trešdiena, 2018. gada 6. jūnijs

Bēgšana garīgumā

Savā blociņā rakstu tēmas, kuras kādu laiku jau prasās laukā tapt izrakstītas... Ir apjomīgas un mazāk
apjomīgas, ir tādas, kas zaudējušas aktualitāti manās acīs, ir tādas, kā lampiņa deg un atgādina par sevi ikdienā iezogoties domās un bikstot mani ar atgādinājumiem par sevi :)...

Šodien aktualizētā tēma ir no tām, kas ir jau sen manā sarakstā pie tam zem dažādiem nosaukumiem, jo ir skatāma no dažādiem aspektiem. Tagad, kad domāju ar ko sākt, atceros, ka atnāca šī tēma tad, kad mani personīgi vēl tik ļoti nebija skārusi. Un re, atkal tas pats! Tikko kāda tēma sāk manī ''cilāties'', tā pieredze savā personīgajā dzīvē neliek ilgi uz sevi gaidīt! 

Sakūla šīs visas domas virpulī sarunas ar draudzenēm, kas pēdējā mēneša laikā grozās ap vienu tēmu. Mūžīgu kā pati pasaule :) Par ko tad runā draudzenes, kad satiekās? Par visu ko, bet, protams, ka arī par attiecībām un vīriešiem.

Tātad šodienas apakšvirsraksts- Vīrieši, pašrealizācija, nauda, garīgums...

Uzreiz gan piebildīšu, ka šī tēma attiecas uz abiem dzimumiem, bet kaut kā ļoti daudz piemēru sanāca tieši ar vīriešiem. 
Ja esi mana bloga lasītāja, tad būsi ievērojusi, ka vīriešu garīgās mošanās tēma manā blogā ir aizskarta vairākkārt, gan pašas pārdomās, gan intervijās ar pašiem vīriešiem (Vents Sīlis, Edijs Spāre). 
Vīriešu dvēseles arī mostās. Varbūt vīriešu psiholoģija grūtāk ļaujas šim procesam, vairāk analizē, noliedz, vērtē un šaubās, taču šodien reti vairs kāds noliegs, ka vīriešu garīgo meklējumu ēra ir sākusies.
Atceros vēl pavisam nesen gan es pati, gan sievietes man apkārt runāja par to, cik ļoti pietrūkst vīriešu ar iekšēju garīgo vektoru. Ka mājas nav ar ko parunāties, bet sliktākajā gadījumā ir tikai noliegums un nav atbalsta no otra pašas ceļam. Tad šodien ir interesanti vērot, kā notiek šūpošanās gan pašā, gan citās sievietēs, saprotot, ka ne viss ir tā, kā tas izskatās.

Lai būtu interesantāk, tad īsi ieskicēšu, ko tad mēs draudzeņu pulciņā šajās dienās apspriedām :). Te ir gan personīgi piedzīvotie, gan dzirdētie vai no malas novērotie stāsti...

Pirmais, sauksim viņu par X. Izsķīrās ar pirmo sievu, pārcēlās uz citu Latvijas pusi, sāka nodarboties un vēlāk pasniegt kādu garīgo praksi. Iepazinās ar jaunu meiteni, kas drīz piedzemdēja viņam divus bērnus. Pēc dažiem gadiem viņa ar bērniem aizmuka atpakaļ uz pilsētu, jo meža būdā bez naudas tikai ar mīlestību vairs nespēja iztikt... Viņš turpina iet savu izvēlēto ceļu piedāvājot savas atziņas, pieredzi, izpratni par dzīvi citiem. 
Starp citu atziņas ir patiešām vērtīgas... 

Otrais, sauksim viņu par Y, pēc izšķiršanās ar 3. sievu izlēma iet klosterī, bet dzīve nedaudz atlika šo pasākumu. Izmeklējies dažādās garīgās praksēs, skolās, attiecībās, atrada savu ceļu un cēlu mērķi reliģiskā kopienā.

Trešais- Z. Kā stāsta, tad otrā sieva, kas aizraujās ar vēdisko pasaules priekštatu par attiecībām, saņemot pūrā no pirmās vāju vīrieti, esot tik noteikusi: ''sieviete ir tā, kas vīrieti vai nu ceļ, vai izkastrē''. Rezultāts ir tāds, ka tagad, pēc vairākiem gadiem šis vīrietis ir aizgājis no laicīgā darba, laikam ir vai nu masieris, vai pirtnieks...kamēr rēķinu maksāšana ir nokļuvusi sievas pienākumu pusē.

Ceturtais, tik koklē un atdod visu naudu labdarībai, pat nepaprasot, vai bērniem pulciņi nomaksāti...
Piektais, aizgājis no trešās sievas taisa savu retrītu centru...
Sestais, skrien pa pasauli, mācās tantru un jogu, pasniedz to te, bet vairs nevienai neko nesola...
Septītais aktīvi darbojās mācot, kamēr sieva maksā rēķinus...
Astotais ceļ kopienu, pīpē zāli ar domubiedriem un...šad tad atceras, ka ir sieva un bērns
Devītais sēž datorā un mēģina neveiksmīgi no tā uztaisīt naudas drukāšanas mašīnu. To, ka viņam ir attiecības, atceras reizi vai divas nedēļā.

Domāju pietiks, šie piemēri tikai pārdomām...

Visi šie vīrieši ir dažādās garīguma stadijās, divus no viņiem es personīgi nepazīstu, viens ir netipisks.
 Netipisks tādēļ, ka, lai arī viņam nav pēc mūsu- sieviešu uzskatiem, izveidotas normālas attiecības, viņā ir daudz vīrišķās enerģijas, kas gandrīz vienmēr nozīmē arī nauda, pārticība...

Pārējos vieno tas, ka ir viena vai vairākas šķirtas laulības, lielākai daļa nekas nepieder, daudzi audzē garus matus, aizraujas ar kādu no garīgajām praksēm, veido savu filozofisko platormu, meklē/aicina sekotājus, rīko pasākumus, un....absolūtajam vairākumam ir problēmas ar finansēm un sieviešu atbildībā atstāti pēcnācēji un pirmais vārds, ar kuru ir vēlme viņus raksturot- nevīrišķība.

Tā laikam bija centrālā mūsu sarunu tēma, apspriežot šo mums zināmo vīriešu pulciņu.
Vai var būt gan garīgs, gan vīrišķīgs vīrietis?

Es noteikti neturpināšu vērtēt un nosodīt šo vīriešu izvēlēto ceļu - katrai Dvēselei savs ceļš un veids kā šo ceļu iziet. Vēlos domāt, ka viņi mēģina radīt kaut ko savādāku, pieļauju, pašuprāt, skaistāku, vērtīgāku, labāku...Bet...

Tikko sarunā ar draudzeni, kad šo tēmu cilājām, atcerējāmies, cik reizes mums pašām ir bijusi vēlēšanās aiziet, pazust, bet bērni ir bijušie tie, kas nekad nav ļāvuši atrauties no šīs pasaules reālijām., neskatoties, ka Dvēsele neatlaidīgi lika, pat piespieda iet šo garīgo ceļu.
Ir bērni, un viņu dēļ tu nevari aiziet mežā, tu nevari atļauties nepelnīt un nemaksāt rēķinus. 
Sieviete, kurai ir bērni, nevarēs atļauties atrauties no realitātes, viņai nākas abus šos dzīves aspektus iemācīties savienot...

Un arī ne dēļ salīdzināšanas es tagad rakstu.


Rakstu tādēļ, ka es patiešām dziļi sirdī ticu, ka mana Dvēseles zināja, uz kurieni viņa nāk. Kāda ir šī realitāte, ar kuru nāksies mijiedarboties, sadzīvot, mēģināt padarīt harmoniskāku.

Esmu pārliecināta, ka tikai tad, kad šī realitāte ir apgūta pilnībā, kad to esi iemācījies pielāgot atbilstoši sev, tikai tad vari doties tālāk...

Citēšu savu autoritāti Selu Reičelu (no grāmatas''Dvēseles integrācija'')

Dzen filozofijā ir šāds teiciens: ''Pirms mācīt cilvēkam apgaismību, pabaro to!''. Ja viss, par ko cilvēks var domāt ir vēders un ikdienas problēmas, tad viņam nav iespējams sasniegt tādu uzmanības, atslābuma un disciplīnas stāvokli, kuri ir nepieciešami, lai sasniegtu augstāku apzināšanās līmeni.

Tādēļ jums ir jāiedziļinās šīs pasaules niansēs un jāparūpējās par savām pamatvajadzībām, pirms jūs dodaties savā garīguma ceļā.
Ja jūs jūtiet finansiālu spiedienu vai jums grūti uzturēt ģimeni, pirmais, ko ir jāizdara, ir jāapsēžās un jāizvērtē savu vēlmju un iespēju attiecība...
... Tikko kā jūs būsiet spējuši saorganizēt savu dzīvi tā, lai jums paliek laiks pārdomām, tikai tad jūs variet nopietnāk pievērties savam garīgajam ceļam... Tālāk, ja jūs variet sākt kaut vai 15 minūtes dienā atvēlēt meditācijai, tas jau ir labs sākums.''



Esmu pārliecināta, ka vispirms ir jāsakārto bāze, jāparūpējās par savējiem un tikai tad, kad šajā jomā ir viss kārtībā, var doties tālāk.

Vīrietim ir jāparūpējās par savas ģimenes drošību (lai sieva un bērni justos paspārnē) un nav svarīgi, kā viņs to panāk, ar cik daudz līdzekļiem, ar lielu māju vai īrētu dzīvoklīti.

Ja sieviete jutīsies drošībā, viņa spēs parūpēties par bērnu, mājām un vīrieti.

Neatkarīgi no tā, vai Tu esi ģimenes cilvēks vai nē, ir šī realitāte, un -jā, tā var nepatikt, tā var nešķist pareiza, jā- var būt vēlēšanās radīt sev atbilstošāku, bet tieši šo realitāti Dvēsele ir reiz uzskatījusi par atbilstošāko sev ieplānotajām mācībstundām.

Lielākā daļa mācībstundu ir saistītas ar attiecībām ar citiem cilvēkiem- vecākiem, partneriem, kolēģiem un, kamēr šīs jomas nav sakārtotas fiziskajā (sakārtotu sadzīvi, atbilstošu nodarbošanos) un emocionālajā līmenī (ieskaitot piedošanu, pieņemšanu utt), no tām nevar aizbēgt.

Nevar aizbēgt no savām mācībstundām. Tās agri vai vēlu tevi panāks.


Nevar aizbēgt no liela un nozīmīga pieredzes posma, aizbēgt uz izlaiduma klasi, ja kādas 3-4 neesi izgājis...
Var mēģināt ielēkt kāda cita radītā realitātē- alkoholā, kopienā, sektā, organizācijā, foreksos un datorspēlēs... Var galvā izdomāt un realitātē uzcelt mežā salmu māju. Var skaļi runāt par pūstošo materiālo pasauli, lielāko dienas daļu pavadīt meditācijā un cēli pārtikt no nezālēm pļavā, bet agri vai vēlu nāksies atgriezties tur, kur palika nepadarītie darbiņi.

Ja pats nesapratīsi un nepieķersies klāt vecajām lietām, tad bliezīs pa veselību. Un, lai cik meditētu, lai cik apzināts būtu, lai cik skasti prastu runāt, laimes sajūtu noķert aiz astes būs ļoti grūti...


Jā, Dvēsele velk, mudina, aicina... Jā, ir jāiet tās virzienā. Vispirms sakārto visu, lai aiz Tevis nepaliek salauztas sirdis, pamesti bērni, kādam uzkrautas parādsaistības. Pat, ja ir jāšķirās no partnera, uzņemies atbildību par visām savām reiz izdarītajām izvēlēm un solījumiem. Pabeidz ne tikai fiziskajā un materiālajā, bet arī emocionālajā. Piedod, saņem piedošanu un izlīgsti:  ar saviem vecākiem, saviem bijušajiem partneriem, pāridarītājiem...

Soli pa solim kārto savu dzīvi, kur mazāk ir vajadzīgas lietas, statuss un birkas, bet vairāk ir prieka, iedvesmas un gandarījuma no tā, ko tu dari. Kad tiek izdarītas šīs izvēles, vienmēr sakārtojas tā, ka laika priekš sevis, savas dvēseles atliek arvien vairāk un atveras gan ideju, gan pārpilnības plūsma dzīvē...

Bieži vien finansiālās problēmas ir vienkārši enkurs un rādītājs tam, ka neesi vēl gatavs mesties garīgajā ceļā. Paspēsi visu, kad pienāks laiks. Arī tad, ja veltīsi apzinātu pusstundu sev, atgriežoties no darba mājas, arī tas jau būs ļoti daudz.

Lielākā daļa no rakstītā attiecas uz abiem dzimumiem. Gandrīz visi mēs esam domājuši un vēlējušies aizmukt no šīs realitātes, radīt kādu citu. Iebāzt galvu smiltīs un norobežoties no visa, kas nepatīk šajā pasaulē.

Jauna realitāte īstenībā iestājas pati, tajā brīdī, kad es pats esmu kļuvis cits cilvēks- pieņēmis šo pasauli tādu, kāda tā ir. Pieņēmis cilvēkus tādi kā viņi ir. Un pieņēmis pats sevi...


Un nobeigumā vārdi, kas saliek punktus uz '' i'', iesaku noskatīties šo video vismaz divreiz :)



Turpinājums par tēmu sekos.

2018.gada 6.jūnijā
Inta Blūma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru