Parādu atdošanas laiks

Feisbukā sekoju 3 astrologiem, kurus personīgi pazīstu un cienu, tomēr pēdējā laikā brīnos par tik

atšķirīgajām prognozēm. Vai man vienai tā liekās? Nekad tās nav bijušas vienādas, jo katram cita sistēma, cits redzējums un arī skatās citus aspektus, tomēr agrāk šīs prognozes krietni vairāk rezonēja ar to, ko es sajutu ''gaisā''. Vienu brīdi vēdiskā versija norezonēja, bet tad atkal nē. Pēdējos divus mēnešus es  cerībā lasu, jo gribās tomēr to astroloģisko apstiprinājumu savām sajūtām. Varbūt kaut kas ar manām sajūtām?

Ja man liktu raksturot šo laiku (īpaši laiku pēc Vasaras Saulgriežiem), tad es viennozīmīgi teiktu, ka šis ir Parādu atdošanas laiks, kur atslēgas vārdi ir nauda, dzimta, radi un attiecības.

Sajūtās tas izskatās tā, it kā Visums būtu pacietīgi gaidījis, kad cilvēki atstrādās savus karmiskos un visus citus parādus, bet tas līdz šim ir noticis ļoti kūtri. Un pašlaik Visumam ''deg'' termiņi.

Plosās Sistēma, iestādes, daudz avāriju un naudas sodu, un ļoti daudz šķiršanos. Pie apvāršņa parādās cilvēki un situācijas, kuriem šķiet vajadzēja jau sen būt pagātnē, tomēr daudziem par brīnumu vēl ir palikušas ''karmiskās astes'', kas jāpievelk.

Brīžiem var šķist, ka tas kas notiek, ir netaisnīgi- kāds naudas sods vai uzrēķins, var parādīties vēlme tiesāties un pierādīt savu taisnību. Es gan ieteiktu atcerēties viedo ebreju teicienu: '' Спасибо Боже, что взял деньгами''(Paldies Dievs, ka paņēmi naudā) un doties tālāk. Jo, ja esam parādā naudu, tad pienāk brīdis, kad tā jāatdod, kaut arī esam parādā citam cilvēkam, vai citā dzīvē.

Līdzīgi ar partnerattiecībām. Visvairāk tas attiecas uz tām, kurām pamati jau sen sapuvuši, bet patlaban jau iegrūst pirmās sijas...

Manā dzimtā šie procesi skar gandrīz katru tās locekli- pie tam, peripētijas ir savstarpēji savijušās, ka šķiet, katrs atdod parādus katram,- brīžiem pat grūti šim procesam izsekot, cik pēkšņi un intensīvi viss sācis risināties. Bet skaistais tajā ir, ka aiziet vecais, notiek atbrīvošanās un satuvināšanās- lēni, bet jūtami.

Arvien vairāk Dvēseļu atgriezīsies Mājās...

Priecāšos, ja kāds astrologs vai enerģiju jutējs pakomentēs šos manus vērojumus, un pateiks, kas īsti notiek, un kad nedaudz atlaidīs.. :) Es neprasu, kad beigsies, jo zinu, ka mūs kratīs, kamēr izkratīs visus vecos ''sū***'', atvainojos par ***

Arī es daļēji tiku ierauta šajā procesā. Pēdējos pāris gadus, mani tricināja iekšēji, strādāju, cēlu ārā, transformēju un mainījos, kamēr fiziskajā plānā viss ikdienišķi ritēja uz priekšu bez kādas lielas ārējas problemātikas. Šis pēdējais mēnesis arī mani ierāva- vairāk gan manu tuvinieku vētrās, bet arī pati pa mizu dabūju... :) Ar maziem klupieniem uz līdzsvara auklas noturējos... :)

Vēlos padalīties un pastāstīt par savu pēdējo brīnumaino pirts rituālu. Pirts (pirts rituāls zinoša cilvēka pavadībā) vispār ir viens no efektīvākajiem instrumentiem sevis sakārtošanā un līdzsvarošanā. Parasti es izvēlos kādu aktuālo iekšējo problēmu, enkuru, bērnības traumu, ar ko pastrādāt. Šis darbs notiek caur fizisko un visbiežāk caur apakšējiem enerģētiskajiem ķermeņiem (astrālais un mentālais plāns). Mēdz būt spēcīga tīrīšanās, asaras, emocijas...un pēc tam vieglums un lidojums... Atkal kāda porcija palaista...

Šoreiz bija savādāk. Manai pirtniecei (Daces pirts) tā bija pirmā šāda pieredze- pie pirmā pēriena, uzmetot garu, ilgi dziedot ''bramaņus'', tīrot un perot, es paliku ārpus emocijām, ārpus fiziskā ķermeņa, ārpus realitātes, vienlaicīgi spējot mierīgi runāt/atbildēt.

Lielākais brīnums man un Dacītei bija tas, ka man ne tikai iekšēji bija vēss, bet tāds bija mans fiziskais ķermenis. Vēsa āda, neskatoties uz milzīgo karstumu pirtī! Tas ir pret fizikas likumiem, jo jebkuru priekšmetu ienesot karstā vidē, tas sasilst... Kas notika? Vai ir kāda pirtnieka pieredze?

Es sapratu pati gan, ka tika strādāts ar augšējiem enerģētiskajiem ķermeņiem. Pat nebiju iedomājusies līdz šim, ka pirtī var strādāt arī ar tiem...

Uz pēdējo pērienu aizgāja karstums un piedzīvoju savu lidināšanas gājienu caur Baltās gaismas tunelim...

Un iznācu vietā, kurā atrodos pašlaik. Grāmatā ''Ardievu Karma''to aprakstīju nodaļā ''izkāpt no upes''. Ja agrāk to apzināti praktizēju, lai pārceltu savu apziņu uz vērotāja pozīciju, tad tagad, jau divas nedēļas stāvu upes krastā, kamēr parasti mierīgā upe ir pārvērtusies par krāčainu kalnu upi :), kas ienes jaunus ūdeņus sajaucot tos ar vecajiem, izskalojot krastus un paceļot vecas drazas no pašas apakšas...

Un nāk daudz zīmes, daudz sakritības, kas savij tagadni un pagātni, meditācijās un realitātē savijās vecas lietas ar pavisam nesenām...

Vai esi bijusi/is Merkines piramīdā Lietuvā? Tikko biju. Man nav daudz vietu pasaulē, kas perfekti sader ar manām vibrācijām, atverot Visuma straumi un liekot apklust milzīgā pazemībā un pateicībā... Vēl viena tāda ir Karahunča Armēnijā. Abām ir līdzīga rezonance ar mani, kaut enerģijas atšķirās... Patiešām iesaku...

Tā, kā mīļie, ievelkam elpu, uzrotam piedurknes un turpinam ''pievilkt astes''! :) Manuprāt, galvenais šobrīd, ir izpratne, pieņemšana, pateicība, pazemība un nepretošanās.  Paliekam savā labajā un lai aiziet tas, kam jāaiziet!

Un, paskaties, kas ārā darās- Daba un Māte Zeme tīrās ar negaisiem, lietiem un krusu!
Sirsnīgi-
Int