Marta ziņas

Sveiciens Pirmajā Pavasara mēnesī!

... Iekšājo pārmaiņu laiks pamazām atdot savas pozīcijas ārējo

izpausmju laikam. Reizē ar sniegpulkstenītēm uz āru sāk nākt viss, ko iekšēji esam radījuši. Ziemas smagums nokūst reizē ar sniegu, un zīlītes tik priecīgi svin Pavasara smaržu... 

Tajā pat laikā neizskatās, ka Jūs būtu iegrimuši ziemas miegā, jo uz abām Mistērijām vietas piepildījās zibenīgi- tātad, arī mums ir šī iekšējā vēlme- svinēt! Nosviniet šo dienu, pirmos sniegpulkstenīšus, smaržas un sajūtas, nosviniet- Pavasari it visur! Sirsnīgi-

Inta

• 5.martā satiksimies SARUNĀS PAR UN AP SIEVIŠĶĪBU AR INTU! Ir liels prieks, ka šajā mēnesī sievišķība triumfē un šī grupa ir pārpildīta! Bet Sirds ceļam nekad nav tā, ka nav nekā, vienmēr ir vairāki ceļi un celiņi un ... (ŠĪ GRUPA PILNA)

• Jau 9.aprīlī vari pieteikties  uz SARUNĀM PAR UN AP SIEVIŠĶĪBU KOPĀ AR INTU un šajā Pavasarī atvērt savu sievišķību. Šajā brīnišķīgajā vakarā būs iespēja individuāli diagnosticēt savu enerģētiku, jautāt un sadzirdēt atbildes uz noklusētiem jautājumiem, ļauties sievišķības piepildītai telpai un sajūtām. Ziedojums no 20 EUR. Pieteikties, sūtot e-pastu uz sirdscels@sirdscels.lv, vai sms uz telefona numuru 26862697, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pastu un telefona numuru.  

• Tas laiks tuvojās, kad atkal mēs visi kopā tiksimies Ķegumā uz PAVASARA MISTĒRIJĀM 2015, kuras notiks no 29. līdz 31.maijam, brīnišķīgā vietā pie Daugavas - Ķeguma „Puduros”, lai satiktu Savējos, dalītos pieredzē, smieklos un sarunās, lai bagātinātos un iedvesmotos!

Šogad Mistērijas svin savu jubileju- jau 10 satikšanāsreize!!! Šī ir tā reize, kad Inta īpaši vēlas satikt tos, kas stāvēja pie Mistēriju šūpuļa 2011.gadā…

Mēs esam mainījušies, un arī pasaule ir mainījusies… nemainīga ir palikusi tikai šī mistēriju sajūta, kad visi kļūst kā viens- Savējie! Ja vēl neesi pievienojies visiem tiem Radītājiem, kas šajās dienās uzburs šīs Mistērijas, tad vari vēl pievienoties. Vēl ir iespēja pievienoties nakšņotājiem, blakus esošajā viesu namā „Rēzijas”.  

Piesakies ŠEIT!

Noskaties ŠO! 

• Vairs tikai 2 brīvas vietiņas ir palikušas uz VASARAS SAULGRIEŽU TŪRI KAUKĀZĀ  kopā ar armēņu mākslinieku, brīnišķīgo mandalu albūmu radītāju  Vazgenu Stepanjanu no 17. līdz 24.jūnijam. Brīnišķīga iespēja  Vasaras Saulgriežus sajust un piedzīvot Kaukāza kalnos  GRUZIJĀ un ARMĒNIJĀ, kur ziediem rotātas pļavas, kur kalnos un ielejās var ieelpot dzestro rīta gaisu, kur cilvēki dzīvi svin. 

Šajā ceļojumā būs iespēja izbaudīt ziedu festivālu kalnos, sajust šo īpaši seno kultūras un tradīciju dvesmu, meditēt un dziedināt sevi caur mākslas terapiju. Ļauties kalnu varenībai un raudzīties uz pasauli no kalnu grēdas un apjaust mirkli, kad atverot sirdi, vari sajust Dieva pieskārienu savam vaigam...
Iedomājies, sevi brīnišķīgā ziedu pārpilnā kalnu pļavā, izbaudot dabas varenību, izzīmējot savu iekšpasauli, atverot savu zemapziņas dārgumu krātuvi, lai mājās atbrauktu bagātinājies, atpūties un iedvesmots Radīt Savu Pasauli.
Ja esi sajutis vēlmi pievienoties šim brīnišķīgajam mākslas, dabas un sirds ceļojumam, tad sūti savu pieteikumu uz sirdscels@sirdscels.lv, vai sūti sms uz 26862697.
Izmaksas 400 Eur + lidojums uz Gruziju (ap 248eur) Plašāka programma krievu valodā ŠEIT: https://docs.google.com/document/d/1DR36C940kTXPEbVOwhrmvAqyCP1nRuRADdqA1u5DaHM/edit

• JAUNUMS! Kristas un Kristapa vadītāja K&K studijā Jelgavā jau 6.martā ir PIRMĀ BATUTA NODARBĪBA! Šīs nodarbības ir gan lieliem, gan maziem. Šeit ir brīnišķīga iespēja uzlādēties ar pozitīvām emocijām (kā bērnībā lēkājot pa batutu, vai siena kaudzēm), izkustināt ķermeni un garu, stiprināt sirsniņu (lai būtu spēks doties Savā Sirds ceļā), muskuļus un locītavas. Piesakies sūtot sms (+371 28608976) ar tekstu "Batutu fitness, vārds, uzvārds, datums, laiks." Piem. Batutu fitness, Krista Vītola, 06.03.,plkst. 18:10! VIETU SKAITS IEROBEŽOTS!!! Lasi vairāk ŠEIT!

• VĒL PADALOS AR NODERĪGU INFORMĀCIJU NO DRAUGIEM:

 1. Nadja ir izveidojusi vietni, kur katrs, kas vēlās var pievienot savas jau izlasītās grāmatas, ar kurām ir gatavs dalīties. Vienlaikus arī izmantojot iespēju mainīties vai ņemt tās, kas sarakstā ir pieejamas.

Pievienojies šeit: https://docs.google.com/document/d/1OlPnXXHEEmFKnpuOIIL3ve9FlMjL7qAQVryHU_cleuQ/edit?pli=1

2. Varbūt esiet ievērojuši, ka sakrālajām celtnēm jumti ir piramīdas vai kupoli? Tas nav tāpat vien: šādās ēkās ir pavisam cita enerģētika, cilvēki neslimo, produkti nebojājās, ir ļoti daudz dzīvības spēka...
Latvijā jau ir daži entuziasti, kuri ir uzbūvējuši tā saucamās KUPOLMĀJAS, kuras bez visa augstākminētā ir daudz siltumefektīvākas, ekonomiskākas un to unikālā konstrukcija ļauj būvniecības izmaksu ziņā būt krietni lētākai. Tā ir nākotne. Šādas mājas Latvijā piedāvā Kupols.lv un Domspace Latvija, kuru piedāvājumi gan nav no lētajiem.
Viens no SirdsCeļa skolas studentiem, Artūrs, kurš ir ļoti pieredzējis būvniecības un materiālu jomā, ir izpētījis variantus un iespējas attīstīt šo tik perspektīvo būvju veidu. Viņš ir gatavs tikties ar visiem interesantiem, lai pastāstītu par kupolceltnēm, iespējām, materiāliem, izmaksām, un intereses gadījumā palīdzēt uzsākt šādu būvniecību! Ja Tevi tas interesē, raksti- organizēsim tikšanos un pārrunāsim iespējas!

Šajā Pavasarī Pirmoreiz...

Sajūtiet vēja smaržu, kas noglāsta Jūsu vaigu,

Sajūtiet putnu dziesmas, kas ievibrē un paceļ spārnos Jūsu dvēseli,

Sajūtiet savus tuvos un mīļos – cik viņi ir brīnišķīgi!

Sveiciet katru dienu ar mīlestību un Jums viss izdosies!

Lai smaržām piepildīts šis Pavasara gaidīšanas laiks!

Ar pavasara dvesmu krūtīs,

Jūsu Inta un Sarmīte

Vainas apziņa un atbildības uzņemšanās

Šodien man atkal bija saruna ar kārtējo sievieti, kura meklējot atbildes un vēloties kaut ko mainīt uzlabu savā dzīvē, lasot padomu grāmatas, pilnveidojoties, sapinas pamatīgas vainas apziņas valgos...
Viņa, pēc kādas sievietēm domātas padomu grāmatas izlasīšanas (ne manas! :D), kurā ir daudz rakstīts par sievišķo enerģiju, kas jādara un, kādai jābūt īstenai sievietei, ir sapratusi, ka viss ir garām. Ka viņa ir nekam nederīga sieviete, ka pieļāvusi attiecībās visas iespējamās kļūdas utt...
Kad reiz, ar Juri Rubeni diskutēju par grēka jēdzienu un tā saistību ar vainas apziņu, ko grēks/grēkošana, grēksūdze rada cilvēkos, viņš teica, ka GRĒKSŪDZE IR ATBILDĪBAS UZŅEMŠANĀS, par to, ko esi izdarījis...Un cilvēks, pēc sava apzināšanās līmeņa izprot un uztver šo jēdzienu.
Vai jūti starpību starp vainas sajūtu un atbildības uzņemšanos? Tā ir ļoti liela...Vainas sajūtai ir ļoti zemas vibrācijas. Izjūtos vainas apziņu par savu pagātni, ''kļūdām'', neizdošanos, mēs kardināli pazeminām savas vibrācijas, vēl vairāk iegrimstot kompleksos, neticībā sev, mazvērtības sajūtā, bailēs un nedrošībā...
Turpretī, atbildības uzņemšanās ir stāvoklis, kad Tu saproti: viss, kas tavā dzīvē ir noticis, ir bijis Tev vajadzīgs un tieši šādu savas pieredzes bāzi Tu esi sev sagatavojusi. Tu uzņemies atbildību par visu to, kas tev ir, un arī par to, kā Tev nav. Tu pati esi radījusi šo situāciju, kura var būt kā starta laukums jebkādai nākotnei.
Izvērtē visu, kas tavā dzīvē ir bijis- visas mācībstundas, katru pieredzes aspektu un padomā, kādēļ Tev, Tavai Dvēselei šāda pieredzes platforma ir bijusi vajadzīga un , ko ar to darīt tālāk... Vai ir jāvaino sevi par 5. klasē dabūtu 2nieku matemātikā?Aizmirsti par vainas sajūtu... Viss, kas ir noticis, ir noticis... Arī tad, ja visa pasaule ( ne tikai Tu pati) apgalvo, ka esi vainīga, neko tāpat pagātnē vairs neizmainīs... Toties izmainīs Tavas vibrācijas, Tavu stāvokli, pašnovērtējumu, enerģijas līmeni... mazinās Tavu spēku!Neatļauj to darīt citiem un nedari arī pati! Pieņem lēmumu vairs nevainot sevi!Tomēr uzņemies atbildību!Pat, ja Tev piemīt kāds nelāgs ieradums, kā piemēram smēķēšana vai ledusskapja virināšana nakts laikā :)- pārstāj sevi vainot par to! Pamēģini, saprast, kādēļ Tu to dari, ko kompensē šādā veidā un pat, ja arī pagaidām vēl Tu to dari, - uzņemies atbildību, bet nevaino...
Šāda nostāja ļaus nostiprināties sajūtā, ka Tu pati esi tā, kas rada savu dzīvi. Tā palīdzēs saglabāt enerģijas līmeni un pieņemt lēmumus ar citu apziņu...Atbildības uzņemšanās ir nākamais un ļoti būtiskais solis savā pilnveides un apzināšanās ceļā.Inta
18.02.2015

Februāra ziņas

Sirsnīgs sveiciens februārī!

Šis laiks ir bijis ļoti īpašs priekš manis...brīžiem šķiet, ka es sapņoju :) 

Vēlos no ​sirds pateikties visiem, kas bija atnākuši uz grāmatas atvēršanas svētkiem. Visi kopā, caur dziesmām, siltumu un prieku, mēs radījām to brīnišķīgo starta enerģiju, kas pacēla spārnos manu grāmatu... Man vēl joprojām ir grūti noticēt, ka 4 dienu laikā ''Latvietes karma'' nokļuva pirktāko grāmatu topa pirmajā vietā un tur atrodas vēl joprojām, un tiek pirkta arvien vairāk... Šodien aizvedu pēdējos eksemplārus tirāžai uz bāzi un ir tāda laba sajūta... Sajūta, ka tas, ko Tu dari un tas, ko Tu jūti ir noderīgs arī citiem...Jau drukājās nākamās.. :):):)

Mēs tiekamies 27.februārī Jelgavā un 9. aprīlī Rīgā...

Daudzi prasa par nākamo Spēka vietu tūri uz Kaukāza kalniem. Jā, šī pavasara grupā vietiņu diemžēl vairs nav, bet, ja Tu jūti sevī vēlmi piedzīvot šo kalnu burvību, tad vari doties ar Vazgenu Saulgriežu īsajā (7dienu) tūrītē uz Kaukāza kalniem, kur valda īsts pļavas ziedu festivāls (viņiem pļavās, brīvā vaļā zied, tas kam mēs audzējam stādus :)), sajust Armēnijas un Gruzijas cilvēku, virtuves un kultūras burvību, pie viena arī pastrādājot, tuvojoties sev pašam ar mākslas terapijas metodēm...

Ja tomēr vēlies braukt ar mani 10-12 dienu tūrē, tad domāju par oktobri... Un lapu krāsu trakumu Kalnos...  Vai nu tā būs garā abu valstu, vai arī īsā Svanetijas (Gruzijas) tūre, vēl nezinu- redzēs, ko Jūs teiksiet (kādas vēlmes izskanēs) :) Ja jūti sevī vēlmi, uzraksti! :)

Bet, pats būtiskākais, pie kā esmu šīs dienas '' sēdējusi '', meditējusi, ''būrusi''- tās ir abas Mistērijas! Gan Pavasara, gan Sievišķības!!!

Zini, šogad ir jubileja- 10-ās Mistērijas... Kas to būtu domājis 2011.gadā, kad drebošu sirdi organizēju pirmās? Atceries? Gribētos, lai uz šīm, 10-tajām atbrauc tie, kas bija uz pirmajām... Laiki ir mainījušies, mainījušies esam mēs paši, tomēr šī īpašā Mistēriju sajūta ir vēl joprojām. Kad kopā sanāk Savējie...

Zemāk ir visa pārējā informācija no Sarmītes: programmas, pierakstu lapas utt...

Es tikai vēlos novēlēt Tev pavadīt šo pēdējo ziemas mēnesi ar labām domām, audzējot sevī iekšējo spēku, savas idejas un prieku, lai tad, kad Saulīte sāks sildīt, jau parādītos pirmie asni Taviem sapņiem!!!

Sirsnīgi-Inta

...Viss ar kaut ko sākas. Rīts sākas ar saules lēktu un rasas pilēm ziedu kausos, mīlestība – ar acu skatu un satraukumu sirdī...

Intas grāmatas ceļš sākās ar miljoniem laba vēlējumiem un smaidiem, tik patiesiem un tīriem, ar Jūsu mīlestību dāvāto un ziedu klēpjiem krāsainiem...uz lūpām vēl jūtama tīkamā svētku pēcgarša...

Laika rats griežas. Februāris ir klāt. 

• SARUNA PAR UN AP SIEVIŠĶĪBU AR INTU- 9.aprīlī plkst.18 kopā ar INTU. INDIVIDUĀLA ENERĢĒTIKAS DIAGNOSTIKA KATRAI DALĪBNIECEI, SARUNAS, JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR MUMS AKTUĀLO! Ziedojums 20 EUR. Pieteikties, sūtot e-pastu uz sirdscels@sirdscels.lv, vai sms uz telefonu 26862697, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pastu un telefona numuru.

• 27.februārī plkst.18.00 seminārs „K&K studijā”, Jelgavā Atmodas ielā 19, Zemgales darījumu centra A korpuss, 353.telpa, INTAS BLŪMAS seminārs LATVIETES KARMA. Vai latvietes karma ir kaut kāda īpaša, speciāla, no visas pasaules sieviešu karmas atšķirīga? Gan jā, gan nē. Neviens nenoliegs, ka pastāv arī nāciju karma. Krievi, indieši, ebreji, čigāni – vai sajūti katras šīs tautas karmu? Dvēseles pievelkas pēc vibrācijām – tām ir savas grupas ar kopējiem mērķiem un uzdevumiem, kuru izpildei ir vajadzīga mijiedarbošanās ar konkrētas vietas, teritorijas, kultūras un sociālās vides enerģijām.

Ieeja par ziedojumiem! Piesakies semināram šeit .

• Tas laiks tuvojās, kad atkal mēs visi kopā tiksimies Ķegumā uz PAVASARA MISTĒRIJĀM 2015, kuras notiks no 29. līdz 31.maijam, brīnišķīgā vietā pie Daugavas - Ķeguma „Puduros”,  lai satiktu Savējos, dalītos pieredzē, smieklos un sarunās, lai bagātinātos un iedvesmotos! Atlikušas vien pāris vietas mājiņās!

PROGRAMMA ŠEIT!!

Piesakies ŠEIT!

Noskaties ŠO! 

• Aicinām pieteikties uz VASARAS SAULGRIEŽU TŪRI KAUKĀZĀ  kopā ar mākslinieku Vazgenu Stepanjanu no 17. līdz 24.jūnijam.  Iepazīt divas valstis - Gruziju un Armēniju, izbaudīt Vasaras Saulgriežu ziedu festivālu kalnos, sajust šo īpaši seno kultūras un tradīciju dvesmu, meditēt un dziedināt sevi caur mākslas terapiju. Iedomājies, sevi brīnišķīgā ziedu pārpilnā kalnu pļavā, izbaudot dabas varenību, izzīmējot savu iekšējo pasauli, atverot savu zemapziņas dārgumu krātuvi, lai mājās atbrauktu bagātinājies, atpūties un iedvesmojies.
  Grupa 10-15 cilvēki. 

Programma ŠEIT.

Ja vēlies piedzīvot krāšņus saulgriežus ziedu piesātinātajās Kaukāza pļavās, tad raksti sirdscels@sirdscels.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un e-pasta adresīti.

• Jau pavisam drīz dabā būs jūtama pavasara elpa...tas brīdis tuvojas, kad galvas reibs no ievziedu trakuma, kad klausīsimies putnu treļļu melodijās, kad Līgo vainadziņš no madarām karsēs galvu pašā īsākajā naktī, kad...satiksimies sievišķīgā paradīzē Baltijas jūras krastā, valdzinoši starojošas – SIEVIŠĶĪBAS MISTĒRIJĀS 2015, kas notiks no 24. līdz 26.jūlijam. Viss reiz dzīvē ir pirmoreiz! Arī šīs mistērijas būs pirmo reizi starptautiskā mērogā - mūsu latvju meitenes sadosies roku rokā ar māsām no Lietuvas...Tā ir sensācija – Facebookā divu stundu laikā jau pieteikušās 31 meitene!!! Ja arī Tu vēlies baudīt neaizmirstamas brīvdienas, uzpildīties ar sievišķo enerģiju un spēku, skriet kaila jūrā peldēties un ļauties visam, kas ar Tevi var notikt šajās dienās, tad piesakies ŠEIT.   Seko notikuma izvērsumam Facebookā ŠEIT! 

Lai šajā Mīlestības mēnesī ziedu smarža apreibina prātus un 

sirds, lai mīlestībā valdzinājumu rod, lai ir kāds, kurš panāk pretī un, 

lai vienmēr ir kāda roka, kurā ielikt savējo...

Mīlestība IR visur! Mīliet un esiet mīlēti!

Ar mīlestību un taureņiem grāmatā un vēderā,

Inta un Sarmīte

Grāmatas ''Latvietes karma. Sievišķā enerģija tuvplānā'' dzimšanas diena

Ir palikuši pēdējie metri vairāk kā gadu garam ceļam. No idejas, vēlmes, atziņām līdz veikalu plauktiem un lasītājām... 

Ir neziņa, ir mazliet bailes..kā jau palaižot savu lolojumu tautiņās... :)

Es nekad sevi neesmu uzskatījusi par skolotāju vai autoritāti, kura ir tiesīga kādu pamācīt, kā pareizi jādzīvo. Pat tie daži cilvēki, kurus es varētu dēvēt par Skolotājiem vai Guru,  paši sevi par tādiem nesauc, jo zina, ka līdz apskaidrībai vēl ceļš ejams...

Šī grāmata ir pieredzes un atziņu grāmata, nevis teorijas vai padomu grāmata. Ļoti personīga un atklāta. Protams, ka tajā ir mana pieredze un viedoklis, bet nevienu mirkli es nepretendēju uz universālās patiesības vietu. 

Pirms vairākiem gadiem kādas sarunas laikā es teicu tādu frāzi: ''kad es rakstīšu grāmatu, tad vēlētos, lai katra rindiņa tajā būtu dziedinoša''... Jāsaka, ka toreiz es neplānoju, ka kādreiz rakstīšu.. :)

Informācija pārpludina telpu. Tā ir visur, plūst no visurienes- no žurnāliem, grāmatām, televīzijas, semināriem... Mūsu prāts mēģina to klasificēt, sakārtot, izšķirot, kas mums derīgs un, kas nē...

Šķiet, tik daudz jau uzzināts un darīts...Bet viss atkal aizmirstās un pērc atkal kārtējo grāmatu par tēmu ''x'':)

Paiet laiks un Tu saproti, ka iegūtā un apgūtā informācija pati par sevi tavā dzīvē radikālus uzlabojumus neienes. Tā ir tikai informācija... kaut arī vērtīga un nozīmīga.

Un šādu grāmatu manuprāt ir absolūtais vairākums... Un ir tikai dažas, kuras nes būtisku enerģētisku vēstījumu un dziedina. Kuras maina Tavu iekšējo pasauli, tevi pašu. Grāmatas, kuras liek raudāt un dziļi uzrunā tavu Dvēseli, grāmatas, kuras tīra emocionālos korķus un dziedina, grāmatas, no kurām staro Mīlestība, pieņemšana, mierinājums...

Es zinu un saprotu, ka šis ir ļoti augsts plauktiņš, uz kuru tēmēju ''trāpīt''. Un, kā teicis kāds Gudrais: ''Ja ar to, ko tu dari, kaut viena cilvēka dzīvi padari labāku, tad ir vērts''...

Šo frāzi atcerējos katru reizi, kad pār mani pārlaidās šaubu putns un turpināju.... Atvēru savu sirdi, lai ļautu Garam un Mīlestībai plūst caur sevi katrā rindiņā...

Ticu, ka katra lasītāja, kura pretī atvērs savu sirdi, saņems šo plūsmu...kurai es esmu tikai fiziskais nesējs... :)

Ja Tu esi šeit, tātad arī Tu ej vai vēlies iet pa Sirds Ceļu. Ja tā ir, tad mēs esam uz viena ceļa- ceļabiedrenes, un es priecāšos satikt Tevi savas grāmatas dzimšanas dienā, Jāņa Rozes grāmatnīcā, t/c Spice, 22.janvārī, plkst. 18.00

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies arī mans vīrs, mākslinieks Vazgens Stepanjans, kurš pastastīs par savu ceļu un mākslas terapiju, kā arī prezentēs savu jauno,  jau ceturto Latvijā izdoto Mandalu albumu.

Kopējo sadziedāšanos vadīs un muzikālo noskaņu radīs mūziķis-bards Mikus Straume.

Bet te ir vēl mazliet informācijas par grāmatas saturu

''...Mani vienmēr ir fascinējuši taureņi. Esmu tos likusi uz vizītkartēm, meklējusi rotaslietas ar tauriņiem, traukus, audumus... Taureni radot, Dievs ir nolicis mūsu priekšā transformācijas procesu kā uz delnas. Tieši par šo pārejas un pārmaiņu ceļu ir šī grāmata.

Ir tik grūti noticēt, ka trekns, neglīts, rijīgs kāpurs ir tā pati būtne, kas skaists, brīnišķīgs, krāsains tauriņš! Cik kardināla ir tā pārdzimšana – pavisam citā izskatā un kvalitātē. Tomēr katram tauriņam, lai tas kļūtu par skaistuli, vispirms jābūt kāpuram, kurš aprij visu, kas tam nāk priekšā, kurš neredz tālāk par nākamo apēdamo lapu un interese nesniedzas tālāk par savu vēderu un vēlmi apēst vairāk un ātrāk nekā citi brāļi. Bet pienāk laiks, kad kāpurs pārstāj rīt un sāk iekūņoties. Kūniņas periods ir laiks, kad dzimst viņa jaunais Es, laiks, kad ārēji nekas nenotiek. Varētu šķist, ka tur iekšā viss ir miris. Un daļēji tā arī ir – vecais kāpurs nomirst, bet caur transformācijas sāpēm, izmantojot veco kāpura matēriju, pamazām veidojas un dzimst jauna būtne. Vecā kāpura miesa ir vajadzīga, lai izveidotos jauni, skaisti spārni, tāpat kā mums ir vajadzīga mūsu vecā pieredze, lai mēs varētu radīt savus „spārnus”. Jo bagātāka pieredze, jo skaistāks un krāsaināks taurenis. Kūniņas periodā galvenie procesi notiek mūsu iekšienē. Tas ir garākais, grūtākais, sāpīgākais un tumšākais mūsu dzīves posms. Dvēseles tumšā nakts. Kad mēs vairs neesam kāpurs un vēl neesam taurenis, kad brīžiem vispār nesaprotam, kas esam. Un tad pēc kāda laika mēs ieraugām pirmo spraugu kūniņā, pirmo gaismas staru, kas pasaka, ka mēs esam dzīvi, ka mēs dodamies pareizajā virzienā. Pamazām sākam izkūņoties – mūsu spārni ir saburzīti, no spilgtās saules un brīvības mums griežas galva, mēs nesaprotam, uz kuru pusi iet un ko darīt ar spārniem! Mazliet bail, tomēr zinām, ka atpakaļceļa vairs nav...

Grāmatas vāka zīmējums simbolizē pēdējo transformācijas soli – pēdējo pirms pacelšanās gaisā ar jauniem, krāsainiem un brīnumskaistiem spārniem. Tu tikai iedomājies, kādi apvāršņi tev pavērsies, kad pacelsies spārnos! Vai atceries, kāds pasaules redzējums bija kāpuram? Tāds bija tev pirms tavas pārdzimšanas. Vai tu apzinies, ka vairs nekad nebūsi kāpurs?! Tu lidosi, cik augstu pati vēlēsies, nolaidīsies un baudīsi tos ziedus, kurus vēlēsies! Un ar savu brīvības izjūtu, skaistumu un vieglumu iedvesmosi citus! ...''

Tas, kurš neiet uz priekšu, iet atpakaļ...

Vēroju pasauli un cilvēkus, vēroju sevi un situācijas... Īpaši šos pēdējos mēnešus...

Enerģijas ir kļuvušas ļoti biezas un haotiskas... Nekad man nav bijis tik grūti tās aprakstīt vārdos...

Ir gan priecīgā ''jaungada'' sajūta, kas vēstī par man personīgi nozīmīgu un brīnumu pilnu gadu... Pārmaiņas, pārmaiņas...došanās pilnā gaitā atkal jaunā virzienā. 

Visiem šis būs pārmaiņu gads. Protams, tādi bija arī iepriekšējie gadi, tomēr tie vairāk skāra mūsu iekšpasauli, kamēr pamazām tās sāk skart un arvien vairāk skars mūsu fizisko realitāti...

Un otra sajūta: Nāves, jeb kaut kā beigu tēma, sajūta, ka briest kaut kas, kas skars plašāku pasauli, kādi globāli notikumi... Sajūtās uz pavasara Saulgriežu pusi... 

Pasaule mainās visu laiku. Kas bija apslēpts, top redzams. Daudziem iestājas vērtību pārvērtēšanas krīze, kad vairs nezini, kam ticēt. Jo vairāk melu nāks atklātībā, jo lielāks apjukums cilvēkos var iestāties...

Arī es, tāpat kā daudzi vērotāji, ievēroju negāciju saasināšanos, agresijas palielināšanos sabiedrībā... Tumsa ārdās... Plaisa starp tiem, kas iet uz augšu un tiem, kas neiet paliek arvien lielāka..

Un tas ir mans lielais decembra vērojums:

TIE, KAS NEIET UZ PRIEKŠU, IET ATPAKAĻ

Man parādīja  sitācijas un cilvēkus, par kuriem zināju, ka tie dodas, iet Gaismas virzienā, pēkšņi

ieslēgušus atpakaļgaitu... Atpakaļ Ego apziņā, atpakaļ prāta lamatās...

Agrāk man šķita, ka ja Tu esi sācis iet savu Dvēseles ceļu, tad atpakaļceļa vairs nav... Bet tagad es redzu, kā masviedā cilvēki nogurst, padodās, atmet ar roku, viļās...

Varbūt viņi ir noguruši no cīņas ar savām bailēm šaubām un ikdienas rūpēm, varbūt vīlušies mācībās, skolotājos un ''garīgumā'', varbūt ego ir izrādījies spēcīgāks...

Katram savi iemesli... varbūt viss iepriekšējais bija sasteigts, un viņiem ir ''jāpaliek uz otru gadu'', lai pamatīgāk izprastu vielu... Arī tas var būt vajadzīgs...
Tomēr:

Attīstās, uz priekšu iet tikai tas, kas visu laiku strādā ar sevi, pilnveido sevi un dalās ar to, kas viņam ir...

Tādēļ nenolaižam rokas, jo Ceļš nekad nebeigsies. Mēs taču kāpjam kalnos, lai arī cik grūti mums tas nāk, bet jo augstāk esam, jo brīnišķīgāka ainava mums paverās...

Vienkārši ej, ieklausies savā Sirdī un ļaujies, kur tā tevi ved... Nemaz obligāti nav jāsaprot, kādēļ Tu esi nonācis vienā vai otrā vietā,- vienkārši ļaujies...

Tikai neapstājies un nepadodies, lai pagātnes ēnas tevi neievelk atpakaļ tumsā.

Atmet ar vieglu roku visu, kas Tev mācīts un visu, kam savulaik esi ticējis...Arī šādas vilšanās dod pienesumu tavai pieredzes pūralādei. 

IR VIENA UNIVERSĀLA PATIESĪBA. TAVĒJĀ.

Un nobeigumā mans novēlējums, ko jau arī sociālajos tīklos ierakstīju:

Nepalaidiet šogad garām savas Dvēseles čukstus, Eņģeļu mājienus un Likteņa zīmes! 

Nepalaidiet garām nevienu savu ideju vai vēlmi, ļaujiet brīnumiem ienākt sevī!

Un, kad tas būs Tevī ienācis, tad raugi, kā to realizēt! Jo Debesis ar piedāvājumiem nemētājas!!! 

Ja Tev kāda ideja vai iedvesma ir sūtīta, tad pilnīgi noteikti, tur Augšā zina, ka Tu to vari! Un, ka tev to vajag!!! 

To arī Jums novēlu- neko nepalaist garām!!! Un dodies uz priekšu!

Sirsnībā- Inta

Apcere, Pateicība un Dāvāšana

Dabā viss ir ciklisks, un Saulgrieži ir dabā noliktie atskaites punkti: Vasaras Saulgrieži ir laiks, kad 

arī mēs paši atrodamies enerģijas apogejā un vislielākajā spēkā. Rudens Saulstāvji- ražas laiks, kad ievācam, ko sējuši. Laiks, līdz Ziemas Saulgriežiem, ir laiks, kad atsijājam graudus no pelavām, saprotam, ko īsti esam ievākuši, apzinām to visu, un atbrīvojam visu lieko, nevērtīgo, traucējošo, nevajadzīgo, savu nokalpojušo. Un sējam sēklas. Jā, jā- dabā sēklas izbirst vēlā rudenī.... Pēc Ziemas Saulgriežiem, mēs šīs sēklas apgarojam un briedinām. Tas ir laiks, kad ārēji nekas nav redzams, bet katrā sēklā tiek likta jaunā enerģija un informācija, tā tiek briedināta ar mūsu iedvesmas, ieceru un vēlmju enerģiju. Un to, ko mēs ieliksim šajā laikā, to fiziskajā plānā varēsim ieraudzīt Pavasara Saulstāvjos, kad parādīsies pirmie asni un pumpuri...

Mēs varam iet pret Dabas enerģētiskajiem cikliem un paši lemt, kad sēt un, kad ievākt ražu. Tikai tas ir lielākās pretestības ceļš. Bet varam arī ļauties un sadoties rokās ar Māti Dabu, lai visi procesi notiktu daudz harmoniskāk..

Apcere, Pateicība un Dāvāšana, lai ir Tavi sabiedrotie šajā laikā. Tie ir trīs stāvokļi, kuros, manuprāt,  šobrīd ir visharmoniskāk un svētīgāk atrasties.

Aizver acis un pateicies par visu, kas Tev ir dots, par visu, kas ir piedzīvots. Par visu to, kas Tevi ir izveidojis par to personību, par to cilvēku, kas esi. Sajūti pateicību kā vilni, kas piepilda Tevi visu. Tu taču zini, pateicības sajūta ir tā, kas ļoti strauji ceļ mūsu vibrācijas, tuvinot mūs mūsu sapņiem. Mēs piesaistām to, par ko pateicamies.

Mācīsimies un uzdrošināsimies atvērt savas sirdis! Pacelsim dāvināšanu ārpus materiālās pasaules robežām, jo tas mums ļauj patiešām pieredzēt brīnumus un piepildīt Dvēseli ar patiesu prieku!

Ļoti , ļoti daudziem no mums ir slēgta sirds čakra. Slēgta sirds nenozīmē, ka cilvēks nemīl (ja nu vienīgi pats sevi),-katrā no mums ir Mīlestības avots. Tikai šim avotam ir uzlikts bruņu aizsegs, kas neļauj Mīlestības plūsmai brīvi plūst, iekšējai Gaismai starot, Dvēselei līksmoties un izbaudīt Ceļojumu, ko saucam par dzīvi!

Bailes ir tās, kas ir nobloķējušas mūsu sirdis. Bijušās vilšanās, ciešanas, nodevības un sāpes. Mums ir nāvīgi bail no tā, ja pavērsim savas sirds spraudziņu, kāds noteikti iebridīs tur ar dubļainām kājām, atstājot sāpīgas pēdas.

Daudzi mēģina atkal uzticēties, atkal pielaist kādu tuvāk, bet piedzīvo vienu un to pašu, ar katru šādu reizi pieliekot pie savas sirds durvīm vēl vienu piekaramo atslēgu...

Īstenībā, šeit slēpjas mācībstunda. Beznosacījumu mīlēšanas un pieņemšanas mācībstunda. Noteikti viņi ieradīsies izbradāt Tavu sirdi, jo uz atvērtu sirdi, uz mīlestības plūsmu visi tiecās, kā nakstauriņi uz gaismu, un atskrienot, ieraugot to skaistumu, apžilbst no skaudības, neizpratnes, Tavas citādības, kā spogulī ieraugot savas aizslēgtās durtiņas...Un instinktīvi, kā aizsargājoties mēģina apslāpēt Tavu gaismu ar neizpratni, nosodījumu, skarbiem vārdiem... Sāp, izbradātā sirds sāp, jo Tu uzticējies, atvēries, ļāvies...vēlējies ļauties savai Dvēselei..

Sirds atvēršanās sākumā, man pašai šķita, ka visa pasaule ir iecerējusi izbradāt manu tikko vērties sākušo sirdi...Un es bieži uzdevu sev jautājumu: vai man ir sevi jāsargā? Vai ir jāizvērtē, kam vērt un, kam aizcirst savas sirds durtiņas deguna priekšā?

Tagad zinu, ka nav. Tā ir beznosacījuma pieņemšanas un izpratnes mācībstunda. Mūsu Sirds un Dvēsele ir kā saule, kura spīd visiem. Atverās arvien plašāk un plašāk.

Un ir kādā svarīga lieta, ko vēlos pateikt vai atgādināt šajā laikā. Došanas un Saņemšanas kanāls ir viens. Durtiņas sirdī ir vienas. Mēs neko nevaram saņemt no Pasaules, ja paši neatveram savas sirds durtiņas. Ne Mīlestība, ne pārpilnība, ne enerģija... Mēs vēlamies tikt mīlēti, saņemt no citiem cilvēkiem un pasaules tik daudz, dzīvojam gaidās, kamēr nekas mūsos ienākt nevar.

Savas sirdis atvērt varam vien mēs paši, saņemt drosmi, zinot ka var būt visādi, bet, ka tas ir to vērts! Atslēgas vārds ir DOŠANA!

Sāc ar smaidu pretīmnācējam, ar komplimentu kolēģim, ar vārdiem''es Tevi mīlu'' mammai, ar jaukiem un iedvesmojošiem komentāriem pie draudzenes bildes ''draugos''. Izdomā, kā Tu vari iepriecināt apkārtējos neiztērējot ne santīma. Padomā! Un sāc tagad! Ar katru savu smaidu, ar katru novērtējumu, atbalstu un labo vārdu, Tu vērsi vaļā savu sirdi, ļaujot arī pie Tevis atnākt tam, ko esi devusi, izstarojusi, dāvinājusi... Šīm dāvanām, tici man, ir neizmērojami lielāka vērtība, nekā tiem ķekša dēļ sapirktajiem niekiem....

Piepildi sevi ar Pateicību un Dāvāšanu un ļauj sev būt pašam!

Ļauj sev būt tādam, kāds esi! Ļaujies pārdomām un apcerei, ļaujies iekšējās transformācijas procesiem, kas iespējams Tevī notiek. Atliec lielo plānošanu uz pēcsvētku laiku un vienkārši, ļauj sev BŪT! Pateicības un pieņemšanas stāvoklī.

Tas ir tas, ko gribu novēlēt Jums un pati sev!

Lai Jums iekšēja miera, mīlestības un svētības piepildīts šis laiks!

Sirsnībā- Inta

Vienatne kā svētība

''Lai sieviete veidotu saziņu ar savu savvaļīgo sievišķību, viņai vajag laiku pa laikam atstāt zemes

pasauli un iemājot vienatnes stāvoklī. Senatnē angļu valodas vārds ''alone''(vienatne) sastāvēja no diviem vārdiem: ''all one''. Tie apzīmēja noturīgu vai pagaidu stāvokli, kurā cilvēks ir pilnīgi viens, atrodas vienatnē ar sevi. Jo, raugi, tas ir vientulības mērķis- pabūt vienatnē ar savu Es. Tās ir zāles pret nespēku un nogurumu, tik raksturīgu mūsdienu sievietēm. Kavēšanās vienatnē palīdz viņām, kā sacīts vecā parunā, ''lēkt zirgā un auļot visos virzienos''.

Vienatne nav enerģijas vai rīcības trūkums, kā daži apgalvo. Drīzāk tā ir dāsna velte, ko mums pasniedz Dvēsele no saviem pirmatnējās brīvības krājumiem....

...Regulāri praktizējot labprātīgo vienatni, mēs spējam ierosināt sarunu starp savu patību un savvaļīgo dvēseli, kas piepeld mūsu krasta tuvumā...mēs uzdodam jautājumus un dvēsele sniedz vērtīgus padomus.'' /K.Pinkola Estesa/

Jau ilgi neesmu šeit blogā rakstījusi, jo visu izrakstu grāmatā, kura cerams, drīz ieraudzīs dienas gaismu. Bet tēmas krājās blociņā: kā piezīmes, aktuālitātes, atziņas, par kurām vēlos ko teikt jums, mīļās(ie) :)

Un viena no šīm tēmām ir ''Sieviete un vientulība un vienatne kā svētība'', un tieši šonedēļ sarunās ar divām man tuvām sievietēm izskanēja šī tēma, kas man bija mājiens: '' ej un raksti!'':)

Tik daudzas man uzdod šo jautājumu: kādēļ es esmu vientuļa? Kādēļ esmu viena un nevaru sastapt piemērotu partneri, kādēļ jūtos vientuļa, pat esot attiecībās...utml.

Vientulība ir skumja sajūta, kas no garīgā viedokļa nozīmē atdalītību no savu Gara (Augstākā Es). Sajūtās. Jo Dievs jau mūs nekad nepamet, mēs paši no tā attālināmies. Vientulība var būt destruktīva, jo liek domāt par savu mazvērtību un neveiksmīgumu. Mēs jūtamies kā mazs, nevienam nevajadzīgs puteklītis lielajā Kosmosā... Nu, jā-  ir jau daži draugi, radi, bet līdz galam jau viņi tāpat nevar mani saprast, izprast un pieņemt...

Ilgstoša vientulība nomāc mūsu Garu un atņem prieku dvēselei, jo cilvēks šeit ir nācis, lai mijiedarbotos ar citiem... Viņam (Dvēselei) ir virkne ''darba uzdevumu, kontraktu'', kas ir noslēgti ar citām dvēselēm, taču pagātnes ēnas, emocionālās traumas, neveiksmes partnerattiecībās, sāpes vai bēdas ir ''norāvušas rokasbremzi'', un mēs baidāmies atkal uzticēties, ļauties, iziet ārpus komforta zonas, mesties dzīves virpulī, ļaut, lai straume nes (gars mūs ved)... 

Jā, Dvēsele alkst, mudina, kņudinās krūtīs- tur ir mūsu vēlmes pēc attiecībām, glāstiem, sirsnīgām un mīļām sarunām, klātbūtnes, atbalsta.... Dvēsele mudina iet uz priekšu, bet mūsu pagātnes ievainotais Es baidās.... Un baidās... Prāts atkal un atkal iekrīt šķietamā loģiskuma važās: ''kur tu skriesi, dumiķīt- tu esi par vecu (nabagu, resnu, ar bērniem, u.c. iemesli), vai visi normālie vīrieši jau ir pie vietas'' utml...

Vai nu tu noliedz sev attiecību prieku vai arī izmisīgi gaidi savu īsto... Kad apnīk gaidīt, pameklē ''Sapņos un Kokteiļos''vai ''Oho.lv''  Šad tad arī varbūt kāds uzrodas, un tad atkal pazūd... 

Varbūt tu tik ļoti baidies, ka esi izdomājusi filmās un grāmatās popularizēto tēlu par īsto un vienīgo, kurš pēkšņi nostāsies tev Statoilā pie kases blakus, jūsu skatieni sastapsies...un sirds visu sapratīs! Viņs būs tas ilgi gaidītais manējais, mana ''otrā'' pusīte..nu, jā un tālāk jau seko izsapņotais laimīgās kopdzīves scenārijs... Scenārijs, ko ir uzrakstījis tavs prāts ilgu pilnās naktīs, scenārijs, kam ar tavas Dveseles plāniem šai dzīvei var nebūt nekāda sakara... bet par ilūzijām kādā no nākamajiem rakstiem... :)

Gribi zināt, kādēļ mēs esam vienas?

Tādēļ, ka šis vienatnes laiks, periods mums ir dots no Augšas. Kā dāvana. Ir laiks mācīties un ir laiks  praksei. Laiks, kad informāciju uzņemam, un laiks, kad to apzinamies, integrējam savā apziņā... Mums, sievietēm, bieži šis ir laiks starp tā saucamajiem ''karmiskajiem partneriem'', lai ''savilktu galus'', izdarītu secinājums, sadziedētu brūces un izmainītu sevi. Būtiski. Lai padarītu sevi par garīgi cita līmeņa personību, ar daudz lielāku viedumu, sirds atvērtību, pieņemšanu un pasaules izpratni. Lai šajā līmenī mums iedotu šim līmenim atbilstošu parneri! Lai mēs vēlreiz ''neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem'', nesēdētu vēlreiz ''tajā pat klasē'', netērējot tik ļoti dārgo šīs dzīves laiku...

Šī dzīve ir ļoti būtiska Lielajā Pārmaiņu Laikmetā, kad nav vairs laika '' pērties'' vairākas dzīves ar vienu un to pašu problēmu, vienā un tajā pašā līmenī.. Šajā dzīvē ir jāspēj iet uz priekšu.

Tādēļ, ja Tu pašlaik esi viena, tad zini- vēl viss nav izdarīts: nav līdz galam piedots, nav izdziedināta pagātne, pārvarētas bailes un ego, nav atvērta sirds beznosacījuma mīlestībai un pieņemšanai (nav runa tikai un vienīgi par partnerattiecībām- tas attiecas uz visām mūsu attiecībām); tu vēl neesi savā garīgās attīstības ceļā nonākusi pie uzticēšanās, ļaušanās un paļaušanās- tavs prāts (ego ar prāta palīdzību) kontrolē tevi, neļaujot Dvēselei uzņemties vadību pār tavu dzīves ceļu... 
Zini, agri vai vēlu, tev nāksies palaist šos prāta kontroles grožus... protams, ja vēlēsies būt laimīga...

''Mūsu dzimums ir mūsu garīgs uzdevums''- tā teica Juris Rubenis.

Visi mēs šeit nākam, lai pašrealizētos kā ķermeniskas būtnes, kurās ir integrēta daļina no Dieva- Dvēsele. Mums, neatkarīgi no dzimuma ir jārealizējās kā radošām būtnēm, kā Radītājiem- tā ir mūsu sūtība šeit, uz Zemes: apgarot matēriju, piepildīt to ar radošo enerģiju, mīlestību un prieku. Pa ceļam apgūstot dualitātes pieredzi.. :)

Sievietes daudz vairāk nekā vīrieši pašrealizējas un gūst dvēselisko pieredzi caur partnerattiecībām, jo tieši sievišķā enerģija ir tā, kas pauž dvēseliskās īpašības. Sievietei partnerattiecības vienmēr būs svarīgākā dzīves tēma- tikai vajadzētu atcerēties par partnerattiecību garīgo mērķi.

Lielākā daļa sieviešu jau no mazotnes sapņo par ģimeni, uzskatot piemērota partnera atrašanu, bērnu radīšanu un sabiedrībā pieņemta ģimenes modeļa īstenošanu par savas dzīves jēgu un mērķi.

Atcerieties, ka arī dzīvnieki veido pārus (dažas sugas pat uz mūžu), rok alas, vij ligzdas, rūpējās par pecnācējiem utt. Kamēr mēs domājam tikai par mājvietu, drošības sajūtu, nodrošinājumu, bērnu radīšanu un audzināšanu, pensijas sagaidīšanu un mazbērnu auklēšanu, kā savas dzīves ideālo scenāriju, tikmēr mēs īstenībā neizejam ārpus instinktīvā, dzīvnieciskā, dzimtas turpināšanas, izdzīvošanas instinkta līmeņa. Kamēr mēs atrodamamies šajā apziņas līmenī, mēs principā esam ar Ego apveltīti dzīvnieki...

Šajā pasaulē ir radīti divi dzimumi, lai tie realizētu dievišķo plānu caur savstarpēju mijiedarbību, enerģiju apvienošanu, otra pieņemšanu un kopēju Radīšanu! Lai iemācītos izprast, pieņemt, papildināt un novērtēt vienam otru. Lai saprastu, ka Partnerība ir sadarbība, nevis cīņa.

Sievietei piemīt vienas kvalitātes enerģija, vīrietim -cita. Pat čakras sievietei griežas pretēji nekā vīrietim (pirmā- pa kreisi, otrā- pa labi utt., vīrietim- pretēji), lai savienojoties abi kļūtu par milzīgu spēku. Vienkārši runājot, katrā no dzimumiem izpaužas kādas konkrētas dievišķās enerģijas kvalitātes, kuras apvienojot, mēs iegūstam Vienotu Rādītājā spēku un potenciālu!

Un, šis ir vienotības laiks- laiks, kad integrēt visas aizgājušo laiku mācības - matriarhātu, patriarhātu, reliģijas,- visu kas šķīra, dalīja un šķēla dzimumus, -pieņemt, integrēt savā pieredzē. Un atlaist visu vecās enerģijas. Enerģijas, kas baidījās, kontrolēja, sodīja, nepiedeva...

Tas laiks, kad lai virzītos garīgajā ceļā uz priekšu caur vienatnes (mūki) praktizēšanu, ir beidzies. Šajā laikā, lai ietu uz priekšu, ir vajadzīgs abu spēks. Vai, īstenībā triju spēks- Viņš, Viņa un Dievs.

Izņemot dažus izņēmumus, katrai (am) no mums ir šai dzīve paredzēts partneris, un iespējams, ne viens vien (ar pirmās klases skolotāju mēs augstkolu pabeigt nevaram)- tas, cik daudz būs, ir atkarīgs no konkrētās Dvēseles uzdevumiem un ātruma, ar kuru tā ir izvēlējusies iet savā pieredzes gūšanas ceļā. Prieks par tiem pāriem, kas izvēlās augt abi, kam Dvēseles ir sadevušās rokās un, atstājot karmu aiz muguras, sper solī savā kopējā nākotnē. Nākotnē, ko abi vēlas radīt kopā!

Ar to es gribu teikt, ka nevienai sievietei nav jābūt vienai! Jo Visuma likumi paredz šeit darboties kopā. Nebūt nav visām jārealizējās kā mātēm,- varbūt pēcnācēju radīšanas programmas jau citās dzīvēs ir realizētas, un šajā ir paredzēts uzreiz jau startēt nākamājā- PARTNERĪBAS līmenī.

Nav svarīgs arī vecums, un tas, vai sekss vairs tehniski ir iespējams :), jo mijiedarbība notiek pavisam citā līmenī-tā ir īstā partnerība, ko raksturo viens jēdziens krievu valodā '' созидающее'' ...

Un te man gribās sniegt kādu vēstījumu, Jums manas dārgās ceļabiedres, tās kuras ir uz šī garīgā ceļa- tieši Jums tie vientulības/bezattiecību periodi mēdz būt visgarākie, jo Jūsu Dvēseles jau ir pieņēmušas lēmumu strauji doties uz priekšu! Tās vairs nevēlas tērēt laiku karmisko attiecību peripētijām- tur, kur tās dodas, ar karmu bagāžā nav ko darīt :)
Ja būsiet visu izdarījušas, tad Viņš noteikti nāks, bet rēķinieties, ka tās būs cita līmeņa attiecības: jums vairs nevajag radīt pēcnācējus, vīt ligzdiņu un gaidīt mazbērnus,-jums būs pavisam citas attiecības. Attiecības, kurās Jums kaut kas kopā būs jādara, jāiet vienā virzienā, dodot kaut ko no kopradītā pasaulei.
Nav vērts krist izmisumā, ilgās, ilūzijās un gadījuma sakaros. Nav obligāti turēt kādu seksam, vai lampiņu skrūvēšanai. Bet, ja tomēr turi, tad apzinies pilnā mērā, cik ļoti tu sevi tērē- to enerģiju, kas tev tik vitāli nepieciešama iekšējās transformācijas ceļam. 
Un, galvenais, ko nav vērts darīt, tas ir GAIDĪT vai MEKLĒT, tādējādi tērējot laiku, kas paredzēts kaut kas pavisam citam, un īstenībā attālinot brīdi, kad Kāds varētu tavā dzīvē ienākt...

Tātad, ja tu esi viena patlaban, tad varu apsveikt tevi, - tu gatavojies pāriet nākamajā līmenī. Vēl ir palikuši pēdējie metri, kas jānoiet, pēdējie darbiņi, kas jāpaveic, pēdējās nezāles, kas jāizravē...

Bet, tā kā iesāku par vienatni -paturpināšu. Arī tad, ja esi attiecībās, bet ej pa sevis izzināšanas, izprašanas taku, vienatne ir galvenā garīgā prakse, kura ir vitāli svarīga, lai mēs tuvotos pašas sev, sadzirdētu sevi, saņemtu zīmes un norādes tālākam ceļam, sasmeltos enerģiju un iedvesmu...

Tādēļ mūs velk pie dabas, jo tur no Mātes Zemes, mēs smeļamies savu spēku, varam savienoties ar  gan ar šīm enerģijām, gan ar Gara enerģijām, kļūstot par instrumentu Dieva rokās...

Ar vien biežāk un biežāk mēs jutīsim nepārvaramu vilkmi doties ārpus pilsētām, lai pabūtu vienatnē, klusumā, dabā...

Jā, mīļās manas lasītājās! Arī man  rakstās, domājās un radās skaistā Vidzemes vietā, kur apkārt meži un lauki... Un, tieši tur es varu sasmelties enerģiju, lai atgriežoties pilsētā, man būtu, ko dot tālāk...

Pašlaik gan šīs brīnišķīgās vietas man piešķirtā laika termiņš iet uz beigām, bet es zinu, ka ir kāda cita skaista vieta Latvijā, kas gaida mani (ja tev par tādu ir kas zināms, padod ziņu)... Un arī tev ir tāda vieta!

Izbaudi šo laiku, izbaudi pati sevi un savu īpašo vietu šajā pasaulē! Pacel acis pret Debesīm un zini,

 ka tur tev ir vesela atbalsta Komanda, kas to tik vien gaida, lai Tu ļautu, ļautos... Jā, jā..vienīgais, kas tev ir jāizdara, ir jāpasmaida savai Komandai tur Augšā, un jādod atļauja.  Atļauja piedalīties tavā dzīvē, vadīt tevi, vest pa taisnāko, priecīgāko un harmoniskāko ceļu... Jo mūsu prāts nezina mūsu ceļu- mēs esam kā aklās vistiņas, kas domā, ka zina, kur ir pareizā puse, pareizais ceļš...

Tad, kad tu ļausies un paļausies, tad tu nekad vairs nebūsi, nejutīsies viena, jo tu vienkārši zināsi, ka Tu esi kas daudz vairāk...

Sirsnīgi-

Inta Blūma

9.11.2014

Meditācija Tavam mazajam

Meditācija bērniem tas ir ļaušana viņiem atgriezties viņu dabīgajā, iekšējā līdzsvara pasaulē, kad

bērns nonāk savā iekšējās zināšanas centrā par savu īpašo vietu pasaulē. Viņš nonāk vietā, kur var izpausties viņa patiesā būtība, vietā, kur pat vēl tik maz zinot par dzīvi, viņš spēj sajust savas Dvēseles viedumu un zināšanu.

Meditācija sakārto tās jukas mazājā, ko ienes sabiedrība, vecāki, skola un tehnogēnais haoss visapkārt, ļaujot tam visam attīrīties, aizplūst, dziedināties un atjaunoties.

Sarunās par gara pasauli, par dabu, par dzīvi mazie sāk apjaust sevi kā kaut ko daudz lielāku un ieraudzīt dzīvi daudz krāsaināku un plašāku.

Ja pieaugušie meditācijās cenšās atrast savu patieso Es, uzsākt ar to kontaktu, tad bērniem ir tas sanāk ļoti ātri un patiesi...

Viņi uzreiz jūtas laimīgi, piepildīti un priecīgi atkal apjaušot šo savu tik dabisko stāvokli...

Ko tas dod? 

Meditācija ir viens no efektīvakajiem instrumentiem, lai palīdzētu bērnam izaugt par līdzsvarotu, pašapzinīgu, radošu, brīvu un emocionāli veselu personību...

Meditācija ļauj sazemēties, kas ir ļoti svarīgi šajā tehnogēnajā laikmetā, kad tik daudz laika tiek pavadīts pie datora un televizora. Savukārt sazēmēšanās, jeb būšana šeit un tagad, ļauj pilnvērtīgi virzīties enerģijām, kas nāk gan no zemes, gan no Visuma. Sazemēts bērns būs daudz veselāks un retāk viņu piemeklēs saaukstēšanās slimības, viņš būs daudz nosvērtāks un līdzsvarotāks, un arī miedziņš būs daudz pilnvērtīgāks.

Meditācija ļauj atbrīvoties no visas zemo frekvenču enerģijas, kas sakrājas ikdienā- tā var būt kā īsta dimantu duša, kas aizvāc visu: gan niķus, gan kreņķus, gan pārdzīvojumu sekas...

Meditācijas telpā, laikā bērns var būt viņš pats, izpaust savu iekšējo pasauli, nebaidoties būt izsmiets vai nesaprasts, jo katrs viņa vārds, katra doma ir svarīga visiem pārējiem...

Manai Ieviņai tagad ir 11 gadi...

Kad viņa bija maziņa, tad pasakas vietā, es viņai vadīju šādu ''Miedziņa meditāciju''. Vēl šodien šī ir

viena no viņas skaistākajām atmiņām. 

''....Aiztaisi actiņas un gaidi, kad pie Tevis atnāks Miedziņš...Iedomājies debesis un mēģini tālumā saskatīt baltu mākonīti... Redzi, mīlulīt?... Vēro kā tas tuvojas, nāk arvien tuvāk un tuvāk... Tik balts... Ar mākonīti pie Tevi brauc Miedziņš, kas ved Tev visbrīnišķīgākos Sapnīšus. To ir tik daudz un viņi visi vēlas Tev nosapņoties...Tur ir sapnītis par karuseļiem un končiņām, sapnītis par draugiem un piedzīvojumiem, sapnītis par lellēm un princešu kleitu (kas nu kuram)...

Mākonītis tuvojas...vai tu jau spēj saskatīt, cik daudz ir sapnīšu, kuri vēlas nāk pie Tevis? Redzi, kā tie priecīgi drūzmējas un kārtojas rindā: kurš pirmais tiks pie Tevis, lai varētu nosapņoties? :)

..Baltais mākonītis jau ir pavisam klāt, redzi- tas pilns ar sudraba gaismu un dimanta putekļiem, kas birst pār Tevi- tie ir Miedziņa putekļi, kas aizskalo visas dienas raizes, niķus un stiķus, sāpītes un sliktās domas...tie piepilda mano mazo princesīti ar Mieru un Mīlestību, un Gaismu...Un Miedziņš pārņem Tevi visu...

Mākonītis ietinTevi mīkstā un baltā, pūkainā un maigā mākoņu sedziņā, kura Tevi ieaijā un ielaiž pie Tevis tikai labos sapnīšus...

Sajūti, kā Mākonītis tevi aijā un aijā....čuči un laid pirmo Sapnīti pie Tevis nosapņoties....''

Šī bija mana pirmā meditācija bērnam. Kura izveidojās kā rituāls un vairs nekad nebija problēmu ar bērna dabūšanu gultā... Tāpat ar meditāciju var attīrīt bērnu, ja ir bijusi stresaina diena vai saskare ar kādu nepatīkamu pieredzi. Piemēram meditācija ''Krāsainā duša'', kad mēs vedam bērnu caur krāsu lietum, izdomājot skaistu stāstu, kur ar katru krāsu, duša aizskalo visu lieku, piepildot ar visu labo, skaisto, mīļo un priecīgo...

Pamēģini šo vienkāršo veidu, lai ne tikai palīdzētu mazajam, bet viedotu arī īpašu saikni Jūsu abu starpā...Jo ļaujoties meditācijai, viņš ļauj pieskarties savai Dvēselei, un tā ir brīnišķīga pieredze jums abiem....

Inta