Par partnerattiecībām Jaunajā laikmetā

Vakar satikos un grāmatai intervēju kādu, manuprāt, ļoti viedu astrologu, ko es dēvētu vairāk par

filozofu- Ediju Spāri. Mūsu sarunas tēma bija partnerattiecības jaunajā laikmetā, visas sabiedrības un katra atsevišķa indivīda izmaiņas šajā laikā... Kurp ejam, un kā atrast harmoniju un laimi, pielāgojoties jaunajam, nevis mēģinot turpināt ''šļūkt vecajās kurpēs'', apgalvojot, ka atgriešanās pie aizgājušā laika mācībām, ir pareizā izvēle...

Abi pārrunājām dažādus viedokļus un uzskatus par to, ka līdz šim esam jutušies neērti, ar savu viedokli atrodoties zināmā opozīcijā, un runājuši par to salīdzinoši šaurā lokā.

Vakar ieraudzīju žurnālā ''Praktiskā astroloģija'' L.Šīronas rakstu, kas sasaucas ar slavenā astrologa P. Globas rakstu par jauno laikmetu, ko zemāk pārdomām par tēmu, iztulkoju arī es... Tātad pirmās bezdelīgas līdz ar pavasari izlido, lai beidzot sāktu nedaudz skaļāk runāt par neērtajām patiesībām :)

Es pati šo tēmu esmu aprakstījusi jaunajā grāmatā (iznāks maija pirmajā pusē) ļoti pamatīgi. Šodien piedāvāju tikai nelielu ieskatu tēmā:

Partnerattiecības un sievietes loma Jaunajā Laikmetā

Daudz vieglāk ir aprakstīt un analizēt to, kas bija un ir pašlaik, nekā prognozēt to, kas būs nākotnē. Šajā nodaļā es apkopoju viedokļus, kas ir līdzīgi tam, ko sajūtu es pati. Nākotne nav noteikta un paredzama, - mēs to radam ar katru savu šī brīža izvēli.

Sabiedrības, visu tās procesu un arī cilvēces kopumā attīstība ir cikliska. Ik pa laikam mēs piedzīvojam strauju izaugsmi, lai atkal ieslīgtu recesijā, piedzīvotu krīzi un dzimtu no jauna citā kvalitātē. 

Šobrīd mēs atrodamies laikā un vietā, kad viens laikmets, ēra ir beigusies un sākas nākamais. Nekad šī nomaiņa nemēdz notikt vienā dienā, kā jaunais gads kalendārā. Šāda mēroga pārmiņas prasa pat gadu simtus, jo jānomainās vairākām paaudzēm, sabiedrības struktūrai, ideoloģijai un vērtībām.

.......

Manas sajūtas, vērojumi un atziņas lielā mērā sakrīt ar to, ko Kosmosa enerģiju sakarā vēsta astroloģija- katrā laikmetā sievišķās un vīrišķās enerģijas ir izpaudušas atšķirīgus vibrāciju toņus un pustoņus...Tālāk es piedāvāju iepazīties ar astrologa P. Globas laikmeta enerģiju analīzi, un sievietes lomas katrā no tiem, raksturojums.

Katrs laikmets nes sevī tā zīmei un vibrācijām atbilstošu izpratni par visiem procesiem, kas notiek sabiedrībā.

''Vīrietis Ūdensvīrs ir jaunā laikmeta simbols, ko raksturo šādi jēdzieni: neparedzamība, brīvdomība, atklātība, iecietība, novatorisms, kas arī raksturos vīrieša ideālu. Katra laikmeta ideālo sievieti raksturo pretējā zīme horoskopa aplī, kas Udensvīra gadījumā ir Lauva. Pretējās zīmes, it kā papildina viena otru, kompensējot tās īpašības, kas trūkst, līdzīgi kā tas notiek arī partnerattiecībās.

Ūdensvīra laikmetā sievietes arvien vairāk jutīs sevī tieksmi un vēlēšanos izpaust pretējās solārās zīmes-Lauvas, īpašības. Tieši sievietes individualitāte var kļūt par jaunās ēras vēstures dzinējspēku. Sievietes pamazām pavisam izies no vīrieša pakļautības, bet kardinālās feminisma idejas transformēsies līdztiesībā, cieņā un pilnvertīgā sadarbībā.

Lai arī Ūdensvīra zīmes enerģijas, grieķu mīts par Udensvīra zvaigznāja rašanos un Urāna, kā valdošās zīmes, ietekme, kas norāda uz zināmu dzimumu lomu izplūšanu, homoseksuālu attiecību un dažādu dīvainību palielināšanos sabiedrībā, tomēr diezvai brīvdomība šajā jomā ņems virsroku pār tradicionālām pāru attiecībām. Jāņem gan vērā, ka Urāns ir brīvības planēta, bet Udensvīrs, ko tā vada, ir draudzības un patiesas saprašanās zīme, kas balstās uz cieņu un partneru vienlīdzību. Tādēļ nebūtu nekas pārsteidzošs, ja uzskati pa ģimenes institūtu kā tādu, kardināli mainītos un tiktu pārskatīti. Visdrīzāk, kā Jaunajā laikmetā, atteicības starp vīriešiem un sievietēm vairs nebalstīsies uz vēlmi pakļaut vienam otru, kā tas bija agrāk, bet gan uz līdztiesības, partnerības, savstarpējas sapratnes un garīgas vienotības ideju.

Jebkuras zīmes vīrieši arvien vairāk sāks izpaust Ūdensvīra īpašības un ideālā sieviete šādam vīrietim būs tā, kas izpaudīsies kā īsta Lauvene. Runa iet par arhetipiskajām īpašībām, ko izpauž abas šīs zīmes. Pastāv iespēja, ka sievišķais pirmsākums nākotnē kļūs pat aktīvāks nekā vīrišķais, jo Lauva ir uguns, bet Ūdensvīrs- gaisa zīme. Saule, kas ir dzīvības enerģijas avots Lauvā ir mājās, bet Udensvīrā - izsūtījumā. Tas nozīmē, ka daiļā dzimuma pārstāves arvien vairāk centīsies izpaust savu individualitāti, atvērt visu savu radošo un fizisko potenciālu. Jaunā laikmeta sievietes ideāls - tā ir efektīga aktrise, kas aktīvi izpauž savu radošo pirmsākumu, demonstrējot pašas individualitāti, pārliecinātību par sevi, savu spēku un intelektu. Šādas sievietes ir pašpietiekamas un pašrealizētas, viņas nealkst pēc kāda, kas rūpētos par viņu apmaiņā pret kaut kādu mistisku drošības sajūtu. Materiālā neatkarība no vīriešiem un pārticība priekš nākotnes sievietēm kļūs par normu un mērķi, jaunajās enerģijās viņām tas izdosies daudz vieglāk.

Lai atbilstu Jaunā laikmeta prasībām, sievietei jābūt ļoti radošai, jo Lauvas zīme simbolizē ne tikai spēku un sava veida karaliskumu, bet arī cilvēka radošo dabu. Tieši radošums ir tas, kas izpauž mūsos dievišķo pirmsākumu, kas liek meklēt pasaulē skaistumu un harmoniju. Un tieši Lauva ir skaistuma, mīlestības un radošās realizācijas zīme, kas savā visaugstākajā izpausmē kļūst par īstenu Radītāju, kurš dāsni dalās savā neizsīkstošajā saules enerģijā ar apkārtējiem, nesot pasaulē siltumu, skaistumu un harmoniju. Spilgtās nākotnes sievietes, kam bez ārējā skaistuma un pievilcības, piemitīs arī dziļš, vieds prāts un talanti, pa īstam var kļūt par galveno vēstures virzošo faktoru.

Jāpiebilst, ka jaunā tipa sievietes mājas un sadzīves lietas uztvers kā apgrūtinājumu, jo Vēzis (kas atbild par mājām, sadzīvi, ģimenes pavardu) Lauvai ir 12 zīme, kas simbolizē važas, atkarību un nespēju izpaust sevi. Brīvību savukārt, Lauvenes meklēs kontaktos, komunikācijā un ceļojumos ( Dvīņi ir 11, brīvības zīme Lauvai), visādi cenšoties paplašināt māju robežas, ko vairāk sāks uztvert kā cietumu, nevis jā cietoksni.

Aizejošajā Zivs laikmetā, sievietes ieņēma pakļautu lomu attiecībā pret vīriešiem. Viņu radošais potenciāls tika apspiests un vēsturē ir salīdzinoši ļoti maz sieviešu vārdu filozofu, komponistu, rakstnieku, mākslinieku un matemātiķu vidū. Kāds ir iemesls? Vai tiešām Dievs būtu apdalījis sievietes ar talantiem, atstājot tām tikai ārējo skaistumu? Protams, ka nē. Iemesls tam ir kosmiskās enerģijas Zivs laikmetā, saskaņā ar kurām sievietes iemiesoja Zivs zīmei pretējo - Jaunavas zīmes arhetipu, kas simbolizē pienākumus, kalpošanu un pakļaušanos. Ideāls Zivs laikmeta sievietes tēls bija Jaunava Marija- tīrības, nevainības, laipnības un visa piedošanas simbols. Patriarhālās sabiedrības sociālas attiecības nolika sievieti pakļautā stāvoklī, pieprasot no viņām tādas īpašības kā pieticība, pieklājība, ieturētība, čaklums,- tipiskas jaunavas zīmes īpašības. Nevainība (jaunavība),- lūk, kas tika visaugstāk vērtēts, izvēloties līgavu.

Nekā tāda nebija vēl iepriekš Auna ērā, un vēl jo vairāk Vērša ērā. Šajā, Ūdensvīra ērā tāds tikums kā nevainība, ir devis vietu pavisam citām prioritātēm. Seksuālā brīvība un sievietes pašizpausme visās sfērās tāda, kāda tā ir tagad, bija neiedomājama Zivs ērā, kad sievietes ideāls bija tikumīga, kārtīga saimniece, kristiete vai arī daudzbērnu māte, ģimenes pavarda sargātāja musulmaniete.

Ideāla sieviete Auna ērā bija tā, kura arhetipiski iemiesoja Svaru zīmes sievieti- galanta, līdzsvarota, izsmalcināta, rafinēta sieviete, kuras aukstais skaistums vislabāk harmonizēja Auna ēras vīriešu aktīvo un rupjo spēku. 

Pavisam savādāk lietas notikās Vērša ērā, kas bija Ēģiptes, Senās Indijas, Babilonijas un Šumeru kultūras uzplaukuma laiks. Tieši Vērša laikmetā aizsākās tempļu sievišķības priesterieņu mistērijas un citi senie mīlestības kulti, kuru atskaņas vēl tagad pastāv dažādos pagāniskajos auglības rituālos, un mūsdienu šamaniskajās praksēs. Toreiz sievietes tēls iemiesoja Skorpiona arhetipiskās īpašības, kas tradicionāli tiek uzskatīts par pašu seksuālāko no zodiaka zīmēm. Tajā laikā ne par kādu nevainības kultu, kas tika celts uz pjedestāla kristietības laikmetā, pat runa nevarēja būt. Ištaras dievietes kults Babilonijā, Izīdas- Ēģiptē, Šakti kults - Indijā saistījās ar rituālo seksu, orģiju vieda kalpošanas rituāliem utml. Jau no astoņu gadu vecuma meitenes atdeva tempļos mācīties mīlas mākslu, lai, sasniedzot gatavību, templī varētu atdot savu nevainību svešiniekam par godu kādai dievībai. Vērša ērā seksuāli brīvas, atvērtas sievietes tēls tēls iemiesoja tā laika izpratni par sievišķību un bija vispārpieņemts.

Katrs laikmets formē sava veida ideālas sievietes tēlu vai stereotipu, kas atbilst tā laika garam un sabiedrības uzskatiem, kura arī savukārt atrodas konkrētā savas attīstības etapā. Galvenā iezīme, kas formē vīriešu un sieviešu arhetipiskās tendences vienā vai otrā laikmetā, ir polaritātes un pretējības princips, ko iemieso ideālais vīrietis un ideālā sieviete. 

Tādēļ Ūdensvīra laikmetā sievietes izpaudīs Lauvas zīmes īpašības. Un, nedod Dievs, kaut kam traucēt šo dabisko lietu kārtību. Jo, ja sievietes turpinās palikt Jaunavas,- pieticīgas mājsaimnieces, ikdienas sadzīvisko darbu izpildītājas, kuras ne uz ko vairāk nepretendē,- tas novedīs pie nopietnas disonanses vēsturisko procesu gaitā. Jaunavas zīme ir iznīcinoša priekš Udensvīra , un tieši tādēļ nākotnes sabiedrība nevar funkcionēt pēc bišu stropa principa, un sievietes nevar palikt darba bites, kas apkalpo karalienes- mātes, izmantojot vīriešus, kā donorus-tranus, kā tas bija agrāk vai ir vēl joprojām. Šāds sabiedrības strukturizācijas princips, strikta hierarhija ir absolūti nepieņemama Ūdensvīra laikmetā, kas simbolizē iekšēju un ārēju brīvību ( pēc P.Globas)

Tu droši vien domā, kā visi ši pārmaiņu vēji ietekmēs ģimenes, pāru attiecības? Kas sagaida tradicionālo ģimeni, kā izmainīsies partnerattiecību modeļi nākotnē?

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka izmaiņas skars pilnīgi visas attiecības starp cilvēkiem, dažādām sabiedrības kopām un valstīm. Tas notiks visos līmeņos un visās sfērās- ekonomikā, politikā un sabiedrības indivīdu starpā. Mainīsies (jau mainās) attiecības starp vecākiem un bērniem, politiķiem un vēlētājiem, skolotājiem un skolniekiem, valsti un sabiedrību, un, protams, ka tas nevar neskart katras atsevišķas partnerattiecības.

.....

Fragmenti no intervijas ar Ediju, kurš nedaudz savādākā griezumā skatās uz partnerattiecībām, norādot, ka Ūdensvīra enerģiju ietekme (vēlme pēc brīvības, novatorisma) izpaudīsies uz abiem dzimumiem, kas partneros meklēs Lauvisko (spožumu, harizmu, personību).

Vairāk grāmatā, bet visa intervija pēc iznākšanas būs blogā.

''Tagad daudzi pievēršas vēdiskajam un meklē vecos principus: ''vajag atgriezties, jo bija kārtība un skaidrība'', Skaidrība bija. Par kārtību varam diskutēt, bet bija skaidrība. Bija skaidri spēles noteikumi. Tagad spēles noteikumu nav- tev ir jāizvēlās, kas tieši tev der. Kas būs tava pamatvērtība, lai tu varētu sadarboties ar pārējiem cilvēkiem...

Jo Ūdensvīrs tā ir brīvība. Tu vari darīt to vai šito. Nav vairāk stingri noteiktas lomas- tāpēc sievietes tagad var izvēlēties cilāt stangu... Ja viņas to grib, jo viņām tas liekas forši. Bet tā ir brīva izvēle, ko piedāvā Ūdensvīra laikmets. Cits jautājums, vai tavs organisms un prāts ir tam gatavs.

....

Katrs prasīs sev blakus personu, kas ir lauva, karalis, Es varu veidot atteicības tikai ar to, kas ir īsta personība. Es nevaru veidot attiecības ar cilvēku, kas nav personība. Kurš pats īsti nezin, ko viņš grib un, kas viņš tāds būs, un ko viņš dzīvē grib panākt. Tikai tad, kad es zinu, ko tu gribi, pēc kā tiecies, es varu to akceptēt- tas ir forši, es varu samīlēties tevī... Ja es redzu, ka tu neesi personība- tad tā ir tā pamatproblēma, kur atrast normālu vīrieti vai normālu sievieti. Tik daudzi neveido attiecības šodien un vienīgā viņu bēda, viņu sūdzība ir tajā, ka  visi normālie vīrieši un sievietes ir aizņemti. Jo daudzi reāli neiet šim laikmetam līdzi, viņi nekļūst par personībām, viņi nepierāda sevi, viņi gaida, kad viņu aizstums, kā Zivs laikmetā- Dievs, partija teica: tev jādara tas un tas.. tev ir jāizpilda... Tagad tas ir beidzies- ir šī personības veidošana...Kad abi to būs izveidojuši (sevi par personībām)- viņi satiksies un radīs jaunu modernu veidojumu, kur varbūt viens kādu laiku pasēdēs mājās ar bērniem, tad atkal otrs...un tā ar visu...''

Katrs pāris vienosies par lomām, kas būs viņu partnerattiecību iekšpusē, nevis pēc ārēji diktētā (sabiedrība, senās garīgās mācības, kursi, semināri, Guru, utml). Šis laikmets, kas nāk, prasīs katram realizēt pašam sevi, un ļoti dažādās jomās un plānos. Gan materiālajā, gan garīgajā. Pie tam neatkarīgi no dzimuma. Kas sevi attīstīs, pilnveidos, radīs, virzīsies uz priekšu, tam ir izredzes sasniegt ļoti daudz- gan attiecībās, gan sabiedrībā, gan individuāli. Kas stāv uz vietas, vai gaida instrukcijas...nu...paši saprotiet :) Tas ir arī ļoti saistīts ar individuālo enerģijas apjomu, ar ko katrs spēs vai nespēs sevi piepildīt un dalīties...

Pamatīgi par šīm tēmām grāmatā :)

Lai skaists pavasaris!

Inta

Vēlmes un atmiņas, jeb dzīvot šeit un tagad

Nesen biju P.Kļavas lekcijā, kur visa cita starpā, viņš retoriski vaicāja: ''Vai cilvēks var būt laimīgs, ja

viņam ir atmiņa? Svētiem cilvēkiem nav atmiņas. Atmiņa ir lāsts...'' Protams, šo citātu nevajag uztvert burtiski, bet tas satur milzīgu gudrību.

Atmiņas satur informāciju, kas mūs turpina ietekmēt visu dzīvi. Paradoksālā kārtā, cilvēki vairāk atcerās slikto, sāpīgo un skumjo. Tās seko kā ēnas, ik palaikam izceļoties virspusē un atkal paraujot vaļā vecās rētas. Tendenci kavēties atmiņās ir ļoti grūti izskaust sevī. Viss ir kārībā ar skaistajām atmiņām, bet biežāk mēs domās kavējamies pie sāpīgājām, kas reāli pazemina mūsu vibrācijas un atņem dzīvības enerģiju.

Daudzi cilvēki, kas iet transformācijas ceļu, ievēro, ka viņu atmiņas pamazām dzēšās. It kā līdz sklerotiskajam vecumam vēl tālu, bet atmiņas pamazām zūd. Arī man ir nodzēsti veseli bloki ar bērnības atmiņām, un dzēšās vēl joprojām. Šķiet, ka tas cilvēks, kas dzīvoja desmit gadus atpakaļ, uz ko es skatos bildēs albumā, ir kāds cits. Un tā arī ir. Es dzīvoju citā realitātes frekvencē un tas, kas es biju agrāk ar mani ir pavisam mazā rezonansē. Saka, ka mēs izmantojot tikai 5% savu smadzeņu resursu, tādēļ ir taču daudz vietas atmiņām un informācijai, bet nē,- mūs atbīvo no tā, kas mums nav vajadzīgs. Esmu lasījusi ļoti daudz jau kopš sevi atceros, bet pēdējie desmit gadi,- tā ir izzinošā, filozofiskā, ezotēriskā un garīgā informācija. Bija gadi, kad lasīju 3-5 grāmatas nedēļā. Reizēm sajuka autori un nosaukumi, bet es biju kā informācijas enciklopēdija un par katru tēmu varēju izdot ārā kādu citātu. Tagad smaidu, jo saprotu, cik daudz laika un enerģijas visam šim procesam veltīju! Un saprotu, kādēļ mani tagad tik intensīvi atbrīvo arī no informācijas. Jo tā traucē.

 Prāts un Ego izmanto informāciju, lai strīdētos ar Sirdi!!!

Aizmirsti visu, ko tu līdz šim esi mācījies. Šodien tu vari sākt raudzīties uz pasauli pavisam savādāk. Šodien var dzimt jauns sapnis.

Tu pats esi radījis sapni, kurā dzīvo. Tu jebkurā brīdī vari sākt raudzīties ar pavisam citām acīm. Tu vari radīt elli, tu vari radīt debesu valstību. Kāpēc gan nesākt sapņot citu sapni? (D.M.Rīzs ''Četras vienošanās'')

Līdzīgi ir ar vēlmēm, kas zog tavu domu enerģiju, virzot to kaut kādā izdomātā nākotnes laimes avotā. Vēloties, tu virzi savu enerģiju un vari materializēt savu vēlmi, bet ļoti bieži tu nonāc savu vēlmju gūstā. Vēlmes atņem enerģiju, atņem iespēju izbaudīt šo brīdi, dzīvot šeit un tagad (tāpat kā atmiņas), un, galvenais, ko vēlmes dara, tas ir padara tevi nelaimīgu.

Tieši nerealizētās, nepiepildītās vēlmes, ir tās, kas rada diskomfortu un liek cilvēkam justies nabagam, neveiksminiekam un muļķim. Labāk izvēlies sapņot! Sapņot un atlaist savu sapni, nododot Debesu izpildkomitejai. Ja tas atbilst tev- tas noteikti piepildīsies!

Padomā, pirms kaut ko vēlies. Ļoti iespējams, ka tava vēlme piepildīsies, un tad tu cietīsi. Tieši tas arī notiek ar bagātnieku. Viņš bija nabags kādreiz, līdz sāka vēlēties kļūt bagāts. Viņš vēlējās un vēlējās, kamēr viņa vēlme netika apmierināta. tagad viņš ir nelaimīgs, tagad viņš raud, žēlojās un saka: ''Visu savu dzīvi es krāju nekam nevajadzīgas mantas, un tagad vienalga esmu nelaimīgs!'' Bet tā bija viņa vēlme. Ja tu vēlies zināšanas, tad šī vēlme tiks piepildīta. Tava galva var kļūt par milzīgu bibilotēku, kas piebāzta ar svētajiem rakstiem. Bet arī tad galu galā tu raudāsi un kliegsi: ''Vārdi, vārdi un vārdi, nekā nozīmīga vai svarīga. Un es esmu pa tukšo iztērējis visu savu dzīvi. '' (Ošo)

Es vakar nogāju daudzus kilometrus, staigājot pa vēl piesnigušiem lauku ceļiem. Pavasara saule tā sildīja, ka bija pat karsts. Tad es iebridu mežā, starp milzīgiem kokiem, vietā, kur iespīdēja saulīte un apgūlos sniegā, vērojot atkal tik zilās debesis. Lūk, tā ir laime! Laime būt šeit un tagad, vērot debesis un koku galotnes, dzirdēt, kā kūst sniegs un putniņi dzied pavasara dziesmu. Būt šeit un tagad, sajust kā laimes sajūta piepilda krūtis un asara norit pār vaigu, sajūtot pateicību par dzīves brīnumu. 

Laime nav atkarīga no tā, cik gudrs tu esi, vai no tā, cik daudz tev pieder. 

Laimi nevar piedzīvot, kavējoties atmiņās vai ražojot vēlmes. Laime ir tas, kas tev ir tagad, kad tu izbaudi, priecājies un pateicies par to.

Fragments no jaunās grāmatas, 2016.gada 13.marts

Pārprastā sievišķība

Kad 2011.gadā sāku pievērsties pati savai sievišķībai, izprast sievišķās enerģijas būtību un principus,

abu enerģiju mijiedarbību, tolaik Latvijā nekādu kursu un semināru par šo tēmu nemanīju. Būros pati un strādāju ar sevi pati, izprotot, izmēģinot meditācijas un prakses, līdzvarojot vīrišķo un sievišķo enerģiju pati sevī.

Tā kā tā tolaik bija man pašai aktuāla tēma, arvien vairāk tā ienāca manos citos semināros un nodarbībās, līdz es sapratu, ka ir pienācis laiks šo tēmu nodalīt. Esmu darītāja, tādēļ paralēli teorijai uzreiz metos praksēs, radās Meiteņu Dienas, kurās gūtās atziņas, pieredze un izpratne bija par pamatu arī  Latvietes Karmas dzimšanai.

Vienmēr esmu jebkuru tēmu skatījusi no garīgās psiholoģijas viedokļa, tai skaitā arī sievišķības tēmu. Kaut gan es salīdzinoši maz runāju par sievišķību (bet gan vairāk par sievišķo enerģiju, kas nav viens un tas pats) un visu to, ko mēdz saprast vai pabāzt zem šī termina.

Ir Dievišķā enerģija, kura var izpausties dažādos veidos, tai skaitā- Iņ&Jaņ, sievišķais un vīrišķais. Izpratne par šo enerģiju kvalitātēm, izpausmēm un līdzsvarošanu dzīves kvalitātes uzabošanai- lūk, tas bija viens no manas filozofijas, pētījumu aspektiem. Saistībā ar Dvēseles uzdevumiem.

Jau no 2012 gada sievišķības tēma uzsāka savu uzvaras gājienu, un nupat teju katrs treneris/koučs/lektors/guru/skolotājs māca/pārdod citiem savu versiju par tēmu.

No vienas puses es priecājos, ka beidzot šie tēma ir pacelta virspusē un sievietes pašas jūt, ka neatrodas līdzsvarā un patiesi vēlās sevi sakārtot, bet no otras puses, es vēroju to apjukumu, kas viņās rodās dodoties no viena semināra uz otru, no vienas grāmatas pie otras...

Lai arī es apzinos šīs tēmas nozīmīgumu, tomēr redzot, ka tā ir pārvērsta par fastfoodu, plaša patēriņa preci un produktu, man gribās bēgt...

Tīri cilvēciski rodas vēlme nebūt saistībā ar to visu, kas notiek. Tādēļ es izvēlos iet tālāk, pa sievišķo enerģiju runājot vien kontekstā ar mūsu Dvēseles ceļu.

Gan ''modernā psiholoģija'', kas pārsvarā Cosmopolitan tipa žurnālos un internetmedijos, māca sievieti, kā būt seksīgai, kā apmierināt vīrieti 100 veidos, kā atbilst kaut kādiem standartiem (ne smagāka par 65kg, ne vecāka par 35gadi, utt.)... Īsumā, kā padarīt sevi iekārojamu, lai dabūtu jebkuru vīrieti, un pēc tam manipulēt ar vīrieti, lai viņš darītu to, ko tu vēlies... (lai tev nekas nebūtu jādara).

Tātad vīrietis ir tēviņš, kurš domā un rīkojas tikai un vienīgi instinktu līmenī ( pirmās divas čakras). Ja iekārdināsi, būsi profesionāla gultā, atbilstoša skaistuma standartiem (Diez kas tos radījis?), tad viņš dancos pēc tavas stabules, apbērs ar dāvanām un tu varēsi cauras dienas lakot nagus...

Gan it kā vēdiskās (!?) zināšanas, (jo, kas gan tās oriģinālā, vai kvalitatīvā tulkojumā ir studējis?), kas tomēr runā par sievišķās un vīrišķās enerģijas atšķirībām(tiktāl piekrītu), arī māca, kā uzvesties un rīkoties, lai sieviete panāktu savu (arī vīrietis) - tikai jau atrodoties savās enerģijās, proti padevība, kalpošana, mājīgas vides radīšana, zupas vārīšana utt. Vai Vēdas runā par sievietes dvēselisko pašrealizāciju? Vai tikai par realizēšanos, kā vīrieša atbalstam, mīļākajai, saimniecei un mātei? 

Īstenībā tas varbūt bija baigi pareizi tos tūkstošus gadus atpakaļ. Bija radīta mācība, kas sievietei ļāva maksimāli harmoniski justies patriarhālajā laikmetā. Sēdēt klusā apmierinātībā un neko negribēt, kamēr veči iekaro pasaules? Mēs tā varam filozofēt, bet kā viņa īstenībā jutās? 

Vēsture atceras un apbrīno tās sievietes, kas lauza stereotipus, pasūtīja pie velna sabiedrības rāmīšus un nosacījumus, kuras uzdrošinājās sekot savai pārliecībai... Varbūt viņas nesaprata, nosodīja, vai pat vajāja, bet viņu vārdi ir ierakstīti vēsturē. Starp citu, tieši viņām pie kājām bija visvairāk vīriešu... Un ne jau tikai pēc viņas ārējiem dotumiem vai kulinārijas prasmes viņi tiecās...

Spēcīgi vīrieši vēlas spēcīgas sievietes...nevis otrādi. Pie nosacījuma, ka katrs izpauž savu spēku.

Abi dzimumi, kas ir jau izgājuši kādu attiecību un dzīves skolu, nevēlās vairs manipulāciju un darījumus savās attiecībās.

Viņi vēlās partnerību, kas ļauj būt pašam, sadarboties, vienlaikus, ļaujot Dvēselei būt brīvai.

Mūsdienu attiecības ir lielākoties manipulatīvas. Un manipulāciju reklamē gan mediji, gan psihologi, gan autori, pat daudzi ''garīgie guru''... Pie tam pasniedzot to Mīlestības mērcītē.

Kur ir manipulācija, tur mīlestība nevar būt principā...

Ir semināri, grāmatas un pulciņi, kur māca seksa tehnikas, seksīgas veļas darināšanu, staigāšanu uz augstpapēžu kurpēm un citas vīriešu savaldzināšanas tehnikas.

Ir semināri (grāmatas, publikācijas, lekcijas), kas runā par tradicionālajām ģimenes vērtībām un sievietes vietu tajā.

Kā, lai saprot, kur doties?

Ne pie manis, ja vēlies dabūt gatavas receptes, jo es runāju par jauna veida attiecībām, par dvēseļu radiniekiem, par kopradīšanu, par Dvēseles ceļu un uzdevumiem, tai skaitā arī attiecībā uz šai dzīvei izvēlēto un pretējo dzimumu. Jā, un par pamatīgu priekšā stāvošu darbu. Jo vispirms mēs esam Dvēsele, un tikai pēc tam Sieviete... Pie manis ir daudz neērtu patiesību...

Bet, aizdomājoties no otras puses, droši vien tas, ka tu ej (vienalga, kaut uz stripdance, vumfit, vai uz kādu raganu skolu, utt.) ir labāk, nekā, ja tu neietu nekur. Jo tu ej. Tātad meklē. Un, saka taču, ka tas, kas meklē, agri vai vēlu atrod. Visi mēs esam staigājuši līkumainas taciņas :)
Katra no mums var izvēlēties, kurā līmenī ar sevi strādāt, un kurā atrasties. Iespējams, ka katrā ir vajadzīgi arī savi kursi un skolotāji. Dvēseles ceļš ir iet uz augšu, tā kā visi mēs nonāksim līmenī, kur vairs nav manipulācijas, izmantošanas un ierobežojumu. Ja ne šajā, tad kādā citā dzīvē :)

Bet, kur dodas sabiedrība kopumā, tas ir skumjš jautājums. Pārdomām zemāk ievietoju grāmatu sarakstu (krievu val.) sievietēm un vīriešiem no kāda populāra e-resursa. Pieprasījums rada piedāvājumu, tātad šīs tabulas raksturo sabiedrības pieprasījumu. Pietiekami daiļrunīgi, lai neprasītos pēc komentāra.

10.02.2016

Pieredzes medu vācot

Ir cilvēki, kuri patiešām iedvesmo. Kuriem piemīt īpaša harizma, starojums, skaistums.Visbiežāk

tie ir cilvēki, kas nebaidās būt paši un dzīvot pa īstam. Ļauties, lai dzīve tos ved, mainīties, pamēģināt

visdažādākas lietas. Viņi izbauda dzīves piedāvātas iespējas, nebaidoties vai tiekot pāri bailēm, ko teiks citi, vai viņus sapratīs vai nē...

Pirms inkarnēties, atnākt šeit uz zemi, mēs esam vienota, vesela garīga Gaismas būtne ar individualizētu apziņu, vibrāciju līmeni un pieredzi. Varbūr vēl jauna, bet varbūt jau daudz apguvusi- sena un vieda :)

Mūsu pieredze, senums ir arī vibrāciju līmeņa rādītājs. Jo pieredzējušāki, jo spožāki :)

Tāds arī ir inkarnēšanās mērķis- nākt pēc pieredzes.

Garīgās būtnes viena daļa atdalās un inkarnējās fiziskajā ķermenī, un mēs to saucam par Dvēseli. Otra daļa paliek ''Augšā'', un tiek saukta par Augstāko ''Es'' vai Garu. Pēc Dr. Ņūtona aptuveni 40-60% ir tā daļa, kas nāk uz fizisko realitāti. Ķermenis ir vien garīgās enerģijas nesējs, trauks, instruments, ar kuru mums jāiemācās harmoniski mijiedarboties... :)

Bet ne par to ir šoreiz stāsts.

Stāsts ir par vienu no galvenajiem Dvēseles (un Gara) mērķiem. Vai esi aizdomājusies, kādēļ Garīgajam Man ir jānāk, jāsūta daļa no sevis uz šo materiālo, blīvo pasauli, kura ir tik tālu no Mīlestības un Gaismas pasaules, kur esmu radusies?

LAI GŪTU PIEREDZI.

Pēc iespējas vairāk un pēc iespējas kvalitatīvāku. Arī bomžojot un dīkdieņojot, iepinoties dualitātē, materiālismā,  tiek gūta pieredze, bet tai ir zemākās vibrācijas. Gaismas sazemēšana, mīlestības izstarošana, materiālās pasaules apgarošana,  radīšana un kalpošana ir augstākās vibrācijas pēc kā alkst katra kaut necik  centīga Dvēsele :)

Iedomājies, ka Dvēsele, kā bitīte izlido no stropa (Mājām), lai lidojot no zieda uz ziedu savāktu pēc iespējas vairāk un pēc tam atgrieztos.

Dvēsele, atgriežoties Mājās, savienojās ar savu Garu, ar savu pienesumu palielinot, padarot spožāku, lielāku un pieredzes bagātāku savu Garīgo Būtni, savu Dvēseļu ģimeni un visu Visumu.

Katras bitītes pienesums ir ļoti svarīgs visam Stropam.. :)

Plašāk par šo rakstu grāmatā, bet šo mazo rakstiņu iedvesmoja kāds Vīrietis :)

Dvēsele, kas iet pa savu ceļu, izbaudot to, izmēģinot daudz un dažādas lietas, dzerot dzīvi lieliem malkiem. 

Viennozīmīgi, arī ļoti skaists un harizmātisks Kaukāza vīrietis :). Ārēji un iekšēji. 

Aslans Ahmadovs. Fotogrāfs, stilists, mākslinieks un mūziķis...

Šeit viena viņa ierakstīta dziesma, kuru oriģinālā dzied sieviete, bet viņš vēlējies parādīt, ka arī vīrietis var ielikt mūzikā emocijas.  Pie tam viņš galīgi nav profesionāls mūziķis. Skaisti un aizkustinoši.

Ja Tev tagad ienāca prātā kāds/a iedvesmojošs cilvēks, padalies!

Lai visiem iedvesmas pilns gads!!!

Inta

Kāda brīnumaina atsauksme

„Nez, vai ir kāda sieviete, kas izlasa grāmatu un neuzraksta Intai?”. Tieši tā es padomāju, kad :)

piesēdos rakstīt šo vēstuli. Vēstuli, ko man nebija ne prātā rakstīt, kad uzsāku grāmatas lasīšanu, bet, pabeidzot to, es biju (esmu) tik pilna ar emocijām, ka gribas runāt. Ļoti gribas iepazīties ar Intu. Bet tā droši vien arī ir katrai, kas līdz sirdij ir ielaidusi šo grāmatu. Cerams, ka Intai pietiek pacietības to visu klausīties

Mēģināšu īsi pastāstīt, kāpēc mani tik ļoti uzrunāja grāmata:

·         Grāmata ir virspusēja un tajā pašā laikā ir ļoti ļoti dziļa. Viņu var lasīt un pārlasīt, katru reizi iegūstot kaut kādas jaunas atziņas un enerģijas. Pirmās nodaļas man izlasījās tik viegli, tik ātri, bet nodaļu par Sirds ceļu lasīju kādu nedēļu. Pasvītroju un pārlasīju. Ļoti daudz lasīju starp rindām, lasīju enerģijas un vibrācijas.

·         Grāmata un Inta ar savu viedokli izstaro MILZĪGU cilvēkmīlestību! Tas ir tik ļoti būtiski. Tas ir tas, ko es personīgi meklēju un tik daudzos viedos cilvēkos diemžēl neatrodu. Tik pacilājoša, tik cilvēku cildinoša, tik nenosodoša, tik pieņemoša un silta ir katra nots grāmatā. Dvēsele mana jūt tik dzidras vibrācijas, ka gribas kavēties pie grāmatas vēl un vēl. Paldies liels, Inta, par to!

·         Grāmatā ir ļoti maz subjektīva jeb ego piemaisījuma. Kaut Tu apgalvo, ka tas ir tikai Tavs viedoklis un sajūtas, es starp rindām varēju sajust Tavas un Tavas Gaismas ģimenes dvēseļu vibrācijas, kas ir ļoti augstā līmenī, kas ņem informāciju no tīra avota. Es ikdienā daudz smeļos informācijas un iedvesmu arī no čennelingiem, bet esmu sev atsijājusi tikai 2-3 kanālus, kas man ļoti savibrē, kas rada manī prieku, mīlestību un pacilātību, iedvesmu. Sava garīgā ceļa laikā esmu iemācījusies atpazīt zemos astrālos kanālus un cilvēka ego piemaisījumu, un man jāsaka, ka, šajā grāmatā Tavas personīgas prizmas efekts praktiski nav jūtams vai jūtams minimāli. Tas, manuprāt, ir lielisks sasniegums un arī rādītājs, ka grāmatā ietver sevī Visuma universālās patiesības (tas, kuras Tu saki, ka ir maz :) )

·         Ļoti labi, manuprāt, ir aprakstīta nodaļa par radīšanas procesu savā dzīvē. Citi avoti min tikai vai nu vienu daļu, kur jāsapņo, vai nu otru daļu, kur jāļaujas. Man liekas, ka Tev sanāca perfekti šīs abas lietas noformulēt, salikt kopā tā, lai ir skaidrs, ko tad darīt ar savu brīvu gribu un Radītāja potenciālu! Atkal milzīgs paldies par to!

·         Citur dzirdētas un lasītas patiesības šeit ir pasniegtas tik cilvēcīgi, tik saprotami, tik vienkārši, ka daudzas lietas kārtojas pa plauktiņiem pašas.

·         Grāmata ir ļoti daudzdimensionāla. Tā tev dod pretī to, ko tu esi gatavs paņemt. Kad nāc nākamajā līmenī, tad vairāk zināšanu pavērsies. Es sajutu, ka grāmata satur tādas energoinformācijas paketes, kas lēnām vērsies vaļā katrā cilvēka apziņā, kas grāmatas saturu ir izlaidis caur sirdi.

Ar to visu gribu uzsvērt, ka, manuprāt, grāmata ir unikāla latviešu autoru vidū (kaut arī es ļoti reti lasu grāmatas, jo pēc pieredzes zinu, ka daudzas no tām ir tikai kāda autora un viņa ego sacerējums par tēmu). Es vēlos atļauties ieteikt tulkot šo grāmatu pēc iespējas ātrāk vismaz krievu valodā, jo Latvijā ir tik daudz krievvalodīgu meiteņu, kam grāmata būtu ļoti noderīga, bet kas diemžēl nelasa latviski. Bet ļoti liela daļa tēmu, kas grāmatā ir apskatītas, ir arī uz šeit dzīvojošām krievietēm attiecināmas.

Jāsaka, ka kādu laiku nebiju pirkusi grāmatu, jo mani mulsināja grāmatas nosaukums. Joprojām, jau izlasot grāmatu, man liekas, ka tas nav līdz galam atbilstošs. Uz grāmatas vāka minētais „Sievišķā enerģija tuvplānā”, manuprāt, ir daudzkārt trāpīgāks.

Man pašai pēc grāmatas izlasīšanas ir daudz atziņu, kas pilnveido un veido mani arvien labāku. Es izmantoju grāmatu arī, lai labāk izprastu savu vīru, jo sevi pa šiem gadiem esmu diezgan labi iepazinusi un strādājusi ar sevi. Pat zinot, ka katram ir savs ceļš, man ļoti bieži gribas savas pārmaiņas, atziņas un vektorus attiecināt arī uz vīru. Šī, manuprāt, ir ļoti būtiska joma, kur sievietes ir jāizglīto! Jo par sevi mēs varam nojaust, varam intuitīvi piekļūt daudzām zināšanām, bet vīriešu būtību izprast ir daudz grūtāk. Domāju, daudzām ir vēlme novienādot visus procesus gan galvā, gan ķermenī, gan dvēselē ar savu otru pusi. Bet redz kā, Radītājs tā nebija paredzējis. Ir par ko padomāt! Grāmata labi paskaidro sievietes un vīrieša atšķirības būtību, un man gribas to izprast dziļāk, niansētāk. Tāpēc izmantošu izdevību un pajautāšu, Tavuprāt, labākus avotus, kur palasīt papildus informāciju par sieviešu un vīriešu enerģiju mijiedarbību pārī.

Es no sirds pateicos Tev, Inta, ka Tu uzdrošinājies šo grāmatu radīt un tādējādi nest Gaismu plašāk un dziļāk!

Novēlu veiksmīgu, prieka pilnu un pozitīvām emocijām, cilvēkiem un notikumiem piepildītu Jauno Gadu! :)

Sirsnībā un cieņā,

Anastasija

Pateicības skaujās

Lasu Jūsu vēstules. Sajūtu pateicību. Pateicības spēks ir patiesi maģisks, un viennozīmigi iepauzēt starp diviem svētkiem, lai savas apziņas skatienu pavērstu no ārējā uz iekšējo, ir īpaši svētīgi...

Pārskatīt bildes, atcerēties cilvēkus un notikumus, ieraudzīt savas dzīves nogriezni zem nosaukuma- 2015...

Mans šis gads vienmēr būs viens no īpašākajiem, jo ir mainījis teju visu. Galvenokārt, mani pašu.

2015-ais man sākās ar grāmatas iznākšanu. Ar trīcošu sirdi es palaidu šo savu ''garīgo bērnu''pasaulē, nevarot iedomāties, kā Pasaule to pieņems. Visa pateicība maniem pašiem tuvākajiem- vīram, meitām un Sarmītei, kuri ticēja, atbalstīja arī tad, kad es biju tuva tam, lai padotos...

Uzreiz sajūtu pateicības vilni pret visām manām lasītājām, visām tām brīnišķīgajām sievietēm, kas nāca uz tikšanās reizēm, semināriem, tām, kas rakstīja un dalījās savās pārdomās. Man tas nozīmē ļoti, ļoti daudz. Jo tieši jūs esiet tās, kas man rāda ceļu- ar saviem jautājumiem, atbalstu, ieinteresētību, atvērtību, stāstiem un pieredzi, labu vārdu...

2015-ais bija semināru, tikšanos un pasākumu gads, kad likās, ka tie notiek katru otro dienu, tādā karuselī, kas brīžiem atstāja bez spēka, bet pa lielam, šī mijiedarbība sagādāja milzum daudz prieka! Prieka no Dvēseļu saskaršanās.... Neesmu saskaitījusi, cik šajā gadā bija šādu tikšanos, bet pat pavisam aptuveni piemetot tie varētu būt pāris tūkstoši '' Dvēseļu māsu'', ko man bija tā laime satikt!

Jūs man devāt to atgriezenisko saiti, lai pavisam droši es zinātu, par ko jāraksta nākamajā grāmatā, pa kuru ceļu man jāmēģina Jūs pavadīt... :)

Divi braucieni uz Kaukāza kalniem, Pavasara Mistērijas, Saulgriežu spēka diena, Sirds Ceļa Skolas

pirmais izlaidums, Sievišķības Mistērija, manas meitiņas Kristas kāzas, vasara uz Savas terases laukos, un mani īpašie šī Gada Cilvēki... Cilvēki, kas ienāca manā dzīvē, vai jau bija, bet šogad gājām ciešāk blakus... Tieši šī Dvēseļu saskarsme ir tā, kas rada īpašo vibrāciju, sajūtas... Tieši sajūtas ir tās, ko atceramies, tad kad notikumu atmiņas jau sen ir izbalējušas...

Sarmīte, bez kuras patlaban man būtu grūti iedomāties savu dzīvi. Sarmīte, kura ir iemācījusi, vai radījusi apstākļus, lai es iemācītos paļauties... Brīžiem, jau pat izbaudot šo sajūtu un nevēlotes atgriezties no šī stāvokļa :) Sarmīte, kas jūt mani un sajūt to pašu, ko es, atbild to pašu, ko atbildētu es (tikai dzejiskāk :))... Tik ļoti pateicos Viņam, kas man atsūtīja šo Eņģeli :)



Giedre, Inese un Olga- manas Māsas- Priesterienes, kas papildina

mani katra savā veidā, dodot padomu, sniedzot atbalstu, tīri tehisku palīdzību un drauga plecu... ŠĪ saikne, jau iepriekš sasieta, bet šogad gājusi dziļumā...

Inita. Kāda lēna draudzības dzimšana, ar atskaņām no kādām citām dzīvēm. Ar teikumiem, kas ļauj salikt akcentus un definēt atziņas... Mēs esam kā Dvēseles balss viena otrai.. tā man šķiet...

Valdis Atāls. Jā, abi jau uzreiz zinājām, ka esam tikušies, un arī šeit šī paļaušanās tēma cauri katram atmiņas pieskārienam. Zinu, ka viņš tepat vien ir un drīz atkal mūsu ceļi krustosies. Skatoties kamīna liesmās, bieži piedomāju par Tevi :)

Ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku, kas ienākuši manā lokā, tomēr tavu vārdu mana sirds pašlaik nosauca - Sanita :) Tu, kas nāci pie manis uz skoliņu, kaut gan es gribētu iet pie Tevis :) Lina un Egidija- vēl divas lietuvietes, māsas, ko liktenis man uzdāvināja šogad. Lina- foto burve un Egidija, kas parūpējās, lai gada izskaņā ''Latvietes Karma''būtu jau arī lietuviskā variantā. Dacīte- Pirtniece un dziedniece, kas brīnišķīgi prot samīļot Dvēseli. Arī sirdsviedās Baiba Gerharde un Ieva Ančevska, ienāca manā sirdī, lai paliktu... :)

Labie gariņi. Dažus es nemaz neesmu vaigā redzējusi, bet viņi ir man palīdzējuši- fiziski, ar padomu, ar kontaktiem, padomiem, ieteikumiem.Tas ir brīnumaini...

Manas draudzenes- abas Ingas un Olita, kuras pieņem mani tādu, kāda esmu, ar visiem maniem putniem galvā :) Esmu patiesi pārlaimīga, ka šajā, 2015-jā atkal esam ciešāk kopā. Ka ir lietas, kas nepāriet un nekad nebeidzās. Ja mīlestība var būt arī vienpusēja, tad draudzība vienmēr ir abpusēja. Mūžīga vērtība.

Vītolu ģimene. Tik ļoti mani cilvēki. Manējie. Viņi man dod ģimenes sajūtu. Jānis- tēta sajūtu un Dace, tādu siltu, viedu draudzības plūsmu. Tieši tāpat arī Madara, Rasa, Kalvis, Varis, Jancis... Nekad neaizmirsīšu sajūtu, kad ieraudzīju Jāni grāmatas atklāšanās svētkos...Viņš bija atbraucis tik tālu ceļa gabalu, pats būdams slims... bija tik labi viņu ieraudzīt pašā pūļa aizmugurē. Un brīdis, kad viņš man dziedāja šūpuļdziesmu korī... Man tas ir bijis svarīgāk, kā visas mūsu kopējās Mistērijas kopā ņemtas, tas ir tik ļoti pa īstam, tik ļoti man būtiski, ka pietrūkst vārdu...Ir tik labi, ka Jūs man kaut kur esiet...

Sadarbības partneri. Šis vēsais termins, zem kura slēpjas Cilvēks ar Sirdi. Priekš manis tās ir īpašas Dāvanas. Omnias- Sigita, Jāņa Rozes meitenes - Lienīte, Ilze, Ineta un Iveta, LGrāmatas -Santa un Jolanta, Valtera un Rapas Laimdota, Jelgavas tipogrāfijas Ivonna, un viennozīmīgi arī Intiņa Mālere, kas zināmā mērā mani ieveda šajā tipogrāfiju pasaulē :)

Vienmēr īpašs siltums un pateicība plūdīs pie Lubūžu saimnieces Ilzītes, kura jau vairākus gadus dod patvērumu un rada īpašu telpu Meiteņu Dienu dalībniecēm. Pašas lasītas Spēka tējas un pirtsslotiņas, austas mandalas, lai meitenēm krāsaināk sēdēt un pašadītas zeķītes, lai kājiņām silti! Kurā vēl viesu namā Jūs esiet dabūjuši saimnieces adītas zeķītes komplektā?! :) Par attieksmi, siltumu, sirsnību un brīnumgardajā zupiņām pat neizteikšos...Sajūtas, kas vienmēr paliks...

Ķeguma Puduru varenais Ivars :) Kā aizbraucu pie Tevis, tā paliku uz visām atlikušajām Mistērijām. Un citur vairs negribās... :)
Protams, arī Lielkrūžu saimnieki, Imantu pārvaldnieks un visi citi, ar kuriem man sanāca sadarboties šogad!

Mana ģimene ir mana Bāze, manas Mājas, mans Spēka avots un mans Dzinējspēks. Mans vīrs, kas dziedina mani caur pieņemšanu, un ietērpj manas idejas visskaistākajos tērpos! Manas meitas ir tās, dēļ kurām esmu cēlusies un gājusi arī tajos brīzos, kad licies vieglāk būtu atgriezties TUR. Motivējušas būt tādai mammai, ar kuru lepoties, un kam līdzināties. Patlaban viņas ir mans prieks un lepnums. 2015-ais man dāvāja iespēju būt ar viņām vairāk, palaist Kristu lielajā dzīvē un vērot, kā arī Ieviņa pamazām pāriet pusaudža normālājā fāzē :) Esmu tik pateicīga Debesīm, par maniem tuviniekiem, kuri ir arī mana Komanda. Katrā manā projektā.

Nu ko, šī ir gada pēdējā un droši vien arī privātākā ziņa :) Uzreiz pēc Jaunā gada dodos dziļumā pie sevis, lai nonāktu tur, kur varu savienoties ar Debesīm, lai pēcāk dalītos kādā gabaliņā arī ar Jums :)
Brīnumi patiešām notiek! Nevaru vien beigt brīnīties par savas dzīves brīnumiem! :)

Lai arī Tavā dzīvē uzplaukst brīnumu puķes! Lai atnāk viss, pēc kā alkst un ilgojas Tava Sirds!
Lai atverās spārni un ceļ Tevi Debesīs! Pretī Tavai sapņu pļavai, pretī Tavai brīnumu upei, pretī tavai Dvēseles Dziesmai!
Patiesā sirsnībā un bezgalīgā pateicībā-
Inta
28.12.2015

Ilūziju varā

Sieviete ir sapņotāja pēc dabas. Jau kā meitenes mēs iztēlojamies savu nākotni, vīrieti, ko satiksim,

dzīvi, ko viedosim... Iekšējā vēlme pēc mīlestības ir abiem dzimumiem, tomēr vīrieša uzdevumi šajā

pasaulē daudz lielākā mērā ir izpaust Garu, Radītāju, spēlējoties ar matēriju.

Kamēr sievietei- izpaust Dvēseli- mīlēt, kalpot, rūpēties... Jau maza meitenīte, spēlējoties ar lellēm vai mājdzīvniekiem, izpauž šo enerģiju. Bet puikas vēlas saprast, ''kas lācītim vēderā'' :) 

Viss jau būtu pareizi, ja vien mēs pieaugot, sapņojot, cerot un gaidot, neiekristu ''ilūziju ķetnās'', aizmirstot, ka sākotnēji mēs esam DVĒSELE, un tikai pēc tam - Sieviete.

Jau grāmatā runāju par ilūzijām, kā bremzējošo faktoru, bet ar katru dienu vairāk redzu, ka ilūzijas, sabiedrības un individuālie rāmīši, priekšstati ir viena no galvenajām, ja ne pati galvenā problēma, kas neļauj sievietei kļūt pašpietiekamai, laimīgai, harmoniskai.

Vakarnakt saņēmu no kādas brīnišķīgas, skaistas jaunas sievietes vēstuli. Viņai jau kādus gadus ir šķīrusies, dzīvo ārzemēs. Jūtās viena, jo gaida Savējo vīrieti, nevēloties ielaisties ar kuru katru. Viņai vissvarīgākais ir ģimenes siltums, drosības sajūta, lai par viņu parūpējās, lai mīl... Kā daudzām no mums, vai ne? 

Ir iekšējā trauksme, dažām veģetatīvās distonijas pazīmes un milzīgas ilgas pēc izmaiņām, risinājuma, harmonijas, tīri cilvēcīgas laimes sajūtas. Prāts, kas nokļuvis ilūziju varā, diktē priekšā, ka, ja satiksi savu vīrieti, kurš tevi mīlēs, lolos, dāvās ģimeni, tad tu izkļūsi no šīs emocionālās ''bedres''...

Šīs izlūzijas par to, ka kāds tev var iedot, to kā tev trūkst, diemžēl ir tikai ilūzijas. Tikai tu pati vari sev iedot- spēku, pārliecību, ticību, paļaušanos. Lai to sasniegtu, pirmām kārtām ir vajadzīga DROSME. Jāizcīna cīņa ar bailēm, tādejādi nokārtojot dualitātes eksāmenus.

Es zinu un saprotu, kā tas ir. Es pati esmu tā jutusies un ilgu laiku savas dzīves ilgojusies pēc ''stiprā pleca'', atbalsta, drošības... Tas pāries... :):):)

Tajā ir ŠĪ un AIZEJOŠĀ laikmeta pretrunas. Mums ir jāizvēlās, pa kuru ceļu iet. Ja izvēlamies Pārejas ceļu, savas Sirds ceļu, tad nāksies iemācīties skatīties uz pasauli Dvēseles acīm.

Prāts pieprasa komforta zonu, drošības sajūtu un izmisīgi meklē, kā to realizēt: lai būtu nauda, dzīvesvieta, piemērots partneris, utt.

Turpretī Dvēselei vajag kustību, attīstību, pārmaiņas, jaunu pieredzi, iziešanu ārpus komforta zonas, nepieķeršanos nekam, kas to varētu ierobežot.

Dvēselei ir savi mērķi, savi uzdevumi, savs ceļš un savas ieceres. Tās ir stāsts par pieredzes gūšanu, radīšanu un kalpošanu.

Tas nav stāsts par ģimenes veidošanu un pēcnācēju radīšanu, kas ir tikai neliels blakus aspekts, pieredze, pašrealizācijas veids, ko Dvēsele var izvēlēties, bet var arī neizvēlēties.

Partnerattiecības Dvēseles līmenī ir ekperimentēšana, mācīšanās savienot divas enerģijas, lai kaut ko kopradītu, lai sadarbotos, lai dalītos ar šo kopradīto. Un arī tas ir tikai viens no veidiem, kā Dvēsele var vēlēties sevi izpaust.

Pārstāj domāt kā cilvēks. 

Sajūti savu Sirds centru, savu Dvēseli. Iedod savam prātam brīvdienas. Piemēram, uz pusgadu. Atļauj sev kaut pusgadu sekot savai sirdij, nekalt savā galvā laimīgo partnerattiecību bildītes.Vispār neko nefantazēt. Būt ŠEIT UN TAGAD. Ļaut Debesīm ienākt dzīvē un piedāvāt tev variantus. Jo kamēr Tu atrodies ''gribēšanas''stāvoklī, Debesis nevar iedot to, ko vajag tavai Dvēselei. Pa īstam.

Ir svarīgi apzināties, kādēļ mūsos ir šīs ilgas, vēlmes, ilūziju veidošana...

Mēs visi alkstam Mīlestības.

Mūsu Dvēsele ir nākusi no Mīlestības Avota. No Mājām, no vietas, kur it viss ir Mīlestība. Mēs dziļi sevī iekšā zinām, kā tas ir peldēties Mīlestības okeānā. Un ilgojamies pēc šīm sajūtām.

Nonākot šeit, uz Zemes, mēs jūtamies atdalīti un apdalīti. Viss apkārt izstaro Mīlestības trūkumu. Mēs vēlamies to saņemt no vecākiem, partneriem, pasaules, bet visu laiku viļamies, jo neviens to nevar iedot mums. Un nekad neiedos.

Tikai savienojoties ar savu Dvēseli, šo Mīlestības Avotu, sevī pašā, mēs sajutīsim Māju enerģiju. Mīlestības un Svētlaimes enerģiju. 

Noejot Sirds Ceļu, atmetot savas Bailes, enkurus, izdziedinot rētas, pieņemot un iemīlot sevi. 

Tas ir ceļš, ko Tu esi izvēlējies. Un cita ceļa nav. 

Inta, 2015.gada, novembris

Paliekam savā LABAJĀ...

Atkal un atkal manas domas atgriežās pie tā, kas ''virmo gaisā''... 

Vakar vēlu vakarā FB padalījos ar kādas sieviešu Guru rakstu, kurā visa cita starpā ieskanējās arī manējā tēma: Mīļās, mēs pirmām kārtām, esam Dvēseles, kam ir dots paša Radītāja potenciāls, tikai realizācijas instrumenti atšķiras no vīrišķās pasaules daļas... :)

Tomēr agri no rīta šo rakstu noņēmu, jo bez vairākām vērtīgām domām, ko tur sadzirdēju, bija tik daudz nosodījuma, vērtējuma, tiesāšanas...

Tāpat šorīt agri draudzene atsūta linku, uz kāda portāla rakstu, kurā apspēlēta latvietes karmas tēma. Autores viedoklis gan ir tālu no manējā :) Bet kopējais fons atkal mūs, latvietes nosodošs, negatīvs... Ejam ne tur, darām ne to, domājam ne to... 

Aizdomājos, kādēļ gan man tas ir tik uzkrītoši? Tātad tas ir arī manī... Atcerējos pāris no saviem pēdējiem ierakstiem blogā, dažas sarunas ... un manu iekšējo nepieciešamību pazust, aizbraukt uz saviem laukiem, paliekot savā Labajā... Tātad TAS ir skāris arī mani :(

Viss, kas notiek pasaulē- visas negācijas, kari, bēdas, šausmas, dusmas, naids, bailes... TAS nekur nepazūd. TAS nonāk astrālā plāna miskastē, lai tur vairotos un bumeranga veidā atgrieztos atpakaļ. Gandrīz katrs to jūt. Ir tik grūti no tā norobežoties. Sadzirdēt, saredzēt, līdzi just, bet palikt savā LABAJĀ...

Pat šajā lauciņā, kurā darbojos es, pašlaik ir kaut kāds... neatrodu vārdus. Vieni metās virsū tiem, kas aizstāv kristīgās vērtības, citi tiem, kas runā un stāsta par sievišķību un tā tālāk. Viss ir slikti, nepareizi, kādam sametās ''slikta dūša''no pseido sievišķības... :)

Atzīšos, ka uz brīdi biju iekritusi šajā apkartējo cilvēku un notikumu vērtēšanā. Tāda ir mūsu cilvēciskās būtības daļa... Ātri gan sajutu, ka esmu ne savās vibrācijās un jūtos slikti.

Savā ceļā esmu kļūdījusies, kritusi un atkal cēlusies, noticējusi un atkal vīlusies, sķiet, sapratusi, bet pēc brīža atkal nonākusi punktā, kad nekas no tā, ko esmu zinājusi, man vairs neder...

Kādus 8 gadus atpakaļ meklēju atbildes kristietībā, tad austrumu mācībās, tad iekritu čenelingos...Tikai pēdējos divus gadus tā ļoti apzināti visu informāciju cenšos laist caur sirdi.

Tas, kas der vienam, var nederēt otram. Var pat nederēt nevienam citam. 

Arī visas manas kļūdas, visas manas vilšanās, katra mana nonākšana ne tajā vietā, -it visā ir bijusi Pieredzes velte.

Ko slēpj šie nosodošie, vērtējošie un tiesājošie raksti, viedokļi, komentāri? Laikam jau šaubas un bailes. Bailes par to, ka es pats neesmu pietiekami balts, zinošs un pietiekami stiprs savā pārliecībā...

Es jūs, brīnišķīgās Latvijas sievietes, redzu un satieku katru dienu. Un tā, kā ejam, mostamies, maināmies mēs, es neesmu redzējusi nekur! Es sajūtu mūsu Dvēseļu spēku, kas ir patiesi varens!

Es ļoti lepojos ar mums!

Tas mums būs vajadzīgs, lai paliktu savās vibrācijās, paliktu savā gaismā un savas Sirds centrā, arī tad, kad šķitīs, ka visa pasaule jūk prātā...

Mēs esam svētītas ar savu zemi, ar brīnumaino dabu, tīrajiem ūdeņiem, jūru un Viedajām Dvēselēm, kas šo zemi ir izvēlējušās savam Ceļam...
Katru dienu atceramies, ka mēs esam Dvēseles, kuras ir atnākušas šeit mosties un atgriezties pie sava spēka, savas varēšanas, radošuma... BŪT, STAROT, DALĪTIES.

Es izvēlos palikt savā Labajā.
Inta
P.s.

Pienāk mūsu dzīvē tāds brīdis, kad mēs atejam malā no drāmas un tās radītājiem. Mēs paliekam ar cilvēkiem, ar kuriem varam kopā smieties. Aizmirstam slikto un fokusējamies uz labo. Mīlam cilvēkus, kuri izturās pret mums atbilstoši, un lūdzamies par pārējiem. Dzīve ir tik īsa, un tā jānodzīvo nekā citādi, kā laimīgi. Paklupt- tā ir daļa no dzīves, piecelties -tā ir dzīves pieredzēšana. Būt dzīvam,- tā ir dāvana, būt laimīgam,- tā ir izvēle. Ošo

Iedvesmotājs 2016-jam...

Kā daudzām no mums, arī mana vājība ir skaisti blociņi, kladītes, plānotāji, kuros veikt piezīmes, ierakstīt kādu iedvesmojošu citātu, savu atziņu vai jeb ko citu... Arī šogad jau vairākas reizes esmu devusies veikalā, lai atrastu savu ikdienas biedru nākamajam gadam... Emocijzīme smile

Līdz pēkšņi pār mani nāca atklāsme, ka es taču varu radīt to sev pati!!! Un es aizrāvos ne pajokam... Vīrs brīnās- tu raksti grāmatas, kā tu vari aizrauties ar kaut ko tik ikdienišķu un vienkāršu!! Bet tā ir lieta, kas būs manā somiņā katru dienu! Ko katru dienu es ņemšu rokās, kas būs ar mani visu nākamo gadu!!!

Un tad, es aizdomājos, kādu es vēlētos šo manu iedvesmas kladi, šo manu sabiedroto un līdzgaitnieku 2016-jam...Un tūlīt aizdomājos, ka es vēlos to radīt arī Jums. Visām manas grāmatas un bloga lasītājām, manām Meiteņu Dienu un semināru dalībniecēm, ik vienai sievietei, kurai noderētu ikdienā krāsas, iedvesma un arī dažas prakstiskas lietas...
Tā nu radās un tūlīt drukāties dodās Mana Iedvesmas Klade, mans ''Iedvesmotājs'' Emocijzīme smile

Kura būs īpaša dizaina (grāmatas tēmā), ar cieto vāku, viskvalitatīvākajā izpildījumā, ar grāmatzīmi, bieza (160lpp), ar kārtīgu papīru iekšā un skaistu, mana vīra radītu iekšlapu noformējumu.. Emocijzīme smile

Ar kalendāru 2016 un 2017-jam.
Ar manām mīļākajām Spēka tautasdziesmām, ikdienas svarīgākajām meditācijām, manu vēstījumu iedvesmai, labklājības un veiksmes amuletu iekšpusē.
Vēl nesaprotu, cik būs gribētāju, tādēļ drukāju ierobežotā apjomā (Limited Edition :))


Starp citu, dāvanām arī Latvietes karma drukājās cietajos vākos (cenu starpību es dāvinu lasītājām- tā nemainīsies). Būs ļoti skaista. TIKAI JĀŅA ROZES GRĀMATNĪCĀS!

P.s. Radot šo ''Iedvesmotāju'' es jutu milzīgu pateicību par visu, kas šajā gadā noticis un pret katru, kurš ir bijis daļa no mana ceļa... Paldies no sirds!

P.s.s ''Iedvesmotājs'' nav tradicionālais plānotājs, jo, mums sievišķīgajām būtnēm, jāiemācās dzīvot ārpus standartizētiem ''rāmīšiem'':):) Vai mēs varam savu iedvesmu ierāmēt vienas dienas ietvaros? Dažreiz tā ir frāze, citreiz tās ir pāris lapas... To nu zinu no sevis :)

Paskaidroju: Titullapa, lielie kalendāri 2016 un 2017 (katrs uz savas lapas), tad mana runa , tad ap 140 lpp ar līnijām tavai iedvesmai.. Un beigās 11 manas mīļākās Spēka dziesmas, ko daudzas jau zina no MD un Mistērijām. Tās var dziedāt vai skaitīt. Stiprie vārdi katrai dienai, katrai jomai. Pēc tam 3 bāziskās meditācijas, rakstītas tieši tev. Un mans vēstījums 2016-jam... :):) Tā izskatās saturs lielos vilcienos...
Lai TOP!
INTA

DĀRGĀS MANAS! VAIRS IEDVESMOTĀJUS PASŪTĪT NEVAR- TIRĀŽA IR IZPĀRDOTA! TAGAD TIKAI VEIKALOS (NO 4. DEC) MEKLĒJIET, KAMĒR IR!

Kas notiek ar kultūru?

Šorīt atveru pastkastīti un tur priekšā divi brīnišķīgi PALDIES. Viens no tiem par to, ka vienkārši

biju nospiedusi ''patīk''pie raksta, ar ko šī meitene bija dalījusies. Mans ''patīk'' viņai bija kā apstiprinājums kādai pašas domai, -man viņas ''paldies'' kā jauks rīta iesākums...

Šī bija ļoti krāsaina nedēļa, neskatoties uz pelēko skatu pa logu. To iekrāsoja cilvēki, notikumi, draudzeņu sarunas, jaunu projektu nojausmas un pāris gājieni uz teātri, par kuriem vēlos šeit padalīties.
Tas gan nav par tēmu, par kuru taisījos runāt, tomēr gribās sākt ar kaut ko pozitīvu. Un vairāk runāt par pozitīvo, redzēt to un vairot to...

Man vienmēr ir paticis teātris, tikai pēdējā laikā tas aizvien biežāk man sagādā vilšanos. Uz Jauno Rīgas teātri neprotu dabūt biļetes, Dailē viena režisora izrādes vairs nespēju skatīties, lai arī cik mīļi un labi aktieri tur netēlotu, bija palicis Nacionālais teātris, kurā šonedēļ aizgāju uz ''Avantūrista grēksūdzi''.. :) Tie, kas ir bijuši, droši vien tagad smaida...

Protams, ka es savā skrējienā, neizlasīju atsauksmes... :D

Es sevi tiešām neuzskatu par puritānisku, un no visas sirds centos tajā kailuma un izvirtības (13 gadus vecais galvenais varonis 10 minūšu laikā uz skatuves imitē dzimumaktu gan ar savu auklīti, gan māsu) murskulī ieraudzīt kādu jēgu, domu, vēstījumu vai vismaz aktierisko meistarību... 

Pēc pirmā cēliena mēs visi(biju ar ģimeni) aizgājām prom un izbaudījām lielisku vakaru kādā Vecrīgas kafejnīcā, gan iesmejot, gan pārdomājot to visu...

Atkal un atkal es atgriežos pie tās domas, ka gan teātri, gan filmas priekš manis paliek arvien mazāk un mazāk... Tātad vairākums pieprasa kaut ko citu. Un teātris tikai atspoguļo sabiedrības pieprasījumu? Pieprasījumu pēc negācijām, zemām vibrācijām, šausmu filmām, dzejoļiem, kas satur rupjības (šeit I.Rībenas raksts par šo tēmu), pornogrāfiju, pedofīliju, homoseksualitāti...

Vai tādejādi mums to cenšas uzspiest kā normu? Tā būs tagad mūsu jaunā ''kultūra''?
Par to aizdomājos.

Es vēlētos atvērt TVNet kādu rītu un izlasīt tur kaut vienu labu un pozitīvu ziņu, es vēlētos kino un teātrī smieties un saņemt pozitīvas emocijas, es vēlos baudīt skaistumu mākslā un kultūrā...

Lai viss redzētais, piedzīvotais, sajustais liek pārdomāt, padomāt par īstenajām vērtībām, lai iedvesmo labiem darbiem un vienkārši ļauj pabūt gaišumā un skaistumā.

Jo mūsos taču  ''dzīvo tas vilks, ko mēs barojam''....

Kaut kā sanāca, ka pāris dienas vēlāk es ar vīru devos uz Rīgas Krievu teātri, uz izrādi ''Hanuma'' (ļoti iesaku šo izrādi). Kas deva man cerību, ka viss vēl nav zaudēts :) Gandrīz viss teātra aktieru zieds parādīja savu meistarību, liekot zālei (kurā bija ļoti daudz latviski runājošo) raudāt aiz smiekliem, dziedāt līdzi, smaidīt nepārtraukti un vēl ilgi, ilgi palikt priecīgi vibrējošā stāvoklī! Varbūt savādi, bet tieši šis teātris nekad man nav licis vilties... 

Un vēl, paldies Dievam, man ir palikusi mūzika, koncerti, dziedāšana...

Ir par ko aizdomāties...

KAS NOTIEK AR MŪSU PASAULI?

P.S. Vari man (un arī citiem) ieteikt teātra izrādes, filmas, izstādes, utt, kas iedvesmo, ceļ un rada pozitīvas emocijas vai vērtīgas pārdomas. Būšu tikai pateicīga.

Kad krāsu dabā paliek arvien mazāk, atliek vien izkrāsot dzīvi pašiem! :)

Inta

6. novembrī

Pēc brauciena sajūtās...

Tikai šorīt atgriezos no Kaukāza kalniem. 

Kopā ar šo grupu uz turieni esmu aizvedusi jau vairā kā 130 cilvēku pa šiem 4 gadiem. Un viņi

atgriežās. Šorudien jau bija vismaz 4, kas bija tur- bet tagad jau ar saviem draugiem, tuviniekiem, ģimeni... Kaukāzs- mūsu civilizācijas šūpulis kaut kur dziļi, dziļi vienmēr aicina atpakaļ...

Nav noslēpums, ka biju domājusi, - šī pavasara grupa būs pēdējā, bet rudens grupa tik ātri pieteicās, ka bija par vēlu to ''kancelēt''. Un esmu pateicīga par šo reizi.  Par cilvēkiem, kas izvēlējas pieredzēt Armēniju un Gruziju kopā ar mani, neskatoties uz visām mūsu ķibelēm, bija lieliskas sajūtas, daudz transformāciju un atziņu arī man pašai. Un, galvenais, kas atnāca pie manis, ir tas, ka es vēlos vēl un vēl tur atgriezties... Tikai citādākā formātā nekā parasti...

Ikdienā pašlaik manā dzīvē ir tik daudz cilvēku, ka kļūst grūti atcerēties vārdus, stāstus, sajust sirdis...

Tiem, kas bijuši:

Atcerieties Ahpatas viesnīciņu aizas malā? Un baznīcu, kur jaunais skaistais (ārēji un iekšēji :))

mācītājs minūtes laikā pieņēma lēmumu kristīt mūsu Guntu? Un taku uz augšējo klosteri gar dziedinošo avotu?

Tā vieta ir tik tuvu Debesīm, ka katreiz, kad tur esmu, sajūtu smeldzi no tā, ka jādodās prom... Jo šķiet, ka tā vieta ir radīta, lai satiktu sevi...

Pamostos, atvērtu acis un ieraudzītu elpu aizraujošu kalnu ainavu pa logu...

Pēc tam dotos pastaigāties, sajust spirdzinošo gaisu, no kura pirmās dienas reibst galva, ievilkt pavasara puķu smaržu nāsīs, sadzirdēt kalnu ērgļu klaigas...

Vai doties uz 7-14gs baznīcu aprunāties ar Dieviņu, pasēdēt tādā pārpasaulīgā mierā, raugoties

 Dievmātes altārgleznā, līdz sajūti rožu smaržu nez no kurienes uzrodoties...

Un blakus kapellas akustika, kas vedina ļauties balss dziedinošajam spēkam, kad gribās izdziedāt no sevis visu, visu....kam vairs nevajaga būt...

Aizstaigāt līdz augšējam klosterim, pa ceļam veldzējoties pie svētavota...

Vakarā sarunas pie ugunkura ar Saviem Ceļabiedriem...

Lūk, tas ir tas, ko vēlās man Sirds pašlaik. Iet dziļumā. Gan pie sevis, gan tiem, ko Dieviņš atsūtīs...
Un, lai arī tikko esmu atgriezusies, zinu- pavasarī es tur būšu atkal.

Dvēseles retrīts pavasarī ... 

Pateicībā-

Inta

Dvēseles radinieki

Man bieži jautā, kā atšķirt karmisko partneri, no dvēseles radinieka?

Man šķiet, ka tiem, kas jautā, šī satikšanās ir vēl priekšā, jo sajūtas, satiekot savas Dvēseles radinieku nav iespējams sajaukt...Tas var būt tik tālu no aizraušanās, kaisles, fiziskas vilkmes... Bet tajā pat laikā kaut kas daudz augstāks, citā līmenī esošs...

Dvēseles radinieki ienāk mūsu dzīvēs ne tikai kā partneri, bet kad ienāk, tad pilnīgi noteikti mums ir kāds kopējs uzdevums, kas kopīgi paveicams...

Neliels tulkojums:

10 DVĒSELES RADINIEKA RAKSTUROJUMI

Dvēseļu Radinieki, Dvēseļu Tuvinieki, Radniecīgās Dvēseles. Mēs visi esam dzirdējuši šos apzīmējumus, lasījuši par tiem un daži no mums pat ir bijusi laime tos satikt. Mēs visi laiku pa laikam par to aizdomājamies un katrs no mums vēlētos reiz satikt savas dvēseles radinieku.

“Tavs dvēseles radinieks liek Tev justies pilnīgam, tā, it kā mozaīkā vairs netrūktu neviena tās gabaliņa. No otras puses, dzīves partneris, var būt lielisks atbalsts un ilgtermiņa sabiedrotais, tomēr viņš ir ierobežots savā iespējā bagātināt Tavu garu”, Dr. Karmena Harra (Dr. Carmen Harra)

Dvēseļu radinieki atšķiras no dzīves (karmiskajiem) partneriem. Daudzi cilvēki nekad savā dzīvē pat neaizdomājas par kaut ko tādu, kā dvēseļu radinieku. Viņi saista savu dzīvi ar dzīves partneriem. Šīs attiecības var būt ļoti jaukas un apmierinošas, jo ļoti bieži tās balstās uz savstarpēju uzticību, cieņu un draudzību.

Redziet, dzīvē bieži vien mums nav kontroles pār laiku vai bieži mums nav kontroles arī pār apstākļiem. Daži nespēj gaidīt mūžīgi, cerot, ka varbūt kādreiz sastaps savu dvēseles radinieku, tādēļ viņi ir apmierināti ar vienkārši labām partnerattiecībām. Dažiem tas ir izdzīvošanas, drošības jautājums vai vienkārši ir nepieciešamība pēc cilvēka sev blakus, un jēdziens “dvēseļu radinieks” pat nav svarīgs. Dažiem šis jēdziens vispār šķiet kaut kas pārāk nereāls, sagrābstīts un sapņains. Dzīves apstākļi, laiks, iespējas, drošība un daudzi citi faktori var ietekmēt to, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības...

BET…

Iespējas parādās tad, kad esat pietiekami atvērti, gatavi un svētīti satikt savu dvēseles radinieku šajā dzīvē. Parasti tas notiek pēkšņi un neparedzami. Tā var būt pēkšņa, pilnīgi nereāla sajūta, kas izsit no rāmjiem, jo tā ir pilnīgi savādāka saikne, kā ar jebkuru citu cilvēku iepriekš.

Nav pat īsti iespējams vārdiem aprakstīt to sajūtu, kas jūs vieno. Tā ir kā magnētiska enerģija, intuitīva zināšana un sajūta, ka tā tam vienkārši jābūt un ka tā ir pareizi. Laikam un apstākļiem pat nav nozīmes, galvenais, ka esat viens otru satikuši.

Patiesībā bieži vien satikšanās notiek diezgan neparedzamā laikā un apstākļos, bet kad tas notiek – Tu to vienkārši zini. Tā ir spēcīga iekšējā sajūta, kuru, liekas, ka vada kāds augstāks spēks. Tai mirklī Tu apstājies, ievelc elpu, jo saproti, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs, neviltots, citādāks par jebko, kas bijis iepriekš.

Tas ir kaut kas tik patiesi īsts, sasodīti reāls, ka viss, ko Tu vēlies, ir aizbēgt, lai to visu uzsūktu un uzņemtu sevī. Dvēseles radinieks. Tas, kura vibrācijas Tu sajūti pat tūkstoš jūdžu attālumā, kura domas sadzirdi kā čukstus, kurš ļauj Tev būt brīvam, bet apskauj tavu ēnu no tālienes. Tas vienīgais. Tas vienīgais, par kuru ir sajūta, ka esi pazinis to miljoniem gadu.

Kad Tu beidzot esi apradis ar WOW (pārsteigumu), Tu saredzi skaistumu, unikalitāti un galu galā skaidrību. Tu zini, ka tas ir pa īstam, ka tas ir jāsaglabā – dažkārt kā draugu, dažkārt kā mīļāko. Dažreiz uz laiku, dažreiz uz mūžu.


Šie dvēseļu tuvinieki dažkārt var vienkārši uzrasties mūsu dzīvē kā atgādinātāji par kādu piemirstu lietu/nodarbi – rakstīšanu, dziedāšanu, radīšanu, radošumu, dejošanu vai dzīvošanu. Tie piešķiļ dzīvei dzirksteli. Tie iededz uguni. Tie maigi piebiksta. Dažreiz tie paliek ar mums uz mūžu, dažreiz tie dodas tālāk savās gaitās. Lielākoties tie dara jūs pateicīgus un liek aizrauties elpai. Tie mums atgādina, kā ir būt dzīviem, rezonējošiem un cerību pilniem.


“Vai tu esi kādreiz sastapis kādu pirmo reizi, bet savā sirdī jūti, ka esat jau kādreiz iepriekš tikušies? “, Joanna Kenrika, “Kad Vampīrs mīl Sievieti” (Joanne Kenrick, “When a Mullo Loves a Woman”)


“Mūsu dzīves svarīgākie cilvēki tiek plānoti dvēseļu līmenī, stipri pirms vēl ķermeņi satiek viens otru”, Paulu Koelju (Paulo Coelho)


“Mēs nemīlējāmies, mēs pat neskūpstījāmies, bet tā neaprakstāmā tuvības sajūta, kas valdīja starp mums, neļāva mums atraut skatu vienam no otra”, Jasmīne Dubrofa (Jasmine Dubroff)


“Dvēseļu radinieki ir cilvēki, kuri liek izpausties labākajam, kas ir Tevī. Ne vienmēr tie ir labākie cilvēki, bet tie ir labākie tieši Tev”, nezināms autors.


Ir gan viens svarīgs apstāklis, lai Tu varētu sastapt savu dvēseles radinieku un sajust to neaprakstāmo savienošanos ar otru. Lai Tu būtu pietiekami drosmīga to vispār ieraudzīt un sajust, pirmkārt Tev ir jāmīl pašai sevi. Tai brīdī, kad Tu patiesi mīli pati sevi, mīlestības enerģija plūst viegli un dabiski caur Tevi, un Tu to burtiski izstaro, tādejādi to pārnesot un sasaistoties ar otru, kurš arī mīl sevi un ir gatavs atvērties līdz sirds dziļumiem.


Intimitātei, tuvībai ir vajadzīga atvērta sirds. Izmisīgi meklējumi, lūgšanas, vizualizācijas, meditācijas un citas prakses Tev nenodrošinās sastapšanos ar Tavu dvēseles radinieku. Es neticu, ka dvēseļu radiniekus var tā vienkārši pasūtīt kā gleznu tās autoram. Neviens šai dzīvē nevar būt par Tavu otro pusi vai piepildīt Tavu dvēseli kā vienīgi Tu pati. Protams, ka dvēseļu radinieks ietekmē Tavu dzīvi, iedvesmo, iedrošina, palīdz, bet neviens nevar Tev nodrošināt laimi, izņemot TEVI PAŠU.


Dari savu darbu. Mīli un attīsti sevi. Piepildi savu dvēseli, baro savu iekšējo mīlestības ugunskuru. Un tad, kad/ja viņš nāks Tev pretim, Tu būsi tam gatava.


“Neuztraucies par sava dvēseļu radinieka atrašanu. Atrodi pats sevi”, Džeisons Everts (Jason Evert)


Tomēr kā atšķirt, vai cilvēks ir Tavs dvēseles radinieks vai dzīves partneris? Izlasi un bez pārāk lielas analīzes mēģini atbildēt ar “jā” vai “nē” uz zemāk esošajām pazīmēm.


10 Dvēseļu Radinieka pazīmes


(pēc Dr. Karmenas Harras (Dr. Carmen Harra))






1. Iekšējā sajūta. Ir grūti aprakstīt, kā šis cilvēks liek tev justies. Tās ir ilgstošas, dziļas, noturīgas sajūtas, kuras nav iespējams aprakstīt vārdiem.


2. Atmiņas uzplaiksnījumi. Ja šis cilvēks patiešām ir tavs dvēseles radinieks, tad ir liela iespēja, ka esat tikušies un bijuši tuvi arī iepriekšējās dzīvēs. Tevi var pārņemt pat tāda kā dīvaina “déjà vu” sajūta, it kā šo momentu tu kaut kad, kaut kur jau būtu piedzīvojusi.


3. Saprotaties no pusvārda. Vai esat kādreiz sastapuši cilvēkus, kas pabeidz viens otra teikumus? Daži uzskata, ka šie cilvēki vienkārši ir pavadījuši daudz laika kopā un tādēļ viens otru ļoti labi pazīst un sajūt, tomēr es to saucu par dvēseļu radniecību. Saprasties no pusvārda jūs varat arī ar saviem labākajiem draugiem vai mammu, tomēr tā ir arī ļoti svarīga pazīme, ja jums šāda sajūta rodas ar satikto partneri.


4. Tu mīli viņa /viņas trūkumus. Nevienas attiecības nav perfektas, arī attiecības starp dvēseļu radiniekiem piedzīvo kāpumus un kritumus, un tomēr šo saiti pārraut būs daudz grūtāk. Dvēseļu radiniekiem tomēr ir daudz vieglāk piemēroties vienam otram, spējot iemīlēt pat otra trūkumus un vājības.


5. Ļoti intensīvas sajūtas. Attiecības ar dvēseļu radinieku ir daudz intensīvākas kā parastas attiecības, jāsaka gan, ka abos virzienos – labā un sliktā. Galvenais tomēr ir, ka pat smagākajos brīžos jūs spējat fokusēties uz problēmas risināšanu un skatīties tālāk par pašreizējo grūto dzīves brīdi.


6. Jūs divi pret apkārtējo pasauli. Bieži vien dvēseļu radinieki redz savas attiecības kā “mēs pret visu pārējo pasauli”. Viņi jūtas tik ļoti saistīti, ka gatavi uz jebkādiem varoņdarbiem, kamēr vien viņu dvēseles radinieks ir blakus.


7. Mentāli nedalāmi. Bieži dvēseļu radinieki ir saistīti viens otru tāpat kā dvīņi. Viņi var vienlaicīgi pacelt telefonu un zvanīt viens otram. Pat ja fiziski atrodaties tālu viens no otra, jūs viens otru ļoti labi sajūtat.


8. Tu jūties droši un pasargāti. Neatkarīgi no dzimuma, viņa vai viņš tev liek justies drošai un pasargātai. Tavs dvēseles radinieks liks tev justies tā, it kā tev blakus būtu tavs sargeņģelis. Cilvēks, kas apzināti vai neapzināti liek tev justies nedroši, nav tavs dvēseles radinieks.


9. Tu nespēj iedomāties savu dzīvi bez viņa (viņas). Dvēseles radinieks ir kāds, no kura tu nespēj tā vienkārši aiziet. Tas ir cilvēks, bez kura tu nespēj vairs iztēloties savu dzīvi, kāds, kura dēļ ir vērts cīnīties un palikt kopā.


10. Jūs skatāties viens otra acīs. Dvēseļu radiniekiem ir tendence skatīties vienam otra acīs daudz biežāk, kā ar citiem cilvēkiem. Tas notiek ļoti dabiski, pateicoties dziļajai tuvībai vienam ar otru. Skatīšanās otra cilvēka acīs sarunas laikā liecina par uzticēšanos un labsajūtu vienam ar otru....






Resurss: http://www.rebellesociety.com/2013/10/21/soulmate-or-life-partner/


2013.GADA 23.OKTOBRIS, SĀRA VOLDENGA (SARAH VOLDENG)