Kas ir retrīts?

Šis mans raksts bija publicēts vienā no decembra ''Ievām''

Retrīts –tā ir unikāla iespēja izveidot distanci no savas ikdienas, kas ļauj saskatīt, sadzirdēt un sajust citu realitāti... Realitāti, kurā nekur nav jāsteidzas, kurā var izbaudīt katru minūti, un sajust sevi visa notiekošā centrā.

Retrīta uzdevums ir radīt īpašu, piemērotu vidi tā dalībniekiem,-apcerei, klusumam, meditācijai, lūgšanām ...
Jēdziens ‘’retrīts’’ vai ‘’ritrīts’’ (no angļu val. ‘’retreat’), kas nozīmē ‘’nošķirties no sabiedrības’’, ‘’palikt vienatnē’’ ir iegājis apritē kā starptautisks termins laikam, kas tiek veltīts garīgai praksei.

Retrīti mēdz būt dažādi- gan kolektīvi, gan pavadāmi vienatnē. Daži no tiek notiek klusumā, daži intensīvā saskarsmē, kas ir atkarīgs no garīgo tradīciju vai uzstādīto mērķu īpatnībām. Parasti retrīti notiek lauku apvidū, kalnos vai citās no pilsētas burzmas attālinātās vietās. Atrašanās pie dabas ir teju obligāts nosacījums.
Mūsdienās dažus retrīta principus ir sākuši pielietot arī dažādās biznesa efektivitātes palielināšanas tehnikās. Vairums no šīm tehnikām paredz noteiktu laika sprīdi (parasti 3-7 dienas) veltīt aktīvam darbam ar sevi un/vai retrīta dalībniekiem, un var ietvert dažādas lekcijas, praktiskās nodarbības, ‘’prāta vētru’’ (operatīva problēmu risināšanas metode, kuras pamatā ir katra dalībnieka radošā aktivitāte) un koučingu (savas dzīves efektivitātes un kvalitātes palielināšanas metode).

Retrīts- tas ir garīgs seminārs, kura pamatideja ir tajā, lai paietu malā no ikdienas, no rutīnas, stresa, skriešanas, raizēm un, lai pilnībā pārslēgtos uz sevi. Tā laikā Tu atmet visu, kas ir neīsts,- visu ārišķīgo un lieko. Un ļauj beidzot izpaust savu Būtību, savu īsteno iekšējo Es. Šī ir pašiniciācija, kad Tu izlem veltīt laiku kaut kam augstākam, nekā Tava ierobežotā personība. Tā ir iespēja sajust savu saikni ar Augstāko Apziņu, sajust garīgu saiti ar visiem retrīta dalībniekiem, saprast, ka patiesībā katrā no mums ir bezgalīga mīlestības un radošo spēku straume un, ka nav vajadzīgi kaut kādi ļoti speciāli apstākļi, lai šo straumi aktivizētu.
„Rīts. Pamodušās saulītes siltais smaids, putnu dziesmas, zāles smarža...Elpojot pilnu krūti, tu dodies jogas nodarbību, kas ir piemērota arī tiem, as nekad ar to nav nodarbojošies- tie ir vingrojumi, kas ļauj atbrīvoties no saspringuma, māca ieklausīties savā ķermenī, pareizi elpot... Tālāk veselīgas brokastis, konsultācijas un meditācijas... Un, jau pirmās dienas beigās, no tavas sejas ir pazudis saspringums, tu esi aizmirsis par ikdienas problēmām un mājas rūpēm, tavās acīs ir parādījies spīdums un prieks...’’

Tie, kas ir bijuši kādreiz retrītos- brauc vēl, jo , bieži vien pašiem neizskaidrojamā veidā retrīta laikā un vēl kādu laiku pēc tā, viss sāk notikties. It kā paša iekšienē būtu kāds slēdzis, kuru pagriežot, kļūst viegli un priecīgi. Jūs vairs nepievēršiet uzmanību ārējam komfortam, negaidiet kaut kādus pārdzīvojumus- tikai izdzīvojiet mirkli ‘’šeit un tagad’’, kad spontāni rodas un izplūst pa visu Tavu būtību miera un harmonijas sajūta. Un kļūst neparasti labi. Tas ir viens no retrīta uzdevumiem- satikšanās pašam ar Sevi.
Katrs retrīta dalībnieks nes savu pienesumu pārējiem, jo nejaušu satikšanos nav, caur klusumu, apceri, lūgšanām vai sarunām ar citiem, nāk tās atbildes, ko Tu jau sen esi gaidījis. Katrs atsevišķi un visi kopā Jūs nonāciet tuvāk tam Avotam, kurā ir sakoncertēts viss radošais spēks, lai uzsāktu iekšējo transformācijas ceļu. Un katrs no jums ir ne tikai ņēmējs, bet arī devējs.
Pēc retrīta Tu sevi sajūtīsi īpaši viegli un labi- it kā tev būtu izauguši spārni. Tā būs iekšēja miera un pārliecības sajūta, kad šaubas un bailes būs izgaisušas, radies iekšējs garīgs spēks un fiziskās enerģijas pieplūdums.

Šī iekšējā vajadzība palikt vienatnē ar sevi visos laikos ir radusies cilvēkiem, kuri ir vēlējušies sasniegt apskaidrību.
Francis Kafka ir teicos : ‘’Dzīve visu laiku novērš mūsu uzmanību, un mēs pat nepaspējam ievērot, no kā tieši.’’
Ikdienas steigā, sadzīves rūpēs mums pat nav laika saprast, kādēļ tad mēs īsti dzīvojam? Retrīta praktizēšana ļauj apzināties un pieņemt šo jēgu, tādejādi iegūstot iekšējo brīvību.
Tibetiešiem, piemēram, eksistē liels daudzums sinonīmu vārdam ‘’retrīts’’. Tukojumā tas skan: aiziešana, noslēgšanās, patvērums u.c. Austrumos šī bija un ir neatņemama un nenovērtējama visu garīgo virzienu prakse. Gadsimtu garumā to izmantoja gan zinātnieki, gan mūki, lai atrastu un apzinātos savus iekšējos resursus, lai izprastu savu sūtību un savu virzienu. Retrīta praktizēšanas rezultātā attīrās apziņa, uzlabojas emocionālais stāvoklis, un, galvenais, tiek iegūta daudz dziļāka un pilnīgāka savas sūtības/dzīves mērķa apzināšanās.

Aiziešana sevī nav bēgšana no sevis.
Šodien, lai panāktu šādu stāvoklu, cilvēki mēdz doties ceļojumos uz tālām zemēm, apmeklējot ašramus, tempļus, garīgos centrus, vai apmetoties kādā mazapdzīvotā apkaimē. Arī populāro grāmatu ‘’Ēd, lūdzies, mīli’’ un ‘’Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari’’ varoņi, pārdeva savu iedzīvi, pameta darbu un devas Sevis Paša, savu garīgā līdzsvara un Sūtības meklējumos.
Retrīta ilgums var būt no pāris dienām līdz vairākiem gadiem- tas ir atkarīgs no mērķa un iespējām.
Lielākoties retrīti notiek dabā, tomēr mēdz būt arī tā saucamie ‘’Tumsas retrīti’’, kuri notiek pilnīgi aptumšotās telpās, lai nekas nespētu novērst dalībnieka uzmanību no savas esības jēgas meklējumiem.
Jau no senatnes retrīti notika dabā, īpaši skaistās vietās- ūdeņu tuvumā vai kalnos- tālu no pilsētu trokšņiem. Šodien, lai piedalītos retrītā, nav obligāti jāmeklē kādu alu vai meža būdiņu, kaut gan arī tas ir risinājums, ja vēlies palikt vienatnē. Mūsdienās pasaulē ir attīstīts sakrālais tūrisms, - daudzu enerģētisko vietu (svētvietu) tuvumā ir uzceltas speciālas viesnīcas (spiritual hotel), kurās ir iespējas nodarboties ar jogu, piedalīties meditācijās, apmeklēt tuvējās Spēka vietas, pabūt mierā un klusumā, izbaudot vietējās dabas bagātības. Ļoti daudzi ir iecienījuši Austrumus, kā garīguma mītnes vietu. Piemēram, Taizemē ir īpašs ‘’Dao Dārzs’’, kurā ir gan brīnumaini, krāšņi dārzi gan ‘’Tumsas retrītu’’ telpas. Šajā dārzā ikviens var nodoties savi izvēlētajai retrītu praksei. Ir īpašas interneta vietnes, kur ir apkopoti visdažādākie retrītu piedāvājumi pa visu pasauli (piemēram:http://www.healingguide.org/retreat/healing-guide.html) Šeit var atrast brīvdienu, šamaniskos, jogas, veselīgas ēšanas, dabas, antistresa, klusēšanas, garīgos, meditāciju,u.c. veida retrītus.
Arī Latvijā notiek dažādas jogas un garīgās nometnes, kuras var dēvēt par retrītiem, klusēšanas retrīti, ceļojumu retrīti uz svētvietām, ārzemēm utml. Vairāki viesu nami un viesnīcas sāk piedāvāt jogas nodarbības, ekskursijas uz Spēka vietām, meditācijas un nodarbības.

Jā, lai kāds arī nebūtu izvēlētais retrīta veids, tam mēdz būt savi noteikumi. Lielākoties tā ir programma, kura paredz nodarbību, meditāciju, ēdienreižu sākuma un beigu laikus, kā arī klusēšanas (ja tāda ir) noteikumus. Tāpat Tevi var palūgt izslēgt telefonu, neņemt līdzi datoru utml. Jāsaprot, ka viss ir Tevis paša labā.
Grupas retrīta atmosfēra rodas visu dalībnieku kopējās darbošanās, sajūtu un emociju rezultātā, kas ļauj sajust, ka katra tava rīcība, katrs vārds ietekmē visu grupu.
Vēl viens noteikums, kas ir raksturīgs retrītam: pasaki ‘’nē’’ alkoholam, kafijai un gaļas ēdieniem. Parasti retrītos arī praktizē veģetāro virtuvi, galvenokārt, lai organisms netērētu enerģiju uz smagas barības pārstrādāšanu.
Un, arī tad, ja pašam ir būdiņa meža vidū, kur strādāt ar Sevi, speciālisti iesaka kā efektīvāku darbu nelielās grupās, pieredzējuša meditāciju/retrīta vadītāja vadībā- jo tieši tas palīdzēs pilnībā nodoties šim maģiskajam sevis izpētīšanas procesam. Meditācija vienatnē ir vairāk raksturīga austrumu garīgajās praksēs.
Rietumos zem retrīta termina saprot daudz un dažādas garīgās prakses. Tas var būt meditāciju kurss mājas apstākļos brīvdienu laikā, tās var būt dažādas citas garīgās tehnikas. Tomēr rietumu cilvēks dod priekšroku grupas retrītiem. Galvenā priekšrocība ir tajā, ka grupas darbam ir programma, plāns, zināma kārtība un disciplīna, ko grūti būtu panākt darbojoties vienatnē.
Lielākoties pilnīga klusēšana mijas ar periodiskām, ne obligātām pieredzes apmaiņas diskusijām, konsultācijām pie grupas vadītāja, kas var palīdzēt praktizējošajam, jeb adeptam izvairīties no kļūdām vai pārvarēt šaubas, neziņu vai neizpratni.
Retrīta vai ikdienas meditācijas laikā, ir ļoti svarīgi nepiespiest sevi, nekam nav jānāk caur nepatīkamām sajūtām, jo tas var radīt trauksmes un vilšanās sajūtu, ko tibetieši sauc par ‘’lung’’ (smalks enerģētiskais vējš). Tas var rasties arī, ja neesi pietiekami sagatavots retrītam un meditāciju praksēm, tev nav skaidrības, kas jādara un kāpēc.
‘’Lungs’’ var izpausties, kā paātrināts pulss, sāpes sirds un muguras apvidū, nervozitāte, nemiers un aizkaitināmība. Tas var izsaukt arī dažādus redzējumus, zvanīšanu ausīs, bezmiegu utml.
Tādā gadījumā ir jāzina, kā rīkoties. Cilvēks ir jānomierina, viņam ir jāatpūšas, jākomunicē, jābūt siltumā un mierīgā atmosfērā. Ļoti labi palīdz miegs un mierīga mūzika.
Bieži vien retrīta laikā par sevi liek manīt senas atmiņas un dziļi slāpētas emocijas, kas it kā paceļas uz augšu un grib izlauzties, bieži vien asaru veidā. Tas ir labi. Jo tādejādi Tu atbrīvojies no seniem emocionāliem blokiem, kļūsti brīvs. Dažu retrītu pirmajā dienā praktizē īpašas attīrošās, atbrīvojošās un piedošanas meditācijas, lai veicinātu šādu emocionālo atbrīvošanos. Bieži vien cilvēki paši ir pārsteigti par to, kas ‘’izceļas no pagātnes’’, jo visbiežāk mēs mēdzam īpaši sāpīgos pārdzīvojumus izslēgt no apziņas- neatcerēties, nedomāt, tādejādi tie nepazūd, bet paliek dziļi mūsos.

Tomēr no retrīta prakses nevajag baidīties pat, ja nekad neesi meditējis, nodarbojies ar jogu vai citām praksēm. Šāda pabūšana pašam ar sevi sniedz arī ļoti daudz prieka, atklāsmju, drosmes, pārliecības un enerģijas. Un katra nākamā reize ir jau krietni efektīvāka.

Tie, kas piedalījušies retrītos apgalvo, ka retrīta dienas izmaina viņu dzīvi, ka notiek ne tikai iekšēja transformācija, bet arī reālajā dzīvē sāk risināties pozitīvi notikumi, dzīve atkal iegūst krāsas.
Un, ja skatāmies no plašāka aspekta, tad, dodoties uz retrītu, Tu ļauj darboties savam Augstākajam Es, tu dod Viņam laiku saskarsmei ar tevi, sarunai ar Tevi, kopā būšanai...Lai varētu dot tev drosmi, iedvesmu, izpratni, gaišumu un prieku. Tas ir laiks Tavai Dvēselei.

''...Klusums salasa izkaisītās spēkus, atver vārtus uz lietu būtību. Klusumā mēs saplūstam kā ar savu patību, tā arī ar dievišķajiem spēkiem mūsos un pār mums. Divsaruna ar iemīļoto Tu, ar grāmatu, ar mūziku ir iespējama tikai klusumā, koncentrācijā, atšķirtībā...'' /Z. Mauriņa/