Atsauksmes

Šeit Jūsu atsauksmes par ''Meiteņu dienām'', Mistērijām, konferenci.. Paldies par katru no
tām!
P.s. Par grāmatām atsauksmes ir sadaļā ''Latvietes Karma'':)



Milzum liels paldies par šīm brīnišķīgajām februāra Meiteņu dienām! Tām pieteicos brīdī, kad dzīve nedaudz bija zaudējusi savas krāsas un internetā meklēju kaut ko, kas sniegtu atbildes uz manu jautājumu, kāpēc vienmēr kāpju uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Grābekļu modifikācijas varbūt katreiz bija nedaudz citas, bet lielos vilcienos grābekļi tie paši.
Par cik tuvāko Meiteņu dienu grupa jau bija nokomplektēta, tad savas gaidīju diezgan ilgu laiku. Apzināti neko internetā nemeklēju, atsauksmes neprasīju un man bija maza nojausma, kas ir Inta Blūma. :) Garāmejot varbūt kaut ko biju lasījusi žurnālā Ieva, bet nekādas asociācijas tas neraisīja. Braucot, uz šīm Meiteņu dienām, vienā mašīnā kopā ar Inesi un Katrīnu, Inese pa ceļam izvaicāja, kā es līdz šejienei nonācu, vai esam ar Intu jau pazīstamas? Atbildēju, ka nē, par viņu neko nezinu un došu viņai iespēju mani pārsteigt! Šķiet, Inese pat mazliet apvainojās par manis teikto. :)

Tikai esot uz vietas es sapratu, cik pareizs bija mans lēmums neko iepriekš nemeklēt un neizzināt, kas šīs ir par Meiteņu dienām. Zinot manu prātu un spēju stresa apstākļos nocietināties, es domāju, ka man būtu ļoti grūti piekļūt. Es būtu spēlējusi savu ikdienas teātri pati to nemaz neapzinoties. It kā strādātu, it kā kaut ko darītu... rezultāti izpaliktu un viss šis pasākums manai sirdij nepiekļūtu.

Par manām šā brīža sajūtām? Pagaidām vēl ir grūti tās līdz galam noformulēt, vēl joprojām esmu mazliet apmaldījusies. Domas skrien man pa priekšu daudz ātrāk nekā es spēju tās izprast un sameklēt uz saviem jautājumiem atbildes. Galvassāpes kā sākās jau pirmās Meiteņu dienas pusdienslaikā tā vēl turpinājās diennakti pēc Meiteņu dienām, tad tās pārgāja temperatūrā un faringītā un šobrīd vēl ievēroju piespiedu klusēšanu laringīta dēļ. Šķiet manas emocijas nāk ārā pa visiem iespējamiem ceļiem. Vissāpīgāk, ka tās nāk ārā arī caur dēlu, kurš arī jau vairāk kā nedēļu guļ ar temperatūru bez acīmredzama iemesla. 

Sev par pārsteigumu esmu ļoti mierīga, pieņemu ka tā tam ir jābūt. Aizvakar atcerējos par sāli, pati to, kā nu mācēju, ar Tēvreizi novārdoju un noberzu puiku. Pēc divām stundām temperatūras vairs nebija. Cik patiess bija mans prieks, ka tas strādā!
Bet, arī man ir savi mazie prieciņi un mazie patīkamie jaunumi! Kad Seila ar Inesi svētdien lasīja saņemtās īsziņas no saviem vīriem arī es skrēju augšā uz istabiņu pēc telefona ar pārliecību, ka arī man būs kāda mīļa īsziņa. Diemžēl nebija. Nedaudz saskumu, bet tad domās atmetu tam ar roku. Mani mazie brīnumiņi sākās tikai nākamajā dienā! :))

Kad braucu uz Meiteņu dienām, uz jautājumu uz kurieni braukšu un ko mācīšos/darīšu draugam atbildēju neko nepaskaidrojot, braukšu pesteļot! Viņš zina, ka aizraujos ar visādām mistiskām lietām tāpēc neko arī nejautāja. Svētdienas vakarā vien uzrakstiju, ka nejūtos labi un, ka šīs abas dienas bija ļoti smagas priekš manis. Smagas, bet noderīgas.

Nākamajā rītā jau sākās izprašņāšana, kur īsti biju, ko darīju utt., un man par pārsteigumu varēju ar viņu par šo tematu ļoti brīvi sarunāties, un arī viņš, lai arī ir ļoti praktiskas dabas cilvēks un visu mēģina izskaidrot ar prātu, bija ļoti daudz par šīm tēmām lasījis un zināja. Tik viegli bija ar viņu sarunāties!

Vēlāk pēcpusdienā braucu uz pavisma citu pilsētas pusi, pa sev pilnīgi neierastu maršrutu un pie sevis domāju, ka būtu forši draugu šodien satikt (mēs esam pazīstami nepilnu gadu, pagaidām kopā nedzīvojam). Atmetu šo domu, jo zinu, ka viņam būtu jābūt šobrīd citur un es taču arī esmu pavisam citur, kur savā ikdienā. Un pēkšņi skatos, man pretī pa ielu brauc viņš!!! Satikāmies un prasu, kā tas var būt? Un viņš arī nesaprot, darbi nedaudz pārlikās, viņš brauca mājup un pēkšņi nesaprotamu iemeslu dēļ pabraucis garām pagriezienam uz mājām. Bet nu jau es zinu, ka nejaušību nav! :)) 

Vakarā, pēc mūsu patiešām emocionāli tuvajām sarunām, saņēmu no viņa īsziņu, ka šodien esmu bijusi tik mierīga, mīļa un trausla. Ka pēc šīm meiteņu dienām šķiet, ka esmu kļuvusi viegli ievainojama un viņam gribas mani pasargāt! Tas man ir tāds jaunums un patīkams pārsteigums, jo mūsu attiecībās, līdz šim, es vienmēr esmu bijusi tā, kas uzņēmusies vadošo lomu, kas uzdevusi tām savu toni. Viņš ieteica, lai paņemot darbā divas nedēļas atvaļinājumu un atpūšoties, lai man ir iespēja pašai sevi sameklēt, ka šobrīd neesmu vēl gatava iziet "ringā pie savām haizivīm". Atļāvos viņa ieteikumam neklausīt un šobrīd esmu piespiedu atpūtā :) 
Bet man tā patīk, tā patīk šīs pārmaiņas! Man tik ļoti patīk sajūta, kad par mani rūpējas un lolo! Paldies, paldies, paldies, ka ierādīji man šo sajūtu! Tu patiešām mani pārsteidzi! Paldies!
Paldies arī par grāmatiņu. Pašās Meiteņu dienās brīžiem nožēloju, ka neko nepierakstu, ka man taču viss aizmirsīsies, tad grāmata man šobrīd aizstāj nepieciešamos pierakstus...Elīna...
***


Labdien, mīļās saulgriežu mistērijas meitenes, gribas saukt vēl mīļāk - "sievišķības burējas, raganiņas".
Ļoti bieži pārdomāju mūsu satikšanos saulgriežu enerģijās. Domās bieži rakstu Jums vēstules, bet tad, kad draugos saņēmu uzaicinājumu no Daigas, Sandras un Guntiņas, (paldies Jums mīļās) tad nolēmu, beidzot arī jāuzraksta reāli.
Sākotnēji aizdomājos par to, kā mēs satikāmies, kā sēdējām aplī, kas katrai risināms un kurp ejams. Un kā kopā veidojās tā vārdod nenosaucamā unneaprakstāmā, bet sajūtamā enerģija caur kopā būšanu, caur sāpēm, caur ārdīšanu, caur radīšanu un caur mīlestību. Godīgi sakot, joprojām vēl tā skaidri to neapzinos (droši vien to arī nevajag), ir tikai nojautās, vibrācijās, manā vājumā un spēkā. Vārdos neaprakstāmo, bet esošo sievišķības spēku gan sajutu, sajūtu un tajā vibrēju.
Domāju par savu vietu aplī, kur es sēdēju, kas man bija blakus, kas sēdēja pretī, kādas tēmas un sarunas pienāca, iekustināja,vibrēja manī un ko es palaidu. Aplis it kā nejauši spoguļoja mani, manu dzīvi. Atpazinu dažādas lietas sevī, kas nāca caur Jums un ko Jūs devāt un ko es saņēmu. Intai pa kreisi sēdēja Ilze -jaunība, enerģija, virzība, meklējumi, tad sākotnēji Kristīne (kas dienas beigās un otrajā dienā pārgāja citā vietā aplī) enerģija, dzīvesgudrība, pieredze, sāpes, prieks, meklējumi, mīlestība, uzdrīkstēšanās un stabilitāte, Dzidra - viedums, gudrība, pieredze, piedošana, spēks, dāsnums un mīlestība, Gunmāra- stabilitāte, harmonija, rāmums, virzība, mērķtiecība, gudrība, dzīvesprieks, Daiga (otrā dienā arī mainīja vietu)- gudrība, meklējumi, izaicinājumi, sāpes, jautājumi, kustība, darbošanās, virpuļošana, Ilze - sāpes, samierināšanās, realitāte, pieredze, noslēgtība, dzīvesgudrība, dāsnums, rūpes, mīlestība, (Daiga - lēmumi, apskaidrība un Kristīne spēks, uzticēšanās, pārliecība, atklāsme), Guntiņa- maigums, biklums, sirsnība, labestība, sapratne, meklējumi, pieredze, pateicība, Sandra – uguns, meklējumi, enerģija, pieredze, apzinātība, izaicinājumi un Es. Paldies par, atbalstu, iedrošinājumu un jūsu spēku, tiešumu un atklātību.

Paldies, Inta, caur tavu kopā saturēšanu, ievibrēšanu un virzīšanu, mūsu aplis bija (ir) dzīvs, enerģisks un spēka pils. Apļa enerģija iekustināja, izkustināja gan fiziski, gan garīgi.
Šis laiks man ir intensīvs un dažādu informāciju bagāts. Par atklājumiem, sakarā ar sevis un savas vietas meklējumiem padalīšos citu reizi.

Ar sveicieniem un laba vēlējumiem, no sirds Anda
***
''Es domās bieži atgriežos pie trejdeviņu zālīšu lasīšanas kopā ar savu draugu - svārku malas grauzēju un turētāju :-) un pie ugunskura. Arī pie ezera, kurā nogrima vakardiena. Es nesen izlasiju vienā grāmatā, ka mēs mīlam ne tik daudz otru cilvēku, bet gan to kādi mēs paši kļūstam kopā ar viņu. Un jo cēlāki un sirdsgudrāki kļūsyam, jo vairāk mīlam. Jo vairāk tas otrs cilvēks mums palīdz augt un mainīties uz labu, jo vairāk mīlam.

Jūs visas man noteikti palīdzējāt! Katra ar kaut ko citu - ļoti svarīgu tieši man tieši šajā brīdī! Un par to liels paldies visām! Man ir patiess lepnums, ka Latvijas sievietes ir tik gudras un rūpējas par savi un savu ceļu dzīvē mācoties un attīstoties. Ne tikai tad, kad ir grūti, bet arī tad, kad šķietami viss ir kārtībā. Vienmēr taču var būt vēl labāk, vai ne?

Es zinu, ka noteikti gribētu vēlreiz ar visām satikties. Rudenī, kad būs noskrējis tas vasaras saules trakums un saules gaisma un siltums būs tādi rimti un tik ļoti vērtīgi - kad būs sievu (meiteņu :-) ) vasara. Es padomāšu par to. Un padošu ziņu.

Lai jaukas dienas jums visām - ar sevi mierā esōšām un piepildītām sievietēm! Un vēlreiz paldies!

ilze
***
Sveika, labā brīnumdarītāja Feja, Inta! :) :) :)

Šķiet, ka tieši šis tēls no pasakas par pelnrušķīti patreiz visprecīzāk atbilst tai sajūtai, ko Tu esi manī radījusi Meiteņu dienu iespaidā :) vēl nav tas viss apjaušams un stāsts taps vēlāk, bet pilnīgi noteikti- BRĪNUMI ir sākušies- kaut kas manī ir atvēries, tik spēcīgs, mirdzošs, prieka un mīlestības pilns, tāda šķiet kopš bērnības aizmirsta VIEGLUMA sajūta un PRIEKS- par visu, par sevi, par pasauli apkārt, par to, ka vienkārši ESMU :) un Tu kā labā feja vadīji mani šajās parvērtībās un iedvesmoji tām ļauties :) protams, tas ir tikai pats ceļa sākums, bet es zinu, ka šis būs BRĪNIŠĶĪGS CEĻŠ, un ir fantastiska sajūta zinot, ka šajā ceļā man ir mīloši atbalstītāji- Dievs, mana debesu ģimene un brīnišķīgi sabiedrotie tepat uz zemes- Tu un arī jauniepazītās meitenes, kuras šķiet tik tuvas esam :) Es esmu laimīga un BEZGALA PATEICĪGA Tev par piedzīvoto šajās dienās!!! :) un PALDIES par atsūtītajiem mājasdarbiem un šo īpašo- DĀVANU!

Lai Tev ir fantastiska vasara un īpašs Saulgriežu laiks! :)
Uz satikšanos Sievišķības Mistērijās jūras krastā!
Sirsnīgi apskaujot,
Ilze

***
Mīļā Inta! Atbraucu vakar mājās un rutīna mani ierāva savā virpulī :) Tā sanāca, ka naktī gulēju
tikai kādas 4 stundas, bet bet vienalga šodien jutos enerģijas un prieka pilna. Un galvenais, jūtu sevī
mostamies entuziasmu, vēlmi kaut ko darīt. Tādas sajūtas man ļoti ilgi nebija bijušas. Braucu mašīnā un domāju - cik ļoti man patīk auto vadīšana, eju pa ielu - cilvēki liekas skaisti un īpaši, gribas būt dzīvē, apritē. Jau bija man piemirsies, kā tas ir. Dzīve man bija kļuvusi par izdzīvošanu līdz nākamajai dienai, apmēram tā - šo mēs pārdzīvojām, ievelkam ķeksīti un gaidam nākamos sūdus :) nekas arī vairs īsti nesagādāja prieku vai, pareizāk sakot, nelikās priecāšanās vērts.
Un visā šai sakarā gribu Tev vēlreiz pateikt milzīgu PALDIES ne vien par Meiteņu dienu procesu, bet arī par iedvesmu, ko Tu man sniedzi, lai arī es kādu dienu uzdrīkstētos iet pa savas dvēseles ceļu un par Tavu dziedinošo, sievišķīgo maģiju, kurā Tu tik dāsni ar mums dalījies! 
Runājot par nākamo sestdienu, es vēl joprojām jūtu, ka manī notiek procesi un negribu, lai apstājas tas, kas iesākās, vai, lai pārklājas ar kaut ko citu. Uz maiju gan es varētu būt jau gatava :)
***

Gribēju vēlreiz pateikties par burvīgajām Mistērijām. Tu esi fantastiski brīnišķīga sieviete, ka spēj ko tādu uzorganizēt un sapulcināt tik daudz brīnišķīgu un sirsnīgu cilvēku!
Gribētos domāt, ka tā nav mana ilūzija, ka sajūtu tik daudz pārmaiņu sevī - gan pēc Kaukāza brauciena, gan arī pēc šīm pavasara Mistērijām. Šīs pārmaiņas ceļ spārnos un mudina darīt vēl un vēl! Esmu bezgala pateicīga tam puisim, par kuru Tev stāstīju un kurš man parādīja ceļu pie Tevis. Un ļoti, ļoti priecājos, ka ir cerības, ka Mistērijas vēl turpināsies :)
Ar mīļām domām un sirsnīgiem sveicieniem,
Gunta

***

Labrīt, šai citādā rītā!

Joprojām esmu transā....es tagad zinu,ko šis vārds nozīmē un kā cilvēks tādā stāvoklī jūtas...
Šodien man gribās vēl paklusēt...ir tikai viens vārds par šīm Dievišķajām dienām (Pavasara Mistērijas):

"Daba. Zāle. Vieglums. Smaidi. Inta. Saulriets. Dzeguze. Cilvēki. Vītoli. Dziesmas. Ceriņi. Skudras. Bezmiegs. Enerģija. Iedvesma. Bauda. Saullēkts. Laipa. Zivis. Saulesstari. Mākoņi. Maculele. Karsts. Bezlaiks. Mīlestība. Lektori. 4D. Saulesenerģija. Prieks. Atlaišana. Piedošana. Zemesspēks. Pateicība. Spēks. Dziesmas. Vienotība. Rasa. Ugunskurs. Vēlējums. Latvieši. Sirdssmaids. Odi. Miljonsodi. Sirdsdziesma. Svētki. Linukrekli. Mirklis. Trīsas. Dievs. Savējie. Putnutreļļi. Vējš. Sirds. Prāts. DvēselesMiers. Saprašana. Ineses. Kleitas. Svārki. Dzirksteles. Satikšanās. Gaidīšana. Pieneņpūkas. Bērni. Sapratne. Asaras. Debesis. Dievs. Gaisma. Mīlestība. Nepieķerties. Bezkaislība. Transformācija. Ūdensmirga. Saulesceļš. Koki. Krasts. Ceļš. Meitenes. Acuskats. Skaistassievietes. Garšīgi. Saulriets. Sveces. Ūsiņš. Kopābūšana. Ļaušanās. Baudīšana. Svinēšana. Kaimiņi. Smiekli. Speķītis. Naktssarunas. Vissviens. Veselums. Sievietes. Garīgums. Vīns. Saplūšana. Ģimene. Sievīšķība. Basaskājas. Kautrīgums. Skudrufobija. Rīts. Mākoņgrēdas. Zibenszibšņi. Pērkoņdārdi. Lietusduša. Saule. Prieks. Baiba. Telpa. Sirdspilnība. Saplūšana. Zanda. Vazgens. Cilvēki. Mandala. APlis. Samīļošanās. Piekāpšanās. Lidojums. Transs. Laime. Burvīgums. Krāsas. Savējie. Atkalsaikšanās. Apkampieni. Galsunsākums..."

Mans sajūtu stāsts vēl tikai ceļā...un gribās šo rasto mieru un klusumu izbaudīt ilgāk, lai ķermenis aprod ar šo sajūtu, lai pieņem to, jo tā tam būs būt...tāpēc šobrīd ir tikai viens vārds...Un, ja tekstā šķiet, ka ir kļūdas, divi vārdi kopā sarakstīti, tad tas tā nav....tas ir viens vārds, viens veselums...

Paldies Tev, Inta! Tik vienkārši - paldies!!! Viss vienkāršais ir ģeniāls!!! Un tikai Tu vari nojaust, kādas sajūtas šajā vārdā mīt...

Lai Jums labi!!!

Sarmīte
Marta meitene

Mīļš paldies Tev vēlreiz un uz tikšanos maijā :) K.
***
Nezinu, vai tas bija vakardienas tikšanās iespaidā, bet šorīt pamodos ar kādu brīdi nebaudīto sajūtu, ka dzīve ir TIK SKAISTA !!!! Un pasaule apkārt- tik brīnišķīga! No rīta aizbraucām uz Karaļavotiem un tur šodien virmoja TĀDAS enerģijas, ka brīžiem jau likās- vai tik nebūs par daudz... Tik jauki, ka vakar bija mūsu tikšanās, laikam jau tomēr kaut kādi korķīši atkal atsprāga vaļā. Paldies Tev un pārējām meitenēm !!!


Nupat nopirku biļeti uz Kutaisi 13. oktobrī. Tātad- es piedalos Gruzijas braucienā oktobrī !!!!!!!
Ar sirsnīgiem Lieldienu sveicieniem-Daila.

***
Paldies par mājas darbiem!:) Jūtos kā skolniece, kura alkst iegūt jaunu zināšanu nevis priekš atzīmes vai mammas novērtējuma, bet priekš sevis, tādā veidā gūstot pārliecību par savām prāta un gara spējām.:)


Mīļš paldies par šīm brīvdienām! Kaut tas enerģijas lādiņš rādīja 30%, es jūtu mazu motoriņu sevī rūcam, tas nozīmē vilciens ir iekustējies:) Kristīne

***

Mīļā, Inta! Vēlreiz sirsnīgs paldies par kopā pavadītajām dienām, par iedvesmu un Tavu pieredzi, ar ko dalījies!
Vakar atbraucu mājās un jutos tik piepildīta un atvērta! Pavadījām jauku vakaru ar savu mīļoto un varu atzīties, ka mīlēšanās laikā jutu pilnīgi citu enerģijas plūsmu! Sen tā nebija bijis! Kā teica mans draugs: laikam jau Tev kaut ko labu tajā mežā izdarīja, ka Tu tāda priecīga un laimīga mājās esi atbraukusi. Es tikai nosmaidīju...:-)))
Paldies par mājas darbiem! Būs iemesls atrast laiku lasīšanai :-)
Un vēl, gribēju Tevi palūgt atsūtīt meditācijas ierakstu, kas ir lejuplādējams, un padalīties ar Ineses tel.numuru.
Mīļš paldies Tev! Gunta
***
Pavasarīgs sveiciens, Marta meitenēm!
Ir pagājis mēnesis, kopš mūsu satikšanās...maz, vai daudz, tas katrai noteikti ir citādāk...katrā ziņā, tas ir laiks, kurā mēs esam bijušas domās un pārdomās, sapņos un ilūzijās, skumju brīžos un piedzīvojušas jaunas atklāsmes sevī un par sevi...laiks, kurā mēs esam bijušas citas sievietes...esam kļuvušas par citādākām meitām un mātēm, sievām un mīļotajām sievietēm...jo mēs visas kopā piedzīvojām šīs dziļās sajūtas martā, vietā, kur apjautām savus iekšējos enkurus, vietā, kur satikāmies ar savu iekšējo sievieti un savu sargeņģeli, vietā, kur mēs visas kopā piedzīvojām kaut ko pavisam jaunu un nebijušu...Un, mēs taču zinām, ka viss notiek uz labu un katrai tas ir citādāk...

Varbūt arī kādai no Jums, viens no enkuriem ir lepnība (man pašai likās, ka esmu tikusi ar to galā, bet, kad rudenī plīsa ceļgalam menisks, tad aizdomājos vēl dziļāk, jo ceļgalu problēmas esot lepnības iezīmes), dalos ar materiālu, kuru es ik pa laikam pārlasu un, ja to pazīmju kļūst arvien mazāk, esmu iekšēji priecīga un gandarīta par sevi...varbūt arī Tev tas var noderēt...

Lai mums visām šis pavasaris atnes daudz jaunu un nebijušu, sievišķi pozitīvu sajūtu, lai mēs visas piedzīvojam šo pavasari citādāku, kā pirmoreiz...Sarmīte
Vēl viena Sarmītes atsauksme ŠEIT.

***

Emocijas sit augstu vilni, izjūtu tik ļoti dziļu pateicību,
Paldies mīļās, cik ļoti daudz mēs spējam dot un dodam :-), es gluži lidinos darbā :-) Jūs iedvesmojat.
Mēs visas esam tik dažādas, bet tik neticami skaistas katra savā veidā, es pateicos, ka katra dalās ar sevi, ar notikumiem dzīve, ne vienmēr tas ir veigli, atzīties sev vai pastāstīt par to, kas notiek.Bet Jūsu teiktais palīdz citām, man tāda sajūta, ka es šodien saņēmu 26 atbildes uz saviem 2 jautājumiem, ko pat nebiju skaļi jautājusi. Nadja


***

Paldies par sestdienu !!!

Šorīt es neticu savām acīm, bet manas visas 7 čakras ir vaļā un 2., 3., 4. strādā virs 90 % !!!!!! (protams, pieņemot, ka man svārsts rāda pareizi)
Tas ir vnk neticami, liekas, es no laimes varētu lidot.
Nespēju nepadalīties..... paldies Tev !!!!! Vakarā vēl tā kārtīgi ar savām čakrām aprunājos.... (citi runā ar eņģeļiem, es ar savām čakrām) par viņu dotajiem mājieniem, mācībām un mūsu kopējo darbu un redz - viss kopā - fantastika.
Jauku dienu !
p.s.Šodien vīrs atgriežas no jūras un esmu tik lepna, ka sagaidu viņu šādā stāvoklī. Indra
***

Pēc Meiteņu dienām un lasot Magdalēnas manuskriptu es patiešām sāku justies savādāk - īpašāk!! Lasu un raudu....un novērtēju sevi. Mans mugurkauls iztaisnojas, galva paceļās un pašapziņa pieaug! Manī parādās tāda kā misijas un sevis nozīmīguma apziņa un tās ir brīnišķīgas sajūtas!
Turpinu tās baudīt un piesakos uz sestdienas pasākumu, jo es taču arī vēlos doties mājās romantiskās noskaņās ar savu eņģeli! :)
Vēl gribu teikt sirsnīgu paldies par meditācijām. Es tās lasu un mēģinu izjust. Domāju, ka tādā veidā tās arī "strādā"...Solvita
***

Sveiki! Izlasīju Tavu aprakstu par meiteņu dienām, un tajā atpazinu sevi un mūsu vasaras meiteņu tikšanos. Tas noteikti man bija kā lēciens straujā upē, kas mani ir iznesusi pareizajā plūsmā. No tā brīža un līdz šim , man ir absolūti cita dzīve, es esmu cita, man apkārtējā pasaule ir cita. Kā svētība manā dzīvē ir ienākuši fantastiski cilvēki un notikumi. Paldies Tev, ka ar meiteņu dienām, ne tikai mana dzīve ir mainījusies, bet gan tas bija jauns posms arī citām meitenēm ( es ļoti ceru). Kaut kā sevī sajūtu, un arī viss tā sakārtojas, ka netieku uz atkārtotajām meiteņu dienām....tātad man to šobrīd nevajag. Ideja par vasarā kopīgu sanākšanu pie jūras ir skaista.Paldies Tev, lai Tev skaistas dienas un tiksimies korī!!!!Dace
***
Esmu tev ļoti pateicīga par Meiteņu dienām Lubūžos. Pateicīga un saku lielu paldies par iespēju saņemt palīdzību sevis izpratnē, sakārtošanā un atvēršanā! Esmu pateicīga visiem maniem mīļajiem par atbalstu un palīdzību satikt tevi, dzirdēt un priecāties par tik skaistu būtni. Vēl tagad domājot atceroties tavu balsi, vizualizējot tevi jūtu iekšēju mieru un vieglumu. Paldies par to!
Bija ļooooti smagi, bet savādāk nevarēja nemaz būt, uzzinot savu patreizējo "diagnozi".... Vēlējos apmeklēt Meiteņu dienu turpinājumu 18.janvārī, ja vēl ir brīva vieta.
No smaguma sajūtas, nelabas dūšas un galvas sāpēm nebaidos, jo zinu sajūtas, kad dubļi brienami un kad tauriņa spārni piešķirti.....
Ceru, ka nenogurdināju, vienkārši manai pateicībai nav gala.....
Kristīne
P.s. Šūšu sev garus tafta svārkus ar trušādiņu...
***

Sirsnīgs paldies par šīm pēdējām  meiteņu dienām un tavu dalīšanos ar sevi, kas iedvesmo citus darīt brīnumu lietas. Pašreiz ir sajūta, ka notikusi iznākšana no alas un nevar saprast, kas ko kā, gribas vienkārši smaidīt un starot. Mīlēt tiešām ir skaisti. Šīs dienas deva impulsu darboties tālāk un dažas lietas jau darītas, sekos vēl, protams zinu, ka būs kāpumi un kritumi, bet esmu tam gatava, lai dzīvotu citādāk.Pateicībā, Inga
***
Mīļš paldies par iespēju pabūt kopā ar Tevi un citiem jaukiem cilvēkiem meiteņu dienās. To pat vārdos nevaru izteikt cik ļoti augstu vērtēju to, ka Tu spēj atvērt sevi  citiem, lai padalītos ar to, ko esi sasniegusi. Esmu pateicīga Dieviņam par to, ka viņš mani aizveda pie tevis.
Līdz šim esmu ļoti baidījusies un šaubījusies par savu iekšējo redzējumu, jo savos tuviniekos nedzirdēju atbalstu, ko visus savu dzīvi esmu uztvērusi kā galveno. Ai, kā es esmu visu savu uzmanību vērsusi uz āru uz citiem cilvēkiem, bet maz esmu klausījusi savu iekšējo balsi.
Šīs dienas man palīdzēja atrast manas nedrošības un baiļu vietiņas, ko pati esmu mēģinājusi atrast, bet man nav sanācis līdz pat 38 gadu vecumam :). Tomēr jūtu, ka kaut kas liels ir sakustināts manī un vairs nevarēšu būt tāda kā es biju iepriekš, redzu, ka maniem mīlajiem ir grūti, bet ticu, ka kādu dienu arī viņi sajutis to, ko es jūtu un tad viss sakārtosies pats no sevis. Tādas ir manas patreizējās sajūtas pēc pagājušās nedēļas meiteņu dienām.Tā kā nevaru vien sagaidīt tikties atkal ar tik jaukiem cilvēkiem un izbaudīt kopā būšanu, gribēju pieteikties uz Rudens Mistēriju 2013 uz visām trim dienām. Ar visdziļāko cieņu un mīlestību! Ērika
***
Pagājis kāds kopš meiteņu dienām, tapēc nolēmu uzrakstīt.Gribēju tev pateikt paldies par iespēju piedalīties un iepazīt sevi vairāk un dziļāk.Parodaksāli, ka to ir vieglāk izdarīt svešu cilvēku pulkā, kas protams pēc šī piedzīvojuma liekas daudz tuvāki.
Sajūtas , kas radās pēc šī pasākuma ir ļoti dažādas un ļoti mainīgas , pieņemu, ka tās vēl mainīsies. Bet katrā gadijumā atbraucot mājās izjūtu tādu atbrīvotībs sajūtu un biju domājusi, ka ar to arī viss beigsies, man nebija sajūtas, ka tagad dzīve mainīsies, tāda klusa klusa patīkama atbrīvošanās sajūta. Nākamās dienas baudiju ģimeniskas attiecības Ludzā, kas bija vnk super, bet viss sākās, kad atgriezos Rīga, kādas 2 dienas raudāju pie tam, tā īsti nevarēju saprast kapēc-neviens taču nav miris un viss ir kārtībā pa lielam, bet iekšā tādas sēras, aizvainojums, sāpes, tukšums, principā šo stāvokli var raksturot tā, ka tu esi logs un logu izsita arā, stāv rāmītis tukšš un skatās uz lauskām un zin katru lausku, jo tā taču daļa no loga , tas katrs ir ļoti pazīstāms, bet tajā pašā laikā, šāda tukšūma sajūta deva kaut ko citu-miera stāvokli, iespējams pirmo reizi mūžā un īstenībā, man šī sajūta ļoti patika mna tā trūka visu manu mūzu.Katrā gadijumā dienas iet un logs pamazām sāk aizvilkties, kam es ļoti mēģinu pretoties, pildu mājas uzdevumus, lasu un cenšos nepieļaut loga aizvilkšānos. Tas tukšais logs, neskatoties uz sērām dod vietu kaut kam citam, labākam un ļoti lielai um pamatotai cerībai, ka viss būs ļoti labi.
Interesanta ir komunikācija ar cilvēkiem, man pirmo reizi mūžā kāds ir prasijis piedošanu, manā dzīvē parādījās cilveki, kurus nebija dzirdējusi ļoti ilgu laiku un nedomāju, ka šie cilvēki ļoti vēlētos kontaktēties ar mani, darbā mani koļēģi uzvedas savādāk ar mani, bet mana ģimene ( pārsteigums ) uzskata, ka es nodarbojos ar figņām un ko tad es sevi mocu, jādzīvo taču, kā parasti cilvēki :-).

Liels, liels paldies par Rudens Mistērijām Man ļoti jāatvainojas, ka devāmies prom neatvadoties, tāpēc saku lielo PALDIES rakstiskā formā. Mans lielākais ieguvums šajās Mistērijās bija Ruslans un Jānis. Pirms pasākuma uztraucos, cik daudz sapratīšu krievu valodā, bet jau pēc pirmās Ruslana lekcijas sapratu, ka nemaz viss nav jāsaprot, ka viņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem pietiek tikai pabūt tuvumā. Tāpat arī par Vītolu ģimenes tēvu - tagad es zinu kā vizuāli izskatās Miers un Viedums. Arī pasākuma organizatoriskā puse bija ļoti pārdomāta, pasākums bija daudzveidīgs un bagātinošs. Aizbraucām mājās ar ļoti krāsainām un laimīgām sajūtām un emocijām. Lai iedvesma un īpaša Visuma labvēlība arī turpmākajiem Taviem iecerētajiem pasākumiem
Dina Talsos

***

Es vēl joprojām pēc mistērijām staroju, un šī starošana jau ietekmējusi manu ikdienas dzīvi, jo mani stari ir skāruši vistuvāko manu cilvēku-manu meitiņu. Viņa jau nedēļu bez raudāšanas iet uz bērnudārzu, un es pati arī sajūtu sevī mieru. Paldies Jums visai komandai par saules pacelšanu manī, bet, lai es varētu uzzināt par rīkotajiem pasākumiem, man ir lūgums – lūdzu, iekļauj manu e-pasta adresi to cilvēku saraksta, kam sūti dažādus jaunumus par semināriem. Ilze

***

Pēc mūsu tikšanās ar mani ir notikušas brīnumainas lietas, par kurām gribu pastāstīt. Domāju, ka maniem skaistajiem notikumiem ir saistība ar mūsu tikšanos, pēc kuras bija tik viegli un labi, ka es tajā pašā brīdī jau biju izmainījusies (uz labo pusi ), un arī grāmatai Dvēseļu ceļojums, pēc kuras viss sakārtojās tik lielā mērā, ka visas vecās sāpes, aizvainojumi un asaras, kas pirms tam vēl spraucās ārā kritiskos brīžos, likās kā ar burvju nūjiņu noņemtas. Vienu dienu pēc grāmatas izlasīšanas, ar vieglu un tīru sirdi, ilgi gaidīti un tajā pašā brīdī, pilnīgi negaidīti, satiku fantastisku Vīrieti. Mums abiem tajā brīdī, kad saskatījāmies, bija pilnīgi skaidrs, ka esam radīti viens otram . Jo vairāk iepazīstamies, jo vēl skaidrāk tas ir .Paldies par brīnumiem! Inga

***

Mana atgriezeniskā saikne tāda novēlota... Sākumā biju nolēmusi nogaidīt, jo, kā Tu teici, dažreiz vajadzīgs laiks, lai pamanītu, ka lietas mainās. Esmu priecīga, ka satiku Tevi un vēlreiz vēlos pateikt patiesi lielu paldies, jo šādi pasākumi mums, sievietēm, ir ļoti vajadzīgi - kaut vai tāpēc, ka ikdienā ne vienmēr iznāk runāt par tādām lietām, bet izrunāšanās mums dikti svarīga - runājot pašas saprotam, kas ir kas. Tu dari ļoti svētīgu lietu - iedvesmo citas sievietes un rādi, ka ir iespējams dzīvot citādi! 
Man visu laiku šķita, ka mani enkuri ir lielās lietas, bet, jau ejot pa Tiltiņkalna spirāli, uzplaiksnīja kaut kādas atmiņas no bērnības, tādas it kā sīkas lietas... Un saprotu, ka nav jau tādu lielu un mazu lietu, mūsu dzīvi veido viss, kas ar mums noticis, un, ja kas bijis nepatīkams, to nāksies izstrādāt, lai nevelkas līdzi. Nepaspēju... nāca lielā traģēdija, visas Latvijas smagā mācībstunda, un tā arī manī izcēla laukā visu, kas pašos pamatos nav sakārtots. Jau noslēguma aplī teicu, ka viens teikums mani uzrunāja jo īpaši - par dzīvesvietas maiņu. Esmu ieraudzījusi vietu Kurzemē, kura mani uzrunāja, un ticu, ja tā būs man nolemta, tad varēšu ātri un izdevīgi pārdot dzīvokli. Un domāju, ka varbūt man jābeidz "pērties" ar attiecībām, jo, iespējams, šī vieta, kur dzīvoju pašreiz un kas man ne visai patīk, sarežģī arī visu citu... patiesībā man ir jāsāk aktīvāk rīkoties!
Vēlu Tev gaišu Adventes laiku! Sirsnībā, Santa

***

Vispirms gribēju tev pateikt mīļu paldies par tevis radīto Baltu sakrālo mantojumu. Lai arī šīs brīvdienas nebiji, sēdēju un domāju, cik tas ir fantastiski būt kopā ar tik daudz pozitīviem cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt sevi, mainīt un veidot savu vidi un dot citiem. Katrs lektors iedeva kādu savu mazu domu graudu, spēku un pārliecību, kas rada ierosmi darboties tālāk. Man pašai šādi pasākumi stiprina latvisko apziņu, tautas dziesmu izpratni, sevi, Dieva esamības un mīlestības sajūtu :) Nu nezinu, vai tas pēc lekcijām, bet tieši šī pirmdienas sadziedāšanās ar Jāni un Daci mani aizveda tālākos ceļojumos, kā citu reizi caur tautas dziesmām to spēju un izjutu :) Jā, sievietes ir radītājas un Paldies tev, Inta, ka esi radījusi šo iespēju būt kopā Baltu sakrālā mantojumā un korī, - redzēt, dzirdēt, izjust, iemīlēt un mīlēt :) Linda

Es ļoti labprāt piedalītos arī pavasara meiteņu dienās (tās kas jau otro reizi). Iepriekšējo reizi, pirms braucu, tā īsti jau nezināju, kas un kā būs, lai pastāstītu, kas tieši tur būs (draudzene prasīja), bet draudzenei teicu, " braukšu palaist to mazo meiteni basām kājām pa pļavu paskraidīt" :).... un kad braucu svētdienā mājās, smaidīju plati jo plati, jo zini, tā arī jutos - gan mazā meitene, gan sieviete, ziedu vainagiem izrotājušās un izskrējušās pa pļavu. :))) Varbūt vēl nāks kāda ierosme, bet tā kā pati esmu teju kā sataustījusi mūziku, vibrāciju, meditācijas caur mūziku, skaņu, instrumentiem, balsi un dziesmu, tad šķiet tas ir tāds labākais spēcinošais un praktiskais veids, kā varētu ar meitenēm darboties. Man personīgi visspēcīgākais meiteņu dienās likās tieši kopīgais rituāls pie uguns un dziesmas aplī pie uguns, kā arī meditācijas otrajā dienā. Linda

***

No sirds pateicos par to, ka šo laika posmu esi "atnākusi":))... Ir parautas vaļā sastāvējušās emocijas un asaru slūžas nu ir vaļā... laikam sevī ir tik daudz turēts- samierināšanās, aizvainojums un vēl daudz, daudz... Paldies, ka palīdzi paskatīties uz lietām no cita skatu punkta... Iedrošini:)..., "Ej, taču un dzīvo...":))... Ne velti es uzrunāju Tevi:)...Tā bija jānotiek un pateicīga Dievam, ka vēl būs iespējas tikties:)... Uz drīzu redzēšanos un lai burvīgs pavasara ziedu gaidīšanas laiks! Inga

***
Paldies par brīnišķīgo sestdienu. Ļoti piepildīta diena, sajūtas - dažādas. Liekas, ka esmu kā kārtains pīrāgs, kaut ko noskrubinu, nāk saldumiņš, bet tad atkal zobi atduras uz kaut kā cietāka. Un tā kārtu pa kārtai. Starp citu, atļauju sev vairāk dusmoties, jo emocijas arī jāizdzīvo. Piefiksēju - ahā! redz, kāda esmu, un rokos dziļāk - tveru aiz kājas aizvainojumu un ar skaļu dvašu pūšu laukā. Prom! Un tad paliek viegli, priecīgi. Gaidīšu nākamās tikšanās reizes....Un sāku jau gaidīt disku ar meditācijām. 
Ar sveicienu-Ināra 

***
Man ir liels prieks, ka Eņģeļi man ir devuši iespēju satikt Tevi! Tieši Tu esi tā, kas palīdzēja, caur kuru palīdzēja, manī ievibrēt kādas līdz šim nedaudz ierūsējušas stīgas. Jāatzīst, ka priekš sevis tik dziļas meditācijas es neatceros sen baudījusi. Par to PALDIES. Un vēl - mani uzrunā un aicina tās tēmas, kurām mēs tikai nedaudz pieskārāmies. Cik paradoksāli, arī man jau sen ir sapnis apvienot psiholoģiju ar ezotēriku un savā veidā tādējādi palīdzēt sev un citiem. Paldies par sūtījumiem. Un noteikti uz tikšanos! 
Cieņā un ar mīlestību, Ināra 

***

Inta, liels Tev paldies! Man ir izdevies atbrīvoties no enkura, par kuru lūdzu meditācijā. Esmu ļoti pateicīga, ka varu katru dienu cilvēkam brīvi skatīties acīs un pasmaidīt, bez aizvainojuma. Ieva

***

Ik dienu pēc brauciena domās rakstīju Tev vēstulīti. Lai pateiktos vēlreiz par Tavu drosmi, uzņēmību un labo gribu uzņemties rūpes par visiem mums. Paldies, ka uzticējies mums, sev, un Dieviņam. Tu pareizi saki, ka tik milzīga nozīme bija mūsu attiecībām katram ar katru, kas veidoja šo nojaušamo enerģētiku. Un apstākļi to veicināja. Sākot ar hosteli Gruzijā, un turpinot ar mazo autobusiņu Armēnijā. Tas bija tik pareizi, ka mazajā "pazikā" vajadzēja saspiesties vienam pie otra. Tas satuvināja, un ne tik ierastais komforts arī. Nebija dusmu, bija vienkārši saprašana - tā ir . Un tajā reizītē, kad nevarējām sagaidīt Gori, un brauciens šķita tik ilgs, Tu sarīkoji meditāciju pilnmēness naktī. Tas bija brīnums, tas bija skaistākais ko varējām vēlēties kopīgi piedzīvot. Tas bija īstajā laikā un vietā. Man ļoti patika šī tuvības saikne, kas izveidojās mūsu grupā. Es vēroju pārējos, un situācijās un sarunās saklausīju sev vajadzīgās atklāsmes. Mēs bijām viens otram vajadzīgi. Cik sātīgas un garšīgas bija "pikniku " maltītes autobusā. Tur bija sava rozīnīte. Sev atklāju, cik ļoti man patīk iet pa kalnu takām. Ir tāds miers un dvēsele grib būt plaša:)) Anita

***

Gribēju Tev pateikties par iespēju tikties ar Ruslanu, bija interesanti un guvu sev atbildes uz jautājumiem, kas skar ne tikai mani, bet arī sabiedrību kopumā. Nu gribas, lai mēs visi dzīvotu labi!:) Dažreiz tas jaunības maksimālisms, kurš cits, ja ne mēs - pamostas ar jaunu sparu un tad ir labi atcerēties kas ir un kas nav mūsu spēkos...
Paldies, Inta, ka Tavi e-pasti ikdienas steigā - atsauc atpakaļ un liek aizdomāties par patiesām vērtībām. Ja kādi pasākumi būs Rīgā, īpaši spēka dziesmu dziedāšana - es noteikti būšu pirmajās rindās:)Paldies par radošo garu un spēju apvienot tik daudz inteliģentu un radošu cilvēku. Dace

***

No Mistērijām ir pagājusi tikai viena nedēļa, bet pa šo nedēļu ar mani notiek tik daudz lietu, kas iepriekš virzijās lēniem, lēniem solīšiem. Pirmkārt, paldies par to, ko Tu dari no sirds un mīlestības, manai sirdij Tev viennozīmīgi izdevās pieskarties. Paldies Tavam "Šefam" par to, ka Tevi vadīja, lai 6.mājiņā dzīvotu tieši tās meitenes, kuras tur satiku. Šajā nedēļā vien mums ir bijušas n-tās virtuālās sarunas, pārdomās un dalīšanās par sajūtām....Nākošais paldies man jāsaka savam "Šefam", kas man lika noticēt sev un būt Mistērijās, lai satiktu īpašus cilvēkus.... Vispār šajā nedēļā esmu sevī novērojusi jaunas izjūtas un sajūtas, kādas līdz šim nepazinu. Man ir sajūta, ka vēderà ir pamodies taurenis un visu laiku vicina spārnus. Ir patīkami trauksmaina sajūta un drebuļi no šīm vibrācijām. Nezinu kāpēc, bet man gribējās Tev šo sajūtu pateikt, un ceru, ka 12.oktobrī par to vēl parunāsim. Dace

***

Paldies, Inta, pa superīgajām bildēm - skatoties pārņēma dikti labas emocijas - smaids un liels prieks par foršo kopā būšanu. Šodien nākot uz darbu, pārlecot lielākas un mazākas peļķītes, dungoju Ej laimiņa tu pa priekšu, un tici vai ne - domāju, kur gan sameklēt vietiņu tautas dziesmu (spēka dziesmu) dziedāšanai, un re, tavs epasts par kori :). Es jau vairs nesaprotu brīnīties par šīm lietām vai sākt jau pieņemt kā pašsaprotamas :). Tādēļ, bez ilgām pārdomām - labprāt pievienošos Mistēriju korim :).
Paldies, par dāvātajiem brīnumainajiem mirkļiem! Ieva

***
Kaut kāds liels prieks joprojām manī - KOLOSĀLI. Vēlreiz milzīgs PALDIES tev INTA ! Paldies Dievam par iespēju caur tevi nonākt pie tādām sajūtās.
Ko esmu ieguvusi:

Jaunas sajūtu un garšas atmiņas

Nekad nevarēju iedomāties, ka tik ļoti var iemīlēt svešu zemi- pārsteidzoši.
Sajūtu pilnība atrodoties ārpus komforta zonas- spēcīgi.
Atkal un atkal pārliecinājos par dziedāšanas spēku -neparasti , it kā savtīgi( jo sveši dievnami) drosmīgi
Jauns spēks, kas turpina ieplūst -tādas kā ilgas dvēselē. 
Atkarības sajūta - un daudz prāta bildes sēžot vienatnē kalnos.
Pārliecība, ka vietas spēks, ko nosaka un dod māte zeme ir spēcīgāks par jebkuras reliģiskas konfesijas blakusesamību:)P.S. esmu iesējusi nodomu arī aprīļa beigās kopīgi turp doties - LAI TOP! Ar vislielāko mīlestību –Gunita

***

Milzumliels un sirsnīgs paldies, par jaukajām dienām Mistērijās.
Es Mīlu, Staroju un vienkārši Lidoju. Viss tas pateicoties pašiem sev un Jums, čaklajiem, gādīgajiem cilvēkiem, kas visu šo mums sarūpēja:)
Dite

***

Visu pirms gribēju pateikt lielu paldies par meiteņu dienām. Nezinu, laikam jau neesmu gatava gari rakstīt par savām sajūtām pēc tām, bet varu teikt viennozīmīgi esmu sajutusi iekšēju mieru un sapratni par to, ka dodos pareizā virzienā. Patiešām priecājos par to, ka vienu reizi mēnesī organizēsi meitenēm tikšanos. Vēlreiz paldies, Intiņ, par Tavu svētīgo darbu, Jauku dienu vēlot, Baiba.

***

Laikam ir nepieciešams laiks, lai notikumi "nosēžas" :)

Šovakar pēkšņi atkal tik dzīvs manās sajūtās ir 21.jūnija notikums - ar mūsu kopīgajām sarunām pie ugunskura, pirtī iešanu un man personīgi tik simbolisko pašai sev uzlikto rāmīšu nomešanu...Un tāda absolūtas un kaut kādā mērā pārdabiska laimes sajūta, un dziļa, jo dziļa pateicība... Paldies! Nevarēju neuzrakstīt! :)Agita

***

Visu laiku domāju par to, ka vajadzētu uzrakstīt, kā man iet. :) Esmu gan te ierauta tādos mutuļos, ka nezinu, kā es te iekūlos, pirmkārt, kā no tiem izkļūt un vai vispār vajag. Tā, sausi un objektīvi skatoties, nekas nav mainījies - tāpat attiecību statuss nesaprotams, darbs tas pats un vēl joprojām pie mammas dzīvojos. Bet no otras puses ir tā sajūta, ka kaut kas ir manāmi sakustējies un tagad tik jātur līdzi! Un, kas pats svarīgākais, ir tā sajūta, ka paļaujos un pateicos par to, kas ar mani notiek pat tad, ja nav gluži tā kā man gribētos. Plus ir parādījusies iekšējā sajūta, ko attiecīgajā brīdī vajadzētu un ko nevajadzētu darīt. Šobrīd ir tā sajūta, ka jānogaida un nav jāstrebj karsts, lietas pašas atnāks un man nekur nav jāsteidzas un pa visām varītēm jālaužas. liekas, ka visa plašā pasaule ir vaļā un tagad tikai jābauda tas viss, kas pār mani nāk. Tiekamies mistērijās! noteikti būšu! Jana

***

Kopš tikšanās meiteņu dienās jūlija beigās nu jau paskrējis gandrīz mēnesis, un, lai arī ar atbildi nesteidzos, tas nenozīmē, ka esmu pazudusi un vienaldzīga, jo pret kaut ko tādu vienaldzīgo nevar būt. Tas noteikti būs viens no spilgtākajiem mana gada notikumiem, jeb pavērsieniem, jo, šķiet, ka es jau biju ļoti tuvu tam mošanās brīdim, daudzām atziņām, tikai tās dienas, vide, informācija, kompānija, tas spēks, kas pie Tevis tur bija, kaut ko pavisam pavēra vaļā, jeb sakārtoja (prātā un sajūtās, jeb intuīcijā) un uz daudz ko es tagad skatos pavisam citādi. Un, lai arī iepriekš daudz ko zināju un biju dzirdējusi, šoreiz laikam izlaidu caur sevi un tas tiešām ir ko vērts!
Pēc tam, kad runāju par savu piedzīvoto un atziņām ar savu draudzeni, kas arī iet savu garīgo ceļu un ir zinoša daudzos šajos jautājumos, viņa bija tādā sajūsmā, ka man ir šis ceļš pavēries, ka nonācu Drustos, ka esmu tik daudz ko sevī pavērusi un apzinājusies..Tāpēc - Paldies, Inta!

Protams, ka man daudz darāmā ar savu dzīvi, partneri, dzimtas jautājumiem, kas kā smagumi velkas līdzi tāpēc arī nevaru šobrīd vēl, piemēram, aicināt Tevi un kādas meitenes uz "savu" pirti laukos, jo viss tas dzimtas pasākums man vēl jāpašķetina, lai es justos labi, brīvi.. Tāpēc es noteikti vēlos turpināt šo darbu, lai varētu atbrīvoties no dzimtas smagumiem, pēc tam arī sakopot spēkus, lai labāk tiktu ar savu dzīvi galā. Vēl divas lietas, ar kurām meiteņu dienu saistībā vēlos padalīties - es vairāk staigāju svārkos! Un, ja es agrāk domāju, ka mazā auguma dēļ, man gari svārki nepiestāv, tad tagad esmu iegādājusies sev divus garus kuplus brunčus un, kad ar sarkanajiem izeju uz ielas, saņemu pat svešu vīriešu komplimentus. Tā kā tā ir viena pārmaiņa, kas ar mani notikusi.. redzēs, kā izdosies svārku kanti turēt, vēsākam laikam tuvojoties, jo bez biksēm jau tāpat gluži neiztieku un lielā dillemma par darbu, jo tur jau neplivināsies ar kupliem gariem svārkiem apkārt ;) bet katrā ziņā - tajā ir spēks! Ne jau komplimentos rezultātā, bet pašsajūtā. Tiešām!...
Un jā, esmu nopirkusi Spēka dziesmas, klausos un dziedējos, pie gultiņām meitām pielikusi krustabās pašas dāvātās Lielvārdes jostas, skaitu tautasdziesmas un gribu, lai šīs lietas no manas dzīves nepazūd, tikai vairojas. jāveido ieradums, par ko runājām, lai gan viegli nav...
Lai Tev tiešām veicas un, ja vajag kādu padomu mārketinga, sabiedrisko attiecību, mediju reklāmas, komunikācijas jautājumos, vai vienkārši tāpat, es labprāt atsaukšos, ar lielāko prieku! 
PS. Kā gatavoju mazsālītos gurķīšus un lieku Tupperware bļodā - gluži kā Tev bija-, tā gribot negribot, atkal iedomājos, atceros un smaidu..jā, arī ēst gatavošana un Tupperware ir man tuvās lietas. :) Pateicībā un sirsnībā- Nora
***

Tev raksta Dace, kas nesagaidot Mistēriju noslēgumu apli, aizbēga, lai pabūtu ar sevi pēc belziena pa pieri, ko saņēmu gan no Tevis, gan arī Inesītes. Tas patiešām bija svētīgi!!!!!!! Paldies, ka mums ar Tevi izvērtās personīga saruna. Man vēl ar vien ausīs skan Tavi vārdi par to:...:"ja gribu nokļūt 10.klasē ir jānoliek 9.klases eksāmeni". Aizbraucot no Mistērijām, pabiju Piltiņkalnā un tad tik sākās.......es vienkārši sevi nepazinu, es līdz šim nebiju sajutusi sevī tādas sajūtas, enerģijas plūsmu, es sevi sadzirdēju no iekšpuses un aizejot prom man likās, ka ir sākusies mana jaunā dzīve. Lai gan ir pagājusi viena diena, pie manis visu laiku atnāk zīmes, norādes, likumsakarības......
Lai sagatavotos 9.klases eksāmenam, man ir jāizpilda daudz, daudz mājas darbi, tāpēc būšu pateicīga, ja varēsi atsūtīt meditāciju par iepriekšejo attiecību saišu pārraušanu, kuru pieminēji mūsu diskusijā un iespaidīgo lūgšanu ar kuru dalījās Gunta.
Tā kā līdz eksāmenam vēl tālu, tad cītīgi sekošu līdz Tevis piedāvātajiem semināriem, kopā būšanām, konferencēm, jo man tur ir jābūt un es tur būšu!!!!!
Paldies Tev, Taviem līdzcilvēkiem, domu biedriem, par to, ko Jūs darat mūsu labā, lai arī mēs noplēšot no sevis sīpola mizas kārtas, varētu tikt līdz pašai serdītei. Lai Dievs Tevi svētī un pasargā!
***

Gribēju vispirms pateikties par bateriju uzlādēšanu. Atkal varu soļot tālāk. 
Starp citu, šoreiz grupas meitenes tiešām bija tik brīnišķīgas. Šķiet, bijām ļoti radniecīgas. 
Un vēl nosūtu rindas, kas varbūt Tev noder kādiem domu graudiem (varbūt jau zināmi)':
VAKARA LŪGŠANA
Es izgāju laukā, Kungs, cilvēki skrēja, velosipēdi skrēja, mašīnas skrēja, ielas skrēja, pilsēta skrēja, visi skrēja. Visi skrēja, lai nepazaudētu laiku, lai noķertu laiku, lai iegūtu laiku. Uz redzēšanos, kungs, atvainojiet, man nav laika. Es ienākšu citreiz, nav laika gaidīt. Beigšu šo vēstuli, man nav laika. Es gribētu jums palīdzēt, man nav laika. Nevaru pieņemt uzaicinājumu, laika trūkums. Man nav laika padomāt, steidzos, nav laika. Es gribētu lūgties, bet man nav laika.
Cilvēki skrien laikam pakaļ, Kungs. Viņi pavada laiku virs Zemes steidzīgi, satraukti, pārslogoti, izmisuši, apmāti. Tu esi ārpus laika, Tu smaidi, Kungs, redzot, kā mēs ar to cīnāmies. Tu zini, ko Tu dari, Tu nekļūdies, dāvājot laiku katram cilvēkam. Tu dāvā katram laiku izdarīt to, ko Tu vēlies, lai viņš izdarītu.
Kungs, man ir laiks, man ir viss mans laiks, viss laiks, ko Tu man dāvā, manas dzīves gadi, manu gadu dienas, manu dienu stundas, tās visas ir man. Man tās ir jāpiepilda prātīgi, rāmi, bet jāpiepilda tās visas līdz malām, lai tās dāvātu sev. Lai lūgtu Tev šo stundu remdeno ūdeni pārvērst devīgā vīnā kā toreiz Kānā, cilvēku kāzās. 
Šai vakarā, Kungs, es Tev nelūdzu laiku izdarīt to vai citu lietu, es Tev lūdzu žēlastību laikā, ko Tu man dāvā, apzinīgi darīt to, ko Tu no manis gaidi. Zanda
***

Pagājusi nedēļa kopš tikāmies. Paldies Tev par jauko uzņemšanu, par darbu ar mums, mājai un Priedes kalniņam un meitenēm (tik dažādas un īpašas)...
Braucot prom no Drustiem, sen zināmais ceļš uz Rīgu likās pilnīgi citāds... Paldies vēlreiz par Dvīņu liesmu meditāciju, bija tik gaiša, mīlestības pilna un ...smaržoja pēc rozēm.Sirsnībā, Agrita
***


Sveika, mīļā!
Steidzu rakstīt un teikt LIELO paldies! Es TO izdarīju! 17. maijs ir mana pēdējā darba diena šajā iestādē. Ir tāds atvieglojums, un nu varu vakarā mierīgi kravāt somas un rīt agri lidot uz Sočiem. Un tur taču kalni un jūra. Īsta meditācija.
Un vēl, Intiņ, paldies, ka rīko šīs konferences. Starp citu, biju stipri izbrīnījusies, ka nākuši tik daudz jaunu klausītāju klāt. Protams, tas priecē. Un ceru, ka "vecie" mudina vienkārši jaunus spēkus klāt. Mīļoju Zanda
***

Labrīt, Inta!
No sirds pateicos par to, ka šo laika posmu esi "atnākusi":))... Ir parautas vaļā sastāvējušās emocijas un asaru slūžas nu ir vaļā... laikam sevī ir tik daudz turēts- samierināšanās, aizvainojums un vēl daudz, daudz... Paldies, ka palīdzi paskatīties uz lietām no cita skatu punkta... Iedrošini:)..., "Ej, taču un dzīvo...":))... Ne velti es uzrunāju Tevi:)...Tā bija jānotiek un pateicīga Dievam, ka vēl būs iespējas tikties:)... Uz drīzu redzēšanos un lai burvīgs pavasara ziedu gaidīšanas laiks! Inga
***

Mīļā Inta!
Atļaujos rakstīt "mīļā" , kaut neesam vēl dzīvē satikušās. Vienmēr sekoju līdzi Taviem rakstiem, publikācijām un esmu jau izpētījusi arī Tavu mājas lapu. Pat devusi lasīt vairākus Tavus rakstus savām draudzenēm un draugam. Visi ir jutušies pacilāti un iedvesmoti.
Jau vairākus mēnešus dzīvoju ar ieceri Tev uzrakstīt, lai tikai pateiktos par katru rakstu gan draugos,lv, gan arī facebook, tādējādi dodot sievietēm iespēju pacelties pāri ikdienībai, pāri savām personīgajām sāpēm un ciešanām, kādās tik daudzas Latvijas dāmas dzīvo, un ar ko sadzīvo. Tu esi gaiša saulīte pie LV sieviešu (un arī citu valstu sieviešu) debesīm, dodot viņām iespēju pārvarēt grūtsirdību dzīvē un palīdzot saskatīt ko pārpasaulīgu, kas dod spēku un augstāku jēgu.
Šodienas ieteikums par svārkiem deva man grūdienu ņemt un uzrakstīt. Jo svārku ideja kā apliecinājums sievišķībai man atgādināja arī par savu šīs vasaras projektu: esmu aicināta abās Latvijas 3x3 nometnēs vadīt deju meditācijas kursu, un gari svārki sievietēm tik tiešām mani no jauna uzrunāja. Mana ideja ir attīstīt seiveišķības izjūtu sievietēs un vīrišķības izjūtu vīriešos (ja kāds pieteiksies uz manu kustību meditācijas grupu). Paldies par to!
Un nobeigumā: ļoti ceru šovasar rast laiku un iespēju satikties ar Tevi, kas man neizdevās pērn. Būšu mājas jūlijā un ceru uz jauku sarunu!
Paldies vēlreiz par visu!
Gundega
***
Sveika, Inta!
Ir pagājis jau kāds laiciņš pēc jūlija meiteņu dienām, bet vēl joprojām tās ik pa laikam atceros ar ļoti siltām atmiņām. Jāatzīst ,ka pēc meiteņu dienām bija liels nogurums, bet tai pat laikā – nebijis iekšējais miers. To ka esmu daudz mierīgāka un patīkamāka pamanīja arī apkārtējie. Notika tieši tā kā Tu teici – bija iekšējs miers un spēja ļauties un notika brīnumi. Priekš manis svarīgākais bija šis jauni izjustais iekšējais stāvoklis. Diemžēl ir tā, ka man sagādā lielas problēmas sevis mīlēšana, būtu godīgi teikt, ka sevi nemīlu. Ir grūti izprast to ko nekad neesi piedzīvojis, jo nav ar ko salīdzināt. Pēc meiteņu dienām man pirmo reizi mūžā bija iekšēji tik patīkama sajūta, likās ka manai dvēselei šajā ķermenī ir ērti, omulīgi. Pat nesapratu, ka salīdzinot ar izjustos – agrāk mans iekšējais es ir juties kā iesprostots ļoti asā būrī, kur katra kustība, pieskāriens būra sienām sagādā sāpes. Te viss bija citādāk, pilnīgi jutu cik iekšēji ir silti un maigi. Cik brīvi var justies un priecāties ka esi.
Vēl pēc meiteņu dienām varu droši teikt, ka esmu atlaidusi savas pagātnes attiecības, kurās tā biju ieķērusies. Pašas meiteņu dienas bija kā zināms lūzuma punkts, gan kāds notikums pēc tām ļāva prātam ieskatīties citā, daudz veselīgākā virzienā. Es uzskatu, ka tiešām notika brīnums. Bija kāds vīrietis, kas man jau iepriekš bija ļoti iekrita sirdī, tieši sirsiņā, nevis prātā, bet pilnībā viss liecināja, ka interese ir tikai no manas puses un vispār apstākļi tādi, ka nu nekādi vispār pat mūsu ceļi nekrustosies. Un tad, pēc meiteņu dienām, pilnīgi negaidīti mēs satikāmies, un uz 2 dienām bija maģija – tas tiešām bija kā pasakā par pelnrušķīti. Uzradās princis un es piedzīvoju pasakainas dienas, kas man parādīja, ka gan es varu būt citādāka, gan ka vīrieši ir dažādi un ko nozīmē siltums, mīļums. Kaut kas tāds kas bija pietrūcis vienmēr. Pēc tam, tieši tā pat kā nesaprotami un nenokurienes viss sākās viss arī beidzās. Protams, skumji un žēl, bet tam pāri ir sajūta, ka tas bija tas brīnums, kas man bija vajadzīgs un arī vēl viens dzīves trenniņs notikumu atlaišanai. Kāds no augšas man parādīja, ka attiecības var būt siltas un mīļas, ka var būt klikšķis un savstarpēja ķīmija. Ka tu jūti, kad ir, nevis kad izklalkulē, ka šī ir laba partija. Biju tā nocietinājusies, ka nekam tādam īstam vairs neticeju – visu noteica tikai prāts. Tagad zinu, ka jāatlaiž un brīnumi notiks. Ka notiek tieši tā kā ir vajadzīgs man, lai es augtu un attīstītos. Un kas zina, varbūt mūsu ceļi ar šo cilveku vēl krustosies. 
Man jāmācās dzīvo ar sirdi , saklausīt sevi un būt daudz harmoniskākai, paļauties uz augšējiem spēkiem, ļaut notikumiem notikt.
Paldies Tev par meiteņu dienām, par meditācijām – tās bija tik dziedinošas, paldies par jauniegūto mieru. Protams, laikam ejot iekšējais miers tagad ir zudis, bet pateicoties Tev es zinu kā var būt un uz ko man ir jātiecas. Paldies Tev no visas sirsniņas! Katrīna
***

Sveika, Inta!
Vēstuli Tev uzrakstīju iedvesmas brīdī, un tad kãdu nedēłu tã gulēja manã somiñã. Sapratu, ka rakstīšana tiešām ir łoti sieviškīga būšana, kas paceł spãrnos, un aiznes tur, kur pati neesi pat apjautusi, ka varētu aizlidot. Novēlu, lai Tev, visām Tavām meitenēm un man pašai šie iedvesmas brīži būtu arvien biežāk, un arvien pastāvīgāki, kamēr tas pārvēršas par realitāti.

Paldies, Īnta, ka Tu esi ienākusi manā dzīvē! Tikko izlasīju 1. Nodału,,Dvēsełu cełojumā,, ( nu jau 7.) un sapratu, ka gribas lasīt, lasīt, lasīt... Kädu mieru un laimes sajūtu tā sniedz.
Šīszemes dzīve vēl jāsakārto, bet nav vairs tā smagā sajūta kã ,,mūžïgo vezumu velkot." Pašlaik esmu prom un bērni, kā izrādās, atkal ir palikuši vieni ar sevi , bet sirdī ir miers, jo jūtu, ka ar viñiem viss būs kārtībā, kaut gan agrãk prāts lika uztraukties, taču tagad saprotu, ja sirds jūt, ka būs labi, tad varu uz to pałauties.
Arī tagad papīrs pats iegūla rokãs un vārdi paši viegli gulst uz papīra, kaut gan pirms brīža vēl domāju, ko īsti rakstīšu, vai būs ko rakstīt, un vai neiznāks kaut kas łoti smags. Bet vārdi lido kā taureñi, Tavi taureñi Inta! Paldies, ka Tu man esi šo devusi!
Un tagad, tas ko es tajā brīdï domās uzrakstīju saviem bērniem.
Mīłie bērniñi, mēs noteikti kopā atbrauksim uz Parīzi. Gaidiet! Plašums, Brīvība, Balts. Balta dvēsele, kas lido. Spārni, lieli un plaši un sargājoši. Miers, pilnīgs Miers.
Mīlestībā, Ginta (,,Meiteñu dienas" oktobrī)
Parīzē, naktī ( nedēłu pirms...)
***


Sveika!

Jau uzreiz gribas sākt ar paldies! Par piedzīvoto un iegūto Meiteņu dienās. Spēcīgākais ieguvums bija dzimtas meditācijā pēc kuras reāli jutu, ka mani kāds mīl, tā sajūta nenāca no manis un ne no apkārtesošiem, bet tiešām likās, ka tā lija pār mani no augšas, nekad iepriekš neko tādu neesmu izjutusi. Tik silta sajūta!
Aizgūtnēm izlasīju Dvēseļu ceļojumu un beigās kā bomis mani pārņēma tik interesanta sajūta, ka dzīve tiešām ir spēle, bet vislabākajā nozīmē - tās noteikumi ir Mīlestība un Prieks!
Jāatzīst, ka šajās nedēļās pēc MD jūtu no sevis nākam ārā daudz negatīvo emociju, un joprojām mācos turēties pretī tam, kas ietekmē mani no ārās, vēl meklēju veidus kā dzīvot savā Labajā :) bet vienmēr, vienmēr, kad apstājos domās un darbos, tad sajūtu lielu dziļu, iekšēju mieru - tas ir mans atspērienpunkts.
Paldies!Dziļā sirsnībā un mīlestībā,Indra
***
Labrīt, Inta!Šorīt patiesi priecājos par pirmo sniegu :) Pat nespēju atcerēties, kad pēdējo reizi tik ļoti par to esmu priecājusies.. Jā.. es ļoti daudz pēdējo nedēļu laikā priecājos, smejos. Esmu mierīga, nedusmojos, naids arī izzudis. Ar vīru un vīra meitu attiecības ir ļoti uzlabojušās, ir atgriezusies iekāre un vēlme pēc sexa, par ko vīrs, protams, katru dienu gavilē un ir gatavs izpildīt gandrīz katru manu vēlmi. Es ar prieku gatavoju ēst, cepu kūkas, nebaros, necepos par visiem sīkumiem.. Un vīrs to tiešām ir pamanījis un arī ir mainījies :) Ceru un ticu, ka drīz viņš atradīs arī labu darbu, kas veicina izaugsmi :)
Arī vīra vecāki vairs netracina, esmu pat pati piedāvājusies aiziet ciemos :) Arī mana mamma vairs nekaitina ar savām sms un citām lietām. Un ar kolēģi no rītiem vairs nav par ko runāt... Ne man pašai gribas kādu aprunāt, ne piebalsot kolēģei.
Neilgi pēc Meiteņu dienām, laikā, kad vīrs bija prom, ar bērnu notika nelāgas lietas, kas man lika aizdomāties par daudzām jo daudzām lietām.. par to, ka nenovērtēju viņu utt., ka pati esmu bijusi ragana. Esmu ļoti pateicīga Augstākajiem spēkiem, ka arī es beidzot esmu uzsākusi savu Gaismas ceļu.
Pa šo laiku esmu bijusi arī pirtī uz rituālu.. atbrīvoties no visa tā, ko neizdarīju Meiteņu dienās un esmu satikusi arī burvīgo Simonu Kārkliņu, kas man palīdz atbrīvoties no visiem dēmoniem, kas uzpeld no iepriekšējām dzīvēm.
Jūtos labi, ļoti ļoti labi :)Paldies, Inta!Sirsnībā, Līga
***
Labrīt, Inta!Ir pagājušas 3 nedēļas kopš Meiteņu dienām, bet izmaiņas manā dzīvē pēc meditācijām joprojām ir procesā! 
Asaras, kurām neļāvu izlauzties meditāciju laikā, bira dažas reizes ikdienas gaitā, ļoti asi reaģējot uz nepatīkamiem sīkumiem. 
Kad atgriezos Rīgā trešdienas vakarā no Lubūžiem, kolīdz ienācu pa dzīvokļa durvīm, saņēmu zvanu no starptautiska uzņēmuma- uzaicinājumu uz darba interviju. Pēc 1.intervijas sapratu, ka tomēr nevēlos pamest esošo darba vietu, tikai pamainīt specialitāti. Līdz šim nevarēju nodefinēt, par ko vēlos strādāt. Puisim izstāstīju, kādas darbības gribētu veikt, ko tieši darīt, un tad viņš nosauca, kā saucas mana specialitāte.. Pašai bija grūtības to nodefinēt. Aizgāju uz 2.interviju, jo paaicināja. Bet esošajā firmā jau sāku runāt par savām iespējām uz nākošo gadu. Ideja īpašniekiem patika, ceturtdien būs jāprezentē visai valdei, tad arī viņi izlems, atstāt mani esošajā amatā vai ļaus virzīties tālāk. Neskatoties uz viņu gala lēmumu, esmu apņēmusies janvārī iet kursos un apgūt jauno profesiju. Lai varu pēc tam strādāt šajā nozarē. 
Arī attiecībās bija patīkamas izmaiņas- dažādas kolosālas sarunas, kā arī pēdējā saruna divas dienas atpakaļ par precībām, beidzot viņš skaļi par to ir sācis runāt.
Šo sestdien pamēģināju meditēt pati..Tādu līdzīgu kā dzimtas meditāciju, tikai teicu Piedod un Paldies visiem saviem tuvākajiem, ieskaitot puisi un vecmāmiņas, veltīju vairāk laika katram individuāli. Izdevās ļoti emocionāli un pacilāti. Nākamajā vakarā bija drudzis, vemšana, caureja..
Vakar biju uz arī uz Simonas Kārkliņas Mīlestības meditāciju. Beidzot būs jāķeras klāt Ņūtona un pārējām grāmatām. Jāturpina savs Sirds ceļš. Joprojām esmu metodes meklējumos.. Ja vien Meiteņu dienas varētu notikt biežāk.. :)
Šis laiks bija interesantiem notikumiem pilns un vēl nekas nav beidzies, tagad tikai sāksies!
Došu ziņu pēc laika :)Paldies Tev liels! Tas, ko mums sniedzi, nav aprakstāms vārdos, ne izmērāms naudā. Tā bija kā svētība.Patiesā cieņā-Žanete.
***
Sveika, Inta!

Es patiesi un no sirds paklanos,tavā, priekšā, jo tas, ko var izdarīt viens cilvēks ar tik daudzu cilvēku dzīvēm ir PRĀTAM NEAPTVERAMI, BET DVĒSELE GAVILĒ!
Pateicos, tev!
Uz Meiteņu dienām devos, jo iekšēji jutu, ka vajag, bet bez konkrēta mērķa, jā bija dažas lietas, kuras likās, ka traucē dzīvot un justies Laimīgai. Īsti nebiju pārliecināta vai pareizi rīkojos aizejot no ļoti labi apmaksāta darba, prestižā uzņēmumā, kurā biju izlietojusi savu enerģiju deviņu gadu garumā, bet gandarījumu par to nejutu. Pēc darba vakaros devos uz dažādiem pulciņiem, gan ezotēriskiem, gan sporta, un mūzikas, lai aizmirstos, bet jutu, ka nav miera.
Pēc ilgstoša vientulības perioda esmu satikusi cilvēku, kurš, mani mīl Tādu kāda esmu, ļauj man būt sievietei, lutina, mums ir ļoti skaista māja, pasakainā vietā, mežs, putni, miers, viss par ko biju sapņojusi, bet ... pēdējā laikā jutu, ka bez pamata esmu noskumsi, nav prieka, bieži acīs sariešas asaras, nav enerģijas, ātri nogurstu,kaut kas nav īsti tā kā gribētos. Protams pagātnesenkuri vilkās līdzi, par savām sajūtām bieži sevi vainoju, ka laikam jau esmu izlutināta, ka esmu nepateicīga un pati nezinu ko īsti gribu. Bieži sev pārmetu, ka atļāvos pārāk ilgi nodoties Mandalu zīmēšanai, vai Intas grāmatas lasīšanai, vai ja uz pilsētu braucu tikai, vingrot, var būt, tas ir nelietderīgi, tā es sevi "mīlēju".
Nonākot Meiteņu dienās, klausoties citu Meiteņu stāstos, man brīžiem likās, tiešām, es pati nezinu ko gribu, "paklausies kā citām iet!" Dalīšanās ar saviem stāstiem, pieredzi, kopā būšana, darbs ar savu Ego apvienoja mūs, un vēl Meditācijas, kas bija ļoti īpašas. Šīs divas dienas bija morāli smagas. Atbraucot mājās jutos kā "salauzta", sāpēja galva, sāpēja Dvēsele, mans mīļotais vīrietis mani lika gulēt kā mazu bērnu, biju bez spēka. Tā pēc Meiteņu dienām gultā pavadīju trīs dienas, šīs dienas vēl turpināju izdzīvot spēcīgo Dzimtas meditāciju, kuras laikā pat sajutu savas mīļās vecmammas smaržu, atkal un atkal lasīju Intas grāmatu, it kā meklējot atbildes.
Pēc atveseļošanās es sāku just nepatiku pret savu vīrieti, gan morāli gan fiziski, mani tracināja katra viņa darbība, kaut gan likās, ka vajadzēja būt otrādi, es biju nesaprašanā, kas notiek. Es centos, bet nekā. Viņš to sāka, just un raizēties, kas notiek, bet es klusēju un meklēju atbildes sevī. Mocījos neziņā, kļuva arvien sliktāk, arī fiziski, reiba galva, slikta dūša, kaklā "kamols", nav prieka, nav enerģijas, bezmiegs. Meiteņu dienās trīs meitenes sadraudzējāmies tuvāk, un norunājām tikties, lai kliedētu savu nejauko noskaņojumu uzaicināju šīs meitenes ciemos pie sevis. Sagaidīju savas viešņas, bet nejutu prieku, bet tagad, es esmu viņām bezgala pateicīgas, ka viņas atbrauca un man lika spert dzīvē ļoti drosmīgu soli. Mums ir burvīga Melnā pirts, kur parasti visus per man vīrietis, bet šoreiz mēs devāmies uz pirti tikai meitenes vien, lai turpinātu Meiteņu dienas. Jā, tagad, es varu droši teikt tas bija turpinājums Meiteņu dienām, jo tur sarunas raisījās pašas no sevis. Nevaru pat izskaidrot, kas bija tas, kas man atvērās, bet pirtī Atbilde atnāca pati par sevi, es sapratu un izstāstīju meitenēm, to, kas mani nospiež. Manam mīļotajam vīrietim sieva "aizgāja" no ļoti smagas slimības - audzējs, māja, kurā dzīvojam bija arī viņu kopīga māja, mājā vēl joprojām ir gana daudz mantu un lietu, kas atgādina par viņas klātbūtni. Man likās, ka es ar to sadzīvošu, ka nav jātic visādiem māņiem, bet sapratu, ka man tas tomēr traucē. Manas draudzenes mani pirtī norāja par tādu klusēšanu un ieteica saņemties un to izstāstīt savam vīrietim. Pirts rituāls sanāca pamatīgs, ar attīrīšanos, gan mentāli, gan fiziski. Pēc pirts mājās vēl jautri smejot līmējām Vēlmju kolāžas un jokojām, bija jauka un sirsnīga atpūta.Priecājos par atkal redzēšanos! Naktī es atkal uztrūkos no bailēm, trauksmes, ilgi mocījos bezmiegā, cēlos augšā un paņēmu Intas grāmatu, nejauši pati uzšķīrās sadaļa Veselība, kur gaiši un skaidri bija aprakstīts par Veģetatīvo Distoniju un Depresiju, es momentā pieņēmu lēmumu, rīkoties. Svētdienas rītā bija ieplānota atpūta ārpus mājām, jauka saulaina diena, šī diena ir vissaulainākā manā mūžā - Es pastāstīju savam mīļotajam vīrietim par to, kā jūtos, ka mums apkārt ir šīs pagātnes lietas, kas es to vēlos mainīt. Viņam no pārsteiguma bira asaras, kāpēc es to jau agrāk neteicu! Laikam baidījos viņu sāpināt.Tajā pašā dienā atgriežoties mājās viņš ņēma nost šīs lietas.
Esmu Laimīga, ka īstie cilvēki manā dzīvē ir ienākuši īstajā laikā!
Paldies, Tev, Inta par to, kā mūsu dzīves mainās!
Paldies, Sarmītei, par vietas izbrīvēšanu uz Meiteņu dienām!Ar mīlestību, -Ilze
***
Sveika, Inta!

Paldies par visu, ko caur Tevi un no Tevis saņēmu, paldies, paldies, paldies!
Biju ļoti laimīga, ka man bija vēl brīvas trīs dienas, kurās varēju būt ar sevi, sevī, par sevi. Izmantoju katru brīdi, lai būtu tur kur vēlos. Ļāvos un biju. Biju apjukusi no visas saņemtās informācijas, no uzirdinātā dvēseles dārziņa, no garaiņiem, kas pacēlās virs dārziņa... Tas viss vēlās un plūda, cēlās un krita. Sajūtas neaprakstāmas, brīžiem grūti, brīžiem tik viegli kā taurenim. Nevarēju neko ne palasīt, ne kur sevišķi iedziļināties. Visa galva bija un ir jau vēl tagad pilna informācijas, pilna sajūtu, izjūtu, domu...
Vakar gadījās braukt caur Drustiem pēc tam gar Lubūžiem. Piebraucām arī pie ezera, mazliet tālāk aiz mūsu tikšanās vietas. Un likās, es atkal paņemu no tās vietas vienu saini ar sajūtām, un tad pa kripatiņai lasīju pa to pašu ceļu pa kuru toreiz braucu, braucu arī tagad, lasīju savu emociju, izjūtu graudiņus, tie bija vēl tik skaisti, dzīvi. Man atkal gribējās pieturēt katrā no vietām, kur es mājupceļā otrdien apstājos, lai mazliet ieslīgtu sevī, visumā. Neaprakstāmi!
Es vēlāk uzrakstīšu garo stāstu, šis ir tikai tāds īss ieskricelējums. Būs vēl, noteikti būs. Galvā jau man rakstās!Inta, lai Tev veicas un izdodas arī turpmāk realizējot savus projektus un idejas! Baiba
***












2 komentāri:

  1. Pēdējās divas reizes pēc tikšanās ar Intu rodas liela sāpe, kas izrādās ir kaut kāds pārveides process un pēc tam nāk kaut kas labs! Paldies! Maira

    AtbildētDzēst
  2. Paldiess, Inta, par nometnes Dieviete tevī, semināru, ir pagājusi jau kāda diennakts, bet nevēlos pamosties. Nevēlos iet gulēt, gribas paildzināt mirkli. Ir jāatgriežas reālajā pasaulē, bet es esmu mainījusies. Paldies!

    AtbildētDzēst

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.