piektdiena, 2019. gada 8. februāris

PAR SPĒJĀM UN TALANTIEM

Tu jau droši vien esi dzirdējusi, ka katrs cilvēks atnāk ar saviem talantiem un spējām, kas viņos ir
ieliktas jau no dzimšanas, dotas pūrā no Dieva…

Ir vairāki aspekti, kurus ir jāsaprot attiecībā uz savām spējām. Vai esi aizdomājies, no kurienes cilvēkiem nāk spējas un talanti? Kāpēc tie izpaužas tik dažādi? Kāpēc viens specializējas un iet dziļumā kādā vienā jomā, kamēr ir tādi, kas dara visu kaut ko un daudz…

Kas nosaka Tavus talantus un spējas un to, cik lielā mērā tie izpaužas?

Pirmkārt, tā ir tava Dvēseles specializācija. Tā nes jau konkrētu vibrāciju, kas nāk no tavas civilizācijas, kurai tieši tāpat kā šeit, uz Zemes ir konkrēts profils, izpausmes veids savā galaktikā…

Otrkārt, tā ir tava inkarnāciju pieredze. Jo senāka dvēseles tu esi, jo vairāk reižu esi iemiesojusies šeit, uz Zemes, vai uz citām planētām, jo lielāku un dažādāku pieredzi jau esi apguvusi. Tas viss nekur nepazūd, bet glabājas tavā kauzālajā ķermenī un var atvērties tad, kad tu kļūsti gatavs…

Treškārt, tas ir tavs vibrāciju līmenis, tava tīrības pakāpe, tavs kontakts ar Dvēseli un Augstāko Es, kas nosaka, cik daudz no tavām spējām un talantiem var izpausties jau šodien.

Piemērs no manas dzīves

Vienīgais tāds ļoti izteikts talants man ir mūzika un dziedāšana. Bet apstākļu dēļ, dzīvojot laukos, neviens mani neveda uz mūzikas skolu un šajā dzīvē nesanāca to attīstīt. Bet, es to vienmēr esmu aktīvi izmantojusi - gan savam priekam, gan enerģiju vadīšanai.

Spējas jau no mazotnes man bija komunikācijā un organizēšanā. Likumsakarīgi, ka izvēlējos studēt ekonomiku, mārketingu, uzņēmumu vadību, jo likās, ka tur visvairāk ir jēgas. 

Tātad, sākotnēji tev ir iedots tik, cik atbilst tavam attīstības līmenim: kādam vairāk, kādam mazāk. Un, mūsu uzdevums ir izpaust, izrealizēt šos talantus un spējas pēc iespējas pilnīgāk. Tas ir samērā svarīgs priekšnoteikums, lai tiktu atvērti nākamie spēju un talantu līmeņi. Jo caur šo realizāciju mēs paaugstinam vibrāciju līmeni, lai mums to nākamo varētu iedot.

Līdz 36 gadu vecumam ļoti aktīvi izpaudos un realizējos sociumā un karjerā, sasniedzot pēc pašas sajūtas, maksimumu, ko varēju. Kad aizgāju uz šo sfēru, tad jau 3 gadus biju līdz ausīm iekšā cita līmeņa interesēs, bet nezināju, ko es te darīšu, kā izpaudīšos, kas man atvērsies.

Aptuveni pēc gada, čamdoties un izmēģinot viskautko, pamazām sāku just, kā mani ved un vada, bīda kādā virzienā… Pavisam nejauši es sajutu, ka enerģijas strādā caur manu balsi- vadot meditācijas, runājot, dziedot. Un ne tikai- arī rakstot… Man neviens nepateica priekšā, kas man jādara, kas jāmācās, kādā virzienā jāiet...es vienkārši gāju. Un eju joprojām. Katru gadu notiek kaut kas jauns un cits.

Ap 2012/13 gadu man pastiprināja intuīciju, es sāku sajust svešas enerģijas cilvēku laukos un vēl pēc laika jau atšķirt, noteikt tieši kas tur notiek…

Pēc pirmās grāmatas uzrakstīšanas (2015) jau bija pavisam skaidrs, ka caur mani Kāds strādā, bet vēl nezināju, Kas tieši...kas tās par enerģijām. Sapratu tikai, ka tās ir spēcīgas, dziedinošas enerģijas…

Pēdējā gada laikā man samērā strauji ver papildus redzēšanas, jušanas, informācijas saņemšanas slāņus, bet tas ir cieši saistīts arī ar to, ka es pati intensīvi strādāju. Pirms tam gadu ''gulēju uz lauriem'', ļoti maz veltot laiku savai izaugsmei, tādēļ nekas jauns klāt nenāca… Tā kā viss ir atkarīgs tikai no pašiem mums.


Ko es esmu sapratusi un, ko vēlos teikt tiem, kas meklē savu ceļu, veidus, kā sevi izpaust, realizēt sev visharmoniskākajā un atbilstošākajā veidā?

Jā, tas ir ļoti svarīgi, jo tikai tā dvēsele var lidot un priecāties, izpaust šeit savas iestrādes!

Pirmkārt, atbildi sev, vai esi jau izpaudis, izrealizējos visu, kas jau tev ir? Ja, nē- tad derētu par to padomāt. Dvēselei patīk integrēt savu seno pieredzi jaunos apstākļos. Tas var būt pat ļoti īslaicīgi…

Es, piemēram gadu biju aizrāvusies ar fotogrāfēšanu un apstrādi, bet gadus trīs vēru rotiņas. Tagad neko no tā vairs nedaru. Tas ir integrēts…

Tāpēc ir tik svarīgi arī bērniem ļaut izmēģināt visus iespējamos pulciņus, jo tad jau bērnībā ļoti daudz tiek integrēts!

Viena no cilvēku kļūdām ir domāt, ka ir jāatrod viens amats, viens hobijs, viens pašrealizācijas veids un uz to maksimāli jākoncentrējas. Jāmācās, jāiegūst diploms, jāatrod tajā sfērā darbs… Tādu dvēseļu, kas ir atnākuši ar vienu konkrētu darbu, izpausmes veidu ir ļoti maz. Mēs tos zinām, kā tos, kas nāk ar lielu misiju- kaut ko būtisku izgudrot, vai kalpot medicīnā, labdarībā…

Lielākā daļa no tiem, kas mostās un iet šo ceļu, ir senas dvēseles ar milzum daudz talantiem un spējām, un jebkuras no tām var izvilkt no sava kauzālā plāna apcirkņiem un piemērīt šajā dzīvē… :)

Otrkārt, radošums un spēja pašrealizēties ir ciešā saistībā ar enerģijas daudzumu, kas ir cilvēka rīcībā un brīvības stāvokli. Brīvība ir Dvēseles pamatstāvoklis, tieši tāpat kā pieņemšana, mīlestība... Brīvība ir tava atvērtība Visuma piedāvājumiem un neierobežots atbalsta resurss no augšas. Brīvību nevar dabūt no ārienes. Tā ir ne tikai ārēja, bet, galvenokārt, iekšēja. Lai kļūtu brīvs, ir jānoiet garš ceļš.

Treškārt, atceries, ka tā saucamajām, maģiskajām spējām- vai spējām, kas iziet ārpus duālās pasaules konceptiem, ir vajadzīgs noteikts attīstības un vibrāciju līmenis. Tu vari mācīties, lasīt un apgūt dažādas prakses un tehnikas, taču Tavs Augstākais Es tevi pielaidīs to nest tālāk, citiem tikai tad, kad tās enerģijas būs pietiekami tīras. 

Esmu pārliecināta, ka šeit nonakušie, visi bez izņēmuma ir senas dvēseles ar milzīgu spēju un talantu klāstu. Visiem jums bez izņēmuma ir savas iestrādes, kuras gaida īsto brīdi izpausties. Bet izpausties traucē:

Neizstrādātais Ego, ēnas, neticība saviem spēkiem, zemas vibrācijas;

Prāts, kurš bieži vien meklē realizācijas veidus ne tur, kur ir patiesās spējas. Cilvēki masveidā mēģina kopēt, aizņemties idejas, darīt kaut ko, ko dara citi. Bet, Dievam nevajaga kopijas… Katram ir kaut kas unikāls, pilnīgi katram. 

Gaidas un ieciklēšanās uz kaut ko prāta izdomātu.

Spējas un talanti, tāpat kā jaunas iespējas, atverās, atnāk pakāpeniski, saskaņā ar paša izdarīto. Ir jākoncentrējas uz to, kas ir pašlaik, jādzīvo šeit un tagad, atbildot sev, ko es šodien varu vēl mainīt, radīt, paveikt ar to, kas man jau ir… Neplānot atvērt garīgo centru vai uzrakstīt grāmatu tikai tādēļ, ka kāds cits jau to ir izdarījis, jo iespējams, ka tas nav tas, kas jādara tev. 

Ļoti daudzi kļūdaini domā, ka viņiem nodarbošanās jāmeklē garīgajā lauciņā tāds, kāds tas šobrīd šeit ir izveidojies, taču aizmirst, ka garīgums nav profesija, ka tas ir stāvoklis, ko var un vajag izpaust visās dzīves jomās un sfērās.

Tas, kas notiek pašlaik ir tāds tirdziņš, - cilvēki mēģina jaunās enerģijas, jaunās prasības ielikt vecos, sev pierastos pieprasījuma- piedāvājuma, tirgus ekonomikas un mārketinga modeļos. Tā arī ir daļa no ceļa, kamēr neko jaunu un citu nesaprot un nepieņem vēl. Pie tam, enerģiju apmaiņai ir jābūt, bet citi modeļi vēl nav attīstīti… Tāpēc ir kā ir…

Un, pēdējais.

Jaunas spējas un talanti nevar atvērties, parādīties esošajos apstākļos. Jo esošie apstākļi rāda, ir saistībā ar tavu pašreizējo attīstības līmeni. Tie ir atbilstoši Tev tagadējai/am. Kad mainies tu, mainās ne tikai tavs pasaules redzējums, izpratne, iekšējais stāvoklis, attiecības ar cilvēkiem, bet arī tavs iekšējais stāvoklis, kas savukārt, pieprasa mainīt apkārtni, apstākļus… Mazinās pieķeršanās materiālajam, kļūst mazāk svarīgs ārējs komforts, brendi, sociālā dzīve, sasniegumi… 

Pie tam, cilvēki slimo ar ''nav laika'' slimību. Spējas nevar pamosties, kad tu esi aizņemts darbā, raizēs par naudu, sadzīves skriešanā un rūpēs, seriālos, feisbukā, tusiņos ar draugiem… 

Ja vēlies atvērt savas pašrealizācijas spējas, savus talantus, saliec prioritātes. Savelc savu ikdienas laika bilanci un izdari secinājumus. Un sper soli pretī sava Brīvībai. 


Ja vēlies atvērt savas ''maģiskās'' spējas, tad maini savu dzīvi kardināli. Izproti ilūziju, matricas parametrus, meditē, strādā ar sevi ikdienā, sper soļus, lai pamazām izietu no matricas valgiem, maini savu domāšanu, atbrīvojies no piesaistēm…

To visu var izdarīt. Tas nav viegli, bet nav arī tik grūti, kā šķiet iesākumā. Tas ir Ceļš, kura noiešanas potenciāls ir katrā ielikts jau sākotnēji.

Protams, ka tev vienmēr pastāv iespēja palikt tur, kur tu esi. Viss ir pieredze un viss dvēselei noderēs.

Tikai paturi prātā, ka šis ceļš tev būs jānoiet vienalga, agri vai vēlu. Absolūti visiem. Ja ne šajā, tad citās dzīvēs…

Lai izdodas! Esam!




Tādu bildīti netīšām ieraudzīju netā...arī attiecas uz šo tēmu:


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru