svētdiena, 2020. gada 9. februāris

Lielās Krustceles


Laikā, kad šķiet, 90% cilvēku meklē savu pašrealizāciju, savu īsto vietu dzīvē, savu sirdslietu, ir kāda
daļa, kas to ir atradusi. Tikko noskatījos Maijas Rozītes videointerviju ar izcilo pavāru Lauri Aleksejevu, kura profesionālās prasmes neatpaliek no cilvēcīguma un senās dvēseles starojums nav noslēpjams. Šī intervija man salikās ar kādu manu neseno pieredzi ar līdzīgu dvēseli.

Man ir bijusi iespēja dzīvē arī personīgi satikt gana daudz šādus cilvēkus un pavērot kā notiek dvēseles attīstība un pieredzes gūšana, realizējot un attīstot savu potenciālu izpaustās (3D) realitātes matricā. 

Tas ir īpašs ceļš, scenārijs, kurš paredz kādā dzīves momentā pašam piebremzēt un izvērtēt savu iekšpasauli, un izvēlēties kādu no iespējamajiem dvēseles attīstības vektoriem. Šajā ceļā, kur pēc pieņemtajiem standartiem viss ir labi, tieši tas ir izaicinājums, jo ārēju stimulu nav. Pārmaiņām jāsākās no iekšienes.

Tiem, kam visur ir nosacīti bardaks- neizdevušās vai neapmierinošas attiecības, grūti atrast savu sirdslietu, savu pašizpausmi, tie ātrāk sāk meklēt atbildes savā iekšienē un aizdomājas par savu dvēseles ceļu, dzīves uzdevumiem, jo ārēji faktori spiež. Jā, arī šeit, protams, daudzi iekrīt mūžīgā ezotēriskā bezfināla masturbācijā (atvainojos) un dzīves realitāte neatspoguļo nekādus manāmus rezultātus- bildīte apkārt ir viena un tā pati. Taču, ir tādi, kas izdara secinājumus un visā savā transformācijas periodā, mainot visas savas sfēras pat daudzkārtēji (kas no apkārtējiem bieži tiek nosodīts), ar katrām šīm izmaiņām arvien vairāk sajūt iekšējo brīvības un prieka sajūtu, vienlaicīgi atbrīvojoties no problēmām (attiecībās, profesionālajā sfērā, veselībā, utt.) Ne par viņiem šoreiz būs stāsts.

Mans darba instruments ir mans intuitīvi informatīvais kanāls, kuru esmu gan mērķtiecīgi attīstījusi daudzu gadu garumā, gan arī inkarnāciju iestrāžu rezultāts, gan arī mans uzdevums. Mana energostruktūra ļauj translēt manā laukā enerģijas, kuras ir vajadzīgas cilvēkiem, kuri pēc rezonances principa pievelkas. Pie tam katrs saņem to, kas tieši viņam ir vajadzīgs. 

Vērojot sevi, es jūtu, caur kuru manu enerģētisko centru/iem sākās aktīvākā kustība un saprotu, kurā sfērā cilvēkam ir nepieciešama enerģija un dziedināšana,- vai tas ir atbalsts, sirsnība un mīlestība (sirds centrs) vai informācija (5. un 6. c.) vai sievišķā enerģija (2.centrs), vai iedvesma (2.un 3.c)… 

Taču ļoti bieži cilvēkus ”pieved’ ‘pie manis, lai es atskaņotu/ translētu tādu kā energoinformatīvo paketi- tā ir informācija no viņu Dvēseles plāna, kas nāk kopā ar enerģiju, kura ļauj šo informāciju pilnvērtīgāk izmantot. Jo lielāka ir personīgā rezonance ar cilvēku, jo spēcīgāka ir arī šī enerģoinformatīvā plūsma. 

Šo stāstu tāpēc, ka pati neesmu atradusi risinājumu tam, ko darīt gadījumos, ja cilvēks man šādu informāciju nelūdz :), lai neiejauktos brīvajā gribā, bet informācija no viņa dvēseles plāna nāk ļoti spēcīgi. Pēdējā laikā es saskaros jau kuro reizi ar faktu, ka, pat, ja es neko nepasaku, mani tas bloķē un es nevaru no tās informācijas harmoniski atbrīvoties. Tāpēc šis raksts ir mans mēģinājums šo izdarīt šādā veidā.
Ja informācija ir tik intensīvi un uzstājīgi nākusi, varbūt tai ir jākļūst izpaustai. Un, ja šim cilvēkam, kam tā nākusi, būs šis jāizlasa, tad, lai viņa Augšas pieved pie šī teksta…

Šeit es mēģināšu uzrakstīt kādu vēstījumu, pamainot tā formu, pielāgojot saturu plašākam lokam un neiekļaujot to, kas, manuprāt, ir samērā personīgi.
Tās bija pāris satikšanās pavisam citā sfērā, kura laikā šī informācijas plūsma ieslēdzās un, man patiešām bija jāpieliek pūles, lai to apslāpētu un runātu par kaut ko citu. Šoreiz tas bija grūtāk nekā citkārt, jo ar šo cilvēku bija arī tas, ko mūsu jomā dēvē par ”atpazīšanu”. Lai nu kā, – tās bija pāris pavisam neilgas satikšanās, es par šī cilvēka privāto un citām dzīves sfērām neko nezinu. Šķiet, ka šis cilvēks arī galīgi nav tēmā un, pat, ja es sāktu kaut ko teikt, smalkjūtīgi klusētu vai ieteiktu man griezties pie attiecīgā speciālista  Tāpēc droši vien arī informācija ir samērā vienkārša un, iespējams, manam lokam vispārzināma. Tomēr arī atgādinājums var noderēt:)


Lielās Krustceles

Pašlaik cilvēku mošanās vertikālei notiek visās vecuma grupās to dvēseļu vidū, kurām šādas scenārijs ir paredzēts. Kā mēs zinām, lielākajai sabiedrības daļai dvēseles attīstība pa vertikāli nav paredzēta/izvēlēta. Viņi turpinās attīstīties vecā scenārija ietvaros, turpinot attīstīt savu pieņemšanu, līdzcietību, spēju mīlēt utt.

Ir kāda cilvēku grupa, kuriem tuvojas vai ir nedaudz virs 40 gadiem, kuri patlaban tuvojas Lielajām Dzīves Krustcelēm. Te var runāt par astroloģiskajiem un bioloģiskajiem cikliem, kad jaunībā mēs metamies iekšā savā pašrealizācijas un attīstības jomā, veidojam ģimeni, radam bērnus un būvējam to pamatu savai dzīvei, uz kuru, mūsuprāt, balstās šī sabiedrība.

Kas notiek ar tiem, kam ir veiksmīga karjera, ilgstoša laulība un bērni, kuri pārsnieguši 14 gadu vecumu (enerģētiski jau atdalīti no vecākiem), taču dvēselei ir vēlme mosties un iet pa vertikāli?



Parasti līdz 42 gadu vecumam ļauj izspēlēties 3D spēlītēs un pabeigt bāzes programmas. Bāzes programmas ir tie dzīves uzdevumi, kurus vairāk vai mazāk iziet visi uz šīs planētas. 1. Apgūt profesiju un sasniegt tajā kaut kādus rezultātus. 2. Izveidot pāra attiecības, radīt un izaudzināt bērnus. 3. Atrast savu vietu sabiedrībā, veidot ar apkārtējiem attiecības. Cik lielā mērā katram izdodas veiksmīgi un harmoniski iziet šīs bāzes programmas, tas ir ļoti individuāli.

Ja visas bāzes programmas ir daudz maz realizētas, tad, ar prātu šķiet, nu gan visam jāsāk būt forši, labi un nu tik sākšu dzīvot un baudīt dzīvi! Taču te jau klāt ir kārējais dzīves attīstības cikls, kas pieprasa/piedāvā pāreju uz jaunu līmeni, iekšējas izmaiņas, savu prioritāšu, mērķu, vērtību pārvērtēšanu, kam seko ārējās izmaiņas.

Līdz 45 gadu vecumam (4+5=9-cikla noslēgums) ir lēmumu pieņemšanas laiks, atvadīšanas no vecā Es laiks. Cipari un gadi ir nosacīti, bet tomēr manā pieredzē tieši manai paaudzei vēl diezgan izteikti var redzēt šīs kopsakarības.

Ne tikai tiem cilvēkiem, kuru Dvēseles ieplānojušas mosties, arī visiem pārējiem šis ir pārmaiņu laiks, jo attīstībai ir vajadzīga virzība, pārmaiņas, kaut kas jauns. Kur nav pārmaiņu tur stagnācija un degradācija. Ja tev ir stabila karjera, sieva un bērni, māja, kāds hobijs un ikgadējais atvaļinājums, – tā, lai arī skaitās sociāli un tavam prātam skaista bildīte, attīstības potenciāls šajā, jau gadiem rutīnas vairāk vai mazāk skartajā bildītē, ir maz.

Lielākā daļa cilvēku jūt šo iekšējo kņudināšanu, vēlmi pēc pārmaiņām, periodisku dzīves apnikumu un, lielākajai daļai arī šīs pārmaiņas notiek- tiek mainītas profesijas, partneri, dzīvesvietas, utml.

Iekšējais mudinājums, sajūta, ka ”vecā kurpe spiež”, vēlme pēc kaut kā tāla, nezināma, liek rosīties, meklēt izeju un risinājumu.

Tiem, kam nav paredzēts/izvēlēts/neizdodas iet dvēseles atmošanās ceļu (vertikālo attīstības ceļu), tie mēģina kaut kā ”apdeitot” savas bāzes programmas. Kaut ko nedaudz pamaina savā profesionālajā jomā, ar partneri aiziet uz pāru terapiju, cenšoties atgriezt dzirkstelīti, ievieš mīļāko un/vai jaunus hobijus. Tie ir tādi plāksterīši, kas ļauj eksistēt vecajam modelim, turoties pie savas pamatīgās mentālās programmas ”man taču viss ir kārtībā!” Taču tā ir īslaicīga anestēzija, jo attīstības potenciāls tajā visā nav. Nav, jo mērķis ir saglabāt esošo status que.

Ir cilvēki, kas šo status que arī kaut kā novelk līdz mūža galam, barojot sevi ar paša ieprogrammēto ”man taču viss ir lieliski!” Dvēseles skumst, pašam ir vēlme visu pamest uz braukt uz kalniem ganīt aitas, taču mēs tik lieliski protam norakties darbā, apkrauties ar visādiem pienākumiem, seriāliem un vēl visu ko, lai tikai nebūtu jādomā. Lai tikai nebūtu jājūt.

Tomēr, tomēr lielāko daļu no mums pie tām Lielajām Krustcelēm pieved. Un, šis moments ir viens no pašiem svarīgākajiem dzīvē. Ko mēs izvēlēsimies?

Liela daļa nesaprot, ka izvēle ir starp veco un jauno, starp sirdi un prātu, starp stagnāciju un pārmaiņām/evolūciju. Viņi nesaprot, ka, ja pamatskola ir pabeigta, tad nav vajadzība visu to stiept līdzi vai vēlreiz sākt pamatskolas programmu tikai citā skolā…

To nesaprotot, vīrs aiziet pie jaunas meitenes, kā rezultātā iegūst abas sievietes- jaunā sāk savas bāzes programmas, bet vecajai pēc dziļās ”sasistās siles” krīzes sākas jauna dzīve jau sev, jaunas attiecības, pašrealizācija, kamēr vīrietis, kam tuvojas 50 atkal jau maina pamperus… 

Otrs variants ir vēlais bērns, kur pāris nespēdams iziet uz jaunu attiecību līmeni, izlemj saglābt savas attiecības (savu status que) šādā veidā- vēlreiz izejot pamatskolas programmu un attālinot stāšanos augstskolā. Modifikāciju ir daudz, bet galvenā kopējā iezīme ir tajā, ka tā vietā, lai mainītu sevi, lai piedzīvotu jauna līmeņa attiecības, tiek mainīti apstākļi, kuros atkārtot bāzes programmas.

Protams, visur ir izņēmumi, tomēr daudzus gadus pētot cilvēku dzīves scenārijus, kas ir dvēseļu izvēlētas programmas, ir kādas 20 izplatītākās modifikācijas, pēc kurām iet teju visi cilvēki.

Kas tad notiek ar tiem, kas izvēlas vertikāli? Kam tas izdodas?

Tā ir pavisam cita realitāte, cits lidojums, cita brīvības sajūta, cits fokuss un citas vērtības. Tas ir absolūti cits iekšējais stāvoklis un pasaules redzējums. Tās ir arī citas vajadzības un prasības pret dzīvi un sevi pašu.
Tu saproti, ka tava dzīve notiek tieši šodien un, ka tai reiz pienāks beigas un vēlies katru dienu izbaudīt labāko, ko šī pasaule var sniegt.
Lai līdz tam nonāktu, ir jāatbrīvojas no ārkārtīgi daudz pārsvarā iekšējiem uzstādījumiem un aizspriedumiem.
Tu saproti, ka ne tavs darbs, ne tava ģimene, ne bērni, ne statuss sabiedrībā, nav pats būtiskākais, bet būtskākais esi Tu pats un tas, ko tu vari šai pasaulei dot.
Tu sāc nojaust, ka attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem var kļūt par skaistu pieredzi, tikai pašam tās ir jāizveido. Tu sāc apjaust, ka partnerattiecības var būt brīnišķīgs dvēseļu duets un ka tas, ko tu uzskatīji par labu seksu ir tikai 5% no tā, ko ir iespējams šajās jaunā līmeņa attiecībās piedzīvot un pieredzēt! 
Tu apjēdz, ka bāzes programmas ir izietas un tajās nav visu mūžu jamaļās vai pie tām jāturas. Ka attiecības, kuras sevi izsmēlušas ir jāpabeidz, bērni jāpalaiž un jāļauj tiem iziet viņu bāzi. Tāpat tu apjēdz, ka darbs un sociālais statuss nav svarīgākais dzīvē, tāpat tava mašīnas marka un collu skaits tavam TV. 

Svarīgākais ir tas, kā tu jūties. Jo to, kā tu jūties, tu izstaro pasaulē. Uz šo starojumu pievelkas tie, kas ir uz viena viļņa ar tevi, ar kuriem kopā ir forši pastrādāt, forši aiziet kalnos un forši brokastot gultā.

Iekšējā jušanās, šīs prieka stāvoklis, esības prieks, laime- nav svarīgi, kā mēs to nosaucam, ir tikai un vienīgi atkarīga no tā, vai tu ej savu ceļu saskaņā ar savu iekšējo sirds balsi, saskaņā ar savu Dvēseli. Nevis ar prātu. Iet kopā ar Dvēseli, nozīmē palielināt Dvēseles klātbūtni sevī arvien vairāk un vairāk, līdz līmenim, kad jau vari sākt radīt savu realitāti tādu, kādu vēlies. Tas ir stāsts par vertikāli. 

Tas ir stāsts par attīstību, tas ir stāsts par cita līmeņa dzīves piedzīvošanu, par kuru pašlaik tev var nebūt nekādas nojausmas. Tas nav stāsts par ezotēriskām zināšanām, par meditēšanu un filozofēšanu par augstām matērijām. Tā ir pavisam cita pasaule, kurā tu vari nonākt.

Lielās Krustceles ir par to, ko tu izvēlēsies: atmest veco un piedzīvot jaunu realitāti visās savas dzīves jomās, iepazīt arī sevi pašu pavisam citā līmenī, vai arī turpināsi mainīt darbus, partnerus bāzes programmu ietvaros vai lāpīt un uzturēt esošo situāciju?

Abas izvēles ir pieejamas dažādās modifikācijās un ir vērts atcerēties, ka tev tā ir. Izvēle.

Esam, Inta


svētdiena, 2020. gada 19. janvāris

Ilūzija par brīvību un kalpošanu

Šorīt ieraudzīju FB lentē vienu pētījuma rakstu par piramīdbiznesu un aizdomājos. Esmu par šo
fenomenu rakstījusi arī agrāk un pēdējā laikā vēlme paust publiski savas sajūtas un domas iet mazumā, jo arvien vairāk pati nokļūstu tajā pusē, kur nevērtē un pieņem katras dvēseles izvēles gūt savas pieredzes.
Tā es svārstos starp vēlmi rakstīt un iekšējo vajadzību izgaismot un parādīt cilvēkiem kādas lietas, parādības citus aspektus, un starp vēlmi ļaut visam notikt un cienīt katru pieredzi uz šīs zemes.
Manā joslā arvien vairāk parādās to, kas piedāvā, tirgo un reklamē gan dažādus uztura bagātinātājus, gan mazgājamos līdzekļus, gan citus unikālus līdzekļus, kas ļauj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un ietaupīt…
Es neko neteikšu par šiem produktiem, jo neesmu ķīmiķis, lai izpētītu to patieso saturu un zinātnieks, lai kompetenti un objektīvi spriestu par šī līdzekļa patieso ietekmi. Lielākā daļa izvēlas produktus plauktos, internetā, pie izplatītājiem savu ļoti subjektīvu motīvu vadīti.
Arī par piramīdveida mārketingu esmu izteikusies gan rakstos, gan video, gan grāmatā Ardievu, Karma! nodaļā par biznesu jaunajās enerģijās…
Šeit padalīšos tīri ar sajūtām par enerģijām, kuras nolasās, redzot, sajūtot šīs aktivitātes informatīvajā telpā un pārdomām šo sajūtu rezultātā. Kā parasti nepretendēju būt par universālās patiesības nesēju :), vien dalos savās pārdomās.
  • Izmisums. Pieļauju, ka liksies dīvaini, bet zem šīm aktīvitātēm ir sajūtama izmisuma enerģija. 
  • Cerību un skumju sajaukums, kad dvēseli mēģina no dabiskās vēlmes radīt, nolikt uz kādas sistēmas ideoloģiskām sliedēm.
  • Hiperaktivitāte, kā pēc kāda stimulējoša preparāta lietošanas. Pavērojiet kādu video, kurā prezentē produktus ar izslēgtu skaņu… Šādi skatieni, ķermeņa haotiskas kustības, nervozitāte nav tikai no dabiska stresa kameras/auditorijas priekšā. Tā ir samērā izteikta pazīme, kad cilvēks rīkojas pēc ieliktas manipulējošas programmas.
Tas, ka izplatītāju paliek arvien vairāk manā joslā, kur tomēr ir pievilkušies pārsvarā cilvēki, kam interesē pašattīstības sfēra, arī daudz ko izskaidro- cilvēki, kas sāk sajust sevi, tiecas pēc brīvības un kalpošanas. Un, lūk, pretī ir bizness, kas ņem kādu produktu un iesaiņo to skaistā papīrītī, piesolot cilvēkam to, ko iekšēji vēlas katra dvēsele: darīt kaut ko vērtīgu, palīdzēt cilvēkiem, darīt labu. Un vēl - brīvība! Neatkarība no sistēmas darba, finansiāla brīvība! Kas liek noticēt un iesaistīties?
  • Tīkla mārketinga sistēma nodrošinot mazāku produkta gala cenu, jo apiet starpniektirgotājus. Internetā ir pieejama informācija par tīkla mārketinga produktu reālo pašizmaksu un gala cenu. Tā daudz neatškiras no vidējiem uzcenojumiem kādā lielveikalu tīklā pirktajiem produktiem.
  • Kompānijas apmāca speciālus cilvēkus, kas skalo smadzenes, rādot dažādus pētījumus, diagrammas par produktu efektivitāti, pārliecinot iesaistītos un liekot viņiem patiesi un no sirds ticēt produktam un tam, ka viņiem ir misija ar šo produktu palīdzību darīt pasauli labāku, cilvēkus veselākus un laimīgākus.
  • Cerība un vēlme būt finansiāli brīvam un neatkarīgam, sasniedzot kaut kādus kompānijas izstrādātus apjomus, liek koncentrēt visus spēkus un enerģiju, šo mērķu sasniegšanai. 
Pēc saviem rakstiem gan pēc šīs tēmas, gan pēc raksta par sektām, esmu saņēmusi daudz vēstules un pieredzes stāstus, kas apvienojumā ar manu pašas redzējumu, ļauj novērot, ka tīkla mārketinga sistēmās lielākoties iesaistās:
  • Cilvēki, kuri nav atraduši savu ceļu, savu sirds lietu, savu aicinājumu un nav attīstījuši savas spējas un talantus līdz laba meistara, vai vismaz speciālista līmenim;
  • Cilvēki, kuriem ir mazs enerģijas līmenis (t.sk. arī finansu enerģijas), kuriem grūti ir izpaust savu personīgo radošumu, trūkst savu ideju un enerģijas to realizēšanai;
  • Viegli iespaidojami un manipulējami cilvēki, kuriem nav  attīstīts gribas un pašapziņas centrs. Esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kuri nekad nepērk no izplatītājiem un paši neizplata, un ir tādi, kas izplata vienlaicīgi vairākus produktus, vai arī to dara gadiem, mainot vien produktus un kompānijas.
  • cilvēki, kuriem ir hronisks naudas trūkums un neizstrādās karmiskās mācībstundas ar naudas enerģiju;
  • cilvēki, kuri labi jūtās tikai līdzīgi domājošu cilvēku kompānijā, kuriem ir vajadzīga šī piederības sajūta un atbalsts, lai nejustos viens, u.c.
Tāpat esmu novērojusi, ka lielākā daļa iesaistīto kļūst par produkta patērētājiem, iegādājoties pat vairāk nekā būtu normāli nepieciešams, kas man salīdzinājumā ir, kā pērkot Rimi kaut ko, pie reizes tur vēl piestrādāt: sakārtot plauktu, pierunāt citus pirkt preces un dabūt papildus atlaides, utml. :) Finanšu resursi un sajūtas, ka dzīves līmenis ir būtiski palielinājies viņu dzīvē reāli nepalielinās, taču nevajadzīgu zobupastu un mazgājamo līdzkļu klāsts gan. Enerģijas līmenis un kvalitāte krītas visiem, ko pazīstu. 
Tur vēl ir neredzamais aspekts, par kuru šeit nerunāšu plaši, bet esmu jau stāstījusi. Pie konkrēta zombēšanas/mentālo manipulāciju/pārņemtības līmeņa, paša dvēseles enerģija tā kā atkāpjas, paiet malā, atbrīvojot vietu astrālā plāna apakšīrniekiem.
Protams, ka ir mazākums, kas kaut ko arī nopelna šajā biznesā un ir lielie idejas autori, kuri skaita miljonus.
Piebildīšu, ka patiešām, tīkla mārketinga sistēma, tāpat kā bitkoini, ir nākotnes biznesa modeļi, kas 99% ir nokļuvuši Ego un patēriņa kulta pārņemtā pasaulē, kura vēl nav attīstījusies līdz sirds/patiesas kalpošanas līmenim, lai šī sistēmas nestu patiesu labumu abu pušu visiem iesaistītajiem.
Mums nevajag vairāk preces, kā mums ir, tieši otrādi. Patēriņš iznīcina planētu un apslāpē cilvēka garu.
Brīnišķīgu kalpošanu, radošumu un pievienoto vērtību es redzu, piemēram, tajos, kas audzē diedzētas sēklas, ekoloģiskus produktus, kuros papilnam ir dabīgo mikroelementu un vitamīnu, kuru apšaubāmus sintezētus analogus presē kapsulās un iesaiņo spožā ilūziju papīrītī par veselību, skaistumu un laimi, ko var nopirkt par naudu…
Jā, ir pasaule, kurā vecās sistēmas vēl darbosies, kur būs aitas un būs cirpēji. Kur pārdevēju acīs drudžaini mirdzēs alkatība, vēlme pārdot, vēlme tapt brīvam un… ik pa laikam uzmirdzēs skumja dvēseles dzirkstelīte, mēģinot atgādināt, ka īstā brīvība ir spējā būt sev pašam, sekot saviem sapņiem, realizēt savas idejas, iet savu ceļu un dzīvot savu, unikālo un neatkārtojamo dzīvi! 
Šīs ir pārdomas, ko ilgi nesaņēmos publicēt, jo tās var aizskart daudzus, kas meklē savu ceļu tapt brīvam. Ir dvēseles, kam šī ir standarta dzīves pieredze un ir dvēseles (kādu daudz ir manā lokā), kam tas ir strupceļš. Tas ir jums. Tiem, kas dziļi sevī to jūt...
Ja Tu, savukārt, jūti protestu un nepiekrīti tam, ko rakstu, - arī Tev ir taisnība un arī Tavs ceļš ir bezgala vērtīgs!
Esam!
Inta

19.01.2020