Šodienas epidēmija- enerģijas trūkums...

Šī ir ļoti plaša tēma, kurai tikai pieskāršos šodien, lai rosinātu arī Tevi aizdomāties.

Kā jau rakstīju grāmatās, 2012.gada beigas, 2013.gada sākumu es sajutu kā robežšķirtni pirms tam jau labu laiku dažādos avotos prognozētajai cilvēka enerģijas apgādes sistēmas maiņai.

Īsumā tā izpaužas tādejādi, ka bija laiks, kad cilvēki, neatkarīgi no sava attīstības līmeņa, vibrācijām, kaut kādu enerģijas minimumu no zemes un kosmosa saņēma tā teikt, automātiskā režīmā. Zemei būtiski mainot vibrāciju frekvenci, automātiskā padeve tika piegriezta. 

Pašlaik pie enerģijas var tikt tikai paaugstinot savas vibrācijas, lai pietuvotos Zemes vibrācijām, jo mēs esam elektromagnētiski pēc dabas un sinhronitāte ar lielo magnētu-Zemi ir kardināli svarīga mūsu ķermenim, veselībai un pašsajūtai.

Par to jau esmu daudz stāstījusi un rakstījusi- kā tas darbojas. Lai arī pastāvīgi redzu, ka arvien vairāk cilvēkiem ir šis milzīgais enerģijas trūkums, pēdējie mēneši, situācijas, jautājumi vēstulēs, ikdienas sarunas un situācijas, burtiski liek par to domāt un padalīties šeit.

Visas atbildes slēpjas individuālajā enerģijas daudzumā un kvalitātē. Lai vai kādu jomu tas skartu.

Tava enerģija ir tā, kas pievelk vai atgrūž partneri. Ja Tevī ir konkrētajam cilvēkam vajadzīgā ''ēsma'', tad ir cerības. Lielu līdaku uz maizes bumbiņas grūti noķert. Tur vajag kaut kao lielāku un līdakai pievilcīgāku :)

Šis padoms attiecās uz sievietēm, kas ir lielās zivs meklējumos :), bet nav adekvāti novērtējušas pašas savas resursus. Ārējā spozme un seksīgums, pavārmāksla un saimnieciskums, pat prāts un intelekts-tas viss ir sekundāri...

Visuma likumu izpratne, personīgās enerģijas daudzums un prasme atpazīt dažādus enerģijas stāvokļus un izpausmes ir tā, kas nosaka, būs Tavā dzīvē attiecības, nauda un pārticība, vai visu mūžu cīnīsies ar naudas trūkumu, dzīvosi no algas līdz algai un visu mūžu būsi parādā kādai kredītiestādei.

Tavs enerģijas daudzuma un kvalitāte ir tā, kas liek pievilkties vai attālināties cilvēkiem. Tas attiecas gan uz pārdošanas rezultātiem, ja esi pārdevējs, uz klientu daudzumu, ja esi masieris, utt.

Pietam, mēs pievelkam tādus cilvēkus, kas vai nu rezonē ar mums, vai tādus, kam mēs šķietam ''garšīgi''(ar zemāku enerģijas līmeni)

Enerģijas daudzums

Arī mūsu domas un emocijas ir enerģija. Domājot, pārdzīvojot, dusmojoties mēs tērējam enerģiju. 

Katram cilvēkam ir arī savs enerģētiskais potenciāls- tas ir maksimāli iespējamais enerģiskums, kas var būt šobrīd, ja novērš enerģijas zudumus. Lai cilvēks spētu sasniegt savu maksimumu, viņam ir jāatīrās no visām zemo frekvenču enerģijām, kas ir: enkuri, dusmas, aizvainojumi (emocionālā līmenī), uzmācīgas un negatīvas domas (mentālā līmenī), astrālie parazīti, negatīvas enerģētiskās būtnes (laukā, aurā), vampīri (cilvēki, kurus tu enerģētiski subsidē pēc vai pret savu gribu), slimības, smaga pārtika, neveselīgi ieradumi (fiziskajā līmenī).  Pēc ''trauka'' iztīrīšanas un caurumu aizlāpīšanas, to var sākt uzpildīt ar tīru un kvalitatīvu enerģiju dabiskā veidā. Tas pat notiek automātiski, kā elpošana. Tas ir liels darbs un retais, kurš to ir spējīgs izdarīt. Drīzāk šeit jautājums ir par tiekšanos un iespējamo maksimumu pie šodienas iespējām- būsim reāli :)

Enerģijas vērtība un kvalitāte

Kad mēs dusmojamies, kad plūst naids, skaudība, nosodījums- tā ir negatīva, zemu frekvenču enerģija, kas tiek izsviesta ''ēterā'', ķerot arī apkārtējos, ietekmējot pašu ''raidītāju'', jo viss jau atgriežās.

Kad cilvēkam hroniski trūkst enerģijas, tad viņš pat neapzinātā līmenī meklē to visur. Arī dažādos garīgos pasākumos, lekcijās, semināros. Un šeit ir smalka robeža, lai sajustu līdz kurai Tu cilvēkam pasniedz roku, nedaudz atbalstot ar savu enerģiju, lai viņš spētu spert nākamo soli, un kurā brīdī tu kļūsti par pastāvīgu donoru. Ir grūti par šo tēmu runāt, jo es saprotu, cik izmisuši, noguruši no dzīves, iztukšoti ir cilvēki, kas nāk, meklē, mēģina saprast, kā dzīvot tālāk, kā virzīties uz priekšu. Tomēr šodien tā ir realitāte. Un var redzēt, kuri saņem uzmundrinājumu, atbalstu, enerģētisko lādiņu un dodas uz priekšu, bet kuri paņem kārtējo devu un iet pa apli... Šajās rindās nav ne grama nosodījuma, es zinu un saprotu, cik grūti ir izkļūt no baiļu un šaubu važām...

Šādās un līdzīgās situācijās arī bieži raksta un uzdod vienu un to pašu jautājumu: ko darīt?
Atbilde ir DARĪT! Tas cilvēkam ir dabiski, ka viņš baidās, lauza galvu par dažādiem variantiem, izdomā visādus ieganstus un atrunas, lai neko nedarītu. BET. Viens no uzrakstiem, ko es kā iedvesmas citātus, līmēju savā Vidzemes štābiņā uz sienas, skan šādi:

LAI NONĀKTU TUR, KUR TU NEKAD NEESI BIJIS, JĀIET PA CEĻU, KURU NEESI GĀJIS.

Tik vienkārša patiesība :)

Man patīk atbildēt uz jautājumiem, jo tad mēs skatamies reālas dzīves situācijas. Lūk, vairākas situācijas, sarunas, kas man bijušas pēdējā mēneša laikā un ir pamudinājušas uzrakstīt šo rakstiņu.

1.Vakariņās ar Kati, jaunu, skaistu, profesionāli realizētu 30gadnieci aizrunājāmies par enerģijas kvalitāti, savas enerģijas vērtību un, kur izvēlamies to investēt un, kur nē. Viņa atzinās, ka, lai arī dzīvo viena, bez ģimenes, algo mājkalpotāju, kas izdara visus mājas darbus. Es esmu vienisprātis ar Katiņu šajā jautājumā, tūīt arī paskaidrošu, kādēļ...

2. Saruna ar Marinu. Viņa ir ļoti forša, simpātiska sieviete, māmiņa diviem vēl pusaudža vecumu nesasniegušiem puikām un sieva savam vīram. Ir aizgājusi no darba un klausās savā Sirdī, lai sadzirdētu, uz kuru pusi doties. Jūtās slikti (vainīga un atbildīga) par to, ka ''neesot pietiekami laba sieva''. Vīrs ik palaikam pārmet, ka viņa nav klasiskā mājsaimniece, kurai pastāvīgi vienā rokā pavārnīca, otrā putekļu lupata... Ka viņa neradot mājā to mājīgumu u.tt.-īsāk sakot visu to, ko vīrieties asociē ar pareizas sievas pamatpienākumiem. No vienas puses viņa saprot, ka viņai negribās neko no tā. nepatīk. No otras dēļ tā jūtas vainīga, nepareiza un slikta.

3. Vakar meklēju apkopēju Vidzemes telpām un ievietoju ziņu  savā MMC (Māja meklē Cilvēku) grupā. Diemžēl diskusija netīšām izdzēsās- bija interesanti komentāri. Tai skaitā Valdis man aizrādīja, ka, lai telpās būtu mana enerģija, man tās ir jātīra pašai. Es piekrītu, ka telpu tīrīšana ienes saimnieces enerģiju. Un, ja viņa to nav spējīga ienest vēl arī citos veidos, tad tīrīšana varētu būt pat obligātais, ja vienīgais veids :) Līdz šim es pati tīrīju tās telpas- man tā nav problēma. Ne par to ir stāsts.

4. Šajā pat sakarā atcerējos senu sarunu ar Olgu, kādu ļoti viedu sievieti, kas mācījusies sievišķības prakses pie pasaules gudrajiem. Lai arī ne ar visu viņas filozofiju esmu vienisprātis, tomēr daudz ko no viņas esmu mācījusies. Olgai ir virs 50 (izskatās 15 gadi mazāk), bērni pieauguši, savs bizness un sava skola, savs ceļš. Viņa ir ilgus gadus harmoniskās un piepildošās atteicībās ar vīrieti, ar kuru pastāvīgi kopā nedzīvo. Uz manu jautājumu, kā tas ir, viņa atbildēja savā, ļoti izteiksmīgajā un skaistajā manierē:):

      ''Agrākos laikos, dižciltīgajiem, karaļiem un imperatoriem, katram bija atsevišķi apartamenti, atsevišķas telpas, vai pat atsevišķs pils spārns. Karalis bija tas, kas gāja pie karalienes, pirms tam nosūtot ar kalpu ziņu, ka šajā vakarā plānojot ierasties... :)( :D Mūsu laikos varētu būt otrādi, ne? :) Es smejos!- Mana replika)
Kad cilvēks strādā ar sevi, garīgi aug, attīrās un pilnveidojās, reizē ar to aug viņa vibrācijas un izplešas aura. Arī fiziskajā telpā šim cilvēkam sāk vajadzēt vairāk telpas, vietas. Vairāk nošķirtības, vairāk vienatnes, vairāk laika sev un savām individuālajām lietām.
Pat dzīvojot kopā, ideālā variantā būtu, ja katram būtu savs mājas stāvs, bet abi satiktos, mijiedarbotos, runātos, mīlētos tikai šim pārim piemērotā regularitātē''

Vēlāk šī tēma apstiprinājās arī vairākos autoritatīvos informatīvajos avotos, kas to padarīja krietni skaidrāku.
Piemēram, agrākos laikos, senākās un attīstītākās dvēseles biežāk nāca dižciltīgās ģimenēs, lai būt iespēja izglītoties un garīgi augt. Tās kas atnāca zemākajos slāņos, visbiežāk palika bez izglītības un bez iespējas garīgai izaugsmei. Tikai materiālā plāna pieredze, bez Dvēseles pašrealizācijas...
Mūsdienās, kad izglītība un iespējas augt ir teju visiem sabiedrības slāņiem, arī senās no jaunājām dvēselēm tā uz acu uzmetiena nemaz nav tik viegli atšķirt.... :)
Vēl visam klāt nāk tas, ka šis ir ļoti straujš laikmets, kur mēs paveicam, piedzīvojam krietni vairāk, nekā agrāk 10 dzīvju laikā...Tādēļ pēdējos 100+ gados ir iespējams tas, kas nebija iespējams vidusslaikos. Tagad var piedzimt nabagā ģimenē un kļūt par miljonāru. Dvēsele var piedzīvot visu pieredzes spektru vienas dzīves laikā. Salīdzinot ar klavieru oktāvām, ja agrāk bija iespēja piedzīvot vibrāciju celšanos, garīgo izaugsmi vienas oktāvas ietvaros, tad tagad tas var iziet ārpus klavieru diapazona... :) Pastāv tāda teorētiskā iespēja. Tur kur beidzas pēdējais klavieru taustiņš, augstākā skaņa, alegoriski runājot, ir pāreja uz nākamo 5D, ārpus tā, kas redzams šajā realitātē.
Ko mēs redzam filmās un lasām grāmatās par aristokrātu sievietēm? Viņas piedzima, izglītojās, par viņam rūpējās aukles, mājskolotāji mācīja valodas, dziedāšanu, mākslu, rokdarbus. Dārzā visu darīja dārznieki, bet viņas grieza un kārtoja vāzēs ziedus. :):):)
Ja viņas netērēja savu enerģiju grīdu mazgāšanā, tad caur ziedu kārtošanu, telpu iekārtošanu, muzicēšanu utt, viņas ienesa mājīgumu (lasi enerģiju), daudz lielākā mērā...

Jo atcerēsimies enerģijas vērtību:

Tātad ideja ir 80-95% no enerģijas vērtības. Tā nes sevī Visuma potenciālu. Kad es radu ideju par savu centru, tad Visums to materializē. Kad es izdomāju telpu iekārtojumu, es (Visums caur mani) tajā ieguldu ļoti lielu enerģiju, radu to mājīgo vidi, kur visi vēlas uzturēties un būt. Pārējais ir ļoti maza daļa- resursi(finanses) un fiziskais darbs. Paši ziniet, ka vislielāko atalgojumu saņem tas, kam pieder uzņēmums, bet vismazāk maksā grāvju racējam.... tas ir stāsts par enerģijas vērtību, kurā fiziskajam darbam ir vien neliela vieta. Viņa pat var nebūt. Tāpat, var nebūt resursu. Kurpnieks var remontēt zābaku un drēbnieks šūt tikai ar ideju un savu darbu būdams aprīkots :) Idejai ir jābūt vienmēr.
Fiziskā darba cena pēdējos gados pieaug tieši enerģijas deficīta rezultātā.

Līdz 30 gadu vecumam es pati mazgāju un gludināju ut.t. Ir sievietes, kas no tā ķer kaifu, es neesmu viņu vidū. Kad es sameklēju mājkapotāju (periodiski man tāda ir), es kādu laiku jutos slikti- kā sliņķe, bet tagad jau es ļoti labi saprotu, ka mana enerģija ir kļuvusi daudz vērtīgāka. Ka es pa to dienu varu izdarīt daudz svarīgākas lietas savai Dvēselei un citiem- meditēt, rakstīt, lasīt, veidot jaunus seminārus, palīdzēt citiem, ģenerēt idejas utt. Bet tajā pašā laikā, man nav nekādu problēmu izberzt sabiedriskās tualetes, ja rodas tāda vajadzība :)

To daudzi ir sapratuši, ka labāk uzticēt mauriņu pļaut kādam, kam ir tehnika un, kas to prot darīt ātri, īpaši ja pats tajā laikā vari nopelnīt divreiz vairāk, nekā samaksāt viņam.  Kādēļ izsaukt santehniķi skaitās normāli, bet paaicināt kādu profesionāli, kas iztīra telpas, nē?
Nerunāsim jau par to, cik daudz enerģijas un laika  tiek iztērēts mājas darbiem. Ja vīrietis šo lietu izprastu, viņš aizliegtu savai sievai darīt mājas darbus (izņemot gatavošanu -tur cita lieta), lai ieekonomētā enerģija tiktu viņam pašam. Vakarā :) Un mums tas vakars arī tīri labi patiktu, jo nebūtu nogurušas un galvassāpes arī tik bieži nenāktu virsū, vai ne? :)

Kad Tu darīsi savu Sirdslietu, tu gribēsi darīt tikai to...tev būs žēl katras sekundes, ko tu dari ne savas lietas....tur nāks gandarījums, enerģija un arī nauda(kas arī ir enerģijas paveids).
Ja tu šodien vari atļauties tos 50eur apkopējai, bet to vēl nedari (ja vien pati neķer kaifu no veļas gludināšanas), tad padomā... Jo Dvēsele ir ieinteresēta sakārtot mūsu bāzi (izdzīvošanu, sadzīvi, resursus, drošību), lai mēs pēc iespējas visu savu laiku varētu veltīt Tās uzdevumiem un Tās mērķiem. Tikai mēs parasti to Viņai neļaujam, iekrampējušās prāta baiļu konstrukcijās.
Tādēļ panāc pretī savai Dvēselei un atbrīvo laiku viņai :)
Kā teica M.Lobkovskis- izcils psihologs (starp citu 24.11 būs Rīga):
''DARĪT VAJAG TO KO GRIBĀS. BET TO KO NEGRIBĀS, DARĪT NEVAJAG.
TĀ IR VIENĪGĀ ATSLĒGA LAIMĪGAI UN HARMONISKAI DZĪVEI''

Nu, protams, lai to varētu dabūt gatavu, ir jānoiet garš ceļs, pamazām atbrīvojoties no visa, kas pazemina un bremzē... :)

...
Kādēļ tik daudzas sievietes tomēr vēlās sēdēt mājās?

Kādēļ tās pieķeras aizvēsturiskiem postulātiem par to, ka sievietes vieta ir ''za mužem''. Mamutu nesējs un zupas vārītāja :) (Vajadzēja šo par virsrakstu :)) Tradicionālā lomu sadale, kura bija aktuāla Zivs laikmetā, kas sakrīt arī ar lielāko šīs Zemes puslodes reliģiju veidošanos.
Ar feminisma karogu pēdējos gandrīz 100 gadus esam izskraidījušās, izmēģinājušas,  kā ir ļaut dominēt sevī vīrišķajām enerģijām un sapratušas, ka nu nav forši... Grūti... Un, palasot senos rakstus, paskatoties filmas, kur sievietes rosās pa māju, kārto ziedus, gatavo mīļotajam, sagribam atpakaļ mājsaimnieces lomu, jo šķiet, ka tas tak ir tik forši. Kāds parūpējās par drošību, finansēm un sieviete var atslābt. Atslābināšanās ir tā, kas mums ir ļoti vajadzīga, kas ir mūsu - sieviešu viens no pamatagregātstāvokļiem, bet kurā tik reti atrodamies...
Bet, laiki mainās... Patriarhālais laimets kurā vīrieši gāja karot, pēc mamuta, strādāt rūpnīcā utt., pamazām iet uz galu. Bija kopienu un cilšu laiks, bija dzimtu un ģimeņu laiks. Nāk pāru un individuālisma laiks. Lai atkal aizietu uz Vienotītbu. Visās šajās struktūrās katrs atbalstīja katru. katram bija sava vieta, funkcijas un atbildība...Tagad ir jauns izaicinājums- iemācīties pastāvēt vienam, izkopt savu individualitāti, realizēt savus konkrētos dzīves uzdevumus, vietumis un reizēm mijiedarbojoties ar citiem, kuriem arī ir katram pašam savs ceļš. Un vēl lielākais izaicinājus, kas daudziem no mums ir tālā nākotnē (kas zin, vai pat šajā dzīvē) ir izveidot kolektīvo telpu (kopienu, domubiedru grupas, biedrības), vienoties kopīgiem mērķiem, nepazaudējot savu individualitāti un savus paša mērķus...
Aizfilozofējos, ne par tēmu.... :)
Atbilde uz jautājumu ir: sievietes ir nogurušas. Viņām šķiet, ja mainīs savu pašreizējo dzīves ritmu, kas viennozīmīgi ir vīrišķajās enerģijas un viņas ļoti tērē, uz pretējo - vēdisko pieeju, tad viņā viss sakārtosies... Klusais katras jaunas meitenes sapnis par siltu ģimenes ligzdiņu, mīloša vīra pavēnī, piepildīsies... Bet tikai, kur te varētu būt Dvēseles mērķu un uzdevumu piepildīšana, kas tieši sasaucas ar individuālo ceļu?
Ir jāmaina esošā situācija! Jāpārvar visi šķēršļi un ierobežojumi, kuri galvenokār slēpjas mūsu pašu galvās, un jāmaina! Bet, nu ne jau atpakaļ uz veco- pretējo grāvi! TAK IR LAIKS beidzot pārstāt mētāties no viena grāvja otrā, un iziet uz Ceļa. Savas Sirds, Dvēseles ceļa! Neatkarīgi no dzimuma.
Tikko FB iemetu aci vienā diskusijā, kur komentāros divas sievietes pārstāvēja divas nometnes- viena, kura ļoti vēlas atslābt un rušināties pa māju, otra, kura aizstāv savas tiesības strādāt interesantu darbu. Divas pretējas frontes, ar atbalstītājiem katrā pusē :)
Redziet, Latviju ir izvēlējušās ļoti vertikālas Dvēseles, kā saka P.Kļava, tādēļ tādu sieviešu, kas var atļauties realizēties tikai kā sieva un māte ir ļoti maz. Lielākai daļai ir jārealizējās kā personībai. Radošai un dodošai personībai.
Tādēļ, pat ja nonāks tādos apstākļos, kad var atļauties palikt kādu laiku mājās, Dvēseles kurpe spiedīs. Laimes un harmonijas sajūta nebūs vai būs īslaicīga. Es to nezīlēju. Pēdējo divu gadu laikā pie manīm nāk 100iem jaunu, foršu sieviešu (25-30), kas no sabiedrības uzstādījumu viedokļa ir sasniegušas visu. Viņas raksturo savu dzīvi aptuveni tā: ''man ir lielisks vīrs, fantastiski bērni, laba izglītība un normāls darbs, ar foršiem kolēģiem, vai arī ir iespēja pavadīt laiku ar bērniem mājās...bet kaut kas nav...es nejūtos labi, es gribu kaut ko vēl...nezinu ko...''Ir iekšējā diskomforta sajūta, kaut prāts saka: ''klau, tak Tev viss ir super! tev ir viss, ko tu gribēji un sapņoji!''  Šādu sieviešu kļūst arvien vairāk. Arī tādu (tās līdz 25g), kas nevēlās tradiocionālu ģimeni, bērnus...kas vēlās būt, darīt interesantas lietas, piedzīvot dzīvi visās tās krāsās... Es to redzu ikdienā un arvien vairāk nostiprinos savās sajūtās, ka nebūs tā kā ir bijis...
Ja agrāk pie manis nāca vīrišķajās enerģijās iestrēgušas, nogurušas +/- 40gadnieces, kas atradās vai nu atteicībās ar karmisko partneri, vai arī bija bez attiecībām (meklēja/gaidīja dvēseļu radnieku,strādāja ar sevi), tad tagad bilde kardināli mainās. Es nevaru to neredzēt un nereāģēt uz to. Ja tā būtu viena sieviete... Bet viņu ir ļoti, ļoti daudz... Jaunā Laikmeta sieviešu...

Katru reiz, kad Tev šķiet, ka gribās neko nedarīt, tad tev ir vajadzīga elementāra atpūta.
Jo Dvēsele ir rosīga- tai visu laiku vajag jaunu pieredzi, jaunas krāsas, jaunus projektus, idejas, piedzīvojumus, kustību! Prāts mūs iesprosto nosacītā komforta, iluzoras drošības zonā, kas īstenībā ir diskomforta zona.
Tad, kad mēs pašrealizējamies tajā virzienā, kas mums šūpulī ielikts, kas ir mūsu sirdslieta, tad mēs enerģiju UZŅEMAM! Mēs varam ļoti daudz darīt, skriet, nogurt fiziski, bet ir ļoti daudz enerģijas un spēka.
Atgādinu trīs galvenos Dvēseles realizācijas veidus:

Pieredzi iegūst visas Dvēseles, neatkarīgi vai cilvēks vispār apzinās, ka tāda viņam ir. Jautājums ir par pieredzes kvalitāti, kas bieži vien ir saistīta ar ļoti zemām vibrācijām - ciešanām, naidu utml.

Pašrealizācija šeit domāta, kā radošā pašrealizācija, kur mēs realizējam savus dabas dotos talantus un spējas.  Tādu cilvēku ir mazākumā, bet ir gana daudz, paldies Dievam. Vismaz mūsu kultūrā. Tajās pašās islama valstīs sievietēm ar šo pašrealizāciju ir krietni sarežģītāka situācja.
Došanu citiem šeit ir domāta, kā savas enerģijas (sava peronīgā pieredze+zināšanas) nodošana citiem.
Divās pozīcijās mēs enerģiju dodam, vienā no tām- pašrealizējotis- uzņemam. Secinājumus izdariet paši.
...
Biju iecerējusi vēl daudzas nianses apskatīt šajā rakstā, bet jau piekusu rakstīt! :) Par enerģijas zudumu, kā to atpazīt un novērst es diezgan pamatīgi runāju grāmatā ''Ardievu karma''- vari pārškirstīt- tas ļoti papildinās šodien teikto...


Lai Tev skaista diena! Ārā ir brr... Tādēļ sadedz sveces, vīrākus, uztaisi tēju un, lai deg un silda iekšējā gaismiņa!
Sirsnīgi-
Inta

Viņi neko negrib...?

Tā dzirdu bieži gan par pusaudžiem, kuri lielāko daļu sava brīvā laika pavada dažādās ierīcēs, gan par

jauniešiem, kuriem ''nekas neinteresē un strādāt negrib''...

Septembrī novadīju savu semināru par tēmu ''Darījumu vide nākotnē'', kuras sakarā vairākas reizes raisījās diskusija par to, ka jaunieši gan kā mērķauditorija pārdevējiem, gan kā potenciālie darbinieki ir lielākajam vairumam nesaprotama planēta... Tai skaitā arī pašiem vecākiem.

Manā ģimenē ir divi jaunieši - mana vecākā meita Krista un znots Kristaps, un jaunākā meita Ieva, kurai tūlīt būs 14 gadi. Tādēļ tuvplānā vēroju viņus, runājos, mēģinu sadzirdēt, ko vēlas viņu Dvēseles, kā uzvedās Ego, kā viņi uztver un mijiedarbojas ar šo realitāti un sistēmu.

Kristas un Kristapa vadītajās bērnu nometnēs, man ir bijusi tā laime aprunāties par garīgo pusi (viņi visi ir redzīgi, jūtoši, viedi!!!) un novadīt vairākas meditācijas ar daudziem citiem jaunajiem bērniem, pēc kurām pār mani ir nākušās burtiski atklāsmes par šīm, tik īpašajām Dvēselēm.

Esošā realitāte viņiem neatbilst. Un viņi vai nu to ignorē iespēju robežās, vai veido savu- virtuālo, savās ierīcēs. Bija laiks, kad es biju satraukusies par Ievas ''sēdēšanu Maincraftā'', mēģināju ierobežot, runāt. Tad papūlējos saprast, kas tur tāds, tajā spēlītē ir, kas tik ļoti parauj... Un sapratu, ka tā ir iespēja pašam radīt savu realitāti, bezgalīgi to paplašinot un pilnveidojot... 

Virtuālā realitāte- iespējas, ko jaunajai paaudzei piedāvā tehnoloģijas, ir teju neizsmeļamas. Pēc dziļākās sarunas ar meitu par to ilgo ''sēdēšanu datorā'', man nācās ar skumjām secināt, ka man, kā vecākam, nav daudz alternatīvu, ko piedāvāt pretī šai virtuālajai realitātei. Tur viss ir interesantāk priekš pusaudža, nekā jebkas, ko es savā ierobežotajā fantāzijā spēju izdomāt, vai, ko piedāvāt var šī pasaule ar tās sistēmu. Jā, vēl ir dejas un baseins, kas viņu interesē, ārpus virtualitātes (kas ietver grāmatas (paldies Dievam), filmas, mūziku, spēles, k-popu, ''jūtūberus'', ''vines'', e.t.c), tomēr skaidri redzu šīs realitātes arvien lielāku neatbilstību. Nevēlēšanos iesaistīties tajā, kas notiek apkārt...

Jaunieši ir tie, kas ienes pieaugušo pasaulē jaunas vēsmas, kas bieži vien tiek uztvertas, kā apdraudējums pastāvošajai kārtībai, jo viņi it kā neiederās- nedara tā, kā darījām mēs, viņiem nav tādu mērķu un sapņu. Brīžiem, šķiet, ka viņiem vispār tādu nav...

Viņiem maz interesē ''tradicionālās vērtības'', gadžeti interesē vairāk kā nauda, izglītība, brendi, ģimenes veidošana, karjera utt. 

Un viņi nevēlās strādāt. Ne par kādu naudu. Tur, kur viņiem nav interesanti.

Viņus dēvē par slinkiem, bezperspektīviem, zudušo paaudzi, utt. Bet, vai daudzi uzdod jautājumu, kādēļ viņi ir tādi?

Pirms dodu savu atbildi, padalīšos ar personīgo un nepopulāro viedokli, attiecībā uz savu bērnu audzināšanu un izglītošanu. Uzreiz pasaku, ka esmu tālu no ideālas mammas, tomēr, lai arī man ir trūcis laika, un pacietības, maniem bērniem nav trūcis mīlestības. Un es patiešām cenšos netraucēt viņu Dvēselēm sataustīt un sajust savu ceļu, izlauzties no šīs Sistēmas vai vismaz izveidot savu paralēlo Sistēmiņu :)

Savulaik, es gāju skolā, katru dienu bāžot galvā nekad man dzīvē nevajadzīgās zināšanas, un kad dabūju kārējo 3nieku ģeometrijā vai fizikā, domāju, ka stulba, dumja un nekam nederīga esmu es pati. Es pieņēmu sistēmu un pieaugušo viedokli kā neapstrīdami pareizu, pat nemēģinot ne iekšēji, ne pasarg, Dies ārēji protestēt vai iebilst.

Augstskolā es iestājos nevis tādēļ, ka mani kaut kas no tā interesēja, bet gan tādēļ, lai mazinātu savu

mazvērtības kompleksu. Jo toreiz šķita,- ja Tev ir augstskolas diploms, tikai tad Tu kaut kas esi. Lai pati sev parādītu, ka esmu kaut kā vērta. Jo manī šī sajūta dabiski nebija ielikta. Visa  apkārtējā pasaule spoguļoja manu niecību un nepilnvērtību.

Man ir labas spējas mācīties un ar laiku man tas pat iepatikās, ne velti es gandrīz 9 gadus nomacījos dažādas augstskolās... Bet, ja gribi zināt, neviens manus diplomus tā arī nav nekad paprasījis... :) Lai arī pats izglītības un diplomu fakts ir cēlis manu pašapziņu un ļāvis man kandidēt uz visādiem amatiem pecāk.

Bet 20 gadus vēlāk pasaule jau ir mainījusies. Manai vecākajai meitai Kristai, kurai tagad ir 21, ir pavisam cits funktieris, cita pieeja. Vidusskolā viņa jau skaidri un ļoti loģiski pamatoja, kuri priekšmeti viņai dzīvē būs noderīgi un kuri nē. Viņa labi apzinājās, ka atsēž laiku un dara to  ''mammas dēļ'':) vai ar sejas izteiksmi ''labi, jau labi- lai būtu tā nodeva Sistēmai. Atsēdēšu un tad lidošu savu ceļu!''

Viņas vidusskola sakrita jau ar laiku, kad es stabili biju uz šī savas Dvēseles ceļa, viņa izauga ar pavisam citu redzējumu un izpratni, ticot Dievam, dzirdot savu Dvēseles balsi un ar reālu skatu uz šo pasauli. Viņai nevajag apliecināt pašai savās acīs un citu acīs, ka viņa ir kā vērta ar augstskolas diploma palīdzību. Viņai šī pārliecība ir dabiska. Tā netika apspiesta un iznīdēta bērnībā.

Esmu tā mamma, kas pretēji citiem vecākiem, kas pēdējo kreklu atdos, lai bērns mācītos un pabeigtu augstskolu, saviem bērniem iet mācīties tālāk neiesaku  (lai neteiktu, ka nelaižu:).

Kāpēc? Jo uzskatu, ka skolas un augstskolas gatavo darbiniekus. Sistēmas vergus. Kas pabeigs augstskolu, jau varbūt tās laikā, ielienot studiju kredītā- pārdodot Dvēseli bankai, tad meklēs darbu, kurā vergot diviem - darba devējam un bankai, jo gribās tak dzīvokli, mašīnu utt.- to, kas ir apsolījums iluzorai laimei. 

Vecāki rada priekštatu rāmīti: mācies, studē, atrodi labu darbu, tiec pie dzīvokļa, mašīnas= būsi veiksmīgs un laimīgs. Bet paši tur iekrituši neapjēdz, ka īstenībā tās ir Sistēmas lamatas, kas aizcērtās pie 10-30 gadus ilga kredīta. Kas neļauj vairs sapņot, riskēt, baudīt, priecāties... Tas parvērš tavu ikdienu par bailēm zaudēt darbu, liek turēties pie tā pēdējiem spēkiem un atlikušo mazumiņu krāt, krāt, krāt....lai to notērētu sestdienā lielveikalā un svētdienas šaslikos.... Vai to tu gribi savam bērnam? 

Pamatskola mūsu valstī ir obligāta un, ja mēs savu bērnu nelaidīsim skolā (jāizlokās ar mājapmācību (utml), var sanākt ziepes. Nevienu neinteresē, ka ķermenim (sports) šajā skolā ir 2 stundas nedēļā, bet Dvēselei -3 (vizuālā, mūzika, rokdarbi - viss radošais), kamēr prāta noslogojumam viss pārējais- 90%. No enerģētiskā viedokļa tā ir bērna mocīšana. Jo tikai radošajās nodarbēs mēs uzņemam enerģiju, prātojot, apstrādājot informāciju, domājot- mēs to tērējam!!! Viņš tiek pārvērsts par biorobotu. Pietam, pētījumi rāda, ka max 12% no informācijas, ko uzņem pamatskolā un vidusskolā ir paliekoši. Diez cik no tiem reāli tiek pielietoti- kadi 5%? Nepārproti, izglītība un zināšanas ir vajadzīgas, tikai izglītības sistēma tās nespēj sniegt.

Ievai ar Kristu ir vēl 7 gadi starpība. Arī pa šiem gadiem ir daudz kas mainījies. Ja savulaik es domāju, ka pati esmu stulba, tad Krista jau saprata, ka skola ir stulba, taču samierinājās, turpretī tagadējie bērni vairs nesamierinās! Viņi protestē. Pieceļās un aiziet prom, nedzird, ignorē, nemācās, nepilda, neklausa, akūtākajos gadījumos izrāda savu attieksmi destruktīvā veidā.... Daži, diemžēl salūzt... :(

Visu cieņu tiem vecākiem, kas ir tik drosmīgi, lai uzņemtos mājapmācību, tik uzņēmīgi, lai izvēlētos alternatīvās mācību iestādes, kas likuma ietvaros cenšas līdzsvarot radošo, fizisko un mentālo!!!

Vai Tu esi iedomājies, cik resursu aiziet 5 gadus studējot? Esmu to darījusi, apvienojot mācības ar darbu un maksājusi pati par savām macībām. No 360 Ls senajos labajos laikos līdz 1200Ls gadā par pēdējām studijām. Un tā ir tikai nauda. Kur vēl ir laiks un galvenais, dzīvības jeb vitalitātes enerģija, kas tikai iztērēta šajos gados? Un atņemta ģimenei, hobijiem, sev, dzīvei? Protams, ir cienījamas un specifiskas profesijas, kas prasa ilgus apmācību gadus un, ja šī profesija ir dzīves aicinājums, tad tas ir viennozīmīgi jādara... Es pazīstu tādus biologus, vetārstus, ārstus, mūziķus... Ne par šādiem izņēmumiem ir stāsts, bet par pašu formālo, lieko informācijas apjomu izglītības iestādēs un noslēguma dokumenta vajadzību.

Kam vajag Tavu diplomu? Tu teiksi darba devējam... Zini, man neviens tos reāli nekad nav paprasījis. Tā arī tie palika tikai CV ierakstītu rindiņu izskatā. Bet es biju vairākos vadošos amatos. Darba devējam vajadzēja manu apņēmību, iniciatīvu, radošumu, -lasi, ENERĢIJU! Zināšanās, nepārpotami ir vajadzīgas, bet tās ir sekundāras un apgūstamas darba procesā daudz kvalitatīvāk nekā skolas solā...

Agrākos laikos, starp citu tā bija. Nebija nekādu izglītības iestāžu profesijai. Bija māceklis un meistars. Tās bija dzīvas zināšanas ar milzīgu pievienoto vērtību.

Kristai un Kristapam es mācu, jeb drīzāk rādu ar savu piemēru, ka ir jāseko savam sapnim. SAVAM. . Ja strādāsi pats uz sevi,- vai tas būtu kaut mazs biznesiņš- garšaugu audzēšana, meistardarbnīca, vai t.s. freelance, kas ir jaunā laikmeta aizmetņi darījumu vidē. Jeb iziešanā no Sistēmas.

Diploms un augstskola nav obligāti vajadzīga, ja Tu  neplāno strādāt uz kādu citu

Kristaps gan mācās LSPA, kamēr Krista, vēl 12.klasē mācoties, iestājās LU Indijas studiju programmā un apguva jogas pamatus, vēlāk tajā pašā LSPA par treneri. Mācījās tikai to, kas viņai interesēja, pie tiem pašiem pasniedzējiem, kas pasniedz pilna laika studentiem. Bet tikai un vienīgi izvēlēto profesiju. Arī tur pietika lieko priekšmetu, bet tomēr to skaits bija salīdzinoši minimāls.

Protams, viņi- mani jaunieši vēl taustās, meklē, eksperimentē, izmēģina jaunas pieejas un veidus. Lai būtu novatoriski un interesanti pašiem. Arī kļūdās, gūst pieredzes punus un vērtīgas atziņas. Bet viņiem nav verga domāšanas. Nav tās mentālas programmas, kas man tika uzinstalēta jau agrā bērnībā. No kuras tik grūti ir bijis tikt vaļā.

Lūk, kādēļ jaunieši nevēlās strādāt. Jo viņi ir kā jaunākās paaudzes dators, kuram sabiedrība mēģina ieinstalēt aizvēsturisku  programmatūru. Viņi nedarbojas. Viņi neatbilst sistēmas frekvencēm. Viņiem šī sistēma ir pie vienas vietas. Viņi nevēlās strādāt, jo cilvēku, tāpat kā putnu debesīs, Dievs nerādīja darbam. Viņu Dvēseles nevēlās strādāt, nevēlās vergot, nevēlās savu enerģiju atdot kaut kādām nesaprotamām idejām, nevajadzīgu preču ražošanai un tirgošanai. Viņi ar savu enerģiju nevēlas atbalstīt šo pasauli- tādu kā tā ir pašlaik- merkantilu un patērējošu. Bet tikko kā kaut kur iemirdzās kaut kas novatorisks, ekoloģisks, aizraujošs un radošs, tā viņi ir klāt!
Ir tik daudz talantīgu, radošu, idejām pārbagātu, aktīvu un darošu jauniešu! Tie ir tie, kam ir tā pareizā programma- Dvēseles  :) Tie nav dezorientēti, pasīvi un degradēti šajā telpā...

Viņi ir nākuši citiem mērķiem. Mums, tiem, kas vēl pārstāv veco sistēmu, nav viņiem ko piedāvāt. Ja mēs to saprotam, tad mazākais, ko varam darīt ir netraucēt viņiem, labi? Viņi ir tie, kas radīs no jauna to, ko mēs esam pamanījušies sačakarēt...

Mīlestībā-
Inta
24.10.2016

PIEZĪME, KAS RAKSTĪTA NO RĪTA, pēc 3000 skatījumiem un tik dažādiem komentāriem.
Rakstīju šo rakstu galvenokārt, tiem, kas jūt, redz apkārt jauniešus, kuri ir nomaldījušies, nespēj atrast sevi, bēg no realitātes virtualitātē. Mēģinājums parādīt, kā jūtas viņu Dvēseles. 
Tas nebija aicinājums nelaist bērnu skolā vai augstskolā, bet viedoklis, ka diploms nav burvju atslēdziņa laimīgai un veiksmīgai dzīvei, bieži vien notiek otrādi.
Tieši tāpat kā ir dažādi skolotāji un skolas. Ar lielo burtu rakstāmas. Izglītība un zināšanas kardināli nepieciešamas. Bet savādākas, nekā dod pašreizēja Sistēma. Tāpat ir vecāki (tai skaitā es), kam ar bērniem ir lieliskas, siltas attiecības un, kuru bērni jau no pašas bērnības dzird savu iekšējo balsi un iet tās virzienā. Lido, priecājās, izbauda, piedzīvo savu unikālo lidojumu!
Tomēr ir visādi.
Katrs lasītājs rakstīto uztver ļoti personīgi, brīžiem to sajūtot kā neērto patiesību, brīžiem lecot uz ecēšām, jo uzskata savu viedokli par pareizu. Un taisnība taču esot katram sava... :)
Jo palielam mēs visi taču vēlamies vienu, lai mūsu bērni būtu laimīgi. Ar diplomu va bez :D


Iesaku R.Kiosaki grāmatu ''Ja vēlies būt bagāts un laimīgs, neej skolā'' krievu vai angļu valodā.

Raksti par jauno paaudzi papildus tēmai:

https://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/pochemu-molodezh-bolshe-ne-pokupaet-mashiny-i-kvartiry-935060/

http://www.vospitaj.com/blog/centenialy-pokolenie-kotoroe-sotrjot-nas-s-lica-zemli/

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.

Esam!

Vai klusums pirms vētras..?

Dīvains, dīvains septembris sajūtās, ko varu raksturot tikai kā sajūtu ''klusums pirms vētras''. Pati

nesaprotu vēl līdz galam, kas tā par vētru- mana personiskā iekšējā, politiskā, enerģētiskā, magnētiskā vai ar dabas stihijām saistītā...

Pieļauju, ka šī sajūta ir tikai man, tomēr bieži gadās, ka daudziem ir līdzīgi. Tādēļ atkal uzrakstu, lai mēs padalītos viens ar otru.

Astrologi sola oktobri kā uzelpošanas laiku pēc enerģētiski grūtā septembra. Cerams,  bet kādēļ šī sajūta? Hmm...

Man šķiet, ka pasaule, cilvēki ir sastinguši tādās, kā gaidās, vai bailēs, vai apjukumā... Kā putni pierimst pirms negaisa...

Parasti septembris, neskatoties uz visiem aptumsumiem un psiholoģisko adaptāciju pēc vasaras ritma, ir tāds aktīvs- cilvēki rosās, plāno rudens sezonu, un es parasti to ļoti izjūtu gan sociālajos tīklos, gan e-pastā... It kā jau viss notiek fiziskajā realitātē, bet sajūtās šķiet, ka ir paralīze.

Ik palaikam tie, kas iet šo izaugsmes ceļu, izjūt tā saucamos vibrāciju lēcienus, kad kādu brīdi esi pārcelts jaunā realitātē, kur viss ir savādāk - šķiet, kā izmiris, kamēr vēl kāds atnāk... :) Absolūta vienatne.

Par to jau rakstīju, jā- šāds lēciens (tik straujš) man nav bijis kopš -2013.gada maija (tikko paskatījos to rakstu ŠEIT). Kustība, protams, ir bijusi, bet krietni vienmērīga- ar vienmērīgu, bet nogurdinošu karmisko tīrīšanos...

Sajūta, ka realitāte aiz loga nav Tavējā... Pazīstama sajūta? :)

Tas par to, kā es sajūtu šī brīža enerģijas, bet ir vēl kaut kas, kas saistīts ar mūsu zemi. Jau kopš pavasara dzīvoju ar trauksmi- iekšēju intuīcijas diktētu sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā. Divas reizes šogad pārbraucot pāri robežai uz Latviju sajutu nelāgu ''smaku''un nospiedošu, depresīvu skumju. Atceroties pagājušās reizes, protams, šī sajūta ir klātesoša gandrīz vienmēr, bet daudz mazākā mērā. Tas jau nav nekāds noslēpums, ka mēs esam izvēlējušies enerģētiski smagu, tomēr spēcīgu un transformējošu vietu savas Dvēseles ceļam. 

Protams, informatīvā telpa, kas gan maz mani skar, tomēr ienes kaut kādu skaidrību. Tomēr šī informācija tikai pastiprina un apstiprina sajūtu. Sistēma uzvedas, kā satrakojies lapseņu pūznis- jauni nodokļi, nesakarīgas reformas, čipešanas sākšana Amerikā, banku kontrole, skaidras naudas izskaušana,  i-neta atkarība, cilvēku zombiska vienaldzība, avāriju un mirstošu cilvēku filmēšana, brīžiem liek aizdomāties- re, kur viņš ir- Pasaules gals!

Tikko biju vairākas dienas tepat Lietuvā. Agrāk braucu tur vismaz ik pārnedēļas un nekad nebiju izjutusi tik krasu enerģētisko atšķirību. Un ne tikai enerģētisko- pastaigājoties pa Viļņas ielām, katrs stūrītis- ceļu norādes, joslas elektromobiļiem, aktīvā laika pavadīšanas laukumi, Take away kafija pirms tiltiņiem- šķiet, katrs sīkums radīts, domājot par cilvēkiem. Bet pāri visam -optimisms. Lai arī grūti, tomēr var just, ka šī zeme un tās ļaudis raugās nākotnē ar cerību.
Bet mums? Kā ir ar mums? Kāda ir sajūta šeit? 

Jā, es lasīju arī to pāris drosmīgo uzņēmēju rakstus/video, kas ir uzdrošinājušies skaļi un patiesi runāt par esošo situāciju. Vismaz pateikt to skaļi, jo vai ir vēl iespējams ko mainīt, nezinu... 

Jūtu, ka situācija valstī (tās aparātā) un Valsts kasē ir mums absolūti tumša bilde, bet tās kontrolējošo dienestu aktivitātes liek secināt, ka... nu, paši jau saprotiet... Kaut kas nav riktīgi un tas nav tas, pie kā mēs jau esam pieraduši...

Neesmu nekāda pareģotāja, tāpat arī patiešām cenšos necilāt lietas, kas saistītas ar politiku un tiem sabiedriskajiem procesiem, kas cilvēkos izraisa negatīvas emocijas, sajūtas, tomēr šodien atkal ''kāja paslīdēja''.

Vien atliek cerēt, ka šis potenciāls, kas pašlaik ir ''gaisā'', ko sajūtu, nerealizēsies...

Par sajūtām vēl varu pateikt, ka pati apzinos, ka vienīgais, ko varu darīt, - ir būt mierā. Atrast savu līdzsvara punktu šai konkrētajai dienai un dalīties ar to tālāk. Laiks rādīs, kur nonāksim!

Lai visiem iekšējs miers un uzticēšanās Visumam!

Sirsnīgi-

Inta

2016.gada, 28.septembris

Līdzsvara ceļš

Kā daudzi no mums, arī es esmu līdzsvara un harmonijas meklētāja. Īpaši pēc tām vētrām, kas dzīvē

bijušas, iekšējā vēlme pēc harmonijas ir bijusi kā vaduguns visam, ko daru...

Nedomāju, ka kāds ir atradis iekšējo līdzsvaru tā uzreiz- hop, un ir! Vismaz es esmu gana izšūpojusies un daru to vēl patlaban... Tāpat esmu sapratusi, ka līdzsvara stāvoklis katram ir individuāls, tādēļ katram arī jāatrod savs ceļš un sava recepte...sava harmonija...

Līdzsvara meklējumi ļoti bieži ir saistīti ar garīgajiem meklējumiem, jo tad, kad esam izskrējušies pa dzīvi, dzenoties pēc standarta ''laimes pakas'', kas ir audzināšanas un sabiedrības diktēta un sevī ietver izglītību, ģimeni un labu darbu, to visu sasniedzot, piedzīvojam ilūziju sabrukumu un vilšanos, sākot laimes atslēdziņu meklēt ārpus sadzīviskā un materiālā.

Atceros savu garīgo meklējumu sākotni, kad metos iekšā šajā netveramajā pasaulē, ar lielu entuziasmu uzsākot cīņu ar Tumsu sevī un apkārt... Ar iekšēju lepnumu sevi pieskaitīju Gaismas cilvēkiem, apzināti izvēloties cīņu ar tumsu un gaismas ceļu...

Tomēr, redzēju, ka apkārt ir daudz gaismas darbinieku, kas ir daudz lielāki teicamnieki par mani. Jo, lai gan es cīnījos ar savu iekšējo Tumsu, mana cilvēcīgā būtība vēlējās priecāties un izbaudīt šo dzīvi...Mani mulsināja visas tās mācības, kas liek atteikties no pasaulīgām baudām un ikdienišķiem priekiem...

Nedzert vīnu ar draudzenēm un nepļāpāt?

Neēst hinkaļus Gruzijā un jūras veltes Itālijā?

Neiespiest gāzes pedāli grīdā, kamēr CP neredz?

Atteikties no sava kafijas rituāla un pašas ceptās ābolu plātsmaizes?

Neizbaudīt kādas foršas attiecības?

Zīmējot prātā perspektīvu, kurā man, gardēdei pēc dabas, ēdiens kļūst tikai par dzīvības saglabāšanas instrumentu, un viss pārējais, kas izkrāso manu dzīvi kļūs nepareizs, vibrācijas pazeminošs, no gaišā mērķa attālinošs, nē,  man nepatika tā bilde, ko redzēju. 

Neesmu bijusi pareiza nekad un vairs arī netaisos tāda kļūt :). Kaut gan šad tad, protams, aizdomājos par kafijas tases iespaidu uz manām vibrācijām.. :) un vēl joprojām pieskaitu sevi pie garīgiem cilvēkiem. Jo es apzinos savu dievišķo dabu un sākotni. 

Es taču izvēlējos dualitātes pieredzi, kad nācu uz šo zemi. PIEREDZI.

Vai tad, kad mēs ejam peldēties, mērķis ir ātrāk izlekt ārā no ezera? Vismaz man patīk izbaudīt peldi, ūdeni, sajūtas...Man sākotnēji bija jāpiepūlās, lai iemācītos peldēt, lai noturētu līdzsvaru- lai nenogrimtu un spētu noturēties pa vidu... izbaudot...Bet, kad esmu iemācījusies, tad sāku izbaudīt procesu...

Daudzi garīgie meklētāji izvēlās teicamnieka ceļu, Gaismas ceļu. Viņi ir Gaismas kareivji, kas palīdz savās lūgšanas un meditācijās līdzsvarot kopējo tumsu. Tas ir ļoti svētīgs darbs, īpaši, ja pirms tam ir nobalansēta sava iekšējā tumsa...

Ir Dvēseles, kas atnāk, lai ātri ''izlektu no ezera'', jau kopš jaunības izvēloties askēzi, lūgšanas, meditācijas, tikai ''pareizas un labas'' izvēles, lai ātrāk nonāktu atpakaļ krastā- vietā, no kurienes ielēca dualitātes ezerā...

Ja mēs saprotam, kādēļ, ar kādu mērķi ir radīta šī duālā pasaulē, tad mēs spējam saprast arī to, ka tā ir platforma dažādas pieredzes gūšanai...

Man patīk mūsu Dvēseles salīdzināt ar bitēm, kas izlido no sava stropa, savām mājām (Tur Augšā), lai savāktu pieredzes medu. Jo dažādāks medus- jo garšīgāks. Jo vairāk lido, no zieda uz ziedu, jo vairāk sakrāj. 

Tas, kas izvēlās ātru garīgo izaugsmi un apskaidrību kā mērķi, manuprāt, ir kā bite, kas izlido, lai pieredzētu tikai vienu ziedu...

Kur ir dualitāte, tur vienmēr ir Gaismas un Tumsas cīņa. Kur ir cīņa, līdzsvara nevar būt pēc definīcijas. Vai atrodoties duālajā pasaulē, var sasniegt līdzsvaru atrodoties kādā no karojošajām pusēm? Šis ir būtiskākais jautājums, uz kuru pati priekš sevis esmu meklējusi atbildes.

Lielākā daļa saprot, ko nozīmē izvēlēties kādu no šiem ceļiem. Mēs saprotam, kuri no cilvēkiem iet tumsas ceļu, kuri Gaismas ceļu...

Bet Sirds Ceļš? Sirds ir tā, kas atrodas pa vidu. Tā ir vieta mūsos, kur savienojas Debesis ar Zemi, garīgais ar materiālo, tumsa ar gaismu...

Tātad tieši Sirds Ceļš ir līdzsvara un harmonijas ceļš...

Tieši pieņemot un atzīstot savu tumsu, ko paši šeit nākot esam izvēlējušies, mēs to spējam nobalansēt ar gaismu, kas nāk no mūsu Dvēseles. Tikai šajā stāvoklī mēs spējām kļūt Radītāji...

Cilvēks, kas izvēlās pusdzīvi nosēdēt jogas pozā, atsakoties no pasaulīgajām lietām un baudām, neko nerada, neko neatstāj, un iegūtā pieredze ir visai vienviedīga...

Ienāca prātā Maiks Džeksons, Pablo Pikaso un vēl vesela virkne radošo ģēniju, kuru lielo radošo enerģiju, nācās līdzsvarot ar ciešanu pilnu un destruktīvu (no sabiedrības viedokļa) personīgo dzīvi...

Lai šī Dieva radītā duālā pasaule spētu pastāvēt, tumsas un gaismas spēkiem jācenšas nolīdzsvaroties. Tādēļ vienmēr ir bijusi cīņa. Cīņa, kurā mēs bieži esam zaudējuši- pasaules, tautas un civilizācijas ir gājušas bojā... Lai atkal atsāktos no jauna. Vēl viens mēģinājums. Un vēl viens...

Lielie Skolotāji, tai skaitā Kristus, nāca laikā, kad pasaule atkal tuvojās savam galam, kad tumsas pārsvars bija tik liels, ka bija palicis tikai solis... Tie nav tikai vārdi, ka Viņš paņēma visus cilvēces grēkus uz sevi...

Viņš patiešām, ļaujot sevi piesist krustā (krusts kā vertikāles un horizontāles mijiedarbības simbols), atrodoties tur, smalkajā līmenī nolīdzsvaroja gaismu un tumsu tā brīža pasaulē, iedodot mums vēl iespēju 2000 gadu garumā...

Viņš jau tad zināja, ka atkal nāks Pēdējie laiki, tikai tad katram pašam būs jāatrod šī Kristus gaisma sevī. Viņš , būdams cilvēks, rādīja un mācīja, ka mēs katrs varam atrast šo gaismu sevī, un līdzsvarot sevī esošo tumsu. Tagad tuvojas gala eksāmens, kad tas jāizdara katram atsevišķi un visiem kopā, nevis jāgaida Pestītāja atgriešanās, kas atkal kaut ko izdarīs mūsu vietā...

Robežšķirtne starp Gaismu un Tumsu nemaz nav nosakāma, lai kā cilvēki to mēģinātu...Tumsa ir vien gaismas trūkums.

Dievs radīja šo pasauli ar visu tās dualitāti. Tātad, arī tumsu un šādu pieredzes gūšanas veidu- caur pretstatiem, kontrastiem, caur gaismu un tumsu...Tumsa vervē savus kareivjus, Gaisma savējos...Cīņai ir jābūt, jo tā ir šīs pasaules uzbūves pamatā... 

Kas zin kā beigsies spēle? Kurš uzvārēs, kurš zaudēs, vai beigsies ar neizšķirtu :)
Kādreiz visam pienāk gals. Kad būs lemts, tad arī šis dualitātes eksperiments beigsies... Var filozofēt daudz un dikti par to, kur ejam, kas notiks, kad gaisma uzvarēs, tomēr šodien būtu vērtīgi katram atbildēt uz savu personīgo jautājumu. Jautājumu par katra konkrēta cilvēka izvēlēm šai konkrētai dzīvei. 

Man ir brīva griba un Dieva dota radītspēja pūrā iedota. Ja es vēlos pati radīt šo savu dzīvi, man jāiemācās iet līdzsvara ceļu. Katru dienu atpazīt tumsu sevī un balansēt to ar iekšējo gaismu. Meklēt jaunus un skaistus ziedus, no kuriem savākt pieredzes medu (tādejādi bagātinot visu stropu), dalīties ar savu pieredzi un dot to tālāk... Un šad tad, arī kārtīgi izšūpoties! :)

Apzinos, ka reiz šī pieredze arī beigsies. Tomēr pašlaik izvēlos pašus skaistākos ziedus un brīnišķīgāko peldi ''dualitātes ezerā'':) 

Sirds Ceļu ejot...Inta

DARĪJUMU VIDE NĀKOTNĒ

Ieskats semināra saturā

Darījumu vide pastāv visur- frizētavās, bankās, starptautiskā biznesā. Arī tantiņa, kas tirgo pļavā saplūktās puķītes, iesaistās darījumu attiecībās ar kādu.

Pašlaik lielajā sievišķības atmodas laikā, kad senās zināšanas, kas tika radītas pavisai citai realitātei, tiek mēģinātas uzmērīt mūsdienām, daudzām sievietēm pat ir neērti jautāt par darbu, biznesu, naudu, jo šie termini tiek attiecināti uz vīrišķo enerģiju.

Jā, tā tas arī ir. Tikai jāatcerās, ka mūsos ir abas enerģijas. Un tieši sievietēm zināšanas par šīs enerģijas īpatnībām ir daudz vairāk nepieciešamas, lai nedarītu sev pāri, nekā vīriešiem, kam darījumi, bizness, konkurence, nauda ir dabīga pašrealizācijas veids.

Kopš 2009.gada, kad aizgāju no lielā biznesa, es esmu pretojusies semināru dalībnieku pierunāšanai izveidot atsevišķu semināru par šo tēmu. Tās ir bijušas tikai dažas sarunas Sirds Ceļa skolā.

Varbūt arī labi, jo arī es pati pa šo laiku esmu daudz mācījusies un izmēģinājusi dažādas pieejas, jo, lai arī no miljonu biznesa, kur biju algota amatpersona esmu prom, savus pašas divus nelielus uzņēmus es vadu. Tātad darījumu vide ir mana ikdienas vide ar visu, kas tai piederās: naudas plūsmu, debitoriem, ražošanas organizēšanu, piegādātājiem, klientiem, grāmatvedību, darbiniekiem un nodokļiem.

Kad pārgāju no lielā biznesa un mēģināju savu daudzgadējo pieredzi pielietot šajā, ar garīgo izaugsmi saistītajā sfērā, es vairākas reizes pamatīgi apdedzinājos. Ātri aptvēru, ka katrā vibrāciju līmenī darbojās citi likumi darījumu vidē, attiecībās , un, jā arī naudas un pārpilnības plūsmā.

Pamazām ieviesu tos savā dzīvē un izveidoju savu teoriju, par to, kā darbojas šīs enerģijas pašreizējā laikā.

Kam ir domāts šis seminārs?

Cilvēkiem, kas neatkarīgi no dzimuma, sāk apzināties, ka laiki mainās, vecās metodes vai nu nestrādā, vai arī prasa ārkārtīgi daudz pūļu un enerģijas, bet rezultāts nenes gaidīto gandarījumu un finansiālo stabilitāti; cilvēkiem, kas meklē jaunus ceļus un citu pieeju, lai viss, kas saistās ar darījumu vidi: darbs, profesija, nauda, darba attiecības, pats process sniegtu gandarījumu, prieku un nodrošinātu fizisko eksistenci.

Plašāks tēmas teorētiskais izklāsts ir 'Ardievu, karma!' grāmatas sadaļā par darījumu vidi. Tiem, kas reģistrējušies, tieši šī nodaļa tiks nosūtīta epastā pirms semināra, lai mēs savā tikšanās laikā netērētu lieki laiku, bet jau strādātu ar konkrētām situācijām un jautājumiem.

Galvenie jautājumi

1. Īss ieskats tēmā par Jauno Laikmetu, jau esošajām un nākotnē paredzamajām tendencēm darījumu vidē, ražošanā, tirgū, pieprasījumā  un visu veidu darījumu attiecībās. Konkrētu biznesa piemēru analīze un pārrunas par nākotnes nišas izvēli. ''Ejošākās''biznesa nišas šodien un tuvākajā nākotnē. Mārketinga un menedžmenta pamatu izmaiņas.

2.Cilvēka enerģijas daudzuma korelācija ar pārpilnības plūsmu.

Galvenais priekšnoteikums, lai plauktu it viss, kam mēs ķeramies klāt, ir mūsu personīgais enerģijas daudzums un kvalitāte. Tā ir lielāka investīcija un lielākais magnēts atpakaļejošajai plūsmai.

Praktiski instrumenti, kā atpazīt un likvidēt enerģiju mazinošos faktorus, un galvenie (obligātie) nosacījumi, lai šī enerģija vairotos un vienmēr būtu līmenī.

3. Psiholoģiskie un karmiskie šķēršļi harmoniskai savas sirdslietas atrašanai, biznesa uzsākšanai un naudas plūsmas piesaistīšanai. Nabadzības psiholoģija un instrumenti, kā no tās atbrīvoties. Dzimumu enerģētiskās atšķirības, kas jāievēro, lai darījumu vidē abi justos pārliecinoši, viegli un gūtu no tā maksimālu gandarījumu un atdevi. Parādu un kredītu enerģētika.

4. Praktiskas tehnikas, meditācijas un ieteikumi.

Jo mēs ātrāk izpratīsim un pieņemsim izmaiņas pasaulē, ekonomikā, politikā, enerģijās, jo veiksmīgāk  pielāgosimies un iemācīsimies likt šīs zināšanas lietā, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti. Ne tikai materiāli, bet arī emocionāli un fiziski!

Semināra ilgums līdz 4. stundām. Ieguldījums 45 Eur/t.sk PVN

Seminārs notiks 14.septembrī, plkst. 18:00, Krāmu ielā 3, Vecrīgā (Barikāžu muzeja telpās)
Pieteikšanās:

Партнёрство в Новой Эпохе

Вчера я встречалась и брала интервью для книги у одного мудрого, по моему мнению, астролога, которого я бы точнее назвала философом – Эдийс Спаре.

Тема нашего разговора была партнёрство в Новой Эпохе, изменения во всём обществе и в каждом его представителе.. Куда идём и как найти гармонию и счастье, подстраиваясь под новое, а, не продолжая «идти в старых башмаках», утверждая, что правильный выбор это возвращение к учениям уходящего времени.

Мы обменялись мнениями по многим вопросам, в том числе обсудили и то, что порой чувствовали себя неловко, находясь со своим мнении в «оппозиции», и высказывая его только в узком кругу.

Вчера увидела в журнале «Практическая астрология» статью Л.Широны, которая созвучна статье знаменитого астролога П.Глобы про Новую эпоху. Статья доступна ниже. Сейчас весной первые ласточки прилетают, и настаёт время говорить громче о «неудобных» истинах ☺

Я эту тему подробно осветила в своей новой книге (издана в начале мая). Сейчас предлагаю только небольшой обзор темы:

Партнёрство и роль женщины в Новой Эпохе

Гораздо легче описать и анализировать то, что было и что есть, чем делать прогнозы, как будет в будущем. В этой главе я обобщила мнения, которые схожи с тем, что чувствую я. Будущее не данность, мы его творим каждый своими выборами уже сейчас.

Развитие общества, процессов внутри него и всего человечества в целом, циклично. Периодически мы входим в фазу быстрого роста, чтобы затем перейти в рецессию, пережить кризис и родиться заново в новом качестве.

Сейчас мы находимся в пространстве-времени, когда одна эпоха кончилась и начинается следующая. Этот процесс смены эпох никогда не происходит в один день. Это просит столетия, ведь необходимо сменить  не одно поколение, структуру общества, идеологию и ценности.

.......

То, что я чувствую, наблюдаю, познаю, значительно совпадает с тем, о чём повествует астрология космических тел и энергий – в каждой эпохе мужские и женские энергии вибрировали на разных тонах и полутонах.. Далее я предлагаю ознакомиться с анализом энергий Эпохи Водолея, а также женской роли в каждой из эпох по П.Глобе.

Каждая эпоха несёт в себе собственные понятия, соответствующие знаку и вибрациям эпохи, обо всех процессах в обществе.

Мужчина Водолей — символ новой эпохи. Непредсказуемость, свободомыслие, откровенность и непредвзятость будут являться отличительными качествами истинных представителей новой космической эпохи. Но характер идеального мужчины не является поводом для подражания женщин. Образ идеальной женщины формирует зодиакальный знак, противоположный тому, который отмечен движением точки прецессии равноденствий. Противоположные знаки взаимно дополняют друг друга, компенсируя нехватку недостающих качеств, подобно тому, как женщины дополняют мужчин, усмиряя их врожденную агрессию кротостью и любовью

В эпоху Водолея женщины будут непроизвольно стремиться к проявлению качеств противоположного знака — Льва. Женская индивидуальность в эпоху Водолея станет одним из движущих факторов истории. Женщины окончательно выйдут из подчиненного мужчинам положения, феминистическая идеология, ставшая приметой нового времени, восторжествует в обществе, преобразовавшись в равноправие, уважение и сотворчество.

Не смотря на то, что энергии Водолея, греческий миф о рождении созвездия Водолея и Урана, как ведущего знака, указывают на некоторые расплывчивости границ ролей обоих полов, увеличение гомосексуальных отношений и других странностей, всё-таки вряд ли это сможет вытеснить ведущее положение классической семьи и отношений пары. Уран — планета свободы, а Водолей, находящийся под его управлением — знак дружбы и подлинного взаимопонимания, строящегося на уважении и равноправии партнеров. Посему ничего не будет удивительного в том, если взгляды на институт брака в скором будущем будут пересмотрены. Судя по всему, в эпоху Водолея отношения между мужчинами и женщинами будут строиться не на стремлении подчинить один пол другому, как это было раньше, а на идее равноправия, взаимопонимания и поиске духовного единства.

Мужчине — Водолею идеальную пару в грядущую эпоху составит женщина — Львица (в данном случае имеется в виду не соответствие представителей полов зодиакальным знакам, а воплощение в образах мужчин и женщин архетипических качеств, имманентно присущих знакам Водолея и Льва). Женское начало в эпоху Водолея в определенной степени будет проявляться даже активнее, нежели мужское, поскольку Лев — огненный знак, а Водолей — воздушный; во Льве Солнце — источник жизненной энергии — находится в обители, а в Водолее — в изгнании. Женщины — Львицы будут царить, и требовать к себе подобающего отношения, проявляя присущий знаку Льва артистизм. Представительницы прекрасного пола будут всячески стремиться проявить собственную индивидуальность, раскрыть творческий и физический потенциал. Яркость, броскость, заметность — отличительные качества царственного зодиакального знака Льва, будут присущи типичным представительницам уже не «слабого» пола в эпоху Водолея. Идеал женщины нового века — это актриса, активно развивающая свое творческое начало, демонстрирующая собственную индивидуальность, уверенная в своих силах и интеллекте. Женщины-львицы самодостаточны, они умеют обеспечить себя и своих близких пропитанием. Для многих женщин новой эпохи материальная независимость от мужчин станет сверхидеей, на воплощение которой они будут тратить огромное количество энергии. Эти женщины самостоятельны и самодостаточны, они не ищут мужчину, чтобы заботиться о нём в обмен на какое-то мистическое чувство безопасности. В новых энергиях изобилие для  женщины станет гораздо легче достижимым.

Для того чтобы претендовать на соответствие требованиям новой космической эпохи, женщина должна быть натурой творческой, поскольку знак Льва символизирует не только силу и величие, но и творческую природу. Божественное начало в человеке — творческий дух, побуждающий нас к поиску красоты и гармонии. Лев же — знак красоты, любви и творческой реализации. Высшей ипостасью Льва является настоящий творец, щедро одаривающий своей неиссякаемой солнечной энергией окружающих, человек, чье творчество несет в мир тепло, красоту и гармонию. Яркие женщины новой эпохи, обладающие помимо привлекательной внешности, умом и талантами, могут стать главным движущим фактором истории.

Нужно сказать, что женщин новой формации проблемы дома будут тяготить, поскольку Рак для Льва — 12 знак, символизирующий оковы, зависимость и невозможность проявиться. Свободу же женщины-львицы будут искать в контактах, общении и поездках (Близнецы являются 11 знаком свободы для Льва), всячески стараясь покинуть пределы дома, который они будут воспринимать уже не как крепость, а, скорее, как тюрьму.

В эпоху Рыб женщины занимали подчиненное по отношению к мужчинам положение, творческий потенциал женской природы не был раскрыт и среди имен великих философов, композиторов, писателей, художников и математиков практически не осталось имен женских. В чем причина подобного неравенства? Неужели Господь Бог обделил женщин талантами, оставив им лишь внешнюю красоту и душевное обаяние? — Конечно же, нет! Причиной всему — космическое предопределение, согласно которому в эпоху Рыб женщины воплощали архетип зодиакального знака Девы, символизирующего долг, служение, подчиненное положение. Идеальным образом женщины эпохи Рыб стала Дева Мария — символ чистоты, непорочности, доброты и всепрощения. Социальные отношения патриархального общества поставили женщин в подчиненное положение, от них требовались такие качества как скромность, вежливость, сдержанность, чистота, трудолюбие — типичные свойства представителей знака Девы. Девственность — вот что ценилось больше всего при выборе невесты.

Этого не было прежде в эпоху Овна и уж тем более в эпоху Тельца. В наступившей эпохе Водолея такая добродетель, как девственность, уже уступила место другим достоинствам. Сексуальная свобода и раскрепощение Водолея были немыслимы в эпоху Рыб, когда идеалом женщины была добропорядочная христианка или же многодетная хранительница очага мусульманской семьи, укрытая паранджей от взглядов посторонних.

Идеальной женщиной в эпоху Овна была типичная представительница знака Весов — галантная, уравновешенная, утонченная женщина, рафинированная, холодная красота которой наилучшим образом оттеняла активную и грубую силу мужчин эпохи Овна.

Совсем иначе обстояли дела во время движения прецессионной точки по знаку Тельца с 4477 по 2317 год до нашей эры. Эпоха Тельца — время расцвета Египта, Шумерии, Вавилона и древнеиндийской культуры Мохенджо-Даро. Древнейшие культы любви, отголоски которых по сей день звучат в ритуалах плодородия языческих праздников, зародились в эпоху Тельца, когда образ женщины соотносился со Скорпионом — самым сексуальным из всех зодиакальных знаков. В то время ни о каком культе девственности, возведенной в ранг высшего достоинства женщины в эпоху христианства, не могло быть и речи. Сексуальные культы вавилонской Иштар и индийской Шакти, сопровождаемые оргиастическими празднествами и ритуальным сексом, зародились в те далекие времена, когда главным достоинством женщины считалось ее умение страстно любить. Уже с 8 лет девочек отдавали в храмы учиться искусству любви, чтобы по готовности отдать свою девственность незнакомцу в честь одного из божеств. В эру Тельца образ сексуально свободной, открытой женщины был идеалом и понятием женственности как таковой.

Каждая эпоха формирует собственный стереотип идеальной женщины, отвечающий духу времени и запросам общества, находящегося на определенном этапе своего развития. Главным правилом, определяющим общие тенденции формирования мужского и женского архетипов той или иной зодиакальной эпохи, является принцип полярности и противоположности образов идеального мужчины и идеальной женщины.

Поэтому в эпоху Водолея женщины в своем поведении будут проявлять качества, присущие знаку Льва. И не дай Бог, чтобы что-то помешало этому естественному процессу. Ибо, если женщины по-прежнему будут оставаться Девами — скромными домохозяйками, выполняющими рутинную ежедневную работу и не претендующими ни на что более, — это внесет диссонанс в ход исторических процессов. Дева — знак разрушения для Водолея, и именно поэтому в эпоху Водолея общество не должно функционировать по принципу пчелиного улья, а женщины не должны оставаться рабочими пчелами, обслуживающими маток-королев, использующих мужчин как доноров-трутней. Подобный принцип структуризации общества, жесткая иерархия просто недопустимы в эпоху Водолея, который является символом свободы.

Ты наверное, размышляешь, как все эти изменения повлияют на институт семьи, отношения пары? Что ждет классическую семью, как изменятся модели отношений в будущем?

Сначала необходимо понять, что изменения затронут абсолютно все отношения между людьми, разными человеческими общинами и государствами. Это произойдет на всех уровнях – в экономике, политике и между индивидами. Изменятся (уже меняются) отношения между родителями и детьми, политиками и электоратом, учителями и учениками, государством и жителями, и конечно, это не может не коснуться отдельных отношений.

.....

Фрагменты интервью с Эдием, который немного иначе смотрит на партнёрские отношения, указывая, что влияние энергий Водолея (желание свободы, новаторства) будет влиять на оба пола и выражаться как поиск энергий Льва (блеск, харизма, личность).

Больше в книге, всё интервью можно прочитать в блоге.

«Сейчас многие интересуются ведическими учениями и ищут старые принципы: «необходимо вернуться, ведь тогда был порядок и ясность». Ясность была. Были ясны правила игры. Про порядок можно спорить. Теперь нет правил игры – тебе самому надо решать, что тебе подходит. Что будет твоими ценностями, чтобы ты мог взаимодействовать с другими..

Водолей – это свобода. Ты можешь делать так или иначе. Больше нет чётко разграниченных ролей; поэтому женщины могут выбирать поднятие штанги.. Если им это нравится и кажется отличным. Это свободный выбор, который предлагает эпоха Водолея. Другой вопрос, готов ли твой организм и разум к этому.

....

Каждый потребует рядом с собой личность-льва, личность-короля. Я могу строить отношения только с тем, кто сам сильная личность. Я не могу строить отношения с тем, кто сам толком не знает, чего он желает, какие у него цели и как их достичь. Только когда я знаю, что ты хочешь, к чему стремишься, я могу это принять, могу влюбиться в тебя.. Если я вижу, что ты – не личность, то это фундаментальная проблема, где найти нормального мужчину или женщину. У многих не получатся построить отношения в наши дни, и единственная их жалоба в том, что все нормальные партнёры уже заняты. Ведь многие в действительности не идут в ногу со временем, они не делаются личностями, они бездействуют. Они ждут, когда их кто-нибудь толкнёт, как в эпоху Рыб – Господь, Партия говорили, что и как делать, куда идти. Сейчас это кончилось, есть только время создания личности. Когда оба это сделают, они встретятся и образуют новый, современный союз, когда один может посидеть дома с ребёнком, затем второй, и так во всех сферах..»

Каждая пара будет договариваться о ролях, которые будут внутри их союза, и эти роли не будут продиктованы обществом, древними учениями, семинарами, Гуру или другими. Эта Эпоха будет требовать реализации каждого во многих сферах и планах – материальных и духовных. И это не будет зависеть от пола. Кто будет развиваться, раскрываться творчески, идти вперёд, тот сможет достичь очень многого – и в отношениях, и в обществе, и в реалиях личностных. Кто будет стоять на месте или ждать инструкций, тот. Сами понимаете.. ☺ Это очень связано и с индивидуальным обменом энергией, которой каждый сможет себя наполнить и делиться…

Более подробно об этих темах в книге ☺

Прекрасной весны!

Инта

P.s. Огромное спасибо Анастасии за перевод!