Došana, dalīšanās un kalpošana

''Mīlestība nevar palikt par sevi- tādai nav jēgas. 

Mīlestībai ir jāliek strādāt, un šis darbs ir kalpošana. 

Lai kādi mēs būtu radīti, spējīgi vai nespējīgi, bagāti vai trūcīgi,

 nav jāsver, cik daudz mēs darām, bet- cik mīlestības mēs ieliekam darītajā- 

lūk, dzīves gara dalīšanās mīlestībā ar citiem.''

Māte Terēze ''Mīlestība grib kalpot''

Vakar biju iegājusi grāmatnīcā un tur redzētais lika gan aizdomāties, par to, kas tiek izdots un kā 

ietērpts, gan arī sapriecāties par vērtīgiem izdevumiem, kas ir pārizdoti un atgriezušies plauktos pēc ilgākas pauzes... 

Dažas topā esošās grāmatas lika aizdomāties par to, kas cilvēkiem ir svarīgāks- forma vai saturs? Iespējams šajā laikmetā mainās uztveres mehānisms? Izdevuma vizuālais noformējums kļuvis nozīmīgāks par saturu? daudz bildes un maz teksta, ātri uztvert, ātri pārstrādāt...un?

Kaut, protams, tā ir māksla- dizaineru/mākslinieku un iespiedēju/tipogrāfijas kopdarbs. Grozīju rokās un apbrīnoju Akvelīnas Līvmanes grāmatu un Latvian Fairy Tales- īsti mākslas darbi!

Bet šodien uzrakstīt mani pamudināja kāda pārizdota grāmatiņa, ko jau sen ieteicu visiem, kas sāk nopietnāk aizdomāties par garīgumu. Tā tika izdota 2008.gadā, tad kādu laiku nebija nopērkama grāmatnīcās, bet vakar to ieraudzīju tur atkal. Un par ļoti pievilcīgu cenu- 2,35 Eur!

Tā ir Karolīnas Maizas ''Garīgā spēka neredzamā vara'', kas reiz man sniedza ļoti daudz atbilžu uz maniem jautājumiem, par to, kādu kalpošanas ceļu man izvēlēties.

Jo pienāk brīdis, kad Tu ne tikai ar prātu saproti un apzinies, ka došanai un saņemšanai ir viens kanāls, ka došana un dalīšanās ir atslēga pārpilnības plūsmai tavā dzīvē, bet, kad vēlme dot un dalīties ir Dvēseles dabiskā vajadzība. Jo spēcīgāks kontakts mums izviedojas ar mūsu Dvēseli, jo vairāk šī vēlme spiež un mēs sākam meklēt savu viedu, kā to realizēt...

Iesākumā arī es mēģināju ar prātu saprast, kas būtu mans kalpošanas veids. Biju jau ziedojusi dažādiem projektiem, piedalījusies labdarības akcijās.

Tad kopā ar darba kolēģiem izdomājām, ka organizēsim šādu akciju paši. Vienojāmies ar sociālo pārvaldi, kas mūs informēja  par 20 maznodrošinātajām daudzbērnu ģimenēm, ko mēs ''sadalījām''kolēģu starpā- tā sakot, katrs uzņēmāmies šefību par vairākām ģimenēm. Iepirkām lielos daudzumos produktus- miltus, makaronus maisos no dzirnavnieka, kartupeļus tonnās no zemniekiem, utt, fasējām pēc darba  un vedām šīm ģimenēm...

Tur būtu vesels stāsts, kā mums gāja, ko mēs tur redzējām un pieredzējām. Tas bija vairāk kā 10 gadi atpakaļ un toreiz vēl šī grāmata iznākusi nebija. Man bija ļoti grūti redzēt mazus, kašķa noēstus, neēdušus, netīrus bērniņus, kas skrien klāt un paģiraino māti, kas pēc brīža izklunkuro no kaut kurienes... Man sirds plīsa pušu un gribēju visu to bērnu varzu ņemt pie sevis, glābt, pabarot un nomazgāt... Es nevarēju naktīs gulēt, domājot, kā palīdzēt... Apbrīnoju sociālos darbiniekus, kas to redz ikdienā un spēj darīt šo darbu. Es nespēju. Toreiz to akciju noslēdzām, un es priekš sevis sapratu, ka tas nav mans veids, kā kalpot. 

Ap to pašu laiku, es organizēju labdarības koncertu, ar mērķi atjaunot Jelgavas Sv.Jāņa baznīcas ērģeles un tas jau izdevās daudz harmoniskāk, jo tomēr organizēšana vienmēr ir bijusi mana stiprā puse...

Bet tad nāca šī grāmata, kas stāstīja par kalpošanu kā tādu. Par dažādiem kalpošanas veidiem un līmeņiem un to, cik svarīgi ir atrast savu. K.Maiza kalpošanas veidus ir sasaistījusi ar čakrām, kas ir ļoti ērts veids, kā piesaistīt tēmu konkrētiem līmeņiem. Pirmās čakras kalpošana- dalīšanās ar matēriālām lietām, pajumte, ēdiens- zemes dāvanas, otrā čakra- finansiālais, radošais un emocionālais atbalsts, utt.

Izlasot šo grāmatu es sapratu uzreiz, ka man visharmoniskākie ir piektās un nedaudz ceturtās čakras kalpošanas veidi. Tas bija liels atvieglojums, ko nesa šī izpratne, ka arī šajā jomā mēs esam ļoti dažādi un katrai Dvēselei ir savi uzdevumi arī kalpošanas jomā...

Daudzi latvieši jūtīgi uztver pašu terminu ''kalpošana'', kas ir atvasināts no vārda kalps, tomēr cita vārda nav, kas raksturotu pašu jēdzienu- došana, dalīšanās neko negaidot un neprasot pretī...

Tikko kā es biju atradusi savu veidu un dziļi izpratusi arī desmitās tiesas garīgo pamatu, es sāku to likt lietā visās lietās, kam ķēros klāt. Pietam sekojot līdzi gan tam, lai desmitās tiesa tiktu atdota regulāri un, tam kā pati jūtos, kā mainās mana enerģija došanas procesa rezultātā, kā mainās mana dzīve, cik daudz vārtu atvērās... Vienu laiku pat biju iegājusi azartā, 10 tiesu pamēģinot aizvietot ar 20-to un pāris mēnešus pat bija situācija, kad 70% cilvēku nāca pie manis un nodarbībām par brīvu- tikai 30% maksāja.

Tā es eksperimentēju ar enerģijām, pārpilnības plūsmu un manis pašas sajūtām...

Esmu jau rakstījusi par enerģijas apmaiņas pamatprincipiem, jo šajā jomā ļoti ātri var ''iebraukt auzās'' līdz pat nopietnai enerģētiskaji krīzei. Kas man arī ir ne vienu reizi vien gadījies. Bet nu eksperimenti dod pieredzi :) Ir interesanti vērot korelāciju starp to, ko Tu atdod un to, kā Visums uz to reaģē!

Vēl viena svarīga lieta, ko es esmu sapratusi- ļoti svarīgi ir tas, ar kādu enerģiju es atdodu, kā es jūtos tajā brīdī, vai tiešām es neko negaidu pretī? Pat ne vismazākajā sirds kaktiņā? Nu, ka vismaz kāds man uzsitīs pa plecu? Vai es varu ar līksmu sirdi darīt tos mazos darbiņus arī paslepus, nevienam nesakot un neplātoties? Un, jā- vismaz par pusi no šiem darbiem neviens, izņemot mani un otru iesaistīto pusi nezina. Tikai Visums.

"Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu, jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva. Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku:tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos." - Mt 6:1-4

Kalpošana, došana un dalīšanās ir ne tikai atslēga pārpilnības plūsmai (jo, ja tas būs mērķis, tad tas automātiski padarīs kalpošanas aktu par nosacījumu un tā enerģija neko daudz atpakaļ neiedos), bet galvenokārt, rokās sadošanās kopējam darījumam ar savu paša Dvēseli. Jo spēcīgāks kontakts ar Dvēseli, jo vairāk enerģijas, iedvesmas, spēka, lai darītu visu pārējo, dēļ kā esi šeit atnācis...

Austrumu mācības visas kā viena runā par labo un slikto karmu, par karmas punktiem, ko var sakrāt pastāvīgi sekojot līdzi saviem labajiem darbiem. Tur šim jautājumam ikdienas dzīvē pieiet samērā praktiski, bez augstas filozofēšanas. To atstājot svētajiem rakstiem un Guru.

Manā ģimenē arī ik palaikam tiek spēlēta karmas punktu spēle :) Palaižot mašīnu pa priekšu sastrēgumā, palīdzot kādam, vai vienkārši sakot labus vārdus un dalot smaidus :)

Un te dažas universālas patiesības no grāmatas:

• Jūs jau esat tur, kur jums jābūt, un ikvienā mirklī ir iespēja kalpot citam un saņemt atbalstu;
• Nejaušības vai sakritības vienmēr slēpj sevī dziļāku jēgu;
• Jebkura līdzdalības forma, ko piedāvājat, ir dziedināšana;
• Viss, ko jūs dariet citu labā, tāpat kā atbalsts, ko saņemat savā dzīvē, dziedinoši atsaucas uz cilvēku kopību;
• Jūs vienmēr saņemsiet palīdzību jau sekundi pēc lūgšanas. Lai pazītu šo palīdzību, jums kopš šīs lūgšanas itin viss savā dzīvē jāskata kā daļa no atbildes uz lūgšanu;
• Visam, ko jūs apzināti darāt, pamatā ir garīgā spēka neredzamā ietekme.

Pamatpatiesības, daudz vērtīgas informācijas, piemēru un stāstu izlasīsi šajā grāmatiņā, ko ļoti iesaku!

"Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams." J.Rainis

Inta

2017.gada 10.septembris

P.s. Grāmatnīcās ir paradījušās arī D.M.Rīza ''Četras vienošanās''un ''Mīlas Meistars''. Grāmatas, kam vienkārši jābūt mājās. Tādu, kuras nes tik daudz dziedinošas un mīlestības pilnas enerģijas tiešām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas... :)

Ieraudzīju arī G. Čepmena ''5 mīlestības valodas''un ''5 mīlestības valodas vīriešiem''. Otru nemaz neesmu lasījusi :)

Tā kā izmet loku caur grāmatnīcu, jo grāmatu lasīšanas laiks tuvojas...