Šis rakstiņš tapa kā papildinājums vai komentāri pie mana iepriekšējā raksta ‘’Enerģijas Zagļi’’, jo bija tik daudz dažādu komentāru un vēstuļu man, ka izlēmu pievienot savu komentārus šeit. Viens otrs lasītājs samanīja manu personīgo pieredzi šajā rakstā. Nu, protams, ka ir. Man būtu garlaicīgi pārgremot citu teorētiskos sacerējumus
Šī tēma mani interesē, jo visa cīņa pasaulē ir dēļ enerģijas. Vai tai ir nosaukums –nafta, zelts, u.c. resursi vai nauda, vai dzīvības enerģija... Un tieši tie jautājumi, kuri saistās ar dzīvības enerģiju, jeb mūsu spēku, ir tie pretrunīgākie, jo skar zināmā mērā neredzamo pasauli.
Visi mēs esam gan enerģijas ņēmēji, gan devēji. Pasaulē notiek patstāvīga mijiedarbība. Tāpat kā prece tiek mainīta pret naudu, tāpat arī notiek enerģiju apmaiņa cilvēku starpā. Kā trūkst, tad tas ir līdzsvara. Pietam šī līdzsvara, adekvātuma trūkst arī ekonomikā, ne tikai cilvēku attiecībās- par darbu saņemam par maz, par precēm maksājam par daudz, visu pasaules ekonomiku kontrolē korporācijas un elite, kura savāc lielāko daļu enerģijas naudas, zelta un citu resursu veidā.
Pavērojiet attiecības cilvēku starpā. Īpaši tās, kurās ir kādu nesaskaņu vai spriedzes klātbūtne. Tā ir cīņa. Varētu šķist, ka tā ir cīņa par savu taisnību, par kontroli vai varu. Īstenībā tā ir cīņa par enerģiju. Paskatieties uz savām un apkārtējo attiecībām no cita skatu punkta: pavērojiet to, kā spēlīti- ezotērikā to mēdz saukt par dzīves drāmas izspēlēšanu.
Pārsvarā šīs spēlītes ir jau iepriekš nosacītas, jeb karmiskas. Mēs jau piedzimstam ar konkrētu ‘’programmu’’, mums izveidojas īpašs psiholoģiskais modelis, kas piesaista uz dzīves skatuves attiecīgus ‘’spēlētājus’’, kuri mijiedarbosies ar mums, spēlēs ‘’pretējā laukuma pusē’’, jo tāds ir viens no Dzīves skolas uzdevumiem un mērķiem: iegūt līdzsvaru. Iegūt līdzsvaru caur konkrētu pieredzi- pieņemot pretējo, integrējot to sevī, pie reizes izprotot, pieņemot un pilnveidojot sevi, jo, kā zināms, ‘’pretinieki’’ mums spoguļo mūsu pašu nepilnības.
Tātad kā nezaudēt savu spēku un enerģiju? Mana atbilde ir atrast savu Līdzsvaru. Apzināties savas emocionālās traumas vai īpatnības, savas vājās vietas, ko es saucu par ‘’pogām’’. Jo, kamēr pastāv šādas ‘’pogas’’, vienmēr atradīsies kāds, kurš uz tām uzspiedīs, lai kļūtu skaidrs, kurā virzienā vēl jāpiestrādā.
Pēc savas pieredzes, un arī strādājot ar citiem, zinu, ka šī līdzsvara (savas būtības, centra) meklēšana prasa ne mazums laika, izpratnes, nopietna darba ar sevi pašu. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, ir jāizprot, jāpieņem un jāizdziedina sava pagātne, lai nepaliek ne pēdas no aizvainojumiem, dusmām, naida, kauna, nicinājuma, nosodījuma- tātad darbs ar tagadni. Tālāk darbs ar tagadni, pieņemot sevi tāds kāds es esmu, iemācoties sevi mīlēt, cienīt un novērtēt. Treškārt, apzināties sevi kā Radītāja daļu, kas var radīt tādu nākotni, kādu izvēlas...bet tas jau cits stāsts.
Komentārs no Anitas: ‘’Katram cilvēkam katrā dzīves situācijā tiek dota izvēles iespēja kā tērēt savu enerģiju. Tā kā dzīve ir nepārtraukta cīņa, tad jādomā kā: cīņa PAR, tas nozīmē savu enerģiju novirzīt saviem mērķiem, bet cīņā PRET enerģiju atņem enerģijas zagļi.’’
