Pateicības skaujās

Lasu Jūsu vēstules. Sajūtu pateicību. Pateicības spēks ir patiesi maģisks, un viennozīmigi iepauzēt starp diviem svētkiem, lai savas apziņas skatienu pavērstu no ārējā uz iekšējo, ir īpaši svētīgi...

Pārskatīt bildes, atcerēties cilvēkus un notikumus, ieraudzīt savas dzīves nogriezni zem nosaukuma- 2015...

Mans šis gads vienmēr būs viens no īpašākajiem, jo ir mainījis teju visu. Galvenokārt, mani pašu.

2015-ais man sākās ar grāmatas iznākšanu. Ar trīcošu sirdi es palaidu šo savu ''garīgo bērnu''pasaulē, nevarot iedomāties, kā Pasaule to pieņems. Visa pateicība maniem pašiem tuvākajiem- vīram, meitām un Sarmītei, kuri ticēja, atbalstīja arī tad, kad es biju tuva tam, lai padotos...

Uzreiz sajūtu pateicības vilni pret visām manām lasītājām, visām tām brīnišķīgajām sievietēm, kas nāca uz tikšanās reizēm, semināriem, tām, kas rakstīja un dalījās savās pārdomās. Man tas nozīmē ļoti, ļoti daudz. Jo tieši jūs esiet tās, kas man rāda ceļu- ar saviem jautājumiem, atbalstu, ieinteresētību, atvērtību, stāstiem un pieredzi, labu vārdu...

2015-ais bija semināru, tikšanos un pasākumu gads, kad likās, ka tie notiek katru otro dienu, tādā karuselī, kas brīžiem atstāja bez spēka, bet pa lielam, šī mijiedarbība sagādāja milzum daudz prieka! Prieka no Dvēseļu saskaršanās.... Neesmu saskaitījusi, cik šajā gadā bija šādu tikšanos, bet pat pavisam aptuveni piemetot tie varētu būt pāris tūkstoši '' Dvēseļu māsu'', ko man bija tā laime satikt!

Jūs man devāt to atgriezenisko saiti, lai pavisam droši es zinātu, par ko jāraksta nākamajā grāmatā, pa kuru ceļu man jāmēģina Jūs pavadīt... :)

Divi braucieni uz Kaukāza kalniem, Pavasara Mistērijas, Saulgriežu spēka diena, Sirds Ceļa Skolas

pirmais izlaidums, Sievišķības Mistērija, manas meitiņas Kristas kāzas, vasara uz Savas terases laukos, un mani īpašie šī Gada Cilvēki... Cilvēki, kas ienāca manā dzīvē, vai jau bija, bet šogad gājām ciešāk blakus... Tieši šī Dvēseļu saskarsme ir tā, kas rada īpašo vibrāciju, sajūtas... Tieši sajūtas ir tās, ko atceramies, tad kad notikumu atmiņas jau sen ir izbalējušas...

Sarmīte, bez kuras patlaban man būtu grūti iedomāties savu dzīvi. Sarmīte, kura ir iemācījusi, vai radījusi apstākļus, lai es iemācītos paļauties... Brīžiem, jau pat izbaudot šo sajūtu un nevēlotes atgriezties no šī stāvokļa :) Sarmīte, kas jūt mani un sajūt to pašu, ko es, atbild to pašu, ko atbildētu es (tikai dzejiskāk :))... Tik ļoti pateicos Viņam, kas man atsūtīja šo Eņģeli :)



Giedre, Inese un Olga- manas Māsas- Priesterienes, kas papildina

mani katra savā veidā, dodot padomu, sniedzot atbalstu, tīri tehisku palīdzību un drauga plecu... ŠĪ saikne, jau iepriekš sasieta, bet šogad gājusi dziļumā...

Inita. Kāda lēna draudzības dzimšana, ar atskaņām no kādām citām dzīvēm. Ar teikumiem, kas ļauj salikt akcentus un definēt atziņas... Mēs esam kā Dvēseles balss viena otrai.. tā man šķiet...

Valdis Atāls. Jā, abi jau uzreiz zinājām, ka esam tikušies, un arī šeit šī paļaušanās tēma cauri katram atmiņas pieskārienam. Zinu, ka viņš tepat vien ir un drīz atkal mūsu ceļi krustosies. Skatoties kamīna liesmās, bieži piedomāju par Tevi :)

Ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku, kas ienākuši manā lokā, tomēr tavu vārdu mana sirds pašlaik nosauca - Sanita :) Tu, kas nāci pie manis uz skoliņu, kaut gan es gribētu iet pie Tevis :) Lina un Egidija- vēl divas lietuvietes, māsas, ko liktenis man uzdāvināja šogad. Lina- foto burve un Egidija, kas parūpējās, lai gada izskaņā ''Latvietes Karma''būtu jau arī lietuviskā variantā. Dacīte- Pirtniece un dziedniece, kas brīnišķīgi prot samīļot Dvēseli. Arī sirdsviedās Baiba Gerharde un Ieva Ančevska, ienāca manā sirdī, lai paliktu... :)

Labie gariņi. Dažus es nemaz neesmu vaigā redzējusi, bet viņi ir man palīdzējuši- fiziski, ar padomu, ar kontaktiem, padomiem, ieteikumiem.Tas ir brīnumaini...

Manas draudzenes- abas Ingas un Olita, kuras pieņem mani tādu, kāda esmu, ar visiem maniem putniem galvā :) Esmu patiesi pārlaimīga, ka šajā, 2015-jā atkal esam ciešāk kopā. Ka ir lietas, kas nepāriet un nekad nebeidzās. Ja mīlestība var būt arī vienpusēja, tad draudzība vienmēr ir abpusēja. Mūžīga vērtība.

Vītolu ģimene. Tik ļoti mani cilvēki. Manējie. Viņi man dod ģimenes sajūtu. Jānis- tēta sajūtu un Dace, tādu siltu, viedu draudzības plūsmu. Tieši tāpat arī Madara, Rasa, Kalvis, Varis, Jancis... Nekad neaizmirsīšu sajūtu, kad ieraudzīju Jāni grāmatas atklāšanās svētkos...Viņš bija atbraucis tik tālu ceļa gabalu, pats būdams slims... bija tik labi viņu ieraudzīt pašā pūļa aizmugurē. Un brīdis, kad viņš man dziedāja šūpuļdziesmu korī... Man tas ir bijis svarīgāk, kā visas mūsu kopējās Mistērijas kopā ņemtas, tas ir tik ļoti pa īstam, tik ļoti man būtiski, ka pietrūkst vārdu...Ir tik labi, ka Jūs man kaut kur esiet...

Sadarbības partneri. Šis vēsais termins, zem kura slēpjas Cilvēks ar Sirdi. Priekš manis tās ir īpašas Dāvanas. Omnias- Sigita, Jāņa Rozes meitenes - Lienīte, Ilze, Ineta un Iveta, LGrāmatas -Santa un Jolanta, Valtera un Rapas Laimdota, Jelgavas tipogrāfijas Ivonna, un viennozīmīgi arī Intiņa Mālere, kas zināmā mērā mani ieveda šajā tipogrāfiju pasaulē :)

Vienmēr īpašs siltums un pateicība plūdīs pie Lubūžu saimnieces Ilzītes, kura jau vairākus gadus dod patvērumu un rada īpašu telpu Meiteņu Dienu dalībniecēm. Pašas lasītas Spēka tējas un pirtsslotiņas, austas mandalas, lai meitenēm krāsaināk sēdēt un pašadītas zeķītes, lai kājiņām silti! Kurā vēl viesu namā Jūs esiet dabūjuši saimnieces adītas zeķītes komplektā?! :) Par attieksmi, siltumu, sirsnību un brīnumgardajā zupiņām pat neizteikšos...Sajūtas, kas vienmēr paliks...

Ķeguma Puduru varenais Ivars :) Kā aizbraucu pie Tevis, tā paliku uz visām atlikušajām Mistērijām. Un citur vairs negribās... :)
Protams, arī Lielkrūžu saimnieki, Imantu pārvaldnieks un visi citi, ar kuriem man sanāca sadarboties šogad!

Mana ģimene ir mana Bāze, manas Mājas, mans Spēka avots un mans Dzinējspēks. Mans vīrs, kas dziedina mani caur pieņemšanu, un ietērpj manas idejas visskaistākajos tērpos! Manas meitas ir tās, dēļ kurām esmu cēlusies un gājusi arī tajos brīzos, kad licies vieglāk būtu atgriezties TUR. Motivējušas būt tādai mammai, ar kuru lepoties, un kam līdzināties. Patlaban viņas ir mans prieks un lepnums. 2015-ais man dāvāja iespēju būt ar viņām vairāk, palaist Kristu lielajā dzīvē un vērot, kā arī Ieviņa pamazām pāriet pusaudža normālājā fāzē :) Esmu tik pateicīga Debesīm, par maniem tuviniekiem, kuri ir arī mana Komanda. Katrā manā projektā.

Nu ko, šī ir gada pēdējā un droši vien arī privātākā ziņa :) Uzreiz pēc Jaunā gada dodos dziļumā pie sevis, lai nonāktu tur, kur varu savienoties ar Debesīm, lai pēcāk dalītos kādā gabaliņā arī ar Jums :)
Brīnumi patiešām notiek! Nevaru vien beigt brīnīties par savas dzīves brīnumiem! :)

Lai arī Tavā dzīvē uzplaukst brīnumu puķes! Lai atnāk viss, pēc kā alkst un ilgojas Tava Sirds!
Lai atverās spārni un ceļ Tevi Debesīs! Pretī Tavai sapņu pļavai, pretī Tavai brīnumu upei, pretī tavai Dvēseles Dziesmai!
Patiesā sirsnībā un bezgalīgā pateicībā-
Inta
28.12.2015