Instrukcija rītdienai

Ko rakstu pati sev :) Sen neesmu enerģētisko apskatu rakstījusi. Gan tādēļ, ka grūti sāk palikt

vārdiem un terminiem izteikt visas savas iekšējās sajūtas, gan tādēļ, ka ir daži avoti, kas kā es sev saku '' ņem informāciju no tās pašas vietas, kur es''. Es izlasu un šķiet, ka forši- kāds jau uzrakstīja!

Tā kā šis būs sajūtu un pārdomu rakstiņš. Ļoti dažādu. Par tēmām, kas ''gaisā'':)

Pazemības un Ego tēma

Viss sākās pasen, bet tā izteikti pagājušajā gadā. Kad citu cilvēku Ego izpausmes, ko agrāk lielākoties smaidot pieņēmu, tagad sāka durties acīs, izsaucot nepatīkamas sajūtas, vēlmi nekomunicēt, distancēties un norobežoties. Šī tendence arvien pastiprinājās, liekot meklēt Ego pārpalikumus (ko savā lepnībā biju iedomājusies, kā tikai pārpalikumus) sevī. 

Biju sākusi stumt mākoņus ar degunu attiecībā uz ideju, ka varu mierīgi ''uzmest'' Sistēmu (Egregorus un ne tikai). Ka esmu daļēji no tās izgājusi un nu, gatava teikt: Ardievu! Mans mēģinājums beidzās ar seju dubļu peļķē un ļoti daudz vērtīgām atziņām! Manas attiecības ar Sistēmu ir iegājušas jaunā fāzē. Šī situācija iniciēja, atvēra man milzīgu lauciņu personīgajai transformācijai un darbam ar Sevi, galveno atklāsmi piedzīvojot Pirts rituālā pie Dacītes.

Un sākās mans Lielais Darbs ar savu Ego, kas raksturoja manu 2016.gadu... Vēroju sevi, citus, izmēģināju dažādus instrumentus: lūgšanas, meditācijas, pazemības un pieņemšanas prakses. Un tikko, pēc pirmās eksperimentālās grupas, kur mēs 22 cilvēku sastāvā šo programmu izmēģinājām, ir sajūta, ka man ir iedota ''zelta atslēdziņa''. Bija milzīgs atbalsts no Augšas enerģiju ziņā un Vadība, kas visu procesu pārņēma, - tas man lika vien kārtējo reizi pazemīgā pateicībā to pieņemt. Par visu šo - atsevišķā rakstā...

2016.gada nogales/2017.gada sākuma enerģijas

Vēroju sevi un cilvēkus, kas brauc pie manis uz Vidzemes Retrītu centru. Kopš septembra esmu tur, un vairs nevēlos vadīt jebkādas nodarbības un īpaši prakses, pilsētā. Jo atšķirība starp procesiem lauku vidē un pilsētā kļūst tik acīmredzama, ka nav jēgas pretoties. Arī mani pašu Liktenis aizved prom no Rīgas pavisam. Tagad abas manas uzturēšanās vietas ir ar spēcīgu Dabas stihiju klātbūtni un enerģētiku, kas rada pavisam citu fonu- pārvieto tādā, kā citā frekvencē, kur jūtos ļoti labi.

Protams, transformācijas procesus neviens nav atcēlis. Pēc Ziemassvētkiem piedzīvoju vienu no lielākajiem un garākajiem savā 11 gadus ilgstošajā apzinātajā Ceļā. Esmu jau stāstījusi, ka transformācijas procesi katram izpaužas savādāk. Manējie parasti izskatās, kā 2-3 dienas spēcīgas galvassāpes, ko pavadu komai līdzīgā stāvoklī, pamožoties ik pēc 3-4 stundām uz 15-20 minūtēm, lai iekristu atpakaļ, jo šķiet, ka nenormālās galvassāpes tevi vienkārši ''izslēdz''. Es pati tās saucu par ''trim tumsas dienām'':) Kad izeju, tad jūtu, ka esmu cita. Manī ir izņemtas vecās un ieliktas jaunas programmas, informācija. Informācija jūtās, kā ''sazipota mapīte'', kas vairāku nedēļu laikā pēc saņemšanas lielākā vai mazākā mērā  ''izpakojas''. Tas izskatās kā jauna redzēšana, izpratne, atziņas, enerģijas, virzieni.

Vēl 2017.gada sākums man nes sajūtu, empātijas padziļināšanos, ar ko vēl jāmācās tikt galā. Atceros, 2009-2011 gadu, kad vērās mana sirds čakra, to procesu pavadīja ļoti izteikta līdzjūtība, bija grūtības skatīties, lasīt jebko ar vardarbību un negācijām saistītu. Ar laiku iemācījos palikt savā labajā, ļaut līdzjūtībai plūst, pieņemot un izprotot katras situācijas dievišķo aspektu un katras Dvēseles izvēles.

Šīs dienas pieķēru sevi, ka izvairos no publiskām vietām, pat izvairos doties uz Rīgu, jo jūtīguma slieksnis atkal palielinājies, jo nu jau ne tikai nolasu emocionālo, bet arī mentālo plānu...

Pāris dienas atpakaļ redzot kā māte kliedz uz savu bērniņu, man apziņa pēkšņi nokļuva tajā puisēnā un burtiski man bija jāizdzīvo viņa sāpes, bailes un apjukumu...izjūtot to visu uz savas ādas...

Tāpat ieejot veikalā, kur pārdevējs apkalpojot mētājās ar stulbiem jociņiem, es sajutu viņa perversās domas, kas lika pretīgumā sarauties...

Maņas saasinās un tā ir jauna mācībstunda...

Meditācijā redzu 2017.gadu: 

Divi sieti, starp kuriem griežas enerģijas tādā kā virpulī. Visi cilvēki, kas ir izvēlējušies pamosties (apzināti vai tikai AEs līmenī) pāriet 2012.gada slieksni, kas simbolizē pirmo sietu un pašlaik atrodas starp šiem abiem sietiem. Otrs siets, jau daudz smalkāks- ir 2017.gads. Redzu, ka daļu, pavisam mazu daļiņu no šīm Dvēselēm velk uz smalkā sieta pusi, bet samērā daudzus velk atpakaļ.. Vēl daļa griežās un nav izvēlējusies virzienu. Cik no mums izies caur 2017. gada sietu? Citu avotu prognozes nav sevišķi daudzsološas. Runa iet par 5-7%....

Pārdomas par pašas darbību

11.gadi pašas transformācijas, atbrīvojoties no vecajām enerģijām, uzskatiem, mainot domāšanu, izejot no Sistēmas (daļēji), paplašinot apziņu un, galvenais, dziedinot milzīgo pagātnes emocionālo traumu pieredzi. 

Meditāciju kā terapiju, darbu ar enkuriem, ar emocionālo rētu dziedināšanu uzskatīju ne tikai par savu pētījumu lauciņu, ar pamatīgu savas un citu pieredzes pievienoto vērtību. Un uz šīm vērtībām balstījas tas, ar ko dalījos. Jo meiteņu dienu un prakšu dienu rezultāti runāja paši par sevi. Es īpaši nelīdu citos lauciņos, kaut pati personīgi ļoti strādāju ar apziņu, tās paplašināšanu, vibrāciju celšanu, un dažādām ar to saistītām praksēm. Izmēģināju. Šo to paturēju, kā man noderīgu instrumentu, šo to nē. Ir pienācis laiks izmaiņām. Konkrētām.

Novērojumi

2016.gada nogalē tas jau palika uzkrītoši, kas lika man pastiprināti aizdomāties un uzdot sev jautājumus. Jā, un domāt, kas jādara savādāk, jo sapratu, ka arī mana metode prasās pēc pilnveidošanas.

Kā tas izskatījās? Palika ļoti uzkrītošs tas fakts, ka ļoti daudzi manu nodarbību dalībnieki jau sākuma aplī pasaka, ka ir atbraukuši pēc ''uzlādēšanās, enerģijas devas, lādiņa'', kas palielam ir normāli, jo mēs apmaināmies ar enerģijām pastāvīgi. Un šādi pasākumi tādēļ arī ir domāti, jo grupas darbā veidojas enerģētiskais lauks, kas baro katru, atbrīvojoties no zemākām vibrācijām, veidojumiem, enkuriem, katra dalībniekā laukā atbrīvojas vieta jaunām un tīrām enerģijām utt., kas protams, sniedz to lidojuma un piepildījuma sajūtu, ar ko lielākā daļa aizbrauc mājās... Jautājums ir, kas ar šo enerģijas apjomu tālāk tiek darīts. Vai tas tiek investēts konkrētos soļos, pārmaiņu realizācijā, vai iztērēts uzturot veco destruktīvo sistēmu, kurā atrodas cilvēks? Bet, kad kārtējais enerģijas apjoms ir iztērēts, tiek meklēta vieta un veids, kā dabūt nākamo devu?

Man ir skumjš personīgās pieredzes pārdomu stāsts šajā sakarā par kādu manu tuvinieku, kas kādus 15 gadus atpakaļ, ekonomisko pārmaiņu laikā palika bez darba un iztikas vēl normālā darbspēju vecumā. Vēloties atbalstīt, mēs ar brāli sākām veikt ikmēneša pārskaitījumus, jūtoties pat labi, ka varam atbalstīt un palīdzēt... Iesākumā tuviniekam bija neregulāri darba meklējumi, bet lauku saimniecība, transporta grūtības....īsumā darba meklējumi apstājās. Mūsu pārskaitījumi turpinājās vairāk kā 10 gadus... Es (mans Ego) pat jutās labi, līdz augot manai apzinātībai, pēkšņi pār mani nāca doma, bet, ja nu mēs, veicot šos ikmēneša pārskaitījumus, nodrošinot iztikšanu, esam apturējuši cilvēka izaugsmi? Jo, ja nebūtu šīs palīdzības, tad pilnīgi viss varēja pavērsties savādāk. Jo tagad jau ir sagaidīta pensija un vairs nav nekāda stimula kaut ko mainīt... 15 gadi ar vienādām dienām...

Jāatzīst, tad, kad es to sāku apzināties, es nespēju atņemt šo iztikas ieskaitījumu. Man nepietika dūšas.

Šī pati sajūta man atnāca redzot, ievērojot, cik daudzi cilvēki netiek ārā no kārtējā apļa, apziņas, prāta rāmjiem, uzskatiem, baiļu ierobežojumiem, nespējot pieņemt lēmumus, lai izrautos no tā status quo, kurā atrodas. Un vēl ar trauksmi ievēroju, ka daudzus, kas bija jau samērā daudz izdarījuši, šī enerģiju straume rauj atpakaļ (krievu valodā ''otkat''), kas izskatās, kā vilšanās savā ceļā, nespēja izrauties no savu uzskatu un baiļu važām, vilšanās mācībās, skolotājos, praksēs un garīgajā ceļā, kā tādā. Jo nav ieraudzījuši pozītīvas pārmaiņas pietiekami ātri, nav spēruši kardinālus soļus, jo domājuši, ka pietiks ar dažām meditācijām, ir noguruši no pastāvīgajām transfomācijām un virkne citu iemeslu.

Protams, ka uzdevu sev jautājumu, cik lielā mērā es, piedāvājot ''kārtējo enerģētisko devu'', esmu atbildīga par šo cilvēku apstāšanos... Kā to izvērtēt, kā saprast, kā formulēt nodarbības, lai atsauktos tikai tie, kas iet, dara, cenšas, strādā? Un arī tādu ir daudz, kas liek man priecāties par viņiem katru dienu...

Kā lielāko šķērsli ieraudzīju Ego, kas neļauj pat uztvert, integrēt sevī zināšanas un informāciju, kas ļautu paplašināt apziņu un palīdzētu iziet no sabiedrības, audzināšanas, paša uzliktajiem uzskatu un priekštatu rāmjiem. Apziņa netiek līdzi laikam. Ļoti daudziem informācija par pasaules īsteno uzbūvi, lietu būtību utt., kas ir tik pieejama pašlaik, bet tā ''kā pīlei ūdens notek'', un neķer, neizmaina apziņu. Un tur redzu lielāku ''iestrēdzienu''pašlaik, kas neļauj virzīties uz priekšu...

Instrukcija 2017 (man pašai un tiem, kam tas rezonē)

1. Strādā ar savu Ego, atrodi, kur tas slēpjās (un tas slēpjas). Apzinies, ka Tevī ir vairāki Es- ego, viltus ego (Viltus patība- J.Rubenis) un Dvēseliskais Ego. Kurš rullē pašlaik? Kādai vajadzētu būt prioritārajai secībai.  Cīnies ar savu Lepnību, dziedini savu iekšējo bērnu, kas sargājoties to ir radījis, meklē savas prakses un mācies skatīties uz pasauli ar Dvēseles acīm. Ar pazemību un pieņemšanu. Un visam pāri ar Mīlestību.

2. Meklē jaunas pieejas un prakses. Vecās reti kura der. Seko līdzi savām sajūtām un katru dienu atbildi sev uz jautājumu: Vai mana šodiena ir labāka par vakardienu? Vai mans šodienas Es ir labāka versija? Ko es izstaroju pasaulē?

3.Paplašini savu apziņu. Meklē informāciju un domā plašāk. Tev nav jātic nekam un nevienam. Tev nav jāpieslienās kustībām un mācībām. Vienkārši pieņem zināšanai jeb ko. Mūsu aprobežotais 3D prātiņš nav spējīgs uztvert ne visu pastāvošo caur citu prātiņiem izlaisto informāciju, ne pasaules daudzdimensionalitāti. Nav vērts tērēt enerģiju un laiku savas versijas izstrādei. Tā būs tikai tālāk, vai vēl tālāk no realitātes, kas mums nav aptverama. Pieņem šo savu nespēju un atrodi savu atslēdziņu iekšējai harmonijai.

4. Lai izvēlētos savu pavadoni, galvenais kritērijs ir, vai viņš pats transformējas, strādā ar sevi un, vai ir spējīgs šo transformācijas pieredzi nodot citiem. Tikai tam ir vērtība šajā laikā. Nevis pieslēgšanās pie kārtējā virziena, mācības egregora (astroloģijas, taro, vēdu, utt.) Tikai palīdzēt otram saslēgties ar sevi pašu. Caur paša pieredzi. Tu esi draugs, kas dalās ar pieredzi. Termins skolotājs, paredz, ka otrā pusē ir kāds mazāk zinošs vai varošs. Dvēseles līmenī šādas iedalījums nepastāv. Bet šajā tas aktivizē Ego un duālo apziņu (zemāks- augstāks, gudrāks- dumjāks, utt.), ''pasaules glābēja gēnu'' un ideju par savu īpašo misiju. Nolaidies no mākoņiem un aprunājies ar savu labāko draugu Ego. Vari pat sarīkot tam skandālu. :)

5. Neiesaisties 3D drāmā. Nebaro ar savu enerģiju negācijas, sliktās ziņas, seriālus, politiķus un citas peripētijas. Izvairies no šādas enerģijas nesējiem, izlēdz tos no sava loka- virtuālā uz fiziskā. 

6. Dodies uz laukiem, pie jūras, uz kalniem. Tulīt un regulāri.

7.Aiztaisi tās durvis, kur tu zaudē enerģiju. / A.Geste/

8. Padomā un izvērtē, kam tu palīdzi, ar ko dalies savā enerģijā? Kam ziedo? Kādiem mērķiem? Vai tie ir konstruktīvi mērķi? Vai pasaule paliks labāka? Vai tie ir projekti, kas nesīs labumu cilvēkiem? Vai varbūt tava palīdzība kādam ļauj izdzīvot un palikt tur, kur viņš ir?

9. Smalkajā plānā ir radusies problēmiņa. Un tā ir mūsu. Laiks un enerģijas mūs stumj uz 4D, uz citu realitāti. Bet, kā zināms, mēs paši esam savas realitātes radītāji. Tas, ko domājam, sapņojam un jūtam šodien, rada mūsu rītdienu... Diemžēl, lielākā daļa no tiem, kas sevi uzskata par garīgā ceļa gājējiem, turpina vizualizēt un sapņot 3d kategorijās (partnerattiecības, bērni, sava mājiņa, pārticība +sirdslieta), kas savā piezemētībā un egoismā neatbilst 4D, neļaujot to formēt... ŠEIT meditācija par šo tēmu.

10. Pārvari savu vienatnes čaulu, kurā esi sevi ieslēgusi, jūtot citu cilvēku enerģijas tik spēcīgi, dozējot mijiedarbību. Katrs ir savādāks. Meklē līdzīgos. Domubiedrs ir nevis kas, ar ko tev līdzīgi uzskati, bet, gan tas ar ko tev ir līdzīgi mērķi. Ir laiks begt runāt par vienotību, un sākt darīt.

P.s. Daru. Vidzemes Retrītu Centrā vasarā būs kopienas tipa kopā būšanas nedēļas, kur katrs dalīsies ar to, kas tam ir. Aicināts ikviens, kas ir gatavs dalīties. Esmu sajūsmā no Jūsu pieteikumiem un no tās ainiņas, ko redzu savu acu priekšā.  Šeit informācija.

11. Šis gads nesīs vairāk pārmaiņu fiziskajā plānā. Gatavojies. Bija iedoti 4 gadi darbam ar sevi,  savu ''iekšiņu'', tagad situācijas piespiedīs rīkoties, ja labprātīgi to neesi izdarījis, vai nedari. Vairāk domā par sevi, savu ceļu un savu Dvēseli. Izdari izvēles tai par labu katru savu dzīves brīdi. Mainies, mainies un mainies...tas ir šī Ceļa pamatā...

Nu, ko...paldies, ka izlasīji līdz galam! :) Amerikāņu kalniņi vēl priekšā, bet kas teica, ka to nevar izbaudīt? :)

Ar siltiem sveicieniem-

Inta

2017.gada, februāris