piektdiena, 2018. gada 27. jūlijs

Pārdomas par līdzdalību sabiedriskajos procesos

PAR IEŠANU POLITIKĀ, LĪDZDALĪBU SABIEDRISKAJOS PROCESOS
Aizdomājos jau kuro reizi, pēc kāda principa darbojas tie sociālie tīkli, pēc kāda algoritma? 
Kāpēc man telefona joslā rādās sunīši, kaķīši un kulinārās receptes, ja es tās nekad nelaikoju un nešārēju..?
Bet datorā ar sīkdatnēm ir skaidrs: pietiek man kaut ko pajautāt Gūglei, kā reklāmas man to sāk uzstājīgi piedāvāt.. :) Bet, tomēr es vairs neredzu daudz man vērtīgas info un cilvēkus,- manu joslu pārvalda kādi citi spēki, kas Peoniju ēru nomanīja, ar Dziesmu Svētkiem, un tagad laiks ir pienācis politiskajai arēnai...
Šorīt ieraudzīju uz joslas kādas partijas reklāmas rullīti ar meiteni, ļoti skaistu un gaišu... Nolasījās viņas enerģijas un es ieslēdzu video uzpāris minūtēm... Uzreiz sajutu viņas Dvēseles skaisto enerģiju.  Tas lika aizdomāties par šodienas tēmu, ko pavisam mazā ierakstā pieminēju savā FB joslā...
Pēc piedzīvotā Armēnijā, kurā notiekošais šogad politikā mani ļoti pārsteidza. Jo šķita, ka Armēnija ir daudz lielākā ''pa****'', nekā mēs šajā ziņā. Tauta bija iedzīta stūrī. Tik ļoti iedzīta, ka vairs nebija nekādu iespēju to noslaukt vēl vairāk, ignorēt vēl vairāk. Viens pats cilvēks no tautas, izgāja no sava ciema ar saukli ''Sper soli!''. Valdošā kliķe smējās un neticēja, ka kāds klausīs viņu... Bet tauta cēlās un gāja... Galvaspilsētā tie jau bija vairāki simti tūkstošu... Pašlaik bijušais žurnālists- Nikola Pašiņjans, ko kliķe iebāza cietumā uz 5 gadiem, cilvēks ar lauvas sirdi, ir Armēnijas premjers... Un ir sākusies lielā attīrīšanās... Tikko izlasīju ziņās, ka ir aizturēts galvaspilsētas mērs, kam savā valdīšanas laikā ''sastrādājis'' sev fantastiskus īpašumus...
KĀPĒC ES NEIESAISTOS POLITISKAJOS PROCESOS ŠAJĀ LAIKĀ?
Tad, kad kāds skaļi sauc, ka viņš arī ir valsts. Tad tajā gan ir, gan nav taisnība. Priekš viņa ir, priekš manis nav...
Mēs katrs ar savām domām, savu rīcību un iekšējo stāvokli radam savu realitāti. Visu Latvijas iedzīvotāju kopradītā, jeb vidējā realitāte ir redzama TVnetā, uz politikas skatuves un aizskatuves. Tā ir pat redzama uz kultūrā, uz teātru skatuvēm, kur dominē plikumi, rupjības un graujošas emocijas. Lielai daļai varoņu būtu vajadzīga nopietna psihiatru palīdzība, ja viņi būtu reāli... Ja tādas izrādes tiek apmeklētas, tātad ir pieprasījums. Man jau sen nav ko redzēt teātrī, vai ir ļoti, ļoti reti.. Īstu patiesu vērtību un gaišuma mūsu teātros ir maz... Nesaku, ka nemaz, jo visu vienkārši neesmu redzējusi. Aleluja, ka ir mūzika!!! Un tās kvalitatīvais piedāvājums Latvijā ir brīnišķīgs!
Pamazām cilvēku skaits, kas strādājot ar sevi, vairojot sevī labo, pieaug. Un nu jau tas tuvojas 25-30%. Tomēr ar to ir par maz, lai mainītu to realitāti, ko ir radījis vairākums.
NEIESAISTOS POLITIKĀ, JO ESOŠĀ REALITĀTE NAV MANA REALITĀTE!!!
Ja es iesaistīšos, kaut vai domās, emocijās, runās, diskusijās,- es savu enerģiju virzīšu tās, sev neatbilstošās realitātes virzienā, to pastiprinot.
Tā vietā es vēroju no malas, bet savu enerģiju virzu gan darbam ar sevi (lai negatīvais neaizietu tālāk par mani- ne pašas, ne svešais), gan savai apkārtnei, sakartojot to, ko sakārtot ir manos spēkos. Kaut vai paceļot tukšu pudeli mežā un palīdzot kamenei izkļūt no ūdens spaiņa...
NEIESAISTOS ARĪ TĀDĒĻ, KA SAVU PASAULI REDZU SAVĀDĀKU. 
Lai arī savulaik, samērā sen, bakalaura grādu ieguvu tieši reģionālajā attīstībā un pārvaldē, maģistratūrā studējot sabiedrības un organizāciju pārvaldi, ar domu, ka reiz iešu politikā un izmainīšu pastāvošu iekārtu. Jo toreiz zem 30gadu vecuma man likās, ka es zinu kā... :) Toreiz man ne prātā nenāca, ka mani gaida nedaudz cits veids, vai pat kardināli cits veids, kā padarīt kaut nedaudz labāku šo pasauli... :)
KĀ TAS NĀKĀS, KA ESOŠĀ REALITĀTE ATSPOGUĻO VAIRĀKUMA IEKŠĒJO STĀVOKLI, BET NEAPMIERINĀTI IR TEJU VISI!??
Kāda tad ir tā mūsu valdība? Korumpēta? Savtīga? Birokrātiska? Vai teju visās sfērās valda bardaks un katrs domā tikai par savu krēslu, ādu?
Tieši tā, vai ne? 
Tas pats notiek tajos cilvēkos, kas ir šo realitāti kopradījuši? Bardaks visās sfērās, kredītu jūgs, egoisms, dubulta morāle, materiālisms... Viss tas pats, kas valdībā. 
Pie manis nāk simtiem cilvēku. Ļoti dažādu. Priecīgu, laimīgu un apmierinātu ir ļoti maz. Mēs varam radīt uz āru tikai to, kas ir mūsos pašos... Stress, vāveres ritenis, depresijas, veģetatīvās distonijas, dusmas un neapmierinātība - tas ir lielākajā daļā cilvēku...
Man pašai nešķiet, ka es stāvu malā no procesiem, kas notiek pasaulē... Es katru mirkli esmu atbildīga par to, ko izstaroju uz āru un pielieku pa pilienam, lai tā realitāte, kas pašlaik ir mazākuma realitāte un nespēj vēl manifestēties kopējā realitātē, palielinātos ar katru dienu.
ES PATIEŠĀM APBRĪNOJU PAR DROSMI TO MEITENI (Māra, šķiet sauca), KO REDZĒJU ŠODIEN PAZIŅOJAM PAR SAVU IEŠANU POLITIKĀ... Un vēl daudzus citus, kas ceļās, jo ļoti daudzi no viņiem ir pavisam citu vibrāciju Dvēseles. Viņi ceļās un iet čūsku midzenī laikā, kad vēl nav tautas vairākumam modusies apziņa tik daudz, lai iedotu viņiem spēku...
Tomēr enerģijas ir kardināli atšķirīgas no iepriekšējām vēlēšanām. Pat no nesen notikušajām pašvaldības vēlēšanām... 
Māra runāja par sadarbību starp latviešiem un krieviem, par kopēju darbošanos, nevis šķelšanos... Tās ir tās jaunās vēsmas... Vēsture rāda, ka tad, kad pienāk laiks, priekšplānā iznāk kāds līderis, cilvēks, dvēsele, kuram tiek iedots milzu spēks, citi notic, ceļās un iet līdzi...
Kā teica mūsu armēņu šoferis: jā, ir bijuši mītiņi, ir bijušas demostrācijas, ir bijuši dažādi līderi, bet tikai šim es noticēju.
Un arī rakstu es tāpēc, ka man nav vienalga, kas notiek ar tām gaišajām, ļoti, ļoti drosmīgajām dvēselēm, kas pašlaik iziet uz politiskās skatuves...

TURPINĀJUMS 
...
Mēs dzīvojam Matricā. Mūsu dvēseles ir šeit apmācībā.  
 UNIVERSĀLĀ VALŪTA IR ENERĢIJA...
( turpinājums tiek izsūtīts privātā vēstulē no FB vai sirdscels@sirdscels.lv) tiem, kas saprot, par ko ir runa un ir gatavi to dzirdēt...

Inta
P.s. Šis blogs ar septembri tiks slēgts, tāpat kā lielākā daļa sociālo tīklu aktivitāšu. Tie, kas rezonē ar manu enerģiju, saņems ziņas jauna formātā, jauna tipa vietnē :) Informācija būs jūsu epastos.
Ja neesi epastu listē, bet vēlies saņem ziņas, tad ŠEIT ir reģistrācijas forma.

trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Savā vietā būt

Vai Tu daudz zini cilvēkus, par kuriem vari apgalvot, ka viņi ir savā vietā? Šis būs mans stāsts par
kādu īpašu pazīšanos. Ar profesoru Ivaru Strautnieku.

Es sajūsminos par cilvēkiem, kas dara ar aizrautību, interesi, iedvesmu, padarot savu profesiju par mākslu. Pieļauju, ka arī Tu vari nosaukt šādus cilvēkus, - tādiem vajadzētu būt mums visiem, taču šie šķiet savā ziņā Izredzēti. 
Bet, varbūt vienkārši drosmīgi? Drosmīgi sekot savai sirdij un savu kaisli, savu talantu, savu enerģiju vairot, starot, atdot katram savā, ļoti īpašā veidā.

Man ir paveicies šajā ziņā, jo esmu svētīta ar daudzām iespējām satikt šādus cilvēkus, varbūt tikai ieraudzīt un apbrīnot, varbūt kaut ko kopā paveikt, vai vienkārši saskarties ar Dvēseles stīgām, kuras norezonē kādā draudzībai līdzīgā frekvencē...
Un nav svarīga joma, -es apbrīnoju savu auto elektriķi Raivo, kas sēž auto forumos, jo viņu interesē ''izkost'' to mikroshēmu līdz galam, pie kura rindas ir mēnešiem uz priekšu un, kuram nauda ir sekundāra. Jo pat nav laika to tērēt- ir taču jādara tas, ko mīli... Kad nokļuvu pie viņa pēc daudzu servisu neveiksmīgas izbraukāšanas un visādu uz dullo detaļu nomainīšanas, vairāku simtu samaksāšanas, viņš atrada vainu uzreiz. Paprasīja 20Ls un, kad jautāju, kas bija par vainu, atbildēja: ''5 min. ar lodāmuru''...  Viņš ir cilvēks savā vietā... Par šādiem es vēlētos rakstīt un rakstīt... Viņi mani sajūsmina un viņus palielam reti redzēsi kādos žurnālos. Kaut tieši viņi ir tie, kas iedvesmo!

Šoreiz es vēlos padalīties ar savu stāstu par Ivaru, ko bezgalīgi cienu, apbrīnoju un varēt klausīties nedēļām...gan stāstos, gan mūzikā...
Profesors Ivars Strautnieks (šeit ir viņa oficiālais CV)

Kādus 6 gadus atpakaļ mani paaicināja uz vienu prezentāciju Jelgavā. Bija tāda saviesīga pasēdēšana, sarunas un mūzikālā daļa. Kad apsēdāmies pie galda, sarunas raisījās dažādos virzienos un kaut kā nonāca līdz kristāliem un minerāliem. Tā kā tā ir mana aizraušanās un kaislība, tad es aizrautīgi sāku dalīties, bet pretī sēdošais mūziķis, kas bija uzstājies un spēlējis saksofonu, ar dažiem teikumiem, lika man apklust un izbrīnā manis acis sāka plesties arvien platākas.... Laikam uz brīdi zaudēju runas spējas, jo sapratu, ka šis cilvēks par akmeņiem zina visu! Sastāvu, izcelsmes valstis, ģeogrāfiju... 
Neatceros, cik ilgi mums bija ļauts runāties tajā vakarā, bet es biju stāstījuma noburta...
Varu apgalvot, ka Ivars ir pats interesantākais un aizraujošākais stāstnieks, ko man nācies dzīvē satikt! Jo tam pamatā ir ne tikai zināšanas un spējas izteikt savas domas tēlani un saistoši, tam pamatā ir patiesā mīlestība un aizrautība par visu, ko dari! 
Protams, ka toreiz man bija pirmais jautājums: ''No kurienes Jūs to zināt?'' 
Un izrādījās, ka nelielā auguma vīrs ar saksofonu ir Latvijas Universitātes Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultātes profesors!!! Tas patiešām man šķita pārsteidzoši! :)

Tā kā tajā laikā es organizēju konferenču ciklu ''Baltu sakrālais mantojums'', tad man nebija šaubu, ka vēlos Ivaru uzaicināt ar viņa tēmām. Un viņā spēja pastāstīt sarežģītas lietas viegli, saistoši, ar humoru un smaidu ir tā, kas nodrošinājusi jau vairākus gadus viņam mīlētākā pasniedzēja titulu (no studentiem) universitātē.

Pa šiem gadiem, ik pa laikiem sazinamies, šad tad kādā koncertā saskrienamies un tā ideja par sarunu un mūzikas vakaru Vidzemes Retrītu Centrā lido gaisā jau kopš esmu šeit. 
Visu šo laiku es gaidīju, kad Ivaram būs laiks no sava darbu un pienākumu cēliena un nu šis brīdis ir pienācis!Ļoti vēlos, lai arī Tev būtu iespēju satikt šo daudzpusīgo, aizrautīgo Cilvēku. Cilvēku savā vietā.
25. un 26.augustā Ivars būs pie mums, lai stāstītu aizraujošus stāstus par šo pasauli, aizvestu mūs saksafona skaņās, bet nākamajā rīta palīdzētu atdoties Latvijas dabas noslēpumainajai burvībai!


Viņš pats par sevi ir ļoti īss:

''Ivars Strautnieks – dabas pētnieks (ģeogrāfs un ģeologs). Akadēmiskais un pētnieciskais
darbs ietver vienu no vaļaspriekiem – ceļošanu. Ceļošana nav tikai pašam priekš sevis,
gandarījumu sagādā dalīšanās pieredzē par redzēto un izpratne par dabā notiekošo. Par
ceļojumiem ir bijušas daudzas publiskas lekcijas dažādai auditorijai. Otrs vaļasprieks ir
muzicēšana, būt ar saksafonu mūzikas pasaulē. Būt dabā un mūzikā, tā, iespējams, ir
harmonijas, līdzsvara un stabilitātes atslēga.''

Pieteikšanās ŠEIT! (Par ziedojumu)

25.07.2018
INTA