sestdiena, 2018. gada 29. decembris

Kurp ej?


Gadu mija ir labs laiks, lai pārdomātu savus iekšējos orientierus un priekš sevis nospraustu

konkrētākus mērķus. Daudzi cilvēki vienkārši plūst pa dzīves straumi, ieķērušies ikdienas vāveres ritenī, tikai iekšējā diskomforta spiesti, atvēl brīdi Pieturai, lai sajustu sevi. Daudziem ir bail no tā, ko ieraudzīs, sajutīs, - vieglāk ir noslēpties seriālos un sociālajos tīklos. 
Tomēr, ja Dvēsele šajā dzīvē ir izvēlējusies iet atmošanās ceļu, apstākļi spiedīs un mudinās meklēt atbildes uz iekšējiem jautājumiem. Pieļauju, ka lielākā daļa no tiem, kas šo lasīs jau to dara. Es vien atgādināšu par to, cik svarīgs ir nodoms un mērķis (uzdevumi sev) katrā tavā dzīves jomā. Jo tikai tā tu apliecini Augstākajiem Spēkiem, ka esi gatavs spert pirmo soli, uz ko Debesis vienmēr sper soli pretī. Otrkārt, mērķa nospraušana koncentrē un virza enerģiju un kaut ko konkrētu. Tikai tā vēlmes var materializēties. Vēlme, nodoms, mērķis un darbības mērķa virzienā. 

 Vai tev jau ir jaunā gada vēlmju liste, ko iesniegt Debesu kancelejā? :)

Vai tu esi padomājis par savu garīgo ceļu? Kur tu vēlies nonākt? Ko sasniegt? Kā justies?

Esmu ievērojusi, ka lielākais vairums cilvēku garīgo ceļu izvēlas, kā iespēju uzlabot savu dzīves kvalitāti. Lai vieglāk tiktu galā ar ikdienas situācijām, cilvēku izpausmēm, savām iekšējām problēmām. Tie ir šie pirmie, paši pirmie solīši garajā Ceļā atpakaļ pie Sevis... Ja es nevaru mainīt pasauli, es mainīšu sevi un savu attieksmi pret pasauli... Tomēr tas, mīļie, ir tikai pats, pats sākums...

Jo pienāk brīdis, kad tu saproti- tā pasaule, ar kuru tu tik ļoti centies sadzīvot ''pa labam'', kurā vēlējies justies harmoniski, vairs nav tava pasaule. Pēkšņi izrādās, ka tu esi to pāraudzis un nerezonē vairs tajā notiekošie procesi...

Tu nevari to izmainīt, lai kā vēlētos, jo tā realitāte ir atbilstoša daudz lielākam skaitam cilvēku. Tu esi mazākumā, bet tas ir tikai skaitlisks mazākums, jo gara enerģiju tevī kļūst arvien vairāk... Dvēseles balss kļūst dzirdamāka... un tā velk un mudina...

Jā, tieši to es redzu kā lielāko garīgo meklētāju problēmu vai grūtības, ka domāšanas rāmju dēļ, viņi nespēj pieņemt domu, ka ir jāatkabinās no 3D realitātes, sākot veidot savu. Jāatver apziņas acis un jāierauga, ka lielākā daļa cilvēku ir nohipnotizēti, dzīvo pēc kāda ieliktām programmām: pajumte, lupatas, paēst, sekss, izklaides...patērēt un izsviest, izmantot un aizmest. Visās dzīves jomās. 

Un tad pienāk brīdis, kad tu ne tikai teorijā, bet arī dziļi sevī saproti, ka apkārt esošais ir ilūzija. Nevis cilvēki un daba ir ilūzija, bet to, kā tu to uztver. Mēs, esam izvēlējušies atnākt šeit, tapt nohipnotizēti un ar gara spēku agrāk vai vēlāk izlauzties, pamosties no šīs hipnozes, patiešām apzinoties, kas mēs esam... Daudzu gadu garumā, es esmu šos vārdus dzirdējusi no avatariem un guru, tie ir likušies vienlaikus gan saprotami, gan nesaprotami. Viena lieta to ir dzirdēt un pavisam cita- ieraudzīt un sajust līdz kaula smadzenēm pašam.

Pašlaik, kad jau esmu nogājusi kādu garāku ceļa posmu, pa vienam vien atbrīvojot ilūziju žņaugus, nonākusi vietā vai vibrāciju frekvencē, kurā tiek atļauts savienoties ar Augstākajiem saviem aspektiem, tikai tā pa dziļo un nopietno saprotu, kāds ceļš ir noiets..

Noteikti esi lasījis vai dzirdējis, ka jāatbrīvojas no sistēmas piesaistēm. No bailēm par naudu, iztikšanu, no pieķeršanās materiālajam. Par brīvību iekšēju un ārēju, kad tikai tu pats nosaki savu dzīvi. Tu nevari būt savas dzīves Radītājs, ja neesi brīvs. Vergs nevar neko radīt savu pasauli. Taču šīs piesaistes ir baiļu programmas, kas ieliktas cilvēkos, liekot pasauli redzēt pavisam savādāku nekā tā ir...
Savāda sajūta, vai ne? Paskatīties apkārt un apzināties, ka tas, ko redzi savām acīm nav īsts. Vai vari iztēloties, ka katram cilvēkam ir sava ilūzijas programma un, ja tu uz mirkli varētu paskatīties uz pasauli viņa acīm, būtu izbrīnīts, cik savādāka tā ir... :)

Arī es esmu tikai pusceļā uz 4D, jo tur ir pavisam cita pasaules uzbūve, izpratne, kārtība- darbojas citi principi un likumi. Arī man vēl grūti ir iztēloties šo pasauli, jo viss, ko esmu pieredzējusi, ir citāds. Tomēr nonākot vietā, kur sāc saprast kā darbojas gan ilūzijas, gan dievišķie principi, var sākt praktizēt vērotāja pozīciju, paralēli radot savu realitāti. Ar skaidru apziņu, ka darbojies Sapnī (Ilūzijā, matricā, Mitotē) un, ka tā ir tavas Dvēseles šīs dzīves izvēle.

Pieļauju, ka tu esi tajos 20 procentos, kuru Dvēseles ir izvēlējušās iet uz šo Ceļu- mazākuma ceļu. Jo tagad ir tie Pēdējie Laiki, par kuriem runāja Jēzus. Laiki, kad tiek atšķiroti graudi no pelavām. Arī šodien (28.12) ir viena no tām dienām, kad Akaši Hroniku glabātāji veic kārtējo ''tautas skaitīšanu'', kad saskaņo dvēseļu izdarīto ar to nodomiem un gatavību doties tālāk. Tiem, kas ir spēruši pietiekami reālus soļus savā attīstībā, visu janvāra mēnesi, īpaši aptumsuma koridora (6.01-21.01)laikā tiks mainītas likteņa programmas. Pavēro, tam jābūt tādam dīvainam laikam, kad labāk neko neuzsākt ar prātu, ja vien jau ārējā pasaule nesāk piedāvāt notikumus.

Lūk, un tiem, kuri būs ieskaitīti ''pie graudiem'', tiem vajadzētu pēc 21.01 sākties kustībai jauno enerģiju, notikumu, jaunu situāciju, piedāvājumu, ideju virzienā...

Viss šis, 2019.gads ir par darīšanu.

Zini, ko daudziem ir grūti aptvert? To, ka nav trešā ceļa. Tu nevari garīgumu ieņemt kā anestezējošu līdzekli, kas palīdzēs pārdzīvot vai sadzīvot ar tavu esošo realitāti. Tu nevarēsi ilgi vienlaikus atrasties divās partijās, kalpot diviem kungiem, dzīvot divās pasaulēs. Agri vai vēlu būs jāizdara izvēle. Un izvēlei ir jābūt darbības vārdam.

Jo viena ir destruktīvā pasaule- ar pilsētu enerģijām, morāli, instinktiem, perversijām, agresiju, manipulācijām, politiku, patērētāju morāli un ''baudām''. Tā pasaule attīstīsies pēc viena scenārija plāna- viss, ko es nosaucu tajā tikai vairosies, kamēr tā pasaule, uz kuru pāriet 20% dvēseļu, kuras izvēlas pamosties no ilūzijas, vēl ir tikai jārada. 
Taču neko skaistu nevar radīt sēžot, es atvainojos, sū** bedrē. No tās pa priekšu ir jāizkāpj. Un tikai tad savas vibrācijas mēs varam pacelt līdz līmenim, kurā varam sākt mācīties kaut ko skaistu radīt.

Mēs, tie, kas esam kaut daļēji izkāpuši no Sistēmas, esam ļoti maz. Un arī mūsos vēl ir ļoti daudz ego programmu, kas neļauj vienoties kopīgiem mērķiem. Tāpēc vēl ilgi jāaug, jāattīrās un jādziedinās. Bet nekas nerodas uzreiz. Visam ir savs laiks. Apziņa mainās lēnām.

90% no cilvēkiem, kurus es pazīstu kā garīgo ceļu ejošus, praktizējošus dažādas mācības un prakses, dodošus zināšanas citiem, es redzu vēl duālās pasaules važās iekaltus. Viņi runā par augstām lietām, brīvību, citē pasaules Gudros, taču nespēj samaksāt savus rēķinus, tikt galā ar kredītiem, attiecībām, saistībām, sadzīvi... Viņu pašu reālā dzīve neatspoguļo šī garīguma rezultātus. Zināšanas tikai baro un uzpūš lielāku Ego, ļaujot justies pārākam par citiem, prakses atvieglo esošo situāciju, ''palīdzot'' to uzturēt, taču rīcība, reāli soļi, pat, ja tie tiek sperti, ir esošās, 3D realitātes parametros, frekvencēs, nosacījumos... Līdz ar to paliekot arī esošajās vibrācijās. Tā sacīt, atsities pret 3,99 griestiem un tur arī paliec, lai cik advancētas ir tavas prakses, lai cik labi tu pārzini kosmosa likumu teoriju un, cik pareizi ēd un kusties ikdienā...

Es pašlaik neaģitēju, lai tu rīt raksti atlūgumu un beidz kalpot Sistēmai, pārcelies uz laukiem, sāc radoši izpausties un pārstāj baidīties par iztikšanu. Es saprotu, ka izmaiņām ir jānotiek pa priekšu apziņā. Esmu redzējusi tos, kas salasījušies gudras grāmatas, visu pamet, bet pēc kāda laika absolūtā neizpratnē, kādēļ nav viss noticis tik skaisti, kā solīts grāmatās, ir atpakaļ sistēmas darbā vīlušies un skeptiski pret visu ''garīgo''. Jo ārējā pasaule vien spoguļo iekšējo.
Vien dalos ar savām sajūtām par to, kā redzu pasauli un tās grūtības, ar ko saskaras cilvēki. Es aizgāju no Sistēmas darba 9 gadus atpakaļ, no pilsētas teju 7... Pazīstu visas šaubas un bailes, neziņu un paļāvības trūkumu vaigā. Tās ir tikai mācībstundas, kas jāiziet katram no mums... Jasaņemās un jāizdara.

Vispirms mums nākas izmainīties iekšēji, iegūt šo iekšējo paļāvības un vadības (kad jūti, tevi mudina, vada) stāvokli, tad ārējās pārmaiņas notiek soli pa solim un harmoniskāk, kaut ne viegli. Tomēr šīs izmaiņas pašas no sevis nenotiek. Tas ir pamatīgs, pamatīgs darbs. Un daudz reālu rīcības soļu.


Sanāca nopietnāk, nekā vēlējos rakstīt, kaut mans nodoms bija vien mudināt tevi padomāt nedaudz tālāk un plašāk. Jo viena lieta ir, kādus plānus nākotnei būvē tavs prāts un personība, bet otra (bieži pavisam pretēja) tā, ko ir iecerējusi tava Dvēsele... 

Vai Tu vispār spēj iztēloties, kur būsi pēc pieciem, desmit gadiem, ja izvēlēsies iet, piedzīvot otro, mazākuma scenāriju?

Aicinu veltīt mirkli šīm pārdomām...Ļauj sev sajust gan prāta izmisīgo bļaustīšanos un baiļu trīsas, gan Dvēseles vieglo priecīgo vibrēšanu...

Tie, kuri ir šajā krastā, visi kā viens apgalvos, ka katras grūtības bija tā vērtas. Ka katrs noietais solis ir palielinājis iekšējo spēku, gaismu, prieka un lidojuma sajūtu... Tu saproti, ka esi kļuvis pavisam cits cilvēks, cilvēks, kurš mācās kļūt par savas dzīves radītāju. Tici man, tas ir ārkārtīgi aizraujoši un interesanti!!! Izmēģināt pavisam citu realitāti, pavisam citu dzīvi...


Taču, neviens visā Visumā tevi nenosodīs, ja izvēlēsies palikt, kur esi un vēl izspēlēties duālajās spēlītēs līdz apnikumam! Jo tak simtiem dzīvju dvēselēm paiet, kamēr izperās pa karmas ratu! :)

Simtiem dzīvju ir vajadzīgs, lai spētu atkal saslēgties ar savu Augstāko Es, savienoties ar to atpakaļ vēl fiziskās dzīves laikā... Un šobrīd ir šis laiks, ir šī iespēja, pēc kuras tik daudzas dvēseles ir gadsimtiem rindā stāvējušas... :):)

Lūk, tas ir tas mērķis. Celt savas vibrācijas, paplašināt apziņu, atbrīvoties no zemu vibrāciju enerģijām, situācijām, vietām, dziedināt tumsu sevī, atvērt savu sirdi... Ar katru šo darbību palielināt Gara klātbūtni sevī un tuvoties atkalapvienošanās brīdim...
Tādas pārdomas pirms 2019 vārtiem..

Quo vadis? Kurp ej Tu? :)

Pateicībā,
Inta
2018.gada, 28.decembris

P.s. Šis raksts ir Sirds Ceļa Skolas/klubiņa dalībniekiem rakstītais, bet iekšēja impulsa vadīta, dalos plašāk...

:):):)










ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris

Par 2019.gada enerģijām

-->

Apzināti vēroju enerģētiskos procesus, kas notiek mūsos un uz planētas Zeme jau kopš 2012.gad. Tā
kā pati esmu izvēlējusies ļauties šiem kalniņiem un piedzīvot caur sevi, tad tas paver iespēju vērojot savas sajūtas, apkārt notiekošo un pieslēdzoties savam intuitīvajam kanālam, mēģināt iztulkot, aprakstīt vārdos ne tikai notiekošo, bet arī saskatīt kaut kādas likumsakarības un tendences.
Atskatoties atpakaļ, varu ļoti skaidri atcerēties, kādi procesi notika, piemēram 2013.gadā, kad purināja un tranformēja ne pajokam. Tiem, kas bija jau apzināti izvēlējušies sākt savu augšupejas, attīstības ceļu, spēcīgi cilājās un tīrījās vecās karmiskās programmas. Pie tam var atcerēties, kad procesi, galvenokārt, skāra mūsu iekšējo pasauli un, kad vairāk notika pārmaiņas fiziskajā realitātē.
2018.gads man paliks atmiņā, kā divu frekvenču līmeņu, divu dimensiju ļoti krasas atdalīšanās gads. Protams, ka katram ir sava realitāte un katrs atrodas savā vibrāciju līmenī, tomēr 2018.gads tā uzskatāmi sāka atdalīties divas dominantās frekvences un pēdējos trijos gada mēnešos tas jau ir tapis redzams teju katram no mums.

Par bāziskajām enerģijām, kas nāk no cipariem un planētu stāvokļiem jūs daudz dzirdēsiet attiecīgo speciālistu prognozēs.
Man daudzi jautā, vai es ticu astroloģijai un numeroloģijai, uz ko es atbildu, ka es zinu, ka šie parametri, kas mums katram doti bāziski, ir mūsu programmas. Programmas, kas dod raksturlielumus mūsu iemiesojumam,- gan potenciālus un iespējas, gan ierobežojumus. Sasniedzot noteiktu vibrāciju frekvenci, ko var saukt arī par gaismas caurlaidību, mums parādās spējas un iespējas mainīt savas programmas, radīt savu realitāti tādu, kādu izvēlamies. Tāpēc mūsu apzinātībai un nolūkam ir izšķiroša nozīme.

Līdzsvara atrašanas gads

Pēc divnieka šūpošanās, trijnieka enerģija nes līdzsvara meklējumus un iespēju to sasniegt. Notiek tas, ko mēs paši izvēlamies, par spīti tai nolemtībai, kurai mēs  ticējām pagātnē. Precīzāk sakot, mēs paši savu realitāti būvējam ar dievišķo enerģiju palīdzību un ar savu nolūku. Ar savu tiekšanos uz gaismu.
Trijnieka enerģijas nes sevī brīnišķīgas iespējas katram no mums. Tā ir iespēja iziet no nolemtības un nenoteiktības. No šaubām un no svārstībām. Daudzi no mums pēdējos gados nespēja atrast atbildes uz saviem jautājumiem un nezināja, ko gaidīt no nākotnes Nu lūk, šis nenoteiktības periods iet uz beigām.  Ja jūs nejutāt pamatu zem kājām, tagad jūs varat droši to meklēt. Ja nevarējāt atrast atbildes, tad tagad tās nāks vieglāk. Arī reālas iespējas ieraudzīt būs vieglāk, taču neviens šīs iespējas jūsu vietā nerealizēs, tās jādara būs pašiem.
Astrologi runā par Zelta gadu (Jupitera harmoniskā pozīcija), - tās ir tās enerģijas, kuras palīdzēs mums skaidrāk redzēt, mazāk baidīties, vieglāk pieņemt lēmumus un kustēties uz priekšu pārliecinošāk un drošāk.  Grūti un vēl grūtāk šajā gadā būs tikai tiem, kas neko nedarīs, nemainīs ne sevī, ne savā dzīvē.

Atvadīšanās no ilūzijām

Viens no garīgā ceļa aspektiem ir tas, ka mūs pastāvīgi atbrīvo no visa vecā, - domāšanas dogmām, uzskatiem, ego programmām un vienīgā atšķirība, ko jūtu, kā jau šogad iesākušos tendenci, ir tas, ka no ilūzijām mūsu atbrīvo tādā globālākā līmenī. Maskas krīt masveidā. 
Individuālajā līmenī tas notiek visu laiku.
Patiesība kļūs redzama visos līmeņos. Enerģijas atmaskos gan globālos melus par šo realitāti, gan politiķu maskas, gan atbrīvos mūs pašus no nepareiziem priekšstatiem par sevi un savu dzīvi. Ir jābūt gataviem, ka mūsu prāta izlolotie plāni var vienkārši nerealizēties, un pieņemam to kā tā jābūt.  Dzīve var mums sagādāt kaut ko daudz labāku, nekā mēs varējām sapņot vai plānot. Lūk šīs labākās iespējas var sevi parādīt nākamajā 2019.gadā.
Bet, lai tas notiktu, mums ir jāatlaiž visas savas gaidas. Jāatlaiž un jāatveras pārmaiņām. Pat, ja prāts pretojas un neredz, pa kādiem ceļiem šīs pārmaiņas varētu atnākt. Pasaule mainās pārāk ātri. Mēs nevaram paredzēt un sagatavoties laicīgi šīm pārmaiņām, tāpēc mums nekas neatliek kā vien paļauties. Palaist Dievu pa priekšu savā dzīvē ar iekšēju ticību un pārliecību, ka Viņš mūs vēlas vest pa pašu labāko ceļu. Paļaušanās ir pats galvenais nosacījums, lai 2019.gads mums būtu skaists un harmonisks!

Pašrealizācijas gads

Domāju, ka daudzi no jums redz, ka šī tēma ir saaktualizējusies teju katrā no mums kā nekad vēl. Ja līdz šim daudzi pavadīja laiku meklējumos, nespējot atrast, saprast, izlemt, riskēt utt., tad nākamais gads būs ļoti labvēlīgs tiem, kas dosies savas sirds virzienā. Un nejauks tiem, kas to nedarīs :)
Mēs pārāk ilgi esam gaidījuši labvēlīgus apstākļus, lai uzsāktu savu ceļu. Daudzi ir gaidījuši, kad būs pavisam skaidrs, kas konkrēti viņiem jādara. Skaidrības kļūs vairāk un iespēju tās realizēt arī, taču šis ir pēdējais brīdis, kad patiešām sāktu darīt.
Atceries, ka pašreaizācija, kura ir saskaņā ar mūsu dvēseli, ir galvenais uzdevums šeit, uz Zemes. Tieši pašrealizācija piepilda mūs, savieno pilnīgāk ar dievišķo, paver durvis aušupejai, paaugstina gaismas caurlaidību, nes gandarījumu un esības prieku. Viss pārējais,- attiecību joma, dzimuma realizācijas jautājumi,  ir tikai karmiskās mācībstundas un programmu izstrāde.
Ļoti svarīgi ir saprast, lai pašrealizācijas impulss nāktu no iekšienes uz ārieni, nevis otrādi. Tātad, tu iekšēji sajūti, ko vēlies darīt un dari. Izsaki nodomu, formulē vēlmes, tad mērķi un sāc virzīties. Nevis otrādi, - ar prātu izdomājot, kāda būs tava nodarbošanās.
Ja iepriekš tava realizācija bija ārēja, -tā neatspoguļoja tavas iekšējās vajadzības un unikālās īpašības, tad tagad ir pienācis laiks to mainīt.
No sākuma ir jāsatiekas ar sevi īsto, ar sevi patieso. No sākuma ir jāiepazīst savi dziļumi, jasaprot, kas esi un, kas neesi tu. Lai visas izvēles taptu izdarītas no sirds stāvokļa, nevis prāta.
Ja, kādā vietā vai jomā, kur atrodies ir daudz šķēršļu, neveiksmju, konfliktu vai slimošanas, tas liecina, ka šeit kaut kas nav pareizi. Iespējams, ka tu dzīvo sava prāta vai sociuma uzliktās programmās.
Ja tev izdosies tikt galā ar šo uzdevumu,- būt pašam, ieklausīties sevī, sekot savai sirdij, tad nākamais gads būs labvēlīgs un iedos brīnišķīgas iespējas.

Pie sirds katram vēlētos likt divas lietas. Pirmā,- atceries, ka ir jādara. Otrā, -ka ir jādzīvo!
Saprotu, ka vairums to, kas šo lasīs jau ilgu laiku iet šo savu izaugsmes ceļu. Ir daudz izdarīts, izstrādāts, transformēts. Ir daudz praktizēts un apziņa ir mainījusies. Līdz ar katru mūsu izaugsmes pakāpienu, pieaug arī mūsu atbildības līmenis.
Tāpat, kā no bērna netiek prasīts tas pats, kas no pieaugušā, un kriminālatbildība iestājas tikai apzinātā vecumā :), tāpat arī notiek šajā garīgajā jomā. Ja tu zini, ko tev vajag, apzinies savas bailes, savu stāvokli, saproti, ka dvēsele brēc pēc pārmaiņām, bet nedari, tad apzinies, ka būs sekas.
Nebaidies kļūdīties. Arī kļūdas piedod krāsainu musturu dzīves deķim :)Tu vari mainīt savu dzīvi, savas prioritātes, savus hobijus, profesijas, cik bieži vien vēlies. Ar prātu nevar izdomāt, kas ir tavs, prāts nejūt sirdi, tas tikai strīdas ar to!
Un, lai arī kāda šūpošanās būtu tavā dzīvē, lai kādas izvēles, lēmumi un nodomi to pavadītu, atceries- tu esi atnācis- dzīvot! Priecāties par savu esību, baudīt mirkļus, dabu, draugus, ceļojumus, skaistumu, attiecības... Cik stundas nedēļā dzīvo tu?
Ne tikai nākamais gads, bet visi nākamie, kuri nesīs arvien vairāk globālu pārmaiņu pasaulē, mācīs mums, ka stabils nav nekas, ko mēs par tādu esam uzskatījuši, tādēļ, lai spētu šajā laikā izbaudīt savu dzīves ceļojum, nekas neatliks kā iemācīties dzīvot ŠEIT UN TAGAD!



Inta Blūma
Nedaudz ieskatoties arī Kryon vēstījumā 2019.gadam

svētdiena, 2018. gada 9. decembris

Sofijas, Visuma Mātes, atgriešanās

Sofija, Visuma Māte



Vai jūti pārmaiņas garīgajās enerģijās uz mūsu mazās, zilās planētas? Cilvēce ir nogājusi ceļu

no viduvējiem cilvēkiem līdz apgaismotām būtnēm, kas rada grāmatas, filmas un lekcijas par daudzām īpaši aktuālām tēmām, par kurām mēs neuzdrošinājāmies runāt pagātnē. Tādām tēmām kā sieviešu tiesības, bērnu seksuālā tirdzniecība un iespējāmā mūsu planētas destrukcija, sagraušana.Pats svarīgākais - cilvēki ir sākuši apšaubīt radīšanas stāstu, kas no patriarhālo reliģiju puses tiek nodots tālāk jau gadsimtiem. Pamatā šim radīšanas noslēpumam ir Sofija, Visuma Māte, un tas, kāpēc viņa ir ar nolūku iznīdēta no radīšanas stāsta. Sofija, Gudrība, daudzām kultūrām ir pazīstama caur dažādiem nosaukumiem jau mūžību. Viņa ir bijusi saukta par Elpu un Gaismu (Breath and Light), Mīlestību un Gaismu (Love and Light), Lielo Dievieti (Great Goddess), Visa Radīšanas Māti (Mother of all Creation), Tīru Gaismu (Pure Light), Svēto Sofiju (Holy Sacred Sophia), Dzīvības radītāju Sofiju (Life-creating Sophia), Visu Dievu Māti (Mother of all Gods) un Dieva Viedumu (Wisdom of God). Gnosticisms (pirms kristietības) sauca viņu par sievišķo Dieva aspektu, Jēzus sauca viņu par Trīsvienības Svēto Garu, Dieva Gaismas izstarošanās izpausmi, Svēto Sofiju, Radītāju, gan Debesu, gan Zemes Valdnieci. Antīkajos dokumentos Sofija ir minēta kā Marijas, Jēzus mātes, un Marijas Magdalēnas iemiesojumi.
Kāpēc lielākā daļa cilvēku tik maz zina par viņu un to, kāda bija viņas loma radīšanas plānā? Sofija ir pieminēta vairākās lielajās, senajās civilizācijas, un Jēzus par viņu izteicies ar mīlestību un cieņu, bet viņai nav dota atbilstoša vieta. Kāpēc tā?

Grieķi viņu sauca ar Sofiju, Zināšanu Karalieni

Ebreji sauca Sofiju par Zālamana Zinošo Līgavu (Wise Bride of Solomon). Agrīnie kristieši viņu sauca par Gudrības Svēto Garu (Holy Spirit of Wisdom); viņa bija Chokmah (gudrība) spāniski un Sapientia (gudrība) latīniski. Katoļu baznīca sauca viņu par Iemiesoto Gudrību (Wisdom Incarnated), par visa, kas ir vieds, Dievieti. Viņa ir saukta ar Lilitu (Lilith), Izīdu (Isis), Ištaru (Ishtar), Hatoru (Hathor), Hekati (Eņģeļu Māte), un daudz dažādos vārdos citās reliģijās un kultūrās.
Sofija bija spēcīga sieviete, tāda, kurai visas sievietes būtu lepnas pievienoties. Atšķirībā no Ievas, kura bija attēlota bezspēcīga. Kaut gan patiesībā mēs varam arī nekad neuzzināt, kāda īstenībā bija Ieva. Patriarhālās reliģijas attēlo Ievu kā to cilvēces posta cēloni. Vai zināji, ka Ādamam bija sieva pirms Ievas? Viņas vārds bija Lilita. Esmu iztēlojusies viņu kā vēl vienu spēcīgu sievieti, bet atkal mēs varam arī neuzzināt, kāda viņa bija patiesībā. No viņu īstenajām identitātēm tik daudz kas ir sagrozīts un iznīcināts. Gadsimtiem spēcīgās sievietes ir bijušas ignorētas, viņām ir atņemtas tiesības vai vienkārši ir atmestas kā mīts, norakstītas prom. Kā tas var būt, un kā cilvēce ir pieļāvusi, ka tas notiek tik ilgu laiku?
Ļoti spēcīgās partriarhālās reliģijas mūsu prātu kontrolēšanai šo sieviešu maldināšanu un apspiešanu, sākot no Svētās Sofijas, līdz Izīdai, Ievai un Marijai Magdalēnai, ir turpinājušas gadsimtiem. Vai kādreiz esi domājusi, kāpēc kristiešu Bībeles Vecajā Derība runā par to, ka katram karalim ir konkubīnes (legālas mīļākās)? Kas notika ar sievišķības svēto lomu? Vai viņa tika pazemināta tikai par īpašumu bagātiem karaļiem? Vienīgais veids, kā īstenot sieviešu pakļaušanas plānu bija radīt stāstu, kurā viņas, sievietes, nav svētas un garīgas būtnes, kas vienlīdzīgas ar vīrieti, bet gan cilvēks, pār kuru ir jādominē nevis jādod viņas pašas Griba.
Agrīnajos aprakstos kaut kādā veidā sieviete “sevi” attēlo kā Ļaunumu. Tomēr sievietei ir dzemde, viņa ir dzīvības devēja, spējīga kopīgi radīt. Nav brīnums, ka sievietes ir apmulsušas par savām tiesībām no dzimšanas. Veiksmīgi organizētā plāna dēļ arī vīrieši ir tikuši maldināti gadsimtiem ilgi apspiest sievišķo enerģiju. Arī tam ir jāmainās! Cilvēce ir pamodusies un meklē savas pirmdzimtības tiesības un daudzās dāvanas, kas ar tām saistītas. Brīvību (Freedom), Gribu (Will) un Svētlaimi (Bliss). Visas sievišķās dāvanas, kuras Augstākie Radītāji ir devuši cilvēcei, ir dzīvas mūsos, bet ir mūsu realitātes aizēnotas.

KARĀ nav sievišķo enerģiju!

Viņa ir “Augstākā Radītāja”, viszināmākā Debesu un Zemes Dieviete, bet tomēr tik daudzi nezina viņu pēc viņas vārda - Sofija. Kā mēs varam turpināt ignorēt viņas lomu cilvēces radīšanā un viņas vietu Dievišķīgumā (in the Godhead)? Kāpēc dibinātajām patriarhālajām reliģijām ir bijis tik svarīgi izslēgt viņu no radīšanas stāsta, samazināt viņas nozīmi par neko vairāk kā tikai mītu? Bez viņas “Mīlestības un Gaismas” cilvēce ir radījusi tikai nepārtrauktu KARU uz mūsu planētas. Ja Sofija nekad nav eksistējusi, vai Jēzus bija kļūdījies par viņas identitāti tad, kad pieminēja viņas svētumu. Jēzus arī ļoti skaidri runāja par viņas dalību radīšanā. Vai Svētā Hildegarde (1098 - 1179) no Bingenas, diženā kristiešu mistiķe, bija maldināta par Sofijas lomu Radīšanā? Svētā Hildegarde, balstoties uz savām garīgajām vīzijām un sastapšanos ar Svēto Sofiju un Mariju Magdalēnu, rakstīja grāmatas un dzejoļus, lai godinātu viņas. Konstantīns, pirmais kristiešu Romas imperators, veltīja Svētās Sofijas katedrāli (Hagia Sophia) viņai par godu. Šī bija pasaulē lielākā katedrāle vairāk nekā tūkstoš gadus.
360.gadā katedrāle bija pareizticīgo Konstantinopoles patriarha krēsls. No 1204.gada līdz 1261. gadam tā tika pārvērsta par Romas katoļu katedrāli, sauktu par “Svēto Zināšanu Dieva Svētnīcu”. No 1935.gada februāra šis piemineklis Sofijai ir atvērts kā muzejs. Katedrāles, pieminekļi, statujas, gravējumi uz sienām un keramikas priekšmeti ar viņas eksistences apliecinājumu ir visur Eiropā, Ēģitē un Grieķijā. Tad kāpēc lai mēs neiedotu viņai oficiālu vietu šajā visā? Kāpēc lai mēs nesauktu viņu viņas vārdā - par Sofiju, Visuma Māti?  Ja lielākās kristiešu reliģijas zināja, kas viņa bija, kāpēc viņi izvēlējās paturēt viņas identitāti noslēpumā no cilvēkiem? Vai ir laiks, lai mēs saprastu, kāpēc tā?

Ja Zeme nomirs, cilvēcīgums neizdzīvos.

Sofija, Visuma Māte, ir atgriezusies, jo cilvēce to ir aicinājusi, lai dziedinātu kopienas un mūsu planētu. Kad patiešām dzīvojam bīstamā pasaulē, Mātes mīlestība ir vienīgais, kas mūs tagad var izglābt. Mūsu planēta mainās, jo mūsu planētas un tās iedzīvotāju audzināšanu un dziedināšanos virza sievišķā enerģija. Mātes Zemes un cilvēka radīšana ir saistīti, tie ir atkarīgi viens no otra, lai izdzīvotu.
Jaunā (patiesībā - antīkā) izpratne ir par to, ka svētajai vīrišķajai un sievišķajai enerģijai ir jāatgriežas savā centrā un jāsavienojas cilvēces sirdī. Vīrieši nav atstāti novārtā, arī viņi ir grib pieņemt pārmaiņas. Vīrieši sāks atpazīt un pieņemt jauno sievišķo enerģiju, kas ir ietverta viņos. Jauna cieņa un dalīšanās ar talantiem aizstās nelīdzsvaroto dominēšanas dogmu.
Kas tagad mainās? Viss?

Raksta origināldatums
: 2013.gada 27.jūlijs
Raksta autore: Nansija Ouksa (Nancy Oakes)
Raksta avots: https://bit.ly/2BZ50iF

Paldies par tulkojumu Zanei Kupšei.