē produktus ar izslēgtu skaņu… Šādi skatieni, ķermeņa haotiskas kustības, nervozitāte nav tikai no dabiska stresa kameras/auditorijas priekšā. Tā ir samērā izteikta pazīme, kad cilvēks rīkojas pēc ieliktas manipulējošas programmas.
Tas, ka izplatītāju paliek arvien vairāk manā joslā, kur tomēr ir pievilkušies pārsvarā cilvēki, kam interesē pašattīstības sfēra, arī daudz ko izskaidro- cilvēki, kas sāk sajust sevi, tiecas pēc brīvības un kalpošanas. Un, lūk, pretī ir bizness, kas ņem kādu produktu un iesaiņo to skaistā papīrītī, piesolot cilvēkam to, ko iekšēji vēlas katra dvēsele: darīt kaut ko vērtīgu, palīdzēt cilvēkiem, darīt labu. Un vēl - brīvība! Neatkarība no sistēmas darba, finansiāla brīvība! Kas liek noticēt un iesaistīties?
  • Tīkla mārketinga sistēma nodrošinot mazāku produkta gala cenu, jo apiet starpniektirgotājus. Internetā ir pieejama informācija par tīkla mārketinga produktu reālo pašizmaksu un gala cenu. Tā daudz neatškiras no vidējiem uzcenojumiem kādā lielveikalu tīklā pirktajiem produktiem.
  • Kompānijas apmāca speciālus cilvēkus, kas skalo smadzenes, rādot dažādus pētījumus, diagrammas par produktu efektivitāti, pārliecinot iesaistītos un liekot viņiem patiesi un no sirds ticēt produktam un tam, ka viņiem ir misija ar šo produktu palīdzību darīt pasauli labāku, cilvēkus veselākus un laimīgākus.
  • Cerība un vēlme būt finansiāli brīvam un neatkarīgam, sasniedzot kaut kādus kompānijas izstrādātus apjomus, liek koncentrēt visus spēkus un enerģiju, šo mērķu sasniegšanai. 
Pēc saviem rakstiem gan pēc šīs tēmas, gan pēc raksta par sektām, esmu saņēmusi daudz vēstules un pieredzes stāstus, kas apvienojumā ar manu pašas redzējumu, ļauj novērot, ka tīkla mārketinga sistēmās lielākoties iesaistās:
  • Cilvēki, kuri nav atraduši savu ceļu, savu sirds lietu, savu aicinājumu un nav attīstījuši savas spējas un talantus līdz laba meistara, vai vismaz speciālista līmenim;
  • Cilvēki, kuriem ir mazs enerģijas līmenis (t.sk. arī finansu enerģijas), kuriem grūti ir izpaust savu personīgo radošumu, trūkst savu ideju un enerģijas to realizēšanai;
  • Viegli iespaidojami un manipulējami cilvēki, kuriem nav  attīstīts gribas un pašapziņas centrs. Esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kuri nekad nepērk no izplatītājiem un paši neizplata, un ir tādi, kas izplata vienlaicīgi vairākus produktus, vai arī to dara gadiem, mainot vien produktus un kompānijas.
  • cilvēki, kuriem ir hronisks naudas trūkums un neizstrādās karmiskās mācībstundas ar naudas enerģiju;
  • cilvēki, kuri labi jūtās tikai līdzīgi domājošu cilvēku kompānijā, kuriem ir vajadzīga šī piederības sajūta un atbalsts, lai nejustos viens, u.c.
Tāpat esmu novērojusi, ka lielākā daļa iesaistīto kļūst par produkta patērētājiem, iegādājoties pat vairāk nekā būtu normāli nepieciešams, kas man salīdzinājumā ir, kā pērkot Rimi kaut ko, pie reizes tur vēl piestrādāt: sakārtot plauktu, pierunāt citus pirkt preces un dabūt papildus atlaides, utml. :) Finanšu resursi un sajūtas, ka dzīves līmenis ir būtiski palielinājies viņu dzīvē reāli nepalielinās, taču nevajadzīgu zobupastu un mazgājamo līdzkļu klāsts gan. Enerģijas līmenis un kvalitāte krītas visiem, ko pazīstu. 
Tur vēl ir neredzamais aspekts, par kuru šeit nerunāšu plaši, bet esmu jau stāstījusi. Pie konkrēta zombēšanas/mentālo manipulāciju/pārņemtības līmeņa, paša dvēseles enerģija tā kā atkāpjas, paiet malā, atbrīvojot vietu astrālā plāna apakšīrniekiem.
Protams, ka ir mazākums, kas kaut ko arī nopelna šajā biznesā un ir lielie idejas autori, kuri skaita miljonus.
Piebildīšu, ka patiešām, tīkla mārketinga sistēma, tāpat kā bitkoini, ir nākotnes biznesa modeļi, kas 99% ir nokļuvuši Ego un patēriņa kulta pārņemtā pasaulē, kura vēl nav attīstījusies līdz sirds/patiesas kalpošanas līmenim, lai šī sistēmas nestu patiesu labumu abu pušu visiem iesaistītajiem.
Mums nevajag vairāk preces, kā mums ir, tieši otrādi. Patēriņš iznīcina planētu un apslāpē cilvēka garu.
Brīnišķīgu kalpošanu, radošumu un pievienoto vērtību es redzu, piemēram, tajos, kas audzē diedzētas sēklas, ekoloģiskus produktus, kuros papilnam ir dabīgo mikroelementu un vitamīnu, kuru apšaubāmus sintezētus analogus presē kapsulās un iesaiņo spožā ilūziju papīrītī par veselību, skaistumu un laimi, ko var nopirkt par naudu…
Jā, ir pasaule, kurā vecās sistēmas vēl darbosies, kur būs aitas un būs cirpēji. Kur pārdevēju acīs drudžaini mirdzēs alkatība, vēlme pārdot, vēlme tapt brīvam un… ik pa laikam uzmirdzēs skumja dvēseles dzirkstelīte, mēģinot atgādināt, ka īstā brīvība ir spējā būt sev pašam, sekot saviem sapņiem, realizēt savas idejas, iet savu ceļu un dzīvot savu, unikālo un neatkārtojamo dzīvi! 
Šīs ir pārdomas, ko ilgi nesaņēmos publicēt, jo tās var aizskart daudzus, kas meklē savu ceļu tapt brīvam. Ir dvēseles, kam šī ir standarta dzīves pieredze un ir dvēseles (kādu daudz ir manā lokā), kam tas ir strupceļš. Tas ir jums. Tiem, kas dziļi sevī to jūt...
Ja Tu, savukārt, jūti protestu un nepiekrīti tam, ko rakstu, - arī Tev ir taisnība un arī Tavs ceļš ir bezgala vērtīgs!
Esam!
Inta

19.01.2020

sestdiena, 2019. gada 21. septembris

AKTUĀLĀ INFORMĀCIJA VIETNĒ SIRDSCELS.LV


AKTUĀLĀ INFORMĀCIJA VIETNĒ SIRDSCELS.LV

Pārdomas par šo laiku

Šodien Rudens Saulgrieži. Aiz loga knapi virs nulles un līst kā pa Jāņiem... Biju ieplānojusi pirms
Kaukāza brauciena novākt dārzu, bet laikapstākļi liek iekurt kamīnu un iedegt sveces. Un rosina uz pārdomām.
Ar septembri jūtos nonākusi citā realitātē, kura ir arī pašai ir nepierasta... Šis ieraksts ir tikai tāda saruna pašai ar sevi. Varbūt vēl kādam noder...

PLŪSMĀ BŪT

Vienā brīdī biju zaudējusi kontroli pār savu ideju ūdenskritumu un aizmirsusi savu apņemšanos vairāk dzīvot plūsmā, vairāk šeit un tagad, patiešām izgaršojot katru dzīves dienu, stundu, momentu. Pati sev nemanot, ieplānojos līdz nākamā gada vidum, apkrāvos ar ceļojumu plāniem, organizēšanu, papildus uzsākot arī visādus jaunus projektus. Kaut paralēli taisīju ciet arī vecās durvis, tomēr neizdevās to izdarīt harmoniski, - vienā brīdī vienlaikus iesākto projektu gūzma draudēja mani aprakt...
Tas lika apstāties, atslēgties no pašas radītā vāveres riteņa un pārskatīt savus ierastos rīcības modeļus, izanalizējot, kāpēc es turpinu inerces pēc darīt lietas, kas vairs sen neatbilst manām vibrācijām, kādēļ es uzņemos tik daudz, -no vienas puses darot to, kas patīk un šķiet tik labs un vajadzīgs, no otras puses reāli sev nodarot pāri. Kas man liek to darīt? Kas manī liek to darīt?

Sākot rakt un ielūkojoties sevī, var atrast visu ko: nemācēšanu atrast līdzsvaru starp došanu sev un došanu citiem, nemācēšanu (nevēlēšanos?) dzīvot sev, nemācēšanu nospraust robežas, atteikt,  ''pasaules glābēja'' sindroms utml...
Kā jau pati rakstīju augusta un septembra enerģiju raksturojumā- tās enerģijas, kas tagad nāk no Universa, izmaina pasauli un izmaina mūs. Un tas notiek ļoti lielā ātrumā. Mūsu prāts netiek tam līdzi un mēs turpinam iet iemītās takas, rīkoties kā ierasts, iet virzienā, kas izvēlēts kaut kad tālā pagātnē... Taču mēs vairs neesam tie paši, kas bijām, pasaule ir cita (pat, ja ārējā bilde nav paspējusi nomainīties) un tie mērķi vai tas virziens, ko reiz esam izvēlējušies varbūt vairs nemaz nepastāv. Taču mēs turpinām iet. Uz nekurieni, iespējams.

Tik ļoti skaidri es sajutu, ka turpmāk nekas nebūs tā, kā mēs domājam un plānojam. Nevienā jomā un dzīves sfērā. Domāju, ka pēdējo pāris mēnešu laikā jau daudzi no mums to ir sajutuši savās dzīvēs. 

Tas, kas ir svarīgi, aktuāli, pieprasīts, svarīgs pašlaik, tāds var nebūt jau pēc mēneša. Spēja būs elastīgam, dzīves plūsmā, ātri pārkārtoties, pieņemt jauno un atlaist veco, palikt vai ātri atgriezties savā līdzsvara (miera, harmonijas) punktā, ir un tuvāko gadu laikā būs visvērtīgākais mūsu instruments.

Tie, kas runā par to, ka karma ir atcelta, lai vienkārši atver acis un paraugās apkārt. Vai kaut kas par to liecina? Likums, ko sēsi, to pļausi vai, ko no sevis atdod, tas pie tevis atgriežas, ir viens no Visuma bāzes likumiem,- kā gan un kas gan to tā pēkšņi varētu atcelt? Lielākā ķibele gan tagad ir ar to, ka vecajās enerģijās, galējas dualitātes apstākļos šo karmisko pingpongu varēja spēlēt nesteidzoties cauri dzīvju dzīvēm, kamēr pašlaik ir pavisam cits stāsts, ko ar piemēru, varētu raksturot šādi:
Iedomājies, ka tu esi uzņēmies kādu projektu, kas jāpabeidz 5 gadu laikā, no kuriem 4 esi reāli stiepis gumiju un sačkojis, pēdējo gadu sāc kaut ko knibināt un esi sapratis, ka ir ziepes, jo apjoms patiešām ir 5 gadu apjoms. Plus vēl pēkšņi izlasi līgumu, kur nodošanas termiņš izrādās ir par dažiem mēnešiem ātrāks nekā biji iedomājies. Lūk, pēdējais teikums ir par to laiku, kas ir pašlaik un vēl tuvākos pāris gadus būs.

Tagad vienlaicīgi jāiemācās plūsmā būt, noskaņoties un pielāgoties tam, kas nāk, vienlaikus intensīvi metot nost veco balastu, strādājot ar sevi, atbrīvojoties no vecajiem domāšanas modeļiem, vecajām piesaistēm, vecā Es...

ENERĢĒTISKĀ KRĪZE PADZIĻINĀS

Ar to domāju pieeju dzīvības enerģijas resursiem. Liela daļa cilvēku saprot, ka enerģijas un spēka trūkst, taču daļa to neapzinās un neapzinātā līmenī cenšās šo enerģiju iegūt visos iespējamos veidos.
Cilvēku, kuriem ir pietiekama un pastāvīga pieeja vertikālajai  (Visuma) enerģijai ir ļoti maz. Tie, kas attīstas un strādā ar sevi, izmanto dažādas tehnikas, prakses un metodes, kas ļauj aktivizēt dzīvības enerģijas plūsmu. Tas palīdz kādam vairāk kādam mazāk.
 Ja neatkabinies no 3D realitātes matricas programmām, tad praksēm jākļūst arvien vairāk un intensīvākām, lai spētu palikt esošajā realitātē daudz maz formā. To, kas atkabinās no matricas programmām arvien vēl ir ļoti, ļoti maz,- tiem enerģijas plūsma nopietni palielinās un prakses jau ir tikai izvēles jautājums.
Ar matricas programmām šeit domāju visus tos domāšanas un uzvedības modeļus, kas tur cilvēku 3D uztveres diapazonā. 
Diemžēl arī tie, kas teorētiski pat ļoti labi izprot jautājumus, kas saistīti ar jaunajām enerģijām, ar to, ka dzīvojam Ilūzijā (Maija, Mittote), ka notiek Pāreja utt., savā ikdienas realitātē turpina barot sistēmu, iet uz sistēmas darbu, ņemt kredītus, baidīties par iztiku, laist bērnus skolā, vakcinēt, lietot medikamentus, jo baidās izkāpt no tā visa. Baidās darīt. Un, lūk, - tās ir tās gan mentālās, gan karmiskās programmas, ierobežojošie uzskati, bailes, neziņa utt, - katram savs komplektiņš. 
Jo, ja tā ņem, nav nekas vienkāršāks, kā rīt uzrakstīt atlūgumu, nepalaist bērnu skolā utml.- to var izdarīt vienas dienas laikā. Mēneša laikā var atdod dzīvokli bankai vai veikt privātpersonas bankrota procedūru. Tāpat var aiziet no destruktīvām atteicībām, pārstāt ļaut darīt sev pāri utt., tikai mēs turpinam to visu darīt, pat labi zinot, ka tas nav pareizi...
Lūk, un te ir nopietna problēma.
Kamēr mēs nesaprotam, ko mēs daram nepareizi, sekas nav tik dramatiskas, jo mēs esam kā mazgadīgi bērni, kuriem kriminālatbildība netiek piemērota. To piemēro, kad cilvēks pieaug un sāk apzināties ko dara. Un, ja mēs apzinamies, ka daram nepareizi, bet to turpinam darīt, agri vai vēlu mūs paņems aiz apkakles ...

Cilvēkiem enerģijas trūkums paliek arvien izteiktāks, - es to jūtu arī savā vidē. Piemēram, ārkārtīgi izteikti, organizējot A.Menšikova semināru, kur piesakās liels cilvēku skaits, kas nav manā lokā. Lai cik es sīki un smalki aprakstu visas pasākuma detaļas, izskaidroju reģistrācijas kārtību, puse no interesentiem, raksta un jautā to, kas ir skaidri jau pateikts un bija izlasāms.
Cilvēki nelasa, neizlasa līdz galam, jo taupa savu enerģiju, kas jau tā ir maz. Kad, mēs veltam kaut kur savu uzmanību, pieslēdzam prātu, mēs tērējam savu enerģiju.
Vieglāk ir rakstīt jautājumus, lai kāds veltītu savu laiku un uzmanību tev, tādejādi izsitot enerģiju priekš sevis no kāda cita. 
Daudzi mēģina ievilkt diskusijās, uzdodot virkni papildus jautājumu, kas šķiet tik ikdienišķi un normāli, kamēr tie, kas to dara nesaprot, ka mēģina izsist sev enerģiju, bet tie, kas atbild, neapzinās, kāpēc viņus šie cilvēki tā kaitina. Kaitina, jo ir vēlme neatdod savu enerģiju, sargāt to, it īpaši, ja nenotiek līdzvērtīga enerģiju apmaiņa.

Tā ir tikai viena sadzīviska situācija, bet tas notiek masveidīgi un visās sfērās. Kad enerģijas deficīts nebija tik liels, tad arī tu nepievērsi uzmanību tādiem sīkumiem, bet tikko katra enerģijas lāse kļūst zelta vērta, tev ieslēdzas apzināta vai neapzināta reakcija.
Vēl viens piemērs. Tu ar draugiem aizej uz tikšanos. Visi savā starpā runājās, dalās, jūs katrs ielieciet savu enerģijas daļu kopējā traukā, kur tā vairojas un visi var pasmelties, bagātināties un aiziet mājās pacilāti, gandarīti un iedvesmoti. Taču viens no draugiem sēž telefonā vai runā pa to. Viss, kopējā laukā rodas caurums, pa kuru visu dalībnieku enerģija aiziet nekurienē... 
Tādu sadzīvisku situāciju ir ļoti, ļoti daudz, tikai pašiem jākļūst vērīgiem pret to, kas apkārt notiek. Vislabāk to parāda tavs iekšējais stāvoklis, sajūtas,- ja kādā situācijā rodās diskomforts, tam vienmēr ir iemesls. Jā, var būt, ka nostrādā kādi spoguļi, ego programmas, taču ļoti bieži intuīcija signalizē par nepareizu energoapmaiņu, par vampīriņiem, toksiskiem cilvēkiem utml., kuri atrodas līdzās.


NOSLĀŅOŠANĀS PALIELINĀS

Kādēļ es tik droši atļaujos prognozēt, ka būs tikai grūtāk? Jo pagaidām, 3D realitāte vēl joprojām turpina audzēt muskuļus. Tas nozīmē, ka vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas turpina to uzturēt ar savu baiļu programmām, kredītiem, patēriņu...saviem resursiem un savu enerģiju. 
Kas par to liecina? Tālu nav jāmeklē,- kaut vai Akropole un palielinātā Alfa, - tirdzniecības centri. Tātad pieprasījums ir, patērētāju skaits turpina palielināties.
Protams, ka arī apzināto cilvēku skaits palielinās, dažādas eko kustības utml, taču tām ir grūti pastāvēt esošās sistēmas modelī tīri saimnieciski. 
Plaisa starp tiem, kas ir un iet uz 4D (nākotnes realitātes modeli) paliek arvien izteiktāka. Par to esmu jau daudz rakstījusi. Interesanti, ka šajā laikā es šo noslāņošanos arvien vairāk redzu tajā, ko dēvē par pašattīstības sfēru...
Pagājušo nedēļu es ar izbrīnā ieplestām acīm skatījos mazu fragmentu no video, kur viens pieaudzis cilvēks 21.gadsimtā mēģināja pārliecināt citus pieaugušus cilvēkus par to, ka katram īstam latvietim ir jābaro veļi un komentāros bija gana daudz tādu, kas prasīja receptes, no kādiem produktiem, kādā laikā utml.
Es nebūt nenoliedzu astrālā plāna un no fiziskā plāna aizgājušu dvēseļu fragmentu esamību tajā, tieši otrādi. Taču to, ka šajā gadsimtā, jaunājās enerģijās būtu ar gariem jāstājās  kaut kādos kontaktos, mani izbrīna patiešām.. Visādas arhaiskās prakses ir izvilktas dienas gaismā, tiek noliktas uz pjedestāla, paziņojot, ka viss vecais ir patiesi vērtīgais. Vai patiešām tā ir?

100-200 gadus atpakaļ cilvēkam, kad vajadzēja nokļūt uz kādu tālu vietu, viņš jūdza zirgu un brauca. Nedēļām un mēnešiem. Vai tagad to nevarētu? Protams, ka varētu, tikai mūsdienās mēs nezin kāpēc izvēlamies lidmašīnu. Jo laiks un enerģijas ir tādas, kas prasa ātrumu, tehnoloģijas,- šajā dzīvē ir jāpaspēj daudz vairāk, tādēļ mēs te esam atnākuši.
Vai ar zirgu braukt ir viennozīmīgi slikti un nepareizi? Nē, es domāju. Pat samērā ekoloģiski, svaigs gaiss, skaisti skati apkārt :) Tikai, vai paspēs sasniegt mērķi šajā dzīvē :)

Nedaudz izvērsts arī mans skatījums uz šo tēmu no Aleksandra:

Ceturtdienas klātienes sarunu vakarā bija doma padalīties, iesmaidīt par šo veļu barošanas pasākumu, jo zināju, ka savējie sapratīs. Tomēr to neizdarīju, jo aizdomājos, kāda reakcija būtu veļu barotājiem, ja viņiem pateiktu, ka es esmu kontaktā ar civilizācijām un Spēkiem virs 7D, jo man vairs neinteresē enerģiju apmaiņa ar astrālo plānu nekādā izpausmē:) Mani droši aizsūtītu ārstēties! :) vai, labākajā gadījumā, iesmaidītu, līdzīgi kā es to darīju :)

Savu virzienu/redzējuma pārstāvji tik aktīvi klūp virsū citiem vai aizstāv savu, ka atliek vien pabrīnīties, kur te ir mīlestība un pieņemšana, kam it kā vajadzētu būt katras un ikvienas garīgās mācības vai prakses pamatā... :) 
Tieši pieņemšanas praktizēšana arī mani ir aizvedusi pie tā, ka esmu izveidojusi savu slēgto vidi, kur pievelkas tie, kas tieši šajā brīdī rezonē ar manu skatījumu, manu pasaules redzējumu, kam var noderēt mana pieredze un enerģijas. 
Pieļauju, ka arvien vairāk un vairāk meistaru ies uz šādu klubiņu tipa mijiedarbības veidu, lai neprovocētu citādi domājošos, lai publiskajā telpā nevairotu kaut kādas negācijas, strīdus un neradītu platformu vibrāciju pazemināšanai sev un citiem. Vismaz pāris gadus, jeb tik ilgi, kamēr enerģiju svaru kauss nosvērsies par labu 4D, tas vienkārši būs racionāli un mazinās šīs noslāņošanās izraisīto viļņošanos.
Tas ir tāds pārejas periods, kad paralēli notiks arī dažādu meistaru (līdzīgās vibrācijās, bet ar katram savu pieeju, virzienu) sadarbības veidošanās. Tā es to šobrīd redzu.
Kaut arī mēs saprotam, ka nākotne ir par vienotību, par saplūšanu, par kopienām utt, pašlaik vēl ejam uz arvien lielāku atdalītību visās jomās un sfērās...
Kādreiz bija kopienas, tad dzimtas, tad spēcīgas ģimenes, kur vairākas paaudzes dzīvoja kopā, tad jaunie sāka atdalīties, tagad jau arī daudzi laulātie vēlas atsevišķus ''štābiņus'' (dzīvokli, garāžu, vasarnīcu, lauku māju- vēl otru objektu)-vismaz rezervē.
Šī noslāņošanās, atdalīšanās notiek arī attiecībā uz radiem un draugu loku, kas sijājas, paliekot arvien šaurāks. Tātad, šajā aspektā mēs vēl ejam pa lejupejošo līkni, kas nav ne labi, ne slikti, - tā ir vienkārši attīstība. Kad nonāksim zemākajā punktā, tad atkal sāksim čupoties, bet jau pēc citiem principiem. Nesen izlasīju rakstu par problēmām, kādas ir  t.s. gaismas kopienās, kas apliecina tikai to, ka idejas ir un tās ir labas, taču pašu cilvēku apziņas un gatavības līmenis vēl nevelk.

Tomēr, kam jānotiek, to novērst nevar. Jaunā pasaule jau pastāv, kaut ar fizisko redzi to ir grūti pamanīt. Tā pastāv cilvēkos, kuri izvēlas attīstīties, kuri katru dienu izdara izvēli kļūt par labāku sevi, kuri sāk citām acīm raudzīties uz pasauli, uz Zemi, sāk izdarīt citādākas izvēles un pieņemt uz sirds sajūtu balstītus lēmums.

Ir jāpieņem tās grūtības, kas skar un skars katru no mums, kā nenovēršamas, kā mūsu pašu kādā citā līmenī izvēlētas. Mēs šodien veidojam nākotni un to pasauli, kurā dzīvos mūsu bērni.
Lielākajai daļai no mums nāksies mainīt gan domāšanas veidu, gan dzīvesveidu...

Noķēru sevi pie domas, ka šī gada sākumā šķita, ka personīgi attiecībā uz sevi, ir ļoti daudz izdarīts un tagad būs arvien vieglāk, sāksies jaunā un skaistā nākotne. Jau jūlijā sapratu, ka tā ir bijusi vien ilūzija :) Man vēl ļoti daudz kas jādara attiecībā uz dzīvesveida maiņu, jāiemācās novilkt veselīgas robežas, atrast līdzsvaru starp iekšiņu un āriņu un pasaule katru dienu mani trennēs pieņemšanā!
LAI katram izdodas harmoniski izstūrēt savu laiviņu pārmaiņu viļņos un vējos!

Esam!
Inta
2019.gada 21.septembrī

***
Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.
Esam!