Kad pabeidzu rakstīt Latvietes karmu tieši četrus gadus atpakaļ, tajā ieliku visu to savu un citu
pieredzi, ko biju izdzīvojusi līdz tam laikam. Sapratu, ka tas nav viss, ka man vēl pašai priekšā stāv jauns cēliens, kurā iet dziļumā. Gan atklājot arvien vairāk šķautnes tam, ko dēvējam par sievišķību, gan vienkārši turpinot strādāt ar sevi: sevis iemīlēšanu, pieņemšanu un visām tām mācībstundām, ko Augšas liek priekšā, lai kārtējo niansi atklātu un integrētu sevī.
Jā, bija posms pēc pirmās grāmatas iznākšanas, kad likās, ka informatīvajā telpā nav cita apzēlētāka un vietā un nevietā lietotāka jēdziena par ''sievišķību'', tādēļ pati uz kādu laiku šai tēmai pieliku punktu (nerunāju publiski, bet turpināju ar sevi), pievēršoties tam līmenim, kurā dzimumu vairs nav- Dvēseles līmenim.
Pa šo laiku esmu sapratusi, cik grūti ir izpratni un zināšanu par to, kā ir pareizi, ienest sevī līdz iekšējam stāvoklim.
Sievišķība nav uzvedības modelis, izskats, rūpes par sevi, savas lomas/vietas zināšana un attiecīga izturēšanās.
Jā, protams, -pucēšanās, garas kleitas, sevis lutināšana, sievišķības prakses,- tas viss palīdz ceļā uz šo iekšējo stāvokli. Tomēr tas nav pats esības stāvoklis.
Lielākai daļai no mums vēl tāls ceļš ejams, lai iemācītos radīt ap sevi un sevī šo enerģētiko lauku (sievišķā enerģija ir lauka struktūra) un nekādi ārēji atribūti to nenodrošina.
Vai esi aizdomājusies, kādēļ tieši sievietes tik ļoti ir pārsvarā, kuras mostas un sāk iet savu Dvēseles ceļu? Kolektīvajā zemapziņā ir ielikta programma, ka vīrietis ir Gara enerģiju nesējs, ka mums, kā sievietēm ir jāiet aiz viņa. Un, iekšēji mūsos šī programma strādā,- mēs vēlamies, lai mums būtu kāds, vai dzīvesbiedra, vai Guru lomā, aiz kura varētu iet, paļauties, uzticēties...Mēs mēdzam izjust nostaļģiju, kad dzirdam informāciju no Vēdām par vīriešu un sieviešu lomām, jo jūtamies nogurušas no atbildības.
Taču patriarhālajā laikmetā gan no sievišķās, gan no vīrišķās enerģijas izpaudās tikai daļa no visa patiesā šo enerģiju spektra.
Taču patriarhālajā laikmetā gan no sievišķās, gan no vīrišķās enerģijas izpaudās tikai daļa no visa patiesā šo enerģiju spektra.
Tagad, kad Visumā tik ļoti ir aktivizējusies Lielās Mātes enerģija, kas nāk pastiprinātā plūsmā, lai palīdzētu dziedināt šo pasauli, modina sievietes. Tas liek sievietēm atmosties un augt, ar savu paraugu, sievišķā veidā aktivizējot vīrieti šim pašam procesam. Tā ir šī laikmeta iezīme.
Ar jēdzienu Lielā Māte un Lielais Tēvs- Dievišķās enerģijas sievišķo un vīrišķo enerģiju kopumu. Lielās Mātes enerģija ir visu pasaules vēsturē zināmo dieviešu enerģiju kopsumma. Katra dieviete, vai psiholoģijā- arhetipiskā enerģija, pārstāv kādu Lielās Mātes (Lielā Tēva- attiecīgi vīrišķās enerģijas izpausmēm) aspektu vai staru.
Neviena dieviete (tās īpašību, enerģiju kopums), neviens arhetips nav pilnība,- pilnība ir šī Lielā Māte.
Lai varētu noiet šo savas šīs dzīves izvēlēto ceļu, ir jāizdziedina visas savas daļas:
Savs iekšējais bērns, piedodot saviem vecākiem un pieņemot tos.
Sevis nemīlēšana un nepieņemšana visās tās formās un izpausmēs, tai skaitā arī visu to, ko uzskati par neglītu, nepareizu utt.
Visas vardarbības sekas, tai skaitā arī nemitīgo vardarbību pret sevi. Katru reizi, kad tu dari, to ko nevēlies, tas ir vardarbības akts pret sevi, kas graujoši ietekmē tavu enerģētiku. Arī katra reize, kad tev ir sekss, bez iekāres no tavas puses: pienākuma, mīļā miera utt.labad. Un, tikai mēs sievietes, zinām, cik bieži tas notiek... :(
Es neturpināšu par nemīlamu darbu, vai pārslodzi visās jomās, par audzināšanas un sabiedrības uzliktajiem rāmīšiem un standartiem, kas liek, spiež mums rīkoties atbilstīgi kaut kādiem izdomājumiem.
Un, vēl nedaudz par karmiskajām attiecībām vai attiecībām vispār. Mums ir blakus tieši tas partneris, kas mums vislabākajā veidā palīdz iet cauri šim dzīves posmam un tājā paredzētajām mācībām. Kad mēs tās būsim sekmīgi pabeigušās, mūsu vibrācijas pacelsies jaunā līmenī, mainīsies arī mūsu partneris. Vai arī nemainīsies, ja tas nebūs saskaņā ar viņa Dvēseles plānu, bet mums tiks dots nākamais. Mūsu Augstākais Es pastāvīgi formē notikumus mūsu dzīvē atbilstīgi mūsu noietajam ceļam un sasniegtajam līmenim.
Starp citu, kad mēs strādājam ar sevi un mainamies, tad bieži vien vīrieši to uztver bez entuziasma, ar lielu piesardzību labākajā, vai skepsi, aizdomām un pretestību- sliktākajā gadījumā. Tas ir normāli. Jo mums visiem patīk stabilitāte un jebkuras izmaiņas otrā cilvēkā, rada trauksmes sajūtu. Lai paliktu kopā, vīrietim ir, vai nu jāpieņem sava jaunā sieviete, jādodas viņai līdzi pa vibrāciju kāpnītēm, vai ...attiecībām agri, vai vēlu pienāks gals- vibrāciju atšķirības radīs enerģētisku bezdibeni abu starpā.
Starp citu, kad mēs strādājam ar sevi un mainamies, tad bieži vien vīrieši to uztver bez entuziasma, ar lielu piesardzību labākajā, vai skepsi, aizdomām un pretestību- sliktākajā gadījumā. Tas ir normāli. Jo mums visiem patīk stabilitāte un jebkuras izmaiņas otrā cilvēkā, rada trauksmes sajūtu. Lai paliktu kopā, vīrietim ir, vai nu jāpieņem sava jaunā sieviete, jādodas viņai līdzi pa vibrāciju kāpnītēm, vai ...attiecībām agri, vai vēlu pienāks gals- vibrāciju atšķirības radīs enerģētisku bezdibeni abu starpā.
Tātad, ja mums šķiet, ka dzīvē nekas nenotiek, nemainās, tad tā ir pazīme, ka neesam vēl izgājuši esošo spirāles apli. Tikko kā izejam uz nākamo, tā arī mums tiek dotas jaunas situācijās, tajā skaitā arī karmiskās. Labā ziņa ir, ka, jo augstākās vibrācijās esam, jo interesantāki uzdevumi un apzinātāk, vieglāk tos izejam.
Nav jēgas šķirties, ja neesi izmainījusi sevi, jo tev tiks atkal iedots partneris ar to pašu uzdevumu.
Tava izpratne par garīgajiem jēdzieniem, plašās ezotēriskās zināšanas nav rādītājs, vai esi sekmīgi tikusi galā ar šo uzdevumu.
Rādītājs esi tu pati. Ja tu esi kardināli mainījusi savu iekšējo pasauli, tas vienmēr parādās, izpaužās ārēji, kā realitātes maiņa. Jo ārējā pasaule tikai spoguļo iekšējo.
Ja ārēji tev vēl joprojām ir draņķīgs darbs, nepareizs vīrs, neklausīgi vai slimīgi bērni, stulbas draudzenes, idioti un stulbeņi visapkārt, tad.... :) Secinājumus izdaram pašas :)
Virsrakstā es rakstu pārdomas. Kas nozīmē, ka arī manī pašā, iespējams, vēl jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ar šo pārdomu stadiju arī dalos! Lai jaukas brīvdienas!
ESAM!
Inta
Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :) Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.
Esam!