trešdiena, 2015. gada 30. septembris

Viss nav tā, kā izskatās...

Kopš 2010.gada, kad aktīvi sāku pievērsties savai novārtā pamestajai sievišķībai, vēlāk sākot dalīties
savā noietajā ceļā ar citām sievietēm, pastāvīgi vēroju, kas notiek pasaulē, apkārtnē, fiziskajā un
enerģētiskajos plānos...
Un, jautājumu ik palaikam ir vairāk kā atbilžu.
Vispārējā ''sievišķības atgriešanas'' histērija semināros, rakstos un sociālajos tīklos liecina ne tikai par sieviešu iekšējo vajadzību pēc pārmaiņām un harmonijas meklējumus, bet arī kaut ko citu...

Es pati jau labu laiku kā esmu sākusi strādāt ar dvēselēm, tās uzdevumiem, nevis ar personību un tās problēmām.

Sieviete ir tendēta strādāt ar sevi, meklēt problēmas sevī, mainīt sevi, lai mainītos viņas dzīve, pašsajūta. Viņas jūt un saprot, ka vīrišķo enerģiju ir par daudz, un ir gatavas kaut ko darīt lietas labā.

Bieži pie manis nonāk sievietes, kuras ir izmēģinājušas visu iespējamo: izlasījušas kaudzi grāmatu, apmeklējušas dažādas prakses pie sievišķības guru, veikušas meditācijas, izmēģinājušas praksē dažādus paņēmienus savās atteicībās...

Viennozīmīgi, ka savas sievišķības apzināšanās un enerģijas līdzsvarošana, psiholoģiski mūs padara līdzsvarotākas, paļaušanās nes iekšēju mieru un harmoniju. Palīdz mums augt. Tomēr, tomēr...

Tikko izlasīju kādu latviskotu versiju par sievieti māti attiecībās, un tas sasaucās ar  tēmu nākamai grāmatai, pie kuras strādāju, proti- vīriešu iniciāciju (iesaku R.Rora ''Ādama atgriešanās''), vai vienkāršāk runājot, par neizaugušiem vīriešiem (Stipro sieviešu paaudžu mantojums). 
Šī tēma uzdod milzum daudz jautājumu: vai mēs varam iniciēt savu vīrieti (mainot sevi), izlabojot to, ko nesis pēckara periods, kurā izaugušas jau vismaz divas paaudzes mūžīgo puiku? Vai vienīgais, ko mēs varam, ir audzināt savus dēlus, lai viņi redz, kāda ir sievišķīga sieviete? Vai arī to mēs nevaram, jo kā Pēteris Kļava saka: nav jau tēvu, kas rāda pareizo piemēru šiem puikām...
Šeit es neiedziļināšos un nemēģināšu pat atbildēt uz šo neviennozīmīgo jautājumu, vien vēlos piebilst, ka nevajadzētu sievietēm vienīgajām uzņemties atbildību par šo situāciju. 
Jo karus, kurā izkāva vīriešus, un sievietēm nācās stāties pie arkla, neizraisīja sievietes.
Neviena sieviete apzināti neizvēlas uzņemties mātes lomu attiecībās, visbiežāk puišelis uz to spiež. Varbūt viņai ir tikai izvēle- palikt šādās attiecībās vai aiziet (paliekot vienai, iespējams)?
Manuprāt, ir svarīgi nejust vainas apziņu un neuzņemties vienai atbildību par partnerattiecību kvalitāti. Jo tagad modē nākušās vēdiskās zināšanas par sievietes būtību, burtiski spiež sievietei būt vainīgai un atbildīgai par visu...
Bet vēdas bija rakstītas patriarhāla laikmeta, citas kultūras sievietei.... Lai gan daudz, kas var palīdzēt atgriezt trūkstošu sievišķību, izpratni par to, kāda ir mūsu enerģija, tomēr šo seno zināšanu receptes laimīgām partnerattiecībām diezvai noderēs šim laikmetam par visiem 100%.

Es jūtu, ka nekas nebūs tā, kā reiz bijis.
Vai atgriezīsies matriarhāts? Pazīmes, protams, ir... Sievišķās enerģijas (humānisms, pieņemšana, līdzcietība, ekoloģija, utt.) ieplūst jau novecojušajā patriarhālā tipa sociāli-politiskajā struktūrā... Īstenībā jau neviens īsti nezina, kāda varētu būt dzīve matriarhātā- izņemot dažas polinēziešu ciltis, tas nekur nepastāv un vēsture par to īpaši daudz nestāsta...
Visi runā par jauno Vienotības laikmetu, kur valdīs trīsvienība. Duālisma pāreja un Trijadību.
Viņš, Viņa un Dievs (Iņ un Jaņ kopā)...

Tātad nebūs sievietei iet pa priekšu. Un nebūs būt aiz vīrieša (за мужем), kā Vēdas māca.
BET BŪS BŪT BLAKUS.
Iespējams, ka  izpratne par sievietes un vīrieša pienākumiem, atbildību un vietu būs kardināli cita nākotnē, tālu no tās, ko sludina lielākā daļa tagadējo rakstu, semināru un speciālistu. 
Neviens nezina, kā būs, jo tā kā būs, vēl nekad nav bijis.

Tas tā. Pārdomām :)


ceturtdiena, 2015. gada 24. septembris

Vai tiešām Mīlestība?

Vai tomēr pieķeršanās?

Pieķeršanās ir atkarība. Atkarība no cerībām, ka kāds iedos to, kā tev trūkst. Atkarība, kad izjūti otra
trūkumu, vēlies to kontrolēt, noturēt un paturēt... Kad tev šķiet, ka bez viņa nevari dzīvot, vai ka viņš ir tavs īpašums. Greizsirdība, kontrole, manipulācija, ilūzijas un gaidas, ka otrs būs tas, kas padarīs labāku un laimīgāku tevi un tavu dzīvi. Tas viss ir par pieķeršanos.

Mēs mēdzam meklēt otrā to, kā trūkst mums pašiem. Iespējams, jau bērnībā mums netika iedots pietiekami mīlestības, novērtējuma, atzinības, mīļuma, glāstu... Mēs izaugām ar akūtu nepiepildījuma sajūtu un visu dzīvi meklējam kādu, kas piepildīs mūs. Iedos visu to, kas tik ļoti trūkst.
Mēs meklējam partneri, lai tas mīlētu mūs, sniegtu atbalstu, drošības sajūtu, novērtējumu. Nevis tādēļ, ka esam gatavi paši sniegt Mīlestību. Bez nosacījumiem. Mēs palielam esam gatavi kaut ko sniegt pretī, tad, ja kāds vispirms sniegs mums. Visbiežāk nemaz nesakrīt tas, ko mēs esam gatavi sniegt, ar to, ko otrs sagaida :)
Aprēķins un darījums ir lielākā daļa attiecību, tikai neviens to nav gatavs atzīt.
Cilvēks baidās iziet no tādām attiecībām, jo, lai izietu, ir jāstrādā ar sevi, jāmainās. Jāsaprot, ka tikai mēs paši varam sevi izdziedināt, izprotot savu trūkumu, izdziedinot to caur pieņemšanu, un iedodot paši sev to, kas trūcis. Nekad neviens cits nekompensēs un neiedos. Mums pašiem sevi jāizveido par veselumu.
Pieķeršanās un atkarība ir trešās (saules pinuma) čakras piesaiste, Mīlestības saite nāk no sirds.

Pieķeršanās ir atkarība, turpretī Mīlestība ir brīvība.

Mīlestība ir pavisam cita. Tā iedod spārnus. Tā nepieķerās otram, bet ļauj tam lidot, iedvesmo otru...
Mīlestībai nevajag pierādījumus un nevajag otru sev piesaistīt. Tā neko negaida, nepieprasa un tādēļ saņem visvairāk... Ticība un pieņemšana. Emocionālā tuvība. 
Mīlestībai nav svarīgi, vai otrs ir blakus katru brīdi, vai tūkstošiem kilometru tālu. Tā nebeidzās arī, kad abi vairs nav kopā...

''Visgrūtākais mīlestībā ir dāvāt otram pilnīgu brīvību.'' /Zenta Mauriņa/

Pāvila 1.vēstule korintiešiem 13.nod (4-10)

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.


***
2015.gada 24.septembris



pirmdiena, 2015. gada 7. septembris

Negribās un viss!

Jā, tā ir- viņas negrib un viss! :) 
Vēl pagājušajā tikšanās reizē atkal pacēlās šis jautājums. Ko darīt? Kā sākt gribēt savu vīru, mīļoto...
Tā jautā lielākā daļa sieviešu. Un tieši tās- attiecībās esošās.
Un atkal vainas izjūta, kas pavīd  acīs. 
Ar informāciju par to, ka sieviete dod savam vīrietim enerģiju, uzpilda to, iedvesmo...tai skaitā arī caur seksu, mīlēšanos, ir pārpildīta telpa.
Ir tik daudz mītu par sievietes seksualitāti, tik daudz padomu, brīžiem pretrunīgu ieteikumu, ka daudzas seksu sāk iztvert kā instrumentu mainipulēšanai, kārdināšanai, noturēšanai... Instrumentu, kuru jāiemācās pareizi lietot.
Nu jā, attiecību sākumā, kad jūtas viļņojas, hormonu līmenis augsts, kad no gultas ārā kāpt negribās, tomēr ir normāli, ka hormonu līmenis stabilizējās, jūtas ieiet nākamajā un nākamajā fāzē un seksuālā vēlme mazinās.
Es neiedziļināšos vīriešu un sieviešu fizioloģiskajās atšķirībās, pat to jau ir gana daudz rakstīts. 
Tikai atgādināšu, ka mēs neesam tikai fiziskais ķermenis, kam piemīt instinkti, kuri prasa savu. Mums ir arī Dvēsele un Gars.
Kad mēs runājam par to, ka vīrieši ir tēviņi, kuriem daba prasa apaugļot pēc iespējas vairāk mātīšu, mēs ieliekam viņu dzīvnieku kategorijā. Kamēr vīrietis sevi identificē pirmo 3 čakru līmenī (fizioloģiskajā+Ego), viņam varbūt nav tik viegli līdzsvarot savus instinktus. Pietam, daudzi slaveni psihologi (vīrieši :)) jau no Freida laikiem runā par vīrieša dabisko poligāmiju utt...
Tomēr, kad attiecības paceļas augstāk par instinktu/Ego līmeni, kad mēs attiecībās ielaižam Dvēseli, savas Dvēseles radinieku, ar kuriem vienkārši mēdz būt labi, dziedinoši, uzticami, brīvi, bez nosacījumiem, instinktīvā puse arī paceļās citā līmenī. Tā vairs nav tikai kaislīga dziņa, bet gan pāri plūstoša, tantriska sevis dāvāšana otram cilvēkam. Pliks, tehnisks sekss pārstāj kļūt interesants pašam vīrietim.
Bet, atgriezīšos pie daudzām, jo daudzām, kuras mīl (vai domā, ka mīl) savus vīrus, grib darīt viņus laimīgus...bet nespēj sevi piespiest gribēt...
Un tad, es uzdodu jautājumu, kādi ir tie priekšnoteikumi, lai Tev gribētos?
Biežākās atbildes ir elementāras: atpūšanās un noskaņojums''.

Dabā visām mātītēm ir cikli. Tikai tēviņi ir gatavi pāroties ''pēc pieprasījuma''. Tādēļ ir tikai normāli, ja sievietei gribās krietni retāk. Sievietei nav ''jādod'' pēc pieprasījuma 3x dienā - tā var tikt pie neirozes, ginekoloģiskām saslimšanām un agri vai vēlu tas ietekmēs arī attiecības.
Bet arī sievietei ir dabiskie cikli, kad uzkrājās seksuālā enerģija, ko dāvāt savam partnerim. Ja šī enerģija neuzrodas, tātad ir iemesli un svarīgi tos ir saprast.
Daudzas seksuāli aktīvās sievetes atzīst, ka glāsti, mīļums, pieskārieni ir tie, kas viņām vajadzīgi, nevis fiziskais akts vai orgasms. 
Ak, cik daudz vientuļu sieviešu parakstās uz seksu, pat meklē to tikai dēļ šīm mīlestības, mīļuma, pieskārienu ''druskām''. 

Ziniet, kas ir lielākais seksa ienaidnieks sievietēm. DARBS un sadzīve! Pēc tam nāk totāla sevis nemīlēšana, cepšanās, iesaistīšanās dažādās negācijās utt.
Vāveres ritenis, kas satāv no darba, skriešanas pa veikaliem, mājas rūpēm...bērniem.
Sievietes ir totāli iztukšotas. Kā izkaltušas rozīnes. Viņām vienkārši nav palicis, ko iedot, jo šefs, bērni, gludināmās veļas kalns utt. ir paņēmuši visu. Bet uzpildīties nav laika.

Lielākā daļa sieviešu, ja viņai uzdāvinās pāris nedēļu brīvdienu, ar iespēju šīs dienas veltīt sev, ar lielāku prieku gribēs mīlēties! Dalīties tajā, ar ko uzpildījušās apmeklējot Spa, koncertu, runājoties ar draudzenēm, lasot, ceļojot...

Esmu jau rakstījusi, bet atgādināšu vēlreiz. Enerģētiskā sistēma katram dzimumam strādā savādāk.

Pirmā (pamata) čakra vīrietim griežas pa labi, ir dodošā. Aizsardzība, mājvieta, naudas pelnīšana viņam nāk viegli un dabiski, jo tā tas ir iekārtots. Sievietei šī čakra ir pasīva un viņai šeit ir jāmācās pieņemt. 
Otrā čakra vīrietim ir pasīva, bet sievietei aktīvā. Sieviete ir tā, kas dāvā baudu. Visplašākajā nozīmē: samīļo, pieņem, nomierina, gatavo garšīgu ēdienu, iekārto mājīgu telpu...
Un tā tālāk. Par pārējām čakrām tagad nerunāšu, jo mēs šodien apspriežam šīs divas(vīriešiem pirmā un sievietei otrā, ir seksuālās čakras)
Naudas pelnīšana ir pirmās čakras zona. Tā kā dabiski sievietei pirmā čakra ir pasīva, enerģijas tur ir maz, lai pelnītu naudu (plānotu, organizētu, nodrošinātu, apmaksātu utt.) viņai enerģija jāpaņem no otrās (seksuālas) čakras, tādejādi to iztukšojot.
Seksuālā enerģija ir arī radošā- tai ir milzīgs spēks, kad iemācamies to lietot. Gan ar mīlēšanās palīdzību, dāvājot to partnerim, padarot spēcīgākus abus, gan arī sublimējot to dažādos radošos projektos.
Jo, sieviete nedrīkst STRĀDĀT, bet viņai ir obligāti nepieciešama nodarbošanās, Sirdslieta, kas ļauj viņai realizēt savu Dvēseles potenciālu. Un šī sirdslieta ļoti bieži spēj sievieti arī finansiāli nodrošināt. 
Vīrieši, gaidot, ka sieviete nesīs savu algu mājās, lai varētu atļauties nomaksāt kredītu, skolot bērnus utt. ir aizmirsuši senās zināšanas, kas mācīja, ka katram ir sava dabiskā enerģijas aprite...
Sievietei raizes par rēķiniem, iztikšanus atņem spēku, iztukšo daudz lielākā mērā, nekā vīriešus.
Ja sieviete, ar savas nodarbošanās palīdzību būs uzpildījusies, atpūtusies, priecīga un laimīga, viņa ar prieku dāvās šo savu enerģiju visās tās izpausmēs, tajā skaitā arī caur mīlēšanos... Vīrietis to saņems, jutīs un viņa lietas strauji ies uz augšu. 

Bet vispār šo rakstu es rakstīju Jums, tām, kurām negribās seksu.
Un, galvenais, kādēļ es to rakstīju un, ko man gribētos Jums teikt!
Pārstājiet sevi visā vainot!  Ir tā kā ir patlaban. Un katrai no Jums ir savi iemesli, savas attiecību peripetijas. Varbūt kāda ir pārāk nogurusi no dzīves un kāds tur vairs sekss, kad gribētos vienkārši iekrist gultā un 3 dienas necelties!
Kādai vajadzētu būt godīgākai pašai pret sevi, uzdodot jautājumu: vai es mīlu vairs savu vīru? Varbūt tā ir pieķeršanās, draudzība vai pieradums?
Karmiskās attiecības no Augšas netiek vairs atbalstītas, jo ne tikai mums pašiem ir jāmainās, arī mūsu attiecību kvalitātei jākļūst pavisam citai. 
Var izmēģināt visus seksa palīglīdzekļus, seksuālu veļu un kārdināšanas metodes :), var turpināt viņam atteikt, cerot, ka viņam ar laiku tā gribēšana pāries vai vismaz mazināsies. 
Un turpināt mocīties savā mazvērtības sajūtā, domājot cik slikta sieva, mīļākā es esmu. Visi žurnāli, filmas pilnas ar seksuālām, gribošām sievietēm, tikai ar mani vienu kaut kas nav kārtībā...

Vai tad Tu negribētu mīļuma, maiguma un savstarpējas intereses piepildītas attiecības? Vai Tu nevēlētos gribēt un mīlēties ar Savu Vīrieti?
Pieļauju, ka gribētu gan.
Tikai atbildi uz jautājumu, kas ir tas, kādēļ tagad ir tā kā ir. Nemeklējot vainu vai attaisnojumus. Tikai godīgi atbildot pati sev.
Jautājums ''Ko darīt, lai man gribētos savu vīru?'' nav pareizais.
Varbūt ir vērts uzdot šādus:
Vai cilvēks man blakus ir mans dvēseles radinieks, ar ko kopā vēlos novecot, kopā kaut ko radīt un mīlēt visu mūžu? Vai es pati sev patīku, vai es pati sevi precētu tāda, kāda esmu? :):):)Ko darīt, lai es varētu dzīvot piepildītu, laimīgu dzīvi? Ko es varu izdarīt jau šodien, lai spētu atbrīvoties no visa tā, kas spiež, traucē, nogalina manu sievišķību un atņem manu enerģiju?

Tik daudzi runā par sevis mīlēšanu un tik grūti ir saprast, ar ko vispār sākt sevis pieņemšanas un iemīlēšanas ceļā...
Mans ieteikums pašam sākumam būtu:
PĀRTĀJ DARĪT SEV PĀRI!
Dodoties uz darbu, kas riebjās, komunicējot ar cilvēkiem, kas tev nepatīk, ēdot draņķus, ļaujot negācijām ienākt sevī, pildot apgrūtinošus pienākumus... Neatļaujot sev masāžu, vakaru ar draudzenēm, labu grāmatu, koncertu, izbraucienu ar riteni, filmu vakaru...
Paņem savu kalendāru un pārplāno savu nākamo mēnesi. Ieraksti tajā SEVI.
Un tas būs pirmais solis tuvāk tam, kam komplektā nāk arī dzīves (tajā skaitā mīlēšanās) mīlēšana!
Inta
2015.gada, septembris