trešdiena, 2020. gada 11. novembris

Pārcēlāja dienasgrāmata. Jauns sākums




Notiekošais pasaulē atspoguļojas visās sfērās un līmeņos. Vai tā būtu Lielā Pāreja un


Galaktiskais cikls, vai izmaiņas pasaules ģeopolitikā, sabiedrībā, vai cilvēka iekšpasaulē. Viss ir saistīts vairāk nekā varam iedomāties.
Man kaut kā ir sanācis ne tikai iet līdzi pārmaiņām, bet pat iemanīties iet pa priekšu lielajam vilnim. Es, protams neesmu vienīgā, ir pietiekami daudz to, kas jau šo taku ir gājuši pirms manis, jau pirms simts gadiem vēstot un gatavojot mūs Lielajai Pārbīdei, garīgajai atmodai. Neesmu arī vienīgā, kas nonāk līdz atziņai un brīdim dzīvē, ko dēvē par dzīvi pēc ezotērikas.
Tas ir moments dzīvē, kad tu atrodi sevi un pats savas atbildes. Kad izzūd jautājumi un pazūd interese par svešiem viedokļiem, teorijām un metodēm. Ir pastāvīga saikne ar sevi, ir sava patiesība, sava zināšana un izpratne, ka viss, kas ir, ir tava paša dzīve. Tava dzīve, tava ikdiena, tavas attiecības, kur tavs iekšējais stāvoklis ir vienīgais rādītājs un rezultāts tam, ko es paveicis.
Divpadsmit gadi ceļā pie sevis ir pietiekami ilgs laiks, lai piedzīvotu visdažādākās pieredzes, gan atklāsmju un atziņu, gan vilšanās un sagrautu ilūziju izskatā.
Visu šo laiku esmu jutusies neiederīga, nomaļus no visa, kas notiek un griežas Latvijas pašattīstības un ezotērikas lauciņā, tomēr jāatzīst, ka sākotnēji sevi un savu vietu tur meklēju. Neatrodot, vienkārši gāju savu ceļu, līdz sajutu, sapratu, ka es nekad neesmu bijusi un nebūšu daļa no šī visa.
Koncepti, mācības, pieejas, metodes, filozofijas- visi šie noteikumi un nosacījumi, kā ir pareizi un, kas ir jādara, lai sasniegtu kaut kādu mistisku apgaismību, vai vismaz tiesības saukties par garīgu cilvēku, mani ir atgrūdušas ar uzmācīgo vajadzību visus iebāzt kaut kādās kastītēs, rāmīšos, noteikumos, kas agri vai vēlu tomēr ierobežo.
Cilvēki no sākuma meklē kastīti, kurā iekāpt, vēlāk aicinot tur iekāpt arī citus, vai veidojot paši savu kastīti, kuru piedāvāt citiem kastīšu meklētājiem. Cilvēki ir tā pieraduši pie noteikumiem un vadlīnijām, ka nevar iedomāties sākt meklēt paši savas iekšējās vadlīnijas un tām sekot.
Es vienmēr esmu jutusi, ka ir iespējams dzīvot ārpus kastītēm, pat apzinoties, ka šī matrica arī ir kāda radīta Kaste. Pat, ja es, kā cilvēks, nevaru izplesties ārpus matricas robežām un noteikumiem, es to varu, apzinoties sevi kā daudzdimensionālu būtni. Šī mana iekšējā vajadzība pēc Brīvības, bez svešiem nosacījumiem, ir likuši man meklēt savu ceļu un būt nostāk no visiem, kas ir pieslējušies kādam virzienam, filozofijai vai mācībai.
Pavasarī, kad parādījās brīvs laiks, sāku vairāk un aktīvāk rakstīt savā dienasgrāmatā, ko vienā brīdī izlēmu publicēt, jo sajūta, cik ļoti man reiz, daudzus gadus atpakaļ, būtu noderējusi šāda informācija, mudināja mani to darīt.
Taču ir arī vēl kāds iemesls, kādēļ es izlēmu publicēt. Jo, atnākot pie sevis, pārstāj uztraukt tas, ko par tevi domā vai runā cilvēki, kuri lielākoties pat tevi nepazīst. Un, šis iemesls ir garīgi -ezotēriskajā sfērā valdošā divkosība un liekulība, lietas vai īpašības, kas ir dziļā pretrunā ar manu iekšējo būtību.
Katram cilvēkam ir skaidrs, ka ikvienā jomā ir augstā virtuve un fāstfūds, augstas kvalitātes autordarbs, vai ķīniešu pakaļdarinājums, Cilvēki rēķinās ar sekām, ja izvēlas pirkt un patērēt tirgū pirktu belasi, ar reiz ņaudējušu pildījumu. 
Tikai ezotēriski-garīgajā sfērā jebko piedāvā iepakotu spīdīgos laimes, bagātības un beznosacījumu mīlestības solījumu papīrīšos un nonākot ezotēriskajā tirgū, cilvēks nezina, kāds būs saturs tam, ko viņš iegādāsies un sāks lietot, jo runāt par šī ezotirgus virtuvi, nozīmē vērtēt un nosodīt citus un tas ir negarīgi! Garīgi ir visus mīlēt un pieņemt bez nosacījumiem, pat redzot, cik veikli tiek cilvēkiem iebarots sū*s uz kociņa par lielu naudu. 
Apēdot belasi, sliktākajā gadījumā izvemsies, pamocīsies ar vēdergraizēm, izdarīsi secinājumus un dzīvosi tālāk. Taču šeit tiksi gadiem barots ar ilūzijām, ka vēdergraizes un slikta dūša ir izaugsmes un transformācijas sekas, – tas ir viss sliktais, kas tevī ir un, kas traucē būt bagātam un laimīgam. Ja nav labāk, tātad esi slikti strādājis ar sevi- še, tev nākamais belasis!
Ja tava dzīve, reālā faktiskā dzīve būtiski mainās uz labo pusi visās jomās, tad tev ir paveicies, tu esi atradis to vērtīgo saturu, kas palīdz atrast pašam savu dzīves pildījumu. Līdzīgi kā citās jomās arī šeit darbojas plaši pazīstamais Pareto princips- 80/20,- tikai 20% no piedāvājuma būs jēgpilni un labumu nesoši. Tikai nezin kāpēc tieši šeit visi izliekas, ka viss ir skaisti un rožaini…
Vēl viena sfēras īpatnība ir tā, ka, pretēji belaša tirgotājam, kas zina, ko tajā iepildījis un piedāvā, šeit gan tirgotājs, gan patērētājs bieži vien ir absolūtā ilūzijā par to, ko piedāvā un patērē, jo ne viens ne otrs vēl nepazīst īstu drēbi. Baigi daudz un ilgi jāstrādā ar sevi un jāaug, lai spētu pēc garšas atpazīt saturu, lai iemācītos tādu arī radīt. Tas ir labākajā gadījumā. Sliktākajā, jau sākotnējais nodoms ir pelnīt naudu perspektīvā un aktīvā segmentā…
Lai to visu saprastu un apjēgtu man pašai bija jānoiet ceļš, savulaik gan pagaršojot, gan piedāvājot ne to augstāko virtuvi  Pat, ja man, līdzīgi kā daudziem, bija vislabākie un tīrākie nodomi, es spēju izvērtēt, atzīt un pieņemt arī šo savas dzīves pieredzi, ko patlaban varētu saukt par maldiem. Mana iekšējā balss un intuīcija samērā ātri mani izveda ārpus ilūziju labirintiem, tomēr, man jāatzīst, ka liekulības tirgus manu ceļu pagarināja un ietekmēja. 
Garīgie teorētiķi, kādu ir daudz, te teiktu: viss ir tikai pieredze un arī tāda ir vajadzīga. Jā, un tieši šo pieredzi es nododu tālāk, pat labi apzinoties, ar kādiem epitetiem tie paši garīgie teorētiķi mani apveltīs pēc grāmatas iznākšanas. Pat varu pateikt priekšā:
”Cik skumji, ka viņa pa tiem 12 gadiem tā arī neko nav sapratusi!”
”Jā, lepnība un ego te sit augstu vilni!” 
“ Te nav nekā no garīguma, beznosacījuma un mīlestības”utml 
Taču tikai es pati zinu, kur esmu nonākusi un, ko, neskatoties uz visu pagaršoto spektru, esmu sev atklājusi un kādas izmaiņas ir notikušas. Kur es esmu. Man ļoti patīk tā vieta, kur esmu un kāda esmu. Ceļš bija tā vērts. Tomēr es zinu, ka daudz vairāk, nekā garīgo teorētiķu, būs to, kam noderēs mans skatupunkts, redzējums un pieredze. 
Kā vienmēr, es uzsveru, ka es neko nemācu, nekur nevedu un neko nesludinu. Ja nu vienīgi to, ka katram ir savs ceļš, sava brīvība un savi spārni! Un savs spēka avots sevī iekšā.
Viss, ar ko es dalos ir tikai viens leņķis, skatu punkts, kas var atšķirties (un bieži atšķiras) no vispārpieņemtā, bet nebūt neatspoguļo kopējo bildi. Tomēr palīdz ieraudzīt vairāk no šīs lielās bildes. 
Manas grāmatas, kura pavisam drīz ieraudzīs dienasgaismu, nosaukums ir Pārcēlāja Dienasgrāmata: ceļā pie sevis.
Pārcēlāja jēdziens ir saistīts ar dvēseles uzdevumu, kuru šo gadu laikā veicu, bet Nellija, mana redzošā Gruzijas dvēseles māsa, šo uzdevumu ieraudzīja vīzijā un pastāstīja man un visai klātesošajai grupai. Stāsts par to grāmatā.
Manas pirmās grāmatas vizuālais simbols, kas raksturoja noskaņu un jēgu, bija taureņi, otrās- pieneņpūkas, bet šai – sapņu kērājs, jo man šī tēma kaut kā asociējas ar ilūzijām un sapņiem. 
Dzīve neapstājās. Attīstība un ceļš nebeidzas. Lai arī šajā video (un arī grāmatā) es paziņoju par ”Laulības ar garīguma sfēru beigām”, ir laiks ienirt jaunajā un piedzīvot attiecības ar Sevi, caur šīs pasaules dotajām iespējām. Es turpinu rakstīt savu dienasgrāmatu, un, kas to zina, iespējams tā sauksies ”Dzīve pēc ezotērikas”:) 
Dzīve ir kā upe. Tā plūst un mainās. Šajā grāmatā esmu es- tāda, kāda esmu bijusi dažādos dzīves brīžos. Arī tad, kad dusmojusies un cepusies. Tā taču ir dienasgrāmata. Ir tādi ieraksti, kuri vairs nav par manu šodienas es, bet tāda ir dzīve- mēs maināmies, – es tos atstāju, kā liecību visa mainīgajai dabai.
Arī šo grāmatu piedāvāju pasūtīt par iepriekšpārdošanas cenu (cena, līdz iznākšanai, saņemšana uzreiz pēc), ar saņemšanu uzreiz no tipogrāfijas, vairākas vietās Latvijā un ar Omnivu. Pašlaik drukājās, pirms Latvijas dzimšanas dienas plānojas dzimt.
Pasūtīšana šeit (Links zem šī teksta)!
Pēc tam jau būs arī grāmatnīcās! 
Draugi! Esmu ļoti pateicīga visiem, kas bijuši mani skolotāji, ceļabiedri, tālāk un tuvāk blakus ejošie šajos gados! Satiksimies otrā krastā! Esam! 
Inta
Pievienotajā galerijā (zemāk) grāmatas satura rādītājs.
https://taplink.cc/intabluma







Nav komentāru:

Komentāra publicēšana

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.