piektdiena, 2018. gada 30. novembris

Vēstījums no Debesīm

-->
Viņu sauc Artjoms, dzīvo viņš Krievijā un līdz neilgam laikam bij PARASTS PUISIS, MŪZIĶIS UN PRODUCENTS.

Līdz sāka meklēt dziļākas atbildes savai dzīvei, meditācijā atvērās saziņas kanāls ar paša augstāko Es...
Mēs šad tad komunicējam un es vienmēr jūtos sasildīta viņa mīlestības saulītē, kas plūst uz šo pasauli.
Viņš sazinās ar cilvēku Augstākajiem aspektiem un nodod cilvēkiem vēstījumus no tiem.


Bet es iztulkošu kādu vēstījumu, kas caur Artjomu (Šanni) ir dots no viņas Augstākā Es kādai sievietei, kura ir slima ar vēzi, kurai bijušas jau 5 operācijas un ķīmījterapijas, bet šis vēstījums ir visiem mums. Artjoms palūdza ar to dalīties, un es to ar bezgalīgu pateicību daru (ne pilnā apmērā). Es iesaku gremdēties šajās enerģijās, jo tās ir brīnišķīgas! 
Te audio, zemāk teksts! 


...
Mīlestība pret Dievu, lai kas viņš priekš tevis nebūtu, un mīlestība pret tuvāko, - lūk divi nosacījumi, uz kuriem balstoties tu nokļūsi uz pastāvīga vibrāciju paaugstināšanas ceļa. Tas ir ceļš uz Augšu. Tā ir brīvība no bailēm, no naida, nicinājuma, pazemojuma, skumjām, vēlmes atriebties, no ambīcijām, lepnības, ciešanām, pašziedošanās, kauna, bezpalīdzības, nabadzības, tiesāšanas, uzspiešanas, - šis saraksts, bērns, ir bezgalīgs! Bezgalīgs, tu saproti?!
Un no tā visa ir tikai vienas zāles- mīlestība. Vai tad tik svarīgi ir uzzināt, ko tev jāiemīl un tieši kuram jāpiedod, lai taptu dziedināts? Tā vietā, lai vienkārši kļūtu vesels savā būtībā? Vai tad tik ļoti svarīgi ir salabot savu uztveres prizmu tā vietā, lai to pilnībā nomainītu pret jaunu, sākot uz pasauli skatīties Dvēseles acīm, beznosacījuma mīlestībā uz visu kas ir?
Ak, bērns, tad, kad mēs, kā jūsu globālākās apziņas daļas, iedziļinamies jūsu dzīvēs, mēs sajūtam TĀAADAS SĀPES, ka nespējam nejust visdziļāko līdzjūtību un visu jūsu dzīvi mēs meklējam veidus un iespējas dāvāt jums savu mīlestību, palīdzot jums to izaudzēt sevī. Mīlestību pret mums, pret sevi, pret dabu, pasauli.
Mēs meklējam veidus kā parādīt jums ceļu pašiem uz saviem dziļumiem, kuros var atrast īsteno esības jēgu, kur ir iespējams pārvarēt atdalītības priekškaru, dzēšot visu ciešanu un pārkāpumu pirmcēloni- jūsu atdalītību no Visuma, sajūtu, ka esi atdalīts no Dieva, no Avota. Tā ir ilūzija, dārgais mans bērns, ILŪZIJA!!!
Jūs visi, katrs no jums, kādus vien pārkāpumus nebūtu izdarījuši, kādas ciešanas radījuši- tā arī ir bijusi dievišķības izpausme! Katrs no jums rada to, ko rada, tikai no balēm, ka jūs nemīl. Nemīl citi cilvēki, nemīl daba, nemīliet paši, nemīl Dievs! Novāciet, novāciet no sevis šo programmu, atļaujiet sev apzināties sevi kā VISAS DIEVA RADĪTĀS PASAULES NEATŅEMAMU SASTĀVDAĻU. Jūs bijāt vienmēr un būsiet vienmēr! Uzvelkot dažādus tērpus, lai izpētītu un attīstītos, lai ciestu un baidītos, lai dzīvotu un mirtu, lai mīlētu  un piedotu, bet JŪS ESIET MŪŽĪGI!
TU ARĪ ESI RADĪTĀJS. Tas vienkārši tā ir. Kā dotais kopš pirmsākuma. Kā tas, ka šīs dzīves formai vajadzīgs gaiss, tieši tāpat tavs absolūtums ir vienkārši ir dots. Tev nav kur steigties, kur tiekties, jo tu vienkārši ESI, VIENMĒR.
Ak, bērns. Tādas slimības, notikumu, kuras tik ļoti sit ar bailēm, ir vajadzīgas tikai dēļ viena, - lai tu pilnīgi pārskatītu visu, kas notiek tavā dzīvē. Ņem katru savas dzīves aspektu, vai tās būtu attiecības ar partneri, vecākiem, bērniem, draugiem, radniekiem, garāmgājējiem, dzīvniekiem, augiem, zemi, ūdeni- ņem katru aspektu un pārbaudi, cik katrā no tiem ir izpausta mīlestība. Katrs tavs vārds var būt piepildīts ar mīlestību, katra sajūta, katra darbība, katrs mirklis! Pat sāpes, ko tu piedzīvo, var būt piepildītas ar tavu mīlestību! Visa pasaule -ir tikai mīlestība. Tikai mīlestība! Tikai mīlestība... Tā var tik pārprasta un izkropļota, bet tas nemaina īstenību. Visa pasaule- ir tikai mīlestība.
Un tev, bērns, nav nepieciešams tagad analizēt savu pagātni, mēģinot to novērtēt no mīlestības pozīcijas. Pietiks ar to, ka NO ŠĪ paša brīža tu sāksi dzīvot savādāk. Lai ko kāds tev teiktu, meklē tajā Visuma mīlestību. Lai katra tava doma piepildītos ar to. Lai viss tavs ķermenis piepildītos ar mīlestību. Tas ir tik banāli, tik vienkārši, bet tik ļoti, ļoti svarīgi! Un tik sarežģīti! Es zinu, bērns. Tomēr tas ir tas ceļš, kuru tu reiz sev izvēlējies, TIKAI tāpēc, ka tu spēj to noiet.
Es pateicos, tev mans bērns, par katru tavu vārdu, katru darbību, katru tavu izpausmi, par visu, kas ir bijis, ir un būs tavā dzīvē, tavās izvēlēs, tavā rīcībā un attieksmē. Neskatoties uz to, cik mīlestības tu visā ieliki, ieliec un ieliksi. Es mīlu tevi bez nosacījumiem, bērns. Un cienu ikvienu tavu izvēli, lai kur tā tevi vestu. Ja tu spēj padoties savai slimībai, padoties man un uzticēties visā, - tu tapsi dziedināta, bērns! Ļauj apskaut tevi, piekļaut pie sirds un vairs nekad neatlaist.
Jūsu asaras, dārgie mūsu bērni, tā ir atbrīvošanās no tām vecajām paradigmām, kas indē jūsu ķermeņus un prātu. Mēs mīlam katru no jums. Katru, kas pieskāras šim vēstījuma- mēs redzam katru no jums. Tieši šeit un tagad, šajā mirklī. Mēs redzam jūsu pārtapšanu. Tas nav tāpat vien, ka jūs esiet šeit un lasiet šo vēstījumu, atrodoties šajās enerģijās. Katrs no jums šo lasa ne tāpat vien. Jūs visi esiet Dvēseles, kas nākušas no Augstākiem plāniem, kuras nākušas palīdzēt Zemei pāriet uz augstākām sfērām, atgriežoties mājās. Jūs visi esiet prāta dakteri un dziednieki. Pat tie, kuriem nav nekādas nojēgas, kā viņi vispār ir šeit nokļuvuši, un viņa ceļš, viņaprāt, neko garīgu neatspoguļo. Jūs visi, mūsu dārgie radītāji, esiet maziņi absolūtiņi, kuri ir nākuši šeit, lai pārvarētu savas bailes un šaubas, lai pavērstu atpakaļgaitā pasaules vibrāciju lejupslīdi. Lai atdzimtu no jauna un palīdzētu atdzimt citiem. Nevis caur darbu ar viņiem, nē,- caur sevi! Izpaužot sevi. Vienkārši iegaumē to, un dzīvo ar šo zināšanu. Mēs apskaujam tagad ikvienu no jums, un jūs to sajūtiet. Mēs to zinam. Nav neviena jūsu vidū, kuru neapskautu, nedziedinātu pa šobrīd atvērtajām durvīm uz mūsu dimensiju. Katrs no jums ir atvēries, izmainījis savu DNS struktūru, pat līdz galam nesaprotot, kas notiek. Un katrs no jums varēs ieraudzīt, kur ceļš jūs aizvedīs tuvākajos gados. Mēs ļoti mīlam jūs, mūsu bērnus. Un mēs gaidam, kad jūs izaugsiet un ieiesiet savā jaunajā dzīvē. Esiet svētīti!
Шанни 03.10.18

P.S.
šis ir viens no materiāliem, ko kopā ar vebināriem, sarunām online un Fb grupā, enerģētiskajām prognozēm, audiopraksēm u.c. saņem Sirds Ceļa skolas/klubiņa abonenti katru mēnesi. vairāk šeit...


otrdiena, 2018. gada 27. novembris

Par vibrācijām

Atbilde Sirds Ceļa skolas grupā:

Kristine, Tu jautāji par vibrācijām. Šī ir tēma, kura būtu noteikti kārtīgi jāizprot, -ļoti plaša, lai tā varētu komentārā atbildēt. Zemāk iekopēšu vienu pastīvu rakstiņu, kurā ir mēģināta izskaidrot vibrāciju būtība, bet es šeit īsi par to, kā saprast, kādās mēs paši esam vibrācijās.
Prieks, laimes sajūta, mīlestība pret visu pasauli, pacēlums, esības prieks- stāvoklis, kas ir tuvu maksimāli iespējamam vibrāciju augstumam fiziskajā ķermenī. Vēl ir ekstāze, nirvāna, apskaidrība- to, droši vien uzskata par pašu augstāko iespējamo šeit uz Zemes.
Maksimāli pietuvoties šim stāvoklim, pēc kura mēs katrs apzināti vai neapzināti alkstam, ir viens no galvenajiem Dvēseles uzdevumiem šeit uz Zemes. 
Tā kā Dvēsele pati ir tīra, Dievišķa daļiņa, tad tieši Dvēseles klātesamība ķermenī un cilvēka dzīvē, ir ciešā korelācijā ar vibrāciju līmeni, jeb gaismas caurlaidību. 
Protams, ka Dvēsele gandrīz vienmēr ir klātesoša, bet tas, cik lielā mērā klātesoša ir atkarīgs no tā, cik mēs (mūsu cilvēciskais aspekts, personība) ļaujam tai tādai būt.
Cik ļoti mēs apzinamies, ka esam Dvēseles, cik sekojam sirds balsij, cik daram to, ko vēlamies, cik esam saskaņā ar sevi, cik mīlam un pieņemam sevi un pasauli, cik esam brīvi no visām zemo frekvenču enerģijām (naids, dusmas, aizvainojumi, stress, depresīvi stāvokļi, greizsirdība, kontrole, skaudība, materiālisms, bailes, šaubas,utt...)
Vibrāciju paaugstināšana ir katras Dvēseles, kura izvēlējusies augšupceļu (atmošanos, garīgo izaugsmi, attīstību) svarīgākais uzdevums.
Jo mēs augstāk vibrējam, jo brīvāki, priecīgāki un laimīgāki jūtamies. Jo asāk izjūtam visas tās vibrācijas, kas mums neatbilst, jo tās velk mūsu uz leju (rezonances likums). Jo svarīgāk ir atrast vidi- vietu un domubiedrus, kas ir līdzīgi vibrācijās vai augstāki. 
Jo augstākas mūsu vibrācijas, jo veselāki, laimīgāki, priecīgāki mēs esam. Ciešākā saiknē ar Dvēseli un Garu, kas pamazām ļauj mums piekļūt tām mūsu spējām un talantiem, ko Dvēsele ir uzkrājusi daudzo inkarnāciju laikā un, ko spēj pati Dvēsele, kā Radītaja daļa. Tātad, radīt savu dzīvi. 
Karmiskās mācībstundas ir sadzīvotas vecajās enerģijās un zemajās frekvencēs (vibrācijās), kuras pastāvēja tūkstošiem gadu uz planetās Zeme. Tagad, kad ir sācies Lielais Pārejas laiks, kad pati Zeme paaugstinās vibrācijās, arī mums ir tā iespēja. Bet ar karmu mums jātiek galā, jo ir tāds frekvenču slieksnis, pār kuru ar karmu (jo tās ir zemas frekvences) mēs tikt nevaram.
Tāpēc katrs, kas apzinās šo ceļu, apzināti arī ar sevi strādā. Mēģina atbrīvoties no visiem enkuriem, piedot, pieņemt, palaist, atbrīvoties, iemīlēt sevi utt. Meditē, strādā ar savu sirds čakru, tīra savas enerģijas, seko līdzi tam, lai neielaistu sevī neko sliktu- ne ķermenī, ne domās, ne emocijās.
Kāpēc es visu laiku maļu un maļu par to, ka jums būtu jāskatās lauku virzienā? Tāpēc, ka es zinu (pati esmu tam gājusi cauri) un visi, kas iet šo ceļu nonāk tajā vibrāciju diapazonā. Tajā brīdī, kad tavas vibrācijas sāk strauji paaugstināties, - tu it kā atraujies no tās vides, kurā biji visu laiku, kas nemanāmi tevi turēja...tu juti diskomfortu, bet nesasēji faktus. Kad Tu nonāksi tajā vietā, tu vienkārši vairs nespēsi pilsētā- tas tevi vnk galinās nost. Jo uz to brīdi Dvēsele būs jau tik tāl iekšā tevī, ka tu viņu ļoti jutīsi. Un pilsētā tāda, kāda tā ir (zemu frekvenču cilvēki, komunikāciju tīkli, wi-fi un citi starojumi, netīrs gaiss, trokšņi), Dvēsele nevar atrasties ilgstoši. 
No sākuma var parādīties vēlme pārcelties uz klusāku rajonu, tad uz mazpilsētu, bet vēlāk uz pavisam dziļiem laukiem. 
Es zinu, ka lielākā daļa no tiem, kas lasa manu rakstīto, ir Dvēseles, kuras izvēlējušās iet šo ceļu. Un, ja es saderētu ar jums, ka pēc 10 gadiem jūs dzīvosiet pie dabas, tad, domājams, ka es vinnētu :):):) Pat, ja tagad tev šķiet, ka tas nav reāli, vienkārši piefiksē manu sacīto.
Ak, un es zinu, ko tagad dod ārā tavs prāts- lauki tas ir grūti, nav tādas skolas, nav tāds darbs, nevar izbraukāt... Tās visas ir muļķības. Ja tu to izvēlies, protams un tam tici, tad jau gan nekas neatliek, kā to tev materializēt 🙂
Laicīgi taisies prom no sistēmas (pagaidām vismaz morāli gatavojies), jo arī tās frekvences drīz vien tev neatbildīs. 
Dvēsele un Augstākais Es sakārto un atrisina visas lietas, ja redz, ka tu ej pareizajā (Dvēseles) virzienā. Dvēselei ir izdevīgi, lai tu darītu to, ko Viņai vajag, nevis domātu par naudu, darbu, izdzīvošanu...Šīm domām ir zemas frekvences un Dvēselei tas nav izdevīgi. Dari visu, ko sajūti un redzēsi, viss pārējais tiks sakārtots. 
Vai ir citi varianti, bez pārcelšanās uz laukiem? Teorētiski ir iespējams ļoti nopietni strādājot ar sevi, meditējot, regulāri tīroties, piekopjot elpošanas prakses, ejot pastaigās maksimāli tuvāk dabai ļoti daudz sev palīdzēt.Bet, jo augstāk būsi, jo vairāk tam vajadzēs laika spēka un enerģijas reusursu. Laukos vienkārši ir viegli: gaiss ir pilns ar tīru prānu- tu to uzņem automātiski. Zeme, koki, dabas skaņas attīra automātiski. Aura izplešās un palielinās, jo nav jāsargājas no svešiem, neatbilstošiem laukiem...enerģija visu laiku papildinās nevis tērējas... Tieši tik vienkārši 🙂
P.s. Šī ir mana atbilde slēgtajā Sirds Ceļa Klubiņa grupā, kur mēs apspriežam dažādas tēmas. Iekopēju arī šeit!

piektdiena, 2018. gada 23. novembris

Šamanisms šodien

Jau pāris mēnešus mēģinu saņemties un sākt rakstīt, turpināt iesākto tēmu par garīgajām praksēm
šodien. Vai baidos? Ir divejādi- no vienas puses man Augšas neļauj atšūties: jāraksta, jāraksta..katru dienu klauvējas :) No otras puses mans prāts saka: tu tak zini, būs kārtīga sū** duša tavā virzienā, lai cilvēki paši gūst savu pieredzi, tu tak arī tā gāji, ...un, arī tik daudz tev tuvu un pazīstamu cilvēku vēl joprojām gūst šo pieredzi...

Un, tad pēdējā gada laikā es redzu kā cilvēkus- gaišus, ejošus, gribošus dot un dalīties pieviļ viņu Ego programmas. (Inta, praktizē, praktizē pazemību katru dienu...) 

Tumsa tik izmanīgi saķer ar aiz Ego programmām un nemanāmi pārvelk savā pusē, ka pats cilvēks vispār nepamana. Un viņš vairs nekalpo gaismai, kaut dara visu to pašu... Nav svarīgi, ko tu praktizē, cik advancēta ir tava metode un cik gudras lietas tu runā... Tu pievērs sev cilvēku uzmanību, vāc sekotājus, vāc enerģiju... Kam? Vienu pēc otra noņem no trases :( Kā visvieglāk to pamanīt? Ejot gaismas virzienā, cilvēks pamazām izstrādā savu Ego, praktizē pieņemšanu, pazemību, strādā ar savu sirds centru. Ego nepazūd, bet cilvēkam vajadzētu palikt ar vien vienkāršākam, vieglākam, gaišākam, priecīgākam, atvērtākam... 

Manī pašā ir daudz Ego programmu, un ne jau no skaistas dzīves un vieglas bērnības tās izveidojas un sāk tevi kontrolēt. Lielāko daļu savas dzīves cilvēki man ir bijuši - Viņi, kā sveša rase. Es zinu, cik daudz vēl jādara šajā jomā. 
Pēdējās dienas, kad saņēmu skaidrojumu par manu Kipras otrās nedēļas pieredzi ar garīguma meklētājiem, ''skolotājiem''un es kļuvu par liecinieci tumsas farsam, par ko laikam padalīšos atsevišķā stāstā, gan iesākts raksts kādā ezotēriskā žurnālā, gan vakardienas garā saruna ar Aliju, lika man tomēr piesēsties un turpināt rakstīt savas pārdomas par šodien populārajām garīgajām praksēm. Šoreiz par šamaniskajām praksēm. Tikai nedaudz, lai katrs pats aizdomātos par to, kas viņam der un, kas neder. Tas ir mans vienīgais mērķis. Nevis kādu pārliecināt par to, kas ir vai nav pareizi. Vēl rindā stāv pārdomas par tantriskajām praksēm un dažādām regresijas metodēm... :)

Bija doma te iekopēt šamanisma termina skaidrojumu no Vikipēdijas, bet tad izdomāju, ka to jau var katrs pats paskatīties, nerakstu jau nez kādu zinātnisku publikāciju. Kā parasti, šis ir tikai mans personīgs viedoklis un redzējums. 

Manī ir bijusi interese par šamaniskajām praksēm, esmu piedalījusies dažādos rituālos un vadījusi rituālus pati. Sākotnēji, bez lielas izpratnes par to, ko daru un, protams, neizmantojot nekādas aizsardzības tehnikas. Esmu interesējusies par mūsu tautas senajām praksēm un sadzīves maģiju (nedaudz šim jautājumam pieskāros Latvietes karmā), esmu devusies šamaņa vadītā ceļojumā meklēt savu spēka dzīvnieku un to arī atradusi. Esmu klausījusi ''gudru cilvēku''padomus un darījusi pašreizējā izpratnē pavisam dumjas lietas :) 
Ceļš ir bijis garš un nav jau arī galā, bet šodien padalīšos ar to, ko esmu ieraudzījusi, piedzīvojusi, sapratusi šajā ceļā. Kā parasti atzīmēju, ka tā es domāju šodien. Kā būs rīt, - nezinu :)

Kāpēc cilvēkus patlaban tik ļoti pievelk viss, kas saistīts ar šamanismu? 

Ir vairāki aspekti un, kā pirmo atzīmēšu to, par kuru maz aizdomājas. Un, proti, mēs katrs nākam no savas pagātnes, un nesam līdzi daudzu, daudzu dzīvju pieredzi. Pēdējās no tām bija ērā, kura pašlaik beidzas. Mūsu kauzālais ķermenis glabā šīs atmiņas, šo pieredzi, kas saistās arī ar šamanisko pieredzi dažādās izpausmēs. Lielākā daļa no tiem, kas lasīs šīs rindas, savās iepriekšējās dzīvēs ir bijuši īsti meistari - magi, burvji, zintnieki, utml. Ejot savu  garīgo ceļu, cilvēki kaut kur dziļi jūt, ka viņi to jau ir darījuši, ka zina kā. Rodas vēlme un interese to pamēģināt, integrēt seno pieredzi šodienā.  Tieši šīs senās iekšējās zināšanas, kas verās paplašinoties apziņai, rada maldīgu uzskatu, ka šīs ir īstās zināšanas. Ka senču zināšanas ir tās pareizākās, ka tās ir jāatgriež apritē, jāmācās, jāienes šodienā, jāatdzīvina, utt... Bet, vai tā ir?

Vēsturnieki, kas daudz maz pārzin, kā dzīvoja lielākā daļa cilvēku tajos laikos, jums atklātu tādas nianses, ka diez vai jūs vēlētos to atkārtot. Pietam Visumā nekas neatkārtojas. Mēs attīstamies un tā pieredze, kur es biju ragana 13.gadsimtā vai zintniece 17.-jā, manai dvēselei vairs nav vajadzīga, jo jau ir apgūta! Var jau papriecāties, pabungot šamaņbungas (man patīk!), atsaukt kādu senu sajūtu. Droši vien līdzīga sajūta, kā jau pieaugušam bēniņos atrast savu bērnības rotaļlietu kasti un to izcilāt...var jau paspēlēties, bet, vai no tā ir kāda jēga? Dvēsele taču izvēlējās šo laiku, šīs enerģijas un šim laikam atbilstoši instrumenti tai ir nepieciešami. Pat, ja tie nav zināmi un vēl tikai jāsameklē, jāatklāj un jāiemācās lietot. 

Otrs aspekts, kāpēc tik daudzi aizraujas ar šamanismu ir vienkārši tāpēc, ka tas tagad modē. Mēdiji, politiķi, propoganda, iemāca cilvēkus nedomāt, pieradina, ka vienmēr kāds cits zina labāk, un pat, ja nezina, es jau neko nevaru mainīt. Smadzenes ir, bet lietotas tās tiek arvien mazāk. 

Kaut kad pieķeršos un salikšu atsauksmes, kuras saņēmu pēc iepriekšējā raksta, kurā bija runa par garīgajām praksēm, tai skaitā par sistēmiskajiem sakartojumiem un gongiem. Tas bēdīgo pieredžu stāstu birums bija patiešām iespaidīgs! Pat mūsu Sirds Ceļa Pieturas 35 cilvēku aplī, tikai diviem bija laba pieredze ar gongiem! Un, lielākā daļa atzina, ka ir līdz šim par savu pieredzi klusējuši, jo domājuši, ka viņi vienīgie ir tik neattīstīti, nesaprotoši, nepareizi... Lūk, tas ir skumjākais! Ka mēs neieslēdzam paši savu apzinātību, neklausam paši sev! Protams, ka daudzi iet un viņiem šī pieredze ir vajadzīga. Noteikti ej, ja jūti, ka tas ir tavs. Bet neej tikai tāpēc, ka visi iet un nejūties tāpēc nepilnvērtīgs, ja tevi kaut kas nesaista, neuzrunā, vai vēl bēdīgāk, dara tev pāri. Tajā rakstā es arī akcentēju, cik liela ir meistara atbildība un, cik katra apmeklētāja, lai beigās šī pieredze būtu harmoniska un skaista.

Kādēļ, manuprāt, šodien šamaniskās prakses ir novecojušas vai pat destruktīvas?

Agrākos laikos, pēdējos vairākus tūkstošus gadu, pasaule nokrita vibrācijās tik zemu, ka saikne ar saviem Augstākajiem aspektiem nebija apzināti nodibināma. Absolūtais vairākums, neko par to nezināja. Ticēja tam, no kā baidījās,- tos arī iecēla dievu kārtā, tiem lūdzās, ziedoja utt. Vai tās bija dabas stihijas vai citplanētieši, tas bija atkarīgs no konkrētās vietas un laika. 

Kā lai saņem atbildes par nezināmo, apdraudošo, kā lai izdzīvo? Lielākoties katrā ciltī bija viens cilvēks, kuram bija šāds uzdevums, palīdzēt savai ciltij izdzīvot: dziedināt slimības, piesaukt lietu, lai izglābtu ražu un cilts nenomirtu badā, iekodēt veiksmei medībās utml. Lai ieietu izmainītas apziņas stāvoklī, tikai pielietoti dažādi paņēmieni- transa dejas, rituālo augu lietošana utml.  Šamanis šādā stāvoklī spēja stāties sakaros ar gariem, kuri deva viņam atbildes, kas jādara, lai būtu lietus, kāds augs jālieto, lai izdziedinātu kādu slimo utml. Tik tālu ir skaidrs, kāpēc bija vajadzīgi šamaņi tolaik un viss bija vietā un laikā toreiz. Es neesmu padziļināti pētījusi dažādus šamanisma novirzienus, zinu, ka to ir gana daudz. Šajos rituālos lielākoties tiek kaut kas ziedots gariem par to, lai tie, vai nu palīdz, vai nedara pāri. Šis ziedošanas aspekts jau vien norāda, ka šeit darbojas enerģijas apmaiņas princips- dots pret dotu, kurš ir aktuāls vēl joprojām zemākajos plānos, vibrāciju zonās. Arī pasaulē, kurā mēs pašlaik vēl dzīvojam. Gaismas pasaulē (augstākajos Esības līmeņos) ir tikai došanas princips, jo tur ir tiešais pieslēgums pie Avota. Zemāko pasauļu gariem tāda nav. Tātad tās nav nekādas gaismas būtnes...un ne jau viņiem vajaga jūsu noziedoto medus lāsi, maizes riku vai nokauto gaili, vai sarautos, vīstošos ziedus, -neesiet tik naivi- viņi to neēd! :)  Viņiem vajag jūsu enerģiju!!! 

Sadarbošanās ar astrālo plānu ir sadarbošanās ar zemām frekvencēm, tās var tev nodrošināt pieredzi un pieredzējumus, bet nesavienos tevi ar tavu Garu. Pietam, uzturlīgumi ar būtnēm vēl ilgi vilks uz leju...vai neļaus virzīties uz augšu tik ātri, cik varētu. Tas vajadzētu ņemt vērā.

Garu (astrālā plāna būtņu) pasaule ir ļoti daudzveidīga un plaša. Šajā gadījumā es nedomāju stihiju garus, augu un dzīvnieku, kā arī elementāļu garus. 

Kad es sāku arvien vairāk just enerģijas un manīt astrālā plāna pārstāvju klātbūtni pasākumos un cilvēkos, rituāli manā dzīvē principā beidzās. Jā, palika daži, kas saistīti ar dabas stihijām un daži, ko šad tad izmantoju savās terapeitiskajās praksēs, bet veicot ļoti nopietnas enerģētiskās aizsardzības procedūras. Ievēroju, ka viss, kas saistās ar darbībām diennakts tumšajā laikā it īpaši pievilina attiecīgos elementus. 

Aijavaskas (Ayahuasca) ceremonija

Un tagad es nedaudz pieskaršos kādai šamaniskajai praksei, kura ļoti strauji ir nākusi modē un, proti, Aijavaskas ceremonijai. Par šo man laikam rakstīt ir visgrūtāk, jo pirmkārt, es pati neesmu to izmēģinājusi, atšķirībā no visa augstāk aprakstītā, un, otrkārt, es pazīstu personīgi piecus cilvēkus, kuri ir izgājuši šo procesu un ir par to sajūsmā. Pietam trīs no viņiem uzskatu par ļoti tuviem sev. Viņi manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi cilvēki. Ir vēl virkne Latvijā labi zināmu autoritāšu, kuri ir piedalījušies šajā ceremonijā. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ tik ilgi nesaņēmos rakstīšanai. 

Pavisam īsi, Aijavaska ir augu (kāda krūma lapu un liānas) novārījums, bet ceremonija ir rituāls, kurā ved apmācīts šamanis. Ceremonija notiek pa nakti(!), dalībniekiem dod dzert šo novārījumu, kas iedarbojas kā narkotika vai haluciogēns, radot vemšanu, caureju, raudāšanu, vīzijas, halucinācijas utml. paralēli šamanis pieskata procesu un dzied. Lai neiebrauktu auzās, es vairāk neiedziļināšos, atrodiet to informāciju paši. Pašlaik to piedāvā arī Latvijā, kā panaceju un ātru risinājumu visām tavām problēmām. Pa lēto- viena ceremonija ap 700 eur.

 Ja atklāti, tad es paklausoties divu cilvēku pieredžu stāstu, jau biju gatava braukt un maz trūka, lai aizbrauktu. Bet mana iekšējā signalizācijas lampiņa sāka mirgot, līdz pārgāja sirēnā un, tā kā šī iekšējā trauksmes sajūta, brīdinājuma impulss, nekad vēl mani nav pievīlis, es neaizbraucu... 
Kā es redzu izmaiņas šajos cilvēkos? Es neesmu bez atļaujas līdusi viņu enerģētikā, bet kaut ko jau var redzēt tāpat. 

Vienam no viņiem patiešām ir iztīrījies ļoti daudz, jo arī bija ļoti smagas dzīves pieredzes un var redzēt, ka kaut kas ir aizgājis uz neatgriešanos. Ir tāds miers viņā ienācis un pasaules pieņemšana. Ko viņš gariem par to ir atdevis, kā samaksājis vai ko tie paprasīs, nemāku teikt... 

Otriem diviem es jūtu svešu enerģiju klātbūtni, kura izpaužas tikai īsos mirkļos...Izskrien cauri nepatīkama sajūta, vēlme norobežoties, bet es saprotu, ka es mīlu to cilvēku, un, ka man jāpieņem arī viņa līgums ar būtni...Un, es pārvaru šo sajūtu, jo apzinos, ka tas ir kaut kas svešs, ne šim cilvēkam piederīgs. Visus šos trīs cilvēkus ļoti cienu un uzskatu, ka garīgajā ceļā viņi ir ļoti tālu tikuši, daudz jau ar sevi strādājuši, daudz izstrādājuši. Pieļauju, ka tieši tādēļ arī šī aijavaskas ceremonija viņiem savā ziņā ir nākusi par labu. Domāju, psiholoģiskajā plānā. Par enerģētisko neesmu pārliecināta. 

Atlikušie divi, ko nedaudz zinu, esmu redzējusi pirms un pēc aijavaskas, pieļauju, ka viņi nebija gatavi un viens no viņiem tagad ir psihenes pacients. Varbūt abi, nezinu. Kad pēdējo reizi saskrējāmies un es paraudzījos uz mirkli viena no viņiem acīs, -tur nebija dvēsles klātbūtnes. Nezinu, kas uz mani skatījās...

Ievietošu šeit tulkojumu no viena saziņas ar saviem pavadoņiem seansa, kur kāda sieviete jautā par šo savu pieredzi:

''Aijavaskas ceremonijas pieredze palīdz man fiziskā ķermeņa izdziedināšanā un apziņas paplašināšanā vai priekš manis tas ir destruktīvi? Pirmajā ceremonijā man atnāca informācija, ka mani pārformatē, bet pēdējās trijās mani dziedināja un tīrija. Man tā bija smaga pieredze, bet ja tā pozitīvi ietekmē mani, esmu gatava to turpināt. Kādas būtnes strādā ar mani šajā ceremonijā?

Atbilde:
Klausies sevī vienmēr. Tas būs vispareizāk. Mēs šo praksi neiesakam. Ir dažādas prakses un pieredzes, kas paredzētas apziņas paplašināšanai, tomēr dažas no tām nevar pieskaitīt pie gaišajām jūsu izpratnē. Mūsu plānā nekas netiek iedalīts kā konstruktīvs vai destruktīvs. Mēs tās drīzāk iedalītu ātrajās un lēnajās, evolucionārajās un revolucionārajās, vieglajās un smagajās. Salīdzināsim to ar niršanu zem ūdens. Var ienirt ļoti ātri, bet jāreķinās ar dažādiem sarežģījumiem, pat līdz letālam iznākumam. Bet vari ienirt arī lēnām, pilnīgi kontrolējot savu stāvokli.

Aijavaskas metode ir šī ātrā ieniršana un tai mēdz būt ļoti dažadas sekas. Tā ir ekstrēma metode, un mēs vispār tādas neiesakam pielietot. To var nosaukt arī par šoka terapiju.

Būtnes, kas piedalās šajā metodē, ir zemu plānu būtnes, kas nespēj pacelties augstāk par ceturto līmeni un jūsu izpratnē tās varētu saukt par destruktīvām būtnēm. Tās visas ietilpst plaša spektra šamaniskajās praksēs. Un ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka, kurš palīdz tev iziet šo pieredzi. Daudzi cilvēki, kuri praktizē šamanismu, it kā  kodējas šo ceremoniju rezultātā. Tas nozīmē, ka viņiem pieslēdzas dažādas būtnes, kurām ir jābarojas no cilvēka enerģijas. Šīs būtnes pilda līgumu, ko ceremonijas laikā noslēdz ar cilvēku. Cilvēks prasa ķermeņa dziedināšanu, apziņas transformāciju, dažādu programmu izņemšanu, pasaules uzskata pārbīdi uz jaunu līmeni, un būtnes palīdz to izdarīt, bet par to sāk baroties no tavas enerģijas. Tas ir godīgs līgums. Un to vajadzētu zināt un ņemt vērā.

Pamatlikums ir šāds. Pēc pareizi veiktām energoapmaiņas vai apziņas paplašināšanas praksēm, nevajadzētu būt sliktai pašsajūtai. Tavs ķermenis visu parādīs. Tas, protams, nenozīmē, ka nevar būt sāpes, jo bieži vien bloki noņemās cau sāpju sajūtām, un pats ķermenis caur sāpju sajūtu signalizē par saviem blokiem. Tomēr tām ir jābūt gaišām sāpēm. Tādā nozīmē, ka tu kontrolē šīs sāpes un tev nav smagi no veicamām praksēm vai ceremonijām.

Augstāko plānu būtnes vienmēr atdot savu dziedinošo enerģiju bez maksas, jo zina atdošanas likumu. Likums paredz, ka, jo vairāk tu atdod, jo vairāk saņem. Gaismas būtnes pa tiešo pieslēdzas un saņem enerģiju no Avota, cik vien nepieciešams. Tāpēc tāds ir viņu uzdevums- atdot, tā sacīt, atbrīvot sevī vietu, lai vēl vairāk dievišķās enerģijas varētu uzņemt. Tāpēc došana it Gaismas būtņu dabiska īpašība un savā ziņā pat vajadzība. Šī iemesla dēļ nekādi apmaiņas līgumi slēgti netiek.

Zemāko plānu, vai kā jūs sauciet, tumsas būtnes no avota ir atslēgtas un vienīgais veids, kā tām eksistēt un papildināt savu enerģiju ir, meklējot to pie citiem. Cilvēciskā enerģija ļoti daudzām būtnēm ir ļoti pievilcīga. Zināmā mērā kā narkotika vai bauda/kaifs neatkarīgi vai tā ir ciešanu vai prieka enerģija. Var pat teikt, ka tas ir gaumes jautājums, kas kurai vairāk garšo...

Šo iemeslu dēļ, ja jūs esiet nolēmuši iesaistīties kādā šamaniskā praksē, mēs silti iesakam nodrošināt sev pilnu aizsardzību no saviem Augstākajiem Aspektiem un uzticēt viņiem visus līgumus un pašu prakses/ceremonijas norisi. Mēs saprotam jūsu ziņkārību un vēlmi izzināt neizzināto. Un pašlaik pasaulē šīs prakses ir kļuvušas ļoti pieejamas. Tomēr mēs ieteiktu no tām atturēties. Jums ir doti daudz augstāka plāna instrumenti darbam ar sevi, -tās ir gan dažas austrumu prakses, gan dziļa apcere un gremdēšanās sevī. Šīs prakses palīdz atvērt dziļāku un ciešāku sakaru kanālu ar savu Augstāko Es un Visu Esošo. Šīs prakses pietam ir drošas, kaut to apgūšana var prasīt vairāk laika. Tās ir tieši tās lēnās ieniršanas prakses, kuras ne tikai ir drošas, bet arī nodrošina ilglaicīgu efektu, kļūstot par jūsu eksistences un uztveres veidu.''

 Un nobeigumā

Mūsu dvēseles ir izvēlējušās nākt tieši šajā laikā, jo šis laiks tām piedāvā iziet unikālu pieredzi. Pieredzi, kas pat visā Kosmosā ir pieejama ļoti reti. Mēs bijām gadu tūkstošiem zemu frekvenču diapazonā, kad nācās slēgt līgumus ar dažādiem gariem, barot savas bailes, izdzīvot. Tas bija laiks, kad mums pat nebija paredzēta (tikai pavisam dažiem, un tos  mēs zinām, kā praviešus) pamošanās pieredze, sevis kā dvēseles apzināšanās, kontakta ar savu Augstāko Es atjaunošana, fiziskā un garīgā aspekta savienošana un savas realitātes pašradīšana! Šis ir laiks, kad mums jāatrod saikne ar sevi, jāsadzird savs Gars un jāiet rokrokā ar To.

 Ar Garu, nevis gariem...

Inta
23.11.2018
P.s. Pievienoju vienu pieredzes stāstu angļu val., kam ''netīšām''uzskrēju virsū. Ir vērts izlasīt:

Vēl man kāda lasītāja atsūtīja informāciju par šo:

Par aijavasku pirms kāda laika uzdūros līdzīgai versijai:

The times....they are changing...hyperdimensional matrix on overdrive. I've felt and seen that coming for a while.....just another confirmation not to use any form of mind expanding substances anymore, especially ayahuasca. (potential trigger topic for some people).
"Ayahuasca, other ceremonial shamanic plants and psychedelic drugs are high risk behaviors that invite Attachments, Addiction Webbing and Possession for human beings on the planet during the Ascension Cycle at this time.
Ayahuasca plant spirit has been hijacked by many of the dark avatars and the consortium of NAA (Negative Alien Agenda) entities (occult hostile forces of the hyperdimensional matrix) that are on this planet during the Ascension Cycle looking to harvest Soul bodies and the possibility to take over the physical body. It is designed to interfere with true spiritual communication links and shut off the neurological communication functions between the persons consciousness and their higher spirit. It will install its own software programs to run the body, and brain in the autonomic functions of the Central Nervous System. It is usually an astral enlightenment program to trick the person into believing their artificially induced spiritual and altered consciousness state is real.
The Ayahuasca plant is connected to a massive spirit, that has grown in size from many people being falsely lead on this path and taking it at high quantities during this time. The design of this plant ceremony in most common cases, is that the spirit of the plant is manipulated by negative forces that want the original consciousness of the person taking the drug to leave the body and/or change Timelines. The goal for the Imposter Spirit that want to take over the human body either in the current time, or in the future timelines, use the Ayahuasca plant to act as its conduit and dark portal opening to allow access into the inner spiritual sanctum of that person."
- Lisa Renee
Here is my latest essay on this topic for more/better context:.
- Altered States of Entrapment: The Plant Medicine Manipulation
https://veilofreality.com/…/altered-states-entrapment-plan…/
P.s.s Latvijā man nav daudz domubiedru, kas redzētu lietas šādi, bet tādu ir gana ārpus. Mēs pārrunājam šīs tēmas klātienē un forumos. Pēdējā laikā interesantas sarunas man ir bijušas ar Latvijā jau labi pazīstamo Krievijas (Tatarstānas) gaišreģi- Aliju Lučezarnuju. Esam vienojušās par sarunu cikla publicēšanu un Sirds Ceļa Skolas dalībnieki pirmie to saņems... Viņai ir milzīga pieredze, spēja redzēt no otras puses daudzas garīgās prakses un ļoti daudz piemēru no dzīves, kuri pastāsta un dod vairāk nekā jebkāda teorija. 
Dalies savā pieredzē arī tu! Priecāšos par jebkādu atgriezenisko saiti! Esam!










trešdiena, 2018. gada 21. novembris

Ļaut bērnam būt brīvam

Šodien pie brokastu galda ar saviem kursabiedriem aizrunājāmies par pusaudžiem un
jauniešiem, par viņu dvēseļu vibrācijām un, kā tās atšķiras no mūsu paaudzes.
Esmu jau par to rakstījusi, bet tik bieži, redzot jauniešus un bērnus, sajūtot viņu apspiestās dvēseles, manējā vienkārši kliedz!
Es padalījos ar to, ka jau otro gadu mana pusaudze neiet skolā (mācas tālmācībā), ir brīva savās izvēlēs un nodarbēs. Ka viņai pienākumu smagumu un bēgšanu virtualitatē, ir nomainījis prieks par to, ka viņa ir šeit, uz šīs zemes... Redzu, ka viņa meklē savu ceļu, vēlas viskautko izmēģināt. 

Taču viņai nav jāpieņem lēmums par to, kas viņa būs nākotnē tagad. Daudzi sajūt savu sirds vilkmi krietni vēlāk. Pietam, pašlaik nāk uz Zemi ļoti pieredzējušas dvēseles ar ļoti daudzpusīgām iestrādēm, kad tās atvērsies, viņi varēs darīt daudz ko, izmēģināt šajā dzīve dažādas dvēseles pieredzes, un nemaz nav obligāti atrast kaut ko vienu un visu mūžu to darīt. Tas nevienam nav obligāti.

Audzināt bērnu, tas nenozīmē uzspiest viņam savu pieredzi. Mana pieredze jau ir apgūta un integrēta dzimtas kokā. Līdz ar to, savā ziņā, tā jau manam bērnam ir. 
Audzināšana, manā izpratnē ir palīdzēšana bērnam gūt jaunu, viņa paša pieredzi.
Jā, bērni dzīvo fantāzijās, dzīvo savā iekšējā pasaulē, rada no sākuma šo pasauli, bet pienāks diena, kad viņi to atvērs šajā realitātē. Savu unikālo pasauli.

Audzināšana ir, kad mēs mīlot savu bērnu ļaujam viņam būt brīvam savās izvēlēs, vienlaikus esot blakus, lai atbalstītu vai iedotu padomu, kad to lūdz.
Katrām attiecībām vajadzētu būt balstītām uz uzticēšanos.

Tur, kur ir uzticēšanās, nav vietas smagiem konfliktiem, spriedzei. Kad bērns nonāks kādā viņam sarežģītā situācijā, vai viņš nāks pie vecākiem, ja viņu starpā nebūs uzticēšanās? Vai viņš vērsīsies pie tevis, ja zinās, ka tu neatbalsti viņa brīvību? Viss, kas viņiem atliek tādos brīžos ir iet tur, kur ir kāds, kam var uzticēties...

Es vēlos būt nevis stingra māte, kura visu zina labāk, kā bērniem jārīkojas, bet gan tuvs cilvēks, kam mans bērns var uzticēties pilnībā, lai nav jāmeklē nevienu citu ārpus ģimenes.
Audzināšana ir atļauja otram būt un izvēlēties sev to, ko viņš uzskata par svarīgu. Bet vienmēr būt blakus, lai palīdzētu izdarīt šīs izvēles, ja šāda palīdzība ir nepieciešama.

Un, ir ļoti liela atšķirība, vai mēs palaižam visu pašplūsmā, pat, ja redzam, ka bērns ir apmaldījies, vai esam visu laiku klātesoši un pieejami.
Neprasi savam bērnam, lai viņš dzīvo tavu, vai svešu cilvēku pieņemtu dzīvi, ikdiena nogalina fantāziju un radošumu. Tāpat arī uzspiesta sociālizācija.

Vakar meita man stāstīja par savu draudzeni, kura skolā jūtas līdzīgi, kā viņa reiz jutās. Ka mamma nelaiž viņu iet ārā, jo nav pietiekami labas sekmes skolā. Ka spiež apmeklēt mūzikas skolu. Bērns jūtas apspiests un nelaimīgs...
Kāpēc pieaugušie, kas paši reti kad ir laimīgi, domā, ka viņi labāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem?
Dresē viņus, spiež iet skolā, pulciņos, gūt rezultātus? Vai tad mēs negribam, lai mūsu bērni ir labāki par mums? Kāpēc mēs spiežam viņus kļūt par tādiem pašiem kā mēs?


svētdiena, 2018. gada 4. novembris

Par kopējā enerģētiskā lauka ietekmi

Lielāko savas dzīves daļu esmu bijusi baigā kontrolētāja, tāpēc paļaušanās, neplānošana un
spontanitāte priekš manis patiešām ir izaicinājums, kuru esmu pieņēmusi un cenšos cītīgi praktizēt.
Vakar atvadījos no brīnišķīgu meiteņu grupas, kuras pavilkās un manu spontāno uzaicinājumu braukt šurp. Vai es zināju, kādēļ man te jābrauc? Ar prātu nē. Sekot savām sajūtām jau esmu iemācījusies, jo pašai ir interesanti, ko tad Augšas ir man sagatavojušas. Vienmēr esmu bijusi ziņkārīga :) Ja nepaklausītu, tad jau arī neuzzinātu...
Ar retrītiem, braucieniem uz Kaukāzu viss ir skaidrs: tomēr daudzus gadus tur braucu un pazīstu visas enerģijas, kas tur ir un to, kā tās iedarbojās uz cilvēkiem. Gara enerģijas tur darbojās ārkartīgi spēcīgi- ne velti Kaukāzu pētīja (un arī bāzējās Kaukāzā) pat Hitlera slepenā ezotēriķu vienība. Transformācija, programmu nomaiņa, dziedināšana, satikšanās ar sevi un saikne ar Augstāko, - tas īsumā ir par tiem procesiem, kas notiek Kaukāzā.

 Jau kādu laiku mani mudina doties uz vietām, kas ir uz citas enerģētiskās platformas, ja tā var teikt. Viena no tādām zemēm, par kuru jau rakstīju, ir Indonēzija (Bali). Taču, pirms tur braukt ar grupu, viss sagriezās tā, ka nonācu izmēģinājuma braucienā Kiprā. Abas šīs zemes galīgi nav liekamas vienā plauktiņā, taču ir aspekti, kas ir līdzīgi. Par sajusto Kiprā vēl rakstīšu. Un nākamajā novembrī noteikti atkal došos uz šejieni. Lai arī šeit biju ar meiteņu (sieviešu) grupu, pastrādāt ar sievišķajām enerģijām, sajutu, ka šeit ir ļoti labi izlīdzināt, harmonizēt abu pirmsākumu enerģijas. Pat būtu interesanti to darīt, ja būtu abi dzimumi grupā.

Šo īso rakstiņu uzrakstīt mani pamudināja tieši secinātais šajā Kipras braucienā, jo zināmā mērā tas bija tāds izpētes eksperimentāls pasākums.

Domāju, ka mums visām 15, bija tāds kluss izbrīns, cik dažādas mēs visas esam. Tas bija ļoti uzkrītoši un lika daudz domāt, par to, kā enerģijas strādā. Katrai ir kaut kas pārpilnībā, kaut kas pietrūkst. Un visu to var ieraudzīt citās... Mēs spoguļojāmies smejoties, ņēmām un devām, vērojām sevi un citas. Tagad tikai var nobrīnīties, cik kopsummā tika salikta krāsaina enerģiju buķete kopīgajā laukā, no kura visas varējām kārtīgi uzpildīties, sarezonēties un izlīdzināties...
Nav jau tā, ka man tas būtu kāds atklājums, - tas, kā strādā enerģētiskais lauks, tomēr pēdējā laikā jo spilgti izjūtu tā efektu...
Arvien mazāka nozīme paliek prāta uzliktiem mērķiem, programmām, konceptiem, nosaukumiem, definīcijām...Ja godīgi, to pieprasa tikai cilvēka prāts. Un tam cilvēkam, kas ir kāda konkrēta pasākuma (kopāsanākšanas) iniciators ir tāda kā rezonatora funkcija.
Tātad man atnāk ideja. Tas var būt kāds seminārs, meditāciju vakars, ceļojums vai koncerts. Uz
manām enerģijām (vai caur mani plūstošajām enerģijām) pievelkas konkrēti cilvēki. Mēs satiekamies un es palīdzu izveidot līdz galam, noformēt šo mūsu kopējo lauku. Īstenībā ar to mans uzdevums var arī būt galā. Jā, es savā pāratbildībā parasti uzmanu un turu šo lauku līdz pasākuma beigām, taču, ja viss ir harmoniski, es varētu arī pati izbaudīt būšanu kā vienai no.
Izveidotajā laukā, uz nolūka enerģijas bāzes, iesaistoties katra indivīda augstākajiem aspektiem, lietas, procesi sāk notikt paši no sevis. Pēdējā laikā tas ir ļoti, ļoti izteikti. 
Vēl es novēroju, ka bieži vien informācija kļūst traucējoša vai tai ir pavisam otršķirīga nozīme.  Kipras pasākums man skaidri parādīja, ka arī Indonēzijā nevajadzētu informatīvo programmu- dažas meditatīvās prakses lauka izveidei un viss... Pārējam visam jābūt uz atslabināšanos, ļaušanos, spontanitāti un dabas enerģiju vērstam,  dabas stihiju tiešā tuvumā. Jo vairāk prats un ķermenis atpūšas, jo mazāk traucē laukā notiekošajiem procesiem.
Domāju, ka daudzi no jums jau jūt, ka informācijas un semināru ir par daudz. Tāpēc arī man jau 3 gadu nav informatīvo semināru. 
Esmu tik pateicīga Jānim Lūsēnam, kas ik pa laikam palīdz man veidot šo lauku ar harmonisku un skaistu mūzikas skaņu palīdzību, un, protams arī pārējiem mūziķiem, kas atsaucas un brauc. Šādu lauku ir grūti izveidot parastajās koncertzālēs, kuras ļauj klausīties skaistu mūziku, iegrimt tās skaņās, bet reti, kad izveido, savieno cilvēkus vienotā laukā... Ja mūziķis spēj ar savu sirdi atvērt pārējos, kļūt viens no visiem, tad tas jau kļūst kvalitatīvi pavisam cits pasākums. 
Tā kā pie manis, vai pie Retrītu Centrā notiekošā pievelkās jau līdzīgi vai atvērti cilvēki, tad, kā Valdis Atāls teica: ''tādā augsnē ir viegli sēt...'', transformatīvais process notiek vienmēr. Un, ja godīgi, tad man pašlaik šis ir tuvākais veids, kā dot pasaulei. Jo es to redzu un sajūtu kā pašu spēcīgāko! Es izveidoju šo lauku pirms koncerta, un lauks strādā vienkārši fantastiski!!! Klāt nāk vēl mūzikas dziedinošais spēks, kas visu to padara piepildītu, sniedz baudījumu dvēselei un garam.

Vairums manējo atzīst, ka arvien vairāk ir vēlme satikties, runāties, pabūt starp domubiedriem, padziedāt kopā, padzert tēju... un arvien mazāk ir vēlme pēc jaunām zināšanām un teorijām. Tā tas strādā. Jo kopīgais visu atvērto dvēseļu izveidotais enerģētiskais lauks kļūst par spēcīgāko platformu ne tikai katra individuālajiem procesiem, bet arī daloties, mēs daudz iegūstam, spēks vairojas ģeometriskā progresijā un rezultātā mēs dodamies mājās piepildīti, iedvesmoti un līdzsvarojušies. Nevis tikai ieguvuši kārtējās teorētiskās zināšanas, kā tas notiek parastos semināros.

Meklējiet savējos, pievelcieties pēc vibrācijām, interesēm viens pie otra. Tiecieties, dodiet un dalieties viens ar otru, bagātinieties, iedvesmojiet un iedvesmojieties! Enerģētiskajā laukā procesi notiks paši, - tā ir iekārtota šī pasaule!

Lai top!
Inta
Kipra, 5.11.2018

P.s. Bildēs daži mirkļi no Olimpa zemes- Kipras!