Daudzas patreizējās dominējošās reliģijas koncentrējas uz ķermeņa un cilvēka instinktīvās dabas
noliegšanu: ‘’ķermenis ir kaut kas zems, instinkti- dzīvnieciski, emocijas aizdomīgas, kaislības amorālas. Seksualitātei ir kārdinājuma un grēka piegarša vienlaicīgi.
Šādi, pārveidoti, ierobežojoši uzstādījumi daudzās dzīves jomās ir tikuši radīti ar mērķi kontrolēt cilvēci, uzspiežot tai kādus ‘’morāles rāmjus’’, liekot tiem justies netīriem, grēcīgiem un vainīgiem, pie mazākām seksualitātes izpausmēm.
Pagājušais gadsimts nāca kopā ar Freidu, kas libido enerģiju vērtēja kā pašu spēcīgāko, liekot to vai katras cilvēka instinktīvās rīcības pamatā. Seksuālā revolūcija, kad seksualitāte tikai piedēvēta tikai cilvēka instinktīvajai dabai, kurai jāļauj izpausties, neizprotot seksuālās enerģijas sakrālo dabu.
Viennozīmīgi ir svarīgi pieņemt savu ķermeni, mūsu ķermenis- tā ir daļa no zemes, seksualitāte, fizioloģija, instinkti – tas viss ir daļa no zemes. Ir svarīgi izveidot šo saikni ar savu paša ķermeni, ar savām jūtām un atzīt savu pirmatnējo, dzīvniecisko dabu. Laiki mainās, un ne velti K. Estesas darbs ‘’Sievietes, kuras skrien ar vilkiem’’ iet savu uzvaras gājienu, jo kā cilvēki mēs ļoti ilgi esam dzīvojuši caur prātu, ieslēdzot sevi paša un sabiedrības uzliktā priekšstatu, morāles, tikumu un likumu dubultrāmī, un zināmā mērā esam zaudējuši un nolieguši savu saikni ar mūsu pirmatnējo, dzīvniecisko, instinktīvo daļu, kas ir liela daļa no mūsu spēka.
Dzīvniekiem nepiemīt mentālā enerģija, viņi dzīvo vadoties no instinktiem, kas ir daudz sarežģītāks instruments, nekā mēs varētu domāt. Tieši instinkti parāda, kas ir labs, bet, kas bīstams. Taču cilvēkiem ir ļoti grūti paļauties uz saviem instinktiem, noliedzot, apspiežot tos, mēs dažkārt pilnībā zaudējam spēju tos sajust. Mēs esam tik ļoti pieraduši dzīvot izmantojot tikai prātu, ka esam zaudējuši saikni ar daudziem saviem instinktiem, ar savu pirmatnējās dabas gudrību. Un seksualitātes jomā tas izpaužas īpaši spēcīgi.
Kamēr ilgst draudzības periods, tikmēr līdz zināmai pakāpei mēs regulējam savu instinktīvo dabu, mijiedarbojoties no sākuma prāta, tad, iespējams, sirds līmenī. Taču, kad pienāk brīdis intīmajām attiecībām, tā šķiet, ka spēlē iesaistās pavisam citi spēki, kas draud izmest mūs ārpus mūsu prāta kontroles sfēras. Taureņi vēderā, ķermeņa ķīmija un fizika, instinktīvā pievilkšanās- tas ir seksuālās kaisles spēks, kas bieži vien biedē cilvēkus, liekot tiem rīkoties divējādi: vai nu iestājās panika zaudēt kontroli, pašam sevi, ka cilvēki aizveras un bēg (īpaši, ja ir bijusi jau sāpīga iepriekšējo attiecību pieredze), vai arī fokusējas uz tīri uz ķermeniskās iekāres apmierināšanu, neļaujoties dziļai intimitātei, kas paver pavisam citus tuvības apvāršņus- gan pirmatnējā, instinktu, gan sirds līmenī.
Seksualitāte tiek ļoti pretrunīgi vērtēta, gan no kultūru, gan reliģiju, gan paaudžu skatupunkta raugoties. Sabiedrība, reliģija, modernie mediji uzspiež kaut kādas konkrētas formulas, kā mums jāizturas vai jājūtas sfērā, kas īstenībā ir vispersoniskākā un intīmākā. Neskatoties uz 21.gs.kas ir aiz loga, daudziem vēl joprojām ir grūti atklāti, viegli un ar prieku pieņemt savas seksuālās vēlmes, iestrēgstot ar to saistītā nosodījumā, bailēs vai vainas apziņā, tādejādi zaudējot šo sakrālo saikni starp pirmatnējo, instinktīvo dabu, sirdi un Dvēseli, neļaujot uzplaukt īstai, dziļai mīlestībai.
Iekāre, seksualitāte ir dabiska enerģijas plūsma, kas var sagādāt baudu un prieku. Mūsu ķermenim ir no dabas dots šāds jutekliskums, kas ļauj mums gūt baudu no ķermeniskām sajūtām: ēšanas dzeršanas, kustībām, glāstiem, peldēšanās, saules gaismas. Tas ir dots, lai gūtu no tā baudu un prieku, bet apspiežot šo savu instinktīvo daļu, bieži tiek iegūta izkropļota vai pat perversa seksualitātes izpausme.
Savas pirmatnējās dabas un seksualitātes pieņemšana ir svarīgs solis uz intīmu saikni ar otru cilvēku, kad cienām savu ķermeni un to pieredzi, ko tas mums piedāvā. Daudziem no mums ir jānoiet garš sevis izpratnes, iepazīšanas un pieņemšanas ceļš, kas ietver sevī arī visu veco emocionālo rētu dziedināšanas procesu.
Garīgi augot, mēs iepazīstam un sākam izprast seksuālās enerģijas milzīgo spēku un tās sakrālo
aspektu. Sākam apzināties, cik ļoti saistīts ir mūsu seksuālais un radošais potenciāls, kas atvērtā veidā, var kļūt par īstu mūsu dzīvi transformējošu spēku.
 |
| 12.februāra "Ieva'' |
Sieviete daudz vairāk realizējas caur partnerattiecām, kā vīrietis. Tādēļ ļoti daudzām sievietēm ir bloķēta sirds un sakrālā čakras, kas liecina par partnerattiecības jomu, kā aktuālo risināmo jomu.
Seksuālā enerģija ir daļēji vai pilnīgi bloķēta, un ļoti daudzas partnerattiecībās esošas sievietes atzīstas, ka nevēlās seksu, vai nespēj gūt apmierinājumu. Bieži vien tiek vainots partneris, stress un nogurums. Katrai ir savs stāsts un iemesli, bet visas vieno kopēja neapmierinātība ar savu dzīvi.
Seksuālā enerģija ir arī radošā enerģija. Tas nozīmē, ka sievietei, kurai šī enerģija pilnā merā necirkulē, ir ierobežots radošais potenciāls, trūkst spēka, iedvesmas un prieka.
Ir skaidri jāapzinās šīs enerģijas nozīme un īstā daba, kas nav tikai instinktiem, vai cilvēku dzimuma turpināšanai domāta. Tā ir ļoti spēcīga, dievišķa, sakrāla enerģija, kas domāta, lai mēs ne tikai radītus pēcnācējus, un gūtu baudu, bet arī realizētos paši. Bieži vien tieši seksuālās enerģijas ir tā, kas dod cilvēkam harizmu, starojumu un daudz radošu ideju.
Izprotot šīs enerģijas darbības pamatprincipus, daudzslāņainību, iemācoties to pieņemt, izbaudīt un vadīt, mēs būtiski paplašinām savas varēšanas robežas. Izprotot, ka sekss un seksualitāte tomēr ir dažādi termini, mēs varam iemācīties gan gūt prieku no pavisam cita dziļuma seksuālām attiecībām, gan arī nekrist panikā un gadījuma sakaros tajos dzīves posmos, kad mums nav pastāvīgā partnera, jo mēs zinām, ka spējam sublimēt un virzīt mūsu seksuālo enerģiju jaunos radošos projektos, līdz atkal būsim gatavi dalīt sevi ar savu partneri visos līmeņos.
Inta
2014.gada februāris
