piektdiena, 2019. gada 28. jūnijs

Mājdzīvnieka misija

No kurienes ir nākuši kaķi un suņi? Kāda ir viņu misija, šeit uz Zemes? Viņi iet cieši blakus
cilvēkam jau tūkstošiem gadu un šai kopā iešanai, kopā būšanai ir daudz plašāka nozīme un jēga,
nekā lielākā daļa no mums aizdomājas.

Vakar garām braucot, iebraucu pie kaimiņienes, lai atdotu naudiņu par pļavu pļaušanu un satiku viņu tikko iedzērušu sirdszāles, pārdzīvojot par jau nedēļu kā pazudušo suni. Tikko bija atgriezusies no kārtējās rajona apbraukāšanas, cilvēku apjautāšanas, vienlaikus, zvanot zīlniekiem un meklējot jaunu rotveilera kucēnu... Viss vienā emociju un sāpju kokteilī...
Apsēdāmies pie kafijas krūzes un es tik noteicu, lai divas nedēļas pagaida. Lai neskrien, nezvanās un arī nepērk vēl jaunu kucēnu...
Vakardienas saruna mudināja uzrakstīt.

Manai mammai, savukārt, vienmēr ir bijis gan lielais āra suns, gan mazais istabas sunītis. Un kaķis, protams. Teju visi mazie istabas dzīvnieciņi, kuri ir bijuši sieviešu dzimuma, ir aizgājuši ar vēdera dobuma audzējiem. Nebūs korekti te analizēt saimnieces slimību un emocionālo problēmu un mājdzīvnieku aiziešanas iemeslu saistību, bet tā ir ļoti izteikta un par to ir vērts aizdomāties.

Ļoti sen atpakaļ dzirdēju tādu leģendu, ka suņi un kaķi nākot no dažādām planētām un tieši tik dažāda ir viņu misija.  Tāpēc esot suņu cilvēki un kaķu cilvēki. Viņi atrodoties dažādos līmeņos.

Esmu  lasījusi ieteikumus, ka pie iepazīšanās ar potenciālo partneri, pirmais, ko vajagot izdarīt ir pajautāt, vai viņš ir suņu vai kaķu cilvēks (patīk vairāk suņi vai kaķi), un, ja tas atšķiras no tevis, tad attiecības nemaz neviedot, jo tāpat tur nekas nesanākšot. :) 
Bet, leģenda vēsta, ka suņi ir sūtīti uz šo planētu, lai parādītu cilvēkam, ko nozīmē beznosacījumu mīlestība. Kā ir jāmīl savs cilvēks, kā jāatdot sevi, kā būt uzticīgam, pieņemošam un bezgalīgi mīlošam. Cilvēks redz to un mācās šo mīlestību.
Kad cilvēks ir sapratis un iepazinis, kāda ir šī suņa parādītā beznosacījuma mīlestība, viņš ir gatavs kaķim, lai visu to varētu izmēģināt. Kaķi ir jāmīl bez nosacījumiem un jāpieņem ar pateicību to, ka tu dzīvo pie viņa :) Ar kaķi tu apgūsti beznosacījumu mīlestību praksē.

Iespējams, ka šo leģendu ir sacerējuši kaķu cilvēki, taču zināma deva patiesības tajā ir. Ir taču cilvēki, kuri ir gatavi tikai saņemt mīlestību, bet neprot to vēl tāpat vien dāvāt?
Lai arī lielākais vairums, ko esmu aptaujājusi (jo bieži šī tēma paceļās sarunās) ir vairāk viena veida mīļi, ir arī tādi cilvēki, kuri saka, ka mīl vienādi abus,- gan suņus, gan kaķus.
Tu esi suņu vai kaķu cilvēks? :)

Kaķi iet cilvēkam cieši blakus tūkstošiem gadu, jau no Atlantīdas laikiem un īpaši izteikti Senās Ēģiptes laikā. Suņi, salīdzinoši nesenāk ir mājdzīvnieku kārtā, bet arī viņu nozīme ir daudz lielāka, nekā mēs domājam.

Patiesībā gan suņu, gan kaķu, gan delfīnu un vaļu izcelsmes planetārā sistēma ir viena, kur pašlaik viņi ir attīstījušies jau nemateriālā, kristāliskā formā, kā vienots apziņas lauks. Ar šo informāciju dalīšos SCk klubiņā, jo blogu tomēr lasa ļoti dažādi cilvēki, kam stasti par citām civilizācijām var likties fantāzijas :)

Vai tu vari pieļaut domu, ka mājdzīvnieki ir daudz vairāk attīstīti nekā cilvēki? Dvēseles līmenī?

Šī ilūzija ir radīta, kā pieredzes gūšanas platforma konkrētām Dvēselēm, kuras vēlas ātri evolucionēt ar smago duālo enerģiju palīdzību. Cilvēku dvēseles nāk šeit evolucionēt, attīstīties, kamēr lielākā daļa dzīvnieku dvēseļu nāk ar pavisam citu misiju.

Nejauc, bioloģiskās un enerģētiskās formas evolūciju. Bioloģiskais ķermenis mainās, evolucionē dažādu apstākļu ietekmē un ar to var iepazīties studējot attiecīgo zinātni. Tas var iet roku rokā ar dvēseles evolūciju un var arī neiet.
Kaķiem un suņiem (vaļiem, delfīniem u.c.) ir kolektīvā apziņa, kura jau ir evolucionējusi un šeit viņi ir ar misiju palīdzēt evolucionēt cilvēkam. 

Mājdzīvniekiem ir daudz vairāk attīstītas smalkās maņas, redzēšana, jušana, spējas. Viņu spējas, īstenībā ir fenomenālas un cilvēki tās ikdienā izmanto, vispār par to neaizdomājoties un pa īstam nenovērtējot, ko šie mūsu mazie mīluļi mums sniedz...

Mājdzīvnieki (suņi un kaķi) spēj apvienot savu enerģētisko lauku ar mājas iedzīvotāju laukiem,  gan veicot tajos enerģētiskās korekcijas, gan savā ziņā kļūstot par mūsu, cilvēku enerģijas fragmentu. 
Tāpēc ir tik grūti zaudēt savu mājdzīvnieku, jo tu savā ziņā zaudē daļiņu no sevis paša...

Par suņu pieradināšanu saimnieciskām vajadzībām,- sargāšanu, kamanu vilkšanu utml, es nerunāšu, jo tas īsti nav saistīts ar šī raksta būtību. Es runāju par to laiku, kad suns parādījās blakus cilvēkam, kā kompanjons, kā mīļdzīvnieks, bez darba pienākumiem :). Un, tas, salīdzinājumā ar kaķiem, ir samēr nesen,- varbūt pāris simti gadu, neesmu pētījusi. Varētu būt, ka vienlaicīgi ar psihologiem/psihiatriem, laikā, kad ārēju faktoru ietekmē spēcīgi tikai ietekmēts cilvēka emocionālais plāns un suns spēja palīdzēt to harmonizēt.
Suņa misija vēl šajā laikā ir atvērt mūsu sirdis, jo ļoti bieži cilvēki ir pavisam aizvērušies pasaulei un cilvēkiem, viņi spēj atbildēt tikai mājdzīvnieka mīlestībai, un šis ir vienīgais veids, kā cilvēks spēj palikt kaut ar nedaudz pavērtu sirds spraudziņu un piepildīt savu dvēseles mērķi, -mīlēt.

Suns, atšķirībā no kaķa, ir daudz vairāk ar savu apziņu šajā fiziskajā realitātē. Viņš spēcīgi jūt emocionālā lauka šūpošanos. Daudzi novēro, ka suns pārņem saimnieka rakstura īpašības. Suns arī ļoti spēcīgi spēj izjust emocijas- sirdssāpes, ilgas, kaunu un vainu. 
Kaķi, savukārt, ar savu apziņu daudz vairāk atrodas smalkajā pasaulē un bieži vien mūsu istabā ir klātesošs tikai kaķa fiziskais ķermenis. Ja suns, iedarbojas uz mūsu emocionālo fonu, tad kaķis uz mentālo un enerģētisko.

Kaķi spēj atpazīt negatīvās domformas un svešās, negatīvās enerģijas mājās un tās neitralizēt. Tā ir viņu galvenā kalpošana cilvēkam. Tādēļ daudzās kultūrās kaķus pielūdza, tie bija blakus faraoniem, zintiekiem un magiem. Kaķis ir viens no spēcīgākiem mājās enerģētiskajiem sargiem. Bet suns palīdz izlīdzināt mājas emocionālo fonu.

Suņa luncināšanās, spēlēšanās, prieks par mājās pārnākšanu paceļ saimnieku vibrācijas, palīdz atbrīvoties no stresa, ikdienā sakrātajām negācijām, bet kaķis to visu spēj transformēt un izmēzt no mājas.
Kaķa murrāšana iedarbojas kā stabilizātors, dabiska meditācija, ienes mieru un harmonizē mentālo un enerģētisko lauku.
Abi, gan kaķi, gan suņi dziedina cilvēka fiziskās slimības, ļoti bieži tās paņemot uz sevi.

Man ļoti patika filma Suņa dzīves jēga, jo tajā ir ļoti daudz patiesības. Iesaku visiem. 
Mājdzīvnieku dvēseles patiešām reinkarnējas atkārtoti, pie tam tam tas izteikti notiek pie konkrēta cilvēka. Un ne tikai vienas dzīves ietvaros. Iespējams, ka tavs pašreizējais suns, bija arī tavs kaķis tavas Ēģiptes dzīves laikā. :) Jā, jā- ļoti bieži suņi un kaķi maina sugu, jo viņiem augstākā līmenī ir viens apziņas lauks un viena misija, šeit uz zemes.

Esmu pārliecināta, ka Marsela, - manas meitas jorkšīra terjerīte, ir ar lielu kaķa dzīves pieredzi, jo ir ļoti daudz izdarību kā kaķim...kaut vai tipiska kaķu pieglaušanās. Mēs pat smejamies, ka vienīgais, ko vēl vajadzētu, lai viņa ķer peles, kas rudeņos nāk mūsu lauku mājās. Bet, es zinu suņus, kas patiešām ķer peles. 

Vēl, suņu un kaķu kolektīvās apziņas īpatnības ir tādas, ka viņi var inkarnēties konkrētā ķermenī, lai tiktu pie Sava Cilvēka. Piemēram, ja suns aiziet bojā, tad jau pēc pāris nedēļām saimnieks var ņem kucēnu, kuram ir 2 mēneši. Iepriekšējā suņa dvēsele atnāks uz šo ķermeni. Tas pats ir aktuāli arī ar patversmē paņemtajiem dzīvniekiem. 
Pamazām iepriekšējā mājdzīvnieka dvēsele (varbūt pat no iepriekšējām cilvēka dzīvēm, ja šajā viņs pirmo reizi ņem mājdzīvnieku), ienāks, integrēsies no patversmes paņemtajā dzīvniekā un parādīsies iepriekšējā dzīvnieka īpašības, saglabājoties, protams arī konkrētās sugas īpatnībām.

Vispār viss, kas ir radīts, ienests šajā pasaulē- augi, dzīvnieki, minerāli utt., tā ir mūsu, cilvēku atbalstošā platforma... Un, ne jau tādēļ, ka mēs būtu kāds radības kronis, bet gan tādēļ, ka mūsu dvēselēm ir nepieciešama evolūcija, attīstība, pieaugšana un apzinātība. Mums ir jāmācās no pasaules. 


ESAM!

Inta
2019.gada, 28.jūnijā



Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :) Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.








1 komentārs:

  1. Suns sākas dzīvot cilvēkam līdzās jau akmens laikmetā. Kaķis diezgan nesen. Dzels laikmeta beigās.

    AtbildētDzēst

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.