Idejas enerģija- iedvesma

Vispār pāsteidzoši! Lasu Lizas Gilbertas jauno grāmatu ''Lielā Burvība'' un tā ir arī par mani un

 manām sajūtām. Kaut ko es tik ļoti līdzīgu saskatu viņas tekstos, jau no '' Ēd, lūdzies, mīli'' laikiem...

Un, tā kā uzrakstīt vēlējos par to, kas sasaucas ar šo grāmatu, tad pirms rakstīt, izdomāju pamaeklēt savā blogā, vai jau neesmu kaut ko par šo tēmu uzrakstījusi.

Ierakstīju meklētājā ''Iedvesma'' un pirmie raksti, kas izleca, izrādījās gada nogalēs rakstīti! Viens pagājušo gadu, otrs, ko pārlasīju, -3 gadi atpakaļ. Vēl pirms ''Latvietes karmas'':)

Mani Saulgrieži, kas vasarā un ziemā, ir iekšējā klusuma laiks, kad cenšos būt mājās, ideāli viena, vai iekšēji viena... Tad spēju sajust pilnā mērā šo enerģiju burvību.

Šīs dienas stāsts ir par idejām un iedvesmu. Un tikko atcerējos, ka nevis blogā es jau par šo rakstīju, bet otrajā grāmatā.

Lūk, fragments no ''Ardievu, Karma!'' nodaļas par darījumu vidi jaunajās enerģijās:

Ideja ir galvenais jebkurā darījumā, jo tā satur kodētu sākotnējo dievišķo informāciju. Iedomājies – maza sēkliņa, kas izaug par lielu koku. Kas tas ir par spēku, kas ļauj šim trauslajam asniņam izaugt pat caur asfaltu? Mēs varam salauzt šādu asniņu ar vieglu pirksta pieskārienu, bet tas spēj izlauzties cauri asfaltam, izaugt un dot augļus. Šis spēks nav izskaidrojams ar fiziskās pasaules likumiem.

Ideja ir tāda pati sēkla, kas ir pamatu pamats jebkam, kas nākotnē no tās var izaugt. Ideja satur sākotnējo enerģētisko potenciālu, ko mūsdienu zinātne nevar izmērīt. Kā tev šķiet, no kurienes nāk idejas? Kur tās rodas? Kur atrast vispiemērotāko un efektīvāko ideju?

Ir ļoti liela atšķirība ‒ tu ideju pasmel no Visuma informatīvā lauka, tev to pačukst Augstākie spēki vai arī tu ar prātu mēģini izdomāt izdevīgāko produktu, pakalpojumu naudas pelnīšanai. Kāpēc tas ir svarīgi? Vienā gadījumā tev būs viss Gaismas ģimenes enerģētiskais atbalsts, jo tu darīsi to, ko Dievs no tevis gaida un vēlas, otrā gadījumā – tu būsi viens.

Visuma internets ar visām iespējamajām idejām ir pieejams visiem, ir jāiemācās pie tā pieslēgties, redzēt zīmes, sajust iekšēji un atpazīt, kā ir, kad dzimst ideja. Visums zina, ka tu to vari realizēt, tāpēc aicina izmanot. Diemžēl cilvēki netic paši sev un noraida visu, kas viņam pastāvīgi tiek piedāvāts. Visbiežāk tieši prāts ir tā aizņēmis visu cilvēka telpu, ka nekam citam vairs neatliek vietas.

Cilvēks vēro citu idejas, skatās ‒ lūk, kāds ir sācis to realizēt, viņam sanāk. Tikai pēc tam, kad redz citu gūstam panākumus, uzdrošinās mēģināt. Bet diemžēl ir par vēlu! Visumam nevajag kopijas! Tas jau ir kādam iedevis konkrēto ideju ar visu tās enerģētisko potenciālu. Ja tu kādu kopē vai atdarini, redzēdams viņa panākumus, zini – tu ne tikai esi aizņēmies svešu ideju, tev būs arī jāiztērē ļoti daudz spēka, enerģijas, veselības, lai kaut ko panāktu ar šo ideju, un prieku tā nenesīs. Visumam un tavai Dvēselei (kas ir daļa Visuma) tas vairs nav vajadzīgs, jo šo pieredzi Visums jau apguvis ar kāda cita starpniecību.

Daudzi cilvēki man saka ‒ viņiem neesot ideju. Man to ir grūti iedomāties, jo man vienmēr ir bijis ļoti daudz ideju. Es nekad pat neesmu spējusi tās visas realizēt. Idejas un iespējas es redzu visur. Esmu mēģinājusi dalīties ar tām, pat palīdzējusi tās realizēt, bet parasti tur čiks vien sanāk. Arī es zaudēju enerģiju. Un tagad jau skaidri saprotu, ka enerģija man tiek dota tikai manām idejām. Jo tās abas – ideja un enerģija ‒ nāk komplektā.

Redzu, kā sitas tie ļaudis, kas mēģina realizēt aizņemtu ideju, ‒ pircējs šo pakalpojumu neizvēlas, ātri viss apsīkst, izbeidzas. Tā vērojot, šo to esmu secinājusi. Visums ir pārpilns, tikai drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku ir ļoti maz. Tāpēc tiem, kas dara, realizē, idejas birst kā no pārpilnības raga, bet pārējiem šis kanāls ir ciet, jo gan jau Visums ir vairākas reizes klauvējies pirms tam. Bez rezultātiem. Atliek vien palūgt Debesīm, Visumam vēl vienu iespēju, saņemt drosmi un sākt.

Arī tajā, vai tavā dzīvē kaut kas mainīsies vai ne, ir svarīgs nolūks. Ir jāpieņem lēmums kaut ko sasniegt. Kāds to izdara piecpadsmit gadu vecumā, kāds – piecdesmit, bet vairākums šādu lēmumu diemžēl nepieņem nekad.''

***

Elizabete Gilberta šo grāmatu, kuru pašlaik lasu, - ''BIG MAGIC'' ir izdevusi 2015.gadā, - tad, kad arī es rakstīju šos vārdus.

Lasot tagad tikko izdoto latviešu izdevumu, velkās viena paralēle aiz otras. Un viņa apraksta arī savu vispārsteidzošāko gadījumu, un proti:

Viņa, vēl pirms grāmatas ''Saistības''uzrakstīšanas, nejauši izdzirdēja stāstu par Brazīlijas maģistrāles caur džungļiem taisīšanas projektu 60-jos gados un, kā lietus sezona un daba neatstāja no šī projekta nekādas pēdas... Viņai atnāca sižets, galveno varoņu raksturi un notikumu, kas darbosies uz šī fona un viņa ar lielu azartu un iedvesmu metās šim darbam klāt.

Tomēr pēkšņi viņas personīgajā dzīvē viss tā sagriezās, ka viņai nācās pamest Ameriku uz laiku un uz diviem gadiem atlikt šī romāna rakstīšanu. Kad viņa atkal mēģināja pēc šiem gadiem ar milzu stūrgalvību tam pieķerties, tas bija ''pazudis''. Nevis fiziski, bet viņa nespēja neko ar šo ideju izdarīt, nekas ''nenāca'', nekas nevedās...

Un tad, viņa nejauši iepazinās ar kādu citu rakstnieci, ar kuru izveidojās draudzība, līdz vienu kopēju pusdienu laikā, šī otra rakstniece, izmeta frāzi, ka ir uzsākusi rakstīt romānu par Brazīliju.

***

Es reiz redzēju kādu sapni, ko pamostoties ierakstīju savā FB joslā:

Man šonakt bija spilgts sapnis: 

Es redzēju, ka kāda Būtne, stāv pie tādas, kā letes, kā altāra un saka man: redzi, visas idejas, viss, ko Mēs vēlamies realizēt uz šīs Zemes, te stāv. Mūsu piedāvājums ir pieejams visiem. Daudzi iet garām, nepamana. Daži pamana, grib paņemt, bet baidās. Viss, kas te ir, - ir brīvā piedāvājumā, kurš pirmais paņems, tas dabūs. Kamēr neesi ideju paņēmis (sācis darīt) , tā nav tava- tā vēl joprojām atrodas uz letes, tu esi to tikai ieraudzījis.  Un lika šo ziņu kādam nodot... 

Pagaidām esmu izlasījusi Lizas grāmatai tikai trešdaļu, bet visu laiku brīnos par sinhronitātēm, par ko gan man vairs brīnīties nevajadzētu :)

Arī man, kad izdevu pirmo grāmatu, tik daudzi teica kaut ko līdzīgu šim: ''es jau arī sen plānoju rakstīt grāmatu par šo tēmu'', ''Tu paņēmi tieši manu ideju'', utml.

***

Bet, zini, kas mani pamudināja uzrakstīt šo rakstu?

Gunta, kāda brīnišķīga, gaiša sieviete, kuras epastu es saņēmu pāris dienas atpakaļ. Atļaušos to te ielikt un atstāt bez komentāriem, jo komentāri te ir lieki!

Sveika, Intu!

Šo jauko notikumu piedzīvoju jau septembra beigās, gribēju uzrakstīt, bet kaut kā neuzrakstījās, tagad burtiski kā sniegpārsliņas no visām pusēm nāk ziņas no Tevis, atgādinot... turklāt vēl Ziemassvētku laiks. Dāvanu laiks. Un šo notikumu sajutu kā īpaši brīnumainu Dāvanu.

Septembra beigās devos uz Cēsīm, līdz vilcienam vēl bija laiks, iegāju J.Rozes grāmatnīcā palūkot ko interesantu.

Tieši pašā pirmajā stendā skatos - wooow, Tava meditāciju grāmatiņa bērniem jau gatava! Tā kā medijus nelasu, maz arī esmu sociālajos tīklos, zinu tikai notikumus ar kuriem draugi padalās. Par Tavas grāmatiņas iznākšanu nebiju dzirdējusi.

Nu lūk, protams, ar lielu interesi vēru vaļā, nu kāda tad tā izskatās, kas ilustrējis UN....

paliku ar muti vaļā, ieraugot vienu no ilustrācijām.... JO...

...jo, kad piedāvāji iespēju piedalīties ilustrēšanā, bet vēl pati biji pārdomās, kurš, kas, kā un kad... beidzot mūsu sarunu, man acu mirklī, atnāca ilustrācija Mīlestības meditācijai, kuru uzreiz arī priekš sevis piefiksēju.

Tai brīdī es pat nezināju, vai savā grāmatā esi paredzējusi Mīlestības meditāciju.

Domāju, nu tad jau redzēs, ja Tev šāda meditācija nebūs, vai kāds cits to būs jau izvēlējies, lūkošu, vai atnākusī ilustrācijas skice būs vai nebūs lietojama.

Tā kā par šo vairs nedevi ziņu, ļāvos notikumiem un visu šo laiku arī neko daudz vairs par šo projektu nedomāju. Līdz brīdim, kad grāmatnīcā satiku jaundzimušo grāmatiņu.

Tāda ir stāsta praktiskā daļa :), bet.... tad sākās Dāvanas: :)

:) šķiru grāmatiņu - ieraugu vienu no ilustrācijām, lūk šo:

un šī bija tā, ko vienā elpas vilcienā sev uzskicēju pēc mūsu pirmās sarunas, vēl neko nenojaušot par topošo saturu:

Un... tā ir... MĪLESTĪBAS MEDITĀCIJA!!!!!!

Woooow!!!!

Šis mirklis bija TIK iespaidīgs, tik īpašs, tik samīļojošs, tik tuvu sajutu Debesu klātbūtni!...

Un Dāvanas bija divas: 

Pirmā. Tikai pēcāk piefiksēju, ka mana pirmā reakcija, ieraugot Tavu jau iznākušo grāmatiņu un šo ilustrāciju, bija - ĻOOTI nu ĻOTI liels prieks un saviļņojums!!! 

Mīlestības sajūta, gavilēšanas sajūta. Jā, dominējošā - LIELS PRIEKS. 

Es droši nepateikšu, bet, manuprāt, krietni skaļi pa visu veikalu iesaucos: woooow!

Pieļauju, ka kādus gadus atpakaļ nebūt tā nebūtu - iespējams pirmā sajūta būtu vilšanās, a kā tad tā?

Mani ļoti iepriecināja mana iekšējā reakcija. Ļoti. Katram jau savi mazie "negantuļi" iekšā sēž, gribam to vai nē, un ar prāta izlemšanu - būšu tāda vai šāda, kā pati labi zini, nepietiek. Un šī bija MILZU dāvana man pašai no sevis. Skaisti. Paldies TEV, ka caur Tevi tas varēja NOTIKT!

Otrā. Šīs viss notika tajās dažās minūtēs vienlaicīgi - otrā dāvana, ko tagad centīšos ietērpt vārdos, bet, kas atnāca tieši SAJŪTĀS - proti, sajutu, piedzīvoju fizisku sajūtu, kā tas ir BŪT VIENOTIEM. 

Darboties KOPĪGAM labumam. Un nav svarīgi, kurš dod impulsu, kurš realizē matērijā, kurš vienkārši ir klāt turot mīlestības lauku. 

Ļoti spilgta sajūta, kas ilga krietnus mirkļus, kuru arī vizuāli redzēju - šo vienojošo gaismas režģi, kā tas viss caurvijas - pat nezinu, vai to varu nosaukt par gaismas režģi, cenšoties ietērpt vārdos sākšu izmantot jau zināmus priekšstatus, un tas vairs nebūs tas, ko pieredzēju.

Šī bija tā reize, kad sapratu, kāpēc reizumis mūki, radot mākslas darbus, zem tiem neparakstās (savulaik mans ego par šo brīnījās).

Nav svarīgi kurš, svarīgi, kas ir RADĪTS, un KĀ TAS kalpo kopējam labumam.

Fiziski pieredzēju vārdus, kurus Dieviņam un sev katru dienu saku: ....es, Gunta, esmu vienota ar Visu, kas ir; es, Gunta, esmu tīra Dieva Mīlestība un Gaisma; es esmu tā, kas es esmu....

Jā..... visu to dienu jutos kā spārnos, smaidīju līdz ausīm līdz pašām Cēsīm un vēl visu atlikušo dienu :)))

Paldies Tev, Intu, ka caur Tevi varēju pieredzēt tik dāsnas Dāvanas! Ļoti īpaša pieredze priekš manis.

Un, tā kā Dāvanu laiks - tad šobrīd sajūtās sakopoju milzu zeltainas gaismas kupolu un sūtu Tev, lietošanai pēc Taviem ieskatiem - uzliec aukšpēdu - kāp iekšā un peldies zelta gaismiņās, vai liec ar apaļumu uz augšu un lieto kā mājiņu, kurā ieiet un veldzēties ;)

Lai Gaiši it visā gan Tev, gan Taviem mīļajiem!!!

Miera un Mīlestības svētītu Ziemas Saulgriežu laiku!

Gunta

Pievienojos Guntai un skauju Tevi šajā Saulgriežu laikā...

Inta 

2017.gada, 21.decembris

Partnerattiecības nākotnē. Pilna saruna ar astrologu un filozofu Ediju Spāri

Jau nedēļu cenšos atvēlēt kādu stundu dienā, lai ievestu kaut nedaudz kārtības savā virtuālajā virtuvē un noliktavā, kas glabājās datora failos... Ak, kādēļ tik viegli ir tur visu noglabāt, bet tik grūti un laikietilpīgi visu revidēt un izmest lieko?:)

Bet vērtīgo pārnest uz blogu...

Vesela nodaļa, kurā pamatīgi iztirzāju šo tēmu ir grāmatā ''Ardievu, Karma!'', bet šeit ielieku pilno, neapstrādāto interviju ar Ediju (grāmatā ir daļa), kura notika pusotru gadu atpakaļ, bet aktualitāti nav zaudējusi arī šodien...drīzāk tikai iegūst.

Pirms intervijas mēs apspriedām slavenā astrologa Pāvela Globas koncepciju, ko Edijs papildināja ar savu redzējumu.

Pirms sarunas ar Ediju ielieku fragmentu no P.Globas koncepta, lai Tev būtu skaidrs konteksts:

„Ikviens laikmets nes sevī tā zīmei un vibrācijām atbilstošu izpratni par visiem procesiem, kas notiek sabiedrībā.

Vīrietis Ūdensvīrs ir jaunā laikmeta simbols, ko raksturo šādi jēdzieni: neparedzamība, brīvdomība, atklātība, iecietība, novatorisms. Šīs īpašības arī raksturos vīrieša ideālu. Katra laikmeta ideālo sievieti raksturo pretējā zīme horoskopa aplī, kas Ūdensvīra gadījumā ir Lauva. Pretējās zīmes it kā papildina viena otru, kompensējot tās īpašības, kuru trūkst, tāpat kā tas notiek partnerattiecībās.

Ūdensvīra laikmetā sievietes arvien vairāk jutīs sevī tieksmi un vēlmi izpaust pretējās solārās zīmes – Lauvas – īpašības. Tieši sievietes individualitāte var kļūt par jaunās ēras vēstures dzinējspēku. Sievietes pamazām pavisam aizies no vīrieša pakļautības, bet kardinālās feminisma idejas transformēsies līdztiesībā, cieņā un pilnvērtīgā sadarbībā. 

Lai arī Ūdensvīra zīmes enerģijas, grieķu mīts par Ūdensvīra zvaigznāja rašanos un Urāna kā valdošās zīmes ietekme norāda uz zināmu dzimumu lomu izplūšanu, homoseksuālu attiecību un dažādu dīvainību palielināšanos sabiedrībā, tomēr diez vai brīvdomība šajā jomā ņems virsroku pār tradicionālām pāru attiecībām. Jāņem gan vērā, ka Urāns ir brīvības planēta, bet Ūdensvīrs, ko tā vada, ir draudzības un patiesas saprašanās zīme, kam pamatā ir cieņa un partneru vienlīdzība. Tādēļ tas nebūtu nekāds brīnums, ja uzskati par ģimenes institūtu kā tādu kardināli mainītos un tiktu pārskatīti. Visticamāk, Jaunajā laikmetā attiecībās starp vīrieti un sievieti vairs nebūs svarīgi pakļaut vienam otru, kā tas bija agrāk, bet būtiska būs līdztiesība, partnerība, savstarpēja sapratne un garīgas vienotības ideja. 

Jebkuras zīmes vīrieši arvien vairāk sāks izpaust Ūdensvīra īpašības, un ideālā sieviete šādam vīrietim būs tā, kas izpaudīsies kā īsta Lauvene. Runa ir par arhetipiskām īpašībām, ko izpauž abas šīs zīmes. Pastāv iespēja, ka sievišķais pirmsākums nākotnē kļūs pat aktīvāks nekā vīrišķais, jo Lauva ir Uguns, bet Ūdensvīrs – Gaisa zīme. Saule, kas ir dzīvības enerģijas avots, Lauvā ir mājās, bet Ūdensvīrā – izsūtījumā. Tas nozīmē, ka daiļā dzimuma pārstāves arvien vairāk centīsies izpaust savu individualitāti, atvērt visu savu radošo un fizisko potenciālu. Jaunā laikmeta sievietes ideāls – tā ir efektīga aktrise, kas aktīvi izpauž savu radošo pirmsākumu, demonstrējot pašas individualitāti, pārliecinātību par sevi, savu spēku un intelektu. Šādas sievietes ir pašpietiekamas, viņas pašrealizējas, nealkst pēc kāda, kas rūpētos par viņu apmaiņā pret kaut kādu mistisku drošības izjūtu. Materiālā neatkarība no vīriešiem un pārticība nākotnes vārdā sievietēm kļūs par normu un mērķi. Jaunajās enerģijās viņām tas izdosies daudz vieglāk. 

Lai atbilstu Jaunā laikmeta prasībām, sievietei jābūt ļoti radošai, jo Lauvas zīme simbolizē ne tikai spēku un sava veida karaliskumu, bet arī cilvēka radošo dabu. Tieši radošums izpauž mūsos dievišķo pirmsākumu, kas liek meklēt pasaulē skaistumu un harmoniju. Un Lauva ir skaistuma, mīlestības un radošās realizācijas zīme, kas savā visaugstākajā izpausmē kļūst par īstenu Radītāju, kurš dāsni dalās savā neizsīkstošajā saules enerģijā ar apkārtējiem, nesot pasaulē siltumu, skaistumu un harmoniju. Spilgtās nākotnes sievietes, kam līdz ar ārējo skaistumu un pievilcību piemitīs arī dziļš, vieds prāts un talanti, patiesi var kļūt par galveno vēstures virzošo faktoru. 

Jāpiebilst, ka jaunā tipa sievietes mājas un sadzīves lietas uztvers kā apgrūtinājumu, jo Vēzis (kas atbild par mājām, sadzīvi, ģimenes pavardu) Lauvam ir 12. zīme, kas simbolizē važas, atkarību un nespēju izpaust sevi. Brīvību Lauvenes meklēs komunikācijā un ceļojumos (Dvīņi ir 11., brīvības zīme Lauvas sievietei), visādi cenšoties paplašināt māju robežas, ko vairāk sāks uztvert kā cietumu, nevis kā cietoksni. 

Aizejošajā Zivju laikmetā sievietes ieņēma pakļautu lomu attiecībā pret vīriešiem. Viņu radošais potenciāls tika apspiests, un vēsturē ir salīdzinoši ļoti maz sieviešu vārdu filozofu, komponistu, rakstnieku, mākslinieku un matemātiķu vidū. Kāds ir iemesls? Vai tiešām Dievs būtu skopi piešķīris sievietēm talantus, atstājot tām tikai ārējo skaistumu? Protams, ne. Iemesls tam ir kosmiskās enerģijas Zivju laikmetā, ar kurām saskaņā sievietes iemiesoja Zivju zīmei pretējo – Jaunavas zīmes – arhetipu, kas simbolizē pienākumus, kalpošanu un pakļaušanos. Ideāls Zivju laikmeta sievietes tēls bija Jaunava Marija – tīrības, nevainības, laipnības un visa piedošanas simbols. Patriarhālās sabiedrības sociālās attiecības pakļāva sievieti, pieprasot no viņām tādas īpašības kā pieticība, pieklājība, ieturētība, čaklums (tipiskas Jaunavas zīmes īpašības). Nevainība (jaunavība) – lūk, kas tika visaugstāk vērtēts, izvēloties līgavu! 

Nekā tāda nebija ne Auna ērā, ne Vērša ērā. Šajā – Ūdensvīra – ērā tāds tikums kā nevainība ir devis vietu pavisam citām prioritātēm. Seksuālā brīvība un sievietes pašizpausme visās jomās (kāda tā ir tagad) bija neiedomājama Zivju ērā, kad sievietes ideāls bija tikumīga, kārtīga saimniece, kristiete vai musulmaniete, daudzbērnu māte, ģimenes pavarda sargātāja...'' /Pēc. P.Globas/ 

Kā Edij, domā Tu?

Pēc manām domām, izskaidrojums Ūdensvīra laikmeta parterattiecību jomu savādāk ir jātulko. Nav pareizi visu sadalīt, austošo prizmu, laikmetus sakot, ka visi šie laikmeti 100% simbolizē vīrišķo sākumu, un kā vispār tas ir vīrietis kā tāds un pretējā zīme rakturo sievišķo pirmsākumu un sievieti kā tādu.

No otras puses mēs visi dzīvojam duālisma pasaulē. Tā arī šajā laikmetā noteica- Saule- diena ir vīrišķā, Mēness, nakts ir sievišķā. Globas viedoklis iziet tikai no patriarhālā redzējuma. Jo mēs sākām, mēs uzvarējām, mēs nosakām. Un jūs esat tie, kas ir tajā pretējā pusē.

Vēstures gaitā mēs redzam, ka vīrieši apspieda sievietes un tamlīdzīgi, bet šodien mums jau jāskatās caur citu prizmu, - ka mums visiem jāiet gan sievietēm, gan vīriešiem (uz Jauno Laikmetu)

Un šinī laikā, kad Neptūna, Zivs laikmets iet uz beigām, mēs atrodamies situācijā, kad jaunais un vecais pastāv vienlaicīgi.

Ja skatāmies, uz ko balstījās Zivs vērtības, tad tās bija kristīgās, reliģiskās, vai vērtības uz Dievu (kā tādu). Mēs visu laiku mēģinājām dzīvi pakārtot Dieva teiktajam, caur meditācijām atrast pareizo virzienu un pareizo ceļu pie Dieva. Tāpēc radās vairāki kristīgie paveidi un neskaitāmas reliģijas, kas bija mēģinājumi atrast vispareizāko virzienu.

Sievietes nonāca otrajā plānā, kaut skatoties vēstures griezumā, šad tad jau sievietes nozīmīgos momentos arī bija pie šprices. Bet viņas to visu darīja tanī pašā vārdā, ko vīrietis, - vai nu Dieva vārdā vai ticības vārdā, jo viss impulss ir ticība vai pārliecība. Jo, lai mēs nepazaudētu saikni ar realitāti, mums otrajā pusē ir Jaunava (Zodiaka apļa pretējā pusē Zivīm), kas saka, ka attiecības var viedot tikai tad, ja mēs atrunājam, kāda būs šo attiecību forma. Tiek sadalītas jomas. Jo kas tad ir Jaunava? Jaunava ir grāmatvede, kas grib visu salikt pa plauktiņiem. Tātad mēs sakārtojam attiecību formātu pēc šī principa. Tā ir teicis Dievs, tā mēs varam sakārtot garīgo vidi, jo viss ir atrunāts.

Tagadējais, Ūdensvīra laikmets ir brīvības un neatkarības laikmets. Problēma ir ne tikai tajā, ka (cilvēki) nevar un negrib veidot attiecības. Es gribu teikt, ka tieši vīriešiem ir lielākās problēmas pašlaik. Viņi ir sterilāki (?). Tajā pašā laikā, sievietes arī vairs negrib bērnus.

Mēs gribam neatkarību, bet tajā pašā laikā vēlamies, lai mūs nēsā uz rokām. Neatkarīgi no tā, vai esam vīrietis vai sieviete, mēs vēlamies, lai mūs novertē, bet nepieliksim pirkstiņu, lai pierādītu, ka esam novertēšanas vērti? Mums ir karaliskā apziņa, - mums pienākas. Karaļi necīnās, cīnās imperatori. Pat dabā, lauva neiznīcina otru lauvu, ja tas ir ārpus bara. Tīģeris pretēji, var pat apēst savus bērnus. Lauva, ja nevar justies uzmanības centrā, var sēdēt stūrīti un vērot. Tā kļūst aktīva tikai tajā mirklī, kad to nēsā uz rokām- tad tā atdzīvojās. Pārējā laikā guļ kokā un žāvājās,- gaida, kad atnāks skatītājs. Līdz ar to visas attiecības īsti nerisināsies, viens gaidīs uz otru, kad tu man kaut ko atnesīsi. Atnesi, - labi, neatnesi... Atkal, neatkarīgi - vīrietis vai sieviete.

Kas notiek pasaulē- mainās prioritātes. Sieviete kļūst aktīvāka. Ir 2-tūkstošie gadi, par kuru jau Klizovskis un citi rakstīja, ka nāk sievietes pārvaldīšanas laiks, bet tas nebūs tādā formātā, ka pilnīgi nomainās patriarhāts uz matriarhātu. Vieninieks (ar ko bija saistīts iepriekšējais gadu tūkstotis) bija saistīts ar patriarhātu, bet 2nieks nav saistīts ar matriarhātu, -tas ir saistīts ar to, ka mēs divātā stāvam blakus un mēģinam atrast kompromisu. Nevis, kā tagad tu uzņemsies, vai es uzņemšos. Ja ir pretstāvēšana mums nekas nesanāk. Teikt, ka sieviete tagad būs lauvene... (ir palikt duālajā pasaules uztverē)

Es drīzāk teiktu, ka abi dzimumi būs kā ūdensvīrs, kas prasīs lauvas tipa attiecību formu, kurā man vajag zvaigzni, karali vai karalieni blakus, ar kuru varu lepoties. Es pats būšu neatkarīgs, bet tu būsi tā, ar kuru es lepošos. Vai tu būsi tas otrs, ar ko es lepošos? Tas, ka sievietes kļūst arvien aktīvākas- tas ir viens, tajā pašā laikā pasaulē nevar būt tukšums. Ja viena daļa pāriet uz aktīvo pusi, tad otra daļa uz tukšo pusi. Vīrieši RIMI sēž tagad kasēs... Biju Spices Lido, traukus vāc, nes prom tikai puiši. Kas tad īsti notiek? Vai tad tas ir Ūdensvīra simbols,- vīrišķais neatkarīgais? Šis ir pakļautais!

Vīrieši ir apjukuši, - šajā pārejas periodā viņi vairs nezina, kas ir vīrišķais, kur meklēt savu vīrišķību!

Protams, pārejas laiks rada neizpratni un apjukumu, kamēr viss noskaidrosies. Tomēr tajā pašā laikā attiecību formas meklēs kaut ko jaunu. Kā mums tagad divatā dzīvot, audzināt bērnus, rūpēties par īpašumu... tagad tēvi ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu, pat pirms 5-10 gadiem jau bija vīrieši, kas teica, ka viņi grib sēdēt mājās ar bērniem. Lai viņa iet un cīnās un trako.

Ūdensvīra laikmets ir par to, ka vairs nebūs 100% noteiktas dzimumu lomas un, kurš būs galvenais.

Visgrūtāk būs pielāgoties tām vērtību sistēmām, kuras pakļaujas tradīcijām, kultūrai un reliģiski-vēdiskām vai patriarhālām sistēmām, kurām ir stingri noteikumi.

Mēs varam mēģināt skatīt, kad, kurā ērā bija uzrakstīts konkrēts likums, konkrēti noteikumi. Pirms Zivs ērās bija naudas kults - Vērsis, vēl pirms tam varas kults- Auns, pēc visa tā bija jāiemācas mīlēt, jāiemācās līdzcietība, mīlestība, ekoloģija, ka cilvēks ir dzīvība, ko jāvērtē, daba ir vērtība. Mēs aktīvi to mācāmies.

Bet ir kultūras un valstis, kas ir vēl ārkārtīgi tālu no tā. Praktiski visi austrumi.

Neatceros, kurā valstī premjeram nav zināms, kad viņš ir dzimis, jo tur līdz piecu gadu vecumam nefiksē bērna piedzimšanas laiku, jo tur mirstība ir tik augsta, ka  nav vērts. Bērni tur mirst kā mušas, -viņi nav vērtība!

Cilvēks nav vērtība. Līdzīgi kā padomju laikos. Cilvēks nebija vērtība pats par sevi, viņam bija jākalpo un jāmirst dēļ partijas. Visi neatkarīgie tikai uzskatīti par spītalīgajiem un bija jāiznīcina vai jāizolē.

Jo Tev ir jākalpo 'karalim''. Nav svarīgi valsts vai sādžas karalim.

Mums ir jāiemācās, ka mēs varam būt vienoti. Tā ir mīlestība pret visiem cilvēkiem. Tā ir zināmā mērā parādīt, ja es daru tev pāri, tad citi darīs citiem pāri... Mēs esam mentāli saistīti... Visa literatūra māca, ka ir jādomā, par ko tu domā... Mums māca saprast, ka mēs esam vienoti.

Realitātē, dzīvē mēs redzam, ka sievietes visvairāk sēž nodarbībās, mācās astroloģiju. Uz 100 sievietēm ir 2-3 vīrieši. Paiet laiks, tās 100 sievietes vēl staigā un meklē, bet tie 2-3 vīrieši sāk mācīt nākamās 100 sievietes. Vīrietis, ja kaut ko nolemj, viņš vienkārši iet un dara,

Austrumos sieviete ir nosķirta. Jo gadsimtu gadsimtos viņa ir bijusi nospiesta. Kāpēc viņas ir maz. Jo netiek izglītotas. Sievietes garīgi mostās tur, kur ir izglītība...

Apjukums ir tādēļ, ka Ūdensvīra laikmetā viss ir atvērts- piedāvājums ir plašs. Ņem ko gribi. Pašam ir jātiek skaidrībā. Kā tikt? Atbilde ir sirds. Mana sirds balss ir tā, kas pateiks priekšā. Un tā nav tikai sievietei. Tas ir abiem dzimumiem. Tikai sirds balss man pateiks priekšā kā man pasaulē rīkoties.

Ūdensvīra laikmets ir tas, kas parāda, kāds esmu es, bet mana sirds ir tā, kas pasaka priekšā, kā man saprasties ar manu partneri. Ja es neieklausīšos savā sirdī, es nevarēšu izveidot apmierinošas attiecības. Vispār kā tādas, neatkarīgi no dzimuma. Ja mēs iesim pavadā (noteikumiem, pieņēmumiem, uzstādījumiem)- viņām jābūt tādam vai šitādam,- nekas nenotiks.

-Tagad ir tik daudz piedāvājumu izprast attiecības, kas balstīti senajās zināšanas, cilvēki mēģinot tās ''uzmērīt sev'' jūt, ka nekas nenotiek- nestrādā, vai strādā minimāli...

Ir labi, ka tu kaut ko tādu sāc kustināt, skatīsimies, kas no tā iznāks. Jo vairāk visi par to runās, jo vieglāk būs cilvēkiem. Ja neviens neraksta, nerunā, bet es viens to izdomāju, tad tevi par normālu neuzskata...

-Es pati vēroju, lasīju, interesējos, uzmērīju uz sevi, klausījos, ko man stāsta citas sievietes un iekšēji jutu lielu pretestību pret seno zināšanu atdzimšanu. Sajūtas, izpratne par enerģijām teica, tas neder, nestrādā, ir jāiet uz priekšu, nevis jāskatās atpakaļ...

-Mēs nevaram modernā vilcienā braukt tā, kā braucām pirms 100 gadiem. Ir jādara kaut kas cits. Līdz ar to mums ir jāmeklē, visas tās vecās mācības, Vēdās...ir noiets etaps. Būs vietas, kas tiks uzturētas vēl ilgi... Tādēļ civilizācijas mirst (lēnām)- bija miljoni, uzplaukums, tad pagrimums un bojāeja...

Jaunajā laikmetā viss būs jāapvieno. Tas nav tikai vīrietis vai sieviete, kas vēlas būt brīvi un neatkarīgi. Jautājums ir kā uztvers neatkarību vīrietis un kā sieviete... Jaunieši negrib vairs īsti precēties, negrib bērnus... Atnāk pie manis sieviete...kam cikls spiež. Vaicā, vai man cikls ir beidzies, vai es varu vēl pagaidīt vai jādzemdē tagad?

- Iedzīvotāju skaits samazināsies turpmāk, jo tagad šeit ir maksimums Dvēseļu sanākušas, lai piedalītos Pārejas ballītē..

-Tieši tā, tagad mums nevajag tik daudz pārdzimšanas periodus, mēs varam ātrāk iziet savas mācībstundas. 

Kā tu kā vīrietis uztver šo laiku, laikmetu? Kā vīriešiem tagad ir ap sirdi?

No vienas puses es piekrītu, ka vīriešiem ir grūti pašlaik... Pats gan es jau 20 gadus gatavojos šim laikmetam. Vienmēr esmu teicis, ka sievietes nāks... Es to neuztveru, kā traģēdiju. Tieši otrādi, es iedrošinu sievietes, ka viņām nav jāgaida uz vīrieti. Ka viņas drīkst spert pirmo soli.

Bet vīriešiem...Tagad ir grūti...kā ar tiem traukiem.. Jāmeklē darbs tradicionāli sieviešu sfērā.

- Bet varbūt to ir panākušas tehnoloģijas, kas ir minimizējušas smago fizisko darbu daudzumu?

-Tehnoloģijas ir panākušas, ka vienīgais fiziski smagais darbs ir nest traukus... varbūt tā ir atbilde...? Darbs uz kājām tagad ir viens no smagākajiem.

-Bet psiholoģiski?

Psiholoģiski, es domāju, ka ir vēl grūtāk. Viņiem ir jāparvar sevi lai aizietu (uz šādu darbu). Tā ir kaut kāda bezizeja, kas ir tur viņus ielikusi. Es saprotu, ja studiju  laikā jaunietis to dara, bet, ja tas jau ir pamatdarbs, tad manuprāt, jau viņa audzināšanā ir robs. Viņš nav iemācīts pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Jo tagad praktiski bez izglītības, neatkarīgi no dzimuma, neviens nevar veidot savu karjeru. Cik tad vajadzīgi tie grāvju racēji? Maz...nākamie pēc smaguma, nāk tie darbi, kur jāstāv kājas...Jā, tā varētu teikt, ka sakarā ar civilizācijas attīstību, darbs veikalā, trauku vākšana utml. ir kļuvuši par smagajiem darbiem. Fiziski smagākajiem.

Tagad daudzi pievēršas vēdiskajam un meklē vecos principus: ''vajag atgriezties, jo bija kārtība un skaidrība''. Skaidrība bija. Par kārtību varam diskutēt, bet bija skaidrība. Bija skaidri spēles noteikumi.

Tagad spēles noteikumu nav,- tev ir jāizvēlās, kas tieši tev der. Kas būs tava pamatvērtība, lai tu varētu sadarboties ar pārējiem cilvēkiem.

Jo Ūdensvīrs tā ir brīvība. Tu vari darīt to vai šito. Nav vairāk stingri noteiktas lomas, tāpēc sievietes tagad var izvēlēties cilāt stangu... Ja viņas to grib, ja viņām tas liekas forši. Bet tā ir brīva izvēle, ko piedāvā Ūdensvīra laikmets. Cits jautājums, vai tavs organisms un prāts ir tam gatavs.

Jautājums ir par to, kā katrs uztvers (savu un otra) neatkarību. Tomēr katrs prasīs blakus personu, kas ir lauva, karalis, Es varu veidot atteicības tikai ar to, kas ir īsta personība. Es nevaru veidot attiecības ar cilvēku, kas nav personība. Kurš pats īsti nezin, ko viņš grib un, kas viņš tāds būs, un ko viņš dzīvē grib panākt. Tikai tad, kad es zinu, ko tu gribi, pēc kā tiecies, es varu to akceptēt- tas ir forši, es varu samīlēties tevī... Ja es redzu, ka tu neesi personība.

Tā daudziem ir tā pamatproblēma, kur atrast normālu vīrieti vai normālu sievieti. Tik daudzi neveido attiecības šodien, un vienīgā viņu bēda, viņu sūdzība ir tajā, ka visi normālie vīrieši un sievietes ir aizņemti. Jo daudzi reāli neiet šim laikmetam līdzi, viņi nekļūst par personību, viņi nepierāda sevi. Viņi gaida, kad viņus aizstums, kā Zivs laikmetā- Dievs, partija teica: tev jādara tas un tas.. tev ir jāizpilda... 

Tagad tas ir beidzies- aktuāla ir šī personības viedošana. Kad abi to būs izveidojuši- viņi satiksies un radīs jaunu modernu veidojumu, kur varbūt viens kādu laiku pasēdēs mājās ar bērniem, tad otrs, tad atkal otrs. (Un tā ar katru sadzīves jomu. Katrs pāris vienosies par lomām, kas būs viņu partnerattiecību iekšpusē, nevis pēc ārēji diktētā.)

-Principā šis veidojums var būt katram pārim savs. Viņi savā starpā vienojas par abiem pieņemamāko modeli? Tas nebūs saistīts uz tradīcijām un vispārpieņemto?

-Kā vīrieši izpaudīs savu vīrišķo enerģiju, kā tu domā?

Ja Ūdensvīrs ir jaunu ideja, revolūcija, tad tas (jaunā laikmeta vīrietis) visdrīzāk būs domātājs, kas filozofēs savā nodabā, ko jaunu izdomās, radīs. Viss jaunais. Ūdensvīrs ir gaiss, viņš nebūs tīri sievišķs, vai tīri vīrišķs. Ja agrāk bija viss nodalīts, tad te nebūs tik izteikti noteiktas robežas. Ja Neptūns bija uz jūtām orientēts, tad Ūdensvīrs uz prātu un intelektu. Cilvēki būs intelektuālāki un nebūs krasi nošķirta sievišķā un vīrišķā daba.

Tāpēc, ka gaisa stihijai ir raksturīga nenoturība, mainīgas intereses, izteikta daudzpusība cilvēkos, kā tādos. Ja cilvēks orientēsies uz to, ka viņam vajadzīga tikai viena interese, viens darbs, viņš būs pazudis cilvēks. Viņam ir jāspēlē dažādas lomas, dažādās grupās jāpiedalās- vienlaicīgi. Pat radikāli atšķirīgās.

- Ja tev pajautāt padomu, ko tu ieteiktu vīriešiem šajā laikā, lai labāk justos?

Ir jāmeklē jauns mijiedarbības veids. Vīrieši nesaprot neko, jo patriarhālais uzskats, tie ir noteikti kritēriji. Bet Ūdensvīra laikmets saka, ka ir jābūt brīvam no kritērijiem, no viena noteikta redzējuma,- tas ir pats svarīgākais. Un pieņemt to, ka redzējums var būt pilnīgi atšķirīgs. Tikko kā tu gribēsi ielikt kaut ko konkrētā rāmī, tā viss- tu esi sevi pazaudējis.

Zināmā mērā, tas, ko tu iesaki sievietei, tas pats der arī vīrietim. Jo gaiss ir viens. Viņš nav ne sievišķs, ne vīrišķs. Gaiss var būr auksts var būt silts, var būt mitrs, var būs sauss- tas visur piedalās. Visos procesos tas ir svarīgs- uguns bez gaisa nedeg, zeme sablīvējās, tur nekas neaug, ūdenī bez gaisa nepastāv dzīvība. Bet viņš (gaiss) nevienā no tiem 100procentīgi nepaliek. Tas nozīmē, ka mūsu jaunais laikmets ir par to, lai sadarbotos ar visiem, bet ne pie viena konkrēti nepalikt. Foršākais gaisam ir tas, ka viņš spēj sasaistīt nesasaistāmas lietas.

- Es vēroju, kā biznesā rodās dažādi agrāk neredzēti sadarbības modeļi...

Piemērs ar pusi, kas atbrauca no Anglijas, kurš tur strādāja par frizieri, un vēlās šeit veidot biznesu. Viņa Ūdensvīrs ir karjeras mājā, kas liecina par to, ka viņam jāveido neordinārs bizness, apvienojot frizētavu ar vēl kaut ko. Viņš man atbild: tu saki man to, ko es jau daru. Pirms es kādai sievietei griežu matus, es vismaz stundu ar viņu sarunājos. Viņš grib saprast, ko tu īsti gribi, kas tu tāda esi, kas tu tāda esi , kā tu sevi pozicionē, lai varētu saprast, kas tev īsti der. Tas atbilst jaunajam redzējumam. Izejot no tā, viņš pieņem lēmumu, ko ar frizūru panākt, stiprināt tevi, vai padarīt sievišķīgāku.

Savienot it kā nesavienajamo,- tas ir Udensvīra princips. Totāls avangards.

Pateicoties tam rodas jaunas lietas. Paņemu kaut ko no vecā un pievienoju jaunu. Arī profesiju ziņā būs šādi neraksturīgi savienojumi. Savienojas materiālais ar garīgo, pretēji iepriekš sludinātajām, ka garīgam cilvēkam jāatsakās no materiālā, kā tas bija agrāk pieņemts. Nē, tagad ir tieši otrādi , jāiemācās savienot šīs lietas. Šajā laikmetā ir jābūt gan garīgam, gan jāmāk arī nopelnīt.

Inta Blūma
2016.gada martā...

Dvēseles Mājas

Dvēseles Mājas ir nosaukums mūsu jaunajai grāmatai, kas nes vēstījumu par cilvēka mūžīgo dabu un to ceļu, ko katrs mums kā Dvēsele noiet, iekāpdami uz laiku materiālajā pasaulē, tad atkal un atkal veikdami pāreju starp realitātēm un atgriežoties atpakaļ Mājās. Dvēseles Mājās.

Mūsu, jo šo grāmatu rakstījām divatā ar Lindiņu. Lindu Vītoliņu. Tur - Mājās, mēs abas esam tuvas kaimiņienes :) un šis kopdarbs izvērtās par brīnišķīgu pieredzi. 

Sajust un piedzīvot,  kā divas enerģijas, divas cilvēciskās pieredzes saplūst, savienojas un pārvēršās par dzīvu tekstu, ir kaut kas ļoti īpašs un vienreizējs.

Šī ir personiskākā un intīmākā no manām grāmatām, kuras beigās es uzdrošinājos iekļaut arī savu dienasgrāmatu, kas tapa paralēli grāmatas rakstīšanai. 

15.decembrī mēs abas ļoti priecāsimies, ja Tu dalīsi ar mums šīs grāmatiņas piedzimšanas prieku!

Gaidot šo brīdi, mēs publicēsim fragmentus šeit un mūsu lapās feisbukā: Sirds Ceļš un Miera Māksla ar tagu: #dveselesmajas, lai gaidīšanas svētki sāktos jau tagad... :)

Zemāk mūsu video ielūgums!

PIETEIKŠANĀS ŠEIT!

Par ko ir grāmata:

Par ko ir grāmata. Aizmugures vāks

Šodien mēs ielūdzam Tevi uz grāmatas atvēršanas svētkiem, kas notiks 15.decembrī,  no plkst. 18:00 KOKA RĪGA zālē, Krāsotāju ielā 12.

Sarunas, grāmatu parakstīšana un dvēseliska mūzika sirsnīgā atmosfērā!

PIETEIKŠANĀS ŠEIT!

Uz tikšanos grāmatas dzimšanas dienā!

Inta un Linda

Inta un Linda

Grāmatas grāmatnīcās būs pieejamas sākot ar 15.decembri.

! Jūsu atsauksmes, stāstus, jautājumus, kas varētu būt par pamatu turpinājumam, ar prieku saņemsim epastā: dveselesmajas@sirdscels.lv

Pārdomas par pašreizējām enerģijām

Šogad enerģijas ir mainījušās un būtiski. Es sen neesmu rakstījusi savu ''enerģiju

apskatu''vairāku iemeslu dēļ. 

Gan tādēļ, ka es ļāvu sev pierast pie šīm enerģijām, peldēties tajās un izgaršot, gan tādēļ, ka šīs enerģijas, vibrācijas, kas manī ir ienākušas, maina mani pašu. Ir vajadzīgs laiks, lai šīs pārmaiņas pieņemtu, saprastu, kas īsti notiek un kā tās ārēji vēlās izpausties. 

Bija brīdis, laika periods no augusta sākuma, kad prāts prasīja salikt rudens nodarbību, vebināru un tikšanos grafiku, ko arī izdarīju. Bet, jau pienākot septembra vidum, sajutu, ka tas vairs nav atbilstoši manējai pašreizējai realitātei, kurā atrodos un dzīvoju.

Es pieņēmu lēmumu, atstāt tikai pa vienai no katras prakses, ko pašlaik vadu šajā gadā. 

Novadot pēdējo vebināru, manī arī ienāca sajūta: arī te ir jābūt savādāk. Un ierakstīju savā blogā sekojošu tekstu:

Telpa un enerģijas tajā mainās. Laiks, ko veltījām zināšanu apguvei, tehnikām un regulārām praksēm ir jāmaina uz DZĪVOŠANU tajā, ko esam apguvuši un katrs pats sev atzinis par labu esam. Praktizēšana, katru mirkli, vai vienkārši dzīvošana un būšana tajā, kas tu esi pa īstam. Esmu to iesākusi pati un vairs nevaru iedomāties atgriezties atpakaļ vai dzīvot kā savādāk, kā vien saskaņā ar Sevi...

Šodien es pastāstīšu savus novērojumus, kas raksturos to, kas notiek enerģētiskajā plānā. Ar mani un cilvēkiem man apkārt. 

Jau laikus atvainojos par haotiskumu :)

Sākšu ar to, ka lielākoties ir kādi ārēji apstākļi, notikumi, tikšanās vai sarunas, kas mani pamudina uzrakstīt, izteikties un uzrakstīt blogā. 

Mani mulsina publicitāte, tādēļ es iespēju robežas izvairos no intervijām. Protams, ka es apzinos, ka zem tā slēpjās manas bailes un nepārliecinātība, tāpēc sev esmu uzlikusi pārbaudījumu un interviju limitu- divas intervijas gadā, kas nav TV (tās es atsaku automātā- tam drosmes man vēl nav :D)

Mani uzrunāja kāda žurnāla redaktore, ko nekad nebiju lasījusi vai turējusi rokā. Un es spontāni piekritu. Lielākoties man nepatīk tas rezultāts, kas sanāk galā- ne teksta fragmenti, kas tiek izvēlēti, jo šķiet, ka no konteksta izņem, manuprāt, svarīgāko, ne bildes :).

Arī žurnālisti strādā uz savu publiku un jautājumi nav par to, par ko man šķiet svarīgi runāt... Ar vienu izņēmumu, pārējās intervijas manī radīja diskomfortu.

Bet tad nāca šī intervija divas nedēļas atpakaļ. Vakar bija fotogrāfēšanās. Gan intervētāja, gan stiliste, gan fotogrāfs - jauni un aizrautīgi cilvēki, ar kuriem kopā varēju izbaudīt procesu!

Bet rakstu par to, ka ar šo intervētāju radās tāda interesanta enerģētiskā telpa, kāda nekad nebija radusies šādos apstākļos. Telpa, kurā atverās Kanāls un sāk plūst informācija.

Parasti man tas notiek semināros un vebināros. Kanālu atver klausītāju jautājumi.

Kamēr nav jautājumu, tikmēr es dalos tikai ar informāciju un savu pieredzi. Uzķerot šo fenomenu, arī es sajutu Augšu sadarbību, to sinerģiju, kas rodās starp visiem telpā esošajiem.

Vairāki man zināmi lektori jau sen darbojas pēc šāda principa. Ja sāk savu nodarbību ar jautājumiem un atbildēm. Tagad es zinu, kāpēc :)

Jautājumu bija ļoti daudz šajā intervijā. Un ļoti dažādi. Bieži tie aizgāja tālu prom no tēmas par sievieti. Padalīšos ar dažām tēmām, kas tika skartas, un atbildēm, kuras sasaucās ar pašreizējām enerģijām.

Mēs runājām par to apjukumu, ko rada lielais attīstības nodarbību, kursu un lekciju piedavājums. Žurnāliste stāstīja, ka daudzus cilvēkus jau kaitina pat vārdi - meditācija, apzinātība, sievišķība, utt. Kā atrast savējo? Savējo veidu, savējo skolotāju, sev atbilstošo informāciju?

Un šajā brīdī es sajutu, cik tālu es esmu aizpeldējusi savā realitātē! Atceros, ka es jau pāris gadus atpakaļ šeit pat blogā rakstīju: ''Skolotāju laiks ir beidzies. Zināšanu uzkrāšanas, pa nodarbībām skraidīšanas laiks ir beidzies. Ir jāsāk darīt, praktizēt un spert reālus soļus savā dzīvē- ieviest pārmaiņas savā realitātē. '' Ar pārmaiņām galvā vien ir par maz.

Līdz ar to, ieklausoties savās sajūtās, un sekojot tam enerģiju vilnim, kas nāk, es esmu visas teorētiskās nodarbības un seminārus vienkārši izbeigusi. Izglītojošās nometnes ar pieaicinātiem lektoriem, skolu...Viss, kur tiek piedāvātas zināšanas un informācija, lai arī ar manas pieredzes un enerģijas devu, tika izbeigtas jau pagājušo gad.

Pieļauju, ka ir cilvēki, kam vēl šis posms ir jāiziet un viņiem ir arī ļoti plašs piedāvājums, cik mani vērojumi rāda. Bet tās enerģiju vilnis, kas nes mani, tas nes citā virzienā...

Noraksturošu to no savas pieredzes un sajūtām.

Mans garīgo meklējumu ceļš desmit gadu garumā ir tradicionāli gājis izzināšanas, milzīga daudzuma izlasītās literatūras, apmeklēto kursu, apgūto tehniku un iegūto sertifikātu :D, skolotāju meklējumu ceļu. Ir tāda laba grāmata ''Dejas uz grābekļiem'' Nu, lūk, pirmie meklējumu gadi bija šīs manas Dejas uz grābekļiem :)

Tad pār mani nāca apjausma vai atklāsme, ka tā jau ir kā tie Viedie runā: visas atbildes ir manī pašā, manā Sirdī. Tas nāca reizē ar šo blogu 2012.gadā, kad pieņēmu priekš sevis lēmumu- es iešu savu Sirds Ceļu. 

Jau 2011.gadā es aptvēru, ka manī ir daudz vīrišķo enerģiju. Sāku izzināt šo tēmu, apgūt tehnikas un prakses, līdz atradu praktisku paņēmienu simbiozi sev... Pievilkās daudz sieviešu ar līdzīgiem stāstiem, kas rezultējās autorprogrammā, kas bija par pamatu ''Latvietes Karmai''.

Līdz pagājušā gada maijam es visu laiku vēroju sevi, savas enerģijas un praktizēju. Tas bija pastāvīgs monitorings... Es daru tās lietas, ko daru, līdzīgā veidā, kā ierasts. Es jau pat plānoju to, ka es atkal būšu ārā no sava komforta un harmonijas stāvokļa un man atkal vajadzēs manu prakšu/meditāciju komplektiņu, ar kura palīdzību sakārtoties.

Un tā daudzi (pietam, advancētākie, garīgākie un gudrākie no mums) turpina dzīvot. Nomoka sevi ikdienas darbos, tad sakārto. Nomoka, sakārto. Atrod sev saprotamāko un atbilstošāko instrumentu un cenšas atrast laiku, lai to pielietotu.
Un tiešām uzskata, ka tā ir arī pareizi- viena realitāte pa dienu, cita trešdienu vakaros :D Esmu garīgs, man joga divreiz nedēļa un meditācija sestdienās... :) Ui, cik gadus es pati tieši tā arī dzīvoju! Tas ir posms, kas jāizdzīvo, droši vien...

Un, tad- tajā pašā 2016.g. maijā, pie savas fantastiskās pirtnieces Daces pirtiņā, pār mani nāca atklāsme, kā zibens no skaidrām debesīm. Es ieskatījos acīs savam Ego un sapratu, ka kamēr es sevi asociēšu pilnā mērā ar to, nevarēšu tik uz priekšu. 

Tikko saskaitīju, ka 9 mēnešus, es ļoti nopietni pievērsos Ego tēmai un strādāju ar sevi- tas bija mokošu transformāciju un ļoti dziļas izpratnes laiks, kas pavēra pavisam cita veida redzēšanu, sajušanu un pasaules uztveri... Tas ļāva noņemt tik daudz priekšstatu rāmīšu gan no sevis, gan sabiedrības un šīs duālās pasaules kopumā. 
Šī gada februārī šo savu atziņu un prakšu esenci ''izmēģināju'' uz brīvprātīgajiem t.s. Ego praksēs... Nestāstīšu par to, ko tas paver, atver un rada, vien pateikšu to, ka bez šī Ego mēteļa novilkšanas neredzu ceļu uz priekšu.

 Uz to vietu, kur vairs nevajag grāmatas, skolotājus, kursus, regulāras nodarbības 2x nedēļā, nometnes, utt...

Un zini, kādēļ? Tādēļ, ka nav vajadzības darīt to, jo tu jau reāli dzīvo tajā. Visa tava diena ir meditācija, plūsma, ļaušanās, dziļa elpošana un apzinātība...

Un tas ir tas galvenais, kas ar mani ir noticis, ļaujoties enerģētiskajam vilnim, kas mani ir nesis.

Kopš pavasara es nevis kārtējo reizi balansēju savu sievišķo enerģiju, bet esmu šajās enerģijās pastāvīgi. Tā vairs nav praktizēšana, tā ir būšana. Tas ir dzīvesveids vai esības stāvoklis...

Es neesmu viena šajā enerģētiskajā vilnī. Daudzi to sajūt un vēlas sekot, bet prāta radītā inerce neļauj izkāpt no rāmjiem (šoreiz pat vairāk iekšējos rāmjus domāju) un atļaut sev būt...

Mani izbrīna tas lielais semināru, kursu, skolu, nometņu piedāvājums šajā laikā, jo es neredzu tur nekādu valdošo enerģiju atbalstu. Manās sajūtās tas vilnis ir beidzies. Šīs aktivitātes var notikt tikai uz to rīkojošā cilvēka personiskās enerģijas, un tam vajadzētu būt ļoti grūti.

Bet varbūt, ka pastāv paralēlās realitātes un kādā no tām vēl pastāv tāds vilnis, kā manējajā bija 2012.gadā... Tas būtu diskusijas vērts jautājums.  Varbūt Tev ir ko teikt par šo?

Regulāra praktizēšana vēl daudziem cilvēkiem būs vajadzīga kādu laiku, pirms viņi pavisam iekāps savā jaunajā realitātē, kur praktizēšana kļūs par esības stāvokli. Un, manuprāt, tam ir jāgatavojas, jo enerģijas to pieprasa...

***

Vakar stiliste bija jauna meitene-23.gadi. Sena Dvēsele, kas to nav apzinājusies vēl šajā dzīvē. Viņs stāstīja par to, kas notiek apkārtnē, ar viņas draugiem, cilvēkiem, sabiedrību... Lika man vēl vairāk izjust, kādas pārmaiņas notiek visos līmeņos...

Jau gandrīz gadu ir sācies tas laiks, kad ļoti aktīvi sāk realizēties cilvēku jaunie scenāriji. Sāk notikt notikumi. It kā vairākus gadus lika iekšēji transformēties, strādāt ar sevi, briest, bet tagad ir pienācis laiks reāliem notikumiem. 

Kūniņas periods ir beidzies un ir pienācis laiks izplest spārnus un mācīties lidot!

Man ir divas draudzenes, kurām vienlaicīgi ir sācies tāaaads notikumu karuselis pēc daudzu gadu mokošas stagnācijas visās jomās! Viņas nezina, kur šī straume viņas nesīs- tā bangojoša un strauja viņas ierauj elpu aizraujošos piedzīvojumos!

Tā ir enerģija, kas izrauj visus baiļu aizprostus. Tā ir Dvēsele, kura gadiem ir spiedusi, mēģinot pārraut šos Ego/prāta uzceltos dambjus un ir bijis vajadzīgs kāds PIRMAIS SOLĪTIS no paša cilvēka puses, varbūt pat pavisam mazs, bet šim cilvēkam tas ir prasījis daudz, un aizprosts ir vaļā!!! Un viss notiekās! 

Viņas mani sauca par drosmīgu, bet es tagad klusi apbrīnoju par drosmi viņas!
Ak, kā es priecājos par viņām un visiem, kam sāk notikt Dzīve!!!

***

Kāpēc tik daudzas foršas  sievietes ir vientuļas? Man jautāja žurnāliste...

Šis periods bija ļoti vajadzīgs katrai, kam bija jāpiedzīvo. Bet tagad tas ir beidzies, es noteicu. Noteicu, bet iekšēji prāts man saka : vai tiešām? Es ieklausījos savā iekšējā balsī un sajutu- jā, tas ir beidzies. Enerģētiskajā plānā tas ir beidzies, tikai cilvēkiem ir tam jāpieskaņojas vēl.

Bet tik daudz, cik ir skaistu iemīlēšanās stāstu pēdējā laikā, es sen esmu gaidījusi!

Es rakstu savu ceturto grāmatu un esmu procesā, tāpēc varbūt blogs ir nedaudz novārtā atstāts. Šoreiz es to daru kopā ar vienu savu Dvēseles Māsu :) Paralēli nāk ļoti daudz atziņu, pārdomu un informācijas, ko rakstu dienasgrāmatā. Varbūt tā būs grāmatas nobeigumā, varbūt es to publicēšu šeit. Tagad vien ielikšu fragmentiņu, kas attiecas uz to, kas notiek:

''... Interesants fakts manā ceļā, ko sapratu, ir tas, ka līdz šīm attiecībām, kurās es tagad atrodos, man apkārt bija tikai sievietes- draudzenes, kolēģes un nodarbību apmeklētājas. Tagad viens pēc otra mūsu abu lokā parādās pāri, kas iziet līdzīgas pārī būšanas pieredzes.

Pirms pāris nedēļām, kad atgriezāmies, no mūsu Latgales loka, kur iepazināmies ar Lauri un Arnitu, kas izvēlējušies dzīvot vientuļā vietā, no malkas klučiem celtā mājiņā, bez elektrības un ūdensvada, es ļoti aizdomājos, ka varētu jau četrus pārus, ko esmu pēdējā laikā satikusi, nointervēt par šo iešanu kopā.

Visās šajās, nesen izveidotajās attiecībās ir pilnīgi cits redzējums, cits mērķis un citi uzdevumi. Tradicionālā ģimene, bērni, utt. vispār vairs nav prioritāte. Gandrīz visiem tas ir daļēji vai pavisam pabeigts projekts. Partnerattiecību jēga un mērķis ir kardināli mainījies. Es to tik spēcīgi jūtu savās esošajās attiecībās un kaut vēl nezinu, kur mēs aiziesim un, kā tas izvērtīsies, vienu jau zinu- man tiek dota jauna pieredze, lai es to varētu dot tālāk…''

Radniecīgo dvēseļu pievilkšanās ir sākusies un uzņem apgriezienus. Tā ir labā ziņa :)

Jā, sievietei nav jābūt vienai- tā pārliecība, ar kuru to ierakstīju 2,5 gadus atpakaļ "Latvietes karmā'', ir aktuāla vēl joprojām. Tikai mums ir jāiemācās būt kopā tā, kā to pieprasa pavisam cita veida enerģijas, cita realitāte...

Ā, starp citu bija vēl viens jautājums tajā intervijā, nedaudz izrauts no šī stāstījuma konteksta, bet atbilde bija ļoti skaidri man noformulēta un spontāni nāca.

Jautājums bija par enerģētisko aizsardzību: pret svešām enerģijām, pret programmām (skaudību, dusmām) utml. Pieļauju, ka intervētāja gaidīja, ka ieteikšu kādas tehnikas vai paņēmienus.

Vīrietis, kā Gara enerģiju nesējs jau sākotnēji ir pasargāts daudz labāk no ārējās negatīvās enerģijas ietekmes. Tāpēc vīriešus tas patiešām daudz retāk skar un mazāk ietekmē. Tā iemesla dēļ daudzi no viņiem netic, ka šāda ietekme vispār pastāv, uzskatot tos par māņiem. Jo, vairākums no viņiem to arī nemaz neizjūt.

Vīrietis attiecības atbild ne tikai par fizisko drošību un pleca sajūtu, bet arī rada kopēju enerģētisko lauku, kas pasargā sievieti, kurai no dabas šī aizsardzība var būt mazāka.

Tas notiek automātiski un dabiski, ja ar enerģiju apmaiņu pārī ir viss kārtībā, lomas ir vairāk vai mazāk dzimuma atbilstošas, attiecības savā starpā harmoniskas.

Tā kā šis jautājums automātiski noņemās no dienas kārtības tad, kad ir harmoniskas attiecības lielākajā daļā gadījumu.  Šādas attiecības jau pašas par sevi ir augstās vibrācijās, kas jau pats par sevi ir aspekts, kas ierobežo ārēju ietekmi līdz minimumam. Protams, ka mēdz būt gana daudz dažādu izņēmumu. Tāda atbilde atnāca...

***

Kas attiecās uz enerģijām, tad tas, kas notiek pasaulē, kas notiek ar klimatiskajiem un laikapstākļiem, kas notiek ekonomikā, politikā un cilvēku apziņās, tas viss parāda to, ka pasaule tiek burtiski piespiesta attīrīties no vecā. Bet tiem, kas jau to ir izdarījuši (no sākuma iekšēji, tad savā ārējā realitātē), tie jau rada tīru, harmonisku telpu, kurā vienkārši būt saskaņā ar sevi. Kad šis mazākums sasniegs kritisko masu, tad mēs šīs pārmaiņas ieraudzīsim arī visā pasaulē.

Kopsavilkums šodienas stāstījumam ir tas, ka daudziem no mums ir jāatlaiž savi priekštati par to, ko zinām, protam, kā pareizi jādzīvo utt. Un JĀSĀK DZĪVOT KATRU BRĪDI PAŠAM SASKAŅĀ  AR TO, KO UN KĀ JŪTAM...

Tieši tik vienkārši, kā Sarmīte saka... :)

Un visbeidzot, varbūt kādam rodas jautājums: kā mijiedarboties ar veco valdošu realitāti, ar kuru jāsadzīvo, ar kuru jārēķinās? Jā, tas ir izaicinājums un viena no pieredzēm, kas mums kā Dvēselēm, kas izvēlējušās nākt šeit šajā Pārejas laikā, ir jāapgūst. 
Jā, man pašai šeit ir vēl gana ķeršanās, ir problēmas ar to, ka neatceros, aizmirstu, man neturās galvās viss, kas saistīts ar grāmatvedību, tehniskām lietām, atskaitēm. Es palaižu garām vēstules, maksājumu termiņus... Man negribās pilsētu, senos kontaktus. Man vairs nav svarīgas tās socālās saites, kas bija senāk un otrs gals to nesaprot. 
Man ir jāmācās sakārtot dzīves praktiskā puse, lai arvien vairāk ieļautos, atbilstu manai jaunajai realitātei. Arī tā puse, ko mēs dēvējam par finansiālo pusi. Zinu, ka daudziem ir grūti saprast tieši šo aspektu, kaut es redzu, ka galvenais šķērslis ir domāšanas stereotipos, kas neļauj redzēt iespējas ārpus kastītes.
Tāpat arī man ir bijis jāiemācās izlēgt savs pasaules glābēja gēns :D, ja tas notiek uz mana energētiskā disbalansa rēķina. Es varu dalīties tikai ar to, kas manī ir. Un vispirms ir jārada sevī tas, ar ko es vēlos un varu dalīties...
Jā, ir dažādas praktiskas un arī enerģētiskas dabas grūtības, bet tas tiešām ir štrunts, pret tiem ieguvumiem, ko var izbaudīt! Lai top, mīļie!!!

Lai maģisks rudens!

2017.gada, 29.septembrī-

Inta