Kamēr dzīve ir cīņa, tikmēr Līdzsvars nav iespējams. Un mūsu ziņā ir, vai mēs vēlamies iesaistīties šajā cīņā.
Vai Silvijas padoms, kas principā ir vērā ņemams: ‘’ Es saprotu taa: galvenaa aizsardzibas metode ir saglabaat mieru un lidzsvaru.
To var izdarit, ja saprotam, kas notiek - ka otrs muus apzinati vai neapzinati provocee. Tad, kad esam apguvusi paskontroli (viena no gruutaakajaam lietaam), nevis tikai prasmi aareeji apslept savas emocijas, tad varam vai nu novirzit teemu uz kaut ko patikamu, kad juutam uz kurieni zaglis muus stuuree (bet stuuree vins muus uz emocionaalu spraadzienu), vai dungot savaa nodabaa jauku dziesminu, bet taa no sirds, neklausoties, ko vins mums boree, vai arii saakt smieties, arii no sirds. Nu, ja nekas nelidz, tad taa paarliecinati iesaukties "Saatan, atkaapies!" Varu dereet, ka zaglim no parsteiguma zoklis atkaarsies un zagsanas process saies griistee.
Dazreiz var situaciju pagriezt preteejaa virzienaa, ja zina zagla vaajaas vietas, tad var vinam uz taam uzspiest, un vins pats izlaadeesies taa vietaa, lai izlaadeetu tevi.....‘’
Mans viedoklis šajā sakarā, ir tāds, ka veicīgi vajag saprast, kādēļ tāds enerģijas zaglis tavā dzīvē ir uzradies, izdarīt secinājumus, kas var nebūt pašam sev īpaši glaimojoši, un veikt uzlabojumus savā ‘’personības profilā’’J Nerunājot tikai par enerģijas zagļiem, bet par jebkādām konfliktsituācijām vispār.
Tikko kā esi sapratis, pieņēmis kādu savu tumšo pusi, īpašību, pagājis solīti uz sava iekšējā līdzsvara pusi, tā konkrētais cilvēks vai situācija kļūst nevajadzīga.
Inese: ‘’ Man arī ir nācies būt enerģijas zagļa upurim, viņš bija mans mīļotais cilvēks. Sākumā, protams. viss ir pozitīvi un skaisti, līdz beidzot aizdomājies, kādēļ man, neglābjamai optimistei, vairs nekas nepatīk, neko negribas, viss krīt uz nerviem un arī pilnīgi viss, ko darīju ar viņa acīm skatoties , bija pilnīgi aplam, draugi, nepareizie, kolēģi tāpat. Loģiski tam visam sekoja konflikti un es no viņa ''atbrīvojos''. Atgriezās mana būtība, smiekli un optimisms. Liels paldies par šo rakstu, tas ir vēl viens apliecinājums tam, ko es jau biju sapratusi. Mīļie, pavērojiet un izvērtējiet, kādi cilvēki jums ir apkārt, izsijājiet nevēlamos tipus un ticiet man, dzīve kļūs saulaināka!’
Paldies, Inese – šāda vai ļoti līdzīga, ir arī mana un daudzu citu cilvēku pieredze. Svarīgi ir saprast, ko tā mums mācīja, lai drīz vien ceļā neuzrastos nākamais Skolotājs, tai pašai mācībai, lai nebūtu tajā klasē jāpaliek uz otru gadu.
Un vēl svarīgi ir pārstāt vainot to pretējo pusi: kādi viņi nelieši, maitas, izmantotāji, zagļi.. Es ar vislabākajiem nodomiem ielaidu viņus savā dzīvē, sirdī, mājā, bet viņi izmantoja, nodeva, piemānīja, ‘’uzmeta’’ utml.
Visas situācijās savā dzīvē piesaistām mēs paši. Arī šādas. Arī, šīm manām skolotājām, dzīvē pagādās savu skolu, kura no manējās droši vien atšķirsies. 
Tiešām priecāšos, ja Jūs padalīsieties ar savu stāstu komentāros, vai rakstot man, ja nevēlaties publiskot savu stāstu. Jo apkopojot šādus pieredzes stāstus, varētu radīt citiem ceļvedi savu pogu atpazīšanā, reālo darbiņu un pieredzes gūšanas procesu atstājot pašu ziņā!
Lai mums visiem brīnumjauks pavasaris!
Inta
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru