Mūzikas dimensijas. Satikšanās ar Jāni Lūsēnu
Kur beidzās vārdi, tur sākās mūzika- tā esot teicis L.v.Bēthovens un viņam, neapšaubāmi ir bijusi taisnība. Mūzika var daudz precīzāk attēlot jebkuras sajūtas, jūtas, notikumus, nekā ierobežotais vārdu un izteiksmes līdzekļu klāsts...
Dzeju lasa, saprot un tā patīk noteiktai cilvēku grupai, tāpat ar citiem mākslu veidiem. Kamēr es nezinu nevienu, ko mūzika atstātu vienaldzīgu!
Ir grūti pat aptvert visus mūzikas žanrus, izpausmes un iespējas.
***
Es esot dziedāt sākusi agrāk nekā runāt. Otrajā klasē, kad skolotāja vaicāja, par ko katrs vēlās kļūt, es atbildēju, ka par operdziedātāju. Visa klase sāka par mani smieties un mana operdziedātājas karjera beidzās pat nesākusies :). Tā kā dzīvoju laukos un nebija, kas mani izvadā uz mūzikas skolu, muzikālā izglītība man izpalika, bet milzīga mīlestība uz mūziku un vēlme dziedāt vienmēr ir bijusi liela daļa no manas dzīves, ko esmu realizējusi gan dibinot ansambli, kori, lai pašai būtu kur dziedāt, organizējot gan labdarības koncertus, gan mūzikas un sadziedāšanās vakarus utt.
Nekāda profesionālā dziedātāja no manis nav sanākusi, bet tomēr mana balss ir kļuvusi par instrumentu meditācijās. Es jūtos pavisam savādāk, kad dziedu un vēl savādāk, kad vadu meditācijas. Tā sajūta, kad kļūsti par instrumentu kādu Augstāku Spēku rokās, kad ļauj plūst caur sevi vārdiem, kuri vairs nav tikai vārdi, tie vien palīdz virzīt enerģiju, -ir pieredze dēļ kuras ir vērts dzīvot.
Katram cilvēkam rezonē kāds konkrēts žanrs un arī katrā dzīves posmā mēs klausamies savādāku mūziku. Katram noskaņojumam, katrai sajūtai, katrai situācijai varam atrast savu dziesmu. Tāpat gandrīz katram ir kāds mīļākais latviešu komponists.
Kad es sapulcinu domubiedrus uz ansambli, kori vai vienkāršu sadziedāšanos, protams, arī pievelkās līdzīgi cilvēki, ar līdzīgu muzikālo izjūtu.
Tie, kas ir nākuši uz šīm sadziedāšanām neļaus samelot, ka mans pienesums repertuāram vienmēr ir bijušas Jāņa Lūsēna komponētās dziesmas.
Protams, ne jau viss repertuārs, jo tas ir ļoti plašs un dažāds, lielu daļu es nemaz neesmu dzirdējusi, bet ir kāda daļa viņa mūzikas, kura man ir ļoti, ļoti tuva...
Tas vienmēr tā ir bijis un nekad nav mainījies. Tā ir kāda rezonance, kura notiek citā līmenī- tā nav jāsaprot un loģiski jāizskaidro. Es ticu, ka katram no mums ir saikne ar Dievišķo, kas var kā iedvesma ienākt un izpausties katram raksturīgā veidā, talantā...
Bet dzīvē mēs abi satikāmies gadu atpakaļ, kad ar koncertprogrammu ''AIZ'' un citiem projektiem Jānis, pamazām tuvojās tam formātam un veidam, kāds ir vistuvāk tam, kā viņš pats šodien jūtas un ko vēlas darīt.
Varu tikai teikt, ka cilvēki nekad nesatiekās tāpat vien. Vismaz manā pieredzē ir daudz šādu stāstu, kuros kāda šķietami mirklīga satikšanās, turpinājumā ir radījusi kaut ko, ar ko dalīties, nest citiem...
Es laikam nemaz nemēģināšu aprakstīt, kāda ir šī mūzika (neliels ieskats pievienotajos video zemāk), jo vārdu pilnīgi noteikti ir par maz. Varu vien teikt, ka tā ir sava veida mistērija, kurā Jānis vairs nav skatuves mākslinieks, kas atbraucis nodemonstrēt savu talantu un spējas, bet gan pats kļūst par vienu no intrumentiem, citu starpā, uz brīdi atverot durvis, kas atrodas starp Debesīm un Zemi. Durvis pa kurām var ienākt tas, kas katram ir vajadzīgs un ko katrs spēj paņemt.
Esmu patiešām ļoti priecīga un laimīga, ka Vidzemes Retrītu Centrā mēs varēsim piedzīvot šādas satikšanās ar sevi mūzikā! Un cerēsim, ka tādas reizes būs regulāras, jo tik ļoti nepieciešamas katram no mums!
PIETEIKŠANĀS ŠEIT!
Jānis:
Es savā radošajā dzīvē esmu darījis dažādas lietas..Sešpadsmit, septiņpadsmit gados man patika iet ļoti agri uz mūzikas skolu, kad tajā vēl nebija cilvēku, un ar lielā koncertflīģela skaņām pamazām piepildīt klusumu... Jau tad es sajutu skaņu vibrāciju, kombināciju un dinamikas milzīgās iespējas. Tas likās kā maģisks process sev, - sevis izzināšana, brīvība, spontanitāte, ļaušanās nezināmam spēkam, kas vada pirkstus pa klavieru taustiņiem.
Pa šiem 40 gadiem ir piedzīvots gandrīz viss, par ko komponists un koncertējošs mūziķis var sapņot. Tomēr tās īpašās izjūtas mūzikā, kas tika piedzīvotas agrā jaunībā, ir joprojām dzīvas, un alkas pie tām atkal atgriezties - neremdināmas.
Svarīgākais ir skaņas, to kombināciju, tembru saspēles vienotība, klātesamība, kad esi klātesošs katrai smalkākai vibrācijai.
Gadu gaitā esmu ticis pie brīnišķīgiem instrumentiem. Kā centrs, - unikālās vienstīgu klavieres Una Corda, kuras ir pavisam maz pasaulē, un kuras radījis klavierizgudrotājs Dāvids Kļaviņš(Vācija/Ungārija). Tad vēl, - vibrafons, harmonijs, dažādu zvanu un vēja gongu paveidi. Ar to palīdzību var radīt īpašu skaņu un tembru pasauli, kas palīdz atvērt mums uztveramas asociācijas, kuras kļūst par sava veida valodu, komunikācijas veidu...
Vislabāk to piedzīvot ir nelielā auditorijā, atslābušā stāvoklī, nevērojot un neuztverot to kā priekšnesumu, bet vienkārši ļaujoties tanī mirklī topošajām Skaņām un noskaņām.
Vakara Programma
Iebraukšana no plkst. 18:00 Tēja un sarunas
19:00 Intas Blūmas vadīta meditācija (30-40 min)
20:00 Jānis Lūsēns Skaņas un Noskaņas mūzikā
Ir iespēja palikt Vidzemes Retrītu Centrā, izbaudīt rāmu rītu un brīnišķīgo apkaimi līdz svētdienas plkst. 12:00 (par papildus ziedojumu)
PIETEIKŠANĀS ŠEIT!
Ieskaties un ieklausies:
Mans mīļākais darbs no koncertprogrammas AIZ:
Pēteris Kļava par šo Jāņa Lūsēna mūziku:
Tiekamies ''Skaņās un Noskaņās'' Vidzemes Retrītu Centrā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru