Sarunas pirmā daļa bija vairāk manu sajūtu daļa, un pareizi šķita tās abas nošķirt, - gan formāts, gan enerģijas ir savādākas.
Šī daļa ir pilnā mērā veltīta vīrišķības tēmai un tādu, konkrētu un vīrišķajai enerģijai atbilstošu to arī atstāšu.
Jūtos ļoti pateicīga Ventam par uzticēšanos, dalīšanos, atvēršanos un drosmi runāt kategorijās, kas iziet diezgan tālu ārpus tās akadēmiskās vides, kurā vēl pagaidām (piedod, Vent, par šo pagaidām:)) viņš pārsvarā darbojas.
Un, īpaši es pateicos par to citātu, ko Vents atļāva publiskot intervijas beigās. Manuprāt, ļoti vērtīgs, dziļš un patiess vēstījums Vīrietim.
***
Kā Tu nonāci līdz vīrišķības, vīrišķo, t.sk. arhetipisko enerģiju pētīšanai, iniciācijas un
seksualitātes tēmām?
 |
| Avots: diena.lv |
Meklējumi sākās ar jautājumiem pašam sev uz kuriem nespēju atbildēt. Krīzes radītiem jautājumiem, savas sakāves atzīšanu un infantilā Ego nāvi. Vīlos sevī kā cilvēkā un kā vīrietī. Šajā skaudrajā, bet atspirdzinoši tīrajā teritorijā tad arī sākās jaunas būtības meklējumi.
Kāda ir Tava personīgā pieredze un vērojumi, kas radīja Tevī interesi un lika meklēt atbildes?
Vispirms pievērsos seksualitātei, jo tā ir viena no spēcīgākajām radošajām un ceļošajām, bet, nepareizi lietojot, arī destruktīvajām enerģijām. Gribēju saprast, kādēļ tā atdzīvojas nedrošības apstākļos, bet izplēn ilgtermiņa attiecībās. Kā tas var būt? Kā tas iespējams, ka tuvība nogalina iekāri? Caur to nonācu līdz jautājumam par dzimumlomām, kur seksualitāte ir viena no atslēgas sastāvdaļām. Ļoti daudz guvu no Jura Rubeņa izcilās grāmatas "Viņa un Viņš" (2016), kur lielā atbilde ir šāda: vīrietis bez garīgās dimensijas nav pieaudzis, viņš neprot mīlēt. Pieaugšana ir iniciācijas procesa rezultāts - pāreja no puikas uz vīrieti. Tas ļoti norezonēja, sapratu, ka ir jārok tālāk. Rubeņa grāmatā tika īsi pieminēta Junga arhetipu teorija un četri vīrišķības arhetipi - Karotājs, Mīlnieks, Viedais un Valdnieks-Tēvs - vīrieša dvēseles sastāvdaļas, kurām būtu jābūt apzinātām un integrētām pieaugušā personībā. Vienlaikus arhetipu tēma aktualizējās saistībā ar darbu vīru grupā - domājām par sociālo pasākumu tematisko ievirzi un sapratām, ka tā jābalsta uz iedziļināšanos arhetipos, to izdzīvošanu caur pašu pieredzi, lai piepildītu šīs struktūras ar sev atbilstošu saturu. Viss sakrita kopā ideāli, atlika tikai strādāt. Un pirmkārt jau pašam ar sevi - tikai tas dod tiesības visu šo skaidrot citiem.
-Ja agrāk, pirms gadiem desmit, sieviešu procents, kas pievērsās garīgajiem meklējumiem, bija salīdzinoši neliels, tad pašlaik tas ir audzis ģeometriskā progresijā. Vīrieši to uztver ļoti dažādi. Pavisam maz ir tādu, kas atbalsta vai pat dodās kopā ar savu sievieti, tad ir tādi, kas pasmaida - ''lai jau iet'' un pajoko par tēmu, vai slotai ir izieta tehniskā apskate, bet nav maz arī tādu, kas to uztver nosodoši, pat agresīvi...
Visa tā bravūra un augstprātīgais smīniņš ir teātris - tur iekšā, aiz varoņa maskas, viņiem ir ļoti grūti, viņi jūtas vientuļi, izmisuši un nobijušies. Vīriešiem garīgā dimensija ir ārkārtīgi vajadzīga, jo fasāde vairs netur samilzušās pretrunas. Bet nedrīkst aktieri atmaskot uz skatuves. Tas jādara drošā vietā, īpašā, patiesi pieņemošā psiholoģiskajā telpā, kur var atļauties izkāpt no vīrieša lomas un paskatīties uz sevi godīgi. Tas ir ārkārtīgi trausli, šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Prasot vīriešiem būt vīrišķīgiem mēs prasām to, ko lielākā daļa nemaz nevar izpildīt pat pēc labākās gribas - nav vīrišķības kultūras un nav dziļu, emocionāli piepildītu attiecību ar tēvu. Cik daudzu dzīvē tāds vispār ir klātesošs un no tiem - cik ir paveicies ar dziļām attiecībām? Tēvam pašam, visdrīzāk, bija problēmas attiecībās ar vectēvu... Mūsu kultūrā īstu iniciācijas mehānismu arī nav, tiem sen pazaudēts garīgais saturs, jo tas ir pretējs patērētāja infantilajai būtībai.
-Kas ir iniciācija?
Jēdziens "iniciācija" nozīmē jaunu sākumu. Tā nav jauno pazemošana vai mocīšana izklaides pēc, kā tas ir daudzviet mūsdienās, bet gan īpašā, sakrālā telpā notiekošs mīlestības pilns process, kuru vada jau iniciēts pavadonis, un kura rezultātā vīrietis atvadās no sava puiciskā Ego un caur transformējošu garīgu pieredzi savienojas ar savu arhetipisko kodolu, tā iegūstot spēju apzināties un kontrolēt arhetipu enerģiju, kurai agrāk akli pakļāvās. Iniciācija iespējama tikai tad, ja ir skaidrība par gala iznākumu. Jo nevar nevienu iniciēt, ja nezina kādam kam tur galā ir jāiznāk. Bet, ja nav šāda kultūrā iesakņota atbalsta un labu attiecību starp paaudzēm, tad atliek grūtais ceļš - caur personisku krahu un krīzi, bez pavadoņiem un skaidrības par to, kur tas viss ved. Tie, kas to pārdzīvo, kas izkārpās tam visam cauri, saglabājot veselu psihi un ķermeni, tie atveras tālākai izaugsmei.
-Kā tu raksturotu to, kas notiek vīriešos šajā laikā. Es uzsveru- ''šajā laikā'', jo pirms gadiem 30 bija pavisam citas aktualitātes šajā sfērā.
Kas mainās vīriešos, viņu prātos un sajūtās?
Kā vispār jūtās vīrieši šajā laikā?
Vispārinājumi ir bīstama lieta, bet mēģināšu atbildēt. Tāda vīrišķība, kāda tā bija pirms 30 gadiem, vairs nav vajadzīga ne sabiedrībai, ne ģimenei, nedz arī pašiem vīriešiem. Vecie modeļi nedarbojas. Bet ko likt vietā..? Tāpēc jau var runāt par "vīrišķības krīzi". Universālas atbildes nav. Jo izrādās - vīrišķība ir pretrunīga. Vienus šīs pretrunas atbaida un viņi bēg tradīcijās, bet tur atkal priekšā savas pretrunas. Otri pasludina infantilismu par normu un komfortabli iekārtojas "jutīgā vīrieša-bērna" nišā, ar viņiem ir interesanti runāt, viegli pārgulēt, bet viņi nespēj uzņemties atbildību un bieži vien netiek galā paši ar sevi, kur nu vēl ar attiecībām. Trešie izvēlas pašu vieglāko ceļu: bēgt atkarībās, tādā veidā noliedzot sevi.
Bet ir arvien vairāk tādu, kuri, izejot caur minētajiem variantiem kā sava veida fāzēm nonāk pie jautājuma - varbūt ir kāds cits ceļš? Tas izmisums taču ir jūtams pa gabalu no katra, teiksim, ceturtā pretimnācēja. Jo jautājumi ir tiešām būtiski. Kā iemācīties normāli konfliktēt ar sievietēm - kā līdzīgam ar līdzīgu? Kā nodibināt emocionālu saikni ar bērniem? Kā izveidot labas attiecības ar māti un tēvu, izvairoties no regresijas atpakaļ uz puikas reakcijām? Mīlēt kā vīrietim? Dusmoties kā vīrietim? Skumt kā pieaugušajam? Šie jautājumi neliek mieru. Un vīrieši jūt, ka sievietes ir vairāk ar sevi strādājušas un aizgājušas viņiem priekšā. Daudzi nejūtas vienlīdzīgi blakus stiprām sievietēm, tādēļ lietā tiek likti dažādi kompensācijas mehānismi: centieni dominēt, padevīgi paļauties vai vienkārši bēgt.
-Mēs pārrunājām, ka vīrieši savā ziņā sajūt apdraudējumu savai iedomātajai vīrišķībai, tādēļ pretojas garīguma dimensijas ienākšanai savā dzīvē, baidoties pat atzīt, ka varbūt ir kāds iekšējs iemesls diskomfortam, neapmierinātībai profesionālajā un attiecību sfērās.
Bet, pieņemsim, ka vīrietis ir spēris pirmo soli- atzinis: ''vecīt, nu nav tev viss forši, kaut kas ir jādara, utml.'' Bet kas?!
Tu teici, ka vīrietim ir ļoti svarīgi, ka viņam ir reāls rīcības plāns. Kur tādu dabūt? Ko Tu ieteiktu? Ar ko sākt?
Viens pats to īsti nevar izdarīt, lai gan dažus tādus droši vien var atrast. Mēs tomēr esam būtnes, kuras pilnveidojas attiecībās ar citiem. Iepriekš teicu, ka vīrišķības jēdziens ir pretrunīgs. Bet tas nav nekas slikts - šīs pretrunas nav jācenšas atrisināt, reducējot vīrišķību uz kādu vienu, iekšēji nepretrunīgu definīciju. Uz jautājumu "kas ir vīrišķība?" nav īsas un skaidras atbildes, kuru var kā tableti norīt un tūlīt pat pārvērsties īstā vīrā. Bet ir modelis, kur šīs pretrunas tiek uzstādītas kā attīstības uzdevumi. Vīrišķība rodas mācoties šīs pretrunas apzināties un integrēt. Pirmais, ar ko ir jātiek galā, ir infantilais Ego, kas savā uzpūstajā diženumā iedomājas esam pasaules centrs. Tālāk seko uzmanīgs, godīgs, bet galvenais - sistemātisks darbs ar katru lielo uzdevumu. Mūsdienās inciācija vairs nevar notikt vienā rāvienā, kā tas bija arhaiskajās sabiedrībās. Kā personības esam kļuvuši parāk sarežģīti, lai spētu ar vienu izšķirošu lēcienu pārkāpt pāri zēna mentalitātei. Tas ir pakāpenisks process, kas, kā man šķiet, vislabāk veicas mijiedarbībā ar citiem. Piemēram, vīru grupās, kas nav ne psihoterapija, ne akadēmija, nedz sporta klubs, nedz baznīca vai templis, lai gan iekļauj pa kādam elementam no tā visa. Ko tieši - tas atkarīgs no konkrētās grupas sastāva.
-Arī sievietes jūtas dažādi. Vienas ir atmetušas cerības, ka vīrietis sāks saprast viņu meklējumus, un, ka kādreiz varēs pārrunāt tēmas, kas ir aktuālas viņām. Jūtās samērā bezcerīgi, un samierinās.
Ir tādas, kas tualetē liek ''Citādo pasauli''atšķirtu konkrētā vietā, cerībā, ka viņš izlasīs un izmēģina dažādus trikus, kā pievērst viņu ''savai ticībai'':). Ir kam izdodas, bet tādi gadījumi nav bieži.
Un ļoti daudz ir tādu (vismaz manā lokā), kas ir izgājušas no karmiskajām attiecībām, lielā mērā izpildījušas savus ''mājasdabus''- strādājušas ar sevi, savu ego, bērnības rētām. Un gaida. Meklē un cer, kad beidzot vīrieši sāks mosties...
Es redzu viņu ilgas, viņu vēlmi iet šo pašizziņas un izaugsmes ceļu kopā ar savu vīrieti. Tā kā sieviete ir vairāk tendēta savu problēmu cēloņus meklēt sevī, tad, vismaz šeit Latvijā, sievietes ļoti aktīvi uzdod jautājumus, meklē atbildes un strādā ar sevi.
Protams, ka man nav precīzas statistikas, bet sajūtās šķiet, ka uz 30 savu pašizaugsmes ceļu ejošām sievietēm ir 1-3 vīrieši. Kā Tev šķiet?
Vai Tev ir kāds padoms, vai vismaz ieteikums šīm sievietēm, gan, lai palīdzētu saprast šodienas vīrieti? Varbūt palīdzēt, mudināt vai atbalstīt?
Taisnība, viņu ir maz. Daudz vīriešu ir iestrēguši sociāli definētajos dzimumlomu variantos, cerot, ka viss kaut kā nokārtosies pats no sevis. Protams, ka tas nenotiks. Dāmu izmisums ir saprotams, taču šī problēma vīriem ir jārisina pašiem. Dāma nevar iniciēt vīrieti, jo tad viņa viņu vienkārši nespēj cienīt kā autonomu būtni. Taču sieviete noteikti var palīdzēt vīrietim, kurš jau ir nogājis zināmu krīzes ceļu un ir atzinis, ka viņam šāda palīdzība vajadzīga - pārvarējis infantilo pašlepnumu, izkāpis no varoņa tēla un novilcis bruņas. Tur īsti vietā ir maigs pamudinājums, iedrošinājums, arī iedvesma no viņas puses. Diemžēl, sievietes dažkārt nespēj atturēties no kārdinājuma vēlāk izmantot atklātības brīžos pateikto pret vīrieti. Ja tas tiek darīts, tad nākamā atvēršanās var vairs nekad nenotikt. Rīkojoties no spēka pozīcijām vai ar viltu var panākt tikai to, ka tiek atmodināts infantilais Karotājs, kurš viņā redzēs tikai ienaidnieku un pretosies cik spēs.
Sievietei ir vislielākā loma tikai vienā no četrām jomām, proti, saistībā ar Mīlnieka arhetipu, kur vīrietim ir jāmācās pieņemt sava sievišķā puse, savs jutekliskums, savs trauslums. Un ne jau tāpēc, ka sieviete būtu trausla un jūtīga, bet tādēļ, ka viņa liek vīrietim tādam justies. Nedz sieviete, nedz vīrietis nav pilnībā pieaudzis, ja nav pieņēmis savu pretējā dzimuma dvēseles daļu.
Pilnībā vīrieti var iniciēt tikai otrs vīrietis, kurš sasniedzis viedumu un saprot kā veidot un izmantot sakrālo telpu, atvērt otra dvēseli, atbrīvojot bezapziņu un aktivējot pašā vīrietī ietverto dziedinošo enerģiju, un kā to aizvērt pēc tam, kad process ir noslēdzies.
-Jau pāris gadus, kā arī Latvijā sāk paradīties t.s. Vīru Apļi. Vai tas neliecina, ka ir sākusies kāda kustība šajā virzienā? Kas notiek šajos vīru apļos? Ko tie var sniegt vīrietim?
Ļoti gribētos to saukt par kustību, bet pagaidām pāragri spriest. Labā ziņa ir tā, ka vīru grupu paliek arvien vairāk. Personiski zinu vīrus no trim grupām, bet ir dzirdēts par vēl vairākām. Vīru grupās vai apļos notiek tieši tas: pakāpeniska iniciācija. Tas nozīmē, ka vīri iedziļinās savas dvēseles pamatos un meklē savas, konkrēti sev saistošās atbildes uz pamatjautājumiem. Kas ir mans Karotājs - kā tas izpaužas konkrēti manā dzīvē, kā es sargāju savas personības robežas, kas ir manas vērtības un kad es iesaistos konfliktos, lai tās aizstāvētu? Kas ir mans Mīlnieks - kāds es esmu romantiskajās attiecībās, kā īstenoju savu kaislīgo pusi, kā spēju atvērties un mīlēt par spīti tam, ka tas vienlaikus nozīmē arī spēju ciest? Kas ir mans Viedais - kā es uztveru pasauli, izprotu tās likumsakarības, kā mācos lietot ne tikai intelektu, bet arī intuīciju, pieņemt un izmantot paradoksus? Un, visbeidzot, kā izpaužas mans Valdnieks, Karalis, Tēvs - kā es īstenoju pašu svarīgāko vīriešu funkciju, kas ir rūpes par apkārt esošo cilvēku - kolēģu, padoto, bet arī ģimenes un valsts - labklājību un uzplaukumu?
Grupā esošie vīri pilda ļoti svarīgu funkciju - atmasko vīrieša infantilismu, neļauj viņam melot sev un citiem, ieslīgt paštīksmē, izlikties vai izvairīties no atbildības. Grupas lielākā vērtība ir godīgums un atklātība, aiz kuras stāv cieņa un brālīgā mīlestība. Tā ir skarbā līdzjūtība. Pateicoties tai, katrs vīrs var mācīties bez pazemojuma, bez nepieciešamības konkurēt vai pašapliecināties. Mācīties un vienlaikus mācīt citus. Šajā sakrālajā telpā mēs mijiedarbojamies kā viens otra iniciētāji, uzmanīgi un rūpīgi, kā brāļi.
-Kāds ir Tavs viedoklis, redzējums par to, kāds ceļš mums- gan sievietēm, gan vīriešiem jānoiet, lai pietuvotos viens otram? Kas ir svarīgi šodienas kontekstā?
Mēs dzīvojam lieliskā laikā - ir tāds prieks redzēt atmošanos un pārmaiņas cilvēkos! Katrs no mums mācās mīlēt no jauna un nav tādas sirds, kas nav tikusi salauzta pirms to iemācījusies.
Attiecības ir brīnišķīgs spogulis mūsu attīstības patreizējai stadijai un vienlaikus tramplīns lecienam uz augšu - to mērķis ir iemācīt cilvēkam transcendēt, pārsniegt pašam sevi. Vai bedre kritienam, ja neesam tam gatavi. Veidojot attiecības ir svarīgi saprast, ar ko tieši ir šīs attiecības - ar bērnu pieaugušā ķermenī, vai ar psiholoģiski pieaugušu cilvēku. Jo bērna prātā palikušais vienmēr būs tas, kas ņems vairāk, bet dos mazāk. Divi infantilie noturas kopā tik ilgi, cik to spēj izturēt viņu Ego. Infantilais un inicētais ir kopā tik ilgi, cik infantilais tiešām tiecas izaugt un mainās - ja tas nenotiek, tad attiecības izjūk. Visstabilāk kopā turas divi iniciētie, bet tādu ir ļoti maz. It īpaši, ja savu iniciāciju pabeiguši tieši šajās attiecībās. Tad viņi var īstenot savu personības potenciālu, atrodot ar Ego vajadzībām nesaistītu dzīves mērķi, un kopīgi kalpojot tā sasniegšanai. Šī kalpošana nekādā gadījumā nav pazemojoša, tieši otrādi - kalpot augstākam mērķim ir īsti pieaugušas personības pazīme. Bet līdz tam ir jāizaug.
Tavs novēlējums?
Netēlot un neizlikties. Prast redzēt skolu katrā situācijā, kur jūtamies sāpināti vai pazemoti. Mīlēt - vispirms sevi, tad otru, un tad - pasauli, Māti Zemi un visus tās iemītniekus. Mīlestība ir vienīgā realitāte, ja tu nemīli, tad Tevis nemaz nav.
Vents par sevi:
Man ir 40 gadu, esmu filosofijas maģistrs, socioloģijas doktors, brīvajā laikā dažkārt rakstu publicistiku. Esmu Rīgas Stradiņa universitātes docents, krājuma "Filosofiskā antropoloģija I" redaktors un autors. Ar to arī aizraujos - nav lielāka prieka kā redzēt, ka cilvēks man blakus uzplaukst. Interesējos par vīriešu un sieviešu dzimumlomām, seksualitāti, brīvību, dzīvi, nāvi, dzeju un mūziku.
***
Kāda jēga no vīru grupām?
Tā jautātu cilvēks, kurš uzskata, ka viņa dzīvē visas problēmas ir atrisinātas: attiecībās viss ideāli, mīļotā sieviete iemirdzas katru reizi, kad viņš ienāk viesistabā, sit plaukstas, kad viņš ienāk virtuvē, un pavedinoši smaida, kad viņš ienāk guļamistabā. Bērni ir sajūsmā par tādu tēti, ar kuru var gan bumbu uzspēlēt, gan par dzīvi parunāties. Darbā viss iet uz "urrā!", projekti nāk, alga aug, kolēģi dievina, priekšnieks gatavs savu vietu atdot kaut tūlīt.
Šādi vīrieši eksistē tikai glancētu žurnālu lappusēs vai dāmu romānos. Tam visam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi 21. gadsimta Latvijā.
Ar mums, vīriešiem, daudz kas nav kārtībā. Mēs pastāvīgi cīnamies ar naudas un laika trūkumu. Mēs paliekam resni, jo ēdam visādus mēslus - nav laika apstāties un parūpēties par normālu pārtiku. Un nav laika aiziet uz sporta zāli. Par savu tizlumu jau arī kauns. Kur pa šiem gadiem palikusi sportiskā forma? Vīrieša spēks? Kur?
Smēķējam, jo tās ir piecas minūtes, kad mums visi liek mieru. Un nervozējam, jo šādos pārdomu brīžos arvien biežāk uzbrūk sajūta, ka ne ar ko īsti netiekam galā. Kas noticis ar to jauno, daudzsološo profesionāli? Un vai tiešām tā nauda ir tā vērta?
Sagribas iedzert. Mēs dzeram bieži un daudz, jo reibums ļauj atlaist nervus un beidzot nodot atbildību kādam citam... Vai tā ir mūsu atpūta? Jeb jau nodzeršanās?
Mūsu sievietes pastāvīgi krīt mums uz nerviem, ir nīgras un nicinošas. Rodas iespaids, ka viņas neaiziet tikai tāpēc, ka nav jau pie kā - tava vecuma veči ir vienādi kretīniski, savukārt jaunākiem viņas nav interesantas. Vai tā ir mīlestība? Un vai tas ir sekss, kas notiek, lai izvairītos no jautājuma "Kāpēc mums jau 2 nedēļas nav seksa?"
Kas to lai zina?
Tēvs? Ar tēvu sen nav runāts, jo par ko tad runāsi... viņa jau tā īsti nekad nav bijis klāt. Ne toreiz, ne tagad.
Māte? Viņa nekad nav spējusi redzēt mūsos vīriešus, tikai puikas, kas jāpamāca un jānorāj. Jo tā viņu pašu savulaik audzināja - stingri un skarbi. Viņas acīs mēs tā arī neesam izauguši lieli.
Bērni? Ar bērniem sen nav kopā nekas darīts, jo nav laika... Kā lai viņiem pasaka, ka mīlam viņus vairāk par visu pasaulē, vairāk par sevi pašu?
Kam prasīt atbildes? Vīriem. Vīriem, kas nav ne labāki, ne sliktāki par tevi, bet godīgāki. Vīriem, kas gatavi pastāstīt, kas viņus uztrauc un kas viņiem sāp, lai tu saprastu, ka neesi viens. Vīru grupā tu iemācīsies ne tikai dzirdēt patiesību par sevi, bet arī izturēt to. Tu mācīsies no citiem, bet viņi - no tevis. Kopā ar viņiem tu atradīsi sevī karavīru, kurš prot aizstāvēt sevi un savus mīļos, ir uzticams un modrs kā sargkareivis, kas nekad nepamet posteni. Kopā ar vīriem tu atradīsi sevī kaislīgu un romantisku mīlnieku, kurš nebaidās just, riskēt un apdedzināties, jo mīlestība ir tā vērta. Atradīsi sevī arī viedo, kura prāts ir ne tikai kritisks, bet arī elastīgs un ass, kurš lasa cilvēku sejas un sirdis, un spēj apklust, lai dzirdētu, ko Dievs vai Liktenis cenšas viņam pateikt. Atradīsi sevī tēvu un valdnieku, kurš prot sakārtot lietas tik harmoniski, ka nekāda "valdīšana" nemaz nav nepieciešama, bet ir vienmēr gatavs iejaukties, lai nepieļautu netaisnību.
Vīru grupa - tie ir tavi brāļi, kas tevi pieņem tādu, kāds esi. Viņi ciena vīrieti tevī un vienlaikus redz cauri tavam vājumam un tavai maskai. Viņi ir gatavi stāvēt tev blakus, ja vien tu esi gatavs nostāties blakus viņiem.
HO!
(HO nozīmē Honesty + Openness - Godīgums un atklātība, kas reizē ir arī sauciens, kas signalizē "esmu runājis", proti, vārds pāriet nākamajam vīram).
***
Vēl viena intervija ar Ventu par šo tēmu: https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/viri-kas-atdodas-grupa-14178753
Lai top!
2018.gada 7.februārī
Inta Blūma
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru