Nesen biju P.Kļavas lekcijā, kur visa cita starpā, viņš retoriski vaicāja: ''Vai cilvēks var būt laimīgs, ja
viņam ir atmiņa? Svētiem cilvēkiem nav atmiņas. Atmiņa ir lāsts...'' Protams, šo citātu nevajag uztvert burtiski, bet tas satur milzīgu gudrību.
Atmiņas satur informāciju, kas mūs turpina ietekmēt visu dzīvi. Paradoksālā kārtā, cilvēki vairāk atcerās slikto, sāpīgo un skumjo. Tās seko kā ēnas, ik palaikam izceļoties virspusē un atkal paraujot vaļā vecās rētas. Tendenci kavēties atmiņās ir ļoti grūti izskaust sevī. Viss ir kārībā ar skaistajām atmiņām, bet biežāk mēs domās kavējamies pie sāpīgājām, kas reāli pazemina mūsu vibrācijas un atņem dzīvības enerģiju.
Daudzi cilvēki, kas iet transformācijas ceļu, ievēro, ka viņu atmiņas pamazām dzēšās. It kā līdz sklerotiskajam vecumam vēl tālu, bet atmiņas pamazām zūd. Arī man ir nodzēsti veseli bloki ar bērnības atmiņām, un dzēšās vēl joprojām. Šķiet, ka tas cilvēks, kas dzīvoja desmit gadus atpakaļ, uz ko es skatos bildēs albumā, ir kāds cits. Un tā arī ir. Es dzīvoju citā realitātes frekvencē un tas, kas es biju agrāk ar mani ir pavisam mazā rezonansē. Saka, ka mēs izmantojot tikai 5% savu smadzeņu resursu, tādēļ ir taču daudz vietas atmiņām un informācijai, bet nē,- mūs atbīvo no tā, kas mums nav vajadzīgs. Esmu lasījusi ļoti daudz jau kopš sevi atceros, bet pēdējie desmit gadi,- tā ir izzinošā, filozofiskā, ezotēriskā un garīgā informācija. Bija gadi, kad lasīju 3-5 grāmatas nedēļā. Reizēm sajuka autori un nosaukumi, bet es biju kā informācijas enciklopēdija un par katru tēmu varēju izdot ārā kādu citātu. Tagad smaidu, jo saprotu, cik daudz laika un enerģijas visam šim procesam veltīju! Un saprotu, kādēļ mani tagad tik intensīvi atbrīvo arī no informācijas. Jo tā traucē.
Prāts un Ego izmanto informāciju, lai strīdētos ar Sirdi!!!
Aizmirsti visu, ko tu līdz šim esi mācījies. Šodien tu vari sākt raudzīties uz pasauli pavisam savādāk. Šodien var dzimt jauns sapnis.
Tu pats esi radījis sapni, kurā dzīvo. Tu jebkurā brīdī vari sākt raudzīties ar pavisam citām acīm. Tu vari radīt elli, tu vari radīt debesu valstību. Kāpēc gan nesākt sapņot citu sapni? (D.M.Rīzs ''Četras vienošanās'')
Līdzīgi ir ar vēlmēm, kas zog tavu domu enerģiju, virzot to kaut kādā izdomātā nākotnes laimes avotā. Vēloties, tu virzi savu enerģiju un vari materializēt savu vēlmi, bet ļoti bieži tu nonāc savu vēlmju gūstā. Vēlmes atņem enerģiju, atņem iespēju izbaudīt šo brīdi, dzīvot šeit un tagad (tāpat kā atmiņas), un, galvenais, ko vēlmes dara, tas ir padara tevi nelaimīgu.
Tieši nerealizētās, nepiepildītās vēlmes, ir tās, kas rada diskomfortu un liek cilvēkam justies nabagam, neveiksminiekam un muļķim. Labāk izvēlies sapņot! Sapņot un atlaist savu sapni, nododot Debesu izpildkomitejai. Ja tas atbilst tev- tas noteikti piepildīsies!
Padomā, pirms kaut ko vēlies. Ļoti iespējams, ka tava vēlme piepildīsies, un tad tu cietīsi. Tieši tas arī notiek ar bagātnieku. Viņš bija nabags kādreiz, līdz sāka vēlēties kļūt bagāts. Viņš vēlējās un vēlējās, kamēr viņa vēlme netika apmierināta. tagad viņš ir nelaimīgs, tagad viņš raud, žēlojās un saka: ''Visu savu dzīvi es krāju nekam nevajadzīgas mantas, un tagad vienalga esmu nelaimīgs!'' Bet tā bija viņa vēlme. Ja tu vēlies zināšanas, tad šī vēlme tiks piepildīta. Tava galva var kļūt par milzīgu bibilotēku, kas piebāzta ar svētajiem rakstiem. Bet arī tad galu galā tu raudāsi un kliegsi: ''Vārdi, vārdi un vārdi, nekā nozīmīga vai svarīga. Un es esmu pa tukšo iztērējis visu savu dzīvi. '' (Ošo)
Es vakar nogāju daudzus kilometrus, staigājot pa vēl piesnigušiem lauku ceļiem. Pavasara saule tā sildīja, ka bija pat karsts. Tad es iebridu mežā, starp milzīgiem kokiem, vietā, kur iespīdēja saulīte un apgūlos sniegā, vērojot atkal tik zilās debesis. Lūk, tā ir laime! Laime būt šeit un tagad, vērot debesis un koku galotnes, dzirdēt, kā kūst sniegs un putniņi dzied pavasara dziesmu. Būt šeit un tagad, sajust kā laimes sajūta piepilda krūtis un asara norit pār vaigu, sajūtot pateicību par dzīves brīnumu.
Laime nav atkarīga no tā, cik gudrs tu esi, vai no tā, cik daudz tev pieder.
Laimi nevar piedzīvot, kavējoties atmiņās vai ražojot vēlmes. Laime ir tas, kas tev ir tagad, kad tu izbaudi, priecājies un pateicies par to.
Fragments no jaunās grāmatas, 2016.gada 13.marts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru