Nedēļu atpakaļ biju Trāķos Lietuvā, kad izstaigājām pili, ļāvāmies pierunāties kādam sirmam kungam, lai mūs
divas dāmas no Latvijas, izvizina ar buru jahtu. Bija tik skaists, silts un rāms vakars, ka principā sirmais kungs mūs paņēma gūstā ar saviem stāstiem, bezvēju un ūdens spoguļa rāmumu... Solītās 40 minūtes jau ievilkās otrajā stundā, kad viņš pajautāja, ar ko tad mēs nodarbojamies.. :) Kad pateicu, ka rakstu grāmatas, viņš izlēma mūs vēl kādu stundu paturēt gūstā, stāstot par savu sapni, vēlmi un ideju - uzrakstīt savu grāmatu!
Šorīt es saņēmu vienu grāmatu pastā. Tās autore Laura sekoja savai sirdij un bija drosmīga un uzņēmīga laist savu gara bērnu pasaulē... Viņa arī bija viena no tām, kas reiz man jautāja par grāmatas izdošanu...
Šī rīta vēstule epastā atkal jautā to pašu- pastāsta par savu ceļu, domu, ideju un jautā, KĀ? Un šādu vēstuļu man ir bijis jau daudz.
Rakstīšana ir gana intīms process, un domāju tieši tādēļ daudziem uzrakstītais paliek kaut kādās kladēs vai mapēs datorā...
Rakstīšana ir veids, kā mēs sarunājamies ar savu Dvēseli un kā Dvēsele sarunājās ar citām...
Rakstīšana palīdz sakārtot savas domas un sadzirdēt pašam sevi, tā palīdz dot un dalīties, tā harmonizē mūsu iekšējo pasauli... Tas ir brīnišķīgs instruments, pieejams katram no mums...
Kāds veido blogu, kur dalās ar receptēm vai eksperimentiem dārzā, kāds reflektē savas sajūtas par lasīto, dzirdēto un redzēto, kāds ļauj Dvēselei dziedāt dzejā...
Katrs atrod savu veidu un auditoriju. Daudziem arī auditorija nav nepieciešama...
Patlaban man šķiet, ka daudzi raksta vai plāno rakstīt grāmatu un, ja tu esi viens no tiem, tad tagad es rakstu tev. Vienkārši, lai padalītos pieredzē un pārdomās par šo tēmu. Cerot, ka šīs prakstiskās lietas tev noderēs.
Arī man pašai Latvietes Karma ir 3. grāmata. Pirms tam biju uzrakstījusi grāmatu par krāsu terapiju un ''Meditācija kā terapija''. Tie bija pirmie kucēni, kas ļāva saprast, vai es spēju šādā veidā translēt informāciju un enerģiju. Paldies Dievam, līdzekļu neesamība, neļāva man tās izdot :). Otrās grāmatas fragmentus, vēlējos ievietot Ardievu, Karma! grāmatā, bet sapratu, ka viss ir jāpārraksta... Mēs visi mācāmies.
Tomēr, ja ir lemts rakstīt, tad tu nespēsi nerakstīt. Un arī viss pārējais sakārtosies...
Atbildēšu uz tiem dziļi praktiskajiem jautājumiem, ko man parasti uzdod. No pieredzes zinu, ka šī informācija var būt kā ''auksta duša'' zilajam sapnim, tomēr tā aizskalo izlūzijas, sapurina un mazina to neziņu, kas pastāv: ar ko sākt, kur iet, kam jautāt?
Meklēt izdevēju vai izdot pašam?
Es painteresējos pie citiem autoriem par viņu pieredzi attiecībā uz izdevējiem, līguma nosacījumiem un iespējām tos ieinteresēt.
Viennozīmīgi, ja tu esi nevienam nezināms autors, tad izdevniecībai tu neesi interesants, jo viņiem tas ir bizness, nevis labdarība. Arī izdevējs uzņemās risku, ieguldot līdzekļus zināmā mērā laimes spēlē.
Tagad, kad man pašai ir izdevniecība, es tiem dažiem, kas ir vēlējušies, lai es izdodu viņu grāmatas, esmu atteikusi, jo neesmu droša par tīri finansiālo rezultātu. Bet esmu arī piedāvājusi idejas un piedāvājumu izdot konkrētiem cilvēkiem, par kuru enerģiju un produkta noietu esmu pārliecināta.
Jāmēģina pierunāt izdevniecības ir tiem, kam nav nekādas pieejas finanšu līdzekļiem (no 2000 eur uz augšu) un tiem, kam nav kaut minimālas uzņemējspējas, lai dibinātu savu uzņēmumu (jo kādam ir jāslēdz līgumi ar tipogrāfijām un grāmatu veikaliem)- tā ir uzņēmējdarbība, ko regulē likumdošana, ir jāmaksā nodokļi, jāadministrē dokumentācija, pavadzīmes, transports, piegādes- par to visu ir jāparūpējās sākotnēji. Jo ko tad tu darīsi, ja tavā dzīvoklītī pēkšņi izkraus kādus 1000 ekseplārus|? :)
Tā kā es tik daudz gadus esmu strādājusi dažādās uzņēmējdarbības vidēs, tad priekš manis sfērai nav nozīmes, jo pamatprincipi visur ir līdzīgi. Grāmatu bizness, salīdzinoši ar tiem, kuros esmu darbojusies ir kā bērnu spēle- ne derīguma termiņi, ne PVD un VAAD, ne ķīmiskas formulas un devas... :) Man saprast, kā tas darbojās bija interesanta, bet vienkārša spēle.
Protams, sarēķinot, kāds ir autoratlīdzības īpastvars kopējā cenā, kas ir grāmatu plauktā, man ātri palika skaidrs, ka, ja es atdošu kādam izdevējam, tad es visu mūžu jutīšos, kā muļķe... :)
Varu pateikt, ka autoratlīdzība ir aptuveni 10%, ražošanas izmaksas aptuveni tikpat (atkarīgs no produkta)...viss pārējais ir apgāds/izdevniecība, veikala uzcenojums (40-50%) un nodokļi.
Absolūtais vairākums autoru, ar kuriem esmu runājusi, kuri ir izdevuši paši, atzīst, ka labākajā gadījumā, grāmata atpelna rašošanas izmaksas un ienākumi, ja arī ir, noteikti nevar kļūt par galveno iztikas avotu.
Kā teica viens zinošs šajā sfērā cilvēks, ''ja vēlies nopelnīt šajā biznesā, ir jāuzraksta bestsellers!''
Tomēr, kā atzīst Kārlis Ozols, ar loģikas palīdzību nav iespējams konkrēti definēt, kas ir grāmatas panākumu pamatā. Es, protams, nojaušu, ka tie meklējami smalkajā pasaulē.. :)
Kā teica viens zinošs šajā sfērā cilvēks, ''ja vēlies nopelnīt šajā biznesā, ir jāuzraksta bestsellers!''
Tomēr, kā atzīst Kārlis Ozols, ar loģikas palīdzību nav iespējams konkrēti definēt, kas ir grāmatas panākumu pamatā. Es, protams, nojaušu, ka tie meklējami smalkajā pasaulē.. :)
Bieži vien grāmatas izdošana ir konkrētā cilvēka sapnis, dažiem ambīcijas un vēlme saukties par grāmatas autoru, kāds protams, to izskata arī kā iespēju gūt ienākumus. Lai arī kāda būtu tava motivācija, vieglāk pieņemt lēmumu ir, ja kaut nedaudz saproti, kā lietas notiek.
Man grūtākais nebija, izprast grāmatu drukāšanas pasauli, aptaujāt tipogrāfijas, saprast tirgu, - pats grūtākais man bija tikt vienā konkrētā, lielākajā grāmatu tīklā, jo varu iedomāties, cik daudz viņiem nāk šādu jaunizceptu autoru, kas vēlās, lai viņa vienu grāmatu tirgotu..
Bet, ko tas nozīmē tirgotājam?
Tirgotājs, tomēr ir uzņēmējs, kuram ir svarīgi, lai viņa bizness ietu no rokas. Veikalu plauktos ir tik daudz vietas, cik ir un ir jāspēj izvērtēt ''ejošākie'' produkti...
Tātad, ja atceramies slaveno Paretto, jeb 80/20 principu, tad tieši 20% grāmatas ir tās, kas nes 80% peļņas. Balstoties uz šo pamatprincipu, akcents ir jāliek, jāreklāmē, uz galdiem un topos ir jāizvieto tās, ko tāpat jau labi pērk. Tāpēc ir naivi uzskatīt, ka grāmata ļoti šauram, specifiskam lokam varētu nonākt izdevīgā un labi pārredzamā vietā, lai kā autors to vēlētos...
Autoram vēl ir jāpierāda un jāpamato, kādēļ viņa grāmatai būtu jāatrodas jau tā pārpildītajos plauktos un vai tā nebūs neizdevīga loģistikas slodze grāmatu tirgotājam.
Tātad rezumējot augstāk rakstīto, kādi ir plusi un mīnusi izdodot grāmatu izdevniecībā vai izdodot pašam:
Izdevniecības/apgādi
+
Nav jāiegulda savi līdzekļi
Izdevniecība uzņemas visus riskus
Organizē redaktoru, maketu, drukāšanu
Rūpējās par loģistiku un mārketingu un grāmatas nonākšanu viekalu plauktos
Izdevniecības vārds
_
Autoratlīdzība/% ir salīdzinoši niecīgi. Esmu dzirdējusi gan par 1eur/grāmatas (cena viekalā 13eur), gan par konkrētu autoratlīdzību par manuskriptu (600eur) un viss.
- Nav iespējams izsekot un kontrolēt patieso tirāžas lielumu un notirgotā apjomu.
- Ārkārtīgi laikietilpīgs un nervietilpīgs pasākums, kamēr kāds tavu grāmatu paņem. Tu vairākām izdevniecībām iesniedz, kamēr attiecīgais cilvēks izlasa (pa diagonāli), un, ja labs garastāvoklis paņem to grāmatu. Domāju, ka pastāv konkrēti kritēriji, pēc kuriem izvērtē manuskriptu- un lielākoties tie ir saistīti ar potenciālo peļņu. Vairāk par šiem jautājumiem varētu pastāstīt jauks un pieredzējis šajā jomā cilvēks- Kārlis Ozols.
Izdod pats
+
pašam ir iespēja kontrolēt procesu;
noteikt grāmatai cenu un gūt atbilstošu peļņu
-
Ir nopietni jāiespringst, lai ''izkostu'' nianses, veiktu aptaujas par cenām, noslēgtu līgumus ar veikaliem, un sakārtotu visus saimnieciskos jautājumus
- pašam ir jāatrod redaktors (3-4eur/lpp), maketētājs (150-300eur), dizainers (no 100eur)*
* Update! Cenas vairākkārtīgi cēlušās no raksta publicēšanas brīža!
-Tu uzņemies visus riskus gan attiecībā uz ieguldīto/aizņemto naudu, gan uz līguma nosacījumu izpildi, gan arī par to, ka Tavus produktus var arī nepirkt un grāmatnīcas var atgriezt atpakaļ (ja nav konkrēta apgrozījuma- lai neaizņem plauktus)
Pastāv vēl trešā iespēja- tie ir poligrāfijas (nevis tipogrāfijas) uzņēmumi, kas piedāvā iespiest grāmatu mazās tirāžas (kaut vai vienu eksemplāru). Tā ir cita, dārgāka tehnoloģija, bet ir izdevīga gadījumos, ja grāmata ir specifiska, vai personiska, vai reprezentatīviem nolūkiem domāta. Tad šis ir izdevīgs variants, jo neprasa lielus ieguldījumus, kaut grāmatas pašizmaksa ir 5x lielāka kā tipogrāfijās drukātā un peļņas gūšanai vairs neder (cena veikalā sanāktu astronomiska).
No savas pieredzes varu pateikt, ka izdevīgākā tirāža ir sākot no 2000, tad vienības pašizmaksa sāk ļaut domāt par kaut kādu peļņu. Vidējā drukātā grāmatu tirāža Latvijā esot 1500gb.
Mēs esam kaut arī ļoti lasoša, tomēr maza valsts un potenciālo lasītāju konkrētam produktam ir maz. Un, jo specifiskāka niša, jo mazāk. Pavisam cita lieta ir ar angliski vai krieviski rakstošajiem autoriem, kuru auditorijas ir milzīgas, līdz ar to arī ar grāmatu (labu) rakstīšanu varbūt arī var pārtikt.
Manuprāt, ir svarīgi apzināties, kādi ir Tavi mērķi, rakstot un kādi, vēloties to drukāt. Tieši motivācijas secība ir viens no faktoriem, kas cieši korelē ar pārdošanas rezultātiem. Un ne jau tikai par peļņu es runāju. Domāju, ka ikviens autors, pirmkārt vēlās, lai viņa grāmatu novertētu, lai tā cilvēkus uzrunātu un dotu tiem ko vērtīgu.
Otrkārt, ļoti vajadzētu objektīvi izvērtēt savas grāmatas satura vērtību priekš citiem, jo varbūt blogs vai sociālo tīklu lapa būtu piemērotāks risinājums...
Un nobeigumā
Vakar, sarunājoties ar žurnālisti, kura pati ir autore, atbildēju uz to pašu bieži uzdoto jautājumu, kas ir tas, kādēļ Tava grāmata (Latvietes karma) jau pusotru gadu ir pirktāko grāmatu topā, nodrukāta jau 22 000 eksemplāru... Starp jautājuma rindiņām sajutu patiesu neizpratni, jo pati apzinos, ka LK nav ne izcila literārā, ne informatīvā vērtība. Bet atbilde ir it kā vienkārša, taču tajā pat laikā ļoti jēdzienietilpīga. Tā ir enerģija, ko tā nes. Starojums, dziedināšana, mīlestība, iedvesma, pieredze, iedrošinājums, samīļošana, mierinājums, cerība... Informatīvi izcilu grāmatu ir daudz, bet tās, kam piemīt terapeitisks efekts- tādas manā mūžā ir tikai dažas nākušas priekšā... Un tieši enerģijas daudzums un kvalitāte ir tā, kas nosaka, to gribēs un pirks, vai tā putēs plauktos... Esmu pateicīga, ka man ir dota iespēja būt par šo enerģijas kanālu...
No sirds ceru, ka šis rakstiņš palīdzēs saprast, reālāk paskatīties uz lietām, un izvēlēties sev piemērotāko ceļu pretī savam sapnim!
Lai izdodās!
Sirsnīgi-
Inta
P.s. Ja ir vēl kādi konkrēti jautājumi, uzdod FB komentāros- centīšos atbildēt! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru