piektdiena, 2019. gada 17. maijs

Kur meklēt palīdzību? Atbilde kādai vēstulei

Ko darīt? Kur meklēt palīdzību? Kāpēc es nepieņemu individuāli? Tie ir jautājumi, ar kuriem saskaros katru dienu...

Esmu n reizies apņēmusies un apsolījusi sev uz privātām vēstulēm, kurās prasa konsultāciju vai padomu, neatbildēt, jo tam ir negatīvas enerģētiskās sekas abām pusēm. Atbildu publiski rakstiski vai video Sirds Ceļa klubiņa ietvaros, vai šad tad Sirds Ceļa lapā, kad ir brītiņš. Bet, lai cik liela būtu mana izpratne par robežām un enerģiju apmaiņu, vecie rīcības modeļi, žēlums, vēlme palīdzēt, glābēja komplekss, ik pa laikam atkal un atkal mani aizved uz vecā niķa takas...






Labdien, vai varat ieteikt kādu terapeitu. Es visu laiku kļūdos un es esmu no tā ļoti nogurusi. Man ir sajūta, ka esmu purvā un tas purva ūdens stāv labu laiku ap mani. Es vēlētos uz visu to paskatīties savādāk, bet es neprotu, nespēju. Varat kaut ko man ieteikt.
Sirds Ceļš
Labdien, varbūt vairna nav terapeitos? Vienkārši jūsu gaidas neatbilst ta, ko viņi var iedot. Problēmu nevar atrisināt tajā pašā līmenī, kurā tā radusies. Ir jāpāriet uz jaunu līmeni, tur viss pat bez terapeitiem būs redzams pavisam savādāk. Tikt uz jaunu līmeni var pastavīgi ar sevi strādājot- attīstoties. Mācoties, meditējot, praktizējot, izzinot, utt... Tas ir ceļš, bieži vien 10iem gadu garumā... Lai izdodas! Inta
Sent by Inta Bluma
Nē, nē nevienu nevainoju. Nu jau būs 7 gadi, kopš es kaut ko mainu... Nu jā, laikam ar maniem tempiem būs kā būs. Bet paldies par atbildi.
Sirds Ceļš
Droši vien jāmaina pieeja, veids...
Sent by Inta Bluma

Droši vien, tāpēc es vēlējos nedaudz palīdzības, lai sastrukturētu visu pa plauktiņiem. No apkārtējiem cilvēkiem, kas izmanto izdevību un pasvītro man manus kompleksus, kurus es pati labi apzinos, jau par to nav ko runāt. Reizēm ir arī tādi, kuriem ir nepamatoti augsts pašvērtējums un tie ir vēl aklāki manā ieskatā par mani. Tie vispār nav toleranti un nejūt nekādas robežas. Gribējās parunāties, ja varat kādu ieteikt. Es vēlētos nedaudz paātrināties.
Sirds Ceļš
Redzat, ieteikt kaut ko citam, tas ir uzņemties atbildību izdarīt izvēles otra vietā. Tur jau tā sāls šai dzīvei, ka katram ir jāatrod pašam...Jo tā Visums pievelk situācijas, cilvēkus, notikumus. Un nav nepareizu cilvēku un notikumu, pat ja cilvēciski šķiet, ka tās ir kļūdas... Jāmeklē, kamēr atrod...
































Tikko atkal sevi pieķēru un izlēmu ierakstīt šeit. Izlasot šīs pāris vēstulītes, varētu grāmatas apjomu sarakstīt, jo, patiesībā ir ļoti daudz, kas redzams tikai no tā. Arī tas, cik grūti ir vēstules autorei.

Agrāk es ieteicu speciālistus, kas, manuprāt, varēja palīdzēt. Vēl joprojām es augstu vērtēju vismaz 3 personīgi pazīstamus psihoterapeitus, kurus ieteiktu kādam, ar ko būtu ciešākā kontaktā, lai varētu puslīdz būt pārleicināta, ka tieši šis cilvēks, vai šī terapija būtu piemērotākā. 

Bet vispār padomu došana un ieteikšana ir ļoti neviennozīmīga štelle. Tā ir milzīga atbildība vai pat iejaukšanās otra cilvēka brīvās gribas diapazonā. Ir pašam jāmēģina vairākas reizes, jāmeklē savi speciālisti, jāmeklē meistari, jāvēro savas sajūtas meklējot, lasot viņu tekstus, klausoties video, - vai rodas rezonanse, vilkme, vēlme tikties, uzticēšanās sajūta?

Jau vairāk kā 10 gadu ejot šo pašattīstības ceļu, iesākumā arī izmisīgi meklēju savu Skolotāju, savu Meistaru, kādu, kas parādīs, kurp iet, kādu, kas pateiks priekšā, jo brīžiem šķita, ka pati netikšu galā, ka ir par smagu...
Pēc gadiem 3-4 atmetu cerības, jo neviens tā arī šeit, Latvijā neparādījās, ar kuru sajustu rezonansi vai vēlmi mijiedarboties. Tālāk meklēju ārpus Latvijas, bet vairs ne konkrētu cilvēku vai mācību, drīzāk informāciju un enerģiju, prakses. Un strādāju, strādāju, strādāju ar sevi. Katru dienu un brīžam sēžot kārtējā bedrē, ar domu, kad tas viss vienreiz beigsies! Gribu atpakaļ Mājās!
Bet, pēc katras bedres ir pāreja uz jaunu līmeni, kur saulīte spožāk spīd un pasauli ir vieglāk mīlēt...

Kāpēc es nokonsultēju individuāli, man bieži prasa?

Dēļ savas šīs augstāk aprakstītās problēmas, ko atzīstu un jau ilgāku laiku ar kuru strādāju, un proti- nespēja atteikt, vēlme būt labam, žēlums pret cilvēku, vēlme glābt visu pasauli, es ik pa laikam paņemu kādu individuālo konsultāciju, lai pēc katras atkal un atkal saprastu, ka tas nav mans ceļš, nav mans veids, kā darboties, nav mans ceļš.

Un, zini kādēļ?

Tādēļ, ka kardināli atšķiras cilvēku motīvi, kad viņi iet individuāli vai nāk strādāt ar savām lietām grupas meditācijās, praksēs, ceļojumos.

Pirmajā gadījumā viņi vēlas, pirmkārt, tik uzklausīti, otrkārt saņemt atbalstu, treškārt saņemt padomu un ieteikumu, ko darīt.

Žēlošanās un sūdzēšanās ir savas negatīvās enerģijas noliešana citu cilvēku laukos. Atbrīvošanās no savas iekšējās tumsas. Protams, ka tāda izrunāšanās ir ļoti terapeitiska, jo patiešām ir efektīvs veids, kā atbrīvoties no zemu frekvenču enerģijām, kas sakrājušās... Ir daudz līdzīgu terapiju- terapeitiskā vēstuļu rakstīšana, izzīmēšana, izbļaušanās mežā utml...

Vēlme pēc atbalsta ir vēlme pēc otra cilvēka enerģijas. Atbalsts manuprāt, ir jāmeklē ģimenē vai starp draugiem, ar kuriem ir šādas enerģētiskās attiecības. Pietam, harmoniskas. Kad viņam vajag Tevi, tu atbalsti un otrādi. Dzīvē gadās, kad šķiet, ka nav neviena, pie kā saņemt atbalstu, tad par to ir jāmaksā terapeitam, lai būtu līdzsvars.

Vēlme pēc gataviem padomiem, receptēm, mācībām, teorijām ir bailes uzņemties atbildību par savu rīcību, par saviem lēmumiem.  Tas ir viens no garīgās evolūcijas posmiem. Domāju, ka mēs visi tam esam izgājuši cauri. Tikai izpratne, kurā atnāk konkrētā attīstības posmā par to, ka nav pareizu vai nepareizu izvēļu, ka visa pieredze ir dvēselei nozīmīga, ka neviens cits nevar zināt un just manā vietā. Ka tas, kas labs citam, var nebūt pareizs man. Ka garīgā attīstība ir ceļš mūža garumā un tā ir ilūzija, ka vienā dienā būsi visu izdarījis un nu tikai sāksies dzīve... 

Lūk, kādēļ man šķiet, ka psihoterapeiti ir visatbilstošākie speciālisti individuālajam darbam. Ar nosacījumu protams, ka tie ir profesionāļi. Viņi zina, pārvalda tehnikas, kā kabinetā ''nolieto'' negatīvo enerģiju nepaņemt uz sevi un neaiznest mājās. Viņi zina kā aktivizēt cilvēkos iekšējos resursus, lai viņš spētu rast spēku un atbalstu pats sevī. Un, visbeidzot, neviens profesionāls terapeits neteiks priekšā, kas ir jādara un kā jārīkojas. Viņš uzdos jautājumus, parādīs citu skatu punktu, palīdzēs ieraudzīt situāciju citā gaismā, lai cilvēks tālāk rīkotos un darbotos pats...
Jo tikai pašu izvēles, pašu soļi, pašu lēmumi ved uz izaugsmi. Priekšā pateikts ir nošpikots un dzīves eksāmenā ieskaite tāpat netiek par to saņemta.

Savukārt, es strādāju translējot enerģijas. Mans uzdevums ir turēt sevi maksimāli tīru, augstās vibrācijās, lai tā enerģija, kas plūst caur mani, pati darītu savu darbu pie tiem, kas jau ir atnākuši ar milzīgu vēlmi DARĪT! Pārstrādāt citu cilvēku negatīvās enerģijas, tērēt enerģiju viņu atbalstam, tas traucē man darīt manu darbu visaugstākā iespējamā kvalitātē. Tādēļ katram ir jādara tas, kas viņam vislabāk sanāk, kam viņš ir radīts un, kas padodas! :)

Tādēļ es strādāju grupās, veidoju enerģētiski informatīvo telpu Sirds Ceļa klubiņā, translējot savā pašreizējā evolūcijas periodā labāko, ko spēju. Un ļauju, lai strādā lauks un tie Spēki, kas mūsu visus ved un vada!

Reiz šai tēmai pieskāros arī šajā video:

Esam!
Inta

Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :)  Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.