Par kopējā enerģētiskā lauka ietekmi

Lielāko savas dzīves daļu esmu bijusi baigā kontrolētāja, tāpēc paļaušanās, neplānošana un

spontanitāte priekš manis patiešām ir izaicinājums, kuru esmu pieņēmusi un cenšos cītīgi praktizēt.

Vakar atvadījos no brīnišķīgu meiteņu grupas, kuras pavilkās un manu spontāno uzaicinājumu braukt šurp. Vai es zināju, kādēļ man te jābrauc? Ar prātu nē. Sekot savām sajūtām jau esmu iemācījusies, jo pašai ir interesanti, ko tad Augšas ir man sagatavojušas. Vienmēr esmu bijusi ziņkārīga :) Ja nepaklausītu, tad jau arī neuzzinātu...

Ar retrītiem, braucieniem uz Kaukāzu viss ir skaidrs: tomēr daudzus gadus tur braucu un pazīstu visas enerģijas, kas tur ir un to, kā tās iedarbojās uz cilvēkiem. Gara enerģijas tur darbojās ārkartīgi spēcīgi- ne velti Kaukāzu pētīja (un arī bāzējās Kaukāzā) pat Hitlera slepenā ezotēriķu vienība. Transformācija, programmu nomaiņa, dziedināšana, satikšanās ar sevi un saikne ar Augstāko, - tas īsumā ir par tiem procesiem, kas notiek Kaukāzā.

 Jau kādu laiku mani mudina doties uz vietām, kas ir uz citas enerģētiskās platformas, ja tā var teikt. Viena no tādām zemēm, par kuru jau rakstīju, ir Indonēzija (Bali). Taču, pirms tur braukt ar grupu, viss sagriezās tā, ka nonācu izmēģinājuma braucienā Kiprā. Abas šīs zemes galīgi nav liekamas vienā plauktiņā, taču ir aspekti, kas ir līdzīgi. Par sajusto Kiprā vēl rakstīšu. Un nākamajā novembrī noteikti atkal došos uz šejieni. Lai arī šeit biju ar meiteņu (sieviešu) grupu, pastrādāt ar sievišķajām enerģijām, sajutu, ka šeit ir ļoti labi izlīdzināt, harmonizēt abu pirmsākumu enerģijas. Pat būtu interesanti to darīt, ja būtu abi dzimumi grupā.

Šo īso rakstiņu uzrakstīt mani pamudināja tieši secinātais šajā Kipras braucienā, jo zināmā mērā tas bija tāds izpētes eksperimentāls pasākums.

Domāju, ka mums visām 15, bija tāds kluss izbrīns, cik dažādas mēs visas esam. Tas bija ļoti uzkrītoši un lika daudz domāt, par to, kā enerģijas strādā. Katrai ir kaut kas pārpilnībā, kaut kas pietrūkst. Un visu to var ieraudzīt citās... Mēs spoguļojāmies smejoties, ņēmām un devām, vērojām sevi un citas. Tagad tikai var nobrīnīties, cik kopsummā tika salikta krāsaina enerģiju buķete kopīgajā laukā, no kura visas varējām kārtīgi uzpildīties, sarezonēties un izlīdzināties...

Nav jau tā, ka man tas būtu kāds atklājums, - tas, kā strādā enerģētiskais lauks, tomēr pēdējā laikā jo spilgti izjūtu tā efektu...

Arvien mazāka nozīme paliek prāta uzliktiem mērķiem, programmām, konceptiem, nosaukumiem, definīcijām...Ja godīgi, to pieprasa tikai cilvēka prāts. Un tam cilvēkam, kas ir kāda konkrēta pasākuma (kopāsanākšanas) iniciators ir tāda kā rezonatora funkcija.

Tātad man atnāk ideja. Tas var būt kāds seminārs, meditāciju vakars, ceļojums vai koncerts. Uz

manām enerģijām (vai caur mani plūstošajām enerģijām) pievelkas konkrēti cilvēki. Mēs satiekamies un es palīdzu izveidot līdz galam, noformēt šo mūsu kopējo lauku. Īstenībā ar to mans uzdevums var arī būt galā. Jā, es savā pāratbildībā parasti uzmanu un turu šo lauku līdz pasākuma beigām, taču, ja viss ir harmoniski, es varētu arī pati izbaudīt būšanu kā vienai no.

Izveidotajā laukā, uz nolūka enerģijas bāzes, iesaistoties katra indivīda augstākajiem aspektiem, lietas, procesi sāk notikt paši no sevis. Pēdējā laikā tas ir ļoti, ļoti izteikti. 

Vēl es novēroju, ka bieži vien informācija kļūst traucējoša vai tai ir pavisam otršķirīga nozīme.  Kipras pasākums man skaidri parādīja, ka arī Indonēzijā nevajadzētu informatīvo programmu- dažas meditatīvās prakses lauka izveidei un viss... Pārējam visam jābūt uz atslabināšanos, ļaušanos, spontanitāti un dabas enerģiju vērstam,  dabas stihiju tiešā tuvumā. Jo vairāk prats un ķermenis atpūšas, jo mazāk traucē laukā notiekošajiem procesiem.

Domāju, ka daudzi no jums jau jūt, ka informācijas un semināru ir par daudz. Tāpēc arī man jau 3 gadu nav informatīvo semināru. 

Esmu tik pateicīga Jānim Lūsēnam, kas ik pa laikam palīdz man veidot šo lauku ar harmonisku un skaistu mūzikas skaņu palīdzību, un, protams arī pārējiem mūziķiem, kas atsaucas un brauc. Šādu lauku ir grūti izveidot parastajās koncertzālēs, kuras ļauj klausīties skaistu mūziku, iegrimt tās skaņās, bet reti, kad izveido, savieno cilvēkus vienotā laukā... Ja mūziķis spēj ar savu sirdi atvērt pārējos, kļūt viens no visiem, tad tas jau kļūst kvalitatīvi pavisam cits pasākums. 

Tā kā pie manis, vai pie Retrītu Centrā notiekošā pievelkās jau līdzīgi vai atvērti cilvēki, tad, kā Valdis Atāls teica: ''tādā augsnē ir viegli sēt...'', transformatīvais process notiek vienmēr. Un, ja godīgi, tad man pašlaik šis ir tuvākais veids, kā dot pasaulei. Jo es to redzu un sajūtu kā pašu spēcīgāko! Es izveidoju šo lauku pirms koncerta, un lauks strādā vienkārši fantastiski!!! Klāt nāk vēl mūzikas dziedinošais spēks, kas visu to padara piepildītu, sniedz baudījumu dvēselei un garam.

Vairums manējo atzīst, ka arvien vairāk ir vēlme satikties, runāties, pabūt starp domubiedriem, padziedāt kopā, padzert tēju... un arvien mazāk ir vēlme pēc jaunām zināšanām un teorijām. Tā tas strādā. Jo kopīgais visu atvērto dvēseļu izveidotais enerģētiskais lauks kļūst par spēcīgāko platformu ne tikai katra individuālajiem procesiem, bet arī daloties, mēs daudz iegūstam, spēks vairojas ģeometriskā progresijā un rezultātā mēs dodamies mājās piepildīti, iedvesmoti un līdzsvarojušies. Nevis tikai ieguvuši kārtējās teorētiskās zināšanas, kā tas notiek parastos semināros.

Meklējiet savējos, pievelcieties pēc vibrācijām, interesēm viens pie otra. Tiecieties, dodiet un dalieties viens ar otru, bagātinieties, iedvesmojiet un iedvesmojieties! Enerģētiskajā laukā procesi notiks paši, - tā ir iekārtota šī pasaule!

Lai top!
Inta
Kipra, 5.11.2018

P.s. Bildēs daži mirkļi no Olimpa zemes- Kipras!

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!