Kristine, Tu jautāji par vibrācijām. Šī ir tēma, kura būtu noteikti kārtīgi jāizprot, -ļoti plaša, lai tā varētu komentārā atbildēt. Zemāk iekopēšu vienu pastīvu rakstiņu, kurā ir mēģināta izskaidrot vibrāciju būtība, bet es šeit īsi par to, kā saprast, kādās mēs paši esam vibrācijās.
Prieks, laimes sajūta, mīlestība pret visu pasauli, pacēlums, esības prieks- stāvoklis, kas ir tuvu maksimāli iespējamam vibrāciju augstumam fiziskajā ķermenī. Vēl ir ekstāze, nirvāna, apskaidrība- to, droši vien uzskata par pašu augstāko iespējamo šeit uz Zemes.
Maksimāli pietuvoties šim stāvoklim, pēc kura mēs katrs apzināti vai neapzināti alkstam, ir viens no galvenajiem Dvēseles uzdevumiem šeit uz Zemes.
Tā kā Dvēsele pati ir tīra, Dievišķa daļiņa, tad tieši Dvēseles klātesamība ķermenī un cilvēka dzīvē, ir ciešā korelācijā ar vibrāciju līmeni, jeb gaismas caurlaidību.
Protams, ka Dvēsele gandrīz vienmēr ir klātesoša, bet tas, cik lielā mērā klātesoša ir atkarīgs no tā, cik mēs (mūsu cilvēciskais aspekts, personība) ļaujam tai tādai būt.
Cik ļoti mēs apzinamies, ka esam Dvēseles, cik sekojam sirds balsij, cik daram to, ko vēlamies, cik esam saskaņā ar sevi, cik mīlam un pieņemam sevi un pasauli, cik esam brīvi no visām zemo frekvenču enerģijām (naids, dusmas, aizvainojumi, stress, depresīvi stāvokļi, greizsirdība, kontrole, skaudība, materiālisms, bailes, šaubas,utt...)
Vibrāciju paaugstināšana ir katras Dvēseles, kura izvēlējusies augšupceļu (atmošanos, garīgo izaugsmi, attīstību) svarīgākais uzdevums.
Jo mēs augstāk vibrējam, jo brīvāki, priecīgāki un laimīgāki jūtamies. Jo asāk izjūtam visas tās vibrācijas, kas mums neatbilst, jo tās velk mūsu uz leju (rezonances likums). Jo svarīgāk ir atrast vidi- vietu un domubiedrus, kas ir līdzīgi vibrācijās vai augstāki.
Jo augstākas mūsu vibrācijas, jo veselāki, laimīgāki, priecīgāki mēs esam. Ciešākā saiknē ar Dvēseli un Garu, kas pamazām ļauj mums piekļūt tām mūsu spējām un talantiem, ko Dvēsele ir uzkrājusi daudzo inkarnāciju laikā un, ko spēj pati Dvēsele, kā Radītaja daļa. Tātad, radīt savu dzīvi.
Karmiskās mācībstundas ir sadzīvotas vecajās enerģijās un zemajās frekvencēs (vibrācijās), kuras pastāvēja tūkstošiem gadu uz planetās Zeme. Tagad, kad ir sācies Lielais Pārejas laiks, kad pati Zeme paaugstinās vibrācijās, arī mums ir tā iespēja. Bet ar karmu mums jātiek galā, jo ir tāds frekvenču slieksnis, pār kuru ar karmu (jo tās ir zemas frekvences) mēs tikt nevaram.
Tāpēc katrs, kas apzinās šo ceļu, apzināti arī ar sevi strādā. Mēģina atbrīvoties no visiem enkuriem, piedot, pieņemt, palaist, atbrīvoties, iemīlēt sevi utt. Meditē, strādā ar savu sirds čakru, tīra savas enerģijas, seko līdzi tam, lai neielaistu sevī neko sliktu- ne ķermenī, ne domās, ne emocijās.
Kāpēc es visu laiku maļu un maļu par to, ka jums būtu jāskatās lauku virzienā? Tāpēc, ka es zinu (pati esmu tam gājusi cauri) un visi, kas iet šo ceļu nonāk tajā vibrāciju diapazonā. Tajā brīdī, kad tavas vibrācijas sāk strauji paaugstināties, - tu it kā atraujies no tās vides, kurā biji visu laiku, kas nemanāmi tevi turēja...tu juti diskomfortu, bet nesasēji faktus. Kad Tu nonāksi tajā vietā, tu vienkārši vairs nespēsi pilsētā- tas tevi vnk galinās nost. Jo uz to brīdi Dvēsele būs jau tik tāl iekšā tevī, ka tu viņu ļoti jutīsi. Un pilsētā tāda, kāda tā ir (zemu frekvenču cilvēki, komunikāciju tīkli, wi-fi un citi starojumi, netīrs gaiss, trokšņi), Dvēsele nevar atrasties ilgstoši.
No sākuma var parādīties vēlme pārcelties uz klusāku rajonu, tad uz mazpilsētu, bet vēlāk uz pavisam dziļiem laukiem.
Es zinu, ka lielākā daļa no tiem, kas lasa manu rakstīto, ir Dvēseles, kuras izvēlējušās iet šo ceļu. Un, ja es saderētu ar jums, ka pēc 10 gadiem jūs dzīvosiet pie dabas, tad, domājams, ka es vinnētu :):):) Pat, ja tagad tev šķiet, ka tas nav reāli, vienkārši piefiksē manu sacīto.
Ak, un es zinu, ko tagad dod ārā tavs prāts- lauki tas ir grūti, nav tādas skolas, nav tāds darbs, nevar izbraukāt... Tās visas ir muļķības. Ja tu to izvēlies, protams un tam tici, tad jau gan nekas neatliek, kā to tev materializēt 🙂
Laicīgi taisies prom no sistēmas (pagaidām vismaz morāli gatavojies), jo arī tās frekvences drīz vien tev neatbildīs.
Dvēsele un Augstākais Es sakārto un atrisina visas lietas, ja redz, ka tu ej pareizajā (Dvēseles) virzienā. Dvēselei ir izdevīgi, lai tu darītu to, ko Viņai vajag, nevis domātu par naudu, darbu, izdzīvošanu...Šīm domām ir zemas frekvences un Dvēselei tas nav izdevīgi. Dari visu, ko sajūti un redzēsi, viss pārējais tiks sakārtots.
Vai ir citi varianti, bez pārcelšanās uz laukiem? Teorētiski ir iespējams ļoti nopietni strādājot ar sevi, meditējot, regulāri tīroties, piekopjot elpošanas prakses, ejot pastaigās maksimāli tuvāk dabai ļoti daudz sev palīdzēt.Bet, jo augstāk būsi, jo vairāk tam vajadzēs laika spēka un enerģijas reusursu. Laukos vienkārši ir viegli: gaiss ir pilns ar tīru prānu- tu to uzņem automātiski. Zeme, koki, dabas skaņas attīra automātiski. Aura izplešās un palielinās, jo nav jāsargājas no svešiem, neatbilstošiem laukiem...enerģija visu laiku papildinās nevis tērējas... Tieši tik vienkārši 🙂
P.s. Šī ir mana atbilde slēgtajā Sirds Ceļa Klubiņa grupā, kur mēs apspriežam dažādas tēmas. Iekopēju arī šeit!
Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :) Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.
Esam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru