Jau sen sapratu, ka kritika nav jāpieņem. Tā ir iznīcinājusi simtiem tūkstošiem cilvēku pašapziņu, sapņus... Tā muļķīgā programma no sabiedrības, kas spiež paciest, kā citi pazemina tavas vibrācijas: '' tu nespēj pieņemt kritiku''utml... Konstruktīvs, atbalstošs viedoklis (ja to lūdz) un kritika ir divas atšķirīgas lietas!

Lūk, vēl papildus labs ''Ēd, lūdzies, mīli''autores E.Gilbertas raksts: https://www.psychologies.ru/.../elizabet-gilbert-kak-ya.../
2017.gada ieraksts manā FB joslā

Jau piektdien (piektdiena, 13., pilnmēness ) man prasījās šis tekstiņš ārā. Bet, aizdomājos, vai varēšu to tā mīlīgi pateikt... Šodien Ineses Prisjolkovas 100 apņemšanas dienu idejas lapā pamanīju viņas ļoti toleranto ierakstu, par to pašu...Pieļauju, ka tiem, kam ir daudz virtuālo draugu un sekotāju arī šī problēma ir aktuālāka. Tos, kam ir šaurāks loks, tas skar mazāk. Kaut es domāju, ziņu portālos negatīvos komentārus daudzi pamana un, daudzi arī sajūt, tās negācijas uz sevi, tādejādi ietekmējoties...
Termins ekoloģija un higiēna mūsdienās tiek attiecināts arī uz mentālo vidi- prātu, saskarsmi, sabiedrību.
Ekoloģija ir stāsts par organisma un vides mijiedarbību. Par to sāk runāt tad, kad kādā jomā ir izjaukts līdzsvars...
Un vide, par kuru vēlos parunāt ir interneta vide. Vide, kura aizņem mūsu dzīvēs lielu vietu- pārāk lielu vietu, varētu teikt... Es runāšu par FB (Facebook), bet tas attiecās uz jebkuru vidi, kur var mijiedarboties- tātad, kur ir iespēja atbildēt, komentēt un visādi citādi izpausties...
Būšu skarba. Man tas nav viegli, jo nav manā dabā... 
Mēs runāsim par sū**em, jeb maigāk sakot, kakām, ko nēsajam sevī. Bet nevis par tiem 5kg, kas atrodas mūsu zarnu traktā, bet par tiem, ar ko ir pilna mūsu enerģētika- prāts, domas, emocijas... Cilvēki ir pilni ar žulti, dusmām, skaudību, naidu, nenovīdību, ļaunumu, vēlmi aizskart, pazemot, parādīt savu pārākumu, pārgudrību...
Visi meklē, kā no tām kakām atbrīvoties. Un reti, kurš to dara savā slejā (savās virtuālajās mājās). Tur ir cita veida pasākumi- tur parasti izvērš tādas aktivitātes, kas piesaista, pievērš uzmanību (lasi- enerģiju)- jo garākas diskusijas, jo vairāk cilvēki iesaistās, jo labāk. Pats saimnieks ik pa laikam piemet pagalīti... tas var būt samērā nevainīgi, bet var arī nebūt...
Ir anonīmie komentētāji (ārpus FB) un ir tādi, kuri staigā apkārt, meklējot, kuru diskusiju ''pietaisīt'', lai atbrīvotos no tā, kas spiež...
Es neesmu liela komentētāja, bet daru to tad, kad vēlos pateikt ko labu, atbalstīt un iedrošināt. Tā kā, FB paziņo, kad kāds komentārs ir uzradies, tad pasekoju šai diskusijai. Ļoti bieži gadās (gandrīz vienmēr), ka agri vai vēlu ierodās kāds, kurš visu sačakarē ar savu negatīvismu, kritiku, personīgiem apvainojumiem autoram vai vienkārši nosaucot to par stulbumu.
Kas notiek enerģetiskajā plānā tajā pašā brīdī? Visa pozitīvā enerģija, ko radījis autors un viņa atbalstītāji tiek sabojāta, - visiem (lai cik biezādaini un galvā neņemoši tie būtu) pazeminās vibrācijas un viss labi domātais un enerģētiski radītais (noskaņojums, ideja, saruna, domu apmaiņa) tiek sabojāts un iznīcināts.
Labākajā gadījumā. Sliktākajā un biežākajā gadījumā sākas apšaude (mētāšanās ar kakām). Kāds to atnesto grib atmest atpakaļ, pievienojot vēl savu devu (savas dusmas), tad pievienojas vēl kāds, vēl... Un labi domātais ieraksts pārvēršanās par vircas bedri vai mēslu krātuvi... Kamēr pats iniciators priecājas un berzē rokas, ka vienai gaismiņai pienācis gals.. Vai beigās, vēl sāk visus kušināt un samierināt...lai pats beigu galā vēl balts nomazgātos... 
Un, kad kāds sāk aizrādīt, kad sāk runāt par demokrātiju, par to, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, ka šeit brīvi pieejama e-vide un katrs var runāt, ko ienāk prātā... Bulšits tas ir! Un es nesaprotu, kas tas par stilu saukt savus atkritumus par viedokli?
- Ziema ir tik skaista!'' Man tā patīk baltums aiz loga! (ieraksts)
- Kuram idiotam var patikt ziema? (kaka)
- Man gan labāk patīk vasara (viedoklis)
Elementāri? Bet ir atšķirība. Kad es izpaužu viedokli, tad es atzīmēju, ka es pati domāju savādāk, nevis nosaucu otru par muļķi...
Bet tas ir tikai viens no aspektiem...
Tiem, kas pilni ar sū***diem, viņiem ir grūti ar to dzīvot  Viņi vienmēr meklēs, kur atbrīvoties, kam oponēt, ne tikai, lai atstātu tur savas negācijas, kaut nedaudz atbrīvojoties, bet gan tādēļ, ka viņus besī ārā, ka tu tur priecājies par balti uzsnigušo sniedziņu, liec laimīgas bildītes. Tāds sacerēs stulbus teicienus par Daini, lai sabojātu tev tavu prieku un, lai liktu tev justies stulbam tikai tādēļ, ka tu dalies ar prieku. Viņam jau nav prieka, ar ko dalīties! Viņam ir tikai kakas... KAS IR, AR TO DALĀS.
JA NEVARI RADĪT (PATEIKT) KO LABU, PAKLUSĒ. TUMSAS JAU TĀPAT IR PĀRĀK DAUDZ PASAULĒ...
Es nesen dalījos ar E.Gilbertas ļoti labo rakstu, par to, kā viņa tiek galā ar kritiku un nelabvēlīgajiem komentāriem. Iesaku visiem izlasīt.
Es vairs neturu savā tuvumā toksiskus cilvēkus. Mana FB sleja ir manas virtuālās mājas, kurās ir gaidīti tie, kam tuvas ir manas pārdomas vai idejas... Pārējie var iet, tur..... kur viņiem ir ko labu uzrakstīt 
Iedomājies, ka tu kādu uzaicini pie sevis uz tēju, viņš ienāk pie tevis un saka: ak, Dievs, kas par nejēdzīgām tapetēm, kurš idiots to ir izvēlējies? '' Un tā tava tēja ir vienkārši briesmīga- tev nekad vairs nevajadzētu vārīt tēju...
Tu vēl kādreiz aicinātu šo cilvēku pie sevis?
Es samērā ilgi piecietu svešās kakas savā joslā. Tad, kad es skaidri sāku saskatīt, ka tā enerģētika ietekmē ne tikai mani, bet visus pārējos, kas iegriežas, es sāku dzēst. Tāda svešu mēslu izmēšana... Tagad es mēžu pašus cilvēkus- bloķējot vai atsekojot, ja kakas ir viņa joslā, un tas parādās manējā...
Tagad esmu rūdīta, bet ir bijis ļoti sāpīgi kādreiz. Tomēr es redzu apkārt, kā tik foršas iniciatīvas tiek sačakarētas, gaismiņas dzēstas, cilvēki saraujas un apklust.. Kamēr kakātājs triumfē un savāc enerģiju...
Atbrīvojies no toksiskajiem sava viedokļa paudējiem, dzēs viņu komentārus, pat ja tas ir slēpies zem sarkastiska humora vai konstruktīvas kritikas maskas! Ja tas kaut nedaudz liek tev sarauties, ja kaut nedaudz sāp vai apbēdina, - dzēs nekavējoties un atseko no tās personas! Lai viņš ierīko tualeti vai mēslu krātuvi klades vai kopoto rakstu izskatā, lai meklē veidus, kā atbrīvoties un izvemt to tumsu, kas viņā sakrājusies. Tev tas nav jāuzņem un jātransformē, ja vien nejūti sevī tādu aicinājumu...Neļauj pazemināt savas vibrācijas, iznīcināt tavas idejas un prieku, aptumšot tavu vēlmi būt Pašam. Pašam ar Savām Domām, Savu Prieku, Savu gaismu.
Tikai tu pats esi atbildīgs par to, kā jūties un kādi cilvēki ir tev apkārt! Priekā!