pirmdiena, 2015. gada 30. marts

Par zīlniekiem, gaišreģiem, ''dziedniekiem''...

Šodien Simonas ziņa Feisbukā man lika beidzot piesēsties un uzrakstīt to, kas atkal virmo gaisā...
Sākšu ar dažiem stāstiem ''iz dzīves'':

Kad notika visiem zināmais 2012.gada Pārejas brīdis, ļoti daudzi avoti runāja par to, ka lielākajam vairumam 3D (trešajā dimensijā vibrējošiem) cilvēkiem, tiks atslēgta pieeja vertikālajai (lasi Visuma/Dievišķajai) enerģijai, un turpmāk tiem būs tikai divas izvēles: ielēkt pēdējā vagonā, mosties un mēģināt ''noķert'' augšāmceļošos Zemi, vai arī pāriet uz pilnīgu enerģijas saņemšanu horizontālā veidā. Tautas valodā runājot uz vampirēšanu, enerģijas zagšanu utml...

Es pati saskāros ar šo fenomenu un izbaudīju uz savas ādas, jau 2013.gada sākumā, kad netālu no manas toreizējās dzīves vietas, ar semināru viesojās kāds Latvijā labi zināms ''dziednieks'', ezotēriķis... 
Savulaik, kādus gadus 10 atpakaļ biju ar interesei sekojusi līdzi viņa darbībai, lasījusi rakstus, un man tiešām bija interese ieraudzīt viņu klātienē, tādēļ uz šo semināru aizbraucu..
Sajūtas manas, kad apsēdos savā vietā, bija tik līdzīgas Simonas aprakstītajām ( https://www.facebook.com/simona.karklina/posts/938056686225496?fref=nf&pnref=story ), sēžot tur, es pamazām vēroju, kā pārējie cilvēki paliek kā nozombēti, pat sejas krāsa palika tāda pelēcīgi zaļgana... Kaut arī liku sev apkārt gaismas sfēru utt., pēc apmēram divām stundām sajutu neparvaramu vēlmi telpu pamest. Brīdī, kad par to klusām pateicu blakus sēdošajai semināra organizatorei, cienījamais Lektors man uzbruka ar vārdiem, ka es ar savu uzmanības novēršanu, esmu radījusi telpā enerģētisko caurumu, pa kuru enerģija tagad aizplūst... Viņš bija ļoti agresīvs, jo tikai pārrauta tā enerģijas straume, kas plūda viņa virzienā, kamēr viņš ar savu monotono stāstījumu ''kačāja''arā no klausītājiem dzīvības spēkus...
Pa ceļam uz mājām pārdomāju, vai šis cilvēks apzinās, ka ir aizbraucis ''uzpildīties''ar enerģiju- dzīvības spēku un naudu? Vai tomēr atrodas pārliecībā, ka kalpo, daloties ar zināšanām? Jo zināšanas, kā tādas, informācija, ko viņš sniedza bija laba un noderīga, to es atzīstu. Laikam atliek cerēt, ka neapzinās...
Nākamais gadījums bija neilgu laiku pēc tam ar manu manikīri- fantastisku savu aroda pratēju, īstu mākslinieci, pie kuras vairākus gadus braucu arī ļoti tālus attālumus... Pēc 2,5 stundām, ko pavadīju pie viņas, jau 11.00 no rīta sajutos reāli slima, iztukšota, ar sāpošu galvu un bez spēka...
Turpmāk sāku saņemt no semināru apmeklētājiem, draugiem un paziņām līdzīgu informāciju- ka pēkšņi ir grūti palicis komunicēt ar ģimenes ārstu, ka pēc friziera gribās gulēt, ka masieris atņem spēkus, utt...
Un, tad sapratu, ka laikam šis atslēgums ir noticis... Un cilvēkiem, pašiem to neapzinoties, tagad nākās cīnīties par dienišķo enerģiju, atņemot to citiem! Un visiekārojamākie ir tie nedaudzie, kam ir palicis vertikālais pieslēgums!
Ar katru negāciju Jūsu virzienā, kas izsauc satraukumu, stresu, bailes, kaunu, vainas izjūtu..., kāds mēģina tikt pie savas ''dienišķās devas''... 

Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās un vienīgā izeja ir pašam pacelt savas vibrācijas, nostiprināt saiti ar Avotu un pastāvīgi sekot līdzi šīs enerģijas tīrībai...

Ir posmi, un arī man tādi bija 2011 -2012 gadi, kad vibrācijas ļoti ''šūpojās'' un nav noturīgas, kad ir nepieciešams pašam par sevi rūpēties un pasargāt. Gan ar dažādām tehnikām, gan gluži vienkārši pēc iespējas izvairoties komunicēt ar tiem, kas pazemina vibrācijas un zog enerģiju.
Augstākminētais attiecas uz visu sfēru ļaudīm- jo gan starp ārstiem, gan māksliniekiem, gan strādniekiem ir gan šie, kas paliek 3D un šajā dzīvē tā arī eksistēs uz svešu, horizontāli iegūtu enerģija, gan gaišie, Sirds ceļu ejošie, kas strādā ar sevi un dalās ar savu Gaismu.
Tomēr viens ir dalīties ar savu Gaismu, iet savu kalpošanas ceļu, palīdzēt citiem arī šo Gaismu ieraudzīt un parādīt ceļu, kā... Bet tam ir arī otra puse, ka šie Gaismas cilvēki šajā laikā top īpaši pieprasīti un viņus burtiski cenšas ''izsūkt''līdz pēdējam...

Otra stāsta daļa vedīs vēl tālāk pagātnē, un šis stāsts vairāk attieksies uz virsrakstu...
Kādu laiku atpakaļ runājos ar dr. J.Ozolu (Jāni, -zinu, ka lasi un, cerams neiebilsti :) par dažādām lekciju tēmām un visa cita starpā, aizrunājāmies par astrālo plānu, no kura tad arī vairums ''gaišreģu''ņem informāciju. 
Es runāju par to, ka dažādos avotos tiek minēts, ka 70-80 % informācijas nāk no astrālā plāna, uz ko J.Ozols teica, ka šis cipars patiesībā ir vēl lielāks...

Šī stāsta ietvaros nevaru Jums izstāstīt, kas ir astrālais plāns- noteikti painteresējietes paši, bet īsumā- informāciju var saņemt no sava 6-7D esošā Augstākā Es, vai no 5-6D esošā astrālā plāna būtnēm.
Lai varētu informāciju saņemt no Augstākā es un vēl augtākiem plāniem, pašam ir jābūt ļoti gaišam, apzinātam un tīram no Ego apziņas. Kamēr, lai saņemtu info no astrālā, ir jābūt vien cilvēkam ar paaugstinātu jūtīgumu. Daudzi ezotēriski darboņi, kam piemīt gan zināšanās, gan pieredze, gan arī šis paaugstinātais jūtīgums, ko mēs saucam par Spējām, ar sevi strādā minimāli, vai nemaz, uzskatot, ka caur šīm spējām (sazina'ties ar astrālu :D) viņi ir Dieva apdāvināti, izredzēti, īpaši utt...

Esmu jau rakstījusi, ka ir čeneleri, kas saņem informāciju no Augšāmceltajiem SKolotājiem, bet tie patiešām ir šie Skolotāji, ja informācija nāk CAUR Augstāko Es. Lielākā daļa šo vēstījumu nāk no astrālā plāna, kur tie, ko krievu valodā sauc par '' астральные диктовщики'' izklaidējās, uzdodoties par jeb ko, no kā mēs vēlētos iegūt informāciju. 
Jāpiebilst, ka cilvēks ir patiešām pārliecīnāts, ka ar viņu runā pats Jēzus Kristus :) , piemēram :)
No astrāla nāk visāda informācija, un šie astrālie diktētāji ļoti bieži iebaro cilvēkiem patiesības druskas, lai vairotu ticību, bet paši tikmēr caur šo ''gaišreģi''pumpē enerģiju no tiem, kas nāk pie viņiem...un tic...

Bet stāsts ir par kādu gaišreģi, kurai ir šāds ''astrālais saimnieks'', un ar kuru man kādu laiku atpakaļ ceļi krustojās...

Viņa varēja bez noguruma pieņemt dienā 10 cilvēkus, visiem stāstot savu vīziju. Un vīzijā viņa redzēja šī cilvēka (klienta) sapņus, vēlmes, ilūzijas...
Piemeram, atnāk tāda nošļukusi sieviete, bez izglītības, bet viņai ir sapnis apprecēt bagātu vīrieti, kurš viņu apgādā un apber ar dāvanām. Gara acīm viņa redz, kā viņi abi sēž pie kamīna un dzer šampanieti... Un, aizejot pie 'ģaišreģes''viņai pēkšņi atskaņo šo viņas vīziju pat pastāstot par to, kādā krāsā ir kamīns! Protams, ka ticība šādai gaišreģei ir ļoti liela, cilvēki ir gatavi maksāt visu savu naudiņu un regulāri iet pie viņas, lai saņemtu apliecinājumu tam, ka viņa vēlmes ir reālas un drīz piepildīsies... Un turpina gaidīt, kad Debesu Manna līs pār viņiem! :)
Pa šiem gadiem gan neviens vēl man neviens nav pastāstījis par to, ka pēkšņi kaut kas no gaišreģes teiktā būtu piepildījies... Bet pieļauju, ka kaut kādi 20% varētu piepildīties... Tas ir tas daudzums, kas vajadzīgs, lai cilvēki turpinātu nākt, un ''astrālais saimnieks''varētu turpināt saņemt savus procentus...
Kaut gan skaidri jau nevar zināt, kurš ir tas, kas šajā tandēmā saņem procentus... :)
Šeit ir divi aspekti. No vienas puses, cilvēki no viņas kabineta iznāk laimīgi, apgaroti, atguvuši cerību... Kaut gan fiziski viņi izskatās ne visai labi- brīžam ir vai stunda jānosēž, jāatgūst fiziskie spēki, galva griežās un ir totāls izsīkums (!)
Bet, no otras puses, tas ir tāds īslaicīgs plāksterītis, jo šāda prognoze ļauj pašam neko tālāk nedarīt, vien gaidīt, kad nu sāks visas materiāli- egoistiskās vēlmes piepildīsies.. :)
No šiem solījumiem un pašas ''gaišreģes'' psihiskajām spējām cilvēki kļuva atkarīgi un turpina iet, barot savas ilūzijas, kamēr pēkšņi, kā priekškars no acīm nokrīt un sāk lietas redzēt citā gaismā... Un ir kauns atzīties, ka esi tā ''iekritis''. Arī es, jāātzīst uz dažiem mēnešiem, iekritu... Regulāri satieku tos, kam atvērušās acis un dzirdu, ka viņa vēl joprojām darbojas :)
Šis ir viens stāsts, kaut šo gadu laikā esmu saskārusies ar vairākiem šādiem darboņiem, par kuriem šodien varu teikt skaidri- viņi strādā tandēmā ar ''astrālo saimnieku''.
Kā atšķirt? Ir daudz informācijas internetā- pameklējiet. Un visur būs rakstīts, ka galvenais veids, kā to izdarīt, ir izvērtējot ar Sirdi! Ja Tu jūties stiprināts, iedvesmots, apgarots, ja pēc vizītes, konsultācijas, semināra Tev parādās vēlme iet un kaut ko reāli mainīt savā dzīvē pašam, tad Tu esi bijis pie cilvēka, kas ir dalījies savā Gaismā. Ja nav šo sajūtu, tad vienkārši apdomājies :)

Un pēdējais stāsts. Iepriekšējās Meiteņu dienās sarunu vakarā divas sievietes dalījās savā ļoti skumjā, pat šokējošā pieredzē, kur Latvijā ļoti labi pazīstami cilvēki prognozēja viņām bērnu nāves un citas skumjas lietas...pat nedodot cerību, ka var kaut ko labot... Lieki teikt, ka šīs ''prognozes'' ir radījušās viņās ļoti lielu baiļu ''enkuru'', kas, ja to nelikvidē var pat šādu situāciju piesaistīt.
Es atcerējos, ka arī man pašai ir gadījies, ka astroloģe, skatoties uz manu 8.māju horoskopā, kurā ļoti daudz, kas darās, visa cita starpā teica, ka kaut kas tur norādot uz bērna nāvi. Bet es to atcērējos tikai šajās Meiteņu dienās, jo vienkārši neielaidu šo informāciju sevī...
Es nevērtēju, vai kādam speciālistam ir tiesības izpaust šādu informāciju, pat ja viņš to redz, vai nē, bet ticu, ka nekas nav iepriekšnolemts par 100%, un katru brīdi mēs varam mainīt savu realitāti, mainoties pašiem! Bet šāda informācija mūs stipri grauj un pazemina vibrācijas, nevis ceļ un iedvesmo...
Tāpat es pazīstu daudz dziedniekus, kas palīdz ar dažādām tautas metodēm, fitoterapiju, sniedz padomus, kā alternatīvā veidā palīdzēt jau pie reālām fiziskām kaitēm. Visu cieņu tiem, kas kalpo cilvēkiem šādā veidā, un ne par viņiem ir šis stāsts!

Ar visu šeit uzrakstīto, es ļoti vēlos Jums likt pie sirds- neklausietes NEVIENĀ. Vai arī klausieties visos, bet paņemiet tikai to, kas rezonē ar Jūsu sirdi un aizmirstiet visu pārējo!
Ja arī jūtiet vajadzību pēc informācijas, stiprinājuma, padoma, un izvēlaties iet pie zīlnieces, gaišreģes vai pie kādā dziednieka- sajūtiet, kas ir jūsu, kas nav. Varbūt bija tikai viens teikums visā sacītajā, kas Jums bija jāsadzird šajā vizītē, ja jau Jūs tur nokļuvāt.. bet viss pārējais ir tikai nekam nederīga informatīvā plūsma...

Ir gaiši cilvēki Latvijā, kas tādēļ ir iemiesojušies, lai palīdzētu mums iet uz priekšu, lai rādītu ceļu un iedvesmotu paši ar savu pieredzi, savu varēšanu, savu pašradīto dzīvi un savu atvērto sirdi!
Ja dotajai informācijai nav paša pieredzes seguma apakšā, tad tā ir tukša loze, tikai plika informācija bez pievienotās vērtības!
Un, jau tagad paredzu, ka visiem darboņiem, kas nestrādā caur Sirdi un nesaņem informāciju no Augstākā es, šis mans raksts nepatiks :) un viedoklis atšķirsies :)

Jā, šis ir laiks, kad cīņa par dienišķo enerģiju saasinās un notiek visos līmeņos!
Arī vara, nauda, slava, resursi- viss ir enerģija, tāpat kā dzīvības spēks. 
Jūs redzat, kā pasaulē palielinās spriedze- tā visa ir cīņa par enerģiju, cīņa par izdzīvošanu!
Tādēļ esiet apzināti, turpiniet iet Sirds Ceļu un palīdzēt visiem caur savu pieslēgumu, dalieties un dodiet, tomēr arī sargājiet sevi, jo arī Jums ir vajadzīgs laiks sev, lai turētu savu kanālu tīru, lai sajustu Zemes, Mātes Dabas spēku, lai pabūtu vienatnē ar savu Dvēseli...
Jo mums pašiem arī vajag šo spēku, lai turpinātu strādāt ar sevi , transformēt pagātni, dziedināties un augt...
Jo veselāki, tīrāki, enerģētiskāki un spēcīgāki mēs būsim paši, jo vairāk spēsim palīdzēt tiem, kas izvēlās iet ar mums vienu ceļu...
Inta

2015.gada, marts

Šeit zemāk iekopēju Ješua vēstījuma  caur P. Kribbi fragmentus, kas sasaucas ar manis pašas šī brīža uzskatiem:



...Jūs bieži brīnāties, kas īsti ir gaismas darbs. Ko tas nozīmē – izplatīt gaismu vai piedāvāt izdziedināšanu citiem cilvēkiem? Tas ir jautājums, kuram es gribētu pievērsties šodien. Pirmām kārtām, mums ir nepieciešams tuvāk paskatīties uz cilvēku attiecībām, kad viens palīdz otram. Es gribētu norādīt, ka kaut kādas dīvainas ir atšķirības starp veselu un slimu vai veselu un salauztu, kā tās tiek lietotas jūsu sabiedrībā. Kad jūs apmeklējat ārstu ar veselības problēmu, jūs esat “slims cilvēks, kuram nepieciešama ārstēšana”. Ārsti ir domāti tam, lai zinātu, ka kaut kas ar jums nav tā. Viņi ir eksperti, un jūs viegli iegūstat sajūtu, ka jūsu veselība ir viņu rokās. Tas nav daudz atšķirīgāk, kad jūs ciešat no garīgām vai emocionālām problēmām. Ja cilvēki redz terapeitu psihologu vai dziednieku, viņi klusi paredz, ka šiem ekspertiem ir kādas pārākas zināšanas vai prasmes, kuras var palīdzēt viņiem atrisināt viņu problēmas. Tieši tādā pat veidā, kādā tiek izteiktas attiecības starp pacientu un ārstu vai klientu un terapeitu, tas notiek ar abu iesaistīto pušu pašuztveri.

Strukturējot šīs attiecības tādejādi, ka vienam ir vairāk zināšanu un izpratnes spēju kā otram, tas uzvedina uz domām, ka klientam ir vajadzīgs terapeits/dziednieks/ārsts, lai saņemtu kaut ko, kas viņam pašam trūkst un ko viņš pats sev nevar sniegt. Tiek pieņemts, ka terapeits ir vesels un veselīgs, piedāvā gaismu un dziedināšanu kādam, kurš ir slims un/vai salauzts. No šī viedokļa terapeits vai dziednieks ir priekšā pacientam, un viņu rīcībā ir kaut kas, ko tie pasniedz kādam, kuram trūkst šo zināšanu vai spēju.

No garīgās perspektīvas šis viedoklis ir aplams un izkropļots. Tas uzreiz aizved jūs nepareizās pēdās. Tomēr tas ir dziļi iesakņojies jūsu sabiedrībā, gan fiziskajā, gan garīgajā aprūpē. Ievērojiet, cik viegli ir justies mazākam par cilvēku, kuru jūs redzat medicīniskam vai garīgam padomam. Jūs esat kāds ar problēmu, un ir kāds ar risinājumu. Tās ir kopējas lamatas cilvēkiem, kuri palīdz citiem cilvēkiem ikdienā, ka viņi tik ļoti identificējas ar savu palīga lomu, ka nevar no tās iziet. Viņi definē sevi ar to, un tā padara viņus atkarīgus no saviem klientiem vai pacientiem, tikpat lielā mērā kā arī pretējā virzienā. Klienti var just, ka viņiem vajag palīgu, lai viņus ārstētu vai dziedinātu, bet palīgam vajag klientu kā arī, lai uzturētu savas palīga esamības tēlu: zinošs, liels cilvēks, kurš ir gatavs dalīties savos sasniegumos ar citiem, kuriem ir vajadzība. Tagad viegli var rasties nelīdzsvarotas attiecības, kuras centrējas ap varu un atkarību.

Gaismas darbs ir kaut pavisam atšķirīgs. Lai saprastu, kas patiesībā ir gaismas darbs vai garīgā dziedināšana, jums ir jāatlaiž tradicionālais “terapeits palīdz klientam” vai “ārsts dziedina pacientu” tēls. Jums ir jāatlaiž pati ideja, ka palīdzība ir kaut ko dot kādam citam. Pats priekšstats, ka otram cilvēkam kaut kas trūkst, ir kaitīgs dziedināšanas procesam. Patiesība ir tāda, ka vienīgais veids, kā palīdzēt kādam, ir likt viņam apzināties savu paša spēku un spēju izdziedināt sevi. Tā ir laba skolotāja pazīme, ka viņš padara sevi mazāku, nevis lielāku. Patiesi skolotāji aicina jūs saņemt atpakaļ jūsu iekšējo spēku, un viņi nav nopērkami ar iebildi, ka jūs esat mazs, trūcīgs un atkarīgs no kāda cita. Patiesi skolotāji nekad neapliecina sevi kā autoritātes. To darīt ir muļķīga lieta. Skolotāja patiesā velte ir likt otram cilvēkam apzināties viņa paša iekšējo autoritāti, kas faktiski ir Dieva dzirksts, un tai ir pieejamas visas zināšanas, kas tai nepieciešamas.

Patiesa dziedināšana ir ļoti vienkārša. Tā neprasa sīki izstrādātas metodes vai zināšanas. Es šeit runāju par dvēseles dziedināšanu. Protams, fiziskas problēmas var prasīt apmeklēt medicīnas ekspertus, kuriem ir ļoti specifiskas zināšanas un prasmes. Dziedināšana, kura ietekmē dvēseli, tomēr ir ļoti vienkārša. Ja jūs nonākt pie galvenās saknes garīgajām, tikpat labi arī fiziskajām problēmām cilvēkos, jums kaut kā radīsies pārliecība, ka viņi ir bezspēcīgi, nicināmi, nemīlami, vientuļi un nosodīti.

Galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki jūtas atvienoti no savas patiesās būtības, dievišķās gaismas dzirksts, kas viņi patiesi ir. Sniegt dziedināšanu cilvēkiem nozīmē atvērt viņu atmiņu par Mājām, lai atgādinātu viņiem viņu brīnišķīgo skaistumu, spēku un nevainību....

...Visa garīgā dziedināšana nāk no iekšienes. Jūs nevienu neārstējat kā Gaismas Darbinieks. Jūs radāt atvērtības, esības bez nosodījuma telpu, kura aicina otru cilvēku paskatīties uz sevi ar atvērtību un līdzjūtību. Tā vietā, lai mēģinātu atrisināt jebkādas problēmas ārpusē, jūs savienojaties ar otra cilvēka dvēseli un uzturat viņam uzticēšanās un skaidrības vīziju. Tas ir Gaismas Darbinieka ceļš. Jūs mēģināt atgriezt otram cilvēkam viņa diženumu, tā vietā, lai fokusētos uz viņa mazumu. Strādāt ar kādu dvēseles līmenī nozīmē, ka jūs parādāt viņam atbildību par viņa paša dzīvi. Tā kā jūs to darāt ar mīlestību un bez nosodījuma, šī atbildība netiks izjusta kā apgrūtinājums. Tas tiks sajusts kā spēka iegūšana un atbrīvotība, lai atbildību uzņemtos. Patiesi ticot otra cilvēka radošajiem spēkiem, jūs atstarojat viņa paša spēku viņam atpakaļ caur jūsu acīm un vārdiem. Fokusējoties uz to, kas ir vesels un nebojāts, jūs pastiprināt to.

Jūs to varat darīt vienīgi, ja patiesi tam ticat. Ja jūs kādā līmenī šaubāties, ka viņi to var izdarīt, jūs apliecināt viņu vājuma sajūtu, tā vietā, lai piesauktu viņu spēku. Jūs esat spēcīgāks kā dziednieks, ja jūs pilnībā ticat otra cilvēka spējai atrisināt problēmas un atlaižat jebkuru priekšstatu par viņa atkarību no jums. Daudziem no jums ir sajūta, ka atbildības atgriešana cilvēkiem šādā veidā nozīmē pamest viņus vai pateikt, lai risina visas problēmas paši. Tomēr, visu atkarības saišu atbrīvošana nenozīmē, ka jūs viņiem vairs šeit neesat. Jūs joprojām esat šeit, uzturot ticību viņu patiesajam un iekšējam spēkam, mudinot viņus iziet ārpus viņu pašu noteiktajiem ierobežojumiem un būt visam, kas viņi var būt. Tā būs viņu izvēle, ko darīt ar jūsu piedāvāto dziedināšanas telpu....

Būt Gaismas Darbiniekam vai garīgam dziedniekam nozīmē, ka jūs meklējat kontaktu ar kādu no dvēseles uz dvēseli. Dvēseles līmenī visas būtības ir vienādas un neviena nav priekšā kādai citai. Jūs visi esat dzirkstis no dievišķās esamības, kuru jūs saucat par Dievu. Tas var likties no cilvēka līmeņa, ka viens cilvēks ir zinošāks, attīstītāks vai gudrāks par citu cilvēku. Tomēr, ja jūs uz to paskatāties no dvēseles viedokļa, šāda veida spriedums kļūst novecojis. Visas dvēseles ceļo pa bezgalīgo visumu un iziet dažādus pieredzes un attīstības ciklus. Var būt, ka jūs palīdzat kādam, kurš cieš no smagas emocionālas nelīdzsvarotības ļoti grūtu apstākļu dēļ, kurus viņš ir sastapis savā dzīvē. Jūs varat būt tas, kurš piedāvā palīdzību šajā brīdī. Bet vēlāk, kad cietējs ir atguvis savu spēku, viņš var kļūt par jūsu skolotāju un parādīt jums gudrības un līdzjūtības dziļumu, kas jūs satrieks.

Lai piedāvātu dziedināšanu vai būtu Gaismas Darbinieks, ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka jūs esat vienāds ar otru cilvēku dvēseles līmenī. Ir nepieciešams, ka jūs atpazīstat savu paša cilvēcību un ka jūs patiešām esat tajā pašā “laivā” kā otrs cilvēks. Jūs varat turēt gaismas un līdzjūtības telpu kādam, bet tas neapdara jūs atšķirīgu no viņa “būt augstāk” vai “būt zemāk” nozīmē. Neidentificējiet sevi ar Gaismas Darbinieku. Ja jūs jūtaties gatavs palīdzēt cilvēkiem atklāt viņu patieso iekšējo spēku, sekojiet savai vēlmei un dariet jeb ko, ko jūs mīlat darīt. Gaismas darbs var pieņemt visu formu veidus, tas noteikti nav ierobežots ar terapijas piedāvāšanu. Vispār, ja jūs darāt to, ko patiesi mīlat darīt, jūs redzēsiet, ka jūs iedvesmojat citus darīt to pašu. Esot vienotam ar Dieva dzirksti jūsu sirdī, tas jūs dabiski aizvadīs pie īstā darba veida vai attiecībām, vai dzīves vietas. Dzīvot no sirds ir patiešām ļoti vienkārši. Runa ir par saikni ar jūsu sirds vēlmēm, jūsu patieso prieku, un drosmi tā rīkoties. Tas padarīs jūs par Gaismas Darbinieku, un ne noteikti tādēļ, ka jūs “palīdzat citiem cilvēkiem”. Tas ir tādēļ, ka jūs ienesat jūsu dvēseles unikālo dziesmu pasaulē, ka jūs iedvesmojat citus cilvēkus arī paļauties uz sevi un izcelt labāko no viņiem. Gaisma dabiski izstarojas uz āru. Jums nav jākoncentrējas uz jautājumu par to, kā izplatīt gaismu pasaulē. Nemēģiniet būt labi un izpalīdzīgi. Mēģiniet dzīvot saskaņā ar jūsu pašu unikālo un dievišķo dabu, un pasaule tādēļ būs labākā vieta.

© Pamela Kribbe 2011


piektdiena, 2015. gada 27. marts

Skaistās

Šodien, Meiteņu dienu noslēguma aplī, arī man no aizkustinājuma bija asaras acīs.. No padarītā,
piedzīvotā, sajustā... No paļaušanās, ļaušanās un uzticēšanās, no atklātības, sirsnības un godīguma...

Viņas, mana šī gada Marta meitenes, bija TIK SKAISTAS! Ik vienu no viņām varētu likt uz kāda žurnāla vāka kaut tūlīt! Skaistas ārēji un skaistas iekšēji!

No visiem nosaukumiem, kurus domājām Jūsu grupai, braucot mājup, mans skanēja šis viens: Jūs mana Skaistā marta grupa! :)

Divas stundas mājupceļam, ļāva pārdomāt, kā mainās sievietes.... Rit jau trešais gads, kad notiek Meiteņu Dienas un šodien bija tāda ļoti laba sajūta. 

Pastāv teorija (simtā pērtiķa :)): ja kāds noteikts skaits indivīdu izmainās, šīs viņu pārmaiņas iniciē visa indivīdu kopuma pārmaiņas...

Un tieši 2015.gada grupas to parāda! Tas ir noticis!!!
Nav vairs tradicionālo čakru bloku, kas bija teju visām dalībniecēm vienāds, nav vairs tās dziļās tumsas, kas jādabū laukā... Ir vēl enkuri un bloki, bet asaras ir tādas gaišas...

Viena no Jums teica, ka no rītiem pie kafijas tases atver manu blogu, lai paskatītos, vai nav kaut kas jauns uzrakstīts...
Kāda cita teica, ka tad, kad ir ''sūdīgi'', tad atver un kaut 100-o reizi lasa jebko no manis uzrakstītā, tādejādi saņemot Mīlestības plūsmu... 

Tik silti palika...Un arī mani pārpildīja Mīlestība, pārklāja kā ar lielu vilni...

Verās Sirdis, verās...
Sievietes mostās un dziedinās pašas. Lai dotos pasaulē un izdziedinātu to!

Pietiek tik ļoti ieciklēties uz transformācijas procesiem! Vienkārši pieņem lēmumu atstāt pagātni pagātnē! Nestiep to līdzi!
Šodien ir jauna diena. Diena, lai sāktu radīt un piedzīvot, izbaudīt un svinēt Savu Dzīvi!
Zemāk fragments no D.M. Rīza...





Aizmirsti visu, ko tu līdz šim esi mācījies. Šodien tu vari sākt raudzīties uz pasauli

pavisam savādāk. Šodien var dzimt jauns sapnis.

Tu pats esi radījis sapni, kurā dzīvo. Tu jebkurā brīdī vari sākt raudzīties ar pavisam

citām acīm. Tu vari radīt elli, tu vari radīt debesu valstību. Kāpēc gan nesākt sapņot citu

sapni? Kāpēc neizmantot prātu, iztēli un emocijas, lai radītu debesu sapni?

Izmanto savu iztēli pareizi, un notiks brīnums. Iztēlojies, ka tu spēj redzēt pasauli

savādāku, kad vien pats to vēlies. Iztēlojies, ka, ikreiz atverot acis, tu redzi pasauli

savādāku.

Tagad aizver acis, atver tās un paraugies apkārt.

Tu redzēsi, kā no kokiem, debesīm un gaismas staro mīlestība. Viss, kas ir ap tevi,

izstaros mīlestību. Tu būsi laimīgs. Tu spēsi pavisam savādāk uztvert mīlestību - arī to

mīlestību, kas plūst no tevis un citiem cilvēkiem. Pat tad, ja kāds būs dusmīgs vai

noskumis, tu pamanīsi, ka no viņa tik un tā strāvo mīlestība.

Es gribu, lai tu ar savām jaunajām gara acīm un iztēles palīdzību redzētu sevi dzīvojam

citu dzīvi citā sapnī — dzīvi, kurā tev nav jātaisnojas un tu vari būt tu pats. Iztēlojies, ka

tu esi saņēmis atļauju būt laimīgs un priecāties par dzīvi. Tu vairs neesi konfliktā nedz ar

sevi, nedz citiem.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail paust savus sapņus. Tu zini, ko tu gribi un ko negribi. Tu

vari veidot savu dzīvi tādu, kādu tu to vēlies. Tev vairs nav bail prasīt pēc tā, ko tu gribi,

un teikt jā, kad gribi teikt jā, un nē, kad kaut kam nepiekrīti.

Iztēlojies, ka tev vairs nerūp tas, ka tevi vērtē citi. Kaut ko darot, tu vairs nedomā par to,

ko teiks citi. Tu vairs neesi atbildīgs par citu cilvēku viedokļiem. Tev vairs negribas

nevienu kontrolēt, un neviens vairs nekontrolē tevi.

Iztēlojies, ka tu vairs nevienu netiesā. Tu viegli piedod un esi atbrīvojies no saviem

vecajiem spriedumiem. Tev vairs negribas, lai tev būtu taisnība, un tu vairs nedomā, ka

citiem nav taisnība. Tu cieni sevi un pārējos, un citi cilvēki savukārt ciena tevi.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail mīlēt. Iztēlojies, ka tev vairs nav bail no tā, ka tevi neviens

nemīlēs. Tu vairs nebaidies no tā, ka kāds varētu tevi atraidīt, jo tu neizjūti vajadzību pēc

tā, lai tevi pieņemtu. Nekautrējoties un nemeklējot pamatojumu tu spēj izrunāt vārdus es

tevi mīlu. Tu vari doties pasaulē ar atvērtu sirdi, un tev vairs nebūs bail, ka kāds tevi

varētu ievainot.

Iztēlojies, ka tu vairs nebaidies uzņemties risku un atklāt sev dzīvi. Tev nav bail, ka

varētu kaut ko zaudēt. Tev nav bail nedz dzīvot, nedz mirt.

Iztēlojies, ka tu mīli sevi tādu, kāds tu esi. Tu mīli savu ķermeni, tu mīli savas emocijas.

Tu sevi uzskati par pilnību.

Es tev lieku iztēloties šādu dzīvi, lai tu saprastu, ka tas viss ir iespējams. Tu vari dzīvot

žēlsirdībā, svētlaimē un debesu valstībā. Bet vispirms tev jāiepazīst šis debesu sapnis.

Tikai mīlestība var dāvāt svētlaimi. Mīlestība ir svētlaime. Kad tu esi iemīlējies, tu dzīvo

svētlaimē. Tu lidinies pa mākoņiem un it visā redzi mīlestību. Bet tā var dzīvot visu

mūžu. Ir cilvēki, kam izdevies tā nodzīvot visu mūžu, un viņi ne ar ko nav labāki par tevi.

Viņi dzīvo svētlaimē, jo viņi ir lauzuši savās vecās vienošanās, to vietā noslēguši jaunas

un sapņo jaunu sapni.

Pamēģini dzīvot svētlaimē, un tev iepatiksies. Tu sapratīsi, ka debesu valstība zemes

virsū nav nekas neiespējams. Ja esi sapratis, ka debesu valstība pastāv un ka tu vari tajā

dzīvot, tev atliek tikai censties tajā nokļūt un palikt. Pirms diviem gadu tūkstošiem Jēzus

sludināja par debesu un mīlestības valstību, bet bija maz tādu cilvēku, kas viņam ticēja.

Viņi teica: "Ko tu runā? Manā sirdī ir tukšums, es nejūtu mīlestību, par kuru tu runā. Es

nepazīstu mieru, par kuru tu stāsti." Nedari tā. Iztēlojies, ka šī mīlestība ir iespējama, un

drīz tev tā būs.

Pasaule ir ļoti skaista. Ja tu iesi pa mīlestības ceļu, dzīve tev vairs nešķitīs grūta. Tu spēj

mīlēt bez apstājas. Tev tikai jāgrib. Ja tev nav iemesla mīlēt, tu vari mīlēt tikai tāpēc, ka

mīlestība sniedz tev laimi. Mīlestība dāvā laimi un mieru. Mīlestība ļaus tev visu

ieraudzīt pavisam savādāku.

Ar mīlestības acīm tu spēj saskatīt pilnīgi visu. Tu pamanīsi, ka mīlestība ir tev visapkārt.

Ja tu dzīvosi mīlestībā, tavā prātā vairs nebūs miglas. Mitote būs devusies atvaļinājumā,

kas nekad nebeigsies. Cilvēki pēc tā tiekušies gadsimtiem ilgi. Tūkstošiem gadu mēs

esam tiekušies pēc zaudētās paradīzes, ko dēvē par laimi. Cilvēki visiem spēkiem

centušies sasniegt šo prāta attīstības stāvokli. Viņiem tas viss vēl ir priekšā.

Tu vari sasniegt to, ko Mozus sauca par apsolīto zemi, Buda par nirvānu, Jēzus par

debesu valstību, bet tolteki — par jauno sapni. Tev tikai jāgrib. Diemžēl tevi saista arī

planētas sapnis. Šajā miglā vēl aizvien ir tavi uzskati un tavas vienošanās. Tu jūti

parazītu, kas tevī iekūņojies, un domā, ka tas esi tu pats, tāpēc tev ir tik grūti atbrīvoties

no šī parazīta un izbrīvēt vietu mīlestībai. Tu esi pieķēries savam soģim un savam

upurim. Ciešanas tev rada drošības sajūtu, jo tu tās pazīsti.

Taču nav nekādas vajadzības ciest. Tu ciet tikai tādēļ, ka pats to gribi. Parakņājoties savā

dzīvē, tu atradīsi daudz iemeslu tam, kādēļ tu ciet. Bet neviens no tiem nav īsts. Līdzīgi ir

ar laimi. Vienīgais iemesls, kādēļ tu esi laimīgs, ir tas, ka tu pats gribi būt laimīgs. Tu

pats izvēlies kā laimi tā ciešanas.

Iespējams, mēs nevaram aizbēgt no sava likteņa, bet mēs varam izvēlēties — ciest no tā

vai mīlēt to, dzīvot ciešanās vai mīlestībā un laimē, ellē vai debesu valstībā. Es esmu

izvēlējies debesu valstību. Un ko esi izvēlējies tu?''


/ D.M. Rīzs JAUNAIS SAPNIS
Debesu valstība zemes virsū/

trešdiena, 2015. gada 11. marts

Pavasara Mistērijas 2015


Pavasara Mistērijas 2015


Sveicināti draugi! Tas laiks tuvojās, kad atkal mēs visi kopā tiksimies Ķegumā, brīnišķīgā vietā pie Daugavas, lai satiktu Savējos, dalītos pieredzē, smieklos un sarunās, lai bagātinātos un iedvesmotos!

Šogad Mistērijas svin savu jubileju- tās notiks jau 10 reizi!!! Šī ir tā reize, kad īpaši vēlos satikt tos, kas stāvēja pie Mistēriju šūpuļa 2011.gadā…

Mēs esam mainījušies, un arī pasaule ir mainījusies… nemainīga ir palikusi tikai šī mistēriju sajūta, kad visi kļūst kā viens- Savējie!

Pieteikties, rakstot: sirdscels@sirdscels.lv

Piektdiena, 29.maijs

15.00-16.00 Ierašanās un iekārtošanās


16.00 -18.00 Andis Geste ''Ārpasaules signāli un cilvēka iekšpasaule, jeb kā cilvēks uztver redzamo un mistisko''


Cilvēks ar savām maņām uztver ārpasauli, bet kā gan šie ārpasaules iespaidi translējas iekšpasaules signālos? Kas gan ir intuīcija? Kas ir mistiskie signāli, ko uztver cilvēks? Kas ir arhetipālās enerģijas, mīti un simboli? Kas ir tautas kods?
Cilvēka saziņa ar redzamo un neredzamo pasauli ir sarežģīts un, vienlaicīgi, ļoti loģisks un saprotams mehānisms. Zinot to, kā šis mehānisms darbojas, var ļoti vienkāršot cilvēka sapratniķōoopō par lietu būtību un psihes darbību. Par to būs psihoterapeita un astrologa Anda Gestes lekcija.

18.00 Vakariņas


19.00 Iepazīšanās aplis un vakara sadziedāšanās ar Vītolu ģimeni

Sestdiena, 30.maijs

8.30 Rīta prakse ar Kristu un Kristapu


9.00 Brokastis

10.00 Miks Kozlovskis ''Dvēseles ceļš materiālajā pasaulē''


Kas mēs esam, kur mēs ejam un kāpēc? Meklējam atbildes uz šiem bāziskajiem jautājumiem kopā.

12.00 Ieva Ančevska "Latviešu dziedināšanas tradīcija senatnē"


Senā latviešu dziedināšanas tradīcija ietver lielu dziedināšanas metožu un ārstniecības līdzekļu daudzveidību. Kaut ko no tās apzināti vai neapzināti mēs katrs esam pārmantojuši un izmantojam arī savā dzīvē. Šajā lekcijā –
  • Ieskatīsimies tautas spēka un veselības avotos, par ko mums vēsta senā tradīcija.
  • Atgādināsim sev par vārda, domu un dziesmas spēku, par dabas dzīvinošo un augu dziedinošo iedarbību.
  • Apzināsimies pirts nozīmi veselības uzturēšanā un tautas ārstniecībā.
  • Atcerēsimies, kā sauc tos, kas gadsimtu gaitā kopuši un tālāk nesuši seno dziedināšanas tradīciju. 
  • Iepazīsimies ar senām dziedināšanas metodēm, kuras mēdz apzīmēt par šamaniskām, kas ir kopīgas dabas tautām dažādās pasaules malās un ir atpazīstamas arī mūsu senajā tradīcijā. 
14.00 Pusdienas


15.00 Meistarklases ''Dari pats''


15.00-16.30

  • Jānis Vītols “Halodinamika-mīlestības terapija”
Jānis holodinamiku sauc par veseļošanos - jo tā mazina iekšējās pretrunas, ved uz veseluma apziņas atjaunošanos. Tas, savukārt, var sakārtot veselību. Šajā procesā viss, kas cilvēkā ir krājies, apstājies, tiek pārveidots mīlestībā. Holodinamika ne tikai piedāvā instrumentus, kā atrisināt sasāpējušus jautājumus, tā paver jaunu pieeju dzīvei, cilvēks citādi jūtas, mainās izpratne par to, kas notiek ar viņu un viņam apkārt.
  • Miks Kozlovskis ''Sievišķo- vīrišķo enerģiju hamonizēšanas prakse''
Tas reāli strādā,- ieklausoties sevī, sajūtot visu to, kas jāsakārto, ejot šamaniskajā aplī sajust, kā kārtojās šīs mūsu enerģijas, kā izlīdzinās un kā mēs paši kļūstam par veselumu, pilni ar harmoniju un mīlestību''
  • Ieva Ančevska ''Helingera terapija''
Dzīvē bieži nākas sastapties ar situācijām, kurās nojaušam, ka dzimtas pārstāvjus saista kādas neizskaidrojamas saites, ka vairākiem ģimenes locekļiem ir vienas un tās pašas iezīmes, slimības vai attiecību un uzvedības modeļi. Šo saikni veido dzimtas enerģijas sistēma, kurā vairāk vai mazāk apzināti un neapzināti iesaistīti visi tās pārstāvji.

Vācu filozofs un psihoterapeits Berts Helingers, pamatojoties uz seno tautu zināšanām par dabas un enerģijas likumiem, izveidoja metodi, kas palīdz atklāt enerģijas plūsmas problēmas ģimenes enerģijas sistēmā. Ar šīs metodes palīdzību varam atrisināt jeb izlīdzināt no ģimenes pārmantotās problēmas, varam apzināties, ko drīkstam un ko nedrīkstam pārņemt no savas dzimtas. 

16.30-18.00


  • Inese Rozniece  ''Terapeitiskās meditācijas''

Terapeitiskās meditācijas ir tās, kuras ved mūs pie mūsu zemapziņās, pie mūsu kodola, ļaujot dziedināt pagātnes un iepriekšējo dzīvju ievainojumus.  Dziedināt caur apzināšanos, izcelšanu un palaišanu. Darbs ar bailēm un šaubām, dvēseles fragmentu savākšana, u.c. meditācijas 1.5 h garumā.
  • Sanita Aišpure - Dronka '' Mans bērns -mans skolotājs''
Es vēlos dalīties ar tiem, kas ir vecāki...topoši, esoši, ļoti maziem, ne tik maziem.Mēs veidotu dzīvu sarunu no sirds uz sirdi, bez kladēm un prezentācijām.
Tur saplūstu manas zināšanas un dzīvā pieredze no klīniskās psiholoģijas, vecmātības,dūlu mācībām, mammas, audžumammas takām un taciņām.

Mūsu bērni jau sen mūs nolūkoja, pirms ieradās pie mums.Viņiem no augšas daudz kas bija labāk saskatāms mūsu ģimenēs, dzimtu musturos, mūsu partnerattiecībās - nekā bieži vien mums pašiem, dziļi tajā “dzimtas seģenē ieaustiem”.Un katrs no viņiem atnāks pie mums ar savu “vēstījumu”, bet lai to mums pavēstītu - viņi ir spiesti runāt ar mums, runāt dažādi, vairākkārtīgi, skaļi, kliedzoši, klusi, čukstoši, caur “simptomiem”, “uzvedības traucējumiem”, “neirozēm”,daudz dažādām emocijām, jūtām, audzināšanas sarežģījumiem u.c.

Viņi savu veic, viņi ar mums runā.Ko daraNum mēs ?Vai aplūkojam to visu tuvredzīgi, neuztverot bērnu kā mūsu “sistēmas” sastāvdaļu?Vai aplūkojam viņu un viņa “vēstījumu” atrauti no visa mūsu ģimenes un savu partnerattiecību konteksta?Vedam bērnu pie neirologa, psihiatra, homeopāta…?bet paši paliek kur esam? Un vēlāk brīnamies, kāpēc pēc laika viss tas pats atkal atkārtojas?

Par to arī parunāsim : kā saprast visbiežāk sastopamos bērnu atnestos “vēstījumus” jeb “simptomus”? par cēloņsakarībām ģimenē - kas no kā izriet un kas pie kā aizved? un dalīšos ar savu skatījumus uz labāko “ceļamaizi”, ko mēs kā vecāki varam sniegt saviem bērniem, lai viņu dvēsele dzīvo pilnasinīgi, droši, mīlēti un ķermenis lai nav spiests mums uzrādīt “simptomus”.

Par vecākiem nepiedzimst - par vecākiem kļūst, ar lielu mīlestību un pateicību pieņemot savus bērnus un augot līdz ar viņiem.No kļūdām nav jābaidās, bet no nevēlēšanās tās labot - gan.

  • Baiba Gerharde ''Darbs ar enkuriem''.
Meistarklase darbam ar situācijām, kas joprojām, ilgāku laiku nav atrisinātas un ir sāpīgas- tās būtu savas kļūdas (arī kļūdas attiecībās, bērnu audzināšanā), "grēki", pāridarījumi, neveiksmes- nepareizas izvēles, publiska izgāšanās, zaudējumi, garām palaistas izdevības u.tml., jebkas, ko grūti piedot sev vai kādam citam. Praktiska nodarbība nelielā 6-12 cilvēku grupā tiem, kas nes līdzi sāpes.

  • Vazgens Stepanjans ''Mandalu terapija'' 
Ceļš pie sevis caur Mandalu radīšanu...Mandalu radīšana ir vispatiesākais pašizaugsmes un pašrealizācijas veids.
Mandala ir sirds un dvēseles stāvokļa atspoguļojums.Caur radošo procesu cilvēks pats sevi iepazīs no jauna skatu punkta, palūkosies uz sevi no malas, iespējams, ka apzināsies savu esību.
Ar krāsu terapijas palīdzību Tu varēsi atjaunot savu iekšējo harmoniju un mieru.
Mandalu radīšana var kļūt par Tavu meditāciju.

18.00 Vakariņas


19.00 Pulcēšanās uz Spēka dziesmu sadziedāšanu un rituālu Daugavas krastā. Vada Vītoli, Ieva Ančevska, Miks un Santa Kozlovski

22.00 Tēja un dziesmas pie ugunskura


Svētdiena, 31.maijs


8.30 - 9.30 Rīta rosme Garam un Ķermenim ar Ilzi Elīzu Palmu


Lai piepildītu sevi ar rīta dzirkstošo enerģiju, sāksim dienu ar ķermeņa kustināšanu (vingrojumi no Jogas, Cigun un citām praksēm), spēcīgām elpošanas tehnikām, kā arī uzlādēsimies ar debesu, zemes un dabas enerģiju. Ļausim kustību priekam, rīta mundrumam un dabas spēkiem ieplūst katrā no mums!

9.30-Brokastis


10.30 Inta Blūma ''Latvietes Karma''. Diskusija par Latvijas sieviešu (un arī vīriešu) karmiskajiem uzdevumiem un sūtību, kuras laikā lektori un dalībnieki dalās ar savu pieredzi, ejot garīgo ceļu, par partnerattiecībām Jaunajā Laikmetā utml.


(Paralēli notiek meistarklašu turpinājums tiem, kas vēlas)

13.00 Pusdienu zupiņa


13.30-15.30 Noslēguma aplis


Informācija par pieteikšanos un apmaksu.


Pieteikšanās notiek, rakstot uz sirdscels@sirdscels.lv un iemaksājot avansu 60 Eur :

Biedrība Sirds Ceļš
Reģ.nr. 40008236525
a/s Swedbank
LV80HABA0551039961122
Norādot:  ''ziedojums par PM''

Dalības maksa, iemaksājot avansu līdz 15.aprīlim ir 115 Eur, vēlāk- 130 Eur. Tā ietver sevī gulēšanu mājiņās, ēdināšanu un visas nodarbības. Diviem no ģimenes 105/120 Eur katram.

Dalības maksa, guļot uz saviem matračiem kopējā telpā, teltī, vai nenakšņojot uz vietas -100 Eur, pēc 15.aprīļa -115 Eur. Diviem no ģimenes - 90 Eur/katram.

Dalības maksa vienai dienai bez nakšņošanas -45 Eur, divām dienām 60 Eur

Pieteikties, rakstot: sirdscels@sirdscels.lv


Nedēļu pirms notikuma, saņemsiet izsmeļošu informatīvo vēstuli e-pastā!


Komanda


Inta Blūma


Eju pa savu garīgo ceļu, nemitīgi mācoties, nereti klūpot, gūstot pieredzi, iepazīstot sevi, pakāpeniski atklājot un apzinot to Visuma bezgalīgo skaistumu, dāsnumu un mums dāvātas iespējas. Neeksistē nekas ārpus manas pieredzes tajā, ar ko dalos savās nodarbībās. Ikdienā vadu Sirds Ceļa skolu, ''meiteņu dienas'', dažādus seminārus. Organizēju Mistērijas, konferenču ciklu ‘’ Baltu sakrālais mantojums’’, manu kolēģu lektoru vizītes šeit, Latvijā, daudz rakstu un ierakstu audiomeditācijas. Pārējā informācija šeit.







Krista un Kristaps


Neatņemama Mistēriju sastāvdaļa- gan vadot nodarbības, gan palīdzot organizēšanā, gan rūpējoties, lai visi būtu apmierināti un smaidīgi.
Krista - jogas un meditācijas skolotāja, kura vada un organizē arī bērnu nometnes, Kristaps - TRX, Capoeira treneris un sporta skolotājs.





Inese Rozniece


Inesīte, kā visi viņu mīļi sauc, ir viena no tiem cilvēkiem, kas kopradīja Mistērijas. Kopā ar tām no to piedzimšanas dienas. Bez Ineses Mistērijas nav iedomājamas, neatkarīgi no tā, vai viņa vada kādu nodarbību vai tikai individuālās konsultācijas. Inese tur roku uz Mistēriju enerģētikas pulsa, aktīvi piedalās ideju apspriešanā un pasākuma organizēšanā. Inesīte visus apbur ar savu gaišumu, atvērto sirdi, vēlmi dalīties un dot, un viņas ieguldījums Mistēriju tapšanā ir nepārvērtējams!

Reiki dziedniece, biolokācijas speciāliste, lektore. Biolauka diagnostika, attīrīšana, korekcija.
Konsultācijas par karmiskiem jautājumiem un meditāciju terapija. Lekciju tēmas: Aizsardzība un attīrīšanās, darbs ar svārstu, enerģētikas sakārtošana ar tautasdziesmāmBaltu Zīmes, u.c.


Jānis Vītols un ģimene


Dziedošās Vītolu ģimenes ''galva'', vieds un gaišs cilvēks, kura paša visa dzīve ir garīgais ceļš. Halodinamika, Cigun, latviskā dzīvesziņa- tie ir tikai daži aspekti, caur kuriem Jānis ir nonācis pats pie savām atziņām un metodēm, ko vēlas ne tikai parādīt, bet arī iemācīt katram pielietot savā dzīvē pašam. Jāni jau droši var nosaukt par Mistēriju komandas stūrakmeni, kas ienes tajās vieglu rāmumu un skanošu mieru, balansējot to drudžaino spieta sajūtu, kas tajās ik pa laikam valda :) Viņš ne tikai vienmēr atsaucīgi piedalās muzikālās daļas, meditāciju, vingrošanas, lekciju satura veidošanā, bet arī sniedz īpašu sajūtu, bez kuras Mistērijās jau kaut kā pietrūktu!
Arī Dace ir viena no mums, kurai vienmēr ir idejas par konkrētām dziesmām, kas iederētos, lai Mistēriju noskaņa paliktu dalībnieku sirdīs un sajūtās vēl ilgi un pagājušajā pavasarī tieši viņas devums tās varenās Kopības sajūtas radīšanā Daugavas krastā, bija tik nenovērtējams; Kalvis, kurš 2012.gada Mistērijās saorganizēja grandiozi bungu- kokļu meditāciju, Rasa, Jānis Ausmints un pārējie...katra devums ir nenovērtējams šajā Vienotības mistērijās radīšanā..

Miks Kozlovskis 

Pirtnieks, šamanis un vienkārši dzīvesgudrs, vieds cilvēks, kurš iet savas Sirds Ceļu un palīdz pa to iet arī citiem. Viss ir vienots, gan senās šamaniskās un Baltu zināšanas, gan ceļš uz Jauno Laikmetu, kurš ved caur katra sirdi.

Sanita Aišpure Dronka

Es esmu sieviete, kas šobrīd visvairāk seko savai dvēselei.Un pateicoties Viņai es savā ceļā esmu sastapusi daudz dažādu brīnumu, mācību, skolu un skolotāju, ieguvumu un zaudējumu, sastapšanos un šķiršanos, atbildes un jautājumus.Es joprojām eju savu dvēseles ceļu, bet par tām krustcelēm, kas izietas- esmu gatava no sirds padalīties.Strādāju kā klīniskais psihologs, konsultēju ģimenes, bieži vien uzņemoties “tulka” lomu starp bērnu un vecākiem, ārstiem un bērnu. Esmu studējusi vecmātību,piedalījusies dzemdībās, palīdzējusi sagatavoties jaunajiem vecākiem, apjukušajiem tētiem kā arī vienām bērniņa gaidīšanas laikā palikušajām sievietēm. Šobrīd mani ir uzrunājusi Helingera mācība, ko arī apgūstu. 


Baiba Gerharde

Psihoterapeite ar 17 gadu darba stāžu dinamiskajā psihoterapijā. Esmu strādājusi ar bērniem, pusaudžiem, mazliet ar pāriem, konsultējusi psihiatriskajā slimnīcā, tomēr pārsvarā- ar pieaugušajiem un individuāli. Savā darbā sastopu gudrus un talantīgus cilvēkus, kuru dzīvi sarežģī un izaugsmi kavē senas sāpes un pārāk sliktas domas par sevi, kas ļoti saistītas ar pagātnē pieredzēto nemīlestību- nesadzirdēšanu, atraidījumu, nicinājumu; atgūstot spēju sevi izjust, saprast un pieņemt, dzīve un pasaule atgūst krāsas, vieglumu un prieku. Pieņemšanas un piedošanas darbs ir jāviec atkal un atkal. Meistarklasē- manas pieredzes un atziņu esence, kā to visefektīvāk darīt.







Ieva Ančevska 

Ieva Ančevska, lektore un sistēmiskā konsultante, kas mācījusies un pabeigusi Helingera skolu Vācijā, vada dzimtas enerģijas izlīdzināšanas seminārus, bet Helingera metodi savā darbā savij kopā ar senajām latviešu tautas tradīcijām un zināšanām. Latviešu tautas tradīcijas pēta jau vairāk nekā divdesmit gadus, tagad turpina pētījumus, studējot LU doktorantūrā un īpaši pētot seno dziedināšanas tradīciju. Savā meklējumu ceļā apguvusi dažādas meditāciju prakses, traumu dziedināšanu un regresijas terapiju, kā arī šamanisko dziedināšanu pie dažādiem skolotājiem Dānijā, Vācijā, Austrijā un Šveicē. Ieguvusi pirts meistara diplomu un dalās zināšanās par dziedināšanu pirtī. 



Ilze Elīza Palma

Man ļoti patīk domāt par visumu, cilvēku, tā vietu un lomu šajā pasaulē.
Ar patiesu aizraušanos esmu pievērsusies ķermeņa pētīšanai un lai sen to biju zinājusi, ka ķermenis ir ļoti saistīts ar mūsu pašsajūtu, emocijām, pārdzīvoto, bet katru reizi ar to sastopoties praksē, no jauna pārskrien skudriņas un pārņem tā īpašā pirmatklājēja sajūta. Katrs, pat vismazākais un nemanāmākais muskuļu saspringums, ir kā tavas dzīves piedzīvoto emociju karte, ko nes sev ikdienu līdzi gan tīri fiziski caur ķermeni, gan kā enerģiju.

Ja pieņemu, ka cilvēka ķermenis ir visuma hologramma, tad katra lappuse šķiet kā jauns stāsts. Ja nu katrs no mums ir tikai viena šūna visuma lielajā organismā. Tad cik svarīgi ir saprast, kur ir mana vieta un darīt to, kas man padodas, ko liktenis jeb visuma organisms ir ieprogrammējis šajā dzīvē darīt, savādāk varu sagandēt arī citas šūnas un gala rezultātā arī visu organismu.

Citiem iesaka: „Neprasi, lai tas, kas notiek, notiktu pēc tavas gribas, bet vēlies, lai tas, kas notiek, notiktu tā, kā notiek, un tu dzīvosi laimīgi.” /Epiktēts/




Tiekamies Pavasara Mistērijās!!!























ceturtdiena, 2015. gada 5. marts

Kādas sievietes stāsts...

Mīļās, manas...

Nav divu vienādu stāstu un nav divu vienādu dzīves ceļu... katram mums ir savas mācībstundas
apgūstamas un , diemžēl ļoti bieži caur sapēm un ciešanām. Caur tām izejot, mēs sākam uzdot jautājumus, mācāmies piedot, palaist... Un izdziedinot savas pagātnes rētas, kļūstam stipras un spējīgas veidot Savu Dzīvi un iet Savu Ceļu...

Viņa- skaista, jauna-nedaudz virs 30,  ar rūgtuma ēnu acīs...


VIŅAS STĀSTS

Milzum liels paldies par šīm brīnišķīgajām februāra Meiteņu dienām! Tām pieteicos brīdī, kad dzīve nedaudz bija zaudējusi savas krāsas un internetā meklēju kaut ko, kas sniegtu atbildes uz manu jautājumu, kāpēc vienmēr kāpju uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Grābekļu modifikācijas varbūt katreiz bija nedaudz citas, bet lielos vilcienos grābekļi tie paši.

Par cik tuvāko Meiteņu dienu grupa jau bija nokomplektēta, tad savas gaidīju diezgan ilgu laiku. Apzināti neko internetā nemeklēju, atsauksmes neprasīju un man bija maza nojausma, kas ir Inta Blūma. :) Garāmejot varbūt kaut ko biju lasījusi žurnālā Ieva, bet nekādas asociācijas tas neraisīja. Braucot, uz šīm Meiteņu dienām, vienā mašīnā kopā ar Inesi un Katrīnu, Inese pa ceļam izvaicāja, kā es līdz šejienei nonācu, vai esam ar Intu jau pazīstamas? Atbildēju, ka nē, par viņu neko nezinu un došu viņai iespēju mani pārsteigt! Šķiet, Inese pat mazliet apvainojās par manis teikto. :)

Tikai esot uz vietas es sapratu, cik pareizs bija mans lēmums neko iepriekš nemeklēt un neizzināt, kas šīs ir par Meiteņu dienām. Zinot manu prātu un spēju stresa apstākļos nocietināties, es domāju, ka man būtu ļoti grūti piekļūt. Es būtu spēlējusi savu ikdienas teātri pati to nemaz neapzinoties. It kā strādātu, it kā kaut ko darītu... rezultāti izpaliktu un viss šis pasākums manai sirdij nepiekļūtu.

Par manām šā brīža sajūtām? Pagaidām vēl ir grūti tās līdz galam noformulēt, vēl joprojām esmu mazliet apmaldījusies. Domas skrien man pa priekšu daudz ātrāk nekā es spēju tās izprast un sameklēt uz saviem jautājumiem atbildes. Galvassāpes kā sākās jau pirmās Meiteņu dienas pusdienslaikā tā vēl turpinājās diennakti pēc Meiteņu dienām, tad tās pārgāja temperatūrā un faringītā un šobrīd vēl ievēroju piespiedu klusēšanu laringīta dēļ. Šķiet manas emocijas nāk ārā pa visiem iespējamiem ceļiem. Vissāpīgāk, ka tās nāk ārā arī caur dēlu, kurš arī jau vairāk kā nedēļu guļ ar temperatūru bez acīmredzama iemesla. 

Sev par pārsteigumu esmu ļoti mierīga, pieņemu ka tā tam ir jābūt. Aizvakar atcerējos par sāli, pati to, kā nu mācēju, ar Tēvreizi novārdoju un noberzu puiku. Pēc divām stundām temperatūras vairs nebija. Cik patiess bija mans prieks, ka tas strādā!

Bet, arī man ir savi mazie prieciņi un mazie patīkamie jaunumi! Kad Seila ar Inesi svētdien lasīja saņemtās īsziņas no saviem vīriem arī es skrēju augšā uz istabiņu pēc telefona ar pārliecību, ka arī man būs kāda mīļa īsziņa. Diemžēl nebija. Nedaudz saskumu, bet tad domās atmetu tam ar roku. Mani mazie brīnumiņi sākās tikai nākamajā dienā! :))

Kad braucu uz Meiteņu dienām, uz jautājumu uz kurieni braukšu un ko mācīšos/darīšu draugam atbildēju neko nepaskaidrojot, braukšu pesteļot! Viņš zina, ka aizraujos ar visādām mistiskām lietām tāpēc neko arī nejautāja. Svētdienas vakarā vien uzrakstiju, ka nejūtos labi un, ka šīs abas dienas bija ļoti smagas priekš manis. Smagas, bet noderīgas.

Nākamajā rītā jau sākās izprašņāšana, kur īsti biju, ko darīju utt., un man par pārsteigumu varēju ar viņu par šo tematu ļoti brīvi sarunāties, un arī viņš, lai arī ir ļoti praktiskas dabas cilvēks un visu mēģina izskaidrot ar prātu, bija ļoti daudz par šīm tēmām lasījis un zināja. Tik viegli bija ar viņu sarunāties!

Vēlāk pēcpusdienā braucu uz pavisma citu pilsētas pusi, pa sev pilnīgi neierastu maršrutu un pie sevis domāju, ka būtu forši draugu šodien satikt (mēs esam pazīstami nepilnu gadu, pagaidām kopā nedzīvojam). Atmetu šo domu, jo zinu, ka viņam būtu jābūt šobrīd citur un es taču arī esmu pavisam citur, kur savā ikdienā. Un pēkšņi skatos, man pretī pa ielu brauc viņš!!! Satikāmies un prasu, kā tas var būt? Un viņš arī nesaprot, darbi nedaudz pārlikās, viņš brauca mājup un pēkšņi nesaprotamu iemeslu dēļ pabraucis garām pagriezienam uz mājām. Bet nu jau es zinu, ka nejaušību nav! :)) 

Vakarā, pēc mūsu patiešām emocionāli tuvajām sarunām, saņēmu no viņa īsziņu, ka šodien esmu bijusi tik mierīga, mīļa un trausla. Ka pēc šīm meiteņu dienām šķiet, ka esmu kļuvusi viegli ievainojama un viņam gribas mani pasargāt! Tas man ir tāds jaunums un patīkams pārsteigums, jo mūsu attiecībās, līdz šim, es vienmēr esmu bijusi tā, kas uzņēmusies vadošo lomu, kas uzdevusi tām savu toni. Viņš ieteica, lai paņemot darbā divas nedēļas atvaļinājumu un atpūšoties, lai man ir iespēja pašai sevi sameklēt, ka šobrīd neesmu vēl gatava iziet "ringā pie savām haizivīm". Atļāvos viņa ieteikumam neklausīt un šobrīd esmu piespiedu atpūtā :) 

Bet man tā patīk, tā patīk šīs pārmaiņas! Man tik ļoti patīk sajūta, kad par mani rūpējas un lolo! Paldies, paldies, paldies, ka ierādīji man šo sajūtu! Tu patiešām mani pārsteidzi! Paldies!

Paldies arī par grāmatiņu. Pašās Meiteņu dienās brīžiem nožēloju, ka neko nepierakstu, ka man taču viss aizmirsīsies, tad grāmata man šobrīd aizstāj nepieciešamos pierakstus.


Ja runājam par manu Stāstu, tad kā jau Meiteņu dienās stāstīju, mans pats lielākais Enkurs ir bailes. Bailes no tā, ka mani nemīlēs, ka man melos, ka mani pametīs, nesapratīs, bailes kādam uzticēties. Šo savu Enkuru ieguvu savās pirmajās nopietnajās attiecībās, kad kā viesulis manā dzīvē iebrāzās mana bērna tēvs.

Divas dienas pirms savas dzimšanas dienas, pēc darba, ar kolēģi stāvēju pie kasēm lielveikalā Maxima. Pie visām kasēm bija mežonīgi garas rindas, jo bija iegadijies, ka tas bija veikala atklāšanas vakars. Visiem rindā stāvošajiem bija līdz augšai pilni iepirkuma ratiņi, bet mums ar kolēģi divi Kāruma sieriņi un mazais trauciņš salātiņu. Vakars, pilnīgs bezspēks, gara rinda un aiz muguras stāvošais vīrietis par visām varītēm cenšas iepazīties. Šķiet, ka vēl šobrīd jūtu cik uzstājīgi viņš tajā vakarā cenšas ielauzties manā dzīvē! Par laimi nu ir mūsu kārta pie kases, un par cik pirkumu ir maz, mēs ātri norēķinamies un ar kolēģi veiksmīgi iejūkam cilvēku pūlī un es spēju izvairīties no viņa vēlmes iegūt manu tālruņa numuru.

Pēc nedēļas, ar kolēģi, mums atkal ir jāstrādā tajā pašā veikalā Maxima (papildus studijām piepelnijāmies ar prezentāciju vadīšanu lielveikalos). Līdz darba laika beigām palikusi vēl stunda un pēkšņi, plati smaidīdams, man klāt nāk vīrietis un draudzīgi saka: Čau! Kā iet! Ko dari? Cik ilgi vēl strādāsi? Klau, es pēc darba Tevi aizvedīšu mājās! Es pilnīgā apmulsumā piekrītu.

Visu atlikušo stundu pavadīju domājot, no kurienes es viņu zinu? Vai tiešām es kādu no draugiem būtu aizmirsusi? Beigu beigās atcerējos, tas taču ir tas pats vīrietis, kurš nedēļu iepriekš centās ar mani iepazīties, kad stāvējām vienā rindā pie veikala kases. Vēlme kaut kur ar šo vīrieti doties noplaka, bet biju viņam apsolijusi un savas norunas pildu. Kolēģe vēl mēģināja atrunāt, ka var taču aizmukt pa citām durvīm, ka nevajag kopīgi nekur braukt.

Iekāpjot mašīnā mani sagaidija maza dāvaniņa un skaitas rozes. Kā man tas glaimoja! Līdz šim neviens vīrietis mani nebija lutinājis ar tādu uzmanību. Piekritu ar šo vīrieti satikties vēlreiz, pēc tam vēlreiz un tad jau nāca atzīšanās mīlestībā, man piešķīra dzīvokļa atslēgas un varēju pie viņa ciemoties jebkurā sev vēlamā laikā. Jā, tas bija daudz par strauju, bet atteikt nespēju... viņš taču mani mīl, viņš man tik ļoti uzticas! Viņš tik ļoti pārdzīvo savu šķiršanos no sievas un to, ka bijusī sieva liedz viņam tikšanos ar meitu. Pieaudzis vīrietis (viņš ir desmit gadus par mani vecāks) raud manās skavās, man uzticas un es nedrīkstu viņu pievilt. Papildus visam katras brīvdienas pavadijām lielveikalos, jo viņam nepatika kā es ģērbjos, apģērbam bija jābūt dārgākam, manai gaumei izsmalcinātākai, nagi ir jākrāso akurātāk...

Pēc iepazišanās ar viņa vecākiem piedzīvoju pirmo šoku. Mani nepieņēma. Pat nemēģināja mani iepazīt. Viņa tēvam nepatika, ka es vēl tikai mācos, ka esmu dumja, bez izglītības un bez darba, savukārt māte tēva nostājai pretim nestājās.

Pēc tam, kad iepazīstināju viņu ar saviem vecākiem iemeslu pārmetumiem bija vēl vairāk. Nu jau es biju nekas, ne man darbs, ne izglītība, ne bagātu vecāku, pat dzimtas ar izciliem senčiem man nav... maz pamazām pazemojumi sāka palikt publiski. Saprotams, ka man nebija viegli to visu pieņemt. Mēs šķīrāmies un salabām katras divas nedēļas. Atkal man pateica cik ļotii mani mīl, cik ļoti viņam esmu vajadzīga, kad jau atkal piedevu... papildus visam kaut ko nopirka. Kad man šķita, ka nu gan man pietiek piedraudēja ar pašnāvību un man atkal palika viņu žēl.

Papildus visam puņķi un asaras meitas dēļ, ar kuru viņam ir liegts tikties un to cik ļoti viņš vēlētos bērnu no manis. (Ir tāds teiciens, pasaki sievietei cik ļoti vēlies no viņas bērnu un viņa tev zvaigznes no debesīm nonesīs! Ak Dievs, cik ļoti tas bija par mani :) ) Lēmumu par labu bērniņam palīdzēja pieņemt vizīte pie ārsta. Bija aizdomas, kam man būs problēmas ieņemt bērniņu. Bija jāpārstāj dzert kontracepcijas tabletes un jāiet uz pārbaudēm. Līdz tam nemaz netiku, jo jau biju izlēmusi visiem pierādīt, ka bērns man BŪS! Un jā, mans brīnums pieteicās jau otrajā mīlēšanās reizē bez izsargāšanās.

Likās, ka mazulis mūs tuvinās, bet notika gluži pretējais. Pazemojumi kļuva biežāki un sāpīgāki, jo nu jau man vairs nebija kur sprukt. Bērna dēļ par visām varītēm turējos pie šī vīrieša. Kad biju grūtniecības trešajā mēnesī, mans vīrietis uzaicināja mani pusdienās Vecrīgā. Abi papusdienojām, un viņš man iedeva naudu, lai izeju pa veikaliem un ko jauku sev nopērku, bet vakarā, lai braucu uz savām mājām, viņš vēlu atgriezīšoties no darba. Izstaigājusi veikalus, nopirkusi sev visādas jaukas lietas izlēmu uz savām mājām nebraukt, jo tik ļoti vēlējos savus pirkumus parādīt viņam. Par cik zināju, ka viņš atgriezīsies vēlu devos gulēt. Pēc laika dzirdu, ka veras dzīvokļa durvis un saprotu, ka vņš nenāk viens... viņš ir kopā ar kādu sievieti. Dzirdu, ka viņa jautā, kas es esmu? Dzirdu atbildi, ka es esot māsīca... viņš liek, viņai pagaidīt lejā mašīnā. Nāk pie manis un lūdz braukt mājās. Pulkstenis ir divi naktī, viņš sakrāmē visas manas mantas izsauc taksometru, iedod naudu un liek man braukt prom. Tikai tagad es saprotu cik ļoti es pazemojos, kaila stāvēju viņa priekšā ceļos un lūdzoties, lai mūs nepamet!

Saprotams, ka pēc divām nedēļām viss atkal bija pa vecam :) Es piedevu, un viņš atkal varēja izpildīties. Bērniņš diezgan agri sāka spiest uz iegurni un nu jau es slikta biju arī seksā. Viss esot kā burkā, neko vairs nejūtot. Viņš uzskatija, ka tagad viņam ir tiesības to visu meklēt ārpusē. Sieviete it kā blakus esot, bet seksa nav! Cik ļoti es sev riebos visus šos mēnešus ar savu lielo vēderu!

Kopš iepazīšanās līdz bērna dzimšanai pa vidu vēl bija daudz un dažādi pazemojumi, no aizmugures ir pienākts un nogriezti man mati, jo viņam riebjoties mana frizūra. Kāds bija man kauns frizieres priekšā, nezināju kādus melus izdomāt, kā es ko tādu dabuju gatavu! Pārmests, ka naudu, kas bija paredzēta abortam ir iztērēta lupatās. Pārmests, ka spēju piedzemdēt tikai kroplu bērnu. Tik daudz un dažādi pārmetumi un pazemojumi, ka man nav pat vēlmes un spēka visu uzskaitīt. Pirms Meiteņu dienām šķiet ar baudu katru sīkumu uzskaitītu, bet šobrīd pat negribas tam veltīt laiku.

Pēc bērniņa piedzimšanas viņš tā arī nespēja saņemties bērnu atzīt par savu. Vēl trīs reizes pieļāvu kārtējo piedošanas prasīšanu un pēc tam sekojošo "pasūtīšanu", ka dēla dēļ izlēmu to visu pārtraukt. Likās nepieņemami, ka vienu dienu baznīcā viņš mums abiem lūdz piedošanu, runā ar mācītāju par bērniņa kristīšanu, bet pēc divām dienām jau atkal esam viņam nevajadzīgi.

Manu pārliecību tikai nostiprināja ziņas, ka viņam gadu pēc mūsu kopējā bērna piedzimšanas ir piedzimis vēl viens dēls un pēcāk arī vēl viens. Nearvienu no saviem bērniem viņš kopā nedzīvo, cik zinu arī alimentus maksā ļoti neregulāri. Zinu, ka viņam neklājas viegli.

Savukārt es varu priecāties un baudīt sava dēla mīlestību! Ja mans dēls būtu meitene varētu teikt, ka viņš ir mans klons, viņš ir pilnīga mana kopija :) Draugi smejas, ka Dieviņam ir bijis copy + paste :)) Skolā skolotāji vecāku dienās man pat nejautā, kura bērna māte es esmu. Redzu šos skolotājus pirmo reizi un man jau stāsta par mana dēla sekmēm.

Ja Meiteņu dienās man kā nazis sirdī cirtās Tavs jautājums, kāpēc Tu to pieļāvi? Kāpēc ļāvi sevi pazemot? Tad šobrīd es esmu atradusi atbildi... sapratu to jau braucot pa ceļam mājās no Meiteņu dienām. Patiesībā to jau zināju pēdējos piecus gadus. Šo lietu uztaustīja mans psihologs pie kura veselu gadu, reizi nedēļā, gāju uz terapijas nodarbībām, bet līdz manai sirdij, līdz apziņai tas vēl nebija aizgājis. Visu terapijas laiku, psihologs lika man cēloņus meklēt bērnībā, es pat kļuvu nikna, ka viņš cenšas kaut kur vainu atrast manos vecākos vai audzināšanā. Jā, protams, ka ir kaut kur, kaut kas varbūt ne tā bērnībā vai agrā jaunībā pateikts, bet tas viennozīmīgi nebūtu radijis tādas sekas. Jā perfekcionisms un vēlme visiem būt labai, jā tas ir no tā, ka viemēr esmu vēlējusies līdzināties savam gudrajam brālim. Jā šad un tad tiku ar viņu salīdzināta. Bet tas ir radījis pavisam citas sekas. Vienmēr esmu jutusies mīlēta un aprūpēta. Pat Meiteņu dienās dzimtas meditācijā es savai dzimtai lūdzu piedošanu, jutos nodarījusi viņiem pāri, ka ļāvu kādam viņus apvainot, ka neaizstāvējos. Es ne mazākā mērā nejūtos, ka man kāds no ģimenes būtu ko nodarījis!

Šķetinot kaut kādas savas bērnības atmiņas atceros, ka bija situācijas, kad naktīs miegā raudāju un mamma nāca mani modināt. Pēc tam vienmēr drīkstēju atlikušo nakts daļu gulēt vecāku gultā, viņiem abiem pa vidu. Atceros, ka esmu jau diezgan paliela, savu bērnu tādā vecumā vairs īsti blakus neņēmu.

No savas bērnības atceros divu veidu sapņus. Lai cik dīvaini abus esmu redzējusi vairākkārt. Vienā no tiem es no kaut kā bēgu, skrienu pa saules pielietu garu, stiklotu oranžēriju un oranžērijas otrā galā durvju vietā atveras krāsns durvis, kurās kuras uguns. Izejas nav.

Otrs mans sapnis arī ir saules pielieta liela, liela telpa ar lieliem logiem līdz pašai zemei. Telpā vairākās garās rindās ir sastumtas dzelzs redeļu gultas. Katrā gultiņā ir pa bērnam ar īsiem matiem. Gar gultu malu nāk sieviete baltā halātā un apstājas pie katras no gultiņām. Nezinu kāpēc, bet atmiņā ir iespiedies, ka viņai rokās ir kaut kāds metālisks trauks.

Tā arī nekad šiem sapņiem nebūtu pievērsusi uzmanību, bet reiz, kad mans dēls mācījās staigāt (man jau tad bija 24 gadi) mans tēvs, tā starp citu, pajautāja, vai es atceroties kā es bērnībā esot gulējusi piesieta pie gultas? Tai brīdī atmiņā uzausa mani sapņi un es jautāju vai sanatorija, kurā es gulēju izskatijās tāda kā manā sapnī? Un viņš atbildēja apstiprinoši! Tad es sapratu, ka tas nav sapnis, tās ir manas atmiņas! Es zināju, ka bērnībā ap divu gadu vecumu esmu gulējusi sanatorijā, zināju, ka man pēc tam atkārtoti bija jāmācās staigāt, biju redzējusi bildes, kur trīs gadu vecumā esmu ar zēngalviņu, bet to, ka man visu šo laiku bija jāguļ ar līdz gurniem ieģipsētām abām kājām un piesietai pie gultas, nezināju. Un kā jau Padomju laikos pieņemts vecāki pie bērniem varēja ciemoties tikai brīvdienās.

Tikai tagad es saprotu kāpēc "sapnī" redzēju daudzos vienādos bērnus (meitenēm, lai nav jāķemmē mati, tos nogrieza), tāpat arī šis metāliskais trauks māsiņas rokās... guļošiem bērniem dabiskās vajadzības arī kaut kā ir jākārto... Ar psihologu runājām, ka šis divgadnieku, mazo dumpinieku vecums manā dzīvē ir izpalicis. Tikai tagad es saprotu kāpēc nespēju aiziet, kad man dara pāri. Kāpēc sastingstu, pat jūtos neredzamām saitēm sasieta. Pat kārtīs par manām šā brīža situācijām man krīt kārtis, ka pati sevi sevi esošajā situācijā sasienu un pamanos vēl tajā būt laimīga.

Iemeslu savai rīcībai esmu atradusi, atlicis tagad saprast kā ar to strādāt. Par cik tas viss ir noticis tik agrā manā bērnībā, tad man nav nekādu apzinātu atmiņu vai sajūtu. Varu tikai nojaust cik tas ir traumējoši būt vienam tik bezpalīdzīgā stāvoklī. Ir doma kādreiz saņemties un sameklēt speciālistu, kas palīdzētu man atgriezties manā bērnībā un saprast, kas toreiz notika un kā es jutos. Bet no otras puses man ir bail to darīt... un vai maz vajag to darīt?

Piedod Mīļā, ka sanāca tādu palagu sarakstīt! Šķiet, ka īpaši pozitīvas vibrācijas šādi stāsti nerada. Ļoti priecājos, ka pati šo visu varu uzrakstīt ar neitrālām emocijām, ka tas viss vairs neiešūpina manu dusmu un naida svārstu. Par to es no sirds esmu pateicīga Tev!


Patiesā cieņā, CEĻĀ ESOŠĀ...