Vai tiešām Mīlestība?

Vai tomēr pieķeršanās?

Pieķeršanās ir atkarība. Atkarība no cerībām, ka kāds iedos to, kā tev trūkst. Atkarība, kad izjūti otra

trūkumu, vēlies to kontrolēt, noturēt un paturēt... Kad tev šķiet, ka bez viņa nevari dzīvot, vai ka viņš ir tavs īpašums. Greizsirdība, kontrole, manipulācija, ilūzijas un gaidas, ka otrs būs tas, kas padarīs labāku un laimīgāku tevi un tavu dzīvi. Tas viss ir par pieķeršanos.

Mēs mēdzam meklēt otrā to, kā trūkst mums pašiem. Iespējams, jau bērnībā mums netika iedots pietiekami mīlestības, novērtējuma, atzinības, mīļuma, glāstu... Mēs izaugām ar akūtu nepiepildījuma sajūtu un visu dzīvi meklējam kādu, kas piepildīs mūs. Iedos visu to, kas tik ļoti trūkst.

Mēs meklējam partneri, lai tas mīlētu mūs, sniegtu atbalstu, drošības sajūtu, novērtējumu. Nevis tādēļ, ka esam gatavi paši sniegt Mīlestību. Bez nosacījumiem. Mēs palielam esam gatavi kaut ko sniegt pretī, tad, ja kāds vispirms sniegs mums. Visbiežāk nemaz nesakrīt tas, ko mēs esam gatavi sniegt, ar to, ko otrs sagaida :)

Aprēķins un darījums ir lielākā daļa attiecību, tikai neviens to nav gatavs atzīt.

Cilvēks baidās iziet no tādām attiecībām, jo, lai izietu, ir jāstrādā ar sevi, jāmainās. Jāsaprot, ka tikai mēs paši varam sevi izdziedināt, izprotot savu trūkumu, izdziedinot to caur pieņemšanu, un iedodot paši sev to, kas trūcis. Nekad neviens cits nekompensēs un neiedos. Mums pašiem sevi jāizveido par veselumu.

Pieķeršanās un atkarība ir trešās (saules pinuma) čakras piesaiste, Mīlestības saite nāk no sirds.

Pieķeršanās ir atkarība, turpretī Mīlestība ir brīvība.

Mīlestība ir pavisam cita. Tā iedod spārnus. Tā nepieķerās otram, bet ļauj tam lidot, iedvesmo otru...

Mīlestībai nevajag pierādījumus un nevajag otru sev piesaistīt. Tā neko negaida, nepieprasa un tādēļ saņem visvairāk... Ticība un pieņemšana. Emocionālā tuvība. 

Mīlestībai nav svarīgi, vai otrs ir blakus katru brīdi, vai tūkstošiem kilometru tālu. Tā nebeidzās arī, kad abi vairs nav kopā...

''Visgrūtākais mīlestībā ir dāvāt otram pilnīgu brīvību.'' /Zenta Mauriņa/

Pāvila 1.vēstule korintiešiem 13.nod (4-10)

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.

***

2015.gada 24.septembris