trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Savā vietā būt

Vai Tu daudz zini cilvēkus, par kuriem vari apgalvot, ka viņi ir savā vietā? Šis būs mans stāsts par
kādu īpašu pazīšanos. Ar profesoru Ivaru Strautnieku.

Es sajūsminos par cilvēkiem, kas dara ar aizrautību, interesi, iedvesmu, padarot savu profesiju par mākslu. Pieļauju, ka arī Tu vari nosaukt šādus cilvēkus, - tādiem vajadzētu būt mums visiem, taču šie šķiet savā ziņā Izredzēti. 
Bet, varbūt vienkārši drosmīgi? Drosmīgi sekot savai sirdij un savu kaisli, savu talantu, savu enerģiju vairot, starot, atdot katram savā, ļoti īpašā veidā.

Man ir paveicies šajā ziņā, jo esmu svētīta ar daudzām iespējām satikt šādus cilvēkus, varbūt tikai ieraudzīt un apbrīnot, varbūt kaut ko kopā paveikt, vai vienkārši saskarties ar Dvēseles stīgām, kuras norezonē kādā draudzībai līdzīgā frekvencē...
Un nav svarīga joma, -es apbrīnoju savu auto elektriķi Raivo, kas sēž auto forumos, jo viņu interesē ''izkost'' to mikroshēmu līdz galam, pie kura rindas ir mēnešiem uz priekšu un, kuram nauda ir sekundāra. Jo pat nav laika to tērēt- ir taču jādara tas, ko mīli... Kad nokļuvu pie viņa pēc daudzu servisu neveiksmīgas izbraukāšanas un visādu uz dullo detaļu nomainīšanas, vairāku simtu samaksāšanas, viņš atrada vainu uzreiz. Paprasīja 20Ls un, kad jautāju, kas bija par vainu, atbildēja: ''5 min. ar lodāmuru''...  Viņš ir cilvēks savā vietā... Par šādiem es vēlētos rakstīt un rakstīt... Viņi mani sajūsmina un viņus palielam reti redzēsi kādos žurnālos. Kaut tieši viņi ir tie, kas iedvesmo!

Šoreiz es vēlos padalīties ar savu stāstu par Ivaru, ko bezgalīgi cienu, apbrīnoju un varēt klausīties nedēļām...gan stāstos, gan mūzikā...
Profesors Ivars Strautnieks (šeit ir viņa oficiālais CV)

Kādus 6 gadus atpakaļ mani paaicināja uz vienu prezentāciju Jelgavā. Bija tāda saviesīga pasēdēšana, sarunas un mūzikālā daļa. Kad apsēdāmies pie galda, sarunas raisījās dažādos virzienos un kaut kā nonāca līdz kristāliem un minerāliem. Tā kā tā ir mana aizraušanās un kaislība, tad es aizrautīgi sāku dalīties, bet pretī sēdošais mūziķis, kas bija uzstājies un spēlējis saksofonu, ar dažiem teikumiem, lika man apklust un izbrīnā manis acis sāka plesties arvien platākas.... Laikam uz brīdi zaudēju runas spējas, jo sapratu, ka šis cilvēks par akmeņiem zina visu! Sastāvu, izcelsmes valstis, ģeogrāfiju... 
Neatceros, cik ilgi mums bija ļauts runāties tajā vakarā, bet es biju stāstījuma noburta...
Varu apgalvot, ka Ivars ir pats interesantākais un aizraujošākais stāstnieks, ko man nācies dzīvē satikt! Jo tam pamatā ir ne tikai zināšanas un spējas izteikt savas domas tēlani un saistoši, tam pamatā ir patiesā mīlestība un aizrautība par visu, ko dari! 
Protams, ka toreiz man bija pirmais jautājums: ''No kurienes Jūs to zināt?'' 
Un izrādījās, ka nelielā auguma vīrs ar saksofonu ir Latvijas Universitātes Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas fakultātes profesors!!! Tas patiešām man šķita pārsteidzoši! :)

Tā kā tajā laikā es organizēju konferenču ciklu ''Baltu sakrālais mantojums'', tad man nebija šaubu, ka vēlos Ivaru uzaicināt ar viņa tēmām. Un viņā spēja pastāstīt sarežģītas lietas viegli, saistoši, ar humoru un smaidu ir tā, kas nodrošinājusi jau vairākus gadus viņam mīlētākā pasniedzēja titulu (no studentiem) universitātē.

Pa šiem gadiem, ik pa laikiem sazinamies, šad tad kādā koncertā saskrienamies un tā ideja par sarunu un mūzikas vakaru Vidzemes Retrītu Centrā lido gaisā jau kopš esmu šeit. 
Visu šo laiku es gaidīju, kad Ivaram būs laiks no sava darbu un pienākumu cēliena un nu šis brīdis ir pienācis!Ļoti vēlos, lai arī Tev būtu iespēju satikt šo daudzpusīgo, aizrautīgo Cilvēku. Cilvēku savā vietā.
25. un 26.augustā Ivars būs pie mums, lai stāstītu aizraujošus stāstus par šo pasauli, aizvestu mūs saksafona skaņās, bet nākamajā rīta palīdzētu atdoties Latvijas dabas noslēpumainajai burvībai!


Viņš pats par sevi ir ļoti īss:

''Ivars Strautnieks – dabas pētnieks (ģeogrāfs un ģeologs). Akadēmiskais un pētnieciskais
darbs ietver vienu no vaļaspriekiem – ceļošanu. Ceļošana nav tikai pašam priekš sevis,
gandarījumu sagādā dalīšanās pieredzē par redzēto un izpratne par dabā notiekošo. Par
ceļojumiem ir bijušas daudzas publiskas lekcijas dažādai auditorijai. Otrs vaļasprieks ir
muzicēšana, būt ar saksafonu mūzikas pasaulē. Būt dabā un mūzikā, tā, iespējams, ir
harmonijas, līdzsvara un stabilitātes atslēga.''

Pieteikšanās ŠEIT! (Par ziedojumu)

25.07.2018
INTA

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru