Man šķiet, ka Krievijas pazīstamākais psihologs Mihails Lobkovskis latviešu publikai vēl nav plaši pazīstams, tomēr uz viņa lekciju bija sanākuši pāri par 100 cilvēkiem.
Tai skaitā arī es. Jo mani ne tik daudz interesēja tas, ko viņš teiks par konkrēto tēmu, bet gan, kā viņš to darīs.
Manuprāt, zināšanas ir universālas. Patiesība ir viena un līdz galam to saprast un apzināties diez vai ir
Diemžēl daudzi cilvēki mēģina savu taisnību pasniegt kā vienīgo patiesību, dēļ tās daudz šķēpu lauzti un daudz asiņu izliets...
Kopš esmu apzinājusies, ka jebkura informācija ir tikai interpretācija par tēmu, mani ir pārstājusi interesēt kārtējā. Ja nu vienīgi tā papildina manējo, izgaismojot kādu aspektu.
Zināšanas un informācija ir vērtīgas un vajadzīgas, kamēr ļauj paplašināt apziņu un caur to apzināties to, cik mazu daļu mēs vispār esam spējīgi uztvert no šīs daudzdimensionālās un daudzškautņainās realitātes. Zināšanām ir jāpalīdz pieņemt sevi un pasauli, jāpadara dzīve harmoniskāka un vieglāka. Tas nenāk uzreiz, bet manuprāt, ir vērts piefiksēt, kurā brīdī mēs sapinamies savā prātā, mēģinot sašķirot tik dažādās taisnības...un tā paiet visa dzīve... :)
Esmu sapratusi, ka tajā apziņas līmenī, kurā atrodos pašlaik, vēl papildus svešas taisnības manu dzīvi harmoniskāku nedara, tādēļ gandrīz neeju uz semināriem un lekcijām. Iespējams, kad atkal būšu pakāpusies augstāk, atkal vajadzēs informāciju, bet jau cita veida un līmeņa. Bet Lobkovski lasu sen un man patīk. Ne viss, bet patīk. Viņa paša brīvība un pieredze ir kā apliecinājums tam, ko viņš saka. Jo plikai teorijai manās acīs nav lielas vērtības.
M.Lobkovska taisnība ļoti daudzos aspektos rezonē ar manējo, varbūt šis tas noder arī tev! :)
M.Lobkovska taisnība ļoti daudzos aspektos rezonē ar manējo, varbūt šis tas noder arī tev! :)
Viņa ''likumi'' ir slavenāki par pašu.
Viņa individulā 45 minūšu konsultācija maksā 81 000 RUB un pēc jaunā gada maksāšot 90 000 RUB, kas ir 1350 Eur. Viņa rakstu skatījumi internetā ir miljonos, zāles uz lekcijām ir pārpildītas...
Viņš neslēpj, ka ir lielāko daļu dzīves bijis neirotiķis (tādi esot 95% cilvēku), skolā ir bijis nesekmīgs un viņam esot piemitis hiperaktivitātes sindroms. Personība, kas ir radījusi pati savus likumus un pēc tiem dzīvo paša radītu dzīvi.
Te nu mani iespaidi un sajūtas
1. Zāle. 15 minūtes pirms lekcijas sākumā nāk cilvēki. Lielākoties šādos vai līdzīgos pasākumos ir vismaz pāris redzētas sejas. Šoreiz nevienas. Daudz vīriešu- vismaz ceturtdaļa, pie tam atnākuši vai nu ar draugu, vai vieni paši, nevis sievu atvilkti. Vienu brīdi sajutos kā paralēlā pasaulē un domāju, cik noslāņojusies ir mūsu sabiedrība...
2. Nevilšus salīdzinu Mihaila manieri runāt, veidot dialogu ar zāli, dot daudz piemēru un anekdošu, organizēt pašu lekcijas procesu un saprotu, cik tas ir līdzīgi ar mani pašu:) It visā. Protams, ka man vēl ir daudz kur tiekties, bet mani ļoti uzrunāja vienkāršība un spēja pasniegt sevi īstu, pat pasmieties par sevi...
3. Viņa spējas pasniegt tēmu ļoti vienkāršā un saprotamā veidā, ar tādu bik dzēlīgu humoru un daudziem piemēriem no dzīves. Pieļauju arī viena no viņa mega popularitātes atslēgām. Diskusijas forma, atbildes uz personiskiem jautājumiem, caur tiem izgaismojot tēmu.
4. Fascinēja spēja ieraudzīt problēmas cēloni, pirms jautātājs vēl bija paspējis pabeigt teikumu...
5. Pie sevis uzdevu jautājumu: ''Sazin, vai viņš Dievam tic?'' :) Ne viena mājiena par enerģijām vai smalkajām, garīgajām, dvēseliskajām lietām, - ļoti praktiska, pat zinātniska pieeja, bet atšķirībā no visiem citiem psihologiem, ko esmu klausījusies, nevienu brīdi neradās sajūta, ka viņš balansē starp teorētisko zināšanu bāzi un savu nezināšanu, vai smalko pasauli. Nekādas pretrunas starp manu pasaules uztveri un viņa teikto. Ļoti organiski. Plašums un dziļums tieši tiem, kas nav modušies. Un visiem pārējiem- it īpaši, kam galvā zināšanas sakāpušas. :)
Un vēl daži citāti, ko atcerējos (bija jāklausās viņā) piezīmēt:
''Neirotiķi izvēlās attiecības, veselie izvēlās sevi'' (tad, ja attiecības kaut nedaudz neapmierina)
''Dzīvnieku pasaulē parasti ir tā, kad kādam dara pāri, viņš vai nu bēg vai cīnās''
(nevis ļauj, lai tam pastāvīgi dara pāri)
''Ja slāpēsi savas emocijas, tad tas ir taisns ceļš pie kardiologa vai onkologa''
''Eksperiments ar suni, ko ielika slēgtā būrī un regulāri sita ar vieglu strāvu. No sākuma viņš mēģināja tikt ārā, rūca, tad smikstēja un sarāvās pie katra sitiena, līdz beigās vispār pārstāja reaģēt uz sitieniem. Kad to ielika citā būrī, kur bija vaļā durvis, viņš pat nemēģināja tik ārā un turpināja paciest strāvas sitienus''
Piemērs par cilvēkiem, kas tā pierod pie savām ciešanām un diskomforta, ka nemēģina no tā iziet, pat, ja nekas tam netraucē...
''Nedrīkst baidīties zaudēt divas lietas- cilvēkus un naudu''
''Nedrīkst baidīties zaudēt divas lietas- cilvēkus un naudu''
Bija izteicieni no mana ''repertuāra'', kas sasaucas ar R.Kiosaki un citiem, kas runā par nabadzības psiholoģiju, prāta ierobežojumiem, ''rat race''utt.
''60% miljonāru nav augstākās izglītības. Diploms ir vajadzīgs tikai tad, ja Tu plāno strādāt uz kādu citu.''
''Ja tu no rīta pamodies un tev negribās iet uz darbu- neej. Par vienu dienu tevi neviens no darba neatlaidīs. Ja negribās otru dienu, tad arī neej- jāatpūšās. Un arī par divām dienām neatlaidīs. Bet, ja negribās iet uz darbu trešo dienu, tad tas nav Tavs darbs( не твоя эта работа).'' 😀
Vēl viņš interesanti par saviem lielajiem honorāriem atbildēja.
Kad viņam kāds jautājot, vai viņš adekvāti sevi novertē, prasot vairāk kā 1000 eur par konsultāciju, viņš atbildot šādi:
''Es pats sekoju saviem likumiem- daru to, ko gribās. Un man gribās par savu konsultāciju prasīt tieši šādu samaksu. Un no jaunā gada vēl plānoju pacelt cenas. Un tas nekas, ka Maskavā vidēji psihologa konsultācija maksā 75-100eur un valstī ir krīze. Es par klientu trūkumu nesūdzos. Pie tam galīgi sevi neuzskatu par labāko psihologu pasaulē. Bet jautātājiem uzdodu pretjautājumu:
Kur tu tērētu šādu summu, 1300 eur? Tas atbild: nu, ceļojumā aizbrauktu, jaunu televizoru nopirktu. Tātad ceļojumam un televizoram naudas nav žēl, bet sevī, savā veselībā un dzīves kvalitātē investēt negribās? Cilvēki novērtē tikai to, kur vairāk iegulda (tai skaitā arī naudu). Ja es viņam pateiktu tieši to pašu par 50 eur, viņš to aizmirstu jau tajā pat vakarā, bet par 1300 eur, viņš šīs zināšanas liek lietā, un reāli kaut ko arī maina.''
Priekš manis šī pieeja nebija jaunums, un es ikdienā novēroju to, ka tas, kas ir par brīvu vai par simboliskām naudām, bieži netiek novērtēts. Vai arī tiek novērtēts pats labais žests, bet ne tās zināšanas, enerģija- tā bieži arī paliek nelikta lietā. Un tieši šis bija personīgs mesidžs man :).
Ar vakardienu iesākas viņa lekciju cikls Rīgā. Lai arī biju domājusi tikai aiziet sajust, pamācīties kā pasniegt informāciju, varbūt saņemt kādu norādi (ko arī saņēmu), lai stiprinātos savās kaut kādas pārliecībās... :), tomēr beigās sapratu, ka vēlēšos atnākt vēl.
Lai arī ne viss man ir līdz galam pieņemams, īpaši reālā pielietojuma izpratnē, tomēr....kaut kas tajā visā ir... Vai ne?
Lai piepildītas brīvdienas, sirsnīgi-
Inta
2016.gada, 25.novembris
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru