Vai klusums pirms vētras..?

Dīvains, dīvains septembris sajūtās, ko varu raksturot tikai kā sajūtu ''klusums pirms vētras''. Pati

nesaprotu vēl līdz galam, kas tā par vētru- mana personiskā iekšējā, politiskā, enerģētiskā, magnētiskā vai ar dabas stihijām saistītā...

Pieļauju, ka šī sajūta ir tikai man, tomēr bieži gadās, ka daudziem ir līdzīgi. Tādēļ atkal uzrakstu, lai mēs padalītos viens ar otru.

Astrologi sola oktobri kā uzelpošanas laiku pēc enerģētiski grūtā septembra. Cerams,  bet kādēļ šī sajūta? Hmm...

Man šķiet, ka pasaule, cilvēki ir sastinguši tādās, kā gaidās, vai bailēs, vai apjukumā... Kā putni pierimst pirms negaisa...

Parasti septembris, neskatoties uz visiem aptumsumiem un psiholoģisko adaptāciju pēc vasaras ritma, ir tāds aktīvs- cilvēki rosās, plāno rudens sezonu, un es parasti to ļoti izjūtu gan sociālajos tīklos, gan e-pastā... It kā jau viss notiek fiziskajā realitātē, bet sajūtās šķiet, ka ir paralīze.

Ik palaikam tie, kas iet šo izaugsmes ceļu, izjūt tā saucamos vibrāciju lēcienus, kad kādu brīdi esi pārcelts jaunā realitātē, kur viss ir savādāk - šķiet, kā izmiris, kamēr vēl kāds atnāk... :) Absolūta vienatne.

Par to jau rakstīju, jā- šāds lēciens (tik straujš) man nav bijis kopš -2013.gada maija (tikko paskatījos to rakstu ŠEIT). Kustība, protams, ir bijusi, bet krietni vienmērīga- ar vienmērīgu, bet nogurdinošu karmisko tīrīšanos...

Sajūta, ka realitāte aiz loga nav Tavējā... Pazīstama sajūta? :)

Tas par to, kā es sajūtu šī brīža enerģijas, bet ir vēl kaut kas, kas saistīts ar mūsu zemi. Jau kopš pavasara dzīvoju ar trauksmi- iekšēju intuīcijas diktētu sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā. Divas reizes šogad pārbraucot pāri robežai uz Latviju sajutu nelāgu ''smaku''un nospiedošu, depresīvu skumju. Atceroties pagājušās reizes, protams, šī sajūta ir klātesoša gandrīz vienmēr, bet daudz mazākā mērā. Tas jau nav nekāds noslēpums, ka mēs esam izvēlējušies enerģētiski smagu, tomēr spēcīgu un transformējošu vietu savas Dvēseles ceļam. 

Protams, informatīvā telpa, kas gan maz mani skar, tomēr ienes kaut kādu skaidrību. Tomēr šī informācija tikai pastiprina un apstiprina sajūtu. Sistēma uzvedas, kā satrakojies lapseņu pūznis- jauni nodokļi, nesakarīgas reformas, čipešanas sākšana Amerikā, banku kontrole, skaidras naudas izskaušana,  i-neta atkarība, cilvēku zombiska vienaldzība, avāriju un mirstošu cilvēku filmēšana, brīžiem liek aizdomāties- re, kur viņš ir- Pasaules gals!

Tikko biju vairākas dienas tepat Lietuvā. Agrāk braucu tur vismaz ik pārnedēļas un nekad nebiju izjutusi tik krasu enerģētisko atšķirību. Un ne tikai enerģētisko- pastaigājoties pa Viļņas ielām, katrs stūrītis- ceļu norādes, joslas elektromobiļiem, aktīvā laika pavadīšanas laukumi, Take away kafija pirms tiltiņiem- šķiet, katrs sīkums radīts, domājot par cilvēkiem. Bet pāri visam -optimisms. Lai arī grūti, tomēr var just, ka šī zeme un tās ļaudis raugās nākotnē ar cerību.
Bet mums? Kā ir ar mums? Kāda ir sajūta šeit? 

Jā, es lasīju arī to pāris drosmīgo uzņēmēju rakstus/video, kas ir uzdrošinājušies skaļi un patiesi runāt par esošo situāciju. Vismaz pateikt to skaļi, jo vai ir vēl iespējams ko mainīt, nezinu... 

Jūtu, ka situācija valstī (tās aparātā) un Valsts kasē ir mums absolūti tumša bilde, bet tās kontrolējošo dienestu aktivitātes liek secināt, ka... nu, paši jau saprotiet... Kaut kas nav riktīgi un tas nav tas, pie kā mēs jau esam pieraduši...

Neesmu nekāda pareģotāja, tāpat arī patiešām cenšos necilāt lietas, kas saistītas ar politiku un tiem sabiedriskajiem procesiem, kas cilvēkos izraisa negatīvas emocijas, sajūtas, tomēr šodien atkal ''kāja paslīdēja''.

Vien atliek cerēt, ka šis potenciāls, kas pašlaik ir ''gaisā'', ko sajūtu, nerealizēsies...

Par sajūtām vēl varu pateikt, ka pati apzinos, ka vienīgais, ko varu darīt, - ir būt mierā. Atrast savu līdzsvara punktu šai konkrētajai dienai un dalīties ar to tālāk. Laiks rādīs, kur nonāksim!

Lai visiem iekšējs miers un uzticēšanās Visumam!

Sirsnīgi-

Inta

2016.gada, 28.septembris