Apcere, Pateicība un Dāvāšana

Dabā viss ir ciklisks, un Saulgrieži ir dabā noliktie atskaites punkti: Vasaras Saulgrieži ir laiks, kad 

arī mēs paši atrodamies enerģijas apogejā un vislielākajā spēkā. Rudens Saulstāvji- ražas laiks, kad ievācam, ko sējuši. Laiks, līdz Ziemas Saulgriežiem, ir laiks, kad atsijājam graudus no pelavām, saprotam, ko īsti esam ievākuši, apzinām to visu, un atbrīvojam visu lieko, nevērtīgo, traucējošo, nevajadzīgo, savu nokalpojušo. Un sējam sēklas. Jā, jā- dabā sēklas izbirst vēlā rudenī.... Pēc Ziemas Saulgriežiem, mēs šīs sēklas apgarojam un briedinām. Tas ir laiks, kad ārēji nekas nav redzams, bet katrā sēklā tiek likta jaunā enerģija un informācija, tā tiek briedināta ar mūsu iedvesmas, ieceru un vēlmju enerģiju. Un to, ko mēs ieliksim šajā laikā, to fiziskajā plānā varēsim ieraudzīt Pavasara Saulstāvjos, kad parādīsies pirmie asni un pumpuri...

Mēs varam iet pret Dabas enerģētiskajiem cikliem un paši lemt, kad sēt un, kad ievākt ražu. Tikai tas ir lielākās pretestības ceļš. Bet varam arī ļauties un sadoties rokās ar Māti Dabu, lai visi procesi notiktu daudz harmoniskāk..

Apcere, Pateicība un Dāvāšana, lai ir Tavi sabiedrotie šajā laikā. Tie ir trīs stāvokļi, kuros, manuprāt,  šobrīd ir visharmoniskāk un svētīgāk atrasties.

Aizver acis un pateicies par visu, kas Tev ir dots, par visu, kas ir piedzīvots. Par visu to, kas Tevi ir izveidojis par to personību, par to cilvēku, kas esi. Sajūti pateicību kā vilni, kas piepilda Tevi visu. Tu taču zini, pateicības sajūta ir tā, kas ļoti strauji ceļ mūsu vibrācijas, tuvinot mūs mūsu sapņiem. Mēs piesaistām to, par ko pateicamies.

Mācīsimies un uzdrošināsimies atvērt savas sirdis! Pacelsim dāvināšanu ārpus materiālās pasaules robežām, jo tas mums ļauj patiešām pieredzēt brīnumus un piepildīt Dvēseli ar patiesu prieku!

Ļoti , ļoti daudziem no mums ir slēgta sirds čakra. Slēgta sirds nenozīmē, ka cilvēks nemīl (ja nu vienīgi pats sevi),-katrā no mums ir Mīlestības avots. Tikai šim avotam ir uzlikts bruņu aizsegs, kas neļauj Mīlestības plūsmai brīvi plūst, iekšējai Gaismai starot, Dvēselei līksmoties un izbaudīt Ceļojumu, ko saucam par dzīvi!

Bailes ir tās, kas ir nobloķējušas mūsu sirdis. Bijušās vilšanās, ciešanas, nodevības un sāpes. Mums ir nāvīgi bail no tā, ja pavērsim savas sirds spraudziņu, kāds noteikti iebridīs tur ar dubļainām kājām, atstājot sāpīgas pēdas.

Daudzi mēģina atkal uzticēties, atkal pielaist kādu tuvāk, bet piedzīvo vienu un to pašu, ar katru šādu reizi pieliekot pie savas sirds durvīm vēl vienu piekaramo atslēgu...

Īstenībā, šeit slēpjas mācībstunda. Beznosacījumu mīlēšanas un pieņemšanas mācībstunda. Noteikti viņi ieradīsies izbradāt Tavu sirdi, jo uz atvērtu sirdi, uz mīlestības plūsmu visi tiecās, kā nakstauriņi uz gaismu, un atskrienot, ieraugot to skaistumu, apžilbst no skaudības, neizpratnes, Tavas citādības, kā spogulī ieraugot savas aizslēgtās durtiņas...Un instinktīvi, kā aizsargājoties mēģina apslāpēt Tavu gaismu ar neizpratni, nosodījumu, skarbiem vārdiem... Sāp, izbradātā sirds sāp, jo Tu uzticējies, atvēries, ļāvies...vēlējies ļauties savai Dvēselei..

Sirds atvēršanās sākumā, man pašai šķita, ka visa pasaule ir iecerējusi izbradāt manu tikko vērties sākušo sirdi...Un es bieži uzdevu sev jautājumu: vai man ir sevi jāsargā? Vai ir jāizvērtē, kam vērt un, kam aizcirst savas sirds durtiņas deguna priekšā?

Tagad zinu, ka nav. Tā ir beznosacījuma pieņemšanas un izpratnes mācībstunda. Mūsu Sirds un Dvēsele ir kā saule, kura spīd visiem. Atverās arvien plašāk un plašāk.

Un ir kādā svarīga lieta, ko vēlos pateikt vai atgādināt šajā laikā. Došanas un Saņemšanas kanāls ir viens. Durtiņas sirdī ir vienas. Mēs neko nevaram saņemt no Pasaules, ja paši neatveram savas sirds durtiņas. Ne Mīlestība, ne pārpilnība, ne enerģija... Mēs vēlamies tikt mīlēti, saņemt no citiem cilvēkiem un pasaules tik daudz, dzīvojam gaidās, kamēr nekas mūsos ienākt nevar.

Savas sirdis atvērt varam vien mēs paši, saņemt drosmi, zinot ka var būt visādi, bet, ka tas ir to vērts! Atslēgas vārds ir DOŠANA!

Sāc ar smaidu pretīmnācējam, ar komplimentu kolēģim, ar vārdiem''es Tevi mīlu'' mammai, ar jaukiem un iedvesmojošiem komentāriem pie draudzenes bildes ''draugos''. Izdomā, kā Tu vari iepriecināt apkārtējos neiztērējot ne santīma. Padomā! Un sāc tagad! Ar katru savu smaidu, ar katru novērtējumu, atbalstu un labo vārdu, Tu vērsi vaļā savu sirdi, ļaujot arī pie Tevis atnākt tam, ko esi devusi, izstarojusi, dāvinājusi... Šīm dāvanām, tici man, ir neizmērojami lielāka vērtība, nekā tiem ķekša dēļ sapirktajiem niekiem....

Piepildi sevi ar Pateicību un Dāvāšanu un ļauj sev būt pašam!

Ļauj sev būt tādam, kāds esi! Ļaujies pārdomām un apcerei, ļaujies iekšējās transformācijas procesiem, kas iespējams Tevī notiek. Atliec lielo plānošanu uz pēcsvētku laiku un vienkārši, ļauj sev BŪT! Pateicības un pieņemšanas stāvoklī.

Tas ir tas, ko gribu novēlēt Jums un pati sev!

Lai Jums iekšēja miera, mīlestības un svētības piepildīts šis laiks!

Sirsnībā- Inta

Vienatne kā svētība

''Lai sieviete veidotu saziņu ar savu savvaļīgo sievišķību, viņai vajag laiku pa laikam atstāt zemes

pasauli un iemājot vienatnes stāvoklī. Senatnē angļu valodas vārds ''alone''(vienatne) sastāvēja no diviem vārdiem: ''all one''. Tie apzīmēja noturīgu vai pagaidu stāvokli, kurā cilvēks ir pilnīgi viens, atrodas vienatnē ar sevi. Jo, raugi, tas ir vientulības mērķis- pabūt vienatnē ar savu Es. Tās ir zāles pret nespēku un nogurumu, tik raksturīgu mūsdienu sievietēm. Kavēšanās vienatnē palīdz viņām, kā sacīts vecā parunā, ''lēkt zirgā un auļot visos virzienos''.

Vienatne nav enerģijas vai rīcības trūkums, kā daži apgalvo. Drīzāk tā ir dāsna velte, ko mums pasniedz Dvēsele no saviem pirmatnējās brīvības krājumiem....

...Regulāri praktizējot labprātīgo vienatni, mēs spējam ierosināt sarunu starp savu patību un savvaļīgo dvēseli, kas piepeld mūsu krasta tuvumā...mēs uzdodam jautājumus un dvēsele sniedz vērtīgus padomus.'' /K.Pinkola Estesa/

Jau ilgi neesmu šeit blogā rakstījusi, jo visu izrakstu grāmatā, kura cerams, drīz ieraudzīs dienas gaismu. Bet tēmas krājās blociņā: kā piezīmes, aktuālitātes, atziņas, par kurām vēlos ko teikt jums, mīļās(ie) :)

Un viena no šīm tēmām ir ''Sieviete un vientulība un vienatne kā svētība'', un tieši šonedēļ sarunās ar divām man tuvām sievietēm izskanēja šī tēma, kas man bija mājiens: '' ej un raksti!'':)

Tik daudzas man uzdod šo jautājumu: kādēļ es esmu vientuļa? Kādēļ esmu viena un nevaru sastapt piemērotu partneri, kādēļ jūtos vientuļa, pat esot attiecībās...utml.

Vientulība ir skumja sajūta, kas no garīgā viedokļa nozīmē atdalītību no savu Gara (Augstākā Es). Sajūtās. Jo Dievs jau mūs nekad nepamet, mēs paši no tā attālināmies. Vientulība var būt destruktīva, jo liek domāt par savu mazvērtību un neveiksmīgumu. Mēs jūtamies kā mazs, nevienam nevajadzīgs puteklītis lielajā Kosmosā... Nu, jā-  ir jau daži draugi, radi, bet līdz galam jau viņi tāpat nevar mani saprast, izprast un pieņemt...

Ilgstoša vientulība nomāc mūsu Garu un atņem prieku dvēselei, jo cilvēks šeit ir nācis, lai mijiedarbotos ar citiem... Viņam (Dvēselei) ir virkne ''darba uzdevumu, kontraktu'', kas ir noslēgti ar citām dvēselēm, taču pagātnes ēnas, emocionālās traumas, neveiksmes partnerattiecībās, sāpes vai bēdas ir ''norāvušas rokasbremzi'', un mēs baidāmies atkal uzticēties, ļauties, iziet ārpus komforta zonas, mesties dzīves virpulī, ļaut, lai straume nes (gars mūs ved)... 

Jā, Dvēsele alkst, mudina, kņudinās krūtīs- tur ir mūsu vēlmes pēc attiecībām, glāstiem, sirsnīgām un mīļām sarunām, klātbūtnes, atbalsta.... Dvēsele mudina iet uz priekšu, bet mūsu pagātnes ievainotais Es baidās.... Un baidās... Prāts atkal un atkal iekrīt šķietamā loģiskuma važās: ''kur tu skriesi, dumiķīt- tu esi par vecu (nabagu, resnu, ar bērniem, u.c. iemesli), vai visi normālie vīrieši jau ir pie vietas'' utml...

Vai nu tu noliedz sev attiecību prieku vai arī izmisīgi gaidi savu īsto... Kad apnīk gaidīt, pameklē ''Sapņos un Kokteiļos''vai ''Oho.lv''  Šad tad arī varbūt kāds uzrodas, un tad atkal pazūd... 

Varbūt tu tik ļoti baidies, ka esi izdomājusi filmās un grāmatās popularizēto tēlu par īsto un vienīgo, kurš pēkšņi nostāsies tev Statoilā pie kases blakus, jūsu skatieni sastapsies...un sirds visu sapratīs! Viņs būs tas ilgi gaidītais manējais, mana ''otrā'' pusīte..nu, jā un tālāk jau seko izsapņotais laimīgās kopdzīves scenārijs... Scenārijs, ko ir uzrakstījis tavs prāts ilgu pilnās naktīs, scenārijs, kam ar tavas Dveseles plāniem šai dzīvei var nebūt nekāda sakara... bet par ilūzijām kādā no nākamajiem rakstiem... :)

Gribi zināt, kādēļ mēs esam vienas?

Tādēļ, ka šis vienatnes laiks, periods mums ir dots no Augšas. Kā dāvana. Ir laiks mācīties un ir laiks  praksei. Laiks, kad informāciju uzņemam, un laiks, kad to apzinamies, integrējam savā apziņā... Mums, sievietēm, bieži šis ir laiks starp tā saucamajiem ''karmiskajiem partneriem'', lai ''savilktu galus'', izdarītu secinājums, sadziedētu brūces un izmainītu sevi. Būtiski. Lai padarītu sevi par garīgi cita līmeņa personību, ar daudz lielāku viedumu, sirds atvērtību, pieņemšanu un pasaules izpratni. Lai šajā līmenī mums iedotu šim līmenim atbilstošu parneri! Lai mēs vēlreiz ''neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem'', nesēdētu vēlreiz ''tajā pat klasē'', netērējot tik ļoti dārgo šīs dzīves laiku...

Šī dzīve ir ļoti būtiska Lielajā Pārmaiņu Laikmetā, kad nav vairs laika '' pērties'' vairākas dzīves ar vienu un to pašu problēmu, vienā un tajā pašā līmenī.. Šajā dzīvē ir jāspēj iet uz priekšu.

Tādēļ, ja Tu pašlaik esi viena, tad zini- vēl viss nav izdarīts: nav līdz galam piedots, nav izdziedināta pagātne, pārvarētas bailes un ego, nav atvērta sirds beznosacījuma mīlestībai un pieņemšanai (nav runa tikai un vienīgi par partnerattiecībām- tas attiecas uz visām mūsu attiecībām); tu vēl neesi savā garīgās attīstības ceļā nonākusi pie uzticēšanās, ļaušanās un paļaušanās- tavs prāts (ego ar prāta palīdzību) kontrolē tevi, neļaujot Dvēselei uzņemties vadību pār tavu dzīves ceļu... 
Zini, agri vai vēlu, tev nāksies palaist šos prāta kontroles grožus... protams, ja vēlēsies būt laimīga...

''Mūsu dzimums ir mūsu garīgs uzdevums''- tā teica Juris Rubenis.

Visi mēs šeit nākam, lai pašrealizētos kā ķermeniskas būtnes, kurās ir integrēta daļina no Dieva- Dvēsele. Mums, neatkarīgi no dzimuma ir jārealizējās kā radošām būtnēm, kā Radītājiem- tā ir mūsu sūtība šeit, uz Zemes: apgarot matēriju, piepildīt to ar radošo enerģiju, mīlestību un prieku. Pa ceļam apgūstot dualitātes pieredzi.. :)

Sievietes daudz vairāk nekā vīrieši pašrealizējas un gūst dvēselisko pieredzi caur partnerattiecībām, jo tieši sievišķā enerģija ir tā, kas pauž dvēseliskās īpašības. Sievietei partnerattiecības vienmēr būs svarīgākā dzīves tēma- tikai vajadzētu atcerēties par partnerattiecību garīgo mērķi.

Lielākā daļa sieviešu jau no mazotnes sapņo par ģimeni, uzskatot piemērota partnera atrašanu, bērnu radīšanu un sabiedrībā pieņemta ģimenes modeļa īstenošanu par savas dzīves jēgu un mērķi.

Atcerieties, ka arī dzīvnieki veido pārus (dažas sugas pat uz mūžu), rok alas, vij ligzdas, rūpējās par pecnācējiem utt. Kamēr mēs domājam tikai par mājvietu, drošības sajūtu, nodrošinājumu, bērnu radīšanu un audzināšanu, pensijas sagaidīšanu un mazbērnu auklēšanu, kā savas dzīves ideālo scenāriju, tikmēr mēs īstenībā neizejam ārpus instinktīvā, dzīvnieciskā, dzimtas turpināšanas, izdzīvošanas instinkta līmeņa. Kamēr mēs atrodamamies šajā apziņas līmenī, mēs principā esam ar Ego apveltīti dzīvnieki...

Šajā pasaulē ir radīti divi dzimumi, lai tie realizētu dievišķo plānu caur savstarpēju mijiedarbību, enerģiju apvienošanu, otra pieņemšanu un kopēju Radīšanu! Lai iemācītos izprast, pieņemt, papildināt un novērtēt vienam otru. Lai saprastu, ka Partnerība ir sadarbība, nevis cīņa.

Sievietei piemīt vienas kvalitātes enerģija, vīrietim -cita. Pat čakras sievietei griežas pretēji nekā vīrietim (pirmā- pa kreisi, otrā- pa labi utt., vīrietim- pretēji), lai savienojoties abi kļūtu par milzīgu spēku. Vienkārši runājot, katrā no dzimumiem izpaužas kādas konkrētas dievišķās enerģijas kvalitātes, kuras apvienojot, mēs iegūstam Vienotu Rādītājā spēku un potenciālu!

Un, šis ir vienotības laiks- laiks, kad integrēt visas aizgājušo laiku mācības - matriarhātu, patriarhātu, reliģijas,- visu kas šķīra, dalīja un šķēla dzimumus, -pieņemt, integrēt savā pieredzē. Un atlaist visu vecās enerģijas. Enerģijas, kas baidījās, kontrolēja, sodīja, nepiedeva...

Tas laiks, kad lai virzītos garīgajā ceļā uz priekšu caur vienatnes (mūki) praktizēšanu, ir beidzies. Šajā laikā, lai ietu uz priekšu, ir vajadzīgs abu spēks. Vai, īstenībā triju spēks- Viņš, Viņa un Dievs.

Izņemot dažus izņēmumus, katrai (am) no mums ir šai dzīve paredzēts partneris, un iespējams, ne viens vien (ar pirmās klases skolotāju mēs augstkolu pabeigt nevaram)- tas, cik daudz būs, ir atkarīgs no konkrētās Dvēseles uzdevumiem un ātruma, ar kuru tā ir izvēlējusies iet savā pieredzes gūšanas ceļā. Prieks par tiem pāriem, kas izvēlās augt abi, kam Dvēseles ir sadevušās rokās un, atstājot karmu aiz muguras, sper solī savā kopējā nākotnē. Nākotnē, ko abi vēlas radīt kopā!

Ar to es gribu teikt, ka nevienai sievietei nav jābūt vienai! Jo Visuma likumi paredz šeit darboties kopā. Nebūt nav visām jārealizējās kā mātēm,- varbūt pēcnācēju radīšanas programmas jau citās dzīvēs ir realizētas, un šajā ir paredzēts uzreiz jau startēt nākamājā- PARTNERĪBAS līmenī.

Nav svarīgs arī vecums, un tas, vai sekss vairs tehniski ir iespējams :), jo mijiedarbība notiek pavisam citā līmenī-tā ir īstā partnerība, ko raksturo viens jēdziens krievu valodā '' созидающее'' ...

Un te man gribās sniegt kādu vēstījumu, Jums manas dārgās ceļabiedres, tās kuras ir uz šī garīgā ceļa- tieši Jums tie vientulības/bezattiecību periodi mēdz būt visgarākie, jo Jūsu Dvēseles jau ir pieņēmušas lēmumu strauji doties uz priekšu! Tās vairs nevēlas tērēt laiku karmisko attiecību peripētijām- tur, kur tās dodas, ar karmu bagāžā nav ko darīt :)
Ja būsiet visu izdarījušas, tad Viņš noteikti nāks, bet rēķinieties, ka tās būs cita līmeņa attiecības: jums vairs nevajag radīt pēcnācējus, vīt ligzdiņu un gaidīt mazbērnus,-jums būs pavisam citas attiecības. Attiecības, kurās Jums kaut kas kopā būs jādara, jāiet vienā virzienā, dodot kaut ko no kopradītā pasaulei.
Nav vērts krist izmisumā, ilgās, ilūzijās un gadījuma sakaros. Nav obligāti turēt kādu seksam, vai lampiņu skrūvēšanai. Bet, ja tomēr turi, tad apzinies pilnā mērā, cik ļoti tu sevi tērē- to enerģiju, kas tev tik vitāli nepieciešama iekšējās transformācijas ceļam. 
Un, galvenais, ko nav vērts darīt, tas ir GAIDĪT vai MEKLĒT, tādējādi tērējot laiku, kas paredzēts kaut kas pavisam citam, un īstenībā attālinot brīdi, kad Kāds varētu tavā dzīvē ienākt...

Tātad, ja tu esi viena patlaban, tad varu apsveikt tevi, - tu gatavojies pāriet nākamajā līmenī. Vēl ir palikuši pēdējie metri, kas jānoiet, pēdējie darbiņi, kas jāpaveic, pēdējās nezāles, kas jāizravē...

Bet, tā kā iesāku par vienatni -paturpināšu. Arī tad, ja esi attiecībās, bet ej pa sevis izzināšanas, izprašanas taku, vienatne ir galvenā garīgā prakse, kura ir vitāli svarīga, lai mēs tuvotos pašas sev, sadzirdētu sevi, saņemtu zīmes un norādes tālākam ceļam, sasmeltos enerģiju un iedvesmu...

Tādēļ mūs velk pie dabas, jo tur no Mātes Zemes, mēs smeļamies savu spēku, varam savienoties ar  gan ar šīm enerģijām, gan ar Gara enerģijām, kļūstot par instrumentu Dieva rokās...

Ar vien biežāk un biežāk mēs jutīsim nepārvaramu vilkmi doties ārpus pilsētām, lai pabūtu vienatnē, klusumā, dabā...

Jā, mīļās manas lasītājās! Arī man  rakstās, domājās un radās skaistā Vidzemes vietā, kur apkārt meži un lauki... Un, tieši tur es varu sasmelties enerģiju, lai atgriežoties pilsētā, man būtu, ko dot tālāk...

Pašlaik gan šīs brīnišķīgās vietas man piešķirtā laika termiņš iet uz beigām, bet es zinu, ka ir kāda cita skaista vieta Latvijā, kas gaida mani (ja tev par tādu ir kas zināms, padod ziņu)... Un arī tev ir tāda vieta!

Izbaudi šo laiku, izbaudi pati sevi un savu īpašo vietu šajā pasaulē! Pacel acis pret Debesīm un zini,

 ka tur tev ir vesela atbalsta Komanda, kas to tik vien gaida, lai Tu ļautu, ļautos... Jā, jā..vienīgais, kas tev ir jāizdara, ir jāpasmaida savai Komandai tur Augšā, un jādod atļauja.  Atļauja piedalīties tavā dzīvē, vadīt tevi, vest pa taisnāko, priecīgāko un harmoniskāko ceļu... Jo mūsu prāts nezina mūsu ceļu- mēs esam kā aklās vistiņas, kas domā, ka zina, kur ir pareizā puse, pareizais ceļš...

Tad, kad tu ļausies un paļausies, tad tu nekad vairs nebūsi, nejutīsies viena, jo tu vienkārši zināsi, ka Tu esi kas daudz vairāk...

Sirsnīgi-

Inta Blūma

9.11.2014

Meditācija Tavam mazajam

Meditācija bērniem tas ir ļaušana viņiem atgriezties viņu dabīgajā, iekšējā līdzsvara pasaulē, kad

bērns nonāk savā iekšējās zināšanas centrā par savu īpašo vietu pasaulē. Viņš nonāk vietā, kur var izpausties viņa patiesā būtība, vietā, kur pat vēl tik maz zinot par dzīvi, viņš spēj sajust savas Dvēseles viedumu un zināšanu.

Meditācija sakārto tās jukas mazājā, ko ienes sabiedrība, vecāki, skola un tehnogēnais haoss visapkārt, ļaujot tam visam attīrīties, aizplūst, dziedināties un atjaunoties.

Sarunās par gara pasauli, par dabu, par dzīvi mazie sāk apjaust sevi kā kaut ko daudz lielāku un ieraudzīt dzīvi daudz krāsaināku un plašāku.

Ja pieaugušie meditācijās cenšās atrast savu patieso Es, uzsākt ar to kontaktu, tad bērniem ir tas sanāk ļoti ātri un patiesi...

Viņi uzreiz jūtas laimīgi, piepildīti un priecīgi atkal apjaušot šo savu tik dabisko stāvokli...

Ko tas dod? 

Meditācija ir viens no efektīvakajiem instrumentiem, lai palīdzētu bērnam izaugt par līdzsvarotu, pašapzinīgu, radošu, brīvu un emocionāli veselu personību...

Meditācija ļauj sazemēties, kas ir ļoti svarīgi šajā tehnogēnajā laikmetā, kad tik daudz laika tiek pavadīts pie datora un televizora. Savukārt sazēmēšanās, jeb būšana šeit un tagad, ļauj pilnvērtīgi virzīties enerģijām, kas nāk gan no zemes, gan no Visuma. Sazemēts bērns būs daudz veselāks un retāk viņu piemeklēs saaukstēšanās slimības, viņš būs daudz nosvērtāks un līdzsvarotāks, un arī miedziņš būs daudz pilnvērtīgāks.

Meditācija ļauj atbrīvoties no visas zemo frekvenču enerģijas, kas sakrājas ikdienā- tā var būt kā īsta dimantu duša, kas aizvāc visu: gan niķus, gan kreņķus, gan pārdzīvojumu sekas...

Meditācijas telpā, laikā bērns var būt viņš pats, izpaust savu iekšējo pasauli, nebaidoties būt izsmiets vai nesaprasts, jo katrs viņa vārds, katra doma ir svarīga visiem pārējiem...

Manai Ieviņai tagad ir 11 gadi...

Kad viņa bija maziņa, tad pasakas vietā, es viņai vadīju šādu ''Miedziņa meditāciju''. Vēl šodien šī ir

viena no viņas skaistākajām atmiņām. 

''....Aiztaisi actiņas un gaidi, kad pie Tevis atnāks Miedziņš...Iedomājies debesis un mēģini tālumā saskatīt baltu mākonīti... Redzi, mīlulīt?... Vēro kā tas tuvojas, nāk arvien tuvāk un tuvāk... Tik balts... Ar mākonīti pie Tevi brauc Miedziņš, kas ved Tev visbrīnišķīgākos Sapnīšus. To ir tik daudz un viņi visi vēlas Tev nosapņoties...Tur ir sapnītis par karuseļiem un končiņām, sapnītis par draugiem un piedzīvojumiem, sapnītis par lellēm un princešu kleitu (kas nu kuram)...

Mākonītis tuvojas...vai tu jau spēj saskatīt, cik daudz ir sapnīšu, kuri vēlas nāk pie Tevis? Redzi, kā tie priecīgi drūzmējas un kārtojas rindā: kurš pirmais tiks pie Tevis, lai varētu nosapņoties? :)

..Baltais mākonītis jau ir pavisam klāt, redzi- tas pilns ar sudraba gaismu un dimanta putekļiem, kas birst pār Tevi- tie ir Miedziņa putekļi, kas aizskalo visas dienas raizes, niķus un stiķus, sāpītes un sliktās domas...tie piepilda mano mazo princesīti ar Mieru un Mīlestību, un Gaismu...Un Miedziņš pārņem Tevi visu...

Mākonītis ietinTevi mīkstā un baltā, pūkainā un maigā mākoņu sedziņā, kura Tevi ieaijā un ielaiž pie Tevis tikai labos sapnīšus...

Sajūti, kā Mākonītis tevi aijā un aijā....čuči un laid pirmo Sapnīti pie Tevis nosapņoties....''

Šī bija mana pirmā meditācija bērnam. Kura izveidojās kā rituāls un vairs nekad nebija problēmu ar bērna dabūšanu gultā... Tāpat ar meditāciju var attīrīt bērnu, ja ir bijusi stresaina diena vai saskare ar kādu nepatīkamu pieredzi. Piemēram meditācija ''Krāsainā duša'', kad mēs vedam bērnu caur krāsu lietum, izdomājot skaistu stāstu, kur ar katru krāsu, duša aizskalo visu lieku, piepildot ar visu labo, skaisto, mīļo un priecīgo...

Pamēģini šo vienkāršo veidu, lai ne tikai palīdzētu mazajam, bet viedotu arī īpašu saikni Jūsu abu starpā...Jo ļaujoties meditācijai, viņš ļauj pieskarties savai Dvēselei, un tā ir brīnišķīga pieredze jums abiem....

Inta

Mīlestības telpā

Sveikas manas mīļās...

Šorīt beidzot paēdu brokastis mājās... :) 

Pa ceļam lasīju Jūsu komentārus un vēstules, domās un sajūtās esot mūsu kopējajā sakrālajā

Mīlestības telpā...

Arī man tas bija iekšējs Process... Un ne tikai tas- arī eksāmens: pilnīgi ļauties un paļauties- ne tikai tam, kā viss notiks, risināsies, bet būt pavisam iekšā, pavisam starp Jums, kopā ar Jums- iet kopā peldēties pa pliko, dejot lietū, raudāt Baltas asaras....

Vai ir radīti vārdi, lai es spētu paust to pateicību un mīlestību, kas patlaban pārpilda manu sirdi? Laikam jau nē...es vienkārši tagad to Jums sūtu..... vai sajūtiet?

Tā pārveido mūs, es to jūtu....

Ziniet, vakar aizbraucot no Miķeļbākas, es spontāni pieteicu nākamā gada pēdējo nedēļas nogali.... :)

Patiesā sirds mīlestībā-

Inta

Paldies par katru vēstuli atsauksmi, komentāru: tas tikai vēlreiz katrai no mums atgādina, cik liels spēks ir Mīlestībai telpai, ko pašas radām...

***

Mīļā, Baltā, skaistā, skanīgā un skanošā!

Paldies par sirsiniņu - tā ir TIK karsta!

Joprojām - VĀRDU NAV! :) Ir tikai liels BRĪNUMS par to, kā mājās, pa 2 dienām!!!! VISS

saaudzis! Prombraucot bija tādi mazi pumpuriņi, atsevišķi ziediņi... Atgriežoties - jau paaugušies 8 tomāti, puķu tabaka pilnos, reibinošos ziedos, samtenes kā mūris!

Istabā - draudzenes vīra atvestās zāļu tējas, kas izskatās pēc gleznas (nu, kā lai tādu krūzē met?)! Un visdažādākie dārza labumi! Tāda pilnība manās mājās, kas vēl nolikta nobriešanai... Draudzenes fantastiskā dāvana par naktsmājām - dubultdarbs cianotīpijā! Zirgi, vasara, šļakatas, debesis, smilgas, pļavas puķītes... Mistēriju sajūtas taustāmā veidā! Sirreāli, mistēriski....

Brīnums par to, cik VIEGLI vakarrīt sētā kaimiņienei pateikt - ah - cik skaista tev kleita, kā tev piestāv, kā abas ar meitiņu saposušās pastaigai! Un fiziski sajust, kā viņā uzplaukst KAUT KAS, kas iesnaudies... Sievišķība... Pieķeru, ka šie vārdi man beidzot nāk NO SIRDS, nevis kā svētdienas rītā, kad vajadzēja "komplimentēt" vienai otru... Olga teica - jā, sākumā ir mazliet jāpiespiežas, jāpiedomā, līdz tas kļūst par dabisku darbību, pozitīvu ieradumu. Tāpat vaicāju Olgai, vai viņa var mani iemācīt skaisti smaidīt? Atbilde bija zibenīga - jā, varu! Smaidi....

TIK vienkārši... Ja nedarīsi - neiemācīsies.

Arī manī ir nobriešanas sajūta, informācijas un enerģiju transformācija, nogatavināšanās. Piepildījums. Ļoti laba sajūta, ka nav NEKĀDU pierakstu, ko ar sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka nekad vairs tā arī nepārcilāšu:), būtu jāpievieno "kolekcijai"! Tagad varu turpināt ļauties procesam, paļauties plūdumam, dzīvot TIKAI sajūtās... Skaisti!

Uz tikšanos!

No manas sirds uz Tavu sirdi -

Ilze, kura draudzējas ar zirnekļu tīkliem...

P.S. Tad es pierakstos uz 2015.gada 24., 25., 26.jūliju 5-vietīgā mājiņā Nr.4 uz 1-vietīgo gultu, jo, svētdien aizbraucot, starp lietus šaltīm, zibeņiem un rūcieniem, man BIJA sajūta, ka Tu TĀ ARĪ IZDARĪSI.... :)

***

Es nezinu kādiem vārdiem pateikties par šo ienākšanu pavisam citā pasaulē Miķeļbākā, man ir

veģ.dist., es ar lielām bailēm braucu uz turieni, bet atpakaļceļā bļāvu mašīnā un dziedāju cik vien spēka par cik biju viena un varēju to atļauties, 

es lietoju dažādas zāles, pagaidām bez tām nevaru fiziski kaut cik labi justies, es ļoti gribētu mācīties šīs visas lietas, ko mēs tur darījām, es esmu uzņēmēja man itkā ir viss, bet tanī pašā laikā man nav nekā, varbūt tu man varētu kaut ko ieteikt un palīdzēt, būšu ļoti pateicīga un jau arī esmu, ko tu man devi šinīs brīvdienās

Ar ļoti lielu cieņu un mīlestību Ilveta

***

Dzīvē noteikti notiek tā, kā tam jānotiek. Par to vēlreiz pārliecinājos, izlasost Noras ziņu man... Nora ir viena no mūsu meiteņu dienas, kura sākumā pieteicās uz nometni, bet meitas vārda dienas dēļ tomēr atteicās. Un vakar viņa man atrakstīja, cik nepatīkams izvērties viņai šis pasākums. Arī man jau sākotnēji bija dilēma - braukt uz Mistērijām vai tomēr uz Annas dienas svinībām radu lokā (mana vecmamma bija Anna). Tomēr, neskatoties uz pienākuma sajūtu un ne īpaši spīdošo finansiālo situāciju īsi pirms pasākuma (teju pēdējā dienā sapratu, ka atvaļinājums ir kapitāli iztukšojis manu kontu, bet tik ļoti negribējās prasīt k-gam benzīnam naudu, ka nācās pagarināt kredītlīniju), es aizbraucu uz Miķeļbāku. Labi, ka biju apsolījusi aizvest 3 meitenes, savādāk, kas to lai zina, varbūt arī būtu pārdomājusi, ko noteikti ļoti, ļoti nožēlotu.

Vēlreiz gribu teikt - pasākums bija FANTASTISKS. Emociju ir tik daudz, ka es vēl šodien nevaru

līdz galam noticēt piedzīvotajam. Jāatzīst, ka sākumā sajūtas nebija tik pozitīvas - vienā un tajā pašā vietā ar dažu dienu starpību nonācu otro reizi, jo šajā kempingā nakšņojām arī meiteņu pārgājiena laikā un gulējām teju tajā pat namiņā. Saprotot, ka tās vairs nav 6 man tuvas un mīļas meitenes, bet esmu 100 nepazīstamu sieviešu vidū, ļoti samulsu un apjautu, ka man nenāksies viegli sekot nometnes neoficiālajam moto - ļauties un paļauties, jo lai vai par cik sabiedrisku mani uzskata apkārtējie, svešiem cilvēkiem klāt eju nelabprāt. Tomēr pavisam drīz nāca atklāsme, kāpēc es esmu tur, kur esmu. Un tad tik sākās! Man tā bija mīlestība, kuru meklēt braucu, jo vienā brīdī nāca skaudra atskārsme par to, ka tādu nesavtīgu, no sirds tīru mīlestību es šobrīd dāvāju TIKAI saviem bērniem... Bet šo dienu laikā es sapratu, ka ir ļoti viegli to dāvāt ikvienam - nokrita TIK daudzas bruņas, kas neļāva izplest spārnus... :) Un tad jau bija klāt arī nometnes noslēgums un samīļošanās. Teikšu kā ir - ja man kas tāds būtu bijis jādara 5dienas vakarā, es droši vien klusiņām būtu"nosvīdusi" - es to noteikti neizdarītu, bet 7dien man tas likās tik ļoti viegli, iederīgi un kā perfektais punkiņš uz i jeb zemenīte uz putukrējuma kūkas.

Šajās dienās visa bija tik daudz, ka šķiet - tās nebija 3 dienas, bet vesela mūžība. Un arī atklāsmju,

sajūtu ziņā ir saņemta tāda buķete, kā vēl nekad. Man šogad janvārī palika 33 un es zināju, ka šis

gads būs īpašs. Un ir! Patiešām! Ir bijis tik daudz "pirmo reiz", ir lijušas gan laimes, gan dvēseles sāpju asaras, bet pēc nometnes, jā, pēc Sieviešu Mistērijas es jūtos kā atdzimusi! Un kā tas viss strādā!!! Par to pārliecinājos jau izkāpjot no mašīnas, kad, krāmējoties gar savām mantām, es pēkšņi izdzirdu no vīreša mutes skanam "ženšina". Paskatos - jā, nāk pa ielu viens manā virzienā. Uzjautāju, ko tad vēlās, bet izrādās - neko, tā viņš arī aizgāja man garām... Un tur nebija neviena cita, tikai mēs 2... Nosmaidīju pie sevis un devos mājās. Un tad es ieraudzīju savu Andri. Un zini - pavisām citām acīm. Es sapratu, cik man viņš ir nozīmīgs un mīļš un vēl daudz, daudz ko... Tad mēs ļāvāmies spontānai un neprātīgai kaislei, kāda sen mūsu starpā nebija bijusi un beigās pār maniem vaigiem ritēja laimes asaras, atkal, jau kuro reizi tajā dienā...

Es esmu ļoti, ļoti pateicīga visiem augstākajiem spēkiem, kas neļāva man pārdomāt (kā jau n-tās reizes tas ir bijis) un, protams, visām, visām Mistēriju meitenēm par to brīnumu, kas notika... Un atklāsmes, informācija turpina nākt, seni notikumi, sajūtas no "kāpēc gan" sāk salikties "es zinu, es saprotu" un tas viss ir tik... mmmmm....

P.S. Ja pēc Meiteņu dienām man bija sajūta - būtu forši, ja izdotos Jūs visas satikt vēl kādreiz, tad tagad es zinu, ka es nelaidīšu šīs iespējas garām un noteikti braukšu arī uz nākamajām Mistērijām! Un ņemšu līdzi arī citas meitenes! :)

Ar sauli sirdī un pateicību par visu,

Z
***

Paldies, paldies, un paldies par šo burvīgo notikumu! :) Mājās es lidoju..., un, nu izskatās, ka ir sākušies, vai drīzāk - turpinās iekšējās transformācijas procesi..., nedaudz bailīgi, bet es ļaujos....

Mēs - Krimas un Gruzijas meiteņu bariņš nepiedalījāmies noslēguma aplī... Spriedām, ka aiz cieņas pret Tevi būtu jāiet, bet ieklausoties savās iekšējās sajūtās sapratām, ka tieši aiz cieņas pret Tevi un mums visām ... neiesim, jo citādi... rīkotos pretēji šo mistēriju pamatbūtībai... un ļāvāmies.... uzkāpām Miķeļbākā, sagaidījām tur negaisu un kailas lietū peldējāmies jūrā... 

Paldies Tev un visām pārējām burvēm, kas uzbūra šo pasākumu! :) Agita

***

Paldies, ka esi!

Paldies, ka smejies savus dzirkstošos smieklus!

Paldies, ka Tu ej savas sirds ceļu!

Paldies par sirsnīgo vēstuli!

Tagad sēžu un raudu. 

Kad atbraucu no Miķeļbākas, teicu vīram, ka tagad viss būs savādāk un tā arī būs. 

Man šīs dienas iedeva to ticību sev, kas bija pazudusi.

Nemelošu, ka nu tik esmu zirgā, bet pēc mandalas dejas es priekš sevis beidzot sapratu, kas man ir jālūdz Dievam un to palūdzu. 

Līdz tam visu laiku biju izvairījusies un sevī to norakusi. 

Paldies.

Uz tikšanos,

Marika 

***

Baltais noteikti ir manu domu pamatā arī šodien. Mana kārstākā vēlēšanas to noturēt arī rīt un ne tikai...

Paldies saku par „ļaušanās fenomenu”, ko pielietojot, es noteikti varu teikt, ka dzīvot ir palicis vieglāk..

Paldies saku par dziesmu spēku un kopābūšanas grandiozumu, kas radīja varenu mistēriju.

Paldies par atrasto sievieti manī, par sievišķīgo sievieti manī.

Paldies par vienotību, ko rada daudzas pirms mirkļa nepazītas, bet tagad tik tuvas dāmas.

Paldies par pašapziņu, kas staro, jo vienkārši esmu.

Paldies par draudzību, kas ir bez nosacījumiem.

Paldies par dalīšanos, kas ir lielākā dārgumu lāde, kāda man bijusi.

Paldies par skaisto vidi un iepazīto Latvijas kārtējo skaisto vietu.

Paldies par iespēju radīt sevi skaistu arī ārēji.

Paldies par to, ko nevar aprakstīt, ko nevar izskaidrot un varbūt dažreiz pat izprast.

Es ļaujos, jo es ticu sev un šo dienu radītajam spēkam!

Sirsnībā, Agnese 

***

Pēc šīm sievišķības dienām ir netverama sajūta, sajūta ka esmu nedaudz virs zemes un sajūta, ka

gribas raudāt... raudāt par piedzīvoto sajūtu kokteili. Es ļaujos sajūtām un raudu, raudu un priecājos

reizē.... tik sen nebiju ļāvusies mirkļa sajūtām, nedomājot pilnīgi neko, vai tā būtu pelde kailai vai deja lietū, es ļāvos un baudīju. Es baudīju uzdrīkstēšanās, kopības un laimes sajūtu.... Es jutos brīva no visiem "tarakāniem" galvā, jo es baudīju ar sirdi. Paldies Tev Inta, ka radīji šos sievisķības svētkus, šo sajūtu kokteili, ko baudu vēl joprojām...Inese

***

Izlasīju vēstuli, vēstules, mana Dvēsele dzied:)Paldies, tas ko dari ir brīnišķīgi! Es šajās dienās saņēmu tik daudz dāvanu!Saulrietu, rūsu naksnīgajās debesīs, krītošas zvaigznes, kuģa gaismas jūrā, rīta rasu un pirmo reizi saullēktu jūras krastā,kas sasildīja pēc vēsās nakts, vēju matos, kolosālu skatu no putna lidojuma, lietu,kas bija tik svaigs un atspirdzinošs, pērkonu, peldi lietus laikā jūrā, kolosālu kompāniju, māsas apskāvienu-no sirds!Paldies!!!!!Es ļāvos un paļāvos un saņēmu šīs dāvanas pirmo reizi jūtos tik atpūtusies un ar jaunu elpu esmu darbos, sava dēla un vīrieša mīlēšanā...

***

Paldies , mīļā !

Tu kā vienmēr tik skaisti to proti aprakstīt - to ko jūtu arī es- šo sakrālo Mīlestības telpu, kas turpina sildīt, izgaismot arī ikdienu ..

Mīlestībā un pateicībā par šo skaisto nenovērtējamo dāvanu, ko saņēmu pagājušā nedēļas nogalē..paldies Tev un visām , visām baltajām , skaistajām.. gaidu bildes nepacietībā.

Vaira 

***

Inta, 

Man dvēseleTev saka lielu baltu paldies:)

Tu esi brīnišķs tilts starp šo sauli un to pasauli....

Caur Tevi ļoti daudz, kas var notikt.

Priecājos, ka man tika šī dāvana satikt Tevi savā ceļā.

Sanita

***

Sveika, mīļā Inta!

Pēc Miķeļbākas sirds joprojām dejo lietus deju un dzied Balto dziesmu, dvēsele ir tik laimīga, mīlestība plūst kā jūra un gribas dalīties dalīties dalīties................:) :) :) Visu pasaules vārdu ir par maz, lai izteiktu to milzīgo pateicību Tev un Dievam par šo radīto BRĪNUMU!!!

Sirsnīgi sirsnīgi apskauju, no visas sirds

Ilze
***
Inta, neticami!!! Vēlēšanās, kuru palaidu debesīs kopā ar 100 citām sirds vēlēšanām jau ir piepildījusies! NETICAMI, kā tas viss darbojas! Vēlreiz paldies no sirds par šo burvīgo kopības sajūtu!:) AAAA, es lidoju un smaidu:)) Inese

***

Paldies tev , pārlasot meiteņu vēstules pārdomas raisās arvien vairāk un vairāk.Es nekad neticētu

tam, ka 2 dienas var mainīt cilvēku dzīves tik ļoti, bet to es pati piedzīvoju, mans ceļojums sākās novembrī un turpinās.Tas, kas aizsākās ar vienkāršu semināra apmeklējumu izvērtās negaidīti daudz dziļāk.

Vārds ar kuru gribētu apzīmēt mūsu Mikeļbākas dienas - „maģisks ”.

Esot kopā nevarēja nejust prieku, brīvību, skaistumu, radošu garu , enerģiju, drosmi , paļaušanos , ļaušanos un daudz ko citu…

Tas par ko es domāju, ka tas ir skaists sākums tiem,kas nebija meiteņu dienās un skaists turpinājums tām, kas bija :D, sprādziens, kas parāda cik priecīga un krāsaina varētu būt Katra mūsu dzīves diena, ja mēs atbrīvosimies no enkuriem un ļausimies, tikai mūsu pašu varā ir spēja atbrīvot un piepildīt sevi līdz pašām mālām, lai Katra mūsu diena būtu sievišķības mistērija.

Nadja

Baltā Dziesma

Atgūstot sievietes spēku...

Kad sieviete atrodas vīrišķajās enerģijās, viņa zaudē prieku, radošumu, veselību, kļūst vientuļa, jūt

spēku izsīkumu, nebeidzamu atbildību un rūgtumu.

Kad sieviete ir piepildījusi sevi ar sievišķo enerģiju, viņa staro un visa pasaule griežas ap viņu! Viņai

viss izdodas viegli, viņa piesaista uzmanību un kļūst kā magnēts apkārtējiem, pati kļūst piepildīta ar vēlmi radīt, priecāties un gūt baudu no dzīves. Sievietes gaita un kustības kļūst līganas, visa viņas būtība pauž mieru, pārliecību, skaistumu un maģisko pirmatnējo sievietes spēku: pasaule eksistē viņai un dod viņai visu, kas nepieciešams...

Katrā no dzimumiem ir abas enerģijas, un ir ļoti svarīgi lai tās atrastos līdzsvarā. Vīrietis bez labestības kļūs par agresoru, bet sieviete bez spējas pastāvēt par sevi, kļūs par vājas gribas būtni ar ‘’upura sindromu’’.

Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka vīrieša sūtība ir radīt, bet sievietes iedvesmot.

Bet, vai sieviete spēj iedvesmot savu vīrieti, ja iekšēji viņa to nosoda, nesaprot un nepieņem? Un, vai vīrietis spēs radīt, ja viņš neprot dalīties, ja viņu ir pārņēmis slinkums un apātija?

Galvenā sievišķās būtības izpausme ir Pieņemšana, turpretī vīrieša- Dāvināšana. Tāpat kā tantriskajā seksuālo enerģiju saplūsmes principā: sieviete pieņemot iedvesmo, vīrietis, iedvesmojoties, dāvā šo kopradīto enerģiju pasaulei un savai sievietei.

Pieņemšanas un dāvināšanas princips ir ne tikai dzimumu mijiedarbības pamatprincips, bet arī šo abu enerģiju mijiedarbības princips katrā vienā cilvēkā. Sieviete, kura ir pieņēmusi pati sevi, spēj radīt. Vīrietis, iemācoties dāvināt, spēj iedvesmot un pieņemt sevi. Bet tikai kopā, izprotot enerģiju mijiedarbību un nozīmi, abu kopradītais spēks un iespējas, principā kļūst neierobežotas.

Atgriežoties pie enerģiju līdzsvarošanas: Dabā, Visumā viss tiecās līdzsvaroties...Jo vairāk sieviete aiziet vīrišķajā enerģijā, jo vairāk vīrietis –sievišķajā...

Bieži vien ārēji sievišķīgas sievietes ir tās, kurās ir vislielākais enerģiju disbalanss- līdz pat 80% vīrišķās enerģijas. Šīs sievietes ir sabiedriski aktīvas, organizatores, vadītājas, lektores, biznesa lēdijas, sportistes, ģimenē- noteicējas utt. Intuitīvi jūtot, ka ir vajadzība pēc sievišķā, viņas vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, ārienei, labsajūtai. Tas ir pareizi- pucēšanās, sevis lutināšana ir viens no veidiem, kā piepildīt sevi ar enerģiju, bet ar to vien ir par maz.

Lai būtu, ko dot apkārtējai pasaulei, ir sevi jāpiepilda ar enerģiju. Tieši ar savam dzimumam atbilstošo enerģiju. Ir svarīgi atšķirt un izprast šo enerģiju atšķirības. Atpazīt savu uzvedības modeli un attiecīgi ‘’pievilkt’’ to enerģiju, kura ‘’atpaliek’’. Jo pat koķetēt var atrodoties sievišķajās vai vīrišķajās enerģijās. Raidot seksuālos impulsus, koķetējot ar žestiem, apģērbu uzvedību, sieviete ‘’spiež uz vīrieša instinktu pogām’’, pat neiedomājas sevi esot vīrišķajās enerģijās. Šādi rīkojoties, vīrieti viņa dabūs, bet partneri harmoniskai kopdzīvei gan nē. Īsta sieviete koķetē ar valodu, gudrību un asprātību- tie ir sievišķības ieroči. Ja sieviete ir pilna ar sievišķo enerģiju, viņas starojumu pamanīs Vīrieši neatkarīgi no tā, kas viņai ir mugurā.

Tātad, vīrišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Gars, uguns, gaiss, individualitāte, intelekts, dāsnums, prāts, aktivitāte, konkurence, bizness, naudas pelnīšana, vadīšana, organizēšana, agresija, azarts, sacensības, fiziskais spēks, adrenalīns, ekstrēmisms, sports, sekss, vara, materiālu lietu radīšana, uzņēmība, atbildība, utt.

Sievišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Dvēsele, zeme, ūdens, intuīcija, pieņemšana, kalpošana, rūpes, mīļums, komunikācija, dziedāšana, dejošana, skaistums, garīgums, radošums, kolektīvisms, pasivitāte, atbalstīšana, iedvesmošana, dziedināšana, sapratne, viedums, gudrība, miers un harmoniskas vides radīšana.

Ikdienā atrodoties vīrišķajās enerģijās, sieviete ļoti tērē sevi- tas notiek uz sievišķo enerģiju rēķina...

Ja sieviete iet uz darbu pelnīt naudu (tikai), tad viņa zaudē savu enerģiju, spēku, veselību, dzīvesprieku un arī iespēju izveidot harmoniskas attiecības. (Par to kādā no nākamajiem rakstiem ‘’Pelnīt vai saņemt naudu? Nauda un sieviete.’’)

Harmoniskas, savstarpēji papildinošas, uz abpusējību un kopēju izaugsmi balstītas attiecības ir

iespējamas tikai starp sievieti un vīrieti, kuri atrodas sabalansētās savās enerģijās.

Ja tu ikdienā esi aktīva, enerģiska, veiksmīga (sociāli), bet partnerattiecību nav, vai nav tādas, kā vēlētos, tad padomā, vai neesi ‘’aizgājusi’’ vīrišķajā enerģijā. Šīs stiprās sievietes vienmēr gribēs atbilstošu, bet dabūs vāju vīrieti. Jo dabā viss tiecās uz līdzsvaru...

Ja ikdienā esi pasīva, bez spēka, iniciatīvas, ar mokām izcel sevi no gultas, lai kaut kā aizvilktos uz to darbu, ja ir grūti piespiest sevi kaut ko mainīt savā dzīvē, vai vispār jeb ko mainīt, tad tu esi nonākusi ‘’otrā grāvī’’- tevī nav nekādas enerģijas, vai pareizāk sakot, enerģijas rite ir apstājusies.

Pirmajām ir jāpaceļ savs sievišķās enerģijas apjoms līdz tādam pašam, kāds viņās ir vīrišķais, tad viņas kļūs enerģētiski ļoti spēcīgas. Otrajām, pirmkārt vispār ir jāiekustina enerģija, sākot tieši ar savu sievišķo.

Ja vīrieši sevi ‘’uzpilda’’ ar sportu, seksu, medībām, makšķerēšanu, biznesu, utml., tad sievietes to dara ar sievišķajam principam atbilstošām lietām. Tas nenozīmē, ka sieviete nevar iet uz sporta zāli ‘’cilāt dzelžus’’, vai vadīt biznesu. Var, bet jāatceras, ka, lai padarītu savu dzīvi harmonisku, tas būs jānolīdzsvaro ar sievišķajai enerģijai raksturīgām nodarbēm. Starp citu, arī biznesu var vadīt sievišķīgi. Un, proti, pieņemot darbā vīriešus un iedvesmojot viņus. J Lai vīrietis gribētu un varētu ‘’nest mājās lielāko mamutu’’, viņam ir vajadzīga blakus sieviete, kurai ir daudz sievišķās enerģijas, kas papildina viņa vīrišķo. Jo tikai kopā rodas patiess spēks.

Jā, naudas pelnīšana ir vīrišķās enerģijas būtība, bet, vai viņš varēs to naudu nopelnīt, ir arī sievietes atbildība... (Enerģiju mijiedarbība pārī, kādā no nākamajiem rakstiem)

Galvenie, mūsu sieviešu spēka un enerģijas avoti.

‘’Skaistums iekšienē un skaistums ārpusē’’. Pucēšanās, rūpēšanās par sevi, skaistas vides radīšana

mājās un apkārtnē. Atceramies mūžveco garīgo principu: ‘’Kur domas, tur enerģija’’. Tātad, kamēr domājam par pagātni, nākotni, sadzīvi, pienākumiem, pļāpām, seriāliem, problēmām utt., - to arī ‘’barojam’’. Un sevi tērējam. Kad domājam par sevi, sevi uzpildām. Tieši tādēļ tik daudz tiek runāts par sevis mīlēšanu- bez psiholoģiskā komforta, sevi mīlot, mēs krājam savu spēku.

‘’Māriskais aspekts’’. Vīrietis dod Gara sēklu (informāciju), bet mūsos rodas jauna materiālā forma, jauna dzīvība. Māte Zeme ir Sieviete, līdz ar to sievietei krietni būtiskāk ir smelties savu spēku no Zemes, staigājot basām kājām (ziemā, apķerot kokus), un dzerot vairāk tīru avota ūdeni. Jā, un staigājot garos, kuplos svārkos. Kā zināms no vēstures, bikses sāka valkāt sieviešu cietumā nosacīti nesen uz visas vēstures fona, kamēr mūsu ciltsmātes un visu tautību sievietes tūkstošiem gadu gan mājās, gan siena pļavā gāja kuplos svārkos. Jo zināja, ka svārkiem kustoties, rodas tā saucamie vērpes lauki, kas taisnā ceļā iekļūst sievietes pamata čakrās...

Pašrealizācija. Dievs mums ir devis gan spējas, gan talantus ar vienu konkrētu mērķi, un proti: lai mēs tos realizējot, caur aizraušanos, hobiju un interešu grupām utml. Sagādātu prieku savai Dvēselei un, galvenais, piepildītu sevi ar enerģiju!!! Darot jebko radošu, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Komunikācija, dziedāšana, rakstīšana, teātris, lasīšana- tie ir tieši sievišķās enerģijas avoti. Protams, sievietei ir jārealizējas arī kā sievietei, kā mātei, kā sabiedrības loceklei utt. Ir svarīgi saprast, ka līdz savai Sūtībai var tikt tikai realizējies cilvēks. Jo pašrealizācija ir došana pašam, Sūtība ir došana citiem. Reti, bet mēdz arī šīs abas lietas sakrist.

Atvērta sirds. Ja vīrišķā enerģija simbolizē Garu, tad sievišķā Dvēseli. Dvēseles mītnes vieta ir cilvēka sirds. No tā, cik lielā mērā sieviete spēj atvērt savu sirdi beznosacījumu pieņemšanai, mīlestībai, piedošanai un izpratnei par Dvēseles uzdevumiem un pasaules kārtību, garīgajam viedumam, tik lielā mērā, viņa spēs pildīt savu Sievietes Sūtību: būt miera, harmonijas, laimes, iedvesmas un mīlestības avotam gan sev, gan savai ģimenei, gan visai sabiedrībai un pasaulei kopumā. Sievietes ceļš ir garīgais ceļš. Ja vīrietis var pašrealizēties un piepildīt savu Sūtību, atrast garīgumu caur matēriju, pārveidojot fizisko pasauli un darot to labāku, tad Sievietei jāsāk ar garīgumu. 

Tātad, atverot Sirdi, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Ko nozīmē ‘’atvērt Sirdi’’? Tas nozīmē izprast savu Būtību, pieņemt sevi, transformēt un atbrīvoties saviem ‘’enkuriem’’ – bailēm, vainas sajūtas, vērtēšanas un nosodīšanas, aizvainojuma, dusmām, skaudības, greizsirdības, kontroles un visām citām zemu vibrāciju emocijām un jūtām. Paralēli izprotot, pieņemot, iemīlot un sākot cienīt pašai sevi. Arī kad sieviete iet uz dažādiem ‘’pulciņiem’’, semināriem, interešu klubiem, viņa piepilda sevi ar enerģiju, jo tad domā par savu izaugsmi (‘’kur domas, tur enerģija’’). Jā, viennozīmīgi, šis nav viegls ceļš, -tas prasa laiku, apņemšanos, neatlaidību un drosmi mainīties. Savā un visu labā.

Bieži vien sievietes meklē attaisnojumus savi nespējai pārvarēt bailes un uzsākt šo pārmaiņu ceļu. ‘’

Man nav laika’’, ‘’es tam esmu par vecu’’, ‘’es to nevaru atļauties’’, ‘’kas uzturēs ģimeni’’, ‘’man ir pienākumi’’, ‘’man nav izejas’’ utt. Īstenībā, tās visas ir bailes- vislielākais no ‘’enkuriem’’. Arī Dzīves skolā ir jākārto eksāmeni, lai tiktu nākamajā klasē, lai cik bail no tiem arī nebūtu. Acīmredzot vēl nav tik slikti, ja turpinām barot sevi ar cerībām, ka varbūt kaut kad būs labāk. Bez eksāmenu kārtošanas.

Ar ko sākt?
 Ar ieklausīšanos pašai sevī un ar godīgām atbildēm. Ar nodomu. Nodomu sākt iet pa savu Sievietes ceļu. Ar pirmo soli pareizajā virzienā. Mēģinot saklausīt savas sirds čukstus, atlaist prāta kontroli un palaist brīvībā savu intuīciju. Soli pa solītim atļauties ielaist sevī sievišķo enerģiju, atbrīvoties, paļauties, atslābt, sajust sevi, savas patiesās vēlmes. Lēnām, lēnītiņām, pa gabaliņam tu atbrīvosi Viņam vietu savā Būtībā.
Un Viņš atgriezīsies pie Tevis.
 Tavs pirmatnējais Radītāja dotais Sievietes Spēks.

Inta Blūma  

Publicēts jūnija žurnālā ''Mistērija''

Ļauties un paļauties

Pasaule ir tik pilna... Pilna krāsu, skaņu, notikumu...pilna skaistu cilvēku, emociju, siltuma.Līdz šim šai līdzīga pārpilnības sajūta spieda mani nost- 

vēlējos dalīties, runāt, izrakstīt, norakstīt no sevis....dalīties...atdot pasaulei...

Šoreiz grūti rakstīt no pārpilnības... tik daudz ko gribās pateikt...

Jau nedēļa pēc harmoniskākajām Mistērijām manā mūžā, brīnumainākie cilvēki, smaidi,

pieskārieni...saviļņojošākais sākuma aplis, kad vajag tikai mirkli, lai visi 80 kļūtu kā viens...un sestdienas sadziedāšanā visi 300 kļuva kā viens... Vai tas nav brīnums?!

Ļauties un paļauties...doties Jaunajā, sadodoties rokās ar savu Sirdi... 

Tēma, kas viļņojās patlaban...

Vecais krasts pamazām pazūd aiz apvāršņa un ir nedaudz skumji... Līdzīgas sajūtas ir beidzot augstskolu: prieks par pārvarētajām grūtībām, apgūtajām mācībstundām; Svētki, vēlme nosvinēt- kāds posms ir noslēdzies; Priecīgs satraukums- priekšā Jaunā dzīve!...

...un tāda vieglas skumjas... Vai Jums nav kaut kas līdzīgs sajūtās patlaban?

Šodien ir brīdis, kad apstājos, lai pēdējo reizi paskatītos atpakaļ, pirms dodos uz priekšu...

Viena no tēmām, kas prasīt prasās ārā no manis, ir Sirds atvēršanas tēma.

Slēgta sirds čakra kā epidēmija...

Ceļš uz atvērtu sirdi, kā garīgais ceļš, kā Dvēseles ceļš, kā vienīgais ceļš...

Vai tam ir vajadzīga zināšanās, izpratne, apzināšanās?

Vai ir nepieciešams atbrīvoties no aizvainojuma, baiļu, vainas apziņas, nosodījuma, skaudības, greizsirdības utt.utjpr. enkuriem, domāšanas/prāta šabloniem, audzināšanas/sabiedrības stereotipiem?

Bez šaubām, jūs teiksiet...tas ir jādara.

Un Jums ir taisnība...

Brīžiem tik viegli ir apjukt visā garīgi-ezotēriskajā ''fastfoodā''. Tik daudz klasifikācijas, informācijas, noteikumu, pretrunu, pareģojumu...

Gadiem pinos tajos, mēģinot izveidot kaut kādu savu struktūru, pat domāju par grāmatu, kas sauktos ''Grābekļi, uz kuriem uzkāpj garīgie meklētāji''... Sķita, ka uz visiem esmu pamanījusies ļoti izveicīgi uztrāpīt!:)

Un tad dabūju Mācību no sava Šefa (tā mīļi uzrunāju Dieviņu, jeb savu Augstāko Es). Viņš mani burtiski piespieda PAĻAUTIES! 

Mani!!!! To, kura vienmēr bija uzskatījusi dzīvi par cīņu! Ja asiņainiem pirkstiem iekrampējies nerāpsies klintī, pa ceļam risinot visas iespējamās un neiespējamās problēmas, tad pilnīgi noteikti ar lielu blīkšķi novelsies lejā- un cauri!!! Viss! Nebūs vairs nekā! Bada nāve man un bērniem :) Tas viss par mani :)

Viņš radīja tādu situāciju, kad man nekas neatlika, kā noplātīt rokas un teikt Viņam: ''viss, es vairs nespēju! Man vairs nav ideju... Es vairs neko Tev nelūdzu, neprasu, nestāstu Tev par to, ko mans prāts ir izdomājis par man vajadzīgu esam... Es padodos. Es atdodos Dzīves straumei. Es kļūstu par Tavu instrumentu un ļauju Tev sevi lietot...''

Atceros savas sajūtas, kad kādā katoļu pasākumā dzirdēju šo frāzi: ''Nāc, Dievs un lieto mani''...Cik man tas likās savādi un pārspīlēti...

Un, cik tagad jūtos laimīga, ka esmu instruments un ļauju sevi lietot! 

Tas ir viegli, īstenībā- jo visa atbildība kā normālā uzņēmumā, gulstās uz Šefu! :D:D

Bet, ja nopietni, tad PARTNERĪBĀ IR SPĒKS. Partnerībā ar Dievu ir vieglums, ir ritms, ir attīstība, ir augšupeja, ir prieks, iedvesma...ir Viss.

Atceros vienu semināru Piebalgas pusē, kad saruna ievirzījās par vizualizācijas tehnikām, vēlmju sarakstu Debesīm utt... Braucot mājās, es pārdomāju: varbūt man arī vajag šādu sarakstu Šefam aizsūtīt- nu tā, katram gadījumam :)

Tad domās, pārcēlu sevi atpakaļ laikā. Uz 2009.gadu, kad aizgāju no ārzemju kompānijas vadības, uz nekurieni. Ko toreiz es vēlējos? Kādi bija mani sapņi, vēlmes, vīzijas? Ko es tolaik, 2009-jā būtu Dievam ''pasūtījusi''?  

Man pat tagad ir nedaudz neērti atskaņot savas pieticīgās vēlmes: mazāk strādāt, vairāk lasīt, atvērt savu kabinetu, kur konsultēt cilvēkus, apvienojot garīgo psiholoģiju un vibrāciju dziedniecības metodes, nedaudz kaut ko patirgot, lai galīgi iegūtā pieredze un izglītība neiet zudumā :)..

Visdrīzāk es to visu būtu dabūjusi. Ja būtu pasūtījusi.

Ir pagājuši daži gadi un man ir nesalīdzināmi vairāk! 

Toreiz es nevarēju iedomāties, ka varētu saorganizēt kaut ko līdzīgu kā Mistērijas vai konferenci ''Baltu sakrālais mantojums'', es nezināju, ka protu samērā jēdzīgi izlikt savu viedokli rakstiskā veidā un, ka tas kādam būs interesanti ( mēs svinam- bloga skatījumu skaits tūlīt sasniegs 100 000! :)); es nezināju, ka ceļojumu (apvienojumā ar meditāciju/dziedāšanas terapiju) organizēšana man tīri labi padodās.......un daudz citu lietu...

No šīs savas pieredzes es varu secināt vairākas lietas:

MĒS AR SAVĀM PIETICĪGAJĀM, PRĀTA DIKTĒTAJĀM VĒLMĪTĒM IEROBEŽOJAM DIEVU!

MŪSU PRĀTS/EGO NEZINA NE TO, KO MĒS PATIESĪBĀ VARAM UN SPĒJAM, NE TO, KO MUMS ĪSTENĪBĀ VAJAG!!!

Mēs ierobežojam Dievu sevī, - Dievu, kas esam mēs paši. Alegoriski runājot, sapinam kājas sev paši! Rakstot tos sarakstus Jaunajā gadā, vizualizējot princi, kādu mūsu prāts ir iedomājies utt. Jā, tieši tā- Brīvās Gribas likumu neviens tur Augšā nav vēl atcēlis. Un, kamēr mēs turpināsim GRIBĒT, neviens mums nevarēs iedot to, ko mums patiešām VAJAG.

Nu, nevar- vismaz man tā šķiet, nav iespējams tikt tālāk, neapgūstot šo mācību.. Vienu no daudzām, bet ļoti svarīgu:

ĻAUTIES UN PAĻAUTIES

Tikai tad Tu uzzināsi, ko tu vari, tikai tad tu sapratīsi, kas ir tavs...tikai tad Tava dzīve iegūs jēgu, kaismi, prieku...tad dzīvot kļūs viegli...

Dzīvei nav jābūt ciešanu ceļam, ja vien Tu pats to neizvēlies. Dzīve var būt kā skaista dziesma...

Tev nav šodien jāskraida pa ''garīgajiem pulciņiem'', dziedniekiem un ekstrasensiem, lai uzzinātu par saviem dzīves uzdevumiem, savu īsto ceļu...

Tas, ka šodien tu esi grāmatvedis nenozīmē, ka rīt tu nevarētu būt frizieris, vai pēc pāris gadiem izmēģināt jogas meistara arodu...

Dzīves paklājs nav austs tikai no vienas krāsas. Rakstus tajā veido tu pats...

Izvēlies to daudzumu, formu, izvēlies krāsas un veido to neatkārtojamu, nedomājot, kāds tas varētu izskatīties, kad tiks pabeigts!

Kad Tu paļaujies, tad viss notiek viegli! Esmu par to pārliecināta!

Kad nāk kāda ideja, tad tavs pienākums ir domāt, kā to realizēt, nevis meklēt attaisnojumus, kādēļ tagad tu to nevari! Caur impulsu, ideju tu sajūti sava Šefa pamudinājumu virzīties...

Padalīšos ar vienu savu stāstu:

'' Bija 2012.gada brīnišķīgs septembra vakars. Es biju izgājusi laukā, apsēdusies šūpolēs, lai pavadītu saulīti. Drīz galvā sarosījās domās, ka derētu kādu pasākumu ziemas mēnešos par mūsu senču mantojumu, ka vajadzētu kādu savādāku formātu, nekā Mistērijās, ka vajadzētu apvienot akamdēmiskos zinātniekus un ezotēriskos pētniekus. Pēc 10 minūtēm bija jau skaidrs, ka tas varētu būt divu dienu konferences formāts, un tās nosaukums būtu ''Baltu sakrālais mantojums''...
Un jau pēc 1,5 mēneša tā notika...

Lieki teikt, ka nekādas konferences agrāk organizējusi es nebiju... un šāda profesoru un ezotēriķu likšana vienā pasākumā arī daudziem izsauca skeptisku attieksmi...Pietam nevienu no šī lauciņa es nepazinu... Vienkārši bija ideja, bija sajūta, ka man tas ir jādara...

Lai kā arī būtu, informācija, bez kāda mediju atbalsta, izplatījās kā kūlas ugungrēks un uz pirmo konferenci pieteicās 280 dalībnieki. Uz 250 vietām... Drīz vien notika arī otrā un trešā konference...

Bet, ko es gribēju ar to pateikt, lai Jūs nedomātu, ka šodien man ir lielīšanās vakars :)

Pirmās konferences laikā man nāca klāt vairāki cilvēki, kas izteica atzinību un apbrīnu par saorganizēto, un jautāja aptuveni tā: ''Vai jūs organizējiet šo konferenci? Kādu organizāciju jūs pārstāviet?'' Un man ir grūti jums aprakstīt viņu savādās sejas izteiksmes, kad pateicu, ka esmu parasts cilvēks un daru to viena pati! Un daru tādēļ, ka man tā gribās, un man tā šķiet vajadzīga cilvēkiem šodien. Daudzi no jums ir man teikuši, ka apbrīno, kā es to visu paspēju, tieku galā utt...''

Un, es Jums vēlos pateikt- man tas ir viegli!!! Un es vēl joprojām nelielos! :D

Protams, brīžiem ir jāizspringst, brīžiem šķiet, ka viss reizē notiek...bet tā ir priecīga duna...

JO ES TO NEDARU VIENA!

Īstenībā, es vispār gandrīz neko nedaru :) Es daru tikai to, ko mans Šefs nevar izdarīt, kam viņam vajag mani kā instrumentu. Piemēram: pacelt klausuli, pazvanīt uz IslandeHotel pierezervēt konferenču zāli, izsūtīt informāciju, iedot grāmatvedim savadīt maksājumu izdrukas, pazvanīt lektoriem un sarakstīt tēmas...

No tā izriet vēl viens secinājums:

JA ES ĻAUJOS UN PAĻAUJOS, JA ES DARU LIETAS, KAS MAN JĀDARA, VISS NOTIEK VIEGLI...

Un tas pat nav mans nopelns, lai nesadomātos un nesāktu ar degunu mākoņus bīdīt...

Patlaban visbiežāk es vados pēc tāda principa: ja kaut kur neiet, ķerās, ir šķēršļi, tad man tā ir vismaz STOP zīme, ja ne ''Ķieģelis''.

Un vēl man jāatzīst, ka šī mācība neatnāk vienā dienā. Es to turpinu mācīties katru dienu: uzticēties arvien vairāk, ļauties arvien vairāk, uzdrošināties arvien vairāk, uzticēties arvien vairāk...

Ik pa brīdim iekrītot Ego/Prāta biedinošajās lamatās, pamocoties bailēs, šaubās vai neticībā sev... Bet tad, atkal izrāpjos laukā, lai priecīgi svilpodama, dotos uz priekšu..

Katru rītu atverot acis, pasmaidot savam Šefam, saku ''pārsteidz mani šodien!''

Jāatzīst, ka mūsu humora izjūta ne vienmēr saskan, bet rezultāts vienmēr ir brīnišķīgs!

Ir tik fantastiska sajūta, ka kāds zin spēles noteikumus daudz labāk par tevi, pārredz visu laukumu un VIENMĒR SPĒLĒ TAVĀ PUSĒ!!

(Un, lai arī ir Šefs, no darba atlaist tevi nevar, lai arī kādas muļķības tu darītu :D:D:D)

Lai ļaušanās un paļaušanās pilna vasara Tev!

Sirsnīgi-
Inta

P.s. Aizrāvos un kā bieži vien kaut kam paskrēju garām... Gribēju uzsvērt, ka iemācīties ļauties un paļauties, būt partnerībā ar Dievu ir būtiska daļa ceļā uz Sirds atvēršanu...

Pārdomas pirms Mistērijām..

Šodien es domāju, vai tiešām ir vēl kādi cilvēki, kas nejūt to, ka pasaule mainās. Mainās ļoti

strauji.. Protams, evolūcija ir pastāvējusi vienmēr, tomēr kaut kādi īpaši aktīvie cikli ir bijuši vērojami visos vēstures posmos.

Kaut vai pārmaiņas dabā. Pēdējos gados es pieķeru sevi pie domas, ka brīnos, kad meteorologiem ir izdevies daudz maz precīzi prognozēt laikapstākļus. Latvija ir kļuvusi krietni vējaināka.

Bērni. Manas meitas ir pavisam savādākas, nekā bijām mēs, kad augām. Viņām ir septiņi gadi starpība, un jaunākā ir jau ļoti atšķirīga no vecākās, kas liecina par pārmaiņu straujumu.

Slimības. Šķiet medicīna un farmakoloģija iet milzu soļiem uz priekšu, kamēr cilvēki slimo ar vien vairāk un smagāk. Protams, ka esmu lietas kursā par vakcīnu, farmācijas, pesticīdu, banku, resursu un pārējām Sistēmas iedarbības svirām, tomēr ir arī pieejamas alternatīvas, ekoprodukti, homeopātija, dziedniecība utt. Un, Latvijai ir milzumplaši lauki, kur krūmos ieaug mājas un māju vietas L

Tikko atgriezos no Gruzijas, kuras teritorija ir līdzīga mūsējai, kalnu dēļ mazāk apdzīvojamās platības, dzīves līmenis tomēr vēl krietni atpaliek, īpaši provincē, tomēr iedzīvotāju skaits ir uz pusi lielāks.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā visi grāmatveži un IT speciālisti varētu dzīvot laukos, bet nē...

Bet nu labi, ne par to gribējās šodien parunāt.

Īstenībā, gribēju parunāt par šo laiku, un ar to saistītajām pārmaiņām visapkārt. Ne tikai ārējām, ko jau pieminēju, bet arī iekšējām, ko redzu gandrīz katrā, ar ko satiekos.

Atzīšos, ka pēdējās 2-3 Mistērijas biju domājusi, kā būs pēdējās. 

Bija brīdis, kad bija kārtējais vērtību pārvērtēšanas laiks; bija laiks, kad neredzēju sev Latvijā gandrīz nevienu autoritāti, un tiešām nebija ideju par to, ko aicināt kā lektorus uz nākamajām Mistērijām. Jo Jūs jau man rakstiet, jautājiet- ‘’kad būs nākamās?’’ J

Un, īstenībā šo Mistēriju tēmu par pārmaiņu laiku, es jau nedaudz pacēlu 2012.gada Pavasara Mistērijās, bet samērā ātri sapratu, ka tad lielākajam vairumam, tas bija par agru.

Es nedomāju, ka šī Pavasara Mistērijas ir domātas pieredzējušiem, daudz lasījušiem un zinošiem garīgā ceļā gājējiem. Tieši otrādi.

Lektoru ir patiešām daudz šoreiz (un vēl pāris pārsteigumi J), un katrs no viņiem, pirmkārt, ir Sava Ceļa Gājējs, kas dalās ar savu pieredzi. Varbūt viņš ir tikai vienu pieturu priekšā Tev, bet tas ir ļoti labi, jo viņš labi atceras katru līkumu un katru ceļa grambu, lai palīdzētu Tev izstāstīt, kā iet, lai vieglāk vai ātrāk nonāktu nākamajā pieturā J

Savā lekcijā es lielos vilcienos izstāstīšu par magnētisko polu maiņu, Šūmana frekvences izmaiņām, planētas vibrāciju celšanos, jeb Pāreju no viena vibrāciju līmeņa (dimensijas) un nākamo.

Pieskaršos tam, kādas izmaiņas notiek cilvēkos un kāpēc. Saistīšu to ar cilvēka enerģētisko sistēmu un čakrām, jo tas ir ‘’ mans lauciņš’’ un vairāku gadu pieredzes rezultātā jau ir uzkrājusies virkne ar interesantiem secinājumiem.

Labprāt pastāstītu par veģetatīvo distoniju un depresiju. Divas modernās slimības, ar ko cilvēki gadiem mocās, mācās sadzīvot, jo īsti tradicionālā medicīna nevar palīdzēt. Kamēr īstenībā, tās ir Dvēseles slimības, kam ķermenisko simptomu ārstēšana ir absolūti mazefektīva. Stress, sirds ritma traucējumi (vibrēšana), miega traucējumi, galvas sāpes un reiboņi, utt.- tie ir simptomi, kas pavada 3.un 4.čakras blokus, kam ir konkrēti cēloņi.

Protams, ar katru individuāli strādājot, mēs ejam dziļumā, lai atrastu un nosauktu vārdā šos cēloņus. Tā jau ir ļoti daudz. Kad iepazīstam savu ‘’ienaidnieku vaigā’’, tad ir krietni vieglāk izvēlēties metodes tālākajam procesam. Skraidot pie ģimenes ārstiem, neirologiem, endokrinologiem, kardiologiem, un arī pie daudziem dziedniekiem un psihologiem, mēs tikai šaujam ‘’uz dullo’’.

Darbs. Karjera. Pašrealizācija. Daudzi jūt absolūtu dezorientāciju šajā sfērā. Pēkšņi profesija ir piegriezusies, kolēģi besī- ir burtiski jāpiespiež sevi no rīta celties un iet uz darbu. Un vēl tā bezizejas sajūta, ka šķiet, tu esi spiests iet, jo jāmaksā rēķini, jāpabaro bērni... Šī bezizejas sajūta rada vēl lielāku depresīvumu. It kā gribās kaut ko citu (Dvēseles balstiņa čukst), bet pats īsti nezini ko- kas būtu tas, ko tu vēlētos mainīt, darīt, kurā virzienā iet...

Attiecības. Daudziem, īpaši mums sievietēm, pati aktuālākā tēma. Gandrīz visām, kas nāk pie manis (un tie ir simti), ir ciet sakrālā un sirds čakra. Tās čakrās, kuras mums sievietēm ir dodošās. Tā ir Meiteņu dienu vai sieviešu seminārā tēma, tomēr Mistēriju tematikas sakarā gribēšu pieskarties par ģimenes modeli, kā dualitātes instrumentu karmiskajām mācībstundām, lai būtu vieglāk izprast, kas tad īsti patlaban notiek ģimenēs, partnerattiecībās, attiecībās starp paaudzēm.

Un ne tikai. Trūkst saites. Ievērojāt? Aiziet draugi, kas bijuši blakus 20 gadus, paliek arvien grūtāk piespiest sevi braukt pie radiem. Vienā dienā tu pēkšņi saproti, ka ar labāko draudzeni, kas bijusi blakus jau no skolas sola, tev vairs nav īsti par ko runāt...

Pēc tam rodas vēlme tikt vaļā no televizora un tām negācijām, kas veļas no tā, arvien mazāk interesē staigāt pa veikaliem, bet lielveikalos vispār paliek fiziski slikti- sāk griezties galva vai sāc žāvāties un izjust lielu nogurumu...

Nu, jā ir vēl ļoti daudz lietas, kas notiek ar daudziem no Jums. Protams, ka ne ar visiem, lielākā daļa ir ļoti dziļi ‘’3D’’ realitātes drāmā’’, mēģinot cīnīties par izdzīvošanu, kredītu un komunālo nomaksu, lamājot politiķus un rakstot indīgus komentārus internetā... Un šī drāma lēnām pāries traģēdijā. Izklausās pesimistiski, bet tieši tā jau atdalīsies šīs divas pasaules.

Tā ir visa mana personīgā noietā ceļa pieredze- karjeras maiņa, veģetatīvā distonija, attiecību joma, garīgie ‘’grābekļi’’ utt. Un cerams, manas atbildes būs noderīgas Jums.:)

Vakar Inesīte parādīja savas lekcijas plānu. Par enerģētiskās transformācijas simptomiem, par to kā mainās mūsu ķermenis, pielāgojoties augstākām vibrācijām. Ļoti interesanti! Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, lai pie katra šāda simptoma neskrietu pie daktera, vai nedzertu sintētisko medikamentus, lai vieglāk uztvertu, piemēram, pēkšņās svara izmaiņas vai nieru problēmas, kas nepadodas ārstēšanai.

Protams, ka lai nonāktu tur, kur nekad neesi bijis, ir jāiet pa ceļu, pa kuru nekad nav iets...Arī otra Inese, Zanda un Baiba, kā arī Jānis un Vilmārs stāstīs par savu ceļu, par savu izpratni, kas radusies izlaižot zināšanas caur savas pieredzes dzirnavām. 

Man vienmēr šis rezultāts ir licies īpaši skaists. Teorija kopā ar katra unikālo pieredzi veido jaunu enerģiju, kura spēj nodoties otram kādā pavisam citā līmenī.

Arī Jūs, kas esiet pieteikušies vai tikai pieteiksieties, no sirds ceru, ka padalīsieties ar savu noieto, pieredzēto un apzināto, un tādejādi mēs bagātināsim cits citu.

Jaunajai Pasaulei ir daudz aspektu, daudz ir arī teoriju, viedokļu, pareģojumu un dažādas informācijas par to, kādas pārmaiņas gaidāmas. Katrs no mums padalīsies ar savu redzējumu, tomēr nekas nav iepriekšnolemts. Katrs no mums veido pats sevi un savu dzīvi, tādējādi arī ietekmējot visu, kas notiek apkārt. Katram no sākuma ir jānospodrina sava lampiņa savā sirdī. Un, jo spožāk katrs no mums spīdēs, jo vairāk Gaismas būs visapkārt, un jo labāk varēs saskatīt to vietu, kur vēlamies nokļūt.

Mistērijas vienmēr ir svētki. Un, lai gan ir palikušas tikai pāris nedēļas, vēl nāk visādas idejas, kā bagātināt šo pavasara svinēšanu. Pačukstu, ka būs mandalu seminārs/zīmēšana, Capoeira priekšnesums, dziesmas un interesantas satikšanās...

Mēģinu noturēties, lai visus noslēpumus uzreiz neatklātu, bet tiem, kas neplāno braukt uz lekcijām, vēlos pieteikt: ja 25.maijā, svētdien(15.00-18.00), vēlies pavadīt brīnišķīgu pēcpusdienu Daugavas krastā (ļoti skaisti!), satikties ar savējiem, padarboties, pacept gaļu (vai dārzeņus :)), paspēlēt bumbu, padziedāt- īstenībā, ko sirds vēlas, tad ieplāno šo laiku, lai dotos uz Ķegumu! Pasvinēsim pavasari kopā! 

Pēc nedēļas nopublicēšu pārējo info un aptuveno programmu, ko visi kopā improvizēsim J Nekādas dalības maksas gan nebūs šoreiz :) Līdz ar to ogles, šašliks un dziesmu klade pašam līdzi jāpaņem :):):)

Pārējais būs te: http://sirdscels.blogspot.com/p/misterijas.html