svētdiena, 2018. gada 9. decembris

Sofijas, Visuma Mātes, atgriešanās

Sofija, Visuma Māte



Vai jūti pārmaiņas garīgajās enerģijās uz mūsu mazās, zilās planētas? Cilvēce ir nogājusi ceļu

no viduvējiem cilvēkiem līdz apgaismotām būtnēm, kas rada grāmatas, filmas un lekcijas par daudzām īpaši aktuālām tēmām, par kurām mēs neuzdrošinājāmies runāt pagātnē. Tādām tēmām kā sieviešu tiesības, bērnu seksuālā tirdzniecība un iespējāmā mūsu planētas destrukcija, sagraušana.Pats svarīgākais - cilvēki ir sākuši apšaubīt radīšanas stāstu, kas no patriarhālo reliģiju puses tiek nodots tālāk jau gadsimtiem. Pamatā šim radīšanas noslēpumam ir Sofija, Visuma Māte, un tas, kāpēc viņa ir ar nolūku iznīdēta no radīšanas stāsta. Sofija, Gudrība, daudzām kultūrām ir pazīstama caur dažādiem nosaukumiem jau mūžību. Viņa ir bijusi saukta par Elpu un Gaismu (Breath and Light), Mīlestību un Gaismu (Love and Light), Lielo Dievieti (Great Goddess), Visa Radīšanas Māti (Mother of all Creation), Tīru Gaismu (Pure Light), Svēto Sofiju (Holy Sacred Sophia), Dzīvības radītāju Sofiju (Life-creating Sophia), Visu Dievu Māti (Mother of all Gods) un Dieva Viedumu (Wisdom of God). Gnosticisms (pirms kristietības) sauca viņu par sievišķo Dieva aspektu, Jēzus sauca viņu par Trīsvienības Svēto Garu, Dieva Gaismas izstarošanās izpausmi, Svēto Sofiju, Radītāju, gan Debesu, gan Zemes Valdnieci. Antīkajos dokumentos Sofija ir minēta kā Marijas, Jēzus mātes, un Marijas Magdalēnas iemiesojumi.
Kāpēc lielākā daļa cilvēku tik maz zina par viņu un to, kāda bija viņas loma radīšanas plānā? Sofija ir pieminēta vairākās lielajās, senajās civilizācijas, un Jēzus par viņu izteicies ar mīlestību un cieņu, bet viņai nav dota atbilstoša vieta. Kāpēc tā?

Grieķi viņu sauca ar Sofiju, Zināšanu Karalieni

Ebreji sauca Sofiju par Zālamana Zinošo Līgavu (Wise Bride of Solomon). Agrīnie kristieši viņu sauca par Gudrības Svēto Garu (Holy Spirit of Wisdom); viņa bija Chokmah (gudrība) spāniski un Sapientia (gudrība) latīniski. Katoļu baznīca sauca viņu par Iemiesoto Gudrību (Wisdom Incarnated), par visa, kas ir vieds, Dievieti. Viņa ir saukta ar Lilitu (Lilith), Izīdu (Isis), Ištaru (Ishtar), Hatoru (Hathor), Hekati (Eņģeļu Māte), un daudz dažādos vārdos citās reliģijās un kultūrās.
Sofija bija spēcīga sieviete, tāda, kurai visas sievietes būtu lepnas pievienoties. Atšķirībā no Ievas, kura bija attēlota bezspēcīga. Kaut gan patiesībā mēs varam arī nekad neuzzināt, kāda īstenībā bija Ieva. Patriarhālās reliģijas attēlo Ievu kā to cilvēces posta cēloni. Vai zināji, ka Ādamam bija sieva pirms Ievas? Viņas vārds bija Lilita. Esmu iztēlojusies viņu kā vēl vienu spēcīgu sievieti, bet atkal mēs varam arī neuzzināt, kāda viņa bija patiesībā. No viņu īstenajām identitātēm tik daudz kas ir sagrozīts un iznīcināts. Gadsimtiem spēcīgās sievietes ir bijušas ignorētas, viņām ir atņemtas tiesības vai vienkārši ir atmestas kā mīts, norakstītas prom. Kā tas var būt, un kā cilvēce ir pieļāvusi, ka tas notiek tik ilgu laiku?
Ļoti spēcīgās partriarhālās reliģijas mūsu prātu kontrolēšanai šo sieviešu maldināšanu un apspiešanu, sākot no Svētās Sofijas, līdz Izīdai, Ievai un Marijai Magdalēnai, ir turpinājušas gadsimtiem. Vai kādreiz esi domājusi, kāpēc kristiešu Bībeles Vecajā Derība runā par to, ka katram karalim ir konkubīnes (legālas mīļākās)? Kas notika ar sievišķības svēto lomu? Vai viņa tika pazemināta tikai par īpašumu bagātiem karaļiem? Vienīgais veids, kā īstenot sieviešu pakļaušanas plānu bija radīt stāstu, kurā viņas, sievietes, nav svētas un garīgas būtnes, kas vienlīdzīgas ar vīrieti, bet gan cilvēks, pār kuru ir jādominē nevis jādod viņas pašas Griba.
Agrīnajos aprakstos kaut kādā veidā sieviete “sevi” attēlo kā Ļaunumu. Tomēr sievietei ir dzemde, viņa ir dzīvības devēja, spējīga kopīgi radīt. Nav brīnums, ka sievietes ir apmulsušas par savām tiesībām no dzimšanas. Veiksmīgi organizētā plāna dēļ arī vīrieši ir tikuši maldināti gadsimtiem ilgi apspiest sievišķo enerģiju. Arī tam ir jāmainās! Cilvēce ir pamodusies un meklē savas pirmdzimtības tiesības un daudzās dāvanas, kas ar tām saistītas. Brīvību (Freedom), Gribu (Will) un Svētlaimi (Bliss). Visas sievišķās dāvanas, kuras Augstākie Radītāji ir devuši cilvēcei, ir dzīvas mūsos, bet ir mūsu realitātes aizēnotas.

KARĀ nav sievišķo enerģiju!

Viņa ir “Augstākā Radītāja”, viszināmākā Debesu un Zemes Dieviete, bet tomēr tik daudzi nezina viņu pēc viņas vārda - Sofija. Kā mēs varam turpināt ignorēt viņas lomu cilvēces radīšanā un viņas vietu Dievišķīgumā (in the Godhead)? Kāpēc dibinātajām patriarhālajām reliģijām ir bijis tik svarīgi izslēgt viņu no radīšanas stāsta, samazināt viņas nozīmi par neko vairāk kā tikai mītu? Bez viņas “Mīlestības un Gaismas” cilvēce ir radījusi tikai nepārtrauktu KARU uz mūsu planētas. Ja Sofija nekad nav eksistējusi, vai Jēzus bija kļūdījies par viņas identitāti tad, kad pieminēja viņas svētumu. Jēzus arī ļoti skaidri runāja par viņas dalību radīšanā. Vai Svētā Hildegarde (1098 - 1179) no Bingenas, diženā kristiešu mistiķe, bija maldināta par Sofijas lomu Radīšanā? Svētā Hildegarde, balstoties uz savām garīgajām vīzijām un sastapšanos ar Svēto Sofiju un Mariju Magdalēnu, rakstīja grāmatas un dzejoļus, lai godinātu viņas. Konstantīns, pirmais kristiešu Romas imperators, veltīja Svētās Sofijas katedrāli (Hagia Sophia) viņai par godu. Šī bija pasaulē lielākā katedrāle vairāk nekā tūkstoš gadus.
360.gadā katedrāle bija pareizticīgo Konstantinopoles patriarha krēsls. No 1204.gada līdz 1261. gadam tā tika pārvērsta par Romas katoļu katedrāli, sauktu par “Svēto Zināšanu Dieva Svētnīcu”. No 1935.gada februāra šis piemineklis Sofijai ir atvērts kā muzejs. Katedrāles, pieminekļi, statujas, gravējumi uz sienām un keramikas priekšmeti ar viņas eksistences apliecinājumu ir visur Eiropā, Ēģitē un Grieķijā. Tad kāpēc lai mēs neiedotu viņai oficiālu vietu šajā visā? Kāpēc lai mēs nesauktu viņu viņas vārdā - par Sofiju, Visuma Māti?  Ja lielākās kristiešu reliģijas zināja, kas viņa bija, kāpēc viņi izvēlējās paturēt viņas identitāti noslēpumā no cilvēkiem? Vai ir laiks, lai mēs saprastu, kāpēc tā?

Ja Zeme nomirs, cilvēcīgums neizdzīvos.

Sofija, Visuma Māte, ir atgriezusies, jo cilvēce to ir aicinājusi, lai dziedinātu kopienas un mūsu planētu. Kad patiešām dzīvojam bīstamā pasaulē, Mātes mīlestība ir vienīgais, kas mūs tagad var izglābt. Mūsu planēta mainās, jo mūsu planētas un tās iedzīvotāju audzināšanu un dziedināšanos virza sievišķā enerģija. Mātes Zemes un cilvēka radīšana ir saistīti, tie ir atkarīgi viens no otra, lai izdzīvotu.
Jaunā (patiesībā - antīkā) izpratne ir par to, ka svētajai vīrišķajai un sievišķajai enerģijai ir jāatgriežas savā centrā un jāsavienojas cilvēces sirdī. Vīrieši nav atstāti novārtā, arī viņi ir grib pieņemt pārmaiņas. Vīrieši sāks atpazīt un pieņemt jauno sievišķo enerģiju, kas ir ietverta viņos. Jauna cieņa un dalīšanās ar talantiem aizstās nelīdzsvaroto dominēšanas dogmu.
Kas tagad mainās? Viss?

Raksta origināldatums
: 2013.gada 27.jūlijs
Raksta autore: Nansija Ouksa (Nancy Oakes)
Raksta avots: https://bit.ly/2BZ50iF

Paldies par tulkojumu Zanei Kupšei.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.