ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

Radām svētkus!

Vēl pavisam nedaudz par šo laiku. 
Pēdējās dienas aiz loga var vērot kā Ziema cīnās ar Pavasari.. :) Brīžiem sniegs ar lietu mijas, ik pa
laikam pavīd saulīte un pa retam aplaimo varavīksne...

Bija spēcīgi Saulgrieži, kuri parasti noslēdz ''iekšējā Ziemas miega'' periodu, bet tieši tāpat kā Ziema nevēlas atkāpties, tā arī aptumsumu koridors mūs ir ievilcis, lai vēlreiz caur centrifūgu izgrieztu visu mūsu zemapziņu, izceltu visus blokus, sārņus, izdzenātu tarakānus.... :)
Pati brīnos, kas tik neceļās no manis ārā! Un, apkārtējā pasaule, dažādi notikumi tam tikai palīdz visdažādākajos veidos!

Arī es to izjūtu un ļoti gaidu šo Pilnmēnesi, lai izietu caur šiem vārtiem ar pavisam citu tīrības sajūtu... Un tas noteikti ir iemesls svinēšanai!
Cik labi, ka kristiešu Lieldienas sakrīt ar šo laiku, un mums tiek dotas 4 dienas, lai NOSVINĒTU JAUNU SĀKUMU!

Bija laiks pārdomām, sevis kārtošanai, transformācijas procesiem, zināšanu apguvei- iekšējam darbam, tagad ir pienācis laiks to visu likt lietā un RADĪT SAVU JAUNO!

Es bieži braucu uz Kaukāzu, lai sakārtotos, apmeklētu Spēka vietas, meditētu, dziedātu, baudītu kalnus un dzīvi!
Parasti no sākuma braucam uz Noasa zemi - Armēniju, kur tūkstošiem gadu senas Spēka vietas ir burtiski blakus viena otrai, bet vēlāk, kad iekšējais darbiņš padarīts, dodamies uz Gruziju, kur jau ir cita enerģija... No abām valstīm, kultūrām un cilvēkiem mums ir daudz ko mācīties un smelties, bet par Gruziju man vienmēr gribās teikt:
Latvieši, brauciet uz Gruziju, lai iemācītos dzīvot šeit un tagad, lai iemācītos baudīt katru sev atvēlēto brīdi, priecāties un pateikties par to, kas jums ir dots un SVINĒT DZĪVI!!!
Dzīve kalnu ciematos mēdz būt krietni skarbāka nekā vistālākajā Latgales sādžā, tomēr katru vakaru saime sanāk kopā, sēžās pie galda un saka pateicības vārdus Dievam par piedzīvojiem mirkļiem, par to, ka visi veseli un var sēdēt pie šī galda, par to, ka uz galda ir ko uzlikt un, ka Dievs ir ļāvis nodzīvot vēl vienu brīnišķīgu dienu!Katram gruzīnam būs 100iem lietu, par ko pateikties un ko nosvinēt un 1000iem skaistu vārdu, ko pateikt citiem, tādejādi daloties ar to mīlestību, kas ir sirdī...

Ar šo stāstu es vēlējos atgādināt, cik svarīgi ir nosvinēt, jo svinēšanas būtība ir Pateicība...
Pie šīs nots būtu pareizi beigt savu vēstījumu un novēlēt katram meklēt Lieldienu receptes, plānot svētkus un domāt, kā iepriecināt savus mīļos, ielaist savā sirdī Līksmību, Prieku un Mīlestību!

Un, laikam tā arī darīšu, to tēmu, kas urdījās iekšā atstāšu uz citu reizi! :)
Lai izdodas piedzīvot brīnišķīgas dienas!!!
Inta

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru