pirmdiena, 2016. gada 30. maijs

Darījumu vide nākotnē

Šī nu ir tēma, par kuru ir ļoti daudz intereses, jo tā skar mūs visus. Bizness ir arī tantiņai, kura tirgo
maijpuķītes uz ielas stūra un pārdevējai Maximā, kura pārdod savu darbu darba devējam. 
Ir daudz pārdošanas kursu, biznesa kouču, dažādu speciālistu, kas dod padomus šajā jomā, tādēļ es līdz šim atturējos, lai gan mana 20 gadu pieredze šajā jomā ļautu to darīt. Šodien jūtu, ka tas, ko pasniedz, māca lielākā daļa, neatbilst tam, ko prasa Jaunais Laikmets- tas laiks, kas nāk.
Izmaiņas pasaulē, cilvēkos un vērtību sistēmās rada zināmu apjukumu tieši tajos cilvēkos, kam mostās apziņa. 
Piedāvāju ieskatu tēmā, kas ir izklāstīta grāmatā ''Ardievu, karma!''. Ja tā sasaucas ar Tevi, tad vari vairāk izlasīt grāmatā, un ļoti iespējams, ka rudenī es tomēr uzsākšu sarunu ciklu par šo tēmu. 
Lai ražīga darba nedēļa!



Mēs varam būt ļoti garīgi un runāt par augstām sfērām, cenšoties nepieskarties kaut kam tik piezemētam kā bizness, pārdošana un finanses. Bet velti. Ne 3D izzudīs nākamā gada laikā, ne arī darījumu vide kā tāda pēkšņi pazudīs no pasaules. Tas nav iespējams. Es vienmēr esmu nedaudz brīnījusies, kāpēc ir tik daudz aizspriedumu un negatīvas attieksmes, ja sāk runāt par cilvēka izaugsmi saistībā ar darījumu vidi un finansēm. Pienāks diena, un mēs visi būsim vienā pusē. Garīgais no materiālā netiks nodalīts. Jau tagad aktīvi notiek dažādu, agrāk nebijušu jomu apvienošana un integrēšana.


Tas pats attiecas arī uz uzņēmējiem. Zinu vairākus uzņēmējus, kas pamatīgi pārzina garīgās lietas un bioenerģētikas likumus un veiksmīgi tos lieto darījumu vidē. Viņi neafišē un par šiem likumiem skaļi nerunā, tomēr tieši smalkās pasaules izpratne un pārzināšana ļauj tiem veiksmīgāk darboties biznesā. Kāds ir izbūries cauri kaudzei literatūras un izpratis šos likumus, kāds cits klusībā izmanto svārstu vai zīlnieku pakalpojumus lēmumu pieņemšanai, kāds to dara pavisam intuitīvi (intuīciju izvēlas prāta apsvērumu vietā). Nākotnē izpratne par šiem jautājumiem būs panākumu atslēga, bet loģiskajiem smīkņātājiem sāks klāties arvien grūtāk.

Lai arī man būtu ļoti daudz, ko teikt un runāt par darījumu vidi, biznesu, Jaunā laikmeta tendencēm un priekšnoteikumiem veiksmīgai uzņēmējdarbībai, šīs grāmatas mērķis ir cits, tāpēc tikai nedaudz pieskaršos aktuālākajiem jautājumiem.


Rakstīšu no tāda cilvēka pozīcijas, kas vairāk nekā divdesmit gadu ir saistīts ar darījumu vidi. Man ir biznesa vadības izglītība, esmu specializējusies mārketingā un pārdošanā, vadījusi vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mārketinga departamentu un pēdējos piecus gadus, pirms pārgāju uz šo jomu un nodibināju savu uzņēmumu, vadīju ārzemju kompānijas meitas uzņēmumu ar vairāku miljonu apgrozījumu. Pastāvīgi interesējos par ekonomiskajiem jautājumiem, tikai tagad šo savu iepriekšējo gadu pieredzi integrēju jaunajā izpratnē par enerģētikas likumiem un to darbību arī darījumu vidē.


Šo gadu laikā, kopš esmu pametusi aktīvo pārdošanas vidi, kur rezultāts tiek mērīts ar skaitļiem, nevis gandarījumu un pievienoto vērtību, ko tas rada, es sekoju līdzi pārmaiņām, notikumiem, vēroju un analizēju, redzu dinamiku un savas intereses pēc arī prognozēju nākotnes attīstības scenārijus. Padalīšos ar dažām savām atziņām.

Tas, ko māca pārdošanas un vadības menedžmenta skolās, pagaidām vēl ir noderīgs par kādiem 50–60 %, drīz šis procents strauji saruks, mainoties darījumu videi kā tādai.

Sākšu ar biznesu jeb uzņēmējdarbību kā pašrealizācijas veidu. Ir pagājis laiciņš, kopš studēju ekonomistos, bet, cik atceros, pamatnosacījumi tam, lai būtu par uzņēmēju, bija: ideja, uzņēmējspējas, kapitāls un vēlme pelnīt naudu. Par to mēs arī parunāsim, kā tas viss izskatās, ja 3D teorijai pieliek klāt arī ar fizisko redzi neredzamo pasauli.

Ideja ir galvenais jebkurā biznesā, jo tā satur kodētu sākotnējo dievišķo informāciju. Iedomājies – maza sēkliņa, kas izaug par lielu koku. Kas tas ir par spēku, kas ļauj šim trauslajam asniņam izaugt pat caur asfaltu? Mēs varam salauzt šādu asniņu ar vieglu pirksta pieskārienu, bet tas spēj izlauzties cauri asfaltam, izaugt un dot augļus. Šis spēks nav izskaidrojams ar fiziskās pasaules likumiem.

Ideja ir tāda pati sēkla, kas ir pamatu pamats jebkam, kas nākotnē no tās var izaugt. Ideja satur sākotnējo enerģētisko potenciālu, ko mūsdienu zinātne nevar izmērīt. 

Kā tev šķiet, no kurienes nāk idejas? Kur tās rodas? Kur atrast vispiemērotāko un efektīvāko ideju?

Ir ļoti liela atšķirība ‒ tu ideju pasmel no Visuma informatīvā lauka, tev to pačukst Augstākie spēki vai arī tu ar prātu mēģini izdomāt izdevīgāko produktu, pakalpojumu naudas pelnīšanai. Kāpēc tas ir svarīgi? Vienā gadījumā tev būs viss Gaismas ģimenes enerģētiskais atbalsts, jo tu darīsi to, ko Dievs no tevis gaida un vēlas, otrā gadījumā – tu būsi viens. 

Visuma internets ar visām iespējamajām idejām ir pieejams visiem, ir jāiemācās pie tā pieslēgties, redzēt zīmes, sajust iekšēji un atpazīt, kā ir, kad dzimst ideja. Visums zina, ka tu to vari realizēt, tāpēc aicina izmantot. Diemžēl cilvēki netic paši sev un noraida visu, kas viņam pastāvīgi tiek piedāvāts. Visbiežāk tieši prāts ir tā aizņēmis visu cilvēka telpu, ka nekam citam vairs neatliek vietas.

Cilvēks vēro citu idejas, skatās ‒ lūk, kāds ir sācis to realizēt, viņam sanāk. Tikai pēc tam, kad redz citu gūstam panākumus, uzdrošinās mēģināt. Bet diemžēl ir par vēlu! Visumam nevajag kopijas! Tas jau ir kādam iedevis konkrēto ideju ar visu tās enerģētisko potenciālu. Ja tu kādu kopē vai atdarini, redzēdams viņa panākumus, zini – tu ne tikai esi aizņēmies svešu ideju, tev būs arī jāiztērē ļoti daudz spēka, enerģijas, veselības, lai kaut ko panāktu ar šo ideju, un prieku tā nenesīs. Visumam un tavai Dvēselei (kas ir daļa Visuma) tas vairs nav vajadzīgs, jo šo pieredzi Visums jau apguvis ar kāda cita starpniecību.

Daudzi cilvēki man saka ‒ viņiem neesot ideju. Man to ir grūti iedomāties, jo man vienmēr ir bijis ļoti daudz ideju. Es nekad pat neesmu spējusi tās visas realizēt. Idejas un iespējas es redzu visur. Esmu mēģinājusi dalīties ar tām, pat palīdzējusi tās realizēt, bet parasti tur čiks vien sanāk. Arī es zaudēju enerģiju. Un tagad jau skaidri saprotu, ka enerģija man tiek dota tikai manām idejām. Jo tās abas – ideja un enerģija ‒ nāk komplektā.

Redzu, kā sitas tie ļaudis, kas mēģina realizēt aizņemtu ideju, ‒ pircējs šo pakalpojumu neizvēlas, ātri viss apsīkst, izbeidzas. Tā vērojot, šo to esmu secinājusi. Visums ir pārpilns, tikai drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku ir ļoti maz. Tāpēc tiem, kas dara, realizē, idejas birst kā no pārpilnības raga, bet pārējiem šis kanāls ir ciet, jo gan jau Visums ir vairākas reizes klauvējies pirms tam. Bez rezultātiem. Atliek vien palūgt Debesīm, Visumam vēl vienu iespēju, saņemt drosmi un sākt.

Arī tajā, vai tavā dzīvē kaut kas mainīsies vai ne, ir svarīgs nolūks. 

Ir jāpieņem lēmums kaut ko sasniegt. Kāds to izdara piecpadsmit gadu vecumā, kāds – piecdesmit, bet vairākums šādu lēmumu diemžēl nepieņem nekad.

Uzņēmējspējas. Ļoti plašs termins, kas sevī iekļauj pieredzi, prasmes, zināšanas, vēlmi darboties, nopelnīt (labā nozīmē), spēju uzņemties atbildību, mērķtiecību. Ko vēl? Spēju ģenerēt enerģiju un ieguldīt to savā lietā. Lai sēkla uzdīgtu un augtu, tai ir vajadzīgas barības vielas, kas biznesa gadījumā ir ne tikai kapitāls, bet arī ‒ pat lielākā mērā ‒ vadītāja (īpašnieka, idejas autora) enerģijas apjoms. Ikviens ir pamanījis, ka ir cilvēki, kas vienādā laika periodā spēj izdarīt daudz vairāk nekā citi. Šajā ziņā vairāk vajadzētu runāt nevis par laika pārvaldīšanu (time managment), bet tieši par šo enerģijas potenciāla menedžmentu, kas katram cilvēkam ir individuāls. Lielākā daļa darba devēju gaida no darbinieka enerģiskumu, mērķtiecību, orientēšanos uz rezultātu. Šie visi parametri norāda uz cilvēka enerģētisko potenciālu.

Kapitāls ir kapitāls. Katrai idejai tas ir nepieciešams citos apmēros, bet nekāds kapitāla apjoms nepalīdzēs, ja nebūs dzīvotspējīgas idejas un enerģiska realizētāja.

Produkts, pārdošana un mārketings 

Protams, skatoties no enerģētikas viedokļa, pareizi ir, ja ideja atnāk vai tiek iedota. Kā es saku, tur, Augšā, ar idejām tāpat vien nemētājas. Ja tev galvā ir iešāvusies kāda ideja, Augstākajiem spēkiem tur ir zināms, ka tu to vari izdarīt. Mēs šeit nākam realizēt Radītāja potenciālu, un tas viss sasaucas ar darījumu vidi. 

Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik lielākoties viss notiek pa vecam. Vai nu ir investors, kas vēlas atrast veidu, kā nauda turpinās taisīt naudu, vai arī ir cilvēks, kas meklē finanšu resursus, lai realizētu savu vēlmi būt biznesā. Primārā ir nevis ideja, bet gan vēlme nopelnīt. Es to nesaku ar negatīvu pieskaņu, jo aiz vēlmes nopelnīt ļoti bieži slēpjas vēlme pēc brīvības, pašrealizācijas un citiem labumiem, ko var dot nauda. Ne velti pastāv jēdziens – finansiālā brīvība. Visi mēs to vēlamies. Bizness ir veids, kā to sasniegt. 

Cilvēks, kam piemīt uzņēmējspējas, ir spējīgāks, enerģiskāks, un viņa potenciāls gūt panākumus un sasniegt finansiālo brīvību ir krietni virs vidējā. Biznesmeņu procents ir ļoti mazs.

Kas tad ir svarīgi, izvēloties, kādu produktu piedāvāt?
  • Unikalitāte. Ja tu esi pirmais, kas ievieš, izdomā, realizē, tad lielākā daļa panākumu jau ir garantēti. Skatoties no bioenerģētiskā viedokļa, tas izskatās šādi: Visumam ir vajadzīga jauna pieredze, Dvēselei ‒ jaunrade, cilvēkam ‒ pašrealizācija. Ar jaunu, unikālu produktu vai pakalpojumu to var izdarīt. Ieguvēji ir visi. 
  • Mirdzums. Esi aizdomājies, kādēļ par dizaineru apģērbiem un gleznu oriģināliem maksā milzīgas summas, bet par ķīniešu pakaļdarinājumiem salīdzinoši centus? Jo produkta autors ir dabūjis ideju (sēklu) ar visu to pirmatnējo dievišķo potenciālu, ko tā satur, un papildus pievienojis vēl savu iedvesmu, radošo enerģiju. Enerģētiskajā plānā visi šie produkti mirdz. Tos vēlas, pēc tiem stāv rindā, gaida nākamās kolekcijas. Iedomājies, Rembrants sen jau ir zem zemes, bet viņa gleznas maksā miljonus, jo mirdz katram, kas stāv tās priekšā. Cilvēki zemapziņā uztver šīs vibrācijas un uzņem. Šīs meistaru radītās gleznas, arī ikonas, starp citu, ir kā portāli, caur kuriem turpina plūst dievišķā enerģija arī tad, kad paša autora vairs nav. Šā paša iemesla dēļ mums patīk arī rokdarbi, amatnieku izstrādājumi – viss, kam nav konveijera enerģijas, kur ir cilvēka ideja un ieguldītais darbs. Tas pats attiecas uz pakalpojumiem ar augstu cilvēka pievienotās enerģijas procentu, kā, piemēram, labi restorāni, augstas klases friziermeistari un citi, kuru enerģiju saņemam, kura patīk un par kuru esam gatavi maksāt vairāk. Es neņemos spriest, kādu karmu saistībā ar ideju zagšanu un kopēšanu sastrādā Ķīna, gan jau laiks visu parādīs, bet no enerģētiskā viedokļa tas viss izskatās ļoti skumji. Pirmkārt, nozagta ideja, otrkārt, neesoša vai ar mīnuszīmi esoša enerģētiskā pievienotā vērtība, ko rada konveijers, sliktās kvalitātes izejvielas un verga darbs.
  • Pievienotā vērtība. Pajautā sev: ko mans produkts dos cilvēkiem, kā tas padarīs viņu dzīvi vieglāku, patīkamāku, laimīgāku? Kāds būs pasaulei labums no mana produkta vai pakalpojuma? It īpaši nākotnē būs jāsāk ar šo jautājumu, jo citiem produktiem, pakalpojumiem nekādas perspektīvas nebūs. Ričards Brensons, iedvesmojošs biznesmenis, kura grāmatas iesaku visiem palasīt, ir teicis: „Ja mans bizness nenes nekādu labumu cilvēkiem, tad kam man tāds bizness vajadzīgs!” Patiesībā, ja tev ir atbilde uz šo jautājumu, tev gandrīz jau ir nodrošināti panākumi. Sabojāt to vari vairs tikai pats.


Tātad, ja tiek izpildīti šie nosacījumu, vajadzība pēc mārketinga gandrīz atkrīt. Protams, var palikt atsevišķi preču virzīšanas tirgū paņēmieni, kanāli, taču reklāmas un mārketinga izdevumu postenis budžetā var arī pazust. Vai zini, ka ar to summu, ko visa pasaule iztērē reklāmai, varētu dubultā pabarot visus pasaules badacietējus? 

Pašlaik ar vārdu mārketings mēs bieži saprotam manipulatīvas stratēģijas, lai pārdotu produktu, ko tāpat neviens negrib pirkt.

Domu gājiens pasaulē notiek otrādi. Gribu labi dzīvot; lai labi dzīvotu, vajag daudz naudas; lai dabūtu daudz naudas, tā jānopelna; lai pelnītu naudu, vajag kaut ko ražot; kad saražots, tad vajag pārdot; ja nepērk, vajag piespiest pirkt, ‒ un tā ar dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem iedarbojas uz cilvēku, lai viņam rastos vajadzība pēc šā produkta. 

Intereses pēc atver jebkuru pārdošanas skolas piedāvājumu un tur redzēsi aptuveni šādu prasmju apgūšanas piedāvājumu (es to formulēju tuvāk patiesībai): mēs jums iemācīsim efektīvi izprast klienta vājās vietas un izvēlēties atbilstošu uzbrukuma taktiku, izprast un novērst savu rezultātu bremzējošos faktorus, precīzāk, izzināt klientu vajadzības, pārliecinoši argumentēt un piedāvāt klientam savu produktu tā, lai klientam nav iespēju atkāpties, tikt galā ar klientu iebildumiem, bažām un noslēgt darījumu, pacensties papildus pārdot vēl vairākus klientam nevajadzīgus produktus par „komplekta vai akcijas” cenu u. tml.

Kā runāt, kā uzvesties, kā piedāvāt, kā prezentēt, kā radīt klientā vēlmi un vajadzību pēc produkta, kā radīt neērtības un vainas izjūtu, vārdu sakot, jebkādas manipulatīvas tehnikas, kam mērķis ir viens – piespiest klientu pirkt.


Globālā līmenī ir totāla preču pārprodukcija. Jaunas, nepārdotas automašīnas tūkstošiem tiek novietotas speciālos laukumos ar neskaidru mērķi. Tas pats notiek ar lielāko daļu ražojumu. Ražojot preces, jau sākotnēji tiek paredzēts, ka pārdos tikai konkrētu procentu, kam arī jāsedz ražošanas izmaksas un peļņas daļa, pārējo izpārdos par pašizmaksu vai aizvedīs uz izgāztuvi. Vai tev ir priekšstats, cik produktu, tai skaitā maizi, izmet atkritumos lielveikali? Tas ir viens. Otrs ‒ ir patērētājsabiedrība, kura ir pārgājusi uz vienreizlietojamo preču filozofiju. Nopērkam, uzvelkam, izmetam. Tas milzīgos apjomos nonāk atkritumu izgāztuvēs un vidē. Varētu par to runāt ļoti daudz, bet tas aizved no būtiskā, ko gribēju pateikt. Vien mājasdarba vietā ļoti iesaku noskatīties filmu „Samsāra”. 

Un tagad atkal nedaudz paskatīsimies uz šo situāciju no enerģētiskā viedokļa: katrs uzņēmējs, kas ražo plastmasas maisiņus, teorētiski sastrādā karmu pret māti Zemi. Pat ja viņš nedomā šādās kategorijās, likumu nezināšana taču neatbrīvo no atbildības. Ko darīt, kā pārstāt cīnīties par katru centu, nemitīgi izdomāt jaunus veidus, lai motivētu, pārliecinātu, piespiestu cilvēkus pirkt savu preci vai pakalpojumus? Kā darboties darījumu vidē, gūstot prieku un gandarījumu gan no paša procesa, gan rezultātiem?


Pārejas posms biznesā

Domājams, tuvākos 10–20 gadus mēs vēl dzīvosim pārejas laikā. Laikā, kad vēl darbosies patriarhālā laikmeta izveidotā sistēma. Pamazām mainīsies cilvēka apziņa, vajadzības un vēlmes, kas arvien vairāk aizies prom no materiālām vērtībām. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārmainīsies. Būs vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, praktiskas, ekoloģiskas un vienkāršas lietas un tādi pakalpojumi, kas ļauj cilvēkam attīstīties, atpūsties un izbaudīt dzīvi visās tās krāsās.

Nedrīkstam aizmirst, ka lielākā daļa sabiedrības dzīvo visdziļākajā materiālismā, un viņi tad arī būs tie, kas turpinās patērēt. Bet šo cilvēku īpatsvars samazināsies. Jau tagad pasaules centrālās bankas dienām un naktīm drukā naudu, lai subsidētu komercbankas, kas savukārt glābj lielos uzņēmumus, vai ar subsīdijām stimulē ražošanu, lai saglābtu ekonomiku, kas plīst pa šuvēm. Ja cilvēks nepirks, ražotājs neražos; ja ražotājs neražos, viņš nedos darbu citiem cilvēkiem un nemaksās nodokļus valstij, – tāds apburtais loks, kas tagad tiek uzturēts ar naudas drukāšanas starpniecību. Jāsaprot, ka agri vai vēlu tam pienāks gals. Un prātīgāk ir par to piedomāt un sagatavoties....

Turpinājums grāmatā.

Ja Tevi interesē tēma un vēlētos apmeklēt semināru, kurā runāsimies par darījumu vidi nākotnē, par naudas enerģiju, pārpilnības plūsmu un to, kā mijiedarboties ar šīm enerģijām atbilstoši dzimumam, tad pieraksties ŠEIT. Vīrieši arī tiks gaidīti! :)

Lai izdodas savienot un priecāties par visiem savas dzīves aspektiem! 


Sirsnīgi-


Inta


2016.gada 31.maijs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru