Saruna ar astrologu Ediju Spāri.
Saruna aizsākās, pēc diskusijas par slavenā astrologa Pāvela Globas Ūdensvīra laikmeta partnerattiecību jomas interpretāciju, kas balstās uz pieņēmumu par to, ka vīrieti raksturo tā laikmeta zīme (Ūdensvīrs pašlaik, tikko - Zivs, pirms tam Auns un Vērsis, utt.), bet sievieti tam pretējā zīme, kas Zivs laikmetā bija Jaunava, bet turpmākos 2000 gadus tā būs Lauvas zīme.
Daļa no šīs sarunas ir publicēta grāmatā ''Ardievu, karma!', šeit ievietoju pilno versiju!
...Pēc manām domām, Ūdensvīra laikmeta parterattiecību jomu savādāk ir jāskaidro. Nav pareizi visu sadalīt, austošo prizmu, laikmetus sakot, ka visi šie laikmeti 100% simbolizē vīrišķo sākumu, un kā vispār tas ir vīrietis kā tāds un pretējā zīme rakturo sievišķo pirmsākumu un sievieti kā tādu.
No otras puses mēs visi dzīvojam duālisma pasaulē. Tā arī senatnē noteica- Saule- diena ir vīrišķā, Mēness, nakts ir sievišķā. Globas viedoklis iziet tikai no patriarhālā redzējuma. Jo mēs sākām, mēs uzvarējām, mēs nosakām. Un jūs esat tie, kas ir tajā pretējā pusē.
Vēstures gaitā mēs redzam, ka vīrieši apspieda sievietes un tamlīdzīgi, bet šodien mums jau jāskatās caur citu prizmu, - ka mums visiem jāiet gan sievietēm, gan vīriešiem (uz Jauno Laikmetu) un tie kuri (neatkarīgi sievietes vai vīrieši) vēlēsies visu šauri iedalīt patriarhālajā vai materiālajā skatījumā būs zaudētāji. Jaunais Ūdensvīra laikmets iesaka nojaukt visas iepriekš uzstādītās barjeras un noteikumus, meklēt jaunus saskarsmes veidus un abiem dzimumiem iet kopsolī kā draugiem un domubiedriem. Tikai ejot kopā, vienam otru nepakļaujot, bet kā brīviem un neatkarīgiem indivīdiem būs iespējas veiksmīgi sevi realizēt dzīvē un atrisināt visus nepieciešamos dzīves uzdevumus.
Un šinī laikā, kad Neptūna, Zivs laikmets iet uz beigām, mēs atrodamies situācijā, kad jaunais un vecais (Zivs un Ūdensvīra laikmets) pastāv vienlaicīgi.
Ja skatāmies, uz ko balstījās Zivs vērtības, tad tās bija kristīgās, reliģiskās, vai vērtības uz Dievu (kā tādu). Mēs visu laiku mēģinājām dzīvi pakārtot Dieva teiktajam, caur meditācijām atrast pareizo virzienu un pareizo ceļu pie Dieva. Tāpēc radās vairāki kristīgie paveidi un neskaitāmas reliģijas, kas bija mēģinājumi atrast vispareizāko virzienu. Zivs simbolisms mums vēlējās iemācīt žēlsirdību un mīlestību pret visu dzīvo, ka pret visiem cilvēkiem, dabu un dzīvniekiem ir jāpieiet ar mīlestību un jārūpējās, jākalpo visiem. Mums mācīja, ka visi esam vienoti, ka pat domās nedrīkstam nodarīt pāri citiem.
Sievietes nonāca otrajā plānā, kaut skatoties vēstures griezumā, šad tad jau sievietes nozīmīgos momentos arī bija pie šprices. Bet viņas to visu darīja tanī pašā vārdā, ko vīrietis, - vai nu Dieva vārdā vai ticības vārdā, jo viss impulss ir ticība vai pārliecība. Jo, lai mēs nepazaudētu saikni ar realitāti, mums otrajā pusē ir Jaunava, kas saka, ka attiecības var viedot tikai tad, ja mēs atrunājam, kāda būs šo attiecību forma. Tiek sadalītas jomas. Jo kas tad ir Jaunava? Jaunava ir grāmatvede, kas grib visu salikt pa plauktiņiem. Tātad mēs sakartojam attiecību formātu pēc šī principa. Tā ir teicis Dievs, tā mēs varam sakārtot garīgo vidi, jo viss ir atrunāts. Mums iedevu noteiktu shēmu un paraugu, kā pareizi veidot attiecības, ka katram jāuzņemās savas saistības, ka katram ir savi pienākumi un otra pienākumos nav jāiejaucas.
Tagadējais, Ūdensvīra laikmets ir brīvības un neatkarības laikmets. Problēma ir ne tikai tajā, ka cilvēki nevar un negrib veidot attiecības. Es gribu teikt, ka tieši vīriešiem ir lielākās problēmas pašlaik. Viņi ir sterilāki (nekustīgi spermotozīdi vai citas veselības problēmas, kuras neļauj radīt bērnus). Tajā pašā laikā, daudzas sievietes arī vairs negrib bērnus.
Mēs visi esam tendēti uz savu neatkarību, savām idejām, kas ļauj veidoties alternatīvajiem attiecību modeļiem. Cilvēki meklē jaunu pieeju, jo vecais mūs vairs neapmierina.
Tas, ka Lauvas zīme atrodas Ūdensvīram atrodas otrā pusē, nenorāda, ka tikai sieviete būs tā, kas ies kā karaliene pa dzīvi. No vienas puses Lauva, kas man kā astrologam, kas tagad pasniedz, īstenībā šķiet pārprasta zīme kā tāda... Visi raksta, ka lauva ir karalis, bet, ja mēs reāli paskatāmies, ko karalis darīja vai nedarīja, -viņš bija aktīvs tikai tad, ja pie viņa kāds atnāca. Ja nenāca, tad nedarīja neko, jo bez pavalstniekiem vai skatītājiem nav iedvesmas neko pasākt. Tas nozīmē, ka mēs visi pasīvi gaidīsim, kad mūs nēsās uz rokām vai kā savādāk izrādīs interesi par mums?
Mēs gribam neatkarību, bet tajā pašā laikā vēlamies, lai mūs nēsā uz rokām. Neatkarīgi no tā, vai esam vīrietis vai sieviete, mēs vēlamies, lai mūs novertē, bet nepieliksim pirkstiņu, lai pierādītu, ka esam novertēšanas vērti? Mums ir karaliskā apziņa, - mums pienākas. Karaļi necīnās, cīnās imperatori. Pat dabā, lauva neiznīcina otru lauvu, ja tas ir ārpus bara. Tīģeris pretēji, var pat apēst savus bērnus. Lauva, ja nevar justies uzmanības centrā, var sēdēt stūrīti un vērot kā pārējie priecājas un gaidīt savu zvaigznes mirkli. Tā kļūst aktīva tikai tajā mirklī, kad to nēsā uz rokām- tad tā atdzīvojās. Pārējā laikā guļ kokā un žāvājās,- gaida, kad atnāks skatītājs. Līdz ar to visas attiecības īsti nerisināsies, viens gaidīs uz otru, kad tu man kaut ko atnesīsi, tu mani pamanīji un novērtēji, pieņēmi mani tādu kāds esmu, tad var veidoties attiecības. Atnesi, - labi, neatnesi... Atkal, neatkarīgi - vīrietis vai sieviete.
Kas notiek pasaulē? Mainās prioritātes. Sieviete kļūst aktīvāka. Patreiz ir 2-tūkstošie gadi, par kuru jau Klizovskis un citi rakstīja, ka nāk sievietes pārvaldīšanas laiks, bet tas nebūs tādā formātā, ka pilnīgi nomainās patriarhāts uz matriarhātu. Vieninieks (ar ko bija saistīts iepriekšējais gadu tūkstotis) bija saistīts ar patriarhātu, ar individualitāti, ar egoismu, bet 2nieks nav saistīts ar matriarhātu, -tas ir saistīts ar to, ka mēs divātā stāvam blakus un mēģinam atrast kompromisu. Nevis, kā tagad- tu uzņemsies, vai es uzņemšos. Ja ir pretstāvēšana mums nekas nesanāk. Patreiz mums viss ir jāpaveic mijiedarbībā un kopīgiem spēkiem.
Teikt, ka tikai sieviete tagad būs lauvene... (ir palikt duālajā pasaules uztverē)
Es drīzāk teiktu, ka abi dzimumi būs kā Ūdensvīrs, kas prasīs Lauvas tipa attiecību formu, kurā man vajag zvaigzni, karali vai karalieni blakus, ar kuru varu lepoties. Es pats būšu netkarīgs, bet tu būsi tā, ar kuru es lepošos. Vai tu būsi tas otrs, ar ko es lepošos? Ja mācēsi man neatkarīgajam, atraktīvajam ar brīviem uzskatiem piesaistīt manu uzmanību, tad starp mums var kaut kas izdoties Tas, ka sievietes kļūst arvien aktīvākas- tas ir viens, tajā pašā laikā pasaulē nevar būt tukšums. Ja viena daļa pāriet uz aktīvo pusi, tad otra daļa uz tukšo pusi. Vīrieši RIMI sēž tagad kasēs... Biju Spices Lido, traukus vāc, nes prom tikai puiši. Kas tad īsti notiek? Vai tad tas ir Ūdensvīra simbols,- vīrišķais neatkarīgais? Šis ir pakļautais!
(Vīrieši ir apjukuši, - šajā pārejas periodā viņi vairs nezina vairs kas ir vīrišķais, kur meklēt savu vīrišķību!)
Protams, pārejas laiks rada neizpratni un apjukumu, kamēr viss noskaidrosies. Tomēr tajā pašā laikā attiecību formas meklēs kaut ko jaunu. Kā mums tagad divatā dzīvot, audzināt bērnus, rūpēties par īpašumu... tagad tēvi ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu, pat pirms 5-10 gadiem jau bija vīrieši, kas teica, ka viņi grib sēdēt mājās ar bērniem. ''Lai viņa iet un cīnās un trako!''
Ūdensvīra laikmets ir par to, ka vairs nebūs 100% noteiktas dzimumu lomas un, kurš būs galvenais. Visgrūtāk būs būs pielāgoties tām vērtību sistēmām, kuras pakļaujas tradīcijām, kultūrai un reliģiski-vēdiskām vai patriarhālām-matriarhālām sistēmām, kurām ir stingri noteikumi.
Mēs varam mēģināt skatīt, kad, kurā ērā bija uzrakstīts konkrēts likums, konkrēti noteikumi. Pirms Zivs ērās bija varas, kara kults- Auns, vēl pirms tam naudas kults - Vērsis, pēc visa tā Zivs laikmets, kurā bija jāiemācas mīlēt, jāiemācās līdzcietība, mīlestība, ekoloģija, ka cilvēks ir dzīvība, ko jāvērtē, daba ir vērtība. Mēs aktīvi to mācāmies vēl joprojām.
Bet ir kultūras un valstis, kas ir vēl ārkārtīgi tālu no tā. Praktiski visi austrumi.
Neatceros, kurā valstī premjeram nav zināms, kad viņš ir dzimis, jo tur līdz piecu gadu vecumam nefiksē bērna piedzimšanas laiku, jo tur mirstība ir tik augsta, ka nav vērts. Bērni tur mirst kā mušas, -viņi nav vērtība!
Cilvēks nav vērtība. Līdzīgi kā padomju laikos. Cilvēks nebija vērtība pats par sevi, viņam bija jākalpo un jāmirst dēļ partijas un valsts.
Visi neatkarīgie tikai uzskatīti par spītalīgajiem un bija jāiznīcina vai jāizolē.
Jo Tev ir jākalpo 'karalim''. Nav svarīgi valsts vai sādžas karalim.
Zivs laikmetā Mums bija jāiemācās, ka mēs varam būt vienoti. Tā ir mīlestība pret visiem cilvēkiem. Tā ir zināmā mērā parādīt, ja es daru tev pāri, tad citi darīs citiem pāri... Mēs esam mentāli saistīti... Visa literatūra māca, ka ir jāapzinās, ko domājam, jādomā, tikai par ko vēlamies lai notiktu, jo nedrīkst piesaukt nelaimi.... Mums māca saprast, ka mēs esam vienoti.
Agrāk tika uzskatīts, ka vīrietis ir tuvāk Dievam. Pašreizējās daudzas mācības saka (Kastaņeda uc.), ka tieši sieviete ir tuvāk Dievam. Jo viņa spēj radīt, tādēļ atrodoties Kosmosam tuvāk.
Realitāteē, dzīvē mēs redzam, ka sievietes visvairāk sēž nodarbībās, mācās astroloģiju. Uz 100 sievietēm ir 2-3 vīrieši. Paiet laiks, tās 100 sievietes vēl staigā un meklē, bet tie 2-3 vīrieši sāk mācīt nākamās 100 sievietes. Vīrietis, ja kaut ko nolemj, viņš vienkārši iet un dara, sieviete pārāk ilgi šaubās un vēl patriarhālās paliekas traucē uzsākt kustību uz priekšu daudzām sievietēm.
Austrumos sieviete ir nosķirta. Jo gadsimtu gadsimtos viņa ir bijusi nospiesta. Kāpēc viņas ir maz? Jo netiek izglītotas. Sievietes garīgi mostās tur, kur ir izglītība...
Apjukums ir tādēļ, ka Ūdensvīra laikmetā viss ir atvērts- piedāvājums ir plašs. Ņem ko gribi. Pašam ir jātiek skaidrībā. Kā tikt? Atbilde ir sirds. Mana sirds balss ir tā, kas pateiks priekšā (Lauvas zīme) . Un tā nav tikai sievietei. Tas ir abiem dzimumiem. Tikai sirds balss man pateiks priekšā kā man pasaulē rīkoties.
Ūdensvīra laikmets ir tas, kas parāda, kāds esmu es, bet mana sirds ir tā, kas pasaka priekšā, kā man saprasties ar manu partneri. Ja es neieklausīšos savā sirdī, es nevarēšu izveidot apmierinošas attiecības. Vispār kā tādas, neatkarīgi no dzimuma. Ja mēs iesim pavadā (noteikumiem, pieņēmumiem, uzstādījumiem)- viņām jābūt tādam vai šitādam, tā ir pareizi un tā nav pareizi,- nekas nenotiks.
(-Tagad ir tik daudz piedāvājumu izprast attiecības, kas balstīti senajās zināšanas, cilvēki mēģinot tās ''uzmērīt sev''jūt, ka nekas nenotiek- nestrādā, vai strādā minimāli...)
Kāpec jaunās kurpes spiež? Jo ir nezināmais, nav iedotas pamācības, pēc kā dzīvot. Jo iepriekšējā Zivs/Jaunavas laimetā mums bija iedota mācība: tev jārīkojās tā, es rīkošos tā. Mums bija skaidrs attiecību modelis. Tagad mums attiecību modelis ir jābalsta uz to, kas mums ir iekšēji svarīgi, nevis uz to, ko diktē mācības, reliģija. Tikai tad, kad mēs sapratīsism to, kas mums ir patiesi vajadzīgs, pēc kā tiekties, tas arī noteiks, vai mums būs veiksmīgas atteicības, un to, vai mums vispār būs atteicības.
Ūdensvīra laikmetā pastāv iespēja, ka tāda institūcija kā ģimene daudzās vidēs vairs nepastāvēs. Ūdensvīrs ir revolucionārs ar savu skatījumu par konkrētu lietu. Viņš iet kopā ar tiem, kam ir kopīgas intereses, uzskati, tādēļ cilvēki sadalās pa interešu grupām, kopienām.
Agrāk tas balstījās uz viena dieva simbolismu, pirms tam uz drošību, dzimtu izdzīvošanu (Vērša, Auna laikmetos), (tagad kopienas balstīsies uz kopējām interesēm un mērķiem).
Ir labi, ka tu kaut ko tādu sāc kustināt, skatīsimies, kas no tā iznāks. Jo vairāk visi par to runās, jo vieglāk būs cilvēkiem. Ja neviens nereaksta, nerunā, bet es viens to izdomāju, tad tevi par normālu neuzskata...
(-Es pati vēroju, lasīju, interesējos, uzmērīju uz sevi, klausījos, ko man stāsta citas sievietes un iekšēji jutu lielu pretestību pret seno zināšanu atdzimšanu. Sajūtas, izpratne par enerģijām teica, tas neder, nestrādā, ir jāiet uz priekšu, nevis jāskatās atpakaļ...-)
-Mēs nevaram modernā vilcienā braukt tā, kā braucām pirms 100 gadiem. Ir jādara kaut kas cits Līdz ar to mums ir jāmeklē... Visas tās vecās mācības, Vēdās...ir noiets etaps. Būs vietas, kas tiks uzturētas vēl ilgi... Tādēļ civilizācijas mirst (lēnām)- bija miljoni cilvēku, uzplaukums, tad pagrimums un bojaeja...
Jaunajā laikmetā viss būs jāapvieno. Tas nav tikai vīrietis vai sieviete, kas vēlas būt brīvi un neatkarīgi. Jautājums ir kā uztvers neatkarību vīrietis un kā sieviete... Jaunieši negrib vairs īsti precēties, negrib bērnus... Atnāk pie manis sieviete...kam cikls spiež. Vaicā, vai laiks vēl atlicis vai vēl var drusku pagaidīt un nesteigties ar bērnu, vai es varu vēl pagaidīt vai jādzemdē tagad?
(- Iedzīvotāju skaits samazināsies turpmāk, jo tagad šeit ir maksimums Dvēseļu sanākušas, lai piedalītos Pārejas ballītē..)
-Tieši tā, tagad mums nevajag tik daudz pārdzimšanas periodus, mēs varam ātrāk iziet savas mācībstundas...
(-Kā tu kā vīrietis uztver šo laiku, laikmetu? Kā vīriešiem tagad ir ap sirdi?)
No vienas puses es piekrītu, ka vīriešiem ir grūti pašlaik... Pats gan es jau 20 gadus gatavojos šim laikmetam. Vienmēr esmu teicis, ka sievietes nāks... Es to neuztveru, kā traģēdiju. Tieši otrādi, es iedrošinu sievietes, ka viņām nav jāgaida uz vīrieti. Ka viņas drīkst spert pirmo soli.
Bet vīriešiem...Tagad ir grūti...kā ar tiem traukiem.. Jāmeklē darbs tradicionāli sieviešu sfērā.
(- Bet varbūt to ir panakušas tehnoloģijas, kas ir minimizējušas smago fizisko darbu daudzumu?)
-Tehnoloģijas ir panākušas, ka vienīgais fiziski smagais darbs ir nest traukus... varbūt tā ir atbilde...? Darbs uz kājām tagad ir viens no smagākajiem.
(Bet psiholoģiski?)
Psiholoģiski, es domāju, ka ir vēl grūtāk. Viņiem ir jāparvar sevi lai aizietu (uz šādu darbu), ka viņi nevar būt patriarhālie noteicēji un pavēlēt pasaulei un sievietei. Tā ir kaut kāda bezizeja, kas ir tur viņus ielikusi. Es saprotu, ja studiju laikā jaunietis to dara, bet, ja tas jau ir pamatdarbs, tad manuprāt, jau viņa audzināšanā ir robs. Viņš nav iemācīts pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Jo tagad praktiski bez izglītības, neatkarīgi no dzimuma, neviens nevar veidot savu karjeru. Cik tad vajadzīgi tie grāvju racēji? Maz...nākamie pēc smaguma, nāk tie darbi, kur jāstāv kājas...Jā, tā varētu teikt, ka sakarā ar civilizācijas attīstību, darbs veikalā, trauku vākšana utml. ir kļuvuši par smagajiem darbiem. Fiziski smagākajiem.
Tagad daudzi pievēršas vēdiskajam un meklē vecos principus: ''vajag atgriezties, jo bija kārtība un skaidrība''. Skaidrība bija. Par kārtību varam diskutēt, bet bija skaidrība. Bija skaidri spēles noteikumi. Tagad spēles noteikumu nav, - tev ir jāizvēlās, kas tieši tev der. Kas būs tava pamatvērtība, lai tu varētu sadarboties ar pārējiem cilvēkiem
Jo Ūdensvīrs tā ir brīvība. Nekādi noteikumi nedarbojas un nav aktuāli, jo gribam brīvi rīkoties un elpot, traukties un izmēģināt ko jaunu.Tu vari darīt to vai šito. Nav vairāk stingri noteiktas lomas, tāpēc sievietes tagad var izvēlēties cilāt stangu... Ja viņas to grib, ja viņām tas liekas forši. Bet tā ir brīva izvēle, ko piedāvā Ūdensvīra laikmets. Cits jautājums, vai tavs organisms un prāts ir tam gatavs.
Jautājums ir par to, kā katrs uztvers (savu un otra) neatkarību. Tomēr katrs prasīs blakus personu, kas ir lauva, karalis, Es varu veidot atteicības tikai ar to, kas ir īsta personība. Es nevaru veidot attiecības ar cilvēku, kas nav personība, kura nav spējusi nopietni piesaistīm manu uzmanību un mani ieinteresēt. Kurš pats īsti nezin, ko viņš grib un, kas viņš tāds būs, un ko viņš dzīvē grib panākt. Tikai tad, kad es zinu, ko tu gribi, pēc kā tiecies, es varu to akceptēt- tas ir forši, es varu samīlēties tevī... Ja es redzu, ka tu neesi personība, un nezini ko vēlies. Tā daudziem ir tā pamatproblēma, kur atrast normālu vīrieti vai normālu sievieti. Tik daudzi neveido attiecības šodien, un vienīgā viņu bēda, viņu sūdzība ir tajā, ka visi normālie vīrieši un sievietes ir aizņemti. Jo daudzi reāli neiet šim laikmetam līdzi, viņi nekļūst par personību, viņi nepierāda sevi. Viņi gaida, kad viņus aizstums, kā Zivs laikmetā- Dievs, partija teica: tev jādara tas un tas, tā un šitā.. tev ir jāizpilda... Tagad tas ir beidzies- aktuāla ir šī personības viedošana. Kad abi to būs izveidojuši- viņi satiksies un radīs jaunu modernu veidojumu, kur varbūt viens kādu laiku pasēdēs mājās ar bērniem, tad otrs, tad atkal otrs. (Un tā ar katru sadzīves jomu. Katrs pāris vienosies par lomām, kas būs viņu partnerattiecību iekšpusē, nevis pēc ārēji diktētā.)
-Principā šis viedojums var būt katram pārim savs. Viņi savā starpā vienojas par abiem pieņemamāko modeli? Tas nebūs saistīts uz tradīcijām un vispārpieņemto?_
Jā, tikai tie būs laimīgi. Tie kas centīsies veidot kaut ko, kas neatkarīgi no kura laikmeta paņemts, tie būs nelaimīgi. Jo nevarēs iekļauties jaunajā plūsmā. Nu un kas, ka vecvecāki tā dzīvoja? Es vairs tā nevaru dzīvot. Tas ir Lauvas princips -'es saprotu, kas man ir vajadzīgs un māku paskaidrot, ko gribu'' Tad divi tādi satiekās: mums ir līdzīgi uzskati, jauns redzējums uz dzīvi, izpratne par to, kur mēs gribam iet, un ko gribam sasniegt. Un mēs to sasniedzam.
Ja nevarēsim to pieņemt, tad nekā. Mēs būsim atsevišķi. Varam greizi skatīties uz gejiem un lezbietēm, bet varbūt viņi jau ir šis jaunie cilvēki, kuri nevēlās tradicionālās attiecības. Viņš grib kaut kaut jaunu, bet jaunu viņiem vēl neviens nevar piedāvāt.
Labi, lai šie pāri neveido ģimeni, nerada dzimtu un pēcnācējus, bet tas vairs nav šī laikmeta uzdevums. Jo, ja mēs ņemam viduslaikus, tad mēs izdzīvojām tad, ja mums bija 15 bērni. Jo lai izdzīvotu bija vajadzīgas darba rokas. Ja nebija bērnu, -es biju nabags, es nevarēju iesēt, nopļaut viens. Es nevarēju izdzīvot. Tagad viss ir kardināli mainījies, -ieeju viekalā, nopērku ko gribu, nav jāuztraucās. Līdz ar to mainīsies ģimenes atmosfēra.
-Kā vīrieši izpaudīs savu vīrišķo enerģiju, kā tu domā?
Ja Ūdensvīrs ir jaunu ideja, revolūcija, tad tas (jaunā laikmeta vīrietis) visdrīzāk būs domātājs, kas filozofēs savā nodabā, ko jaunu izdomās, radīs. Viss jaunais. Ūdensvīrs ir gaiss, viņš nebūs tīri sievišķs, vai tīri vīrišķs. Ja agrāk bija viss nodalīts, tad te nebūs tik izteikti noteiktas robežas. Ja Neptūns bija uz jūtām orientēts, tad Ūdensvīrs uz prātu un intelektu. Cilvēki būs intelektuālāki un nebūs krasi nošķirta sievišķā un vīrišķā daba.
Tāpēc, ka gaisa stihijai ir raksturīga nenoturība, mainīgas intereses, izteikta daudzpusība cilvēkos, kā tādos. Ja cilvēks orientēsies uz to, ka viņam vajadzīga tikai viena interese, viens darbs, viņš būs pazudis cilvēks. Viņam ir jāspēlē dažādas lomas, dažādās grupās jāpiedalās- vienlaicīgi. Pat radikāli atšķirīgās.
(- Ja tev pajautāt padomu, ko tu ieteiktu vīriešiem šajā laikā, lai labāk justos?)
Ir jāmeklē jauns mijiedarbības veids. Vīrieši nesaprot neko, jo patriarhālais uzskats, tie ir noteikti kritēriji. Bet Ūdensvīra laikmets saka, ka ir jābūt brīvam no kritērijiem, no viena noteikta redzējuma,- tas ir pats svarīgākais. Un pieņemt to, ka redzējums var būt pilnīgi atšķirīgs. Tikko kā tu grbēsi ielikt kaut ko konkrētā rāmī, tā viss- tu esi sevi pazaudējis.
Zināmā mērā, tas, ko tu iesaki sievietei, tas pats der arī vīrietim. Jo gaiss ir viens. Viņš nav ne sievišķs, ne vīrišķs. Gaiss var būr auksts var būt silts, var būt mitrs, var būs sauss- tas visur piedalās. Visos procesos tas ir svarīgs- uguns bez gaisa nedeg, zeme sablīvējās, tur nekas neaug, ūdenī bez gaisa nepastāv dzīvība. Bet viņš (gaiss) nevienā no tiem 100procentīgi nepaliek. Tas nozīmē, ka mūsu jaunais laikmets ir par to, lai sadarbotos ar visiem, bet ne pie viena konkrēti nepalikt. Foršākais gaisam ir tas, ka viņš spēj sasaistīt nesasaistāmas lietas
(- Es vēroju, kā biznesā rodās dažādi agrāk neredzēti sadarbības modeļi)
Piemērs ar pusi, kas atbrauca no Anglijas, kurš tur strādāja par frizieri, un vēlās šeit veidot biznesu. Viņa Ūdensvīrs ir karjeras mājā, kas liecina par to, ka viņam jāveido neordinārs bizness, apvienojot frizētavu ar vēl kaut ko. Viņš man atbild: tu saki man to, ko es jau daru. Pirms es kādai sievietei griežu matus, es vismaz stundu ar viņu sarunājos, mēs dzeram tēju un runājam par notikumiem dzīvē. Viņš grib saprast, ko tu īsti gribi, kas tu tāda esi, kas tu tāda esi , kā tu sevi pozicionē, lai varētu saprast, kas tev īsti der. Tas atbilst jaunajam redzējumam. Izejot no tā, viņš pieņem lēmumu, ko ar frizūru panākt, stiprināt tevi, vai padarīt sievišķīgāku. Savienot it kā nesavienajamo,- tas ir Udensvīra princips.Totāls avangars.
Pateicoties tam rodas jaunas lietas. Paņemu kaut ko no vecā un pievienoju jaunu. Arī profesiju ziņā būs šādi neraksturīgi savienojumi. Savienojas materiālais ar garīgo, pretēji iepriekš sludinātajām, ka garīgam cilvēkam jāatsakās no materiālā, kā tas bija agrāk pieņemts. Nē, tagad ir tieši otrādi , jāiemācās savienot šīs lietas. Šajā laikmetā ir jābūt gan garīgam, gan jāmāk arī nopelnīt.
Paldies!
2016.gada aprīlis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru