Bēgšana garīgumā II

Diezgan pamatīgi šo tēmu izskatīju šeit kādu laiku atpakaļ, bet redzu, ka tā paliek arvien aktuālāka

gan pasaulē, gan tepat pie mums...

Cilvēki īsti neizprot jēdzienu garīgums, ko sabiedrība un matrix jau sen ir padarījuši par preci, piedāvājot tirgū arvien jaunus garīguma izstrādājumus...

Man šķiet, ka viena no lielākajām problēmām mūsdienu sabiedrībai ir tā, ka mūs jau no bērnības ieprogrammē nedomāt pašiem ar savu galvu. Pat izglītoti un gudri cilvēki meklē atbildes ārpusē, mēģina izveidot savu uzskatu platformu, balstoties uz svešām autoritātēm. Vai nevajadzētu vismaz šad tad veselīgi apšaubīt šīs autoritātes, vai vismaz aizdomāties, diez no kurienes šāda informācija, kāpēc tieši tā ir pareizi, vai tas varētu būt pareizi visiem, man u.tml?

Tādejādi sanāk, ka cilvēki nevis paši domā, vērtē, sajūt, kas būtu labāks priekš pašiem, bet meklē kādu viedokli, kam pieslieties... Balsot vai nebalsot, vakcinēt vai nevakcinēt, kristietība vai baltu šamanisms, tolerance vai šovinisms, un tā tālāk... Tā vietā, lai izveidotu savu, unikālu priekštatu un redzējumu, liekot lietā savu personīgo intelektu un sirds gudrību, ļaudis paņem divus skaļākos svešos viedokļus un izvēlas savu fronti, pavirši iedziļinoties tēmā, ļaujoties tam, kas skaļāk bļauj, vai aizķer personīgās (sāpīgās, neizdziedinātās) tēmas.

Mums garīgumu piedāvā, reklamē un pasniedz kā preci, kā modernu hobiju, kā dzīvesveidu, kā panaceju visām problēmām, kā atslēgu laimei, kā pašrealizācijas veidu, kā nodarbošanos un kā profesiju!! 

Bet, kas vispār ir garīgums? Vai esi pats aizdomājies? Vai tas ir kaut kas no augstāk minētā?

Ir virkne cilvēku, kas neizvēlas iet savu attīstības ceļu. Viņi vienkārši nodzīvo savu dzīvi, nemeklējot atbildes uz to kāpēc ir tā kā ir, nemācās, neapgūst neko jaunu, neaizraujas ar radošumu... Meklē prieciņu vienkāršas baudās- glāzītē, seksā, medībās... Не замарачиваеться, кароче :) Viņi kaut kā izdzīvo savas dzīves drāmas, vainojot tajās pasauli un apkārtējos... Tas nav nekas neparasts, tā ir daudzu Dvēseļu izvēle, gūt pieredzi pēc pilnas programmas iegremdējoties matricā, bez mērķa pamosties un sākt virzīties pa vertikāli... Un ne par viņiem šodien ir stāsts.

Un ir otra kategoriju cilvēku, kuri izvēlas personīgās attīstības ceļu. Viņi meklē. Viņus urda izzināšanas vēlme. Viņi mācās, apgūst jaunas lietas, aizraujas ar idejām, izpaužas radoši. Viņi lasa, meklē atbildes, vēlas dzīvot pilnīgāku un jēgpilnāku dzīvi. Viņi vēlas izprast cēloņus iemesliem, kas traucē dzīvot šādu pilnīgu, laimīgu un piepildītu, priekpilnu dzīvi.

Personīgā izaugsme tas ir visaptverošs jēdziens, kas ietver sevī uz attīstību vērsta cilvēka attiecības  (un to kvalitātes uzlabošanu) ar sevi, ar sabiedrību, ar cilvēkiem un ar savu garīgo komponenti- Dievu. Visi šie izaugsmes aspekti ir svarīgi, kamēr tikai garīgums, jeb attiecības ar Dievu, spēj mūs vest pa Dvēseles ceļu, vest pa vertikāli, nopietni mūs paplašinot. Jo augstākā savas vertikāles (vibrāciju frekvences līmenī) atrodamies, jo plašāk tveram pasauli.

Priekš manis garīgs cilvēks ir tāds, kurš pastāvīgi strādā ar sevi un padara augstākas savas vibrācijas.
Piezīmēšu uzreiz, ka tie, kas uzkrāj teorētiskās zināšanas garīgā jomā savas vibrācijas neceļ vai ceļ ļoti minimāli. Pārsvarā no zināšanu apjoma tikai uzpampst Ego, kas rada lepnību, kura vibrācijas pazemina. Vibrācijas, galvenokārt, paaugstina savu lauku attīrīšana no tā, kas no daudzām dzīvē sakrājies, lai pietuvoties savai sākotnējai tīrībai, dievišķumam. Tātad, dziedināšana, attīrīšanas no jebkādām negācijām emocionālajā plānā, karmas atstrāde, pazemības praktizēšana, mērenība, sevis pieņemšana un mīlēšana, darbs ar bailēm un visām ierobežojošajām programmām, utt.

Šajā laikā uz Zemi ir atnācis ļoti liels daudzums dvēseļu ar potenciālu pamosties, apjaust savu vertikāli un doties pa to uz augšu. Celt savas vibrācijas, atvērt savu garīgo potenciālu un iziet ārpus matricas programmām, kuru pamatā ir bailes.

Bet Matricas veidotāji tur roku uz pulsa, redz, ka atmodušās dvēseles meklē, meklē, meklē...ārpusē, rakstos, Skolotāju vārdos...un tik meistarīgi izliek savus tīklus, lai neļautu cilvēkam atbrīvoties no Ilūzijas važām, no baiļu programmām un kļūt brīvam.

Es galīgi neesmu apdāvināta ar zīmēšanas talantu, tādēļ atvainojos par vienkāršo izpildījumu, jo aprakstīt tikai vārdiem būtu grūti šo lielāko traucēkli, kas ir dvēselēm, maldoties pa matricu un netiekot pa savu vertikāli ārā no tās...

Tātad vertikāle ir izaugsmes vektors. Personīgā izaugsme, bez garīgās komponentes var labi realizēties arī MATRIKSA (jeb Iluzorās realitātes, 3D) ietvaros, kamēr garīgā izaugsme ir saiknes dibināšana ar savu garīgo pusi- Dvēseli. Dvēseli, kura ir nonākusi no augstākiem plāniem, ar vienīgo mērķi tur atgriezties, iegūstot pēc iespējas vairāk pieredzes materiālajā pasaulē.

Atmošanās un pēcākā blīvuma priekškara un ilūzijas pārvarēšana ir augstākā pilotāža un iedod dvēselei nopietnu lēcienu tās evolūcijā.

Ja dvēsele atnāk uz šo pasauli ar plānā ieliktu atmošanās variantu, tad tās Augstākais Es formēs notikumus, kas dvēseli modinās, liks uzdot jautājumus, meklēt atbildes, augt, attīstīties un strādāt ar sevi... Mūsu pasaule ir destruktīva tipa pasaule, tādēļ cilvēki kā būtnes, nemostas un neattīstas, ja viņiem viss ir labi un kārtībā :), tāpēc laimes un harmonijas apsolījums ir kā burkāns ēzelītim, kas dzen mūs uz priekšu, bet dzīves notikumi ir pletne, kas neļauj ietiepīgi nospļauties par burkānu :)

Kā es jau runāju tuvajā lokā, tad lielākā problēma šajā laikā ir tā, ka absolūtais vairākums garīgo prakšu pielāgojas 3D, Matricas parametriem: pieprasījuma- piedāvājuma attiecībām, mārketinga trikiem, noieta tirgus paplašināšanai, jaunu produktu izveidei (tas vispār ir ārprāts- vai vispār var izskaitīt, cik novirzienu ir jogai vien, piemēram)...
Viss garīgais tirgus šūmējas pa matricas frekvencēm, kurās labi jūtas arī destruktīvie spēki, astrālā plāna būtnes, šeit visiem ideāli strādā Ego programmas, viss notiek- katliņš vārās. Un cilvēki neaizdomājas, ka šis ir tikai ceļa sākums, ka šī ir pirmā pietura, kur tu jau gadiem kavējies...

Cilvēkam tiek borēts no visām pusēm- tev vajag to, tev vajag šo, tev jābūt garīgam, tev jāstrādā ar sevi. Ej tur, dari to, elpo tā... Ja tavā dzīvē nav tā kā jābūt, tad esi negarīgs, esi lūzeris, tev vēl daudz jāstrādā...utt, utjpr...

Es arī daudzus gadus esmu skraidījusi pa pulciņiem, tāpēc zinu, ka man tas neko daudz nedeva. Jā, tā arī bija mācība, tas bija ceļš, kas lika man tomēr pavērst skatienu uz iekšu. Sevī. Paskatīties uz visu šo piedāvājumu no cita skatu punkta... Jā, domāju daudziem ir jāiziet pašiem šī mācība, bet ļoti, ļoti daudzi iestrēgst šajā pirmajā pieturā/klasē...

Domāju, ka ļoti daudzas garīgās prakses ir spējīgas pavadīt cilvēku līdz vārtiem, ko es atzīmēju zīmējumā, kā Pāreju uz vērotāja pozīciju. Tie ir vārti, izeja no Matricas..bet nevis tādā izpratnē, ka tu aizej dzīvot mežā un pārtikt no čiekuriem, bet apjēdz, ka biji nohipnotizēts un baiļu programmas neļāva tev apzināties sevi kā Dvēseli cilvēka ķermenī. Tagad tu vari ne tikai ar pieņemšanu vērot visu, kas notiek Matricā, bet arī iemacīties veselīgā veidā ar to mijiedarboties.

Jo cīnīties pret Sistēmu tas ir ceļš uz nekurieni, tāpat kā jebkura cīņa. Cīņa nav savienojama ar harmoniju un mīlestību. 

Vēl vairāk, kad Dvēsele nāca šeit uz Zemi , tā skaidri zināja, kādos apstākļos šeit nonāks, kāda Sistēma šeit pastāv. Un, viņai interesēja mijiedarboties ar šo sistēmu, gan kā ar katalizatoru izmaiņām, gan, ka tā kalpos kā izaicinājums iet pa vertikāli arī šādos, maksimāli apgrūtinātos apstākļos.

Tāpat kā cilvēkiem patīk riskēt ar dzīvību un kāpt kalnos, pārvarot milzīgas grūtības, atverot apslēptus resursus, pārbaudot savas robežas, kalnā galā izbaudot šo - Wauuuuu!!! sajūtu. Tāpat arī Dvēseles vēlas piedzīvot šo WAUUUU!!!, izejot no iemiesojuma, kurā būs saniegušas virsotni- maksimālo punktu savā vertikālē, kāds tik ir iespējams fiziskajā iemiesojumā!!!

Tā kā man izdevās šos vārtus uz Vērotāja pozīciju pāriet jau 2012-13 gadā, tad vērojot to, kas notiek patlaban, man brīžiem ir pesimistiskāks skats, nekā bija toreiz... Jo šajā krastā (kas izgājuši) īpaši vairāk cilvēku nepaliek. Kamēr to skaits, kas mostās, spieto pa 3D vibrāciju diapazonu, izmēģinot visu pēc kārtas, bet netiek ārpus, paliek arvien vairāk un vairāk...

Matricas baiļu programmas ir tās, kas neļauj iziet pa šiem vārtiem un jau strauji doties (jo nekas vairs netraucē) pa savu vertikāli: atvērt savas maģiskās (dvēselei dabiskās) spējas, pašrealizēties visos aspektos: gan personības, gan dvēseliskajā, nodzīvot piepildītu un gandarījuma pilnu dzīvi.

Pašlaik šī visa garīgā informācija, garīguma izstrādājumi tikai baro cilvēka Ego (re, cik es gudrs, garīgs), ved dažādās citās ilūzijās, mudina bēgt no esošās realitātes dažādos veidos, domājot, ka dzīvesveida maiņa, mainīs viņa realitāti.

Cita realitāte iesākumā rodas pašā, un tad dzīvesveids jau dabīgi veidojas atbilstošs.

Ārkārtīgi daudzi cilvēki ar prātu meklē savu nodarbošanos, pašrealizāciju, ienākuma avotu šajā garīguma tirgū, tā vietā, lai ietu pa savu vertikāli, atverot tās savas spējas, kas ir absolūti unikālas un vienmēr būs pieprasītas... Tās, kas palielinās tavu enerģētisko potenciālu, ka pie tevis pievilksies milzīgs daudzums dvēseļu, kas vēlēsies mijiedarboties ar tavu lauku un dalīties tajā, kas ir viņiem... Šajā līmenī, lai arī enerģiju apmaiņas likums vēl darbojas, tirgus un mārketings beidzas, sāk strādāt pavisam citas enerģijas...izdzīvošanas jautājums ir noņemts no dvēseles pieredzes paletes.

Šī ačgārnā domāšana, mentālā programma ir izplatīta šajā sistēmā. Cilvēks vēlas nevis izpaust sevi, bet vēlas labi dzīvot. Lai labi dzīvoti, vajag nopelnīt naudu. Tad viņš sāk domāt, kur nopelnīt naudu. Šādā shēmā, kur galvenais nav pašizpausme, radošums, vēlme dot un dalīties, enerģētiskā komponente no augšas netiek iedota un tādēļ cilvēks visu laiku ir trūkumā, lai cik pelnītu. Izdodas tiem, kas iet un dara to, ko sajūt, ko vēlas, kas tos piepilda. Tiem ir pārpilnības sajūta, pat, ja naudas izteiksmē tas ir mazāk, nekā austākminētajiem. Līdzīgi ir ar garīgo sfēru.

Kad es no sistēmas darba, kur jutos visu izdarījusi, kur pelnīju četrciparu skaitli, braucu ar labu dienesta mašīnu, kur biju visas savas spējas un talantus maksimāli izrealizējusi, aizgāju uz garīgo sfēru (bez iekrājumiem), es nezināju, ko es darīšu, kas es būšu, kā nodrošināšu sevi un savus bērnus. Es vienkārši darīju visu to, kas man interesēja. Darīju priekš sevis. Es nevienu brīdi nekalu plānus, kā to pārdot vai piedāvāt citiem. Citi vienkārši pievilkās- izrādās, ka viņiem interesēja tas, ko daru es. Un viņi bija gatavi mainīties ar enerģiju. Tas nebija daudz, bet pietiekoši. Toreiz es nesapratu šīs enerģētiskās likumsakarības: piepildi vispirms pats sevi un tad citi salidos kā tauriņi uz gaismu. Man tas izdevās intuitīvi.

Protams, ka mums ir vajadzīgas zināšanas un prakses, ir vajadzīgi cilvēki, kas palīdz vienā vai otrā dzīves posmā, bet mēs nekad neatradīsim kādu, kas  iznesīs uz saviem pleciem pa šiem vārtiem, vai pateiks priekšā burvju recepti. Mums pašiem būs jāatbrīvojas no savām baiļu programmām, no matricas apskāviena... :)

Vēl es iezīmēju zīmējumā alternatīvo realitāti. Tādas veido tie, kas nespēj atrast savu vietu šajā matriksā, nespēj uz to skatīties no malas, nespēj ar to mijiedarboties no pozīcijas: es lietoju Sistēmu, nevis Sistēma mani... Šie cilvēki mēģina veidot savu realitāti, jo esošā pārāk nomāc viņu dvēseli, bet iziet pa vertikāles vārtiem dažādu iemeslu dēļ viņi nevar...

Viena liela kategorija ir bērni, kas slēpjās, bēg virtualitātē, radot tur savu alternatīvo pasauli mainkrafta vai kādā citā veidā. Viņi bēg, jo esošajai realitātei nav viņiem ko piedāvāt. Viņi neredz neko interesantu vai sev atbilstošu šeit... Es par to nesen runāju Fb Sirds Ceļa lapas video...

Tad vēl ir dažāda tipa hipijveidīgās komūnas, kas atsakās dzīvot pēc Sistēmas noteikumiem, uzpļauj naudai, dzīvo dārziņos, ievācas pamestās mājās, protestē pret patērētājdomāšanu, dzīvo šeit un tagad... Viņi jau ir daudz brīvāki no baiļu programmām un laimīgāki, taču arī viņus noķer marihuānas (un citu augu) un ''tantras'' egregors, kas baro veselu plejādi būtņu ar zemām vibrācijām un neļauj celt tās pašiem. Jā, viņiem parādās nedaudz cits, plašāks pasaules redzējuma leņķis ar astrālā plāna piešprici, bet pa vertikāli no šīm komūnām iziet vien retais. 

Jā, šajās alternatīvajās realitātēs, dvēseles arī izstrādā kaut kādas emocijas, gūst kaut kādu pieredzi, bet tas ir ceļš sāņus, nevis uz augšu. Par to ir vērts padomāt.

Protams, ka es saprotu, ka tajos cilvēkos, kuru dvēseles mostās, dzimst milzīgas alkas pēc brīvības, tīrām attiecībām, harmoniska dzīvesveida... Šīs alkas un pierastais, ieaudzinātais modelis liek meklēt risinājumus ārpusē,- sagādāt sev tādus apstākļus, lai varētu justies tā kā vēlies un sapņo.
Un prāts ved pa ierasto taciņu:

Piemēram: izmācīšos par gongu meistaru (masieri, pirtnieku, kouču), pārcelšos uz laukiem, uztaisīšu savu centru, kur visi brauks un viss notiks...Es būšu harmonijā, kalpošu cilvēkiem, darīšu to, kas man patīk...

Taču, cik ir tādu, kam tas izdodas? Jā, mēģinājumi ir daudz, izmisīgu centienu atrast līdzekļus un savākt potenciālos interesentus arī ir daudz. Bet, cik ir tādu, kuram šajā lauku centrā griežas enerģijas, ir cilvēku pieplūdums, nav nekādu raižu par iztikšanu? Tādu, kuri ir brīvi, var ceļot, priecāties par dzīvi, dalīties savā prieka enerģijā ar citiem? To, kuriem ir pārpilnība visās šī jēdziena izpratnēs?

Maz. Es labprāt uzzinātu, vai maz ir kāds lidojošs, starojošs un brīvs šajā pusē :)

Kāpēc maz? Tāpēc, ka viss ir noticis otrādi, nekā vajadzētu būt. Mērķis ir bijis aizbēgt no neapmierinošās realitātes, nevis iemacīties to pārveidot pa savam, kas ir viens no bāzes uzdevumiem Dvēselei.
Vajadzētu otrādi,- papriekšu izdari visu Sistēmā, savaldi to, iemācies to lietot, pabeidz savas bāzes programmas, izej dvēseles ieplānoto basic level (pamata līmeni). Panāc to, tā esošā sistēma kalpo tev gan kā resurss, gan kā attīstības un pašrealizācijas vide, platforma. Jo, lai kā mēs noniecinātu šo destruktīvo Sistēmu, tajā ir ļoti daudz arī foršu un labi lietu. Mēs varam daudz, ko izdarīt, lai tās pavairotu un uzlabotu...
Tikai tad, kad tu esi ticis galā ar šo līmeni, apguvis vielu, iemācījies būt noteicējs par savu dzīvi esošajā realitātē, tu vari harmoniski virzīties uz priekšu nākamajā līmenī, kur atveras jaunas spējas un iespējas.

Mēs varam dzīvot harmoniskā vidē laukos, bet mums nav obligāti jāceļ pirtiņa, lai tajā uzņemtu citus, svarīgi visu darīt pirmām kārtām priekš paša, lai piepildītu pašu. Ja pirtniecība būs tas veids, caur kuru dievišķās enerģijas vēlēsies iezemēties šeit, tad cilvēki bariem pievilksies pie tevis.
Dabas vide ir mūsu dabiskā vide, kura neko no tevis neprasa, tikai dod un piepilda. Mēs varam no šīs savas harmoniskās vides, kas mūs ceļ, atjauno un attīra, darīt lielas lietas, doties pēc savas gribas un izvēles Sistēmā un paveikt ko patiešām vērtīgu. Gan sabiedrībai, gan savas dvēseles pieredzei...

Lūk, un tagad būtiskākais visā šajā šarādē, ko jums nācās izlasīt... Lielāko daļu, kas ir aizskrējuši garīguma sfērā, bēgot no neapmierinošas realitātes, atgriezīs atpakaļ, to es redzu tagad vairāk nekā jebkad agrāk. Protams, ka lielākā daļa ļoti pretojas, mēģina izdzīvot, iztikt...  Spiež ar to, ka aizgriež finansu enerģiju, vēlāk savu vai ģimenes locekļu veselību...

Visus, kas reiz ir bēguši, atgriezīs atpakaļ kārtot eksāmenus.

Kas ir pametuši savus bērnus, izgāzušies attiecībās, kuriem visi darba devēji ir bijuši stulbeņi un radinieki un draugi mazattīstīti šaurpierīši... Kļūdas pieļaujam mēs visi, izgāžamies mēs visi. Svarīgi ir to apzināties, uzņemties atbildību par savu rīcību, sakārtot visu, cik iespējams (par šo bija vairāk iepriekšējā rakstā...).

Ja Tev nav naudas vai ir mūžīgas problēmas šajā sfērā, noliec savu lepnību, noliec savu pseidogarīgumu, noliec visas savas garīgas prakses un EJ STRĀDĀT kafejnīcā par oficianti, vai mežā par krūmu cirtēju. Jo vienkāršāks darbs, jo vairāk tajā ir garīgā resursa un laika apcerei. Un pazemības praksei.

Es esmu pa dienu pa 2 latiem strādājusi pie saimnieka tirgū, stāvot tur arī -20 grādu salā, un vakaros mazgājusi doktorāta telpas par 50 santīmiem, es zinu, ko es runāju...

Ja Tev nav pilnvērtīgu un jēgpilnu attiecību ar cilvēkiem, aizbrauc pie saviem vecākiem un parunājies no sirds. Nokāp no saviem garīgajiem augstumiem un parunā ar ''negarīgajiem'' radiem. Ne jau no sava augstā viszinošā plaukta. Pajautā, kā viņi jūtas, kā viņi redz pasauli. Ieklausies ar uzmanību un pieņemšanu. Un ļauj viņiem to redzēt pasauli tādu, kāda tā viņiem ir...

Ja tu vēl kādu vērtē, nosodi, tiesā vai kritizē, tev nevajadzētu citiem mācīt par garīgumu. Vēl par agru... Jo vēl liels darbs ar sevi un savu Ego ir priekšā...

Atceries, ka ir kāds brīnišķīgs barometrs. Tā ir tava reālā dzīve un tas, kā tu ar to visu jūties. Lai kur tu arī nebūtu, lai kādu darbu nestrādātu, visur tu vari sameklēt kādu resursu priekš sevis. Izcelt to, pieņemt ar pateicību... un iet tālāk.

Dzīve nav nemaz tik gara, lai to iztērētu lieki, meklējot visu gatavu ārpusē. Bieži vien, aizbraucot uz dažām dienām pie dabas, pastaigājoties vai rāmi pavadot laiku, var daudz vairāk iegūt, nekā mēnešiem skraidot pa pulciņiem... Un vienmēr atcerēties- mums ir dota galva uz pleciem, mums ir dota jūtoša sirds, derētu to visu izmantot biežāk... :)

Esam!

Inta

2019.gada 14.februāris

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!