trešdiena, 2014. gada 18. jūnijs

Atgūstot sievietes spēku...


Kad sieviete atrodas vīrišķajās enerģijās, viņa zaudē prieku, radošumu, veselību, kļūst vientuļa, jūt
spēku izsīkumu, nebeidzamu atbildību un rūgtumu.

Kad sieviete ir piepildījusi sevi ar sievišķo enerģiju, viņa staro un visa pasaule griežas ap viņu! Viņai
viss izdodas viegli, viņa piesaista uzmanību un kļūst kā magnēts apkārtējiem, pati kļūst piepildīta ar vēlmi radīt, priecāties un gūt baudu no dzīves. Sievietes gaita un kustības kļūst līganas, visa viņas būtība pauž mieru, pārliecību, skaistumu un maģisko pirmatnējo sievietes spēku: pasaule eksistē viņai un dod viņai visu, kas nepieciešams...

Katrā no dzimumiem ir abas enerģijas, un ir ļoti svarīgi lai tās atrastos līdzsvarā. Vīrietis bez labestības kļūs par agresoru, bet sieviete bez spējas pastāvēt par sevi, kļūs par vājas gribas būtni ar ‘’upura sindromu’’.

Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka vīrieša sūtība ir radīt, bet sievietes iedvesmot.

Bet, vai sieviete spēj iedvesmot savu vīrieti, ja iekšēji viņa to nosoda, nesaprot un nepieņem? Un, vai vīrietis spēs radīt, ja viņš neprot dalīties, ja viņu ir pārņēmis slinkums un apātija?

Galvenā sievišķās būtības izpausme ir Pieņemšana, turpretī vīrieša- Dāvināšana. Tāpat kā tantriskajā seksuālo enerģiju saplūsmes principā: sieviete pieņemot iedvesmo, vīrietis, iedvesmojoties, dāvā šo kopradīto enerģiju pasaulei un savai sievietei.

Pieņemšanas un dāvināšanas princips ir ne tikai dzimumu mijiedarbības pamatprincips, bet arī šo abu enerģiju mijiedarbības princips katrā vienā cilvēkā. Sieviete, kura ir pieņēmusi pati sevi, spēj radīt. Vīrietis, iemācoties dāvināt, spēj iedvesmot un pieņemt sevi. Bet tikai kopā, izprotot enerģiju mijiedarbību un nozīmi, abu kopradītais spēks un iespējas, principā kļūst neierobežotas.

Atgriežoties pie enerģiju līdzsvarošanas: Dabā, Visumā viss tiecās līdzsvaroties...Jo vairāk sieviete aiziet vīrišķajā enerģijā, jo vairāk vīrietis –sievišķajā...

Bieži vien ārēji sievišķīgas sievietes ir tās, kurās ir vislielākais enerģiju disbalanss- līdz pat 80% vīrišķās enerģijas. Šīs sievietes ir sabiedriski aktīvas, organizatores, vadītājas, lektores, biznesa lēdijas, sportistes, ģimenē- noteicējas utt. Intuitīvi jūtot, ka ir vajadzība pēc sievišķā, viņas vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, ārienei, labsajūtai. Tas ir pareizi- pucēšanās, sevis lutināšana ir viens no veidiem, kā piepildīt sevi ar enerģiju, bet ar to vien ir par maz.

Lai būtu, ko dot apkārtējai pasaulei, ir sevi jāpiepilda ar enerģiju. Tieši ar savam dzimumam atbilstošo enerģiju. Ir svarīgi atšķirt un izprast šo enerģiju atšķirības. Atpazīt savu uzvedības modeli un attiecīgi ‘’pievilkt’’ to enerģiju, kura ‘’atpaliek’’. Jo pat koķetēt var atrodoties sievišķajās vai vīrišķajās enerģijās. Raidot seksuālos impulsus, koķetējot ar žestiem, apģērbu uzvedību, sieviete ‘’spiež uz vīrieša instinktu pogām’’, pat neiedomājas sevi esot vīrišķajās enerģijās. Šādi rīkojoties, vīrieti viņa dabūs, bet partneri harmoniskai kopdzīvei gan nē. Īsta sieviete koķetē ar valodu, gudrību un asprātību- tie ir sievišķības ieroči. Ja sieviete ir pilna ar sievišķo enerģiju, viņas starojumu pamanīs Vīrieši neatkarīgi no tā, kas viņai ir mugurā.

Tātad, vīrišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Gars, uguns, gaiss, individualitāte, intelekts, dāsnums, prāts, aktivitāte, konkurence, bizness, naudas pelnīšana, vadīšana, organizēšana, agresija, azarts, sacensības, fiziskais spēks, adrenalīns, ekstrēmisms, sports, sekss, vara, materiālu lietu radīšana, uzņēmība, atbildība, utt.

Sievišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Dvēsele, zeme, ūdens, intuīcija, pieņemšana, kalpošana, rūpes, mīļums, komunikācija, dziedāšana, dejošana, skaistums, garīgums, radošums, kolektīvisms, pasivitāte, atbalstīšana, iedvesmošana, dziedināšana, sapratne, viedums, gudrība, miers un harmoniskas vides radīšana.

Ikdienā atrodoties vīrišķajās enerģijās, sieviete ļoti tērē sevi- tas notiek uz sievišķo enerģiju rēķina...

Ja sieviete iet uz darbu pelnīt naudu (tikai), tad viņa zaudē savu enerģiju, spēku, veselību, dzīvesprieku un arī iespēju izveidot harmoniskas attiecības. (Par to kādā no nākamajiem rakstiem ‘’Pelnīt vai saņemt naudu? Nauda un sieviete.’’)

Harmoniskas, savstarpēji papildinošas, uz abpusējību un kopēju izaugsmi balstītas attiecības ir
iespējamas tikai starp sievieti un vīrieti, kuri atrodas sabalansētās savās enerģijās.

Ja tu ikdienā esi aktīva, enerģiska, veiksmīga (sociāli), bet partnerattiecību nav, vai nav tādas, kā vēlētos, tad padomā, vai neesi ‘’aizgājusi’’ vīrišķajā enerģijā. Šīs stiprās sievietes vienmēr gribēs atbilstošu, bet dabūs vāju vīrieti. Jo dabā viss tiecās uz līdzsvaru...

Ja ikdienā esi pasīva, bez spēka, iniciatīvas, ar mokām izcel sevi no gultas, lai kaut kā aizvilktos uz to darbu, ja ir grūti piespiest sevi kaut ko mainīt savā dzīvē, vai vispār jeb ko mainīt, tad tu esi nonākusi ‘’otrā grāvī’’- tevī nav nekādas enerģijas, vai pareizāk sakot, enerģijas rite ir apstājusies.

Pirmajām ir jāpaceļ savs sievišķās enerģijas apjoms līdz tādam pašam, kāds viņās ir vīrišķais, tad viņas kļūs enerģētiski ļoti spēcīgas. Otrajām, pirmkārt vispār ir jāiekustina enerģija, sākot tieši ar savu sievišķo.

Ja vīrieši sevi ‘’uzpilda’’ ar sportu, seksu, medībām, makšķerēšanu, biznesu, utml., tad sievietes to dara ar sievišķajam principam atbilstošām lietām. Tas nenozīmē, ka sieviete nevar iet uz sporta zāli ‘’cilāt dzelžus’’, vai vadīt biznesu. Var, bet jāatceras, ka, lai padarītu savu dzīvi harmonisku, tas būs jānolīdzsvaro ar sievišķajai enerģijai raksturīgām nodarbēm. Starp citu, arī biznesu var vadīt sievišķīgi. Un, proti, pieņemot darbā vīriešus un iedvesmojot viņus. J Lai vīrietis gribētu un varētu ‘’nest mājās lielāko mamutu’’, viņam ir vajadzīga blakus sieviete, kurai ir daudz sievišķās enerģijas, kas papildina viņa vīrišķo. Jo tikai kopā rodas patiess spēks.

Jā, naudas pelnīšana ir vīrišķās enerģijas būtība, bet, vai viņš varēs to naudu nopelnīt, ir arī sievietes atbildība... (Enerģiju mijiedarbība pārī, kādā no nākamajiem rakstiem)

Galvenie, mūsu sieviešu spēka un enerģijas avoti.

‘’Skaistums iekšienē un skaistums ārpusē’’. Pucēšanās, rūpēšanās par sevi, skaistas vides radīšana
mājās un apkārtnē. Atceramies mūžveco garīgo principu: ‘’Kur domas, tur enerģija’’. Tātad, kamēr domājam par pagātni, nākotni, sadzīvi, pienākumiem, pļāpām, seriāliem, problēmām utt., - to arī ‘’barojam’’. Un sevi tērējam. Kad domājam par sevi, sevi uzpildām. Tieši tādēļ tik daudz tiek runāts par sevis mīlēšanu- bez psiholoģiskā komforta, sevi mīlot, mēs krājam savu spēku.

‘’Māriskais aspekts’’. Vīrietis dod Gara sēklu (informāciju), bet mūsos rodas jauna materiālā forma, jauna dzīvība. Māte Zeme ir Sieviete, līdz ar to sievietei krietni būtiskāk ir smelties savu spēku no Zemes, staigājot basām kājām (ziemā, apķerot kokus), un dzerot vairāk tīru avota ūdeni. Jā, un staigājot garos, kuplos svārkos. Kā zināms no vēstures, bikses sāka valkāt sieviešu cietumā nosacīti nesen uz visas vēstures fona, kamēr mūsu ciltsmātes un visu tautību sievietes tūkstošiem gadu gan mājās, gan siena pļavā gāja kuplos svārkos. Jo zināja, ka svārkiem kustoties, rodas tā saucamie vērpes lauki, kas taisnā ceļā iekļūst sievietes pamata čakrās...

Pašrealizācija. Dievs mums ir devis gan spējas, gan talantus ar vienu konkrētu mērķi, un proti: lai mēs tos realizējot, caur aizraušanos, hobiju un interešu grupām utml. Sagādātu prieku savai Dvēselei un, galvenais, piepildītu sevi ar enerģiju!!! Darot jebko radošu, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Komunikācija, dziedāšana, rakstīšana, teātris, lasīšana- tie ir tieši sievišķās enerģijas avoti. Protams, sievietei ir jārealizējas arī kā sievietei, kā mātei, kā sabiedrības loceklei utt. Ir svarīgi saprast, ka līdz savai Sūtībai var tikt tikai realizējies cilvēks. Jo pašrealizācija ir došana pašam, Sūtība ir došana citiem. Reti, bet mēdz arī šīs abas lietas sakrist.

Atvērta sirds. Ja vīrišķā enerģija simbolizē Garu, tad sievišķā Dvēseli. Dvēseles mītnes vieta ir cilvēka sirds. No tā, cik lielā mērā sieviete spēj atvērt savu sirdi beznosacījumu pieņemšanai, mīlestībai, piedošanai un izpratnei par Dvēseles uzdevumiem un pasaules kārtību, garīgajam viedumam, tik lielā mērā, viņa spēs pildīt savu Sievietes Sūtību: būt miera, harmonijas, laimes, iedvesmas un mīlestības avotam gan sev, gan savai ģimenei, gan visai sabiedrībai un pasaulei kopumā. Sievietes ceļš ir garīgais ceļš. Ja vīrietis var pašrealizēties un piepildīt savu Sūtību, atrast garīgumu caur matēriju, pārveidojot fizisko pasauli un darot to labāku, tad Sievietei jāsāk ar garīgumu. 

Tātad, atverot Sirdi, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Ko nozīmē ‘’atvērt Sirdi’’? Tas nozīmē izprast savu Būtību, pieņemt sevi, transformēt un atbrīvoties saviem ‘’enkuriem’’ – bailēm, vainas sajūtas, vērtēšanas un nosodīšanas, aizvainojuma, dusmām, skaudības, greizsirdības, kontroles un visām citām zemu vibrāciju emocijām un jūtām. Paralēli izprotot, pieņemot, iemīlot un sākot cienīt pašai sevi. Arī kad sieviete iet uz dažādiem ‘’pulciņiem’’, semināriem, interešu klubiem, viņa piepilda sevi ar enerģiju, jo tad domā par savu izaugsmi (‘’kur domas, tur enerģija’’). Jā, viennozīmīgi, šis nav viegls ceļš, -tas prasa laiku, apņemšanos, neatlaidību un drosmi mainīties. Savā un visu labā.

Bieži vien sievietes meklē attaisnojumus savi nespējai pārvarēt bailes un uzsākt šo pārmaiņu ceļu. ‘’
Man nav laika’’, ‘’es tam esmu par vecu’’, ‘’es to nevaru atļauties’’, ‘’kas uzturēs ģimeni’’, ‘’man ir pienākumi’’, ‘’man nav izejas’’ utt. Īstenībā, tās visas ir bailes- vislielākais no ‘’enkuriem’’. Arī Dzīves skolā ir jākārto eksāmeni, lai tiktu nākamajā klasē, lai cik bail no tiem arī nebūtu. Acīmredzot vēl nav tik slikti, ja turpinām barot sevi ar cerībām, ka varbūt kaut kad būs labāk. Bez eksāmenu kārtošanas.


Ar ko sākt?
 Ar ieklausīšanos pašai sevī un ar godīgām atbildēm. Ar nodomu. Nodomu sākt iet pa savu Sievietes ceļu. Ar pirmo soli pareizajā virzienā. Mēģinot saklausīt savas sirds čukstus, atlaist prāta kontroli un palaist brīvībā savu intuīciju. Soli pa solītim atļauties ielaist sevī sievišķo enerģiju, atbrīvoties, paļauties, atslābt, sajust sevi, savas patiesās vēlmes. Lēnām, lēnītiņām, pa gabaliņam tu atbrīvosi Viņam vietu savā Būtībā.
Un Viņš atgriezīsies pie Tevis.
 Tavs pirmatnējais Radītāja dotais Sievietes Spēks.

Inta Blūma  
Publicēts jūnija žurnālā ''Mistērija''

otrdiena, 2014. gada 3. jūnijs

Ļauties un paļauties

Pasaule ir tik pilna... Pilna krāsu, skaņu, notikumu...pilna skaistu cilvēku, emociju, siltuma.Līdz šim šai līdzīga pārpilnības sajūta spieda mani nost- 
vēlējos dalīties, runāt, izrakstīt, norakstīt no sevis....dalīties...atdot pasaulei...
Šoreiz grūti rakstīt no pārpilnības... tik daudz ko gribās pateikt...
Jau nedēļa pēc harmoniskākajām Mistērijām manā mūžā, brīnumainākie cilvēki, smaidi,
pieskārieni...saviļņojošākais sākuma aplis, kad vajag tikai mirkli, lai visi 80 kļūtu kā viens...un sestdienas sadziedāšanā visi 300 kļuva kā viens... Vai tas nav brīnums?!

Ļauties un paļauties...doties Jaunajā, sadodoties rokās ar savu Sirdi... 
Tēma, kas viļņojās patlaban...
Vecais krasts pamazām pazūd aiz apvāršņa un ir nedaudz skumji... Līdzīgas sajūtas ir beidzot augstskolu: prieks par pārvarētajām grūtībām, apgūtajām mācībstundām; Svētki, vēlme nosvinēt- kāds posms ir noslēdzies; Priecīgs satraukums- priekšā Jaunā dzīve!...
...un tāda vieglas skumjas... Vai Jums nav kaut kas līdzīgs sajūtās patlaban?

Šodien ir brīdis, kad apstājos, lai pēdējo reizi paskatītos atpakaļ, pirms dodos uz priekšu...

Viena no tēmām, kas prasīt prasās ārā no manis, ir Sirds atvēršanas tēma.
Slēgta sirds čakra kā epidēmija...
Ceļš uz atvērtu sirdi, kā garīgais ceļš, kā Dvēseles ceļš, kā vienīgais ceļš...
Vai tam ir vajadzīga zināšanās, izpratne, apzināšanās?
Vai ir nepieciešams atbrīvoties no aizvainojuma, baiļu, vainas apziņas, nosodījuma, skaudības, greizsirdības utt.utjpr. enkuriem, domāšanas/prāta šabloniem, audzināšanas/sabiedrības stereotipiem?
Bez šaubām, jūs teiksiet...tas ir jādara.
Un Jums ir taisnība...
Brīžiem tik viegli ir apjukt visā garīgi-ezotēriskajā ''fastfoodā''. Tik daudz klasifikācijas, informācijas, noteikumu, pretrunu, pareģojumu...
Gadiem pinos tajos, mēģinot izveidot kaut kādu savu struktūru, pat domāju par grāmatu, kas sauktos ''Grābekļi, uz kuriem uzkāpj garīgie meklētāji''... Sķita, ka uz visiem esmu pamanījusies ļoti izveicīgi uztrāpīt!:)
Un tad dabūju Mācību no sava Šefa (tā mīļi uzrunāju Dieviņu, jeb savu Augstāko Es). Viņš mani burtiski piespieda PAĻAUTIES! 
Mani!!!! To, kura vienmēr bija uzskatījusi dzīvi par cīņu! Ja asiņainiem pirkstiem iekrampējies nerāpsies klintī, pa ceļam risinot visas iespējamās un neiespējamās problēmas, tad pilnīgi noteikti ar lielu blīkšķi novelsies lejā- un cauri!!! Viss! Nebūs vairs nekā! Bada nāve man un bērniem :) Tas viss par mani :)

Viņš radīja tādu situāciju, kad man nekas neatlika, kā noplātīt rokas un teikt Viņam: ''viss, es vairs nespēju! Man vairs nav ideju... Es vairs neko Tev nelūdzu, neprasu, nestāstu Tev par to, ko mans prāts ir izdomājis par man vajadzīgu esam... Es padodos. Es atdodos Dzīves straumei. Es kļūstu par Tavu instrumentu un ļauju Tev sevi lietot...''

Atceros savas sajūtas, kad kādā katoļu pasākumā dzirdēju šo frāzi: ''Nāc, Dievs un lieto mani''...Cik man tas likās savādi un pārspīlēti...
Un, cik tagad jūtos laimīga, ka esmu instruments un ļauju sevi lietot! 
Tas ir viegli, īstenībā- jo visa atbildība kā normālā uzņēmumā, gulstās uz Šefu! :D:D
Bet, ja nopietni, tad PARTNERĪBĀ IR SPĒKS. Partnerībā ar Dievu ir vieglums, ir ritms, ir attīstība, ir augšupeja, ir prieks, iedvesma...ir Viss.

Atceros vienu semināru Piebalgas pusē, kad saruna ievirzījās par vizualizācijas tehnikām, vēlmju sarakstu Debesīm utt... Braucot mājās, es pārdomāju: varbūt man arī vajag šādu sarakstu Šefam aizsūtīt- nu tā, katram gadījumam :)
Tad domās, pārcēlu sevi atpakaļ laikā. Uz 2009.gadu, kad aizgāju no ārzemju kompānijas vadības, uz nekurieni. Ko toreiz es vēlējos? Kādi bija mani sapņi, vēlmes, vīzijas? Ko es tolaik, 2009-jā būtu Dievam ''pasūtījusi''?  
Man pat tagad ir nedaudz neērti atskaņot savas pieticīgās vēlmes: mazāk strādāt, vairāk lasīt, atvērt savu kabinetu, kur konsultēt cilvēkus, apvienojot garīgo psiholoģiju un vibrāciju dziedniecības metodes, nedaudz kaut ko patirgot, lai galīgi iegūtā pieredze un izglītība neiet zudumā :)..
Visdrīzāk es to visu būtu dabūjusi. Ja būtu pasūtījusi.

Ir pagājuši daži gadi un man ir nesalīdzināmi vairāk! 
Toreiz es nevarēju iedomāties, ka varētu saorganizēt kaut ko līdzīgu kā Mistērijas vai konferenci ''Baltu sakrālais mantojums'', es nezināju, ka protu samērā jēdzīgi izlikt savu viedokli rakstiskā veidā un, ka tas kādam būs interesanti ( mēs svinam- bloga skatījumu skaits tūlīt sasniegs 100 000! :)); es nezināju, ka ceļojumu (apvienojumā ar meditāciju/dziedāšanas terapiju) organizēšana man tīri labi padodās.......un daudz citu lietu...
No šīs savas pieredzes es varu secināt vairākas lietas:

MĒS AR SAVĀM PIETICĪGAJĀM, PRĀTA DIKTĒTAJĀM VĒLMĪTĒM IEROBEŽOJAM DIEVU!

MŪSU PRĀTS/EGO NEZINA NE TO, KO MĒS PATIESĪBĀ VARAM UN SPĒJAM, NE TO, KO MUMS ĪSTENĪBĀ VAJAG!!!

Mēs ierobežojam Dievu sevī, - Dievu, kas esam mēs paši. Alegoriski runājot, sapinam kājas sev paši! Rakstot tos sarakstus Jaunajā gadā, vizualizējot princi, kādu mūsu prāts ir iedomājies utt. Jā, tieši tā- Brīvās Gribas likumu neviens tur Augšā nav vēl atcēlis. Un, kamēr mēs turpināsim GRIBĒT, neviens mums nevarēs iedot to, ko mums patiešām VAJAG.

Nu, nevar- vismaz man tā šķiet, nav iespējams tikt tālāk, neapgūstot šo mācību.. Vienu no daudzām, bet ļoti svarīgu:

ĻAUTIES UN PAĻAUTIES

Tikai tad Tu uzzināsi, ko tu vari, tikai tad tu sapratīsi, kas ir tavs...tikai tad Tava dzīve iegūs jēgu, kaismi, prieku...tad dzīvot kļūs viegli...
Dzīvei nav jābūt ciešanu ceļam, ja vien Tu pats to neizvēlies. Dzīve var būt kā skaista dziesma...
Tev nav šodien jāskraida pa ''garīgajiem pulciņiem'', dziedniekiem un ekstrasensiem, lai uzzinātu par saviem dzīves uzdevumiem, savu īsto ceļu...
Tas, ka šodien tu esi grāmatvedis nenozīmē, ka rīt tu nevarētu būt frizieris, vai pēc pāris gadiem izmēģināt jogas meistara arodu...
Dzīves paklājs nav austs tikai no vienas krāsas. Rakstus tajā veido tu pats...
Izvēlies to daudzumu, formu, izvēlies krāsas un veido to neatkārtojamu, nedomājot, kāds tas varētu izskatīties, kad tiks pabeigts!

Kad Tu paļaujies, tad viss notiek viegli! Esmu par to pārliecināta!

Kad nāk kāda ideja, tad tavs pienākums ir domāt, kā to realizēt, nevis meklēt attaisnojumus, kādēļ tagad tu to nevari! Caur impulsu, ideju tu sajūti sava Šefa pamudinājumu virzīties...
Padalīšos ar vienu savu stāstu:

'' Bija 2012.gada brīnišķīgs septembra vakars. Es biju izgājusi laukā, apsēdusies šūpolēs, lai pavadītu saulīti. Drīz galvā sarosījās domās, ka derētu kādu pasākumu ziemas mēnešos par mūsu senču mantojumu, ka vajadzētu kādu savādāku formātu, nekā Mistērijās, ka vajadzētu apvienot akamdēmiskos zinātniekus un ezotēriskos pētniekus. Pēc 10 minūtēm bija jau skaidrs, ka tas varētu būt divu dienu konferences formāts, un tās nosaukums būtu ''Baltu sakrālais mantojums''...
Un jau pēc 1,5 mēneša tā notika...
Lieki teikt, ka nekādas konferences agrāk organizējusi es nebiju... un šāda profesoru un ezotēriķu likšana vienā pasākumā arī daudziem izsauca skeptisku attieksmi...Pietam nevienu no šī lauciņa es nepazinu... Vienkārši bija ideja, bija sajūta, ka man tas ir jādara...
Lai kā arī būtu, informācija, bez kāda mediju atbalsta, izplatījās kā kūlas ugungrēks un uz pirmo konferenci pieteicās 280 dalībnieki. Uz 250 vietām... Drīz vien notika arī otrā un trešā konference...
Bet, ko es gribēju ar to pateikt, lai Jūs nedomātu, ka šodien man ir lielīšanās vakars :)

Pirmās konferences laikā man nāca klāt vairāki cilvēki, kas izteica atzinību un apbrīnu par saorganizēto, un jautāja aptuveni tā: ''Vai jūs organizējiet šo konferenci? Kādu organizāciju jūs pārstāviet?'' Un man ir grūti jums aprakstīt viņu savādās sejas izteiksmes, kad pateicu, ka esmu parasts cilvēks un daru to viena pati! Un daru tādēļ, ka man tā gribās, un man tā šķiet vajadzīga cilvēkiem šodien. Daudzi no jums ir man teikuši, ka apbrīno, kā es to visu paspēju, tieku galā utt...''
Un, es Jums vēlos pateikt- man tas ir viegli!!! Un es vēl joprojām nelielos! :D
Protams, brīžiem ir jāizspringst, brīžiem šķiet, ka viss reizē notiek...bet tā ir priecīga duna...

JO ES TO NEDARU VIENA!
Īstenībā, es vispār gandrīz neko nedaru :) Es daru tikai to, ko mans Šefs nevar izdarīt, kam viņam vajag mani kā instrumentu. Piemēram: pacelt klausuli, pazvanīt uz IslandeHotel pierezervēt konferenču zāli, izsūtīt informāciju, iedot grāmatvedim savadīt maksājumu izdrukas, pazvanīt lektoriem un sarakstīt tēmas...
No tā izriet vēl viens secinājums:
JA ES ĻAUJOS UN PAĻAUJOS, JA ES DARU LIETAS, KAS MAN JĀDARA, VISS NOTIEK VIEGLI...
Un tas pat nav mans nopelns, lai nesadomātos un nesāktu ar degunu mākoņus bīdīt...

Patlaban visbiežāk es vados pēc tāda principa: ja kaut kur neiet, ķerās, ir šķēršļi, tad man tā ir vismaz STOP zīme, ja ne ''Ķieģelis''.

Un vēl man jāatzīst, ka šī mācība neatnāk vienā dienā. Es to turpinu mācīties katru dienu: uzticēties arvien vairāk, ļauties arvien vairāk, uzdrošināties arvien vairāk, uzticēties arvien vairāk...

Ik pa brīdim iekrītot Ego/Prāta biedinošajās lamatās, pamocoties bailēs, šaubās vai neticībā sev... Bet tad, atkal izrāpjos laukā, lai priecīgi svilpodama, dotos uz priekšu..
Katru rītu atverot acis, pasmaidot savam Šefam, saku ''pārsteidz mani šodien!''
Jāatzīst, ka mūsu humora izjūta ne vienmēr saskan, bet rezultāts vienmēr ir brīnišķīgs!

Ir tik fantastiska sajūta, ka kāds zin spēles noteikumus daudz labāk par tevi, pārredz visu laukumu un VIENMĒR SPĒLĒ TAVĀ PUSĒ!!
(Un, lai arī ir Šefs, no darba atlaist tevi nevar, lai arī kādas muļķības tu darītu :D:D:D)

Lai ļaušanās un paļaušanās pilna vasara Tev!

Sirsnīgi-
Inta
P.s. Aizrāvos un kā bieži vien kaut kam paskrēju garām... Gribēju uzsvērt, ka iemācīties ļauties un paļauties, būt partnerībā ar Dievu ir būtiska daļa ceļā uz Sirds atvēršanu...