Kurp ej?

Gadu mija ir labs laiks, lai pārdomātu savus iekšējos orientierus un priekš sevis nospraustu

konkrētākus mērķus. Daudzi cilvēki vienkārši plūst pa dzīves straumi, ieķērušies ikdienas vāveres

ritenī, tikai iekšējā diskomforta spiesti, atvēl brīdi Pieturai, lai sajustu sevi. Daudziem ir bail no tā, ko ieraudzīs, sajutīs, - vieglāk ir noslēpties seriālos un sociālajos tīklos. 

Tomēr, ja Dvēsele šajā dzīvē ir izvēlējusies iet atmošanās ceļu, apstākļi spiedīs un mudinās meklēt atbildes uz iekšējiem jautājumiem. Pieļauju, ka lielākā daļa no tiem, kas šo lasīs jau to dara. Es vien atgādināšu par to, cik svarīgs ir nodoms un mērķis (uzdevumi sev) katrā tavā dzīves jomā. Jo tikai tā tu apliecini Augstākajiem Spēkiem, ka esi gatavs spert pirmo soli, uz ko Debesis vienmēr sper soli pretī. Otrkārt, mērķa nospraušana koncentrē un virza enerģiju un kaut ko konkrētu. Tikai tā vēlmes var materializēties. Vēlme, nodoms, mērķis un darbības mērķa virzienā. 

Vai tev jau ir jaunā gada vēlmju liste, ko iesniegt Debesu kancelejā? :)

Vai tu esi padomājis par savu garīgo ceļu? Kur tu vēlies nonākt? Ko sasniegt? Kā justies?

Esmu ievērojusi, ka lielākais vairums cilvēku garīgo ceļu izvēlas, kā iespēju uzlabot savu dzīves kvalitāti. Lai vieglāk tiktu galā ar ikdienas situācijām, cilvēku izpausmēm, savām iekšējām problēmām. Tie ir šie pirmie, paši pirmie solīši garajā Ceļā atpakaļ pie Sevis... Ja es nevaru mainīt pasauli, es mainīšu sevi un savu attieksmi pret pasauli... Tomēr tas, mīļie, ir tikai pats, pats sākums...

Jo pienāk brīdis, kad tu saproti- tā pasaule, ar kuru tu tik ļoti centies sadzīvot ''pa labam'', kurā vēlējies justies harmoniski, vairs nav tava pasaule. Pēkšņi izrādās, ka tu esi to pāraudzis un nerezonē vairs tajā notiekošie procesi...

Tu nevari to izmainīt, lai kā vēlētos, jo tā realitāte ir atbilstoša daudz lielākam skaitam cilvēku. Tu esi mazākumā, bet tas ir tikai skaitlisks mazākums, jo gara enerģiju tevī kļūst arvien vairāk... Dvēseles balss kļūst dzirdamāka... un tā velk un mudina...

Jā, tieši to es redzu kā lielāko garīgo meklētāju problēmu vai grūtības, ka domāšanas rāmju dēļ, viņi nespēj pieņemt domu, ka ir jāatkabinās no 3D realitātes, sākot veidot savu. Jāatver apziņas acis un jāierauga, ka lielākā daļa cilvēku ir nohipnotizēti, dzīvo pēc kāda ieliktām programmām: pajumte, lupatas, paēst, sekss, izklaides...patērēt un izsviest, izmantot un aizmest. Visās dzīves jomās. 

Un tad pienāk brīdis, kad tu ne tikai teorijā, bet arī dziļi sevī saproti, ka apkārt esošais ir ilūzija. Nevis cilvēki un daba ir ilūzija, bet to, kā tu to uztver. Mēs, esam izvēlējušies atnākt šeit, tapt nohipnotizēti un ar gara spēku agrāk vai vēlāk izlauzties, pamosties no šīs hipnozes, patiešām apzinoties, kas mēs esam... Daudzu gadu garumā, es esmu šos vārdus dzirdējusi no avatariem un guru, tie ir likušies vienlaikus gan saprotami, gan nesaprotami. Viena lieta to ir dzirdēt un pavisam cita- ieraudzīt un sajust līdz kaula smadzenēm pašam.

Pašlaik, kad jau esmu nogājusi kādu garāku ceļa posmu, pa vienam vien atbrīvojot ilūziju žņaugus, nonākusi vietā vai vibrāciju frekvencē, kurā tiek atļauts savienoties ar Augstākajiem saviem aspektiem, tikai tā pa dziļo un nopietno saprotu, kāds ceļš ir noiets..

Noteikti esi lasījis vai dzirdējis, ka jāatbrīvojas no sistēmas piesaistēm. No bailēm par naudu, iztikšanu, no pieķeršanās materiālajam. Par brīvību iekšēju un ārēju, kad tikai tu pats nosaki savu dzīvi. Tu nevari būt savas dzīves Radītājs, ja neesi brīvs. Vergs nevar neko radīt savu pasauli. Taču šīs piesaistes ir baiļu programmas, kas ieliktas cilvēkos, liekot pasauli redzēt pavisam savādāku nekā tā ir...

Savāda sajūta, vai ne? Paskatīties apkārt un apzināties, ka tas, ko redzi savām acīm nav īsts. Vai vari iztēloties, ka katram cilvēkam ir sava ilūzijas programma un, ja tu uz mirkli varētu paskatīties uz pasauli viņa acīm, būtu izbrīnīts, cik savādāka tā ir... :)

Arī es esmu tikai pusceļā uz 4D, jo tur ir pavisam cita pasaules uzbūve, izpratne, kārtība- darbojas citi principi un likumi. Arī man vēl grūti ir iztēloties šo pasauli, jo viss, ko esmu pieredzējusi, ir citāds. Tomēr nonākot vietā, kur sāc saprast kā darbojas gan ilūzijas, gan dievišķie principi, var sākt praktizēt vērotāja pozīciju, paralēli radot savu realitāti. Ar skaidru apziņu, ka darbojies Sapnī (Ilūzijā, matricā, Mitotē) un, ka tā ir tavas Dvēseles šīs dzīves izvēle.

Pieļauju, ka tu esi tajos 20 procentos, kuru Dvēseles ir izvēlējušās iet uz šo Ceļu- mazākuma ceļu. Jo tagad ir tie Pēdējie Laiki, par kuriem runāja Jēzus. Laiki, kad tiek atšķiroti graudi no pelavām. Arī šodien (28.12) ir viena no tām dienām, kad Akaši Hroniku glabātāji veic kārtējo ''tautas skaitīšanu'', kad saskaņo dvēseļu izdarīto ar to nodomiem un gatavību doties tālāk. Tiem, kas ir spēruši pietiekami reālus soļus savā attīstībā, visu janvāra mēnesi, īpaši aptumsuma koridora (6.01-21.01)laikā tiks mainītas likteņa programmas. Pavēro, tam jābūt tādam dīvainam laikam, kad labāk neko neuzsākt ar prātu, ja vien jau ārējā pasaule nesāk piedāvāt notikumus.

Lūk, un tiem, kuri būs ieskaitīti ''pie graudiem'', tiem vajadzētu pēc 21.01 sākties kustībai jauno enerģiju, notikumu, jaunu situāciju, piedāvājumu, ideju virzienā...

Viss šis, 2019.gads ir par darīšanu.

Zini, ko daudziem ir grūti aptvert? To, ka nav trešā ceļa. Tu nevari garīgumu ieņemt kā anestezējošu līdzekli, kas palīdzēs pārdzīvot vai sadzīvot ar tavu esošo realitāti. Tu nevarēsi ilgi vienlaikus atrasties divās partijās, kalpot diviem kungiem, dzīvot divās pasaulēs. Agri vai vēlu būs jāizdara izvēle. Un izvēlei ir jābūt darbības vārdam.

Jo viena ir destruktīvā pasaule- ar pilsētu enerģijām, morāli, instinktiem, perversijām, agresiju, manipulācijām, politiku, patērētāju morāli un ''baudām''. Tā pasaule attīstīsies pēc viena scenārija plāna- viss, ko es nosaucu tajā tikai vairosies, kamēr tā pasaule, uz kuru pāriet 20% dvēseļu, kuras izvēlas pamosties no ilūzijas, vēl ir tikai jārada. 

Taču neko skaistu nevar radīt sēžot, es atvainojos, sū** bedrē. No tās pa priekšu ir jāizkāpj. Un tikai tad savas vibrācijas mēs varam pacelt līdz līmenim, kurā varam sākt mācīties kaut ko skaistu radīt.

Mēs, tie, kas esam kaut daļēji izkāpuši no Sistēmas, esam ļoti maz. Un arī mūsos vēl ir ļoti daudz ego programmu, kas neļauj vienoties kopīgiem mērķiem. Tāpēc vēl ilgi jāaug, jāattīrās un jādziedinās. Bet nekas nerodas uzreiz. Visam ir savs laiks. Apziņa mainās lēnām.

90% no cilvēkiem, kurus es pazīstu kā garīgo ceļu ejošus, praktizējošus dažādas mācības un prakses, dodošus zināšanas citiem, es redzu vēl duālās pasaules važās iekaltus. Viņi runā par augstām lietām, brīvību, citē pasaules Gudros, taču nespēj samaksāt savus rēķinus, tikt galā ar kredītiem, attiecībām, saistībām, sadzīvi... Viņu pašu reālā dzīve neatspoguļo šī garīguma rezultātus. Zināšanas tikai baro un uzpūš lielāku Ego, ļaujot justies pārākam par citiem, prakses atvieglo esošo situāciju, ''palīdzot'' to uzturēt, taču rīcība, reāli soļi, pat, ja tie tiek sperti, ir esošās, 3D realitātes parametros, frekvencēs, nosacījumos... Līdz ar to paliekot arī esošajās vibrācijās. Tā sacīt, atsities pret 3,99 griestiem un tur arī paliec, lai cik advancētas ir tavas prakses, lai cik labi tu pārzini kosmosa likumu teoriju un, cik pareizi ēd un kusties ikdienā...

Es pašlaik neaģitēju, lai tu rīt raksti atlūgumu un beidz kalpot Sistēmai, pārcelies uz laukiem, sāc radoši izpausties un pārstāj baidīties par iztikšanu. Es saprotu, ka izmaiņām ir jānotiek pa priekšu apziņā. Esmu redzējusi tos, kas salasījušies gudras grāmatas, visu pamet, bet pēc kāda laika absolūtā neizpratnē, kādēļ nav viss noticis tik skaisti, kā solīts grāmatās, ir atpakaļ sistēmas darbā vīlušies un skeptiski pret visu ''garīgo''. Jo ārējā pasaule vien spoguļo iekšējo.

Vien dalos ar savām sajūtām par to, kā redzu pasauli un tās grūtības, ar ko saskaras cilvēki. Es aizgāju no Sistēmas darba 9 gadus atpakaļ, no pilsētas teju 7... Pazīstu visas šaubas un bailes, neziņu un paļāvības trūkumu vaigā. Tās ir tikai mācībstundas, kas jāiziet katram no mums... Jasaņemās un jāizdara.

Vispirms mums nākas izmainīties iekšēji, iegūt šo iekšējo paļāvības un vadības (kad jūti, tevi mudina, vada) stāvokli, tad ārējās pārmaiņas notiek soli pa solim un harmoniskāk, kaut ne viegli. Tomēr šīs izmaiņas pašas no sevis nenotiek. Tas ir pamatīgs, pamatīgs darbs. Un daudz reālu rīcības soļu.

Sanāca nopietnāk, nekā vēlējos rakstīt, kaut mans nodoms bija vien mudināt tevi padomāt nedaudz tālāk un plašāk. Jo viena lieta ir, kādus plānus nākotnei būvē tavs prāts un personība, bet otra (bieži pavisam pretēja) tā, ko ir iecerējusi tava Dvēsele... 

Vai Tu vispār spēj iztēloties, kur būsi pēc pieciem, desmit gadiem, ja izvēlēsies iet, piedzīvot otro, mazākuma scenāriju?

Aicinu veltīt mirkli šīm pārdomām...Ļauj sev sajust gan prāta izmisīgo bļaustīšanos un baiļu trīsas, gan Dvēseles vieglo priecīgo vibrēšanu...

Tie, kuri ir šajā krastā, visi kā viens apgalvos, ka katras grūtības bija tā vērtas. Ka katrs noietais solis ir palielinājis iekšējo spēku, gaismu, prieka un lidojuma sajūtu... Tu saproti, ka esi kļuvis pavisam cits cilvēks, cilvēks, kurš mācās kļūt par savas dzīves radītāju. Tici man, tas ir ārkārtīgi aizraujoši un interesanti!!! Izmēģināt pavisam citu realitāti, pavisam citu dzīvi...

Taču, neviens visā Visumā tevi nenosodīs, ja izvēlēsies palikt, kur esi un vēl izspēlēties duālajās spēlītēs līdz apnikumam! Jo tak simtiem dzīvju dvēselēm paiet, kamēr izperās pa karmas ratu! :)

Simtiem dzīvju ir vajadzīgs, lai spētu atkal saslēgties ar savu Augstāko Es, savienoties ar to atpakaļ vēl fiziskās dzīves laikā... Un šobrīd ir šis laiks, ir šī iespēja, pēc kuras tik daudzas dvēseles ir gadsimtiem rindā stāvējušas... :):)

Lūk, tas ir tas mērķis. Celt savas vibrācijas, paplašināt apziņu, atbrīvoties no zemu vibrāciju enerģijām, situācijām, vietām, dziedināt tumsu sevī, atvērt savu sirdi... Ar katru šo darbību palielināt Gara klātbūtni sevī un tuvoties atkalapvienošanās brīdim...

Tādas pārdomas pirms 2019 vārtiem..

Quo vadis? Kurp ej Tu? :)

Pateicībā,

Inta

2018.gada, 28.decembris

P.s. Šis raksts ir Sirds Ceļa Skolas/klubiņa dalībniekiem rakstītais, bet iekšēja impulsa vadīta, dalos plašāk...

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

:):):)