piektdiena, 2015. gada 27. marts

Skaistās

Šodien, Meiteņu dienu noslēguma aplī, arī man no aizkustinājuma bija asaras acīs.. No padarītā,
piedzīvotā, sajustā... No paļaušanās, ļaušanās un uzticēšanās, no atklātības, sirsnības un godīguma...

Viņas, mana šī gada Marta meitenes, bija TIK SKAISTAS! Ik vienu no viņām varētu likt uz kāda žurnāla vāka kaut tūlīt! Skaistas ārēji un skaistas iekšēji!

No visiem nosaukumiem, kurus domājām Jūsu grupai, braucot mājup, mans skanēja šis viens: Jūs mana Skaistā marta grupa! :)

Divas stundas mājupceļam, ļāva pārdomāt, kā mainās sievietes.... Rit jau trešais gads, kad notiek Meiteņu Dienas un šodien bija tāda ļoti laba sajūta. 

Pastāv teorija (simtā pērtiķa :)): ja kāds noteikts skaits indivīdu izmainās, šīs viņu pārmaiņas iniciē visa indivīdu kopuma pārmaiņas...

Un tieši 2015.gada grupas to parāda! Tas ir noticis!!!
Nav vairs tradicionālo čakru bloku, kas bija teju visām dalībniecēm vienāds, nav vairs tās dziļās tumsas, kas jādabū laukā... Ir vēl enkuri un bloki, bet asaras ir tādas gaišas...

Viena no Jums teica, ka no rītiem pie kafijas tases atver manu blogu, lai paskatītos, vai nav kaut kas jauns uzrakstīts...
Kāda cita teica, ka tad, kad ir ''sūdīgi'', tad atver un kaut 100-o reizi lasa jebko no manis uzrakstītā, tādejādi saņemot Mīlestības plūsmu... 

Tik silti palika...Un arī mani pārpildīja Mīlestība, pārklāja kā ar lielu vilni...

Verās Sirdis, verās...
Sievietes mostās un dziedinās pašas. Lai dotos pasaulē un izdziedinātu to!

Pietiek tik ļoti ieciklēties uz transformācijas procesiem! Vienkārši pieņem lēmumu atstāt pagātni pagātnē! Nestiep to līdzi!
Šodien ir jauna diena. Diena, lai sāktu radīt un piedzīvot, izbaudīt un svinēt Savu Dzīvi!
Zemāk fragments no D.M. Rīza...





Aizmirsti visu, ko tu līdz šim esi mācījies. Šodien tu vari sākt raudzīties uz pasauli

pavisam savādāk. Šodien var dzimt jauns sapnis.

Tu pats esi radījis sapni, kurā dzīvo. Tu jebkurā brīdī vari sākt raudzīties ar pavisam

citām acīm. Tu vari radīt elli, tu vari radīt debesu valstību. Kāpēc gan nesākt sapņot citu

sapni? Kāpēc neizmantot prātu, iztēli un emocijas, lai radītu debesu sapni?

Izmanto savu iztēli pareizi, un notiks brīnums. Iztēlojies, ka tu spēj redzēt pasauli

savādāku, kad vien pats to vēlies. Iztēlojies, ka, ikreiz atverot acis, tu redzi pasauli

savādāku.

Tagad aizver acis, atver tās un paraugies apkārt.

Tu redzēsi, kā no kokiem, debesīm un gaismas staro mīlestība. Viss, kas ir ap tevi,

izstaros mīlestību. Tu būsi laimīgs. Tu spēsi pavisam savādāk uztvert mīlestību - arī to

mīlestību, kas plūst no tevis un citiem cilvēkiem. Pat tad, ja kāds būs dusmīgs vai

noskumis, tu pamanīsi, ka no viņa tik un tā strāvo mīlestība.

Es gribu, lai tu ar savām jaunajām gara acīm un iztēles palīdzību redzētu sevi dzīvojam

citu dzīvi citā sapnī — dzīvi, kurā tev nav jātaisnojas un tu vari būt tu pats. Iztēlojies, ka

tu esi saņēmis atļauju būt laimīgs un priecāties par dzīvi. Tu vairs neesi konfliktā nedz ar

sevi, nedz citiem.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail paust savus sapņus. Tu zini, ko tu gribi un ko negribi. Tu

vari veidot savu dzīvi tādu, kādu tu to vēlies. Tev vairs nav bail prasīt pēc tā, ko tu gribi,

un teikt jā, kad gribi teikt jā, un nē, kad kaut kam nepiekrīti.

Iztēlojies, ka tev vairs nerūp tas, ka tevi vērtē citi. Kaut ko darot, tu vairs nedomā par to,

ko teiks citi. Tu vairs neesi atbildīgs par citu cilvēku viedokļiem. Tev vairs negribas

nevienu kontrolēt, un neviens vairs nekontrolē tevi.

Iztēlojies, ka tu vairs nevienu netiesā. Tu viegli piedod un esi atbrīvojies no saviem

vecajiem spriedumiem. Tev vairs negribas, lai tev būtu taisnība, un tu vairs nedomā, ka

citiem nav taisnība. Tu cieni sevi un pārējos, un citi cilvēki savukārt ciena tevi.

Iztēlojies, ka tev vairs nav bail mīlēt. Iztēlojies, ka tev vairs nav bail no tā, ka tevi neviens

nemīlēs. Tu vairs nebaidies no tā, ka kāds varētu tevi atraidīt, jo tu neizjūti vajadzību pēc

tā, lai tevi pieņemtu. Nekautrējoties un nemeklējot pamatojumu tu spēj izrunāt vārdus es

tevi mīlu. Tu vari doties pasaulē ar atvērtu sirdi, un tev vairs nebūs bail, ka kāds tevi

varētu ievainot.

Iztēlojies, ka tu vairs nebaidies uzņemties risku un atklāt sev dzīvi. Tev nav bail, ka

varētu kaut ko zaudēt. Tev nav bail nedz dzīvot, nedz mirt.

Iztēlojies, ka tu mīli sevi tādu, kāds tu esi. Tu mīli savu ķermeni, tu mīli savas emocijas.

Tu sevi uzskati par pilnību.

Es tev lieku iztēloties šādu dzīvi, lai tu saprastu, ka tas viss ir iespējams. Tu vari dzīvot

žēlsirdībā, svētlaimē un debesu valstībā. Bet vispirms tev jāiepazīst šis debesu sapnis.

Tikai mīlestība var dāvāt svētlaimi. Mīlestība ir svētlaime. Kad tu esi iemīlējies, tu dzīvo

svētlaimē. Tu lidinies pa mākoņiem un it visā redzi mīlestību. Bet tā var dzīvot visu

mūžu. Ir cilvēki, kam izdevies tā nodzīvot visu mūžu, un viņi ne ar ko nav labāki par tevi.

Viņi dzīvo svētlaimē, jo viņi ir lauzuši savās vecās vienošanās, to vietā noslēguši jaunas

un sapņo jaunu sapni.

Pamēģini dzīvot svētlaimē, un tev iepatiksies. Tu sapratīsi, ka debesu valstība zemes

virsū nav nekas neiespējams. Ja esi sapratis, ka debesu valstība pastāv un ka tu vari tajā

dzīvot, tev atliek tikai censties tajā nokļūt un palikt. Pirms diviem gadu tūkstošiem Jēzus

sludināja par debesu un mīlestības valstību, bet bija maz tādu cilvēku, kas viņam ticēja.

Viņi teica: "Ko tu runā? Manā sirdī ir tukšums, es nejūtu mīlestību, par kuru tu runā. Es

nepazīstu mieru, par kuru tu stāsti." Nedari tā. Iztēlojies, ka šī mīlestība ir iespējama, un

drīz tev tā būs.

Pasaule ir ļoti skaista. Ja tu iesi pa mīlestības ceļu, dzīve tev vairs nešķitīs grūta. Tu spēj

mīlēt bez apstājas. Tev tikai jāgrib. Ja tev nav iemesla mīlēt, tu vari mīlēt tikai tāpēc, ka

mīlestība sniedz tev laimi. Mīlestība dāvā laimi un mieru. Mīlestība ļaus tev visu

ieraudzīt pavisam savādāku.

Ar mīlestības acīm tu spēj saskatīt pilnīgi visu. Tu pamanīsi, ka mīlestība ir tev visapkārt.

Ja tu dzīvosi mīlestībā, tavā prātā vairs nebūs miglas. Mitote būs devusies atvaļinājumā,

kas nekad nebeigsies. Cilvēki pēc tā tiekušies gadsimtiem ilgi. Tūkstošiem gadu mēs

esam tiekušies pēc zaudētās paradīzes, ko dēvē par laimi. Cilvēki visiem spēkiem

centušies sasniegt šo prāta attīstības stāvokli. Viņiem tas viss vēl ir priekšā.

Tu vari sasniegt to, ko Mozus sauca par apsolīto zemi, Buda par nirvānu, Jēzus par

debesu valstību, bet tolteki — par jauno sapni. Tev tikai jāgrib. Diemžēl tevi saista arī

planētas sapnis. Šajā miglā vēl aizvien ir tavi uzskati un tavas vienošanās. Tu jūti

parazītu, kas tevī iekūņojies, un domā, ka tas esi tu pats, tāpēc tev ir tik grūti atbrīvoties

no šī parazīta un izbrīvēt vietu mīlestībai. Tu esi pieķēries savam soģim un savam

upurim. Ciešanas tev rada drošības sajūtu, jo tu tās pazīsti.

Taču nav nekādas vajadzības ciest. Tu ciet tikai tādēļ, ka pats to gribi. Parakņājoties savā

dzīvē, tu atradīsi daudz iemeslu tam, kādēļ tu ciet. Bet neviens no tiem nav īsts. Līdzīgi ir

ar laimi. Vienīgais iemesls, kādēļ tu esi laimīgs, ir tas, ka tu pats gribi būt laimīgs. Tu

pats izvēlies kā laimi tā ciešanas.

Iespējams, mēs nevaram aizbēgt no sava likteņa, bet mēs varam izvēlēties — ciest no tā

vai mīlēt to, dzīvot ciešanās vai mīlestībā un laimē, ellē vai debesu valstībā. Es esmu

izvēlējies debesu valstību. Un ko esi izvēlējies tu?''


/ D.M. Rīzs JAUNAIS SAPNIS
Debesu valstība zemes virsū/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru