piektdiena, 2017. gada 29. septembris

Pārdomas par pašreizējām enerģijām


Šogad enerģijas ir mainījušās un būtiski. Es sen neesmu rakstījusi savu ''enerģiju
apskatu''vairāku iemeslu dēļ. 

Gan tādēļ, ka es ļāvu sev pierast pie šīm enerģijām, peldēties tajās un izgaršot, gan tādēļ, ka šīs enerģijas, vibrācijas, kas manī ir ienākušas, maina mani pašu. Ir vajadzīgs laiks, lai šīs pārmaiņas pieņemtu, saprastu, kas īsti notiek un kā tās ārēji vēlās izpausties. 
Bija brīdis, laika periods no augusta sākuma, kad prāts prasīja salikt rudens nodarbību, vebināru un tikšanos grafiku, ko arī izdarīju. Bet, jau pienākot septembra vidum, sajutu, ka tas vairs nav atbilstoši manējai pašreizējai realitātei, kurā atrodos un dzīvoju.
Es pieņēmu lēmumu, atstāt tikai pa vienai no katras prakses, ko pašlaik vadu šajā gadā. 
Novadot pēdējo vebināru, manī arī ienāca sajūta: arī te ir jābūt savādāk. Un ierakstīju savā blogā sekojošu tekstu:
Telpa un enerģijas tajā mainās. Laiks, ko veltījām zināšanu apguvei, tehnikām un regulārām praksēm ir jāmaina uz DZĪVOŠANU tajā, ko esam apguvuši un katrs pats sev atzinis par labu esam. Praktizēšana, katru mirkli, vai vienkārši dzīvošana un būšana tajā, kas tu esi pa īstam. Esmu to iesākusi pati un vairs nevaru iedomāties atgriezties atpakaļ vai dzīvot kā savādāk, kā vien saskaņā ar Sevi...

Šodien es pastāstīšu savus novērojumus, kas raksturos to, kas notiek enerģētiskajā plānā. Ar mani un cilvēkiem man apkārt. 
Jau laikus atvainojos par haotiskumu :)

Sākšu ar to, ka lielākoties ir kādi ārēji apstākļi, notikumi, tikšanās vai sarunas, kas mani pamudina uzrakstīt, izteikties un uzrakstīt blogā. 
Mani mulsina publicitāte, tādēļ es iespēju robežas izvairos no intervijām. Protams, ka es apzinos, ka zem tā slēpjās manas bailes un nepārliecinātība, tāpēc sev esmu uzlikusi pārbaudījumu un interviju limitu- divas intervijas gadā, kas nav TV (tās es atsaku automātā- tam drosmes man vēl nav :D)
Mani uzrunāja kāda žurnāla redaktore, ko nekad nebiju lasījusi vai turējusi rokā. Un es spontāni piekritu. Lielākoties man nepatīk tas rezultāts, kas sanāk galā- ne teksta fragmenti, kas tiek izvēlēti, jo šķiet, ka no konteksta izņem, manuprāt, svarīgāko, ne bildes :).
Arī žurnālisti strādā uz savu publiku un jautājumi nav par to, par ko man šķiet svarīgi runāt... Ar vienu izņēmumu, pārējās intervijas manī radīja diskomfortu.
Bet tad nāca šī intervija divas nedēļas atpakaļ. Vakar bija fotogrāfēšanās. Gan intervētāja, gan stiliste, gan fotogrāfs - jauni un aizrautīgi cilvēki, ar kuriem kopā varēju izbaudīt procesu!
Bet rakstu par to, ka ar šo intervētāju radās tāda interesanta enerģētiskā telpa, kāda nekad nebija radusies šādos apstākļos. Telpa, kurā atverās Kanāls un sāk plūst informācija.
Parasti man tas notiek semināros un vebināros. Kanālu atver klausītāju jautājumi.
Kamēr nav jautājumu, tikmēr es dalos tikai ar informāciju un savu pieredzi. Uzķerot šo fenomenu, arī es sajutu Augšu sadarbību, to sinerģiju, kas rodās starp visiem telpā esošajiem.
Vairāki man zināmi lektori jau sen darbojas pēc šāda principa. Ja sāk savu nodarbību ar jautājumiem un atbildēm. Tagad es zinu, kāpēc :)

Jautājumu bija ļoti daudz šajā intervijā. Un ļoti dažādi. Bieži tie aizgāja tālu prom no tēmas par sievieti. Padalīšos ar dažām tēmām, kas tika skartas, un atbildēm, kuras sasaucās ar pašreizējām enerģijām.

Mēs runājām par to apjukumu, ko rada lielais attīstības nodarbību, kursu un lekciju piedavājums. Žurnāliste stāstīja, ka daudzus cilvēkus jau kaitina pat vārdi - meditācija, apzinātība, sievišķība, utt. Kā atrast savējo? Savējo veidu, savējo skolotāju, sev atbilstošo informāciju?

Un šajā brīdī es sajutu, cik tālu es esmu aizpeldējusi savā realitātē! Atceros, ka es jau pāris gadus atpakaļ šeit pat blogā rakstīju: ''Skolotāju laiks ir beidzies. Zināšanu uzkrāšanas, pa nodarbībām skraidīšanas laiks ir beidzies. Ir jāsāk darīt, praktizēt un spert reālus soļus savā dzīvē- ieviest pārmaiņas savā realitātē. '' Ar pārmaiņām galvā vien ir par maz.

Līdz ar to, ieklausoties savās sajūtās, un sekojot tam enerģiju vilnim, kas nāk, es esmu visas teorētiskās nodarbības un seminārus vienkārši izbeigusi. Izglītojošās nometnes ar pieaicinātiem lektoriem, skolu...Viss, kur tiek piedāvātas zināšanas un informācija, lai arī ar manas pieredzes un enerģijas devu, tika izbeigtas jau pagājušo gad.
Pieļauju, ka ir cilvēki, kam vēl šis posms ir jāiziet un viņiem ir arī ļoti plašs piedāvājums, cik mani vērojumi rāda. Bet tās enerģiju vilnis, kas nes mani, tas nes citā virzienā...
Noraksturošu to no savas pieredzes un sajūtām.

Mans garīgo meklējumu ceļš desmit gadu garumā ir tradicionāli gājis izzināšanas, milzīga daudzuma izlasītās literatūras, apmeklēto kursu, apgūto tehniku un iegūto sertifikātu :D, skolotāju meklējumu ceļu. Ir tāda laba grāmata ''Dejas uz grābekļiem'' Nu, lūk, pirmie meklējumu gadi bija šīs manas Dejas uz grābekļiem :)
Tad pār mani nāca apjausma vai atklāsme, ka tā jau ir kā tie Viedie runā: visas atbildes ir manī pašā, manā Sirdī. Tas nāca reizē ar šo blogu 2012.gadā, kad pieņēmu priekš sevis lēmumu- es iešu savu Sirds Ceļu. 

Jau 2011.gadā es aptvēru, ka manī ir daudz vīrišķo enerģiju. Sāku izzināt šo tēmu, apgūt tehnikas un prakses, līdz atradu praktisku paņēmienu simbiozi sev... Pievilkās daudz sieviešu ar līdzīgiem stāstiem, kas rezultējās autorprogrammā, kas bija par pamatu ''Latvietes Karmai''.
Līdz pagājušā gada maijam es visu laiku vēroju sevi, savas enerģijas un praktizēju. Tas bija pastāvīgs monitorings... Es daru tās lietas, ko daru, līdzīgā veidā, kā ierasts. Es jau pat plānoju to, ka es atkal būšu ārā no sava komforta un harmonijas stāvokļa un man atkal vajadzēs manu prakšu/meditāciju komplektiņu, ar kura palīdzību sakārtoties.

Un tā daudzi (pietam, advancētākie, garīgākie un gudrākie no mums) turpina dzīvot. Nomoka sevi ikdienas darbos, tad sakārto. Nomoka, sakārto. Atrod sev saprotamāko un atbilstošāko instrumentu un cenšas atrast laiku, lai to pielietotu.
Un tiešām uzskata, ka tā ir arī pareizi- viena realitāte pa dienu, cita trešdienu vakaros :D Esmu garīgs, man joga divreiz nedēļa un meditācija sestdienās... :) Ui, cik gadus es pati tieši tā arī dzīvoju! Tas ir posms, kas jāizdzīvo, droši vien...


Un, tad- tajā pašā 2016.g. maijā, pie savas fantastiskās pirtnieces Daces pirtiņā, pār mani nāca atklāsme, kā zibens no skaidrām debesīm. Es ieskatījos acīs savam Ego un sapratu, ka kamēr es sevi asociēšu pilnā mērā ar to, nevarēšu tik uz priekšu. 

Tikko saskaitīju, ka 9 mēnešus, es ļoti nopietni pievērsos Ego tēmai un strādāju ar sevi- tas bija mokošu transformāciju un ļoti dziļas izpratnes laiks, kas pavēra pavisam cita veida redzēšanu, sajušanu un pasaules uztveri... Tas ļāva noņemt tik daudz priekšstatu rāmīšu gan no sevis, gan sabiedrības un šīs duālās pasaules kopumā. 
Šī gada februārī šo savu atziņu un prakšu esenci ''izmēģināju'' uz brīvprātīgajiem t.s. Ego praksēs... Nestāstīšu par to, ko tas paver, atver un rada, vien pateikšu to, ka bez šī Ego mēteļa novilkšanas neredzu ceļu uz priekšu.

 Uz to vietu, kur vairs nevajag grāmatas, skolotājus, kursus, regulāras nodarbības 2x nedēļā, nometnes, utt...
Un zini, kādēļ? Tādēļ, ka nav vajadzības darīt to, jo tu jau reāli dzīvo tajā. Visa tava diena ir meditācija, plūsma, ļaušanās, dziļa elpošana un apzinātība...
Un tas ir tas galvenais, kas ar mani ir noticis, ļaujoties enerģētiskajam vilnim, kas mani ir nesis.
Kopš pavasara es nevis kārtējo reizi balansēju savu sievišķo enerģiju, bet esmu šajās enerģijās pastāvīgi. Tā vairs nav praktizēšana, tā ir būšana. Tas ir dzīvesveids vai esības stāvoklis...

Es neesmu viena šajā enerģētiskajā vilnī. Daudzi to sajūt un vēlas sekot, bet prāta radītā inerce neļauj izkāpt no rāmjiem (šoreiz pat vairāk iekšējos rāmjus domāju) un atļaut sev būt...
Mani izbrīna tas lielais semināru, kursu, skolu, nometņu piedāvājums šajā laikā, jo es neredzu tur nekādu valdošo enerģiju atbalstu. Manās sajūtās tas vilnis ir beidzies. Šīs aktivitātes var notikt tikai uz to rīkojošā cilvēka personiskās enerģijas, un tam vajadzētu būt ļoti grūti.
Bet varbūt, ka pastāv paralēlās realitātes un kādā no tām vēl pastāv tāds vilnis, kā manējajā bija 2012.gadā... Tas būtu diskusijas vērts jautājums.  Varbūt Tev ir ko teikt par šo?

Regulāra praktizēšana vēl daudziem cilvēkiem būs vajadzīga kādu laiku, pirms viņi pavisam iekāps savā jaunajā realitātē, kur praktizēšana kļūs par esības stāvokli. Un, manuprāt, tam ir jāgatavojas, jo enerģijas to pieprasa...
***

Vakar stiliste bija jauna meitene-23.gadi. Sena Dvēsele, kas to nav apzinājusies vēl šajā dzīvē. Viņs stāstīja par to, kas notiek apkārtnē, ar viņas draugiem, cilvēkiem, sabiedrību... Lika man vēl vairāk izjust, kādas pārmaiņas notiek visos līmeņos...

Jau gandrīz gadu ir sācies tas laiks, kad ļoti aktīvi sāk realizēties cilvēku jaunie scenāriji. Sāk notikt notikumi. It kā vairākus gadus lika iekšēji transformēties, strādāt ar sevi, briest, bet tagad ir pienācis laiks reāliem notikumiem. 
Kūniņas periods ir beidzies un ir pienācis laiks izplest spārnus un mācīties lidot!

Man ir divas draudzenes, kurām vienlaicīgi ir sācies tāaaads notikumu karuselis pēc daudzu gadu mokošas stagnācijas visās jomās! Viņas nezina, kur šī straume viņas nesīs- tā bangojoša un strauja viņas ierauj elpu aizraujošos piedzīvojumos!
Tā ir enerģija, kas izrauj visus baiļu aizprostus. Tā ir Dvēsele, kura gadiem ir spiedusi, mēģinot pārraut šos Ego/prāta uzceltos dambjus un ir bijis vajadzīgs kāds PIRMAIS SOLĪTIS no paša cilvēka puses, varbūt pat pavisam mazs, bet šim cilvēkam tas ir prasījis daudz, un aizprosts ir vaļā!!! Un viss notiekās! 

Viņas mani sauca par drosmīgu, bet es tagad klusi apbrīnoju par drosmi viņas!
Ak, kā es priecājos par viņām un visiem, kam sāk notikt Dzīve!!!
***

Kāpēc tik daudzas foršas  sievietes ir vientuļas? Man jautāja žurnāliste...

Šis periods bija ļoti vajadzīgs katrai, kam bija jāpiedzīvo. Bet tagad tas ir beidzies, es noteicu. Noteicu, bet iekšēji prāts man saka : vai tiešām? Es ieklausījos savā iekšējā balsī un sajutu- jā, tas ir beidzies. Enerģētiskajā plānā tas ir beidzies, tikai cilvēkiem ir tam jāpieskaņojas vēl.
Bet tik daudz, cik ir skaistu iemīlēšanās stāstu pēdējā laikā, es sen esmu gaidījusi!

Es rakstu savu ceturto grāmatu un esmu procesā, tāpēc varbūt blogs ir nedaudz novārtā atstāts. Šoreiz es to daru kopā ar vienu savu Dvēseles Māsu :) Paralēli nāk ļoti daudz atziņu, pārdomu un informācijas, ko rakstu dienasgrāmatā. Varbūt tā būs grāmatas nobeigumā, varbūt es to publicēšu šeit. Tagad vien ielikšu fragmentiņu, kas attiecas uz to, kas notiek:

''... Interesants fakts manā ceļā, ko sapratu, ir tas, ka līdz šīm attiecībām, kurās es tagad atrodos, man apkārt bija tikai sievietes- draudzenes, kolēģes un nodarbību apmeklētājas. Tagad viens pēc otra mūsu abu lokā parādās pāri, kas iziet līdzīgas pārī būšanas pieredzes.
Pirms pāris nedēļām, kad atgriezāmies, no mūsu Latgales loka, kur iepazināmies ar Lauri un Arnitu, kas izvēlējušies dzīvot vientuļā vietā, no malkas klučiem celtā mājiņā, bez elektrības un ūdensvada, es ļoti aizdomājos, ka varētu jau četrus pārus, ko esmu pēdējā laikā satikusi, nointervēt par šo iešanu kopā.
Visās šajās, nesen izveidotajās attiecībās ir pilnīgi cits redzējums, cits mērķis un citi uzdevumi. Tradicionālā ģimene, bērni, utt. vispār vairs nav prioritāte. Gandrīz visiem tas ir daļēji vai pavisam pabeigts projekts. Partnerattiecību jēga un mērķis ir kardināli mainījies. Es to tik spēcīgi jūtu savās esošajās attiecībās un kaut vēl nezinu, kur mēs aiziesim un, kā tas izvērtīsies, vienu jau zinu- man tiek dota jauna pieredze, lai es to varētu dot tālāk…''

Radniecīgo dvēseļu pievilkšanās ir sākusies un uzņem apgriezienus. Tā ir labā ziņa :)

Jā, sievietei nav jābūt vienai- tā pārliecība, ar kuru to ierakstīju 2,5 gadus atpakaļ "Latvietes karmā'', ir aktuāla vēl joprojām. Tikai mums ir jāiemācās būt kopā tā, kā to pieprasa pavisam cita veida enerģijas, cita realitāte...

Ā, starp citu bija vēl viens jautājums tajā intervijā, nedaudz izrauts no šī stāstījuma konteksta, bet atbilde bija ļoti skaidri man noformulēta un spontāni nāca.
Jautājums bija par enerģētisko aizsardzību: pret svešām enerģijām, pret programmām (skaudību, dusmām) utml. Pieļauju, ka intervētāja gaidīja, ka ieteikšu kādas tehnikas vai paņēmienus.

Vīrietis, kā Gara enerģiju nesējs jau sākotnēji ir pasargāts daudz labāk no ārējās negatīvās enerģijas ietekmes. Tāpēc vīriešus tas patiešām daudz retāk skar un mazāk ietekmē. Tā iemesla dēļ daudzi no viņiem netic, ka šāda ietekme vispār pastāv, uzskatot tos par māņiem. Jo, vairākums no viņiem to arī nemaz neizjūt.
Vīrietis attiecības atbild ne tikai par fizisko drošību un pleca sajūtu, bet arī rada kopēju enerģētisko lauku, kas pasargā sievieti, kurai no dabas šī aizsardzība var būt mazāka.
Tas notiek automātiski un dabiski, ja ar enerģiju apmaiņu pārī ir viss kārtībā, lomas ir vairāk vai mazāk dzimuma atbilstošas, attiecības savā starpā harmoniskas.
Tā kā šis jautājums automātiski noņemās no dienas kārtības tad, kad ir harmoniskas attiecības lielākajā daļā gadījumu.  Šādas attiecības jau pašas par sevi ir augstās vibrācijās, kas jau pats par sevi ir aspekts, kas ierobežo ārēju ietekmi līdz minimumam. Protams, ka mēdz būt gana daudz dažādu izņēmumu. Tāda atbilde atnāca...
***

Kas attiecās uz enerģijām, tad tas, kas notiek pasaulē, kas notiek ar klimatiskajiem un laikapstākļiem, kas notiek ekonomikā, politikā un cilvēku apziņās, tas viss parāda to, ka pasaule tiek burtiski piespiesta attīrīties no vecā. Bet tiem, kas jau to ir izdarījuši (no sākuma iekšēji, tad savā ārējā realitātē), tie jau rada tīru, harmonisku telpu, kurā vienkārši būt saskaņā ar sevi. Kad šis mazākums sasniegs kritisko masu, tad mēs šīs pārmaiņas ieraudzīsim arī visā pasaulē.

Kopsavilkums šodienas stāstījumam ir tas, ka daudziem no mums ir jāatlaiž savi priekštati par to, ko zinām, protam, kā pareizi jādzīvo utt. Un JĀSĀK DZĪVOT KATRU BRĪDI PAŠAM SASKAŅĀ  AR TO, KO UN KĀ JŪTAM...
Tieši tik vienkārši, kā Sarmīte saka... :)

Un visbeidzot, varbūt kādam rodas jautājums: kā mijiedarboties ar veco valdošu realitāti, ar kuru jāsadzīvo, ar kuru jārēķinās? Jā, tas ir izaicinājums un viena no pieredzēm, kas mums kā Dvēselēm, kas izvēlējušās nākt šeit šajā Pārejas laikā, ir jāapgūst. 
Jā, man pašai šeit ir vēl gana ķeršanās, ir problēmas ar to, ka neatceros, aizmirstu, man neturās galvās viss, kas saistīts ar grāmatvedību, tehniskām lietām, atskaitēm. Es palaižu garām vēstules, maksājumu termiņus... Man negribās pilsētu, senos kontaktus. Man vairs nav svarīgas tās socālās saites, kas bija senāk un otrs gals to nesaprot. 
Man ir jāmācās sakārtot dzīves praktiskā puse, lai arvien vairāk ieļautos, atbilstu manai jaunajai realitātei. Arī tā puse, ko mēs dēvējam par finansiālo pusi. Zinu, ka daudziem ir grūti saprast tieši šo aspektu, kaut es redzu, ka galvenais šķērslis ir domāšanas stereotipos, kas neļauj redzēt iespējas ārpus kastītes.
Tāpat arī man ir bijis jāiemācās izlēgt savs pasaules glābēja gēns :D, ja tas notiek uz mana energētiskā disbalansa rēķina. Es varu dalīties tikai ar to, kas manī ir. Un vispirms ir jārada sevī tas, ar ko es vēlos un varu dalīties...
Jā, ir dažādas praktiskas un arī enerģētiskas dabas grūtības, bet tas tiešām ir štrunts, pret tiem ieguvumiem, ko var izbaudīt! Lai top, mīļie!!!

Lai maģisks rudens!
2017.gada, 29.septembrī-
Inta

svētdiena, 2017. gada 10. septembris

Došana, dalīšanās un kalpošana

''Mīlestība nevar palikt par sevi- tādai nav jēgas. 
Mīlestībai ir jāliek strādāt, un šis darbs ir kalpošana. 
Lai kādi mēs būtu radīti, spējīgi vai nespējīgi, bagāti vai trūcīgi,
 nav jāsver, cik daudz mēs darām, bet- cik mīlestības mēs ieliekam darītajā- 
lūk, dzīves gara dalīšanās mīlestībā ar citiem.''
Māte Terēze ''Mīlestība grib kalpot''


Vakar biju iegājusi grāmatnīcā un tur redzētais lika gan aizdomāties, par to, kas tiek izdots un kā 
ietērpts, gan arī sapriecāties par vērtīgiem izdevumiem, kas ir pārizdoti un atgriezušies plauktos pēc ilgākas pauzes... 
Dažas topā esošās grāmatas lika aizdomāties par to, kas cilvēkiem ir svarīgāks- forma vai saturs? Iespējams šajā laikmetā mainās uztveres mehānisms? Izdevuma vizuālais noformējums kļuvis nozīmīgāks par saturu? daudz bildes un maz teksta, ātri uztvert, ātri pārstrādāt...un?
Kaut, protams, tā ir māksla- dizaineru/mākslinieku un iespiedēju/tipogrāfijas kopdarbs. Grozīju rokās un apbrīnoju Akvelīnas Līvmanes grāmatu un Latvian Fairy Tales- īsti mākslas darbi!

Bet šodien uzrakstīt mani pamudināja kāda pārizdota grāmatiņa, ko jau sen ieteicu visiem, kas sāk nopietnāk aizdomāties par garīgumu. Tā tika izdota 2008.gadā, tad kādu laiku nebija nopērkama grāmatnīcās, bet vakar to ieraudzīju tur atkal. Un par ļoti pievilcīgu cenu- 2,35 Eur!

Tā ir Karolīnas Maizas ''Garīgā spēka neredzamā vara'', kas reiz man sniedza ļoti daudz atbilžu uz maniem jautājumiem, par to, kādu kalpošanas ceļu man izvēlēties.

Jo pienāk brīdis, kad Tu ne tikai ar prātu saproti un apzinies, ka došanai un saņemšanai ir viens kanāls, ka došana un dalīšanās ir atslēga pārpilnības plūsmai tavā dzīvē, bet, kad vēlme dot un dalīties ir Dvēseles dabiskā vajadzība. Jo spēcīgāks kontakts mums izviedojas ar mūsu Dvēseli, jo vairāk šī vēlme spiež un mēs sākam meklēt savu viedu, kā to realizēt...

Iesākumā arī es mēģināju ar prātu saprast, kas būtu mans kalpošanas veids. Biju jau ziedojusi dažādiem projektiem, piedalījusies labdarības akcijās.
Tad kopā ar darba kolēģiem izdomājām, ka organizēsim šādu akciju paši. Vienojāmies ar sociālo pārvaldi, kas mūs informēja  par 20 maznodrošinātajām daudzbērnu ģimenēm, ko mēs ''sadalījām''kolēģu starpā- tā sakot, katrs uzņēmāmies šefību par vairākām ģimenēm. Iepirkām lielos daudzumos produktus- miltus, makaronus maisos no dzirnavnieka, kartupeļus tonnās no zemniekiem, utt, fasējām pēc darba  un vedām šīm ģimenēm...

Tur būtu vesels stāsts, kā mums gāja, ko mēs tur redzējām un pieredzējām. Tas bija vairāk kā 10 gadi atpakaļ un toreiz vēl šī grāmata iznākusi nebija. Man bija ļoti grūti redzēt mazus, kašķa noēstus, neēdušus, netīrus bērniņus, kas skrien klāt un paģiraino māti, kas pēc brīža izklunkuro no kaut kurienes... Man sirds plīsa pušu un gribēju visu to bērnu varzu ņemt pie sevis, glābt, pabarot un nomazgāt... Es nevarēju naktīs gulēt, domājot, kā palīdzēt... Apbrīnoju sociālos darbiniekus, kas to redz ikdienā un spēj darīt šo darbu. Es nespēju. Toreiz to akciju noslēdzām, un es priekš sevis sapratu, ka tas nav mans veids, kā kalpot. 
Ap to pašu laiku, es organizēju labdarības koncertu, ar mērķi atjaunot Jelgavas Sv.Jāņa baznīcas ērģeles un tas jau izdevās daudz harmoniskāk, jo tomēr organizēšana vienmēr ir bijusi mana stiprā puse...

Bet tad nāca šī grāmata, kas stāstīja par kalpošanu kā tādu. Par dažādiem kalpošanas veidiem un līmeņiem un to, cik svarīgi ir atrast savu. K.Maiza kalpošanas veidus ir sasaistījusi ar čakrām, kas ir ļoti ērts veids, kā piesaistīt tēmu konkrētiem līmeņiem. Pirmās čakras kalpošana- dalīšanās ar matēriālām lietām, pajumte, ēdiens- zemes dāvanas, otrā čakra- finansiālais, radošais un emocionālais atbalsts, utt.
Izlasot šo grāmatu es sapratu uzreiz, ka man visharmoniskākie ir piektās un nedaudz ceturtās čakras kalpošanas veidi. Tas bija liels atvieglojums, ko nesa šī izpratne, ka arī šajā jomā mēs esam ļoti dažādi un katrai Dvēselei ir savi uzdevumi arī kalpošanas jomā...

Daudzi latvieši jūtīgi uztver pašu terminu ''kalpošana'', kas ir atvasināts no vārda kalps, tomēr cita vārda nav, kas raksturotu pašu jēdzienu- došana, dalīšanās neko negaidot un neprasot pretī...
Tikko kā es biju atradusi savu veidu un dziļi izpratusi arī desmitās tiesas garīgo pamatu, es sāku to likt lietā visās lietās, kam ķēros klāt. Pietam sekojot līdzi gan tam, lai desmitās tiesa tiktu atdota regulāri un, tam kā pati jūtos, kā mainās mana enerģija došanas procesa rezultātā, kā mainās mana dzīve, cik daudz vārtu atvērās... Vienu laiku pat biju iegājusi azartā, 10 tiesu pamēģinot aizvietot ar 20-to un pāris mēnešus pat bija situācija, kad 70% cilvēku nāca pie manis un nodarbībām par brīvu- tikai 30% maksāja.

Tā es eksperimentēju ar enerģijām, pārpilnības plūsmu un manis pašas sajūtām...
Esmu jau rakstījusi par enerģijas apmaiņas pamatprincipiem, jo šajā jomā ļoti ātri var ''iebraukt auzās'' līdz pat nopietnai enerģētiskaji krīzei. Kas man arī ir ne vienu reizi vien gadījies. Bet nu eksperimenti dod pieredzi :) Ir interesanti vērot korelāciju starp to, ko Tu atdod un to, kā Visums uz to reaģē!

Vēl viena svarīga lieta, ko es esmu sapratusi- ļoti svarīgi ir tas, ar kādu enerģiju es atdodu, kā es jūtos tajā brīdī, vai tiešām es neko negaidu pretī? Pat ne vismazākajā sirds kaktiņā? Nu, ka vismaz kāds man uzsitīs pa plecu? Vai es varu ar līksmu sirdi darīt tos mazos darbiņus arī paslepus, nevienam nesakot un neplātoties? Un, jā- vismaz par pusi no šiem darbiem neviens, izņemot mani un otru iesaistīto pusi nezina. Tikai Visums.

"Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu, jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva. Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku:tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos." - Mt 6:1-4

Kalpošana, došana un dalīšanās ir ne tikai atslēga pārpilnības plūsmai (jo, ja tas būs mērķis, tad tas automātiski padarīs kalpošanas aktu par nosacījumu un tā enerģija neko daudz atpakaļ neiedos), bet galvenokārt, rokās sadošanās kopējam darījumam ar savu paša Dvēseli. Jo spēcīgāks kontakts ar Dvēseli, jo vairāk enerģijas, iedvesmas, spēka, lai darītu visu pārējo, dēļ kā esi šeit atnācis...

Austrumu mācības visas kā viena runā par labo un slikto karmu, par karmas punktiem, ko var sakrāt pastāvīgi sekojot līdzi saviem labajiem darbiem. Tur šim jautājumam ikdienas dzīvē pieiet samērā praktiski, bez augstas filozofēšanas. To atstājot svētajiem rakstiem un Guru.
Manā ģimenē arī ik palaikam tiek spēlēta karmas punktu spēle :) Palaižot mašīnu pa priekšu sastrēgumā, palīdzot kādam, vai vienkārši sakot labus vārdus un dalot smaidus :)

Un te dažas universālas patiesības no grāmatas:
  • Jūs jau esat tur, kur jums jābūt, un ikvienā mirklī ir iespēja kalpot citam un saņemt atbalstu;
  • Nejaušības vai sakritības vienmēr slēpj sevī dziļāku jēgu;
  • Jebkura līdzdalības forma, ko piedāvājat, ir dziedināšana;
  • Viss, ko jūs dariet citu labā, tāpat kā atbalsts, ko saņemat savā dzīvē, dziedinoši atsaucas uz cilvēku kopību;
  • Jūs vienmēr saņemsiet palīdzību jau sekundi pēc lūgšanas. Lai pazītu šo palīdzību, jums kopš šīs lūgšanas itin viss savā dzīvē jāskata kā daļa no atbildes uz lūgšanu;
  • Visam, ko jūs apzināti darāt, pamatā ir garīgā spēka neredzamā ietekme.

Pamatpatiesības, daudz vērtīgas informācijas, piemēru un stāstu izlasīsi šajā grāmatiņā, ko ļoti iesaku!

"Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams." J.Rainis

Inta
2017.gada 10.septembris

P.s. Grāmatnīcās ir paradījušās arī D.M.Rīza ''Četras vienošanās''un ''Mīlas Meistars''. Grāmatas, kam vienkārši jābūt mājās. Tādu, kuras nes tik daudz dziedinošas un mīlestības pilnas enerģijas tiešām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas... :)
Ieraudzīju arī G. Čepmena ''5 mīlestības valodas''un ''5 mīlestības valodas vīriešiem''. Otru nemaz neesmu lasījusi :)
Tā kā izmet loku caur grāmatnīcu, jo grāmatu lasīšanas laiks tuvojas...