Visumā viss ir enerģija-bez tās nevar notikt neviens process, un tai ir tūkstošiem izpausmes. Visas cīņas uz
pasaules ir dēļ enerģijas, vai tie būtu resursi, vai nauda, vai cilvēka fiziskā un psihiskā enerģija.
Pasaulē nemitīgi notiek enerģiju mijiedarbība- mēs pastāvīgi gan ņemam no citiem, gan dodam. Ja esam līdzsvarā un harmonijā, ejam savu Dvēseles ceļu. Neizsīkstošs enerģijas avots mums ir pats Visums.
Enerģijas zagšanas tēma ir plaša. Šoreiz mēs nepievērsīsimies tādiem mūsu enerģijas zagļiem, kā televizoriem un datoriem, astrālām būtnēm un baznīcu egregoriem, iluminātu, banku un korporāciju sistēmām vai ārpuszemju civilizāciju spēlītēm, šeit uz Zemes- tā tēma, lai paliek nākotnei.
Mēs parunāsim par enerģijas zagļiem mūsu apkārtnē. Der atcerēties, ka arī šīs, enerģijas ņēmēja-devēja attiecības ir jau sākotnēji karmiski ieplānotas Dvēseles mācībām, ko šoreiz skatīsim vairāk no psiholoģiskā aspekta.
Enerģijas zagļa raksturojums.
Cilvēks, kuram piemīt enerģijas zagļa tendences projicē visas savas negatīvās emocijas, attieksmi uz kādu citu, piedēvēdams otram to, kas mīt pašā. Viņš neatzīst savas kļūdas un vājības, jo redz sevī tikai labās īpašības. Enerģijas zaglis pastāvīgi rada situācijas, kurās var izlādēt uz otru savas negatīvās emocijas, veido attiecības, kurās došana un ņemšana nav līdzsvarā. Bez jebkāda iemesla enerģijas zaglis izsaka kritiskas vai aizskarošas piezīmes, likdams otram justies niecīgām. Viņš vienmēr vēlas izlemt visu un paturēt pēdējo vārdu. Šādā veidā enerģijas zaglis izsūc otra cilvēka enerģiju un spēkus. (*)
Enerģijas zagļi var kļūt par īstiem meistariem savā jomā. Viņi apgūst prasmi atstāt labu pirmo iespaidu, maskēties zem viltus sirsnības un draudzības maskas. Ar draudzīgu smaidu viņš var iedurt visindīgāko ērkšķi savā līdzcilvēkā, pats saglabājot savu pārākuma izjūtu.
Šo projekciju pamatā ir vajadzība par katru cenu saglabāt varu, un to var būt izraisījušas ļoti spēcīgas, savulaik apspiestas emocijas- pazemojums, naids vai dusmas. Šie cilvēki nespēj aizmirst savu pagātnes negatīvo pieredzi, un tiklīdz iekšējā spriedze kļūst pārāk liela, savas emocijas vērš pret citiem. Viņi redz patiesību tādu, kā to iztēlojas, nevis tādu, kāda tā ir patiesībā, noliedzot realitāti un dzīvojot tikai un vienīgi savos priekšstatos par to, kā viss šķietami ir bijis. Ir milzum daudz dažādu situāciju un modeļu, kas radījušas enerģijas zagli, tāpat dažādas ir izpausmes formas un smagums, no pastāvīgas sava pārākuma demonstrēšanas, līdz smagai emocionālai un fiziskai vardarbībai.
Lielākai daļai cilvēku kādas bērnībā vai pagātnē pārdzīvotas negatīvas situācijas atkārtojas atkal un atkal, tā liekot to sajust vēlreiz, pieņemt, izprast šīs situācijas vēstījumu, izdarīt secinājumus un atlaist.
Lai aizsargātu sevi, nepietiek tikai ar to, ka zinām viņu izturēšanos un uzvedību, mums ir jāizprot arī pašiem savu būtību: ko daru, kā reaģēju es? Ja mums pietrūkst pašcieņas, sevis mīlestības un pašapziņas, mēs ātri kļūstam par enerģijas ņēmēja dusmu un projekciju mērķi, parasti jūtoties atbildīgi, meklējot problēmas cēloņus un vainu sevī. Ir jāiemācās atpazīt šo uzvedības modeli līdzcilvēkos, uzreiz norobežojot savu atbildību par šo situāciju- enerģijas zaglim pašam jātiek galā ar sevi, neviens cits vairs nepamatoti neuzņemsies viņa vainu un atbildību par notiekošo. Nevienam nav tiesību citam cilvēkam justies slikti.
Abi šie modeļi, gan enerģijas ņēmējs, gan devējs psiholoģiski piedzimst no nemīlestības.
Kā atpazīsim enerģijas zagli un, kas raksturo viņa uzvedību?
· Nepieciešamība izcelties un stratēģija kā to panākt. Enerģijas zaglim sagādā baudu atrasties pārākuma pozīcijā, redzot kā ‘’pretinieks’’ zaudē spēkus. Viņi sagroza patiesību un nekad nesaskatīs savu vainu notiekošajā. Ignorēšana, nereaģēšana ir viena no klasiskajām taktikām, padarot otru cilvēku maznozīmīgu un neievērotu.
· Pagātnes emociju projicēšana, kad enerģijas zaglis neapzināti pret citiem sāk izmantot reiz pret sevi vērsto taktiku (piemēram, no vecākiem bērnībā), inscenējot dažādas situācijas, lai savas neatrisinātās problēmas uzveltu citam cilvēkam.
· Bērnībā pietrūkusī atzinība, kas radījusi dziļu mazvērtības sajūtu, mīlestības trūkumu, kas tagad izpaužas, kā ‘’to, ko nesaņēmu iepriekš, paņemšu tagad’’. Enerģijas ņēmējs mēģina revanšēties, uzkundzējoties citiem, pazemojot tos, vēloties tiem likt justies tikpat pazemotiem, cik kādreiz juties pats.
· Tieksme pēc varas, kā dominējoša iezīme, kas kompensē mazvērtības sajūtu, vajadzība samazināt apkārtējo cilvēku pašvērtību. Viņš vēlās būt labāks, gudrāks, vērtīgāks. Enerģijas ņēmējs nevēlas zaudēt nevienā situācijā. Viņi attīsta sevī spējas pārliecināt un izturēties ļoti ticami. Viņi prasmīgi manipulē ar citiem un prot likt tiem rīkoties pēc sava prāta. Tāpat enerģijas zaglim raksturīgi ir ātri ieņemt aizstāvības pozu un atbrīvoties no jebkādas vainas apziņas. Viņi ātri pamana citu vājās vietas un izmanto to savā labā.
· Nepieciešamība pēc pastāvīgas atzinības un slavināšanas. Ja kāds izrāda enerģijas zaglim pretestību, tas nesaņem sev nepieciešamo enerģijas devu. Tad viņš sāk žēloties, ka otrs cilvēks ir pārāk sarežģīts, vai nesaprotošs, vai nemīl viņu, atkal mēģinot radīt otrā vainas apziņu.
Vienmēr ir jāatceras, ka enerģijas zagļu enerģijas avots ir destruktīvās emocijas, ko viņš mūsos izraisa: aizvainojums, vainas sajūta, sāpes, dusmas, naids, bēdas utt.
Enerģijas devēja raksturojums.
Tā sacīt, otrs grāvis, jeb pilnīgs pretstats enerģijas ņēmējam. Enerģijas devēji parasti vēl visiem labu, ir dāsni cilvēki, viņiem mēdz būt grūti teikt ‘’nē’’, ir piekāpīgi un pieklājīgi. Tā kā viņi dod enerģiju, tad loģiski, ka bieži kļūst par enerģijas ņēmēju mērķi.
Enerģijas devēji ir empātiski, izpalīdzīgi, citos redz un meklē vienīgi labo, vēlas radīt labāku pasauli apkārt. Viņiem šķiet, ka ‘’ja es vēlos visiem dot tikai labo, arī citi vēlas to pašu’’. Un tā ir viena no raksturīgākajām kļūdām. Enerģijas devējs ir tendēts uz pašaizsardzību, neapzināti uzņemas citu cilvēku nastas un sāk dzīvot pēc šāda negatīva modeļa, kas padara viņu arvien atbildīgāku, vainīgāku, mazvērtīgāku, iztukšotāku. Ilgtermiņā tas var iznīcināt personību. Lai izkļūtu no šī modeļa, enerģijas ņēmējam ir jāiemācās atpazīt enerģijas zagļa problēmas, pateikt ‘’nē’’, nemeklēt vainu sevī, neuzņemties kāda glābēja lomu un vienkārši, pieņemt, cienīt un mīlēt sevi.
Enerģijas devējs, kurš ir attiecībās ar enerģijas ņēmēju, bieži vien apspiež savu būtību, jūtās spiests atteikties no savām vēlmēm, citu vajadzības vienmēr liekot priekšplānā. Tomēr cilvēks, kas tikai dod un dod, neko nesaņemot pretī, pamanot to, ka viņa devumu neviens neredz un nenovērtē, sāk izjust tādas destruktīvas emocijas, kā slēptu aizvainojumu, dusmas, sevis žēlošanu un lielu vilšanās sajūtu.
Arī enerģijas devējam, līdzīgi kā ņēmējam, piemīt šī vēlme tikt pamanītam viņa labo īpašību dēļ, nemitīga tiekšanās pēc citu atzinības, iedarbojas graujoši uz personību. Un no enerģijas ņēmēja atzinību sagaidīt nevar, jo viņš to nav spējīgs sniegt.
Pieaugušam cilvēkam ir jāspēj pašam mīlēt sevi, novērtēt un cienīt, negaidot to no citiem. Atzinība un novērtējums ir nepieciešams bērnībā. Diemžēl to, ko daudzi nav saņēmuši bērnībā, cenšas ‘’izsist’’ no citiem jau pieauguši, kļūstot par enerģijas ņēmējiem vai devējiem.
Šos attiecību modeļus, kur kāds ir enerģijas ņēmējs, bet kāds devējs, var sastapt jebkur. Ģimenē tas var būt brāļu un māsu starpā, kur viens pastāvīgi aizskar, provocē otru; tas var būt vecāku bērnu starpā, partneru starpā; tāpat plaši izplatīta šī parādība ir darba kolektīvos.
Lai izietu no šī enerģijas ņēmēju-devēju apļa, lai spētu līdzvērtīgi mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, lai spētu dot un saņemt, ir jāizprot šie modeļi, ir jāpieņem un jāizdziedē sava pagātne un jāiemīl sevi, nejaucot sevis mīlēšanu ar patmīlību un egoismu.
Enerģijas ņēmējiem ir grūtības dot citiem, turpretī ņēmējiem saņemt. Jāatceras, ka došanai un ņemšanai ir viens kanāls, un, ja tu nespēj dot, tu nespēsi arī saņemt. Un otrādi.
Lai enerģijas cirkulētu brīvi, ir jāatrod šis iekšējais līdzsvars. Un šis meklējumu ceļš ir daļa no mūsu dzīves pieredzes, kuru esam nākuši apgūt.
Mums ir tikai jāspēj apzināties, ka jebkuras destruktīvas emocijas ir kā signāls virzienam, kurā mums jāmainās. Tās ir zīmes, kas rāda ceļu un prieka un harmonijas pilnu dzīvi, spējot dāsni dalīties un ar prieku saņemt.
Nepalaid garām savas dusmas, bēdas, skumjas- tās ir Tavas zīmes ceļā uz harmonisku dzīvi.
Pavēro savus kolēģus- kuram piemīt enerģijas devēja, kuram ņēmēja uzvedības modelis? Izprotot, atpazīstot un nereaģējot, tu esi pasargāts no enerģijas zuduma saskarsmē ar enerģijas zagļiem.
Kas notiek Tavā ģimenē? Vai visu tās locekļu starpā ir harmoniska mijiedarbība? Kā ir paaudžu starpā? Atceries, tu nevari piespiest enerģijas zagli mainīties- viņam līdz šim lēmumam ir jānonāk pašam. Tu vari vien pārstāt viņu ‘’uzpildīt’’, ja esi nokļuvis enerģijas devēja lomā.
Neaizmirsti pievērst uzmanību arī cilvēkiem ārpus ģimenes un darba kolektīva loka. Kā Tu jūties pēc friziera, masiera, dziednieka vai semināru apmeklēšanas? Enerģijas zagļiem šādas darba vietas ir ļoti laba barotava. Barība pati atnāk, noliekas uz kušetītes, vajag tikai žūžot, solīt zelta kalnus, veikt virkni manipulāciju, cilvēkam šķiet, ka ir izrunājies, ka viņš ir uzklausīts un viņa problēmas teju jau ir atrisinātas, tikai kā savāds blakusefekts, ir milzīgs izsīkums, nogurums, galvas sāpes, reibonis vai nereti arī slikta dūša.
Tavas problēmas neviens cits neatrisinās. Ir cilvēki, kas palīdzēs parādīt virzienu un iedos iedvesmu rīkoties pašam. Tikai ieklausies savās sajūtās un savā sirdī. Ja tu jūti prieku un iedvesmu pēc kursu, dziednieku, masieru un citu speciālistu apmeklēšanas, -viss ir kārtībā! Prieks un iedvesma ir sajūtas, kas nāk no Dvēseles. Ja nē, tad pārdomā savu izvēli. Tikai ieklausies savā sirdī un savā ķermenī, tie pateiks priekšā.
Tātad kā pasargāt sevi no enerģijas zagļiem?
Vienkārši pievērsies sev, savai garīgajai izaugsmei. Pieņem lēmumu izdziedināt sevī to, kas dziedināms un pieņemt to, kas prasa pieņemšanu. Palielinoties izpratnei par procesiem, kas notiek Visumā, kas notiek uz Zemes, kāda ir mūsu inkarnēšanās un dzīves patiesā jēga, tu spēsi pavisam citām acīm ieraudzīt pasauli un cilvēkus sev apkārt.
Sapratīsi, ka tie, kuri ir tevi sāpinājuši un aizvainojuši, radot negatīvās emocijas tevī, tādejādi atņemot Tev spēku, ir bijuši Tavi skolotāji, ar kuriem jau iepriekš, pirms iemiesošanās, esi vienojies par šo mācībstundu. Izprotot, piedodot un pieņemot, tavs spēks un enerģija atgriežas pie tevis. Un nav svarīgi, cik laika ir pagājis. Mācībstunda ir apgūta. Bet, kamēr nepiedod, turpini dusmoties, nīst- tava enerģija aizplūst.
Turpinoties garīgajai izaugsmei, tava iekšējā līdzsvara sajūta palielinās, emocionālās svārstības paliek arvien mazākas, izpratne par lietu kārtību, mācībstundu būtību, atnāk ātrāk- tu atpazīsti, pieņem, integrē un palaid. Jo līdzsvarotāks kļūsti, jo mazāk esi pakļauts enerģijas zudumiem, tavs spēks palielinās.
Pirmkārt, jau negatīvās emocijas ir tās, ar kurām aiziet mūsu spēks- naids, dusmas, aizvainojums, nicinājums, nosodījums, bēdas, skumjas- pazeminās mūsu vibrācijas.
Otrkārt, augot garīgi, mūsu vibrācijas paaugstinās, gan pateicoties tam, ka mazinās negatīvo emociju ietekme, gan tam, ka arvien dziļāk un vairāk atrodam saikni ar savu Dvēseli, Augstāko Es, savu patieso būtību. Līdz ar to stiprinās šī vertikālā enerģētiskā saikne, un mēs kļūstam ar vien vairāk savienoti ar Visuma mūžīgo enerģijas avotu.
Treškārt, jāatceras, ka ne tikai cilvēki, bet arī zemākās astrālās būtnes piesaistās pie sev atbilstošākām, zemākām vibrācijām.
Atceries, ka tikai Tu pats esi saimnieks savam spēkam, un tavā varā ir izlemt, kam to dot, ar ko mijiedarboties, kam dāvāt savu enerģiju. Tādēļ vēro savas sajūtas pēc kontaktiem ar cilvēkiem, pēc lielveikala apmeklējuma, arī pēc lūgšanas vai meditatīvas prakses- padomā, kur un kam aiziet tava lūgšanas enerģija? Tikai ieklausies savās sajūtās...
Ir pieejams liels daudzums informācijas par dažādām enerģētiskās aizsardzības tehnikām un palīglīdzekļiem (kristāli, rotas, piramīdas utml.), un katrs var piemeklēt sev atbilstošāko, tomēr atceries, ja pats būsi īgns, apvainojies uz pasauli, aprunāsi un nosodīsi citus, turēsi aizvainojumu sirdī – šīs tehnikas būs tikai īslaicīgs palīgs. Jo mācībstundas garīgās izaugsmes ceļā, būs jāapgūst tik un tā- agrāk vai vēlāk.
Tu esi radīts, kā unikāla, vienreizēja būtne Visumā, un tas jau ir pietiekams iemesls, lai Tu būtu cieņas un mīlestības vērts. Tikai tad, kad būsi ticis galā ar pagātni un sakārtojis tagadni, varēsi priecīgu sirdi iesoļot paša radītajā nākotnē. Nākotnē, ko būdams harmoniska un priecīga būtne, tu radi šodien.
Inta Blūma žurnālam ''Mistērija''
2013.gada 4.martā.
(* -šeit un citviet tekstā raksturojumi no psihoterapeites Ingalilas Rūsas darba ‘’Enerģijas zagļi’)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru