Uz jauno krastu

 Gan Visumā, gan dabā viss ir ciklisks, un ir svētīgi, ja mēs to atceramies un cenšamies iekļauties

šajos ciklos: vai tie būtu gadalaiki, vai Mēness ritmi... Laiks līdz Ziemas Saulgriežiem ir gada pārskata gatavošanas laiks, lai tieši Saulgriežos priecīgi (cerams) varētu nodot bilanci J

Vēlāk, kad atjēgsimies no lielās svētku svinēšanas, piemērotāko diētu meklējumiem, tad jau varēsim pievērsties iekšējajam jaunā radīšanas procesam, kam krievu valodā ir tāds ļoti precīzs vārds: ‘’созерцание’’

No sākuma tas ir tāds kā iekšējs stāvoklis, kad palūdzam savām augšām ‘’sēt sēklas’’, gatavojam augsni, esam tādā rāmā mierā, lai varētu sadzirdēt mostošā asna čukstus, lai nesaminam to ar sava prāta smagajiem zābakiem. Tā vēl ir tikai nojausma, kas lēnām pārvēršas vīzijā, sajūtās, tad veidojās jau konkrēta forma tam jaunajam, kam lemts ienākt mūsu dzīvē, līdz reizē ar pirmajām putnu dziesmām, mēs kļūstam gatavi rādīt šo jauno pasaulei- ziedēt, priecāties un gaidīt augļus J

Tādēļ nav īsti nozīmes žēloties par pirmssvētku depresiju, jo apzināmies, vai nē, katrs personīgi piedzīvo to pašu, ko grāmatveži aprīlī. :) Dabas cikli ir tā iekārtoti, lai šo laiku atvēlētu iekšējiem procesiem.

Gads bija enerģētiski ļoti interesants.

Aprīlī, kādā radu saiešanā pilnīgi skaidri sajutu, ka esmu ārā no tās 2012. gada vētras, kad šūpoja mani augšā- lejā pa frekvenču skalu, un uz Vasaras Saulgriežiem jau bija iestājies miers un tā dīvainā sajūta par ko rakstīju pavasarī- vasarā...tā, ka nekā nav aiz Saulgriežu robežas, pārvērtās citā sajūtā...

Runājot līdzībās, pēc vētras biju izskalota krastā, viss ir tik harmoniski, spīd saulīte, pilnīgs miers un pilnīgi cita pasaule. Kā tikt izskalotai uz kādas nepazīstamas salas. Nevaru teikt, ka tā ir neapdzīvota, tomēr ļoti maz apdzīvota. Esmu sastapusi šeit uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus iedzīvotājus. Zinu, ka ir vairāk, bet šī 4D sala ir ļoti liela. Un skaista. Īstenībā tā ir vesela pasaule! J

Patlaban ar pilnu jaudu iepazīstos ar apkārtni un mācos lietot tās radīšanas brīnumnūjiņas, kuras te ir plašā klāstā. Nevaru teikt, ka viss iet ‘’pa diedziņu’’, bet tās priekšā esošās tumsas sajūtas vairs nav. Ir plats, gaišs ceļš, pa kuru dodos ar tādu labu un ļoti drošu sajūtu, kaut gan nav ne jausmas, kur tas ved. Bailes šajā pasaulē nemīt, tas nu gan ir skaidrs.

Plaisa starp 3D un 4D palielinās ar katru dienu, un domāju daudzi sajūt atšķirību starp to, kā uztvērām pasauli un cilvēkus pagājušā gada 21.decembrī un, kā tagad.. Es vairs neesmu 3D pat braucot tramvajā. Skatos uz visu ārpusē notiekošo, kā filmā. Smaidu par to, ka mājās sen jau nav TV, bet tagad man TV, kur vien pametu acis. Rāda gan traģēdijas, gan komēdijas... Ceru, ka līdz šausmenēm nenonāksim. J

Un feini, ka uz konsultācijām, semināriem, ‘’meiteņu dienām’’ man dod tos, kas dodas dimensiju robežai pāri. Kaut gan viņu okeāns vēl viļņojās, Dieviņš viņus virza uz šo, manu pusi... Un viņi ir apņēmības pilni nomest ‘’vecos enkurus’’, uzrotīt piedurknes un ‘’airēt’’, cik spēka, nevis mētāties bezpalīdzīgi pārmaiņu viļņos...

Sanāk tāds ārkārtīgi alegorisks šis stāsts, jo grūti aprakstīt vārdiem to, kas notiek. Bet mēģināšu iedot kaut ko praktiskāku par šo dualitātes pamešanas procesu. Kas par to būtu jāzin un jāsaprot?

Tātad, pirmkārt iziešana no dualitātes arī ir iziešana no 3D pasaules, kur valda atdalītība no Dieva, materiālisms, sevis asociācija ar ķermeni, neizpratne, nezināšana, drāma un bailes. Visi ir šajā procesā iesaistīti, vai to apzinās vai nē. Kas dodas līdz ar Zemi uz augstākām frekvencēm, kurš izvēlās palikt un turpināt apgūt 3D mācības.

Ja tu esi sācis interesēties par tām pārmaiņām, kas notiek ar pasauli, cilvēkiem, tad var uzskatīt, ka tu jau esi uz ceļa. Uz ceļa, uz kura nāksies apzināties visas šīs pārejas būtību un pievērsties sevis attīrīšanas, dziedināšanas, pieņemšanas un atmodas procesiem.

Daudzi avoti runā par to, ka pirmās bailes, no kurām ir jāatbrīvojas, ir bailes no nāves. Tās ir tās, kas tur visspēcīgāk trīsdimensiju pasaulē. Izsaki nolūku iet uz priekšu, lasi ‘’Dvēseļu ceļojumu’’, meditē, aicini palīgā eņģeļus!

 Noteikti radoši darbojoties, kas palīdz aktivizēt radošo kanālu, pa kuru tad arī var nākt gan iedvesma, gan atziņas, idejas, risinājumi! Izmanto vairāk krāsas un kristālus savā apkārtnē un apģērbā, kas aktivizē enerģētiku!

Lasi garīgo un interešu literatūru, meklē domubiedrus, nodarbojies ar dažādām praksēm! Ir tik daudz lietu, ko tu vari darīt!

Nebaidies eksperimentēt, mēģināt jaunas lietas, uzsākt kaut ko, ko nekad pat neesi apsvēris!

Seko līdzi tai ‘’Lasvegasai’’, kas tavā prātā. Pārvērt to par skaistu miera un harmonijas ostu, neielaid tur negatīvās domas, kas zemina tavas vibrācijas un piesārņo auru.

Mīliet sevi. Vismaz tikpat, cik savus mājdzīvniekus un istabas augus, iesākumam. Bez nosacījumiem. Pieņemiet sevi. Es zinu, ka tas nav izdarāms vienā dienā. Bet, katru dienu, ar katru solīti mēs nokļūstam tuvāk mērķim. Neviens jau nesolīja, ka vienā vakarā mums iedos kaut kādu ‘’kosmisko narkozi’’, pēc kuras pamodīsimies jau šajā krastā, tīri un balti, un ‘’enkurus’’ un karmu kāds ‘’kosmiskais ķirurgs’’ būs amputējis, kamēr mēs sapņojam krāsainus sapņus! Ā, nē- laikam gan bija daži solītāji, bet tos jau pēc ‘’pasaules gala’’ ātri aizmirsa... J

Lai Mīlestība ir tava bāka šajā pārmaiņu vētrā. Vētrā, kura attīra, aizskalo visus veco un nevajadzīgo, aizskalo rūgtumu, aizskalo bailes, nogurumu un neticību sev. Atceries, ka tu esi ļoti stiprs, ka tevī ir viss Radītāja potenciāls! Arī tad, kad kārtējais vilnis tevi pārklāj, zini, ka tu esi ceļā uz Jauno. Un nekas slikts ar tevi nevar notikt.

Palīdzi saviem eņģeļiem ar savu atļauju, ar savu nolūku un apņemšanos!

Kad beidzot nonāksi krastā, uzrīkosim šeit īstu radīšanas ballīti! J

Ko es Jums, mīļie, no sirds novēlu!

Svētīgus Saulgriežus un līksmu Jauno Gadu! Svētījiet un sviniet!

2013.gada decembrī-

Inta

P.s. Nākamjā rakstiņā par šo tēmu, vairāk pastāstīšu kā te izskatās.