Jau pāris mēnešus mēģinu saņemties un sākt rakstīt, turpināt iesākto tēmu par garīgajām praksēm
šodien. Vai baidos? Ir divejādi- no vienas puses man Augšas neļauj atšūties: jāraksta, jāraksta..katru dienu klauvējas :) No otras puses mans prāts saka: tu tak zini, būs kārtīga sū** duša tavā virzienā, lai cilvēki paši gūst savu pieredzi, tu tak arī tā gāji, ...un, arī tik daudz tev tuvu un pazīstamu cilvēku vēl joprojām gūst šo pieredzi...
Un, tad pēdējā gada laikā es redzu kā cilvēkus- gaišus, ejošus, gribošus dot un dalīties pieviļ viņu Ego programmas. (Inta, praktizē, praktizē pazemību katru dienu...)
Tumsa tik izmanīgi saķer ar aiz Ego programmām un nemanāmi pārvelk savā pusē, ka pats cilvēks vispār nepamana. Un viņš vairs nekalpo gaismai, kaut dara visu to pašu... Nav svarīgi, ko tu praktizē, cik advancēta ir tava metode un cik gudras lietas tu runā... Tu pievērs sev cilvēku uzmanību, vāc sekotājus, vāc enerģiju... Kam? Vienu pēc otra noņem no trases :( Kā visvieglāk to pamanīt? Ejot gaismas virzienā, cilvēks pamazām izstrādā savu Ego, praktizē pieņemšanu, pazemību, strādā ar savu sirds centru. Ego nepazūd, bet cilvēkam vajadzētu palikt ar vien vienkāršākam, vieglākam, gaišākam, priecīgākam, atvērtākam...
Manī pašā ir daudz Ego programmu, un ne jau no skaistas dzīves un vieglas bērnības tās izveidojas un sāk tevi kontrolēt. Lielāko daļu savas dzīves cilvēki man ir bijuši - Viņi, kā sveša rase. Es zinu, cik daudz vēl jādara šajā jomā.
Pēdējās dienas, kad saņēmu skaidrojumu par manu Kipras otrās nedēļas pieredzi ar garīguma meklētājiem, ''skolotājiem''un es kļuvu par liecinieci tumsas farsam, par ko laikam padalīšos atsevišķā stāstā, gan iesākts raksts kādā ezotēriskā žurnālā, gan vakardienas garā saruna ar Aliju, lika man tomēr piesēsties un turpināt rakstīt savas pārdomas par šodien populārajām garīgajām praksēm. Šoreiz par šamaniskajām praksēm. Tikai nedaudz, lai katrs pats aizdomātos par to, kas viņam der un, kas neder. Tas ir mans vienīgais mērķis. Nevis kādu pārliecināt par to, kas ir vai nav pareizi. Vēl rindā stāv pārdomas par tantriskajām praksēm un dažādām regresijas metodēm... :)
Bija doma te iekopēt šamanisma termina skaidrojumu no Vikipēdijas, bet tad izdomāju, ka to jau var katrs pats paskatīties, nerakstu jau nez kādu zinātnisku publikāciju. Kā parasti, šis ir tikai mans personīgs viedoklis un redzējums.
Manī ir bijusi interese par šamaniskajām praksēm, esmu piedalījusies dažādos rituālos un vadījusi rituālus pati. Sākotnēji, bez lielas izpratnes par to, ko daru un, protams, neizmantojot nekādas aizsardzības tehnikas. Esmu interesējusies par mūsu tautas senajām praksēm un sadzīves maģiju (nedaudz šim jautājumam pieskāros Latvietes karmā), esmu devusies šamaņa vadītā ceļojumā meklēt savu spēka dzīvnieku un to arī atradusi. Esmu klausījusi ''gudru cilvēku''padomus un darījusi pašreizējā izpratnē pavisam dumjas lietas :)
Ceļš ir bijis garš un nav jau arī galā, bet šodien padalīšos ar to, ko esmu ieraudzījusi, piedzīvojusi, sapratusi šajā ceļā. Kā parasti atzīmēju, ka tā es domāju šodien. Kā būs rīt, - nezinu :)
Kāpēc cilvēkus patlaban tik ļoti pievelk viss, kas saistīts ar šamanismu?
Ir vairāki aspekti un, kā pirmo atzīmēšu to, par kuru maz aizdomājas. Un, proti, mēs katrs nākam no savas pagātnes, un nesam līdzi daudzu, daudzu dzīvju pieredzi. Pēdējās no tām bija ērā, kura pašlaik beidzas. Mūsu kauzālais ķermenis glabā šīs atmiņas, šo pieredzi, kas saistās arī ar šamanisko pieredzi dažādās izpausmēs. Lielākā daļa no tiem, kas lasīs šīs rindas, savās iepriekšējās dzīvēs ir bijuši īsti meistari - magi, burvji, zintnieki, utml. Ejot savu garīgo ceļu, cilvēki kaut kur dziļi jūt, ka viņi to jau ir darījuši, ka zina kā. Rodas vēlme un interese to pamēģināt, integrēt seno pieredzi šodienā. Tieši šīs senās iekšējās zināšanas, kas verās paplašinoties apziņai, rada maldīgu uzskatu, ka šīs ir īstās zināšanas. Ka senču zināšanas ir tās pareizākās, ka tās ir jāatgriež apritē, jāmācās, jāienes šodienā, jāatdzīvina, utt... Bet, vai tā ir?
Vēsturnieki, kas daudz maz pārzin, kā dzīvoja lielākā daļa cilvēku tajos laikos, jums atklātu tādas nianses, ka diez vai jūs vēlētos to atkārtot. Pietam Visumā nekas neatkārtojas. Mēs attīstamies un tā pieredze, kur es biju ragana 13.gadsimtā vai zintniece 17.-jā, manai dvēselei vairs nav vajadzīga, jo jau ir apgūta! Var jau papriecāties, pabungot šamaņbungas (man patīk!), atsaukt kādu senu sajūtu. Droši vien līdzīga sajūta, kā jau pieaugušam bēniņos atrast savu bērnības rotaļlietu kasti un to izcilāt...var jau paspēlēties, bet, vai no tā ir kāda jēga? Dvēsele taču izvēlējās šo laiku, šīs enerģijas un šim laikam atbilstoši instrumenti tai ir nepieciešami. Pat, ja tie nav zināmi un vēl tikai jāsameklē, jāatklāj un jāiemācās lietot.
Otrs aspekts, kāpēc tik daudzi aizraujas ar šamanismu ir vienkārši tāpēc, ka tas tagad modē. Mēdiji, politiķi, propoganda, iemāca cilvēkus nedomāt, pieradina, ka vienmēr kāds cits zina labāk, un pat, ja nezina, es jau neko nevaru mainīt. Smadzenes ir, bet lietotas tās tiek arvien mazāk.
Kaut kad pieķeršos un salikšu atsauksmes, kuras saņēmu pēc iepriekšējā raksta, kurā bija runa par garīgajām praksēm, tai skaitā par sistēmiskajiem sakartojumiem un gongiem. Tas bēdīgo pieredžu stāstu birums bija patiešām iespaidīgs! Pat mūsu Sirds Ceļa Pieturas 35 cilvēku aplī, tikai diviem bija laba pieredze ar gongiem! Un, lielākā daļa atzina, ka ir līdz šim par savu pieredzi klusējuši, jo domājuši, ka viņi vienīgie ir tik neattīstīti, nesaprotoši, nepareizi... Lūk, tas ir skumjākais! Ka mēs neieslēdzam paši savu apzinātību, neklausam paši sev! Protams, ka daudzi iet un viņiem šī pieredze ir vajadzīga. Noteikti ej, ja jūti, ka tas ir tavs. Bet neej tikai tāpēc, ka visi iet un nejūties tāpēc nepilnvērtīgs, ja tevi kaut kas nesaista, neuzrunā, vai vēl bēdīgāk, dara tev pāri. Tajā rakstā es arī akcentēju, cik liela ir meistara atbildība un, cik katra apmeklētāja, lai beigās šī pieredze būtu harmoniska un skaista.
Kādēļ, manuprāt, šodien šamaniskās prakses ir novecojušas vai pat destruktīvas?
Agrākos laikos, pēdējos vairākus tūkstošus gadu, pasaule nokrita vibrācijās tik zemu, ka saikne ar saviem Augstākajiem aspektiem nebija apzināti nodibināma. Absolūtais vairākums, neko par to nezināja. Ticēja tam, no kā baidījās,- tos arī iecēla dievu kārtā, tiem lūdzās, ziedoja utt. Vai tās bija dabas stihijas vai citplanētieši, tas bija atkarīgs no konkrētās vietas un laika.
Kā lai saņem atbildes par nezināmo, apdraudošo, kā lai izdzīvo? Lielākoties katrā ciltī bija viens cilvēks, kuram bija šāds uzdevums, palīdzēt savai ciltij izdzīvot: dziedināt slimības, piesaukt lietu, lai izglābtu ražu un cilts nenomirtu badā, iekodēt veiksmei medībās utml. Lai ieietu izmainītas apziņas stāvoklī, tikai pielietoti dažādi paņēmieni- transa dejas, rituālo augu lietošana utml. Šamanis šādā stāvoklī spēja stāties sakaros ar gariem, kuri deva viņam atbildes, kas jādara, lai būtu lietus, kāds augs jālieto, lai izdziedinātu kādu slimo utml. Tik tālu ir skaidrs, kāpēc bija vajadzīgi šamaņi tolaik un viss bija vietā un laikā toreiz. Es neesmu padziļināti pētījusi dažādus šamanisma novirzienus, zinu, ka to ir gana daudz. Šajos rituālos lielākoties tiek kaut kas ziedots gariem par to, lai tie, vai nu palīdz, vai nedara pāri. Šis ziedošanas aspekts jau vien norāda, ka šeit darbojas enerģijas apmaiņas princips- dots pret dotu, kurš ir aktuāls vēl joprojām zemākajos plānos, vibrāciju zonās. Arī pasaulē, kurā mēs pašlaik vēl dzīvojam. Gaismas pasaulē (augstākajos Esības līmeņos) ir tikai došanas princips, jo tur ir tiešais pieslēgums pie Avota. Zemāko pasauļu gariem tāda nav. Tātad tās nav nekādas gaismas būtnes...un ne jau viņiem vajaga jūsu noziedoto medus lāsi, maizes riku vai nokauto gaili, vai sarautos, vīstošos ziedus, -neesiet tik naivi- viņi to neēd! :) Viņiem vajag jūsu enerģiju!!!
Sadarbošanās ar astrālo plānu ir sadarbošanās ar zemām frekvencēm, tās var tev nodrošināt pieredzi un pieredzējumus, bet nesavienos tevi ar tavu Garu. Pietam, uzturlīgumi ar būtnēm vēl ilgi vilks uz leju...vai neļaus virzīties uz augšu tik ātri, cik varētu. Tas vajadzētu ņemt vērā.
Garu (astrālā plāna būtņu) pasaule ir ļoti daudzveidīga un plaša. Šajā gadījumā es nedomāju stihiju garus, augu un dzīvnieku, kā arī elementāļu garus.
Kad es sāku arvien vairāk just enerģijas un manīt astrālā plāna pārstāvju klātbūtni pasākumos un cilvēkos, rituāli manā dzīvē principā beidzās. Jā, palika daži, kas saistīti ar dabas stihijām un daži, ko šad tad izmantoju savās terapeitiskajās praksēs, bet veicot ļoti nopietnas enerģētiskās aizsardzības procedūras. Ievēroju, ka viss, kas saistās ar darbībām diennakts tumšajā laikā it īpaši pievilina attiecīgos elementus.
Aijavaskas (Ayahuasca) ceremonija
Un tagad es nedaudz pieskaršos kādai šamaniskajai praksei, kura ļoti strauji ir nākusi modē un, proti, Aijavaskas ceremonijai. Par šo man laikam rakstīt ir visgrūtāk, jo pirmkārt, es pati neesmu to izmēģinājusi, atšķirībā no visa augstāk aprakstītā, un, otrkārt, es pazīstu personīgi piecus cilvēkus, kuri ir izgājuši šo procesu un ir par to sajūsmā. Pietam trīs no viņiem uzskatu par ļoti tuviem sev. Viņi manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi cilvēki. Ir vēl virkne Latvijā labi zināmu autoritāšu, kuri ir piedalījušies šajā ceremonijā. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ tik ilgi nesaņēmos rakstīšanai.
Pavisam īsi, Aijavaska ir augu (kāda krūma lapu un liānas) novārījums, bet ceremonija ir rituāls, kurā ved apmācīts šamanis. Ceremonija notiek pa nakti(!), dalībniekiem dod dzert šo novārījumu, kas iedarbojas kā narkotika vai haluciogēns, radot vemšanu, caureju, raudāšanu, vīzijas, halucinācijas utml. paralēli šamanis pieskata procesu un dzied. Lai neiebrauktu auzās, es vairāk neiedziļināšos, atrodiet to informāciju paši. Pašlaik to piedāvā arī Latvijā, kā panaceju un ātru risinājumu visām tavām problēmām. Pa lēto- viena ceremonija ap 700 eur.
Ja atklāti, tad es paklausoties divu cilvēku pieredžu stāstu, jau biju gatava braukt un maz trūka, lai aizbrauktu. Bet mana iekšējā signalizācijas lampiņa sāka mirgot, līdz pārgāja sirēnā un, tā kā šī iekšējā trauksmes sajūta, brīdinājuma impulss, nekad vēl mani nav pievīlis, es neaizbraucu...
Kā es redzu izmaiņas šajos cilvēkos? Es neesmu bez atļaujas līdusi viņu enerģētikā, bet kaut ko jau var redzēt tāpat.
Vienam no viņiem patiešām ir iztīrījies ļoti daudz, jo arī bija ļoti smagas dzīves pieredzes un var redzēt, ka kaut kas ir aizgājis uz neatgriešanos. Ir tāds miers viņā ienācis un pasaules pieņemšana. Ko viņš gariem par to ir atdevis, kā samaksājis vai ko tie paprasīs, nemāku teikt...
Otriem diviem es jūtu svešu enerģiju klātbūtni, kura izpaužas tikai īsos mirkļos...Izskrien cauri nepatīkama sajūta, vēlme norobežoties, bet es saprotu, ka es mīlu to cilvēku, un, ka man jāpieņem arī viņa līgums ar būtni...Un, es pārvaru šo sajūtu, jo apzinos, ka tas ir kaut kas svešs, ne šim cilvēkam piederīgs. Visus šos trīs cilvēkus ļoti cienu un uzskatu, ka garīgajā ceļā viņi ir ļoti tālu tikuši, daudz jau ar sevi strādājuši, daudz izstrādājuši. Pieļauju, ka tieši tādēļ arī šī aijavaskas ceremonija viņiem savā ziņā ir nākusi par labu. Domāju, psiholoģiskajā plānā. Par enerģētisko neesmu pārliecināta.
Atlikušie divi, ko nedaudz zinu, esmu redzējusi pirms un pēc aijavaskas, pieļauju, ka viņi nebija gatavi un viens no viņiem tagad ir psihenes pacients. Varbūt abi, nezinu. Kad pēdējo reizi saskrējāmies un es paraudzījos uz mirkli viena no viņiem acīs, -tur nebija dvēsles klātbūtnes. Nezinu, kas uz mani skatījās...
Ievietošu šeit tulkojumu no viena saziņas ar saviem pavadoņiem seansa, kur kāda sieviete jautā par šo savu pieredzi:
''Aijavaskas ceremonijas pieredze palīdz man fiziskā ķermeņa izdziedināšanā un apziņas paplašināšanā vai priekš manis tas ir destruktīvi? Pirmajā ceremonijā man atnāca informācija, ka mani pārformatē, bet pēdējās trijās mani dziedināja un tīrija. Man tā bija smaga pieredze, bet ja tā pozitīvi ietekmē mani, esmu gatava to turpināt. Kādas būtnes strādā ar mani šajā ceremonijā?
Atbilde:
Klausies sevī vienmēr. Tas būs vispareizāk. Mēs šo praksi neiesakam. Ir dažādas prakses un pieredzes, kas paredzētas apziņas paplašināšanai, tomēr dažas no tām nevar pieskaitīt pie gaišajām jūsu izpratnē. Mūsu plānā nekas netiek iedalīts kā konstruktīvs vai destruktīvs. Mēs tās drīzāk iedalītu ātrajās un lēnajās, evolucionārajās un revolucionārajās, vieglajās un smagajās. Salīdzināsim to ar niršanu zem ūdens. Var ienirt ļoti ātri, bet jāreķinās ar dažādiem sarežģījumiem, pat līdz letālam iznākumam. Bet vari ienirt arī lēnām, pilnīgi kontrolējot savu stāvokli.
Aijavaskas metode ir šī ātrā ieniršana un tai mēdz būt ļoti dažadas sekas. Tā ir ekstrēma metode, un mēs vispār tādas neiesakam pielietot. To var nosaukt arī par šoka terapiju.
Būtnes, kas piedalās šajā metodē, ir zemu plānu būtnes, kas nespēj pacelties augstāk par ceturto līmeni un jūsu izpratnē tās varētu saukt par destruktīvām būtnēm. Tās visas ietilpst plaša spektra šamaniskajās praksēs. Un ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka, kurš palīdz tev iziet šo pieredzi. Daudzi cilvēki, kuri praktizē šamanismu, it kā kodējas šo ceremoniju rezultātā. Tas nozīmē, ka viņiem pieslēdzas dažādas būtnes, kurām ir jābarojas no cilvēka enerģijas. Šīs būtnes pilda līgumu, ko ceremonijas laikā noslēdz ar cilvēku. Cilvēks prasa ķermeņa dziedināšanu, apziņas transformāciju, dažādu programmu izņemšanu, pasaules uzskata pārbīdi uz jaunu līmeni, un būtnes palīdz to izdarīt, bet par to sāk baroties no tavas enerģijas. Tas ir godīgs līgums. Un to vajadzētu zināt un ņemt vērā.
Pamatlikums ir šāds. Pēc pareizi veiktām energoapmaiņas vai apziņas paplašināšanas praksēm, nevajadzētu būt sliktai pašsajūtai. Tavs ķermenis visu parādīs. Tas, protams, nenozīmē, ka nevar būt sāpes, jo bieži vien bloki noņemās cau sāpju sajūtām, un pats ķermenis caur sāpju sajūtu signalizē par saviem blokiem. Tomēr tām ir jābūt gaišām sāpēm. Tādā nozīmē, ka tu kontrolē šīs sāpes un tev nav smagi no veicamām praksēm vai ceremonijām.
Augstāko plānu būtnes vienmēr atdot savu dziedinošo enerģiju bez maksas, jo zina atdošanas likumu. Likums paredz, ka, jo vairāk tu atdod, jo vairāk saņem. Gaismas būtnes pa tiešo pieslēdzas un saņem enerģiju no Avota, cik vien nepieciešams. Tāpēc tāds ir viņu uzdevums- atdot, tā sacīt, atbrīvot sevī vietu, lai vēl vairāk dievišķās enerģijas varētu uzņemt. Tāpēc došana it Gaismas būtņu dabiska īpašība un savā ziņā pat vajadzība. Šī iemesla dēļ nekādi apmaiņas līgumi slēgti netiek.
Zemāko plānu, vai kā jūs sauciet, tumsas būtnes no avota ir atslēgtas un vienīgais veids, kā tām eksistēt un papildināt savu enerģiju ir, meklējot to pie citiem. Cilvēciskā enerģija ļoti daudzām būtnēm ir ļoti pievilcīga. Zināmā mērā kā narkotika vai bauda/kaifs neatkarīgi vai tā ir ciešanu vai prieka enerģija. Var pat teikt, ka tas ir gaumes jautājums, kas kurai vairāk garšo...
Šo iemeslu dēļ, ja jūs esiet nolēmuši iesaistīties kādā šamaniskā praksē, mēs silti iesakam nodrošināt sev pilnu aizsardzību no saviem Augstākajiem Aspektiem un uzticēt viņiem visus līgumus un pašu prakses/ceremonijas norisi. Mēs saprotam jūsu ziņkārību un vēlmi izzināt neizzināto. Un pašlaik pasaulē šīs prakses ir kļuvušas ļoti pieejamas. Tomēr mēs ieteiktu no tām atturēties. Jums ir doti daudz augstāka plāna instrumenti darbam ar sevi, -tās ir gan dažas austrumu prakses, gan dziļa apcere un gremdēšanās sevī. Šīs prakses palīdz atvērt dziļāku un ciešāku sakaru kanālu ar savu Augstāko Es un Visu Esošo. Šīs prakses pietam ir drošas, kaut to apgūšana var prasīt vairāk laika. Tās ir tieši tās lēnās ieniršanas prakses, kuras ne tikai ir drošas, bet arī nodrošina ilglaicīgu efektu, kļūstot par jūsu eksistences un uztveres veidu.''
Un nobeigumā
Mūsu dvēseles ir izvēlējušās nākt tieši šajā laikā, jo šis laiks tām piedāvā iziet unikālu pieredzi. Pieredzi, kas pat visā Kosmosā ir pieejama ļoti reti. Mēs bijām gadu tūkstošiem zemu frekvenču diapazonā, kad nācās slēgt līgumus ar dažādiem gariem, barot savas bailes, izdzīvot. Tas bija laiks, kad mums pat nebija paredzēta (tikai pavisam dažiem, un tos mēs zinām, kā praviešus) pamošanās pieredze, sevis kā dvēseles apzināšanās, kontakta ar savu Augstāko Es atjaunošana, fiziskā un garīgā aspekta savienošana un savas realitātes pašradīšana! Šis ir laiks, kad mums jāatrod saikne ar sevi, jāsadzird savs Gars un jāiet rokrokā ar To.
Ar Garu, nevis gariem...
Inta
23.11.2018
P.s. Pievienoju vienu pieredzes stāstu angļu val., kam ''netīšām''uzskrēju virsū. Ir vērts izlasīt:
Vēl man kāda lasītāja atsūtīja informāciju par šo:
Par aijavasku pirms kāda laika uzdūros līdzīgai versijai:
The times....they are changing...hyperdimensional matrix on overdrive. I've felt and seen that coming for a while.....just another confirmation not to use any form of mind expanding substances anymore, especially ayahuasca. (potential trigger topic for some people).
"Ayahuasca, other ceremonial shamanic plants and psychedelic drugs are high risk behaviors that invite Attachments, Addiction Webbing and Possession for human beings on the planet during the Ascension Cycle at this time.
Ayahuasca plant spirit has been hijacked by many of the dark avatars and the consortium of NAA (Negative Alien Agenda) entities (occult hostile forces of the hyperdimensional matrix) that are on this planet during the Ascension Cycle looking to harvest Soul bodies and the possibility to take over the physical body. It is designed to interfere with true spiritual communication links and shut off the neurological communication functions between the persons consciousness and their higher spirit. It will install its own software programs to run the body, and brain in the autonomic functions of the Central Nervous System. It is usually an astral enlightenment program to trick the person into believing their artificially induced spiritual and altered consciousness state is real.
The Ayahuasca plant is connected to a massive spirit, that has grown in size from many people being falsely lead on this path and taking it at high quantities during this time. The design of this plant ceremony in most common cases, is that the spirit of the plant is manipulated by negative forces that want the original consciousness of the person taking the drug to leave the body and/or change Timelines. The goal for the Imposter Spirit that want to take over the human body either in the current time, or in the future timelines, use the Ayahuasca plant to act as its conduit and dark portal opening to allow access into the inner spiritual sanctum of that person."
- Lisa Renee
Here is my latest essay on this topic for more/better context:.
P.s.s Latvijā man nav daudz domubiedru, kas redzētu lietas šādi, bet tādu ir gana ārpus. Mēs pārrunājam šīs tēmas klātienē un forumos. Pēdējā laikā interesantas sarunas man ir bijušas ar Latvijā jau labi pazīstamo Krievijas (Tatarstānas) gaišreģi- Aliju Lučezarnuju. Esam vienojušās par sarunu cikla publicēšanu un Sirds Ceļa Skolas dalībnieki pirmie to saņems... Viņai ir milzīga pieredze, spēja redzēt no otras puses daudzas garīgās prakses un ļoti daudz piemēru no dzīves, kuri pastāsta un dod vairāk nekā jebkāda teorija.
Dalies savā pieredzē arī tu! Priecāšos par jebkādu atgriezenisko saiti! Esam!
Paldies, ka esi un, ka lasi! Sirds Ceļa blogā jau 8-to gadu dalos savā redzējumā, izpratnē un sajūtās, kas mainās un paplašinās līdz ar mani. Es nevēlos nevienu pārliecināt par savu taisnību vai pievērst savai ticībai, -arī es reiz pasauli redzēju 3dimensionālu un plakanu, un neviens man nevarētu iestāstīt toreiz, ka, iespējams, tā ir apaļa.. :) Tāpēc, ja rezonē mans skatījums, dalos ar prieku! Ja nē, tad vienkārši ej garām un netērē savu laiku, lai pārliecinātu mani (komentāros un vēstulēs), ka zeme tomēr ir plakana :) Sirds Ceļa blogs ir mana desmitā tiesa, 90% manas aktivātes norisinās Sirds Ceļa Klubiņā, bet pierakstīties ziņām no Sirds Ceļa Tu vari ŠEIT.
Esam!